Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2026. gada 19. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 19. februāra kārtējo sēdi.

Sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Bergmaņa kungs, jūs piekrītat? Pat nedzird. (Smejas.) Bergmaņa kungs, jūs piekrītat?

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par atbalstu Ukrainai, pieminot tās pretošanos Krievijas bruņotajai agresijai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav.

Uzsākam uzreiz to izskatīt.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Labrīt, godātie deputāti! Jūsu uzmanībai ir Ārlietu komisijas izstrādātais paziņojums “Par atbalstu Ukrainai, pieminot tās pretošanos Krievijas bruņotajai agresijai”.

Godātie kolēģi! Drīz būs četri gadi, kopš Ukraina varonīgi pretojas agresijai.

Šis Ārlietu komisijas paziņojums ir izstrādāts ļoti detalizēti, tādēļ es to šeit, no tribīnes, nelasīšu. Es ziņošu par galvenajiem punktiem šajā paziņojumā.

Godātie kolēģi! Ar šo paziņojumu Latvijas Republikas Saeima godina četrus gadus ilgo varonīgo Ukrainas tautas un bruņoto spēku pretestību Krievijas pilna mēroga militārajam iebrukumam un apliecina savu nemainīgo atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību un neatkarību, īpašu uzmanību pievēršot visas Ukrainas tautas drosmei un nesalaužamajai noturībai pret okupantu barbariskajām kara vešanas metodēm.

Latvijas Republikas Saeima atzīst un norāda, ka Krievijas retorika un mērķtiecīgā, brutālā rīcība, kas vērsta uz ukraiņu tautas iznīcināšanu, ir genocīds, un aicina starptautisko sabiedrību darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu un pēc iespējas drīz panāktu pamieru vai mieru Ukrainā.

Latvijas Republikas Saeima apliecina savu apņemšanos iestāties par taisnīgumu Ukrainai, lai Krievijas kara noziedznieki tiktu saukti pie atbildības, kā arī atkārtoti uzsver, ka Latvija cieši sadarbojas ar Ukrainu un citiem partneriem, turpinot aktīvi iesaistīties pasākumos, kas tiek veikti, lai nelikumīgi deportētie un piespiedu kārtā pārvietotie Ukrainas bērni pēc iespējas ātrāk un drošākā veidā tiktu nogādāti mājās.

Mēs apstiprinām, ka atbalstīsim Ukrainu arī turpmāk, novirzot vismaz 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta Ukrainas atbalstam.

Mēs apliecinām, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā un NATO, un darīsim visu iespējamo, lai Ukrainu tur redzētu kā pilnvērtīgu partneri.

Mēs atkārtoti uzsveram nepieciešamību atvērt Eiropas Savienības sarunu klasterus sarunām ar Ukrainu un Moldovu.

Un visbeidzot, godātie kolēģi! Mūsu Latvijas cilvēki, Latvijas sabiedrība ir pelnījusi visdziļāko paldies arī no mums katra par tās neatlaidīgo atbalstu Ukrainai. Domāju, Ukraina zina, ka var paļauties uz konsekventu Latvijas atbalstu.

Godātie kolēģi! Tas tik daudz par šo paziņojumu.

Es saku paldies visiem Ārlietu komisijas deputātiem, konsultantiem, kā arī Ārlietu ministrijai par labo sadarbību, veidojot šo paziņojumu.

Bet, runājot debatēs, es vēlos uzsvērt, ka vakar un arī šodien Latvijā viesojas Ukrainas vicespīkere...

