Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas astotās sēdes turpinājums
2026. gada 11. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas 2026. gada 28. maija sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām atlikušo darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Ir arī iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Grasbergs, Jānis Eglīts un Artūrs Butāns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam – “par”. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk!

U. Mitrevics (NA).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tātad pašreizējā kārtība noteic, ka gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu par vienu bērnu var saņemt tikai viens no vecākiem. Vecāki šobrīd nevar izvēlēties šos valsts pabalstus sadalīt.

Un, ziniet, problēma ir tāda, ka rezultātā viens no vecākiem saņem abus pabalstus, bet otrs nesaņem neko, tai skaitā – sociālās garantijas, nesaņem darba stāžu par šo periodu. Un visbiežāk tās ir mammas. Ziniet, pagājušā gada dati rāda, ka tie ir apmēram 18 procenti no visām mammām. Tātad šobrīd ir apmēram 2000 mammu, kuras, visticamāk, pēc 30–35 gadiem saņems mazākas pensijas.

Tas ir tas, ko mēs jau ilgstoši sakām, – ka šī sen labi domātā doma – sasiet šos pabalstus kopā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, cienām, lūdzu, runātāju!

U. Mitrevics. Šī doma – sasiet pabalstus kopā – ir ar blakni. Un tā blakne būs jūtama pēc 30–35 gadiem mammām, jo viņas saņems mazākas pensijas, darba stāžs viņām, iespējams, nebūs pietiekams, lai saņemtu cienījamas pensijas.

Kolēģi, nav runa par naudu, jo kopējā budžetā šis nerada nekādus papildu izdevumus. Ir runa par to, ka mēs pārliekam no vienas kabatas otrā... pasakot, ka šobrīd esam gatavi atbalstīt tās mūsu ģimenes, kuras jau audzina bērnus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai mēs pieliktu roku tam, ko šobrīd liekam kā lielu izaicinājumu... dzimstības kritums... un mūsu atbalsts ģimenēm, lai tās saskatītu iespēju, ka tām tiek palīdzēts.

Kolēģi, aicinu atbalstīt. Un tam, ko šobrīd saka Labklājības ministrija – ka tas nav vecāku interesēs –, nevar piekrist, jo nedomāju, ka vecāki ir gatavi teikt, ka tas ir pret viņu interesēm – parūpēties, lai ir daži eiro vairāk pie pensijas. Domāju, ka apgalvojums, ka tas nav vecāku interesēs, neiztur kritiku. Šis ir vecāku interesēs, it īpaši mammu interesēs. Tās ir apmēram 2000 mammu gadā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt gan šo, gan nākamo likumprojektu. Tie ir saistīti.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Grasbergs, Jānis Eglīts un Artūrs Butāns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Evikas Siliņas 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz paziņojumu iekļaut pirms sadaļas “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Ineses Lībiņas­Egneres 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz paziņojumu iekļaut pirms sadaļas “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Kaspara Meļņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz paziņojumu iekļaut pirms sadaļas “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingas Priedes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Darba kārtībā – paziņojums par Evikas Siliņas 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 10. jūnijā saņēma Evikas Siliņas iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņas Saeimas deputātes mandātu, kuru viņa bija nolikusi uz Ministru prezidentes amata pienākumu pildīšanas laiku.

Pamatojoties uz Evikas Siliņas iesniegumu un Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā paziņoju, ka tiek atjaunotas Evikas Siliņas 14. Saeimas deputātes pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Viesturs Zariņš, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Eviku Siliņu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – paziņojums par Ineses Lībiņas-Egneres 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 10. jūnijā saņēma Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņas Saeimas deputātes mandātu, kuru viņa bija nolikusi uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku.

Pamatojoties uz Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu un Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā paziņoju, ka tiek atjaunotas Ineses Lībiņas-Egneres 14. Saeimas deputātes pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Gatis Liepiņš, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Inesi Lībiņu-Egneri ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – paziņojums par Kaspara Meļņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 10. jūnijā saņēma Kaspara Meļņa iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņa Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Pamatojoties uz Kaspara Meļņa iesniegumu un Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā paziņoju, ka tiek atjaunotas Kaspara Meļņa 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Valdis Maslovskis, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidātu saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Kasparu Melni ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ingas Priedes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 10. jūnija sēdē izskatīja deputāta Edgara Tavara iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamā deputāta amata kandidāte no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Inga Priede, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Ingas Priedes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Ingu Priedi dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

I. Priede.

Es, Inga Priede, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Priedes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Ingu Priedi (Aplausi.) un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 10. jūnija sēdē izskatīja deputātes Ilzes Indriksones iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais deputāta amata kandidāts no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir Normunds Dzintars, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Normundu Dzintaru dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

N. Dzintars.

Es, Normunds Dzintars, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicu Normundu Dzintaru un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Turpinām darba kārtību.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Anda Čakša, Aiva Vīksna, Artūrs Butāns, Agnese Krasta, Uģis Mitrevics, Dāvis Melnalksnis, Linda Matisone, Ģirts Štekerhofs un Juris Jakovins lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Jāņa Grasberga, Jāņa Eglīta un Artūra Butāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nezinot, kāds šobrīd ir plāns – balsot “par” vai “pret” –, tiešām mums lūgums nodot Sociālo un darba lietu komisijai šos divus likumprojektus, par kuriem es vēlreiz īsi pastāstīšu.

Tātad šobrīd ir kārtība, kas neļauj vecākiem izvēlēties sadalīt, kurš no vecākiem saņem vecāku pabalstu, kurš – bērna kopšanas pabalstu. Abi likumprojekti paredz iespēju vecākiem izvēlēties, kurš kuru pabalstu saņem.

Šobrīd, kā jau es iepriekš minēju, aptuveni 2000 mammu paliek bez sociālajām garantijām, bez bērna kopšanas perioda ieskaitīšanas darba stāžā. Un var jau teikt, ka tas šobrīd nav jūtams, bet tas būs jūtams pēc 30–35 gadiem pensijas lielumā. Jā, tie nebūs ļoti ievērojami papildu finansiāli ieguvumi vecākiem. Šobrīd mēs runājam par to, ka būtu jāpārliek no vienas kabatas otrā... kopējā budžeta ietvarā 34 eiro... nemainot kopējo budžeta ietvaru. Nākotnē tas dos aptuveni tikai trīs eiro mammai klāt pie pensijas par šo sociālo iemaksu – attiecīgi pēc formulas par darba stāža lielumu.

Kolēģi, šis nav fiskāli nenormāli ietilpīgs pasākums, arī runājot par to, kā mums ies pēc 30–35 gadiem. Šobrīd tas, ka vairāki tūkstoši mammu, gribētu teikt, nākotnē tiks apdalītas, ir tas pats, kas notika ar tām mammām, kurām par 1991.–1996. gadu arī nebija skaidrības, – ir vai nav jāveic kaut kādas sociālās iemaksas, rezultātā mammām šo periodu neieskaitīja darba stāžā. Un šīs mammas tūliņ, šobrīd jau sāk pensionēties, un tuvākajos gadus viņu būs vēl vairāk. Līdz ar to tā šobrīd parādās kā liela problēma.

Es aicinu šo problēmu nepārcelt uz 30–35 gadiem, šo diskusiju komisijā novest līdz galam un vienoties, ka mēs ļaujam mammām un tētiem izvēlēties, kā viņi saņem valsts piešķirto atbalstu ģimenēm.

Kolēģi, lūgums abus šos likumprojektus nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Jāņa Grasberga, Jāņa Eglīta un Artūra Butāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Andas Čakšas, Aivas Vīksnas, Artūra Butāna, Agneses Krastas, Uģa Mitrevica, Dāvja Melnalkšņa, Lindas Matisones, Ģirta Štekerhofa un Jura Jakovina iesniegto likumprojektu “Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man ir viena slikta ziņa un viena laba ziņa. Sliktā ziņa ir tā, ka diemžēl mēs dzīvojam no krīzes līdz krīzei un mūsu ceļā nepārtraukti stājas kādi lieli izaicinājumi. Labā ziņa ir tā, ka šis parlaments... šī Saeima ir gatava aktīvi šīs krīzes risināt.

Mūsu priekšā ir likumprojekts, kas situācijā, kad sākās straujš degvielas cenu kāpums, paredzēja piemērot akcīzes nodokļa atlaidi, kas budžetā pēc būtības ir fiskāli neitrāls pasākums. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā brīdī, kad tika plānots šī gada budžets, nodokļu ieņēmumu aprēķini tika veikti pie aptuvenās tā brīža degvielas cenas – aptuveni 1,40 eiro par litru. Kā jau droši vien būsiet pamanījuši, šādas cenas degvielas uzpildes stacijās joprojām nav. Šis risinājums speciālajā likumā bija paredzēts trīs mēnešiem. Trīs mēneši beigsies akurāt 1. jūlijā. Lai šo mehānismu varētu turpināt darbināt pēc 1. jūlija, Saeimas vairākums ir vienojies, ka līdz gada beigām piemērojam šo pašu mehānismu.

Aicinu atbalstīt šodien un nākamās nedēļas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – “pret”.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien visiem! Es šoreiz aicināšu savu frakciju nebalsot par šo jautājumu. Es tikai norādīšu divus iemeslus, kāpēc to nedarīt. Un noteikti arī nākamnedēļ piedalīsimies debatēs.

Pirmais iemesls ir neskaidrība saistībā ar to, kāpēc šis uzreiz ir jāpiemēro līdz gada beigām. Kad mēs sākotnēji, vēl iepriekšējā koalīcijā, vienojāmies par šo jautājumu, mēs noteicām termiņu – trīs mēneši –, un tas likās likumsakarīgi. Ir neskaidrs iemesls, kāpēc tagad automātiski jānosaka vēl seši mēneši.

Bet tas pat nav svarīgākais. Svarīgākais ir tas, vai likumprojekta anotācija atbilst patiesībai. Un tā neatbilst patiesībai, jo likumprojekta anotācijā saistībā ar ietekmi uz budžetu ir norādīts, ka ietekme ir fiskāli neitrāla. Savukārt šonedēļ Finanšu ministrija izplatīja paziņojumu, norādot, ka ietekme ir fiskāli negatīva. Tas būtu pats par sevi saprotams. Es nezinu, vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem šī informācija ir pieejama, bet ZZS frakcijas vadītājam noteikti ir. Pirms aptuveni divām nedēļām mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņēmām informāciju par to, kā pildās budžets, kā pildās PVN ieņēmumi. Un arī man par pārsteigumu, PVN ieņēmumi patiesībā nepildās atbilstoši grafikam tā, lai kompensētu šo plānoto akcīzes nodokļa samazinājumu. Līdz ar to, atbalstot likumprojekta nodošanu komisijai un pēc tam šī mēra piemērošanu līdz pat gada beigām, Saeimas deputātiem vajadzētu paturēt prātā, ka šis maksā. Koalīcijai nav kopīgas izpratnes par to, cik šis maksā, līdz ar to nav kopīgas izpratnes par to, kurš galu galā samaksās par šo visu.