Sēdes vadītāja. Ja jūs beidzāt, tad uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Paldies... tātad viesojas Ukrainas vicespīkere Olena Kondratjuka un virkne deputātu, un sadraudzības grupas pārstāvjiem bija iespēja ar viņu izrunāt, kas īsti ir darāms Ukrainas atbalstam. Mēs šo darbu sarakstu zinām ļoti labi. Tas mums visiem ir skaidrs. Tā ir gan Krievijas ēnu flote, gan Krievijas un Baltkrievijas izolācija starptautiskajos formātos, sankcijas un viss pārējais. Ukrainas deportēto bērnu atbalsts. Bet ir arī jaunas idejas, un domāju, ka kopā ar Ārlietu ministriju komisija darīs visu, lai arī pie šīm jaunajām idejām... un pie jaunās informācijas mēs varētu tikt. Un tas saistīts ar īpaša tribunāla izveidi un Latvijas atbalstu īpašajam tribunālam.

Godātie kolēģi! Jā, pēc nepilnas nedēļas būs četri gadi, kopš Krievijas tanki pārbrauca Ukrainas robežu pilna mēroga neprovocētā iebrukumā. Četri gadi ir nevis abstrakts laika nogrieznis, bet konkrēta robežšķirtne, kas miljoniem cilvēku dzīves ir sadalījusi: pirms un pēc.

Tie ir četri gadi nebeidzamu ciešanu, sagrautu ģimeņu, zaudētu tuvinieku, sabombardētu ukraiņu bērnu un pieaugušo nākotnes sapņu. Četri gadi, kuru rīti sākas ar gaisa trauksmi, bet vakari – ar cerību, ka šī nakts būs klusāka nekā iepriekšējā. Un tomēr, par spīti tam, tie ir četri varonības, nesavtības, ticības brīvībai un bezkompromisa cīņas par taisnību gadi. Ukraina nav sabrukusi, nav padevusies. Ukraina cīnās, un Ukraina ir stiprāka nekā vakar.

Pēdējais kara gads ir aizvadīts dažādos sarunu formātos par un ap mieru Ukrainā. Miers ir apspriests konferencēs, darba grupās, diplomātiskos formātos. Un šajā pasaulē nav neviena, kurš vēlētos mieru vairāk nekā ukraiņi. Miers viņiem nav politisks termins. Tas ir bērna miegs bez sprādzieniem. Tas ir tēvs, kurš atgriežas mājās. Tā ir dzīve bez bailēm.

Bet vai Krievija ir gatava mieram? Vai par vēlmi pēc miera liecina tas, ka naktī – vienā naktī – pirms kārtējām sarunām uz Ukrainu tiek palaistas gandrīz 30 raķetes un 400 droni? Vai miera priekšvakarā runā ieroči? Vai miera sarunu fonā, ja tās būtu patiesas miera sarunas, jāskan sprādzieniem?

Mums ir skaidrs, ka Krievija nevēlas mieru. Krievija vēlas pakļaušanu. Tā vēlas diktēt ne tikai Eiropas, bet visas pasaules kārtību.

Godātie deputāti! Es gribu citēt Ukrainas prezidenta teikto Minhenē: “Šobrīd Putina uzmanības centrā ir Ukraina. Un neviens Ukrainā netic, ka viņš jebkad ļaus mūsu tautai aiziet. Bet viņš neļaus arī citām Eiropas tautām aiziet, jo viņš nespēj atteikties no pašas kara idejas. Varbūt viņš sevi uzskata par caru, bet patiesībā viņš ir kara vergs. Ja viņš nodzīvos vēl 10 gadus – un tas ir iespējams –, karš var atgriezties vai paplašināties.”

Šie vārdi nav retorika. Diemžēl tā ir vēstures mācība, kuru Latvija zina pat pārāk labi. Mēs zinām, ko nozīmē lielvalstu kompromisi, kas tiek slēgti uz mazu valstu rēķina. Mēs zinām, ko nozīmē ilūzijas par mieru, kas balstītas piekāpībā. Mēs zinām arī to, ka vienīgais, ko Putins saprot, ir spēks. Tāpēc pieeja “miers caur spēku” ir realitātes atzīšana.