Iniciatīva ir apsveicama tādā ziņā, ka – es arī uzskatu – valdībai ir proaktīvi jānāk ar rīcību, kas varētu samazināt cenu kāpumu. Vai šis ir īstais risinājums? Cik šis maksā? Atbildes ir absolūti neskaidras. Šis ir absolūti sasteigti – šādā brīdī piemērot to līdz gada beigām. Man tiešām ir pārsteigums, ka koalīcija šādi skatās uz šāda veida risinājumiem, lai gan tika solīta ļoti rūpīga budžeta izdevumu analīze, ļoti rūpīgi priekšlikumi attiecībā uz to, kādā veidā mēs ievērosim fiskālo atbildību turpmākā pusgada laikā.

Šobrīd es redzu pilnīgi pretējo. Šobrīd es redzu pārgalvīgus, neapdomātus, nesakārtotus lēmumus, kas tiek virzīti uz Saeimu. Tāpēc es šajā gadījumā aicināšu frakciju PROGRESĪVIE nebalsot par šo jautājumu. Un es ceru, ka nākamnedēļ, kad mēs balsosim par šo, kā es saprotu, Saeimas sēdē, atbildes uz šiem jautājumiem būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” galīgajā lasījumā. Šis likumprojekts un pieci nākamie likumprojekti ir vienā paketē saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta reorganizāciju.

Uz otro lasījumu likumprojektam tika iesniegti 17 priekšlikumi. Pamatā tie ir tehniska un redakcionāla rakstura.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Noslēdzošais – 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Likumprojektu paketē nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Uz otro lasījumu, kā jau minēja, priekšlikumu nav.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Tātad kā nākamo šajā likumprojektu paketē skatām likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”.

Otrajam lasījumam Juridiskā komisija izskatīja septiņus priekšlikumus... kas bija iesniegti noteiktā kārtībā. Tie ir tehniska un redakcionāla rakstura. Visi tika atbalstīti.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Salāgo soda apmēra noteikšanu ar starptautiskajām tiesību normām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” bija iesniegts viens –Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir tehniska rakstura. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Juridiskā komisija atbalstīja šī likumprojekta virzīšanu izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Priekšlikumu nebija.

Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Priekšlikumi nebija iesniegti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

1. – deputātes Matisones priekšlikums. Nav atbalstīts. Es gribu paskaidrot dažas lietas. Priekšlikums nav atbalstīts, tāpēc ka juridiski, ja mēs runājam par ierobežojumu, tas ir cits pants – nevis 4., bet 7. pants. Un priekšlikumā ir runa par to, ka var savienot amatus pirmsskolas izglītības iestādes vadītāji vai vietnieki. Bet es gribu pateikties kolēģei par šo priekšlikumu. Neraugoties uz to, ka tas nav atbalstīts, tas veicināja komisijā diskusiju... notika sapulce... darba sanāksme ar KNAB, ar Juridisko biroju, un parādījās 2. priekšlikums, par ko es pastāstīšu nedaudz vēlāk – kad aiziesim līdz šim priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka es no šīs tribīnes stāstīju par gadījumu, kad KNAB aizliedza bērnudārza vadītājai veikt saimniecisko darbību – uzkopt kāpņu telpu daudzdzīvokļu namā, kur viņa pati dzīvo, un saņemt par to nelielu atlīdzību. knab aizliedza veikt šo saimniecisko darbību un lika to pārtraukt. Šī bērnudārza vadītāja pie manis vērsās ar jautājumu: vai tiešām tas tā ir? Vai tiešām cilvēks, kurš ir oficiāli reģistrējies kā nodokļu maksātājs un veic papildu darbu no saviem amata pienākumiem brīvajā laikā, un nerada interešu konfliktu... vai tiešām tas ir samērīgi un taisnīgi, ka viņam šāda iespēja tiek liegta? Godīgi teikšu, es neticēju, ka kaut kas tāds ir iespējams, un vērsos ar jautājumiem gan KNAB, gan Saeimas Juridiskajā birojā, gan Tieslietu ministrijā. Un es saņēmu atbildi, ka tiešām tas tā ir. Šis likums patiešām aizliedz veikt saimniecisko darbību par atlīdzību šim iestādes vadītājam.

Vēlos pateikties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem par to, ka viņi uzklausīja, izskatīja šo manu priekšlikumu pēc būtības... bija gatavi to risināt un šo netaisnību novērst.

Kolēģi, aicinu šo manu priekšlikumu neatbalstīt. Šobrīd es to atsaucu. Aicinu atbalstīt komisijas izveidoto priekšlikumu, jo tas ir daudz plašāks un skar praktiski visus pašvaldību iestāžu vadītājus, kuri vēlēsies savienot amatus, veicot saimniecisko darbību no sava amata brīvajā laikā un neradot interešu konfliktu.

Kolēģi, tas ir taisnīgi, un tas ir atbalstāms.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

O. Burovs. Jā, paldies.

Tad par 2. priekšlikumu. Kā jau teicu, Matisones kundzes priekšlikums veicināja šo diskusiju. Un 2. priekšlikums ir par to, ka jebkura amatpersona var savienot amatus, piemēram, tiem, kas strādā ne tikai izglītības jomā, bet arī kultūras jomā, sociālajā dienestā, bibliotēkās un citur, vajadzētu saņemt atļauju no augstākstāvoša priekšnieka. Un es gribu jums atgādināt: ja pirms tam likumā... nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ... eksistēja norma, ka pašvaldības līmenī tas ir domes lēmums... saņemot no Rīgas domes tai laikā vēl opozīcijas deputāta Kleinberga kunga priekšlikumu... mēs šo noņemam, un tagad nav nepieciešams pašvaldības lēmums, bet tikai piekrišana no augstākstāvošā priekšnieka. Šajā gadījumā tas būtu izglītības pārvaldes priekšnieks.

Aicinu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Kolēģi, visi jautājumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likuma mērķis ir mazināt zāļu trūkumu Latvijā, lai pacienti nepaliktu bez medikamentiem, aptiekas un slimnīcas varētu ātrāk reaģēt uz deficītu un nebūtu jāgaida, kamēr piegādātāji Latvijā atjauno krājumus. Likuma mērķis ir ļaut aptiekām un slimnīcām savlaicīgi iepirkt un pārdalīt medikamentus Eiropas Savienības ietvaros. Tāpat aptiekām un slimnīcām tiek dotas lielākas iespējas iepirkt zāles no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo līdz šim sistēma bija vairāk piesaistīta Latvijas lieltirgotavām. Tagad vispārējā tipa aptiekas, slimnīcas, kur ir slēgta tipa aptiekas, noteiktos gadījumos drīkstēs pirkt zāles tieši no citām Eiropas valstīm. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad zāles Latvijā nav pieejamas un piegādes kavējas, nevar nodrošināt nepārtrauktu ārstēšanu un vajag medikamentus retu slimību ārstēšanai.

Šī likuma mērķis ir arī atļaut ierobežotu savstarpēju zāļu apmaiņu. Turpmāk viena aptieka varēs piegādāt zāles citai aptiekai, viena slimnīca varēs piegādāt zāles citai slimnīcai, ja tai otrajai zāles nebūs pieejamas. Tas palīdzēs elastīgāk pārdalīt medikamentus krīzes vai deficīta situācijās.

Vairāk elastības, bet arī vairāk kontroles. Lai nebūtu nekontrolēta paralēlā tirdzniecība, likums paredz, ka jāinformē Zāļu valsts aģentūra, jāievēro laba zāļu izplatīšanas prakse. Dažos gadījumos vajadzīga vairumtirdzniecības licence. Jābūt izsekojamībai un dokumentiem. Tiek precizēts Eiropas licences princips. Likums ievieš jēdzienu “Eiropas speciālā atļauja (licence)”. Tas nozīmē, ka Latvija vairāk atzīs citu Eiropas valstu licences zāļu vairumtirdzniecībai un ražošanai.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Kozlovska. Šī gada 19. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

Cepurīša kunga nav. Tātad referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienījama priekšsēdētāja! Nelielas izmaiņas. Es ziņošu Ārlietu komisijas vārdā... Cepurīša kunga vietā.

Tātad Ārlietu komisija strādāja un izskatīja likumprojektu “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu” pirmajā lasījumā. Komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz salāgošanu ar nolīguma Otrajā papildprotokolā ietvertajiem grozījumiem. Ir precizētas esošās definīcijas, lai skaidrāk atspoguļotu nolīguma specifiku, kā arī precizētas normas ar atsaucēm uz prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Godātie kolēģi! Tātad šis likumprojekts ir izstrādāts sadarbībā ar “Latvijas Pastu”. Satiksmes ministrija to ir izstrādājusi. “Latvijas Pastam” darbībā nekādi jauni būtiski pienākumi netiek pieprasīti.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš – piecas dienas. Šā gada 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja arī šo likumprojektu, ko sagatavojusi Satiksmes ministrija sadarbībā ar “Latvijas Pastu”. Ir vairāki terminoloģijas jautājumi, un ir sniegti termina precizējumi.

Ārlietu komisija aicina likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Mūrniece. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā ziņoju par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību” pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir apstiprināt konvenciju, kuras uzdevums ir novērst un apkarot noziedzīgus nodarījumus pret vidi, kā arī veicināt starptautisko sadarbību šajā jomā, nosakot minimālās tiesiskās normas kā vadlīnijas valstīm. Runa ir par tādiem nodarījumiem kā bīstamu vielu, atkritumu vai siltumnīcefekta gāzu prettiesiska aprite, nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve, kā arī aizsargājamo dzīvnieku, augu un dzīvotņu apdraudēšana.

Lielākā daļa konvencijas prasību jau ir ietverta Latvijas normatīvajā regulējumā. Vienlaikus konvencija aptver arī tādus jautājumus, kas līdz šim Latvijas regulējumā nebija atsevišķi izcelti. Kā piemēru varu minēt ar kuģiem saistītus nodarījumus, tostarp kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

 

Irma Kalniņa. Priekšlikumu termiņš būtu viens mēnesis – līdz 10. jūlijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, kolēģi, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” otrajam lasījumam.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām””, otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām”” otrajā lasījumā.

Likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti 12 priekšlikumi.

1. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kalēja priekšlikums. Paredz no likuma 1. panta pirmās daļas izslēgt vārdus “bez tiesas nolēmuma”. Ar šo priekšlikumu likuma tvērums tiek paplašināts, lai tas attiektos arī uz gadījumiem, kad persona psihiatriskajā ārstniecības iestādē nepamatoti ievietota ar padomju okupācijas režīma tiesas nolēmumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 2. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz automātisku visu attiecīgo personu reabilitāciju attiecībā uz tām noteikto psihiska rakstura diagnozi. Komisijā tika norādīts, ka šāds risinājums atteiktos no individuāla izvērtējuma, jo ar likumu tiktu automātiski anulētas diagnozes un atjaunots statuss visām personām, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus. Eksperti uzsvēra, ka ir saglabājama kārtība, kurā tiek vērtēta gan diagnozes pamatotība, gan personas ievietošanas apstākļi. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien mums ir ļoti principiāls balsojums – vai mēs turpinām 35 gadus piekopto bijušo VDK aģentu un PSKP komunistu prokuratūrās un Augstākajā tiesā iesākto ņirgāšanos gan par politiski represētajiem, gan psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītajiem politiski represētajiem par viņu pretpadomju noskaņojumu. 35 gadus Latvija nevar reabilitēt politiski represētos, kuri tika ieslodzīti gan psihiatriskajās slimnīcās, gan dažādās padomju soda nometnēs, kas arī tika sauktas par ārstniecības iestādēm.

Ārkārtīgi interesanti, ka tikai Padomju Savienībā šādas slimnīcas bija Veselības ministrijas un arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Iekšlietu ministrijas pakļautības slimnīcās ārsti ar piesiešanu pie krēsla, apliešanu ar aukstu ūdeni, piekaušanu, medikamentu došanu it kā ārstniecības nolūkos sagrāva šo cilvēku pretošanās spējas un... psiholoģiju, un viņi bija gatavi parakstīt jebko. Pēc tam viņiem konstatēja šizofrēniju.

Tikai Padomju Savienībā bija divu veidu šizofrēnija, nekur pasaules medicīnā tādas nebija, – parastā šizofrēnija un tā saucamā vārgi tekošā (vai es nezinu, kā tulkot, krieviski rakstīja vjalotekuščaja). Tas ir, jebkurš, kuru nevarēja notiesāt kaut kādu iemeslu dēļ, teiksim, ka viņam būtu veselības problēmas vai kaut kas, tad viņam diagnosticēja tādu slimību, ka viņam ir vāji esoša šizofrēnija, un viņu varēja ielikt cietumā.

Šeit mēs atkal sākam stāstīt, ka mēs nevis reabilitēsim cilvēkus, kurus nosūtīja gan ar VDK, gan ar dažādiem, teiksim, centrālkomitejas rīkojumiem uz psihiatriskajām slimnīcām, bet mēs liksim viņiem zemoties un iet katram individuāli pie prokurora ar iesniegumu. Tas būtu tāpat kā prasīt, piemēram, sešiem miljoniem koncentrācijas nometnēs ieslodzīto, lai viņi iet individuāli sevi reabilitēt. Jo, redziet, varbūt kāds starp viņiem tiešām ir bijis slepkava vai zaglis. Šeit tātad tiek pamatots ar to, ka tie desmiti vai simti, kuru skaitu mēs pat īsti vēl nezinām... ka starp viņiem varbūt ir divi vai trīs slimi, tāpēc visiem šiem pārējiem, tiem desmitiem vai simtiem, būtu jāiet zemoties.

Un kas notiek tālāk? Ja viņi aiziet uz prokuratūru, tad tas mehānisms ir tāds: iesniegums, pēc tam ir jāsaņem atzinums no psihiatrijas ekspertu komisijas. To organizē Nacionālais psihiskās veselības centrs, kurš pieprasa tiesu ekspertīzei attiecīgo slēdzienu. Es nezinu, vai šobrīd vēl vada, bet desmitiem gadu šo centru... tiesu ekspertīzes nodaļu vadīja tāda Anita Apsīte. Un ko viņa teica? Viņa teica, ka neviens nav reabilitējams, jo padomju medicīna bija vishumānākā un padomju psihiatrija bija visprecīzākā pasaulē. Un viņa nekļūdījās. Viņa teica tā: čekā taču strādāja gudri cilvēki! Viņi taču nevarēja dot kaut kādu nepareizu slēdzienu tam, ka viņš ir psihiski slims, nevis... politisks ieslodzītais. Redziet, kādā situācijā ir Latvijā medicīna, ka tiesu ekspertīzes nodaļu vada cilvēks, kurš uzskata, ka medicīniskās diagnozes ir jānosaka čekai, nevis medicīniskai iestādei.

Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Visu personu psihiatrijas diagnozes, kas šīm represētajām personām saistībā ar viņu pretpadomju rīcību tikušas padomju laika ārstu noteiktas, tai skaitā personām, kuras uz psihiatrisko ekspertīzi nosūtīja Latvijas PSR Valsts drošības komiteja vai PSRS Baltijas kara apgabala Kara prokuratūra – redziet, kādi izcili mediķi! –, tiek anulētas un atzītas par spēkā neesošām no paša sākuma. Visi šāda veida represētie ar šo likumu attiecībā uz viņiem noteikto psihiska rakstura diagnozi tiek reabilitēti. Tas ir likums, kuru pieņēma jau 1990. gada augustā par politiski represēto reabilitāciju. Un tur bija teikts, ka Ģenerālprokuratūrai jāveic... 35 gados šie ģenerālprokurori neko nav izdarījuši. Tāpēc ka līdz pēdējam brīdim tie bija visi tie paši PSKP biedri, kas padomju laikos nodarbojās ar politiski represēto vajāšanu. Loģiski, šis ir vēsturisks brīdis.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un izbeigt šo nelietību. Atbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par (Dep. A. Rancāne: “Komisijas...”)...

Komisijas vārdā ir vēlme vēl papildināt. Lūdzu!

A. Rancāne. Jā. Komisijā tika uzklausīts Ģenerālprokuratūras viedoklis, ka personas statusa atjaunošana pēc būtības ietver divus vērtējamus aspektus: pirmkārt, ir jāvērtē, vai attiecīgajai personai psihiatrijas diagnoze noteikta pamatoti vai nepamatoti; un, otrkārt, ir jāvērtē, vai persona konkrētajos apstākļos vispār bija ievietojama attiecīgā tipa psihiatriskajā ārstniecības iestādē.

Līdz ar to, Ģenerālprokuratūras ieskatā, automātiska statusa atjaunošana nebūtu nosakāma un ir saglabājama kārtība, kurā persona pati, tās tuvinieki vai radinieki vēršas ar iesniegumu. Vai arī prokuratūra, ja tās rīcībā nonāk attiecīga informācija, pieprasa personas vai tās tuvinieku piekrišanu pārbaudes veikšanai.

Komisijas vairākums secināja, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 18, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Rancāne. 3. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu un paredz, ka persona, kuras diagnoze saskaņā ar iepriekš piedāvāto regulējumu tiktu anulēta, vai šīs personas radinieki varētu vērsties prokuratūrā ar pieprasījumu veikt izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās. Tā kā komisija neatbalstīja iepriekšējo priekšlikumu par automātisku diagnožu anulēšanu, arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Mans priekšlikums jau nav... to jau var tāpat atbalstīt, tāpēc ka diagnozi var anulēt jebkuram, un līdz ar to viņa radiniekiem ir tiesības iet uz jebkuru iestādi un prasīt, teiksim, ja kādā personīgajā lietā vai kaut kādos dokumentos ir rakstīta šāda diagnoze, ka tā tiek noņemta. Ja runā par iepriekšējo, ko mēs it kā noraidījām... deputātu vairākums noraidīja, tad nekādu radinieku jau ļoti daudziem nemaz nav, viņi jau ir miruši un daudzi cilvēki ir bijuši izsūtīti ar visām ģimenēm, viņi nevar... reabilitēt. Bet mans priekšlikums, es domāju, tas var būt arī jebkurā situācijā... jebkura komisija var, pieņemsim, pēc savas iniciatīvas... jo prokuroram ir tiesības atbilstoši 1990. gada augustā pieņemtajam likumam... Viņam faktiski bija pašam jāpārbauda visas šīs lietas.

Nacionālajā vēstures arhīvā pašreiz strādā vēsturnieks, kurš ir konstatējis 50 lietas, kuras ir nosūtījusi Valsts drošības komiteja un Baltijas kara apgabals. Bet to lietu jau tur ir vairāki tūkstoši. 35 gados prokuratūrai faktiski bija jāpārbauda visas šīs lietas pašai. Prokuratūrai ir tiesības to darīt bez kaut kādiem individuāliem lūgumiem un aicinājumiem, jo to prasa, kā es teicu, 1990. gada augustā pieņemtais likums. Pie kam prokuratūrai bija jāizvērtē ne tikai šīs lietas, kas ir saistītas ar VDK un Baltijas kara apgabalu, bet arī to politiski represēto lietas, kuri vispār nav tiesāti. Viņi ir nogalināti, teiksim, ar kara tiesas spriedumu, viņi gājuši bojā nometnēs, izmeklēšanas laikā VDK cietumos un tā tālāk, un neviena prokuratūra neko nav darījusi. Tāpēc nākamajai Saeimai vispirms būs jāveic lustrācija, es domāju, un jāpārbauda, kāpēc neviens ģenerālprokurors līdz šim nav nodarbojies ar to, kas viņam bija jādara 35 gadus.

Tāpēc jebkurā gadījumā šis priekšlikums... ja cilvēks tiek reabilitēts neatkarīgi no tā, vai viņu reabilitēs nākamajā Saeimā, respektīvi, vai likumu pieņems nākamā Saeima, vai atbilstoši tagadējam likumam, vai viņu reabilitēs, piemēram, ģenerālprokurors, kuram varbūt pamodīsies sirdsapziņa... Un es domāju, ka jaunais prokurors... Jau man bija, starp citu, ar viņu tikšanās, un viņš saprata šo nozīmi. Viņš arī uzskatīja, ka ir vajadzīgs politisks lēmums, atbrīvojot visus. Tātad prokuratūra... Acīmredzot būs iespēja pārbaudīt šīs lietas. Tas būs atkarīgs arī no jaunā budžeta, kādu pieņems nākamajam gadam gan vēl esošā Saeima, gan nākamā Saeima.

Bet šis mans priekšlikums jebkurā gadījumā paliek spēkā, jo tādā gadījumā, ja viņš tiek reabilitēts, viņam ir tiesības prasīt, lai tiek noņemti jebkādi ieraksti, sākot pat ar tādām lietām kā autovadītāju komisijas un pārējās iestādes... ieroču iegāde, medību atļaujas un viss pārējais.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Rancāne. Komisijas ieskatā, izmaiņas personas datu sistēmās ir saistāmas ar pamatotu lēmumu par personas statusa atjaunošanu, nevis ar vispārīgu, automātisku pieņēmumu. Un visu cieņu deputāta argumentiem, bet komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 7, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Rancāne. 4. – arī deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 2. panta ceturto daļu, kurā noteikts termiņš, kādā prokurors izskata iesniegumu un pieņem lēmumus. Komisijas ieskatā, šāds termiņu regulējums ir nepieciešams, jo tas nodrošina personas iesnieguma izskatīšanas prognozējamību un skaidru procesuālo ietvaru. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 5. – arī deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz izslēgt normu, saskaņā ar kuru prokurors, lemjot par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu to atjaunot, pieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu. Komisijā tika uzsvērts, ka šāds ekspertu atzinums ir būtisks, lai lēmums būtu balstīts ne tikai vēsturiskā un politiskā vērtējumā, bet arī konkrētās lietas medicīniskajos un faktiskajos apstākļos. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 6. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz izslēgt normu par psihiatrijas ekspertu komisijas darba organizēšanu un atzinuma sniegšanu, pamatojoties uz medicīnisko dokumentāciju, kuru komisijas rīcībā nodod prokurors. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 7. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz likuma 2. panta septītajā daļā izslēgt vārdus “vai atteikumu”, tādējādi mainot regulējumu par prokurora lēmuma apstrīdēšanu. Komisija uzskatīja, ka personai ir jāsaglabā tiesības apstrīdēt ne tikai lēmumu par statusa atjaunošanu, bet arī atteikumu atjaunot statusu. Šāda kārtība ir būtiska personas tiesību aizsardzībai un lēmumu kontrolei.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Šis būtu labs priekšlikums... ko es iesaku mainīt... ja mēs nenodalītu tos “psihiski slimos” (pēdiņās), par kādiem viņus ir pataisījušas padomju iestādes – par politisko pretošanos –, no parastiem psihiatrijas slimniekiem. Mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri galvenokārt ir ieslodzīti, kā es teicu, ar dažādiem Baltijas kara apgabala un VDK lēmumiem, nevis – ārstu komisijas lēmumiem. Līdz ar to ir normāli, ka visi reabilitētie tiek attaisnoti.

Prokurora lēmums par personas statusa atjaunošanu jau ietver atteikumu... tie, kas zina latviešu gramatiku... jo nav jau teikts, kādu statusu viņam atjauno – vai to statusu, kas viņam bija noteikts ar attiecīgas ārstu komisijas lēmumu, vai to statusu, ko viņš nebija pelnījis. Bet šeit ir tā pozitīvā griba – mēs saprotam, ka prokuroram būtu jāattaisno visi, izņemot, kā es teicu, tikai dažus gadījumus.

Varu minēt vienu piemēru. 1951. gadā dzimušais Ģederts Melngailis, politiskais disidents – ar parastās tiesas lēmumu tika atzīts, ka viņu vajadzētu ārstēt psihiatriskajā slimnīcā. Savukārt Augstākā tiesa nolēma, ka viņš ir bīstams politisks noziedznieks, un pieņēma lēmumu... iedomājieties, nevis medicīnas speciālisti, ārsti, bet Augstākās tiesas tiesneši nolemj... ka viņš ir jāārstē speciālā Iekšlietu ministrijas iestādē. Protams, viņu ārstēja, kamēr viņš palika galīgi slims. Viņš netika reabilitēts un mira 2021. gadā... tā arī nereabilitēts.

Tātad ir tas pozitīvais piemērs... kāpēc es saku, ka svītrot... ja mēs nesvītrojam vārdus “vai atteikumu”... mēs vienādojam politiski represētos ar tiem, kuri vienkārši ir bijuši reāli slimi un ne ar kādu politiku nav nodarbojušies. Tāpēc ir normāli, ka visi tiek attaisnoti, bet prokuroram ir tiesības atteikt... ir izņēmuma gadījumi, varbūt ir daži... mēs nezinām, varbūt ir divi trīs tādi gadījumi, kurus var pārbaudīt. Bet tagad iznāk otrādi – mēs visiem atteiksim, un tad piederīgie un tie, kas būs palikuši dzīvi, var lūgties un zemoties, lai attaisno šo lēmumu, pārskata kaut kādā veidā... un tā tālāk.

Tāpēc šis ir principiāli svarīgs lēmums, domāju, līdzvērtīgs manam – 2. – priekšlikumam.

Aicinu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Rancāne. Komisija priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka personai ir jāsaglabā tiesības apstrīdēt ne tikai pozitīvu lēmumu par statusa atjaunošanu, bet arī atteikumu atjaunot statusu. Komisijā, debatējot un uzklausot ekspertus, šis priekšlikums tomēr netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 22, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Rancāne. 8. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz izslēgt normu, kas dod prokuroram tiesības uzsākt pārbaudi pēc savas iniciatīvas, ja konstatēti likumā minētie apstākļi un par attiecīgo gadījumu nav saņemts iesniegums, iepriekš saņemot personas piekrišanu. Komisijas sēdē tika norādīts, ka šī norma ļauj prokuratūrai reaģēt arī tādos gadījumos, kad informācija par iespējamu nepamatotu ievietošanu... nonāk tās rīcībā bez personas iesnieguma. Komisijā 8. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 9. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz izslēgt 3. panta pirmajā daļā nosacījumu, ka izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās var veikt tikai tad, ja psihiatrijas ekspertu komisijas atzinumā konstatēts, ka šādu izmaiņu veikšana ir pamatota. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 10. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu par morālā kaitējuma atlīdzību atsevišķos gadījumos, kad ar kompetentas psihiatru komisijas atzinumu ir pierādīts, ka persona pēc tam atzīta par garīgi veselu un agrāk neslimojušu ar garīga rakstura slimību, bet Latvijā ilgstoši nav anulēta padomju laikā nepamatoti noteiktā diagnoze. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Domāju, katram Latvijas pilsonim, ja valsts pret viņu desmitiem gadu ir izturējusies nepatiesi, ir tiesības saņemt šo kompensāciju. Mums ir vairāki cilvēki, kuriem starptautiskas ekspertīzes ir atzinušas, ka viņi ir pilnīgi veseli, piemēram, kādreizējais Augstākās padomes deputāts, kurš balsoja par neatkarību, Pēteris Lazda. Vācijas ekspertīze atzina, ka viņš ir pilnīgi vesels un viņam nav nekādu pazīmju par psihisku slimību. Viņam ir tiesības saņemt kompensāciju par šiem gadiem.

Komisijā bija tāds pamatojums... kāpēc nevajadzētu... ka nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kurš būs atbildīgs. Šinī gadījumā, domāju, tā nav nekāda problēma, jo visas psihiatriskās ekspertīzes... diagnozes... ārstniecības iestādes, slimnīcas ir pakļautas Veselības ministrijai. Loģiski, ka izstrādāt noteikumus un summas, kādas ir jāmaksā šādas kompensācijas gadījumā, Veselības ministrijai vai Labklājības ministrijai nebūtu nekādu lielu problēmu.

Aicinu atbalstīt, lai atjaunotu taisnīgumu vismaz tiem cilvēkiem, kuriem jau ir ārsta izziņas, ka viņi ir bijuši ieslodzīti vai ārstēti piespiedu kārtā tikai par saviem politiskajiem uzskatiem, un viņi nav saņēmuši nekādu kompensāciju. Visās Eiropas valstīs izmaksā... gan par Otrajā pasaules karā pastrādātajiem noziegumiem, gan par citiem. Mēs neizmaksājam kompensāciju psihiatriskajās ārstniecības iestādēs piespiedu kārtā ārstētiem pacientiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Rancāne. Komisija priekšlikumu neatbalstīja, jo izskanēja iebildumi par izvēlēto atlīdzināšanas mehānismu... kā to minēja Kiršteina kungs. Tātad priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 12, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Rancāne. 11. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kalēja priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu 4. pantu – “Dokumentu saglabāšana”. Tas noteic, ka dokumenti par personām, kuras politisku, reliģisku, nacionālu vai citu likumā minētu iemeslu dēļ ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, tiek nodoti valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam un glabāti pastāvīgi. Komisijā tika uzsvērts, ka šo dokumentu saglabāšana ir būtiska gan pētniecībai, gan vēsturiskās patiesības noskaidrošanai. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. Visbeidzot 12. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar pārejas noteikumu, uzdodot Ministru kabinetam līdz 2027. gada 30. jūnijam izveidot koleģiālu institūciju, kura veic ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu, kā arī informē sabiedrību un kompetentās iestādes par pētījuma rezultātiem. Šīs institūcijas sastāvā paredzēts iekļaut Latvijas psihiatru profesionālās kopienas, vēsturiskās atmiņas institūciju, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes institūciju un tiesu varas pārstāvjus. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. Visi priekšlikumi izskatīti.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas un Psrs psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” otrajā lasījumā.

Šim likumprojektam priekšlikumi netika saņemti.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Rancāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir iesniegtas četras izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Evika Siliņa, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne, Inga Bērziņa un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Evikas Siliņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Evika Siliņa, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Inga Bērziņa, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Evikas Siliņas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Inese Lībiņa-Egnere, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Inga Bērziņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Inese Lībiņa-Egnere, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Inga Bērziņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija... vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Oļegam Burovam – paziņojumam par komisijas sēdi.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu pārtraukuma sākumā uz komisijas sēdi. Sēdes ilgums – līdz trīs minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam – paziņojumam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, aicinu Latvijas–Taivānas parlamentārās sadraudzības grupas deputātus uz Dzelteno zāli.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam – paziņojumam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, aicinājums Deputātu grupai sadarbības veicināšanai ar Nīderlandes parlamentu – esam palikuši bez vadības un bez vietnieka. Tāpēc sasaucu Nīderlandes sadarbības grupas deputātus tūliņ uz Dzelteno zāli, lai mēs ievēlētu gan vadītāju, gan vietnieku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai – paziņojumam.

Irma Kalniņa (JV).

Kolēģi! Šodien pulksten 12.35 ir tikšanās ar ASV vēstnieci pāri ielai – Jēkaba ielā 10/12, 409. kabinetā.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 96 deputāti. Nav reģistrējušies četri deputāti: Edmunds Cepurītis, Edmunds Jurēvics, Dmitrijs Kovaļenko un Leila Rasima.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas 11 izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Bergmaņa atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Česlavs Batņa, Raivis Kalējs, Inga Priede, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka un Ieva Brante lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Bergmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Aivas Vīksnas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis un Ieva Brante lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Inga Priede, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Priedes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Inga Priede, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Priedes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Oļegs Burovs un Aiva Vīksna lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām Saeimas sēdi.

Turpinām izskatīt likumprojektus.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 22 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatām šo likumprojektu. Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar to, lai Konkurences padome varētu administratīvi sodīt arī tirgus dalībnieku amatpersonas, kuras veic aizliegtas vienošanās, proti, lai administratīvi varētu sodīt arī fizisko personu, ne tikai juridisko personu.