Šobrīd Eiropai bez Amerikas Savienotajām Valstīm vēl nav pietiekama spēka, lai piespiestu Putinu apstāties un piekāpties. Tāpēc ir vajadzīga sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Par sankcijām. Eiropas Savienība ir apstiprinājusi 19 sankciju paketes pret Krieviju. Tas ir būtisks un nepieciešams solis. Taču diemžēl mēs vēl nespējam pilnā mērā uzraudzīt to piemērošanu. Vēl pirms dažām dienām Ukrainas militārā izlūkošana publiskoja informāciju, ka šā gada pirmajās dienās notriektajā jauna tipa Krievijas dronā “Geran-5” atrastas Rietumvalstu komponentes – mikročipi no uzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs un Vācijā. (Šis drons spēj lidot ar ātrumu 500–600 kilometri stundā, līdz ar to tas ir daudz grūtāk pārtverams.) Tas nozīmē, ka mūsu sankciju sistēmā ir plaisas, un brīžiem šķiet, ka tās plaisas ir ļoti lielas.

Baltijas jūrā kuģo Krievijas kara mašinēriju finansējošie ēnu flotes kuģi. Mums ir jābūt principiāliem, ir jāaptur ēnu flotes kustība Eiropas ūdeņos un jāmeklē juridiski risinājumi pārvadātās Krievijas naftas konfiskācijai. Ukrainas prezidents ir teicis: katrs no šiem kuģiem ir peldošs Putina naudas maks. Bez šiem peldošajiem naudas makiem Krievijai nebūs naudas ieročiem un kara turpināšanai. Tas ir tik vienkārši.

Ukrainas prezidents ir publiski paudis, ka īsts miers var tikt būvēts tikai uz skaidrām drošības garantijām, kā vienu no tām nosaucot Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā jau nākamgad – nākamgad! Lai arī vārdos lielākā daļa dalībvalstu to atbalsta, praksē izskatās, ka dominē birokrātiska pieeja – vispirms kritēriji un pēc tam politiskie lēmumi. Tas nav pieņemami. Realitāte ir mainījusies. Ukrainas karš ir mainījis visu Eiropu. Un, ja šī metodika neatspoguļo ģeopolitiskos izaicinājumus, tā ir jāmaina.

Eiropas komisāre paplašināšanās jautājumos Kosa pirms dažām dienām atzina, ka Ukraina ir devusi pozitīvu ieguldījumu Eiropas attīstībā, palīdzot mums atcerēties, cik svarīga ir drošība Eiropā. Un par šo drošību Ukraina maksā ar savām asinīm ik dienu. Katra ukraiņa dzīvība, kas zaudēta kara laukā vai raķešu un dronu uzbrukumos, ir upuris ne tikai par Ukrainas pastāvēšanu, bet arī par Latvijas, par Eiropas drošību un pastāvēšanu nākotnē. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai Ukrainu uzņemtu Eiropas Savienībā maksimāli ātrākā termiņā... un jau nākamgad.

Ukrainas armija šobrīd ir militāri spēcīgākā un profesionālākā armija Eiropā. Šo jauno karu neviens tik labi nesaprot un... neprot kā ukraiņi. Mūsu drošības interesēs ir Ukrainas uzņemšana NATO. Un tam spēkā ir tas pats princips – jo ātrāk, jo labāk.

Godātie kolēģi! Pieminēsim un godināsim visus ukraiņus, kuri ir zaudējuši savas dzīvības šajā brutālajā un asiņainajā Krievijas karā, viņiem blakus – Latvijas pilsoņus, kuri cīnījās plecu pie pleca par Ukrainas un arī par Latvijas brīvību!

Slava Ukrainai! Varoņiem slava! Saules mūžu Latvijai!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Jau 1456 dienas mēs saņemam ziņas no Ukrainas – video, bildes, stāstus par nogalinātiem cilvēkiem, uzspridzinātiem civilajiem vilcieniem, slimnīcām, skolām, nolaupītiem vairāk nekā 20 tūkstošiem bērnu, ciešanām un netaisnību. Un pirmajā dienā pirms 1456 dienām mēs skaidri... savās rokās pacēlām Ukrainas karogu. Un četrus gadus esam to turējuši.

Es domāju, ka šodien mums katram jāatbild uz jautājumu, cik mūsu rokas ir nogurušas vai otrādi – kļuvušas spēcīgas, lai turpinātu turēt Ukrainas karogu un darīt pilnīgi visu, lai Ukrainas tauta netiktu iznīcināta un lai šī burvīgā valsts netiktu okupēta.

Četros gados par Ukrainu ir pateikts ļoti daudz. Šķiet, esam izmantojuši pilnīgi visus mūsu spēka vārdus, kādus varam atrast, lai atkal un atkal teiktu, ka mūsu sirdīs un pārliecībā ir atbalsts Ukrainai. Teikuši tik bieži, ka var kādam šķist – tam vairs nav nozīmes... un tas ir kļuvis ierasts un pašsaprotams... kā šīs ikdienas ziņas 1456 dienu garumā par kārtējiem un nākamajiem noslepkavotajiem un bojāgājušajiem. Un tomēr, kolēģi, vārdiem ir nozīme. Skaidrai nostājai ir nozīme. Un atbalstam ir nozīme. Un to vēlreiz apliecināja Olena Kondratjuka, Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja vietniece, kas vakar viesojās Saeimā. Pirmām kārtām šis atbalsts ir nepieciešams ukraiņiem. Un, jā, arī mūsu domām, vārdiem un darbiem ir nozīme viņu cīņā. Mūsu politiskajām pozīcijām Saeimā ir ļoti liela nozīme viņu cīņā. Īpaši laikā, kad tiek apšaubīta vienkāršu lietu pašsaprotamība, kad baltais un melnais tiek mainīts vietām vai vismaz mēģināts tos krāsot pelēkus, kad upurim ir jāpierāda, ka tas cieš nevainīgi, un kad ļaunums kļūst relatīvs un nosacīts. Kad olimpiskajās spēlēs upurus soda un kara noziedzniekiem ļauj manifestēt savu valsti ar lepnumu, tad nedrīkst klusēt, vajag dzirdēt patiesību un skaidru valodu.

Cienījamie kolēģi! Patiesībā vārdus Ukrainas atbalstam vēl vairāk vajag mums pašiem šeit, Latvijā, pirmām kārtām lai mācītos no Ukrainas pieredzes un stiprinātu savu aizsardzību, kas sākas ar skaidriem principiem, vērtībām un reālām spējām sevi aizsargāt. Paši sev varam godīgi pajautāt: vai pēc šī nežēlīgā kara 1456 dienām tepat, mums kaimiņos, mums pašiem viss nepieciešamais ir izdarīts kaut vai militārās mobilitātes kontekstā? Vai arī lielākais un nozīmīgākais, ko mēs varam darīt, ir vainīgo meklēšana, atrašana, identificēšana par to, kas mums nesanāca?

Es domāju, ka daudziem no mums arī pēc šiem četriem gadiem attieksme pret Ukrainu ir sirdsapziņas un uzticēšanās robežlīnija, līnija, kuras stingrība mums visiem ir jāpārbauda katru dienu.

Kolēģi! Kristieši zina, ka ir tāds ticības apliecinājums – kredo. Arī mūsu atbalsts Ukrainai ir sava veida ticības apliecinājums. Apliecinājums mūsu ticībai vienkāršām, taču fundamentāli svarīgām lietām – cilvēcībai, taisnībai, taisnīgumam un labajam –, apliecinājums ticībai brīvības, neatkarības un demokrātijas ideāliem. Apliecinājums mūsu ticībai un pārliecībai par ukraiņu uzvaru, kuru mēs esam solījuši, tādai ticībai, kas dod spēku pacietīgam un nerimstošam darbam šīs varonīgās tautas atbalstam, brīvas, taisnīgas un demokrātiskas pasaules iespējamībai.

Atbalstīsim šo lēmuma projektu!

Slava Ukrainai! Saules mūžu Latvijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atvainojos, ja manā runā varbūt izpaliks šeit tik ierastais tā saucamais politkorektums, bet vakar vakarā es sapratu, ka tas, kas ir uzrakstīts... ka es to negribu šeit jums nolasīt, jo man tas likās pārāk pliekani.

Jautājums ir tāds: kas notiek ar pasauli? Kas notiek ar civilizēto sabiedrību? Nepārtraucot okupācijas karu un genocīdu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, biedra Putina Krievija lēnām, bet stabili virzās atpakaļ pie ietekmes visdažādākajos formātos. Visšokējošais šobrīd notiek sporta pasaulē. Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs par savu nogalināto kolēģu piemiņu tika izraidīts no olimpiskajām spēlēm. Bet paraolimpiskajās spēlēs krievi un baltkrievi startēs zem savu – okupantu un teroristu – valstu “asiņainajiem” karogiem.

Tiek gatavota Eiropas Savienības 20. sankciju pakete. Cik vēl tādu pakešu vajadzēs, lai Krievijas kara mašīnai vairs netiktu piegādāti materiāli no ražotājiem Eiropā? Cik pakešu vēl vajadzēs?

Par Baltijas jūru, ko reizēm sauc arī par NATO ezeru. Pa Baltijas jūru ar tā saucamās ēnu flotes starpniecību tiek pārvadāta lauvas tiesa Krievijas naftas, bet NATO dalībvalstis katra no sava krasta tikai novēro un pa retam iejaucas, kad kāds Krievijas sarūsējušais tankkuģis nejauši ieklīst to teritoriālajos ūdeņos. Un agresors to izmanto. Viņam ļoti simpatizē, ka citi ievēro likumus un noteikumus, kam viņš uzšķauda un uzspļauj virsū.

Ir ļaudis, kas uzskata, ka Ukrainas prezidenta uzruna Davosas šī gada forumā bijusi pārāk asa. Es tā neuzskatu. Jo ātrāk komforta eiforijā dzīvojošā Eiropa sapratīs, ka karš patiesībā nenotiek tikai Ukrainā... tas daudzējādā ziņā izplatījies daudz, daudz plašāk. Un tā sauktajai civilizētajai sabiedrībai beidzot derētu kļūt arī par reāli domājošu sabiedrību. Visas tās reizes, kad esmu bijis Ukrainā, mani ir pārsteigusi viņu izturība un neatlaidība, cīnoties ar daudz lielāku pārspēku. Pēc šiem braucieniem esmu centies nodot Latvijas sabiedrībai tos daudzos pateicības vārdus par tās atbalstu Ukrainai jau no pirmajām kara stundām. Īpaši aizkustinoši to visu ir dzirdēt nevis no amatpersonām, bet no vienkāršiem cilvēkiem uz ielas. Viņi ir ļoti pārsteigti, ka tik maza valsts kā Latvija var tik daudz viņus atbalstīt.

Slava Ukrainai! Saules mūžu Latvijai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jau daudz ir izskanējis... Četri gadi... četri gadi jau ir pagājuši. Liekas, ka mēs ik gadu atkārtojam līdzīgas frāzes.

Šobrīd jau tas saraksts ar runātājiem ir diezgan īss, bet (Atskan signāls, kādam piesakoties debatēs. Starpsauciens: “Paldies!”)... paldies, Jana... bet tas nemaina to, ka vismaz šāda veida paziņojumos un mūsu starptautiskajās nostājās, un mūsu atbalstā mēs šeit, Saeimā, esam diezgan vienoti, esam arī līderi... vismaz Eiropas līmenī... spiežot uz lielāku atbalstu un sankciju Krievijai palielināšanu.

Bet kādi ir šīsdienas notikumi? Vakar noslēdzās kārtējās miera sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Nezinu, vai daudzi no jums joprojām seko sarunām, bet tās ilga divas stundas. Atkal bez rezultāta. Kamēr norit sarunas par mieru, Putins turpina nežēlīgi bombardēt civilos objektus – daudzdzīvokļu mājas, slimnīcas, pat bērnudārzus. Diemžēl mēs visi apzināmies, ka nevar panākt mieru, ja otra puse dara visu, lai miera nebūtu. Mēs zinām, ka Putins negrib mieru. Viņš negrib vienoties, jo viss, ko viņš grib, ir leģitimizēt okupētās teritorijas, nozagt Ukrainas bērnus un viņus pārkrievot.

To redzam arī Iļjas stāstā izstādē, kuru visus aicinu aplūkot, īpaši tos, kas joprojām nezina, kam pieder Krima. Kolēģi, tiešām aicinu apskatīties izstādi lejā. Daudzi no jums ir redzējuši. Vakar atklāta kopā ar Ukrainas Augstākās Radas vicespīkeri Olenu Kondratjuku. Par vairākiem bērniem, kuriem izdevās atgriezties mājās, drīzāk – kurus izdevās atgūt, gandrīz vai izzagt atpakaļ no Krievijas. Un ko tas ir prasījis, kādi ir šie stāsti. Tas, manuprāt, nevar atstāt vienaldzīgu nevienu no mums.

Manuprāt, tie ir jauni izaicinājumi, par kuriem mums ir jārunā. Mums ir jāsniedz palīdzība Ukrainai, arī tādām organizācijām kā “Save Ukraine” un līdzīgām, kas nodarbojas tieši ar nozagtu, nolaupītu bērnu atgriešanu.

Kremļa režīms dara visu, lai iznīcinātu Ukrainas tautu. Viņi bombardē dzīvojamās ēkas, energobjektus, kā jūs zināt, nodarbojas ar jau daudzreiz piesaukto holodomoru... ar aukstumu... nolaupa bērnus, cenšas salauzt ukraiņu garu un tautas gribu, turpina apzināti un lēni nonāvēt ar aukstumu tos, kurus neizdodas sabombardēt. Viņi arī turpina uzkrāt spēkus un gaidīt, kad mēs visi nogursim, starptautiskā sabiedrība nogurs no viņu izslēgšanas, no viņu sankcionēšanas un sāks pamazām aizmirst, kas tad īsti notiek.

Ceru, ka tas viņiem neizdosies, ja mēs visi stāvēsim pretī vienoti, īpaši Eiropas līmenī, jo lielāko cenu par Eiropas, tātad mūsu visu, nākotni šobrīd maksā tieši ukraiņi. Tāpēc agresorvalstu atgriešanās starptautiskajā apritē nav pieļaujama. Es pilnīgi pievienojos visu to... emocijām, netaisnīguma izjūtai, kad redzam, ka Ukrainas sportists tikai piemiņas ķiveres dēļ var tikt izslēgts no olimpiskajām spēlēm. Tai pašā laikā Krievijai zem “asiņaina” karoga, oficiāla karoga paralimpiskajās spēlēs tiks ļauts sacensties, iespējams, pat cilvēkiem, kuri piedalījušies karā un nogalinājuši ukraiņus. Kāda netaisnīguma izjūta!

Kā mēs varējām starptautiski pieļaut, ka viņi atkal, tā teikt, var pacelt galvu, atkal starptautiskajā vidē naudai ir lielāka nozīme nekā morālei, īpaši sportā. Jūs zināt – sports ir politisks, un māksla ir politiska. Padomju laikā sports bija viens no padomju varas galvenajiem politiskās cīņas instrumentiem, cenšoties pierādīt savas valsts pareizību un priekšrocības. Tāpēc starptautiskajās sacensībās sportistiem bija tikai viens mērķis – uzvara. Un šis mērķis Krievijai nav mainījies arī šodien. Šie “neitrālie” sportisti – “neitrālie” sportisti! – startē zem neitrāliem karogiem un pēc tam saņem dāsnus apbalvojumus Kremlī un spiež roku Putinam. Tas ir amorāli un netaisnīgi!

Diplomātija strādā tikai tad, ja sarunas ir vērtīgākas par karu. Kā mēs zinām, visa Krievijas ekonomika šobrīd ir pakārtota kara atbalstam, kara mašinērijai. Tā ir, tā teikt, jau kara ekonomika, līdz ar to sarunas un miers vienkārši nav izdevīgi – ekonomiski nav izdevīgi. Un tas nav vajadzīgs Putinam. Ja viena puse dara visu, lai miers nebūtu iespējams, tad visas sarunas kļūst vienkārši par tukšu formalitāti.

Kas mums atliek? Mums atliek būt pārliecinātiem, ka Eiropa var runāt vienā balsī, jo “vienota Eiropas balss” nav tikai tukša frāze. Tā ir apzināta darbība, apzinoties, ka tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt mieru gan Ukrainā, gan pie mums. Kā jau daudzi minēja, mūsu atbalstam ir nozīme. Mūsu vārdiem no tribīnes un mūsu atbalsta deklarācijai, mūsu pieņemtajiem lēmumu projektiem ir nozīme. Mēs rādām priekšzīmi pārējiem, kā rīkoties.

Aicinu jūs, kolēģi, turpināt, neskatoties uz to, ka priekšā ir priekšvēlēšanu laiks un daudz vairāk laika mēs pavadīsim reģionālajās vizītēs un kampaņošanā... Es jūs aicinu izmantot visas starptautiskās iespējas, visus savus kontaktus, ko esat nodibinājuši pēdējo gadu laikā vairākās valstīs. Izmantot, lai vēlreiz un vēlreiz pārliecinātu mūsu kolēģus par to, ka mēs nevaram ļaut Krievijai atkal starptautiski atgūt kaut kādu pieņemamu lomu un ka sankcijām jābūt tiešām iedarbīgām.

Protams, mums ir jāturpina būt lielākajam Ukrainas atbalstītājam ceļā uz Eiropas Savienību un arī NATO. Diemžēl, kā mēs redzam, sarunām ir ļoti maza nozīme, ja nerunājam no spēka pozīcijām. Līdz ar to darām visu, lai mēs kopā ar Ukrainu runātu no spēka pozīcijām.

Paldies jums par iepriekšējo atbalstu Ukrainai.

Slava Ukrainai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvija ir Ukrainas draugs un atbalsta Ukrainu šajā šausmīgajā karā jau no pirmās dienas. Ar pirmo dienu mēs ļoti labi saprotam – tas sākās jau 2014. gadā, iespējams, jau pirms tam.

Pirms kāda laika mēs Davosā dzirdējām vārdu rupture – plīsums vai plaisa. Cik tā ir liela? Uz ko tieši šī plaisa attiecas? Pirms pāris nedēļām ārlietu debatēs mēs dzirdējām pārdomas, ka, mainoties pasaules kārtībai, kurā starptautiskās tiesības zaudē nozīmi, bet priekšplānā izvirzās spēks, pareizā izvēle varbūt būtu pievienoties spēcīgākajam, stiprākajam. Man liekas, ka pievienošanās stiprākajam kā glābiņš ir ilūzija.

Jo pasaulē, kurā lielāka nozīme ir nevis taisnīgumam un vispārcilvēciskajiem principiem, bet darījumiem un izdevīgumam, pievienošanās stiprākajam neko nedod. Tevi uzmetīs pie pirmās izdevības. Diemžēl arī starptautiskajā vidē ideja, ka darījumi ir svarīgāki nekā morālie principi, iezogas arvien skaļāk. Domāju, uz to attiecas arī vārds rupture – plaisa.