Juridiskā komisija izskatīja 22 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē jēdzienu... precīzāku izpratni... kas ir šie amati... ar atsauci uz konkrēto Komerclikuma pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – deputātes Levrences priekšlikums. Par subjektu loka paplašināšanu, bez amatpersonām iekļaujot arī dažādus citus variantus. Un, paplašinot šo personu loku, tiek atvērts pēc būtības ļoti neskaidrs formulējums, piemēram, arī akciju sabiedrības akcionārs... proti, jebkurš cilvēks Latvijā varētu būt akciju sabiedrības akcionārs. Un pēkšņi kaut kāda vienošanās, kurā viņš ir piedalījies, automātiski varētu nozīmēt, ka viņam arī pienākas... atbildība. Šis subjektu loka paplašinājums Juridiskajā komisijā tika vērtēts un noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir stiprināt karteļu prevenciju, paredzot atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām. Un tas viennozīmīgi ir būtiski un atbalstāmi.

Taču pašreizējā redakcijā likumprojekts paredz atbildību tikai tām tirgus dalībnieku amatpersonām, kas ir uzskaitītas Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā. Un tās ir tikai ieceltās amatpersonas. Tas ir ļoti šaurs un ierobežojošs tvērums, jo aizliegtas vienošanās var organizēt un praksē arī organizē tirgus dalībnieku ietekmīgākās personas, tai skaitā īpašnieki un patiesie labuma guvēji.

2. priekšlikums, ko iesniedza Selma Teodora Levrence un komisija neatbalstīja, paredz paplašināt uzņēmuma atbildīgo personu loku. Attiecīgi šī likuma definīcijas tvērums būtu attiecināts arī uz papildus... ietekmi... gan tirgus dalībnieku saistītām personām... sabiedrības dalībnieku, akcionāru un patieso labuma guvēju. Un tieši šīs ir personas, kas iesaistās aizliegtu vienošanos organizēšanā, jo ir tieši materiāli ieinteresētas tiem piederoša un peļņu nesoša komersanta rīcībā.

Tāpēc, lai mēs sasniegtu šī likumprojekta sākotnējo mērķi, atbildīgo amatpersonu sarakstam ir jābūt plašākam. Un uz šādu plašāku tvērumu ir aicinājis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja šo virzienu – ka mēs stiprinām prevenciju. Un, ja mēs patiešām gribam samazināt karteļu risku Latvijā, tad mums ir jāpilnveido likumprojekts un jāatbalsta tvēruma paplašinājums. Pretējā gadījumā šis likums būs absolūti bezzobains.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 2. priekšlikumu, ar kuru amatpersonu definīcija tiek paplašināta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka ideja par grozījumiem šajā likumā parādījās brīdī, kad bija ierosināts paredzēt kartelistiem kriminālatbildību. Un tad mūsu cienījamie oponenti visu laiku stāstīja, ka nevajag kriminālatbildību. Labāk mēs varam paredzēt administratīvo atbildību un visas problēmas atrisināt. Mēs sagaidījām šo likumprojektu bezzobainu, neefektīvu, tādu, kas neko reāli nevar risināt. Bet bija cerība, ka, strādājot lasījumos, mēs varēsim to uzlabot.

Konkurences padome iesniedza savus priekšlikumus. Jūs nevarat tos redzēt, tāpēc ka viņiem nav tiesību iesniegt priekšlikumus, bet tādi bija. Un arī deputāti piedāvāja rīkoties.

Šim likumprojektam ir divas problēmas – subjektu loks, kurus var sodīt, un sodi. 2. priekšlikums piedāvā paredzēt iespēju piemērot atbildību – administratīvo atbildību – arī cilvēkiem, kas strādā konkrētajā uzņēmumā, organizācijā. Komisijā diskutējot mēs dzirdējām to pašu dziesmu: nevajag viņus aiztikt! Nevajag viņus sodīt!

Nu, es saprotu, ir liela vēlme pasargāt šos cilvēkus no atbildības, bet ir jāsaprot, ka pārkāpumus izdara arī grāmatveži, darbinieki un arī cilvēki bez amatiem. Būtu tikai loģiski, ja arī viņi tiktu saukti pie administratīvās atbildības. Tātad 2. priekšlikums ir par subjektiem.

Tālāk mēs redzēsim priekšlikumus arī par soda veidiem. Kad mēs runājām par iespēju piemērot naudas sodu, arī to neatbalstīja. Un, kā es jau minēju – es arī atkārtošu –, pieņemšanai ir virzīts bezzobains likums, ka nedrīkst saukt pie atbildības pārkāpējus, tikai valdes locekli, prokūristu. Un pat gadījumā, ja viņus sauks pie atbildības, kādu sodu viņiem piemēros? Aizliegumu strādāt savā amatā. Tas nav nopietni!

Kolēģi! Es piekrītu, ka 2. priekšlikumu var pilnveidot. Bet ir problēma tā, ka komisijas vairākums uzskatīja, ka šis priekšlikums vispār nav derīgs. Tāpēc es domāju, ka būtu pareizi atbalstīt to šajā lasījumā un trešajā lasījumā precizēt un pilnveidot.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Jā, tiešām, komisijas sēdē piedalījās eksperti, un visi izdiskutēja šo jautājumu. Un mums ir divas politiskās partijas, kas savstarpēji ir vienojušās par to, ka vajadzētu sodīt jebkuru Latvijas cilvēku, arī to, kas ir vienkāršs akcionārs kaut kādā akciju sabiedrībā un pie kafijas galda aprunājas par to, ka nebūtu labi šajā situācijā piedalīties konkursā. Arī viņam vajadzētu piemērot Konkurences padomes administratīvo sodu. Vienīgi jāatceras tas, ka šīs fiziskās personas varētu sodīt, piemēram, ar to sodu, ko Konkurences padome var piemērot, tas ir, ierobežot tiesības ieņemt šos amatus – kurus viņi neieņem! – vai kaut kādus citus komercdarbības ierobežojumus, kurus var piemērot amatpersonām, kur uz fiziskām personām... šeit būtu lieki darboties.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, varbūt ekspertu diskusijas komisijā ir to vērtas, lai ieklausītos, kā kopīgi komisija nobalso par labāko risinājumu, nepamatoti nepaplašinot subjektu loku.

Otra lietiņa. Atcerēsimies, ka Juridiskās komisijas sēdē, kad skatīja grozījumus Krimināllikumā un kad bija iebildums pret Krimināllikuma grozījumu un sodīšanu par aizliegtu vienošanos, viennozīmīgi visi atbalstīja... es atvainojos, viennozīmīgi – ne, bija partija, kura neatbalstīja... ideju par to, ka vēl vajag arī administratīvo atbildību. Un tad tika pateikts, ka visi iesaistītie resori, kas par šo tēmu zina, speciālisti jeb eksperti izstrādā priekšlikumus Konkurences likumā, tos izvērtē un akceptē Ministru kabinets un tie ir piedāvāti Saeimai, proti, lai normāli atrisinātu šo situāciju. Tā ka tiem cilvēkiem, kuriem negribējās administratīvo atbildību jau pašā sākumā, bet kriminālatbildību par jebkuru cenu, ideja ir mēģināt izgāzt šos grozījumus, vienkārši lai saglabātu tikai kriminālatbildību.

Cienījamie kolēģi! Būsim saprātīgi! Un arī likums un cilvēktiesības saka: esiet samērīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Šis likumprojekts tika pieteikts kā alternatīva fizisko personu kriminālatbildībai par karteļiem, lai tirgus dalībnieku amatpersonas varētu saukt pie administratīvās atbildības. Tas ir ļoti labi. Bet pēc būtības šis likumprojekts sanācis vien kā tāds ķeksītis: lūk, kā mēs ar visu likuma bardzību vēršamies pret karteļiem. Katrs pats var spriest par to, vai aizliegums ieņemt amatu no viena līdz trim gadiem uzņēmumā var būt efektīvs sods. Pats galvenais – vai tas ir atturošs, un vai tik tiešām ar šo regulējumu var tikt sodītas tās personas, kuras praktiski organizē vai īsteno aizliegtu vienošanos, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos.

Komisijā tika noraidīti visi tie priekšlikumi, kas pēc būtības bija mēģinājums šo likumprojektu glābt. Tika noraidīta iespēja attiecināt atbildību uz visām personām neatkarīgi no tā, kāds ir šo personu juridiskais statuss uzņēmumā.

Tas nebūt nenozīmētu kādas masveida sodīšanas, kā tika biedēts. Praksē tas netiktu automātiski piemērots, bet, izmeklējot šo lietu, Konkurences padomei būtu konkrēti jāpierāda, vai šis dalībnieks vai, piemēram, akcionārs tieši ir bijis iesaistīts pārkāpumā, veicis sarunas vai vienojies ar karteļa dalībniekiem. Un nebūt ne pie kafijas galda, kā minēja Kūtra kungs.

Tāpat tika noraidīta iespēja piemērot šīm amatpersonām naudas sodu.

Paldies komisijas deputātiem, kas atbalstīja manu priekšlikumu, kas rosināja paplašināt atbildības tvērumu attiecībā uz jebkuru aizliegtas vienošanās pārkāpumu, jo nošķīrums pēc būtības nav pamatots, tāpēc ka sadārdzinājumi, kas radušies, pēc būtības ietekmē ikvienu patērētāju.

Priekšlikumus bija iesniegusi arī Konkurences padome, un arī tie tika noraidīti.

Tā ka es, kolēģi, aicinu padomāt, vai, pieņemot šo likumprojektu šādā redakcijā, mēs patiešām varēsim teikt, ka esam izdarījuši visu iespējamo, lai apkarotu karteļus un kopumā vairotu tiesiskumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot mūsu vidū ir ļaudis, kuri uzskata – ja likumā kā soda mērs nav nošaušana vai pakāršana, tad likums ir bezzobains. Ziniet, tā gluži nav. Tas, kas ir skaidrs, – akli dzenoties dažādu iedomātu blēžu medībās, mēs nereti nodarām ļaunu parastiem, godīgiem, kārtīgiem cilvēkiem. Es pieņemu, ka jūs uzmanīgi klausījāties to stāstu, ko šorīt stāstīja Matisones kundze. Un šādi stāsti veidojas situācijās, kad aiz katra stūra tiek saredzēti blēži, tiek uzrakstītas stingras normas un mēs sodām parastus, normālus cilvēkus.

Lai gan šo konkrēto priekšlikumu ar dalītām jūtām es aicinu noraidīt, jo mums ir viens īpašs gadījums, bet tomēr aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu, es tā domāju, ka iešu runāt tikai par savu priekšlikumu, bet, kad dzirdēju, ko tikko Harijs sāka runāt, ka Konkurences padome soda parastus, vienkāršus, godīgus cilvēkus... Nu, es jums pateiktu, ka jūs absolūti maldāties un Konkurences padomes tiesvedībām ir ļoti pozitīvs iznākums. Tiesa apstiprina apmēram 95 procentus visu Konkurences padomes lēmumu par sodīšanu, un tas liecina, ka netiek sodīti visi parastie, nevainīgie, godīgie cilvēki. Pirmais arguments.

Bet, kolēģi, es gribu teikt tā, ka pilnīgi pareizi teica Judina kungs, – šobrīd tiek radīts absolūti bezzobains likumprojekts. Mēs uz pirmo lasījumu runājām – kas tas par tādu likumprojektu? Konkurences padome ir 10 gadus turējusi plauktā jau sagatavotus priekšlikumus – ņemot vērā citu valstu pieredzi, tikšanos ar entajiem ekspertiem –, kas ir nepieciešami, lai administratīvā procesa ietvaros varētu sodīt ne tikai uzņēmumu, bet reālos karteļu organizētājus, īstenotājus, arī atturēt preventīvi, lai šādu pārkāpumu būtu mazāk, jo mums Latvijā tiešām ir nenormāli daudz aizliegtu vienošanos – gan publiskajos, gan privātajos iepirkumos.

Šobrīd tiek noraidīti priekšlikumi, ko izstrādājuši profesionāļi, cilvēki ar praktisku pieredzi, kas nesoda parastus, godīgus cilvēkus un nemeklē, kur tik kādu sodīt, jo mums tāpat pietiek negodīgu cilvēku, ko sodīt.

Tātad šis konkrētais priekšlikums. Būs tiešām milzīgs likumdošanas brāķis, ja likumprojekts tiks atbalstīts šādā versijā, ka mēs sodām tikai amatpersonas, šaura loka amatpersonas. Jo tagad iedomājieties būvnieku karteļa lietu! Tur bija piedalījušies vismaz 16 uzņēmumi. Bet paņemsim vienkāršu iepirkuma lietu, kur ir trīs uzņēmumi sakarteļojušies. Vienā uzņēmumā apliecina, ka tas ir bijis uzņēmuma vadītājs, amatpersona. Citā tas ir bijis patiesais labuma guvējs. Mums ir bijusi tāda persona, kas pie daudziem uzņēmumiem stāvējusi klāt, un pat īsti nevar saprast, kas ir īpašnieks un kas nav īpašnieks. Un trešajā gadījumā arī kāda cita persona. Konkurences padome pēc šāda likuma sodīs tikai to amatpersonu, kas ir uzņēmuma īpašnieks. Bet tie pārējie divi ļoti skaisti izspruks sveikā cauri. Un tā būs, patiesību sakot, tiesiskā nevienlīdzība, kā tiks piemērots sods.

Tā ka tas ir absurds, ja mēs tagad atbalstām, ka soda tikai šaura loka amatpersonas. Tas ļoti sarežģīs dzīvi konkurences tiesību piemērotājiem, un tas radīs arī nevienlīdzīgu attieksmi pret subjektiem, kuriem ir jāuzņemas atbildība par karteļa vienošanās aizliegumu.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu ar domu, ka uz trešo lasījumu tas ir jāpaplašina, jo mans, 7., priekšlikums runā par to, ka jāsoda ne tikai amatpersonas, bet arī fiziskās personas, jo ļoti daudz šajos karteļos ir tiešām fizisko personu, kas ir vidējā līmeņa vadītāji, pilnvarotās personas, uzņēmumu īpašnieki, – to, kas reāli lemj, kā veidot karteli.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu... ar domu, ka tas ir jāprecizē.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 39, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc būtības kopā ar 4. un 5. novērš sadrumstalotību konkurences... attiecīgo... institucionālajos jautājumos par amatpersonu pilnvarām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – deputātes Agneses Krastas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā, jo deputātes priekšlikums ir saistīts... ka bez amatpersonām ietver arī fizisko personu atbildību. Juridiskā komisija nobalsoja... un arī šodien Saeimas deputāti nobalsoja... nepaplašinot šo loku.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es tomēr aicinu vēlreiz padomāt par subjektu loku, vai pietiekami noteikts subjektu loks, uz ko attieksies atbildība par karteļa vienošanās veidošanu, iniciēšanu, atbalstīšanu.

Paldies Juridiskās komisijas deputātiem, kas atbalstīja manu priekšlikumu, ka subjektu loka tvērumam jāattiecas ne tikai uz publiskajiem, bet arī privātajiem iepirkumiem. Tas ir ļoti pareizi.

Bet otrs jautājums – tiešām šajā gadījumā ir svarīgi ņemt vērā ne tikai amatpersonu, bet arī fizisko personu atbildību. Kā jau minēju, tie var būt vidējā, zemākā līmeņa vadītāji, darbinieki, arī īpašnieki, pilnvarotās personas. Un tas radīs juridisko vakuumu, nenoteiktību, ja vienā lietā, kurā ir vairāku karteļu dalībnieki, vairākus karteļus veidojoši uzņēmumi, viena amatpersona tiks sodīta, bet pārējie – karteļu iniciatori, uzturētāji – netiks sodīti, jo vienkārši nebūs amatpersona pie vainas.

Tā ka es aicinu iepriekšējo balsojumu tomēr ņemt vērā, ka tas rada lielas problēmas konkurences tiesību piemērotājam un arī tiesisko nevienlīdzību pret konkrētiem uzņēmumiem, kuros kāds tiek sodīts un citos – netiek par vienu un to pašu karteļa vienošanās pārkāpumu, kurā vienmēr ir iesaistīti vairāki uzņēmumi vienā lietā.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu paplašināt subjektu loku ne tikai attiecībā uz amatpersonām, bet arī fiziskajām personām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 6, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 10. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Pēc būtības par to pašu jautājumu – par fiziskās personas iekļaušanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē iepriekš rakstīto normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 12. – deputātes Ābramas priekšlikums. Arī par to pašu – subjektu loku. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)... lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 19, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Pēc būtības iepriekšējo redakciju nemaina, bet uzlabo to. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 14. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Atkal par šo pašu tirgus dalībnieku – ne tikai amatpersonu, bet fizisko personu – atbildību. Tas ir atkal... ielikt iekšā, ko konceptuāli neviens neatbalstīja. Vienīgi jāatceras, ka fiziskā persona nav tā, kas iesniedz pieteikumus dažādos konkursos tirgū. To dara amatpersonas, kas ir pilnvarotas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, tātad manam, 14., priekšlikumam ir vairākas daļas. Par atbildības attiecināšanu ne tikai uz amatpersonām, bet arī fiziskajām personām es jau runāju. Es noteikti sniegšu priekšlikumu arī turpmāk, jo tādu likumdošanas brāķi mēs nedrīkstam pieļaut un apgrūtināt dzīvi konkurences tiesību piemērotājam, mazināt prevenciju, kādus atstājot nesodītus un kādus citus sodot, jo tā tiešām ir nevienlīdzīga attieksme.

Bet šobrīd es vairāk gribu runāt par priekšlikuma otro daļu, kas paredz Konkurences padomei administratīvā procesa ietvarā kā sankciju par dalību karteļa vienošanās īstenošanā piemērot personām – neatkarīgi, vai tās administratīvās vai fiziskās... ko, es ceru, varbūt uz nākamo lasījumu jūs atbalstīsiet – arī naudas sodu. Šobrīd tiek noteikts, ka tikai varētu būt aizliegums ieņemt noteiktu amatu uz laiku no viena līdz trim gadiem. Es uzskatu, ka – arī kā Konkurences padome veikusi savā izpētē attiecībā uz citu valstu konkurences tiesībām – ar lielāku preventīvu efektu ir jābūt arī naudas sodam. Tad konkrētā amatpersona vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par karteļa vienošanās aizlieguma pārkāpumu... Ir nepieciešams arī naudas sods.

Un šajā gadījumā es piedāvāju līdz 30 000 eiro. Tas noteikti tiktu vērtēts atkarībā no tā, cik pārkāpums ir bijis liels, draudīgs, atkārtots vai kā citādi. Tātad naudas sods ir tas, kas vispreventīvāk attur no iespējas... no vēlmes iesaistīties. Jo, ja pateiks – jā, tu nevarēsi ieņemt vienu gadu kādu amatu –, nu, kas tur liels! Pastrādās kaut kur cilvēks un pēc tam varēs turpināt savas darbības tādā vai citādā veidā. Bet, ja persona izlasa Konkurences likumā, ka atbildība būs arī naudas sods līdz 30 000 eiro, es domāju, ka viņa divreiz domās, vai ir vērts iesaistīties kartelī. Jo uzņēmums nomaksā naudas sodu. Parasti, kā saka konkurences tiesību ekonomisti, tas viss jau ir iestrādāts uzņēmuma izmaksās. Ja uzņēmums ir gatavs uz karteļa veidošanu, tad tas arī rēķinās, ka varētu būt naudas sods. Ja fiziskajai personai vai amatpersonai draudēs naudas sods... Nu, viņš nevar to nekur ielikt. Tā ka, visticamāk, naudas sods būs daudz lielāka prevencija, kas atturēs no šādas iesaistes. Es domāju, ka maksimālais naudas soda apmērs 30 000 eiro ir pietiekami preventīvs. Turklāt Latvijas tiesību sistēmā jau pastāv regulējums, kas administratīvā procesa ietvarā fiziskajām personām paredz piemērot būtiski lielākus naudas sodus. Tas apliecina, ka šis izvēlētais risinājums ir samērīgs, nevis kā Tieslietu ministrija cerēja, mēģināja pārliecināt, ka administratīvā procesa ietvaros naudas sodus nedrīkst piemērot.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kur būtiskākais ir tieši naudas soda piemērošana.

Par citu, kas attiecas uz 14. priekšlikumu. Paldies – tika atbalstīts, ka noilguma termiņš ir pieci gadi. Sākotnēji tika piedāvāts trīs gadu noilguma termiņš. Tas ir par īsu. Kamēr Konkurences padome izmeklē lietas, kamēr visi fakti tiek noskaidroti... vispār kamēr Konkurences padome saņem šo informāciju par iespējamu aizliegtu vienošanos no KNAB noklausītām telefonsarunām vai kā citādi... pieci gadi ir ļoti labi. Paldies, ka to atbalstījāt.