Kā raksta žurnāls “The Economist”, paralēli miera sarunām ar Krieviju daži biznesmeņi risina ar Krieviju darījumu sarunas. Vai, mūsuprāt, tas ir labs darījums, ja, atlaižot agresora sankcijas, pasaules klases spēlētāji saņems iespēju izmantot retzemju metālus? Vai tiešām spēks un darījumi ir svarīgāki par vispārcilvēciskajiem principiem? Piekrītu, ka pašreizējā pasaulē, kā mēs redzam, spēkam ir nozīme. Tieši tāpēc mums ir jārāda, ka Eiropai ir spēks. Mums ir jāmāk sevi aizstāvēt. Tieši kopā mēs varam būt spēks.

Mēs esam ļoti nozīmīga ekonomika – visas Eiropas Savienības dalībvalstis kopā. Tieši tāpēc šo Eiropas Savienības, šo Eiropas vienotību vēlas izjaukt un apdraudēt, neļaut tai piederēt. Mēs zinām, cik ļoti spēcīgas ir dezinformācijas kampaņas tajās valstīs, kas vēlas iestāties Eiropā, Eiropas Savienībā. Ukraina vēlas piederēt Eiropai un NATO, jo Ukraina tur redz spēku. Tāpēc mēs, Latvija, to atbalstām, jo Ukraina redz spēku, ko dod piederība līdzīgi domājošām valstīm. Tieši tāpēc Krievija tik ļoti vēlas saārdīt NATO. To mēs jau zinām, kopš Latvija vēlējās iestāties NATO. Mūsu ceļš ir Eiropas vienotība. Vienota Eiropa – kopā mēs daudz labāk varam palīdzēt Ukrainai. Ukraina vēlas piederēt Eiropai, un ieguvumi ir abpusēji. Eiropa kopā ar Ukrainu ir daudz, daudz spēcīgāka.

Mana sirds ir kopā ar Ukrainu. Esmu dziļi pateicīga Ukrainas tautai par tās stāju, drosmi un asinīm. Tikai kopā varam būt spēcīgi. Un Latvijā ir jāturpina iesāktais. Ir jāatbalsta Ukraina un jāturpina saliedēt Eiropu Ukrainas atbalstam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Tūlīt apritēs četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kopš dienas, kad Putina speciālā militārā operācija, kā viņš pats to dēvē, nespēja trijās dienās realizēt uzstādīto ļauno mērķi un ieņemt Kijivu. Viņa tābrīža mērķi pilnībā izgāzās. Diemžēl Krievija joprojām pielāgo savus mērķus un turpina agresiju, cenšoties panākt sev izdevīgu iznākumu.

Vakar Krievijas, Ukrainas un ASV sarunas Ženēvā par kara izbeigšanu noslēdzās bez būtiska izrāviena. Tās ir kārtējās sarunas, kas beidzas bez gaidītā rezultāta. Krievija turpina pieprasīt pilnīgu kontroli pār Donbasu, ko Ukraina kategoriski noraida. Ukraina uzsver nepieciešamību pēc Rietumu drošības garantijām un brīdina, ka teritoriju atdošana varētu veicināt jaunu Krievijas uzbrukumu. Ukraiņi joprojām ir gatavi sarunām, taču noraida spiedienu piekāpties jautājumos, kas skar suverenitāti un drošību.

Ukrainai jābūt Eiropas Savienībā, Ukrainai jābūt NATO. Tas stiprinās arī visas Eiropas un mūsu pašu drošību. Četrus gadus pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma karš turpinās ar ikdienas uzbrukumiem, lieliem zaudējumiem un miljoniem cilvēku ir bez elektrības un apkures. Joprojām mirst nevainīgi cilvēki. Joprojām daudzi bērni nevar atgriezties savās mājās. Ne vien no citām valstīm