Tā ka aicinu atbalstīt priekšlikumu tajā daļā, kas attiecas uz maksimālo naudas sodu līdz 30 000 eiro amatpersonai vai fiziskajai personai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas, ka iepriekš šīs fiziskās personas netika atbalstītas, netraucē atbalstīt šajā. Iepriekšējie runātāji jau pieminēja KNAB noklausītās sarunas. Bet ir arī liecinieku atzīšanās, kuras pēc tam atkal atsauc. Ir tāds jēdziens kā lobisti. Ar likumu mums nav precizēts, kas tad īsti viņi ir. Tie ir partiju sponsori, tie var būt bijušie Eiropas Parlamenta deputāti, tie var būt arī bijušie Saeimas deputāti, vārdu sakot, cilvēki ar ietekmi. Mums ir desmitiem lietu, kur lemj un galvenie lēmēji ir nevis amatpersonas, bet kaut kādi patiesie labuma guvēji un vesela rinda citu ietekmīgu cilvēku.

Tāpēc, ja balso pret šo, tas nozīmē, ka šim Konkurences likumam nekādas lielas jēgas nebūs.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Kolēģi, atļaušos atgādināt tiem, kas varbūt nepiedalījās Juridiskās komisijas sēdē... runājot par šo jautājumu. Lūdzu, aprunājieties ar bijušo tieslietu ministri, jo, kad Juridiskajā komisijā mēs prasījām, kāpēc šeit nav paredzēts naudas sods, Tieslietu ministrijas pārstāve teica, ka Ekonomikas ministrijas projektā Tieslietu ministrija bija tā, kas iebildusi, jo šeit naudas sodus piemērot nevar. Līdz ar to šajā projektā naudas sodi netika iestrādāti. Juridisku argumentāciju... Ja kādam vēl ir interese naudas sodu piemērošanā, uz trešo lasījumu šādu ideju vēl var iestrādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 20, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Pēc būtības arī redakcionāls un saistīts ar komisijas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 17. – deputātes Levrences priekšlikums. Tika atbalstīts, pagarinot šo termiņu no trim uz pieciem gadiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēgt pantu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī par 45. panta izslēgšanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 20. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts, jo tas pants tika izslēgts... nav tā panta.

Sēdes vadītāja. 20.?

 

G. Kūtris. 20.

Sēdes vadītāja. Jā.

G. Kūtris. Grozījums 45. pantā. Jā, tika atbalstīts – izslēgt.

Sēdes vadītāja. Netika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 21. – deputātes (Starpsaucieni: “Balsojumu!”)...

 

Sēdes vadītāja. Balsojumu? Jā.

Lūdzu zvanu!

G. Kūtris. Tas ir balsojams?

Sēdes vadītāja. Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu...

G. Kūtris. Tas ir balsojams?

Sēdes vadītāja. Ja tas ir izslēgts, tad nav balsojams. Tas ir (Starpsauciens.)... nav izslēgts?

G. Kūtris. Ar 19. priekšlikumu šis pants no likumprojekta tika izslēgts.

Sēdes vadītāja. Jā. Par Juridiskās komisijas...

Lūdzu (Starpsauciens.)... Par 19. priekšlikumu. Par 19. vai 20.? Par kuru jūs runājat?

G. Kūtris. Šobrīd es runāju par 20. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 20. – Skaidrītes Ābramas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 40, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. 21. – deputātes Ābramas priekšlikums. Arī par grozījumu 45. pantā, ko Saeima... neatbalstīja... izslēdza. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 31, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. Un 22. – deputātes Ābramas priekšlikums. Komisija neatbalstīja, jo arī tas bija saistīts ar fiziskajām personām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 22, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Kūtris. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Aicinām iesniegt priekšlikumus vienas nedēļas laikā, tas ir, līdz 18. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts izstrādāts pēc “ManaBalss.lv” iniciatīvas par to, lai aizsargātu dzīvniekus, nosakot Civillikumā, ka dzīvnieks nav manta.

Juristu vidū mums bija nopietnas diskusijas par to, kā pareizi nostiprināt attiecīgo normu, un komisijas sēdē mēs dzirdējām četrus dažādus variantus, kā labāk, pareizāk un juridiski korektāk izteikt normu, bet nebija iebildumu par normas būtību. Un būtība ir vienkārša: civiltiesiskajās attiecībās dzīvnieks nevar būt pielīdzināts nedzīvai mantai, kaut kādām nedzīvām lietām. Ir svarīgi ievērot, ka attieksme pret dzīvu būtni ir cita.

Mēs dzirdējām jautājumus no dažām personām, cilvēkiem, kas gribēja saprast, vai tas neapdraudēs kādas intereses. Nē, jo mēs runājam par vērtīborientējošu normu. Izskatot jebkuru jautājumu – civiltiesisko strīdu, laulības šķiršanu, mantojuma lietas –, ir svarīgi ievērot, ka dzīvnieks prasa īpašu attieksmi. Grozījums Civillikumā nemainīs konkrēto regulējumu, bet tas pateiks par to atšķirīgo attieksmi.

Savu viedokli par grozījumiem pauda arī institūciju pārstāvji, kas pārstāv lauksaimniekus. Viņi stāstīja par savām bažām – vai nebūs tā, ka viņu tiesības kaut kādā veidā tiks ierobežotas?

Es lūdzu ievērot, ka likumprojekts neparedz ierobežojošu normu. Tas noteic, ka dzīvnieki nav lietas. Lietu tiesību noteikumi tiem piemērojami tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieku dabu vai ar to aizsardzību... aizsardzībai paredzētajiem likumiem.

Pēc diskusijas balsojot, mēs konstatējām, ka neviens deputāts nebija “pret”, trīs deputāti atturējās, citi balsoja “par”.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Es paudīšu savas personīgās domas šajā jautājumā, un man ir jautājums par to, kāds tad ir šo Civillikuma grozījumu mērķis? Vai tā ir dzīvnieku aizsardzība no cilvēka neētiskas, nevērīgas, vardarbīgas, patvaļīgas, arī nežēlīgas rīcības, kas diemžēl joprojām ir sastopama mūsu sabiedrībā, vai šiem grozījumiem drīzāk ir tāda simboliska, morāla vēstījuma nozīme, vai arī šiem vārdiem ir kāda ideoloģiska nozīme?

Manā ieskatā, tas, ko vēlas panākt grozījumu autori un tie cienījamie Latvijas pilsoņi, dāmas un kungi, kuri ir parakstījuši attiecīgo “ManaBalss.lv” iniciatīvu, Latvijas likumos jau ir nostiprināts būtībā un pēc likuma gara.

Mums ir ļoti spēcīgs Dzīvnieku aizsardzības likums. Kuram vēl speciālam likumam ir tāda preambula, kāda ir Dzīvnieku aizsardzības likumam, kuru es, atļaujiet, arī citēšu: “Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.” (Citāta beigas.)

Jau šajā preambulā būtībā ir pateikts, ka dzīvnieks nekādā izpratnē Latvijas likumdošanā nevar tikt uzskatīts par vienkāršu lietu kā, nezinu, ēka, galds... vai kāds priekšmets, nedzīvs priekšmets.

Un vēl vēlos vērst uzmanību, ka mums ir arī ļoti spēcīgs Sugu un biotopu aizsardzības likums, kur pateikts, ka dzīvnieka dzīvība ir aizsargājama, pat pirms dzīvnieks vēl ir dzimis. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pantā ir aizliegta putnu olu iznīcināšana. Tas nozīmē, ka ir aizliegts iznīcināt dzīvnieku, nodarīt dzīvniekam kaitējumu visļaunākajā veidā, pirms vēl dzīvnieks ir piedzimis. Tātad Latvijas likumos pat ir piemērs, jā, šāda līmeņa aizsardzībai.

Man emocionāli ir saprotama vēlme, kas ir izteikta ar šiem grozījumiem, tomēr Civillikumā, ja tajā vispār ir jāveic kādas izmaiņas attiecībā uz dzīvniekiem, vajadzēja ierakstīt, ka dzīvnieks nav lieta, un punkts, un nerakstīt iekšā, piemēram, jēdzienu “dzīvnieka daba”, kas, manuprāt, var būt neskaidri interpretējams.

Tālāk tad izvirzās jautājums... ja mēs rakstām... Vismaz man personīgi tāds jautājums rodas, ja mēs rakstām Civillikumā to par dzīvniekiem... ar šādu morālu, simbolisku mērķi... tad kas būs nākamais solis, kādēļ mēs atvērsim Civillikumu? Vai mēs Civillikumā ierakstīsim, ka cilvēka dzīvība ir aizsargājama, pirms viņš ir piedzimis? Tātad cilvēks, pirms viņš ir dzimis... ko juridiskā valodā sauc arī... latīņu valodā ir jēdziens nasciturus... ir aizsargājams pirms dzimšanas. Tas ir tāds morāles jautājums.

Es piekrītu, ka dzīvnieks nav lieta un cilvēkam ir ētiski pienākumi pret dzīvniekiem un atbildība par tiem, kurus viņš ir pieradinājis. Man pašam personīgi ļoti tuva ir vācu teologa, filozofa, ārsta Alberta Šveicera izstrādātā pamatotā dzīvības cieņas ētika.

Man arī ļoti nepatīk, ka Latvijā mežizstrādes laikā joprojām nav noteikts putnu ligzdošanas miera periods. Latvijā joprojām ir tā, ka mežiztrādes periodā var ciest putnu ligzdas. Taču es uzskatu, ka tas ir risināms citos likumos. Un, kā jau minēju, mūsu esošajos likumos jau ir pateikts, ka dzīvnieks nav lieta. Latvijas likumos dzīvniekiem jau šobrīd ir noteikta ļoti spēcīga aizsardzība. Tāpēc es neuzskatu, ka Civillikumā ir vajadzīgi šie grozījumi... to vēl speciāli ierakstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Labdien, kolēģi! Šo priekšlikumu pēc “ManaBalss.lv” iniciatīvas izstrādāja Tieslietu ministrija, un Tieslietu ministrija vadīja vairākas iekļaujošas darba grupas, uzklausot gan atbalstošus, gan neatbalstošus ekspertu viedokļus un meklējot samērīgu līdzsvaru. Šis piedāvājums Civillikuma Lietu tiesību daļā, kas noteic, ka dzīvnieki nav lietas un lietu tiesības ir piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz īpašu dzīvnieka dabu un uz speciālajiem likumiem, tostarp Klotiņa kunga minētajiem dzīvnieku aizsardzības likumiem, manuprāt, ir šis līdzsvars.

Vēl viena ļoti būtiska lieta – kas ir jauninājums – šajā jumta likumā. Šobrīd dzīvnieks, tieši tāpat kā jebkura cita priekšmetiska lieta, tā zaudējuma, sakropļojuma, iznīcināšanas gadījumā tiek aizstāta ar grāmatvedisku vērtību. Mēs katrs saprotam, ka dzīvnieks un saikne ar cilvēku nav vērtība, par kādu šis sunītis vai kaķītis ir iegādāts. Šajā likumprojektā ir paredzēts arī atlīdzināt kaitējumu, tai skaitā emocionālo kaitējumu, īpašniekam. Proti, prettiesiski nogalinot dzīvnieku, tai personai, kas šo darbību būs veikusi, būs pienākums ne vien atlīdzināt grāmatvedisku zaudējumu, bet arī nodarīto kaitējumu. Manuprāt, šis ir būtisks solis mūsu kā sabiedrības patiesā dzīvnieku aizsardzības regulējumā.

Aicinu likumprojektu atbalstīt. Tas ir pirmais lasījums. Mēs vēl varēsim lauzt šķēpus, bet šis ir konceptuāls atbalsts tam, ka dzīvnieki nav lietas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mūsu Civillikums pieņemts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Toreiz bija cita izpratne par to, kas ir dzīvnieki, kāda var būt attieksme pret tiem.

Mēs nepiedāvājam noteikt, ka dzīvnieks ir civiltiesisko attiecību subjekts. Skaidrs, ka dzīvnieks nepieņem lēmumus. Bet iekrist otrā galējībā un teikt, ka dzīvnieks – tā ir manta... ir krēsls, televizors, suns – tas nav pareizi, tas nav pieņemami. Tiem cilvēkiem, amatpersonām, kas izskata civiltiesiskos strīdus, piemēram, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem un citām personām, ir jāsaprot un ir jāņem vērā, ka dzīvnieks nav lieta. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Un es īsti nevaru saprast, kāpēc ir tāda pretestība? Ja mums ir laba aizsardzība citos likumos, kam traucēs Civillikuma norma, kas pasaka, ka dzīvnieks arī ir dzīva būtne? Tam ir nozīme.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu pateikt paldies Tieslietu ministrijai par šo likumprojektu... par tā izstrādāšanu... un par to, ka uzklausīja “ManaBalss.lv” iniciatīvu.

Tas, ko es gribu pateikt, – vai ar to, ka likumos atsevišķās normās jau kaut kas ir paskaidrots, mums pietiek? Savulaik es Vācijā studēju vides tiesības, un mums vides tiesības sākās ar pašiem pamatprincipiem, ar pašu pamatbūtību, tikai tālāk mēs skatījāmies atsevišķus likumus, atsevišķas normas. Vienmēr ir svarīgi saprast, kāpēc kaut kas tiek izdarīts. Līdz ar to es uzskatu, ka šī norma, kas skaidri un gaiši pasaka, ka dzīvnieks nav lieta, ir svarīga arī visu pārējo likumu interpretācijā un piemērošanā, jo tas dod skaidru vēstījumu, kā mēs izturamies šādos gadījumos... ko mēs arī dzirdējām... piemēram, ja kāds dzīvnieks iet bojā, vai īpašnieks var pretendēt tikai uz finansiālu zaudējumu, vai tomēr mēs uzskatām, ka tas ir arī emocionāls zaudējums. Un es gribu teikt, ka ģimenēm mājdzīvnieki ir ārkārtīgi svarīgi un tas ir emocionāls zaudējums.

Līdz ar to man ir gan prieks, ka ir uzklausīta “ManaBalss.lv” iniciatīva, gan arī prieks par to, ka šis likumprojekts tādā veidā ir izstrādāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisijā iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” ir izstrādāts, pamatojoties uz Valsts kontroles iniciatīvu.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Valsts kontroles darbības tiesisko regulējumu, precizēt atsevišķas normas un padarīt Valsts kontroles funkciju īstenošanu efektīvāku. Grozījumi skar Valsts kontroles institucionālo struktūru, personāla pārvaldību, informācijas pieprasīšanas tiesības, procesuālos termiņus un zaudējumu piedziņas procesu.

Kopumā likumprojekts paredz Valsts kontroles darba organizācijas modernizāciju, administratīvā sloga mazināšanu, skaidrāku tiesisko regulējumu un efektīvāku publisko līdzekļu izlietojuma uzraudzības procesu.

Likumprojekts ir izdiskutēts un atbalstīts komisijā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Stobova. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Stobova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 16. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 10. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šā gada 17. aprīlī Saeima saņēma 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem”. Šā gada 20. maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas un arodbiedrību pārstāvjus, kuri norādīja, ka pašreizējais koplīguma regulējums ir netaisnīgs.

Viņi skaidroja, ka tas mazina darbinieku motivāciju iestāties arodbiedrībās, jo arodbiedrības izcīnītās priekšrocības saņem arī tie darbinieki, kuri nav maksājuši biedra naudu un nav ieguldījuši savas pūles vienošanās noslēgšanā. Pārstāvji norādīja, ka šāds regulējums jau ir ieviests Lietuvā, kur to ir izvērtējusi Augstākā tiesa un atzinusi par nediskriminējošu. Attiecībā uz darbinieku pilnvaroto pārstāvju tiesībām slēgt koplīgumus iniciatīvas pārstāvji uzsvēra, ka darbinieku pārstāvji nespēj nodrošināt efektīvu darbinieku pārstāvību koplīguma sarunās, tikai arodbiedrībām ir nepieciešamie resursi, kapacitāte un juridiskie argumenti pilnvērtīgai dalībai pārrunu procesā. Tāpat iniciatīvas pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības normatīvie akti tiesības slēgt kopīgumus paredz vienīgi arodbiedrībām, un aicināja Latvijas normatīvos aktus salāgot ar šīm prasībām.

Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi uzaicinātais Labklājības ministrijas pārstāvis skaidroja, ka biedru skaita palielināšanās arodbiedrībās ir atbalstāma un ministrija neiebilst pret plašākām diskusijām par šo jautājumu.

Pretēju viedokli pauda darba devēju pārstāvošās organizācijas pārstāvis, kurš norādīja, ka piedāvātie grozījumi neveicinās koplīgumu slēgšanas praksi, bet ierobežos tirgus dalībnieku brīvību un nodarbinātajiem radīs atšķirīgus apstākļus. Darba devēju ieskatā, būtu jāpaplašina darbinieku pilnvaroto pārstāvju tiesības koplīgumu slēgšanā, jo tieši šādā veidā noslēgtie koplīgumi pašlaik ir vairākumā un tie nodrošina efektīvāku rezultātu sasniegšanu.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Evika Siliņa, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne, Inga Bērziņa un Jānis Patmalnieks iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Evikas Siliņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Evika Siliņa, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Inga Bērziņa, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Jānis Patmalnieks iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Evikas Siliņas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Inese Lībiņa-Egnere, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Inga Bērziņa iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Inese Lībiņa-Egnere, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Anna Rancāne un Inga Bērziņa iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Bergmaņa atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Česlavs Batņa, Raivis Kalējs, Inga Priede, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka un Ieva Brante iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Bergmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Aivas Vīksnas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Inga Priede, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis un Ieva Brante iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Inga Priede, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Priedes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Aiva Vīksna, Inga Priede, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ingas Priedes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Un turpinām. Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Deputāti Juris Viļums, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Oļegs Burovs un Aiva Vīksna iesnieguši likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 8, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus 2026. gada 28. maija sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kolēģi, neliels tehnisks dažu minūšu pārtraukums, un turpināsim darbu – izskatīsim nākamās sēdes darba kārtību.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Un pārtraukums būs kā parasti.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Reģistrējušies 92, nav reģistrējušies astoņi deputāti: Arvils... redzu, Oļegs Burovs... ir, Edmunds Cepurītis... nav, Edmunds Jurēvics... nav, Raivis Kalējs, Dmitrijs Kovaļenko, Leila Rasima un Andris Sprūds. Viss.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Līdz ar to šo sēdi pasludinu par slēgtu.

Kā jau teicu, darbu turpināsim pēc dažām minūtēm – līdzko Saeimas sekretariāts pateiks, ka nākamajai sēdei viss sagatavots.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 11.06.26 09:17 Balsojums 1
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Priedes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ... (1060/Lm14)

Datums: 11.06.26 09:20 Balsojums 2
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Normunda Dzintara 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ... (1061/Lm14)

Datums: 11.06.26 09:30 Balsojums 3
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā (1412/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 09:34 Balsojums 4
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (1260/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 09:35 Balsojums 5
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1261/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 09:36 Balsojums 6
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvās atbildības likumā (1262/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 09:37 Balsojums 7
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1263/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 09:38 Balsojums 8
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kontu reģistra likumā (1264/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 09:39 Balsojums 9
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1265/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.26 09:44 Balsojums 10
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1166/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.06.26 09:47 Balsojums 11
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1344/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 09:50 Balsojums 12
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu (1321/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 09:51 Balsojums 13
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu (1327/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 09:53 Balsojums 14
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību (1318/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 09:55 Balsojums 15
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (1268/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 10:05 Balsojums 16
Par - 12, pret - 18, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 10:11 Balsojums 17
Par - 15, pret - 7, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 10:18 Balsojums 18
Par - 14, pret - 22, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 10:22 Balsojums 19
Par - 15, pret - 12, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 10:25 Balsojums 20
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” (1231/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 10:27 Balsojums 21
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (1232/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 10:29 Balsojums 22
Reģistrējušies - 96.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.06.26 11:26 Balsojums 23
Par - 31, pret - 39, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:29 Balsojums 24
Par - 33, pret - 6, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:30 Balsojums 25
Par - 35, pret - 19, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:36 Balsojums 26
Par - 32, pret - 20, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:38 Balsojums 27
Par - 32, pret - 40, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:39 Balsojums 28
Par - 33, pret - 31, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:39 Balsojums 29
Par - 31, pret - 22, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:40 Balsojums 30
Par - 89, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1063/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.06.26 11:54 Balsojums 31
Par - 72, pret - 6, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (1366/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 11:56 Balsojums 32
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts kontroles likumā (1376/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 11:56 Balsojums 33
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (1376/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.06.26 12:01 Balsojums 34
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem” turpmāko virzību (990/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:01 Balsojums 35
Par - 75, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Evikas Siliņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (1062/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:02 Balsojums 36
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Evikas Siliņas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (1063/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:02 Balsojums 37
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (1064/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:03 Balsojums 38
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (1065/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:04 Balsojums 39
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raimonda Bergmaņa atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (1066/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:04 Balsojums 40
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Kalēja atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (1067/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:05 Balsojums 41
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Aivas Vīksnas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (1068/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:05 Balsojums 42
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Ārlietu komisijas (1069/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:06 Balsojums 43
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raimonda Bergmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (1070/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:06 Balsojums 44
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Ārlietu komisijā (1071/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:07 Balsojums 45
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Aivas Vīksnas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (1072/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:07 Balsojums 46
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (1073/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:08 Balsojums 47
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Priedes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (1074/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:09 Balsojums 48
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingas Priedes ievēlēšanu Izglītība, kultūras un zinātnes komisijā (1075/Lm14)

Datums: 11.06.26 12:09 Balsojums 49
Par - 59, pret - 8, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts civildienesta likumā (1413/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.06.26 12:10 Balsojums 50
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

28.05.2026.

09.00

11.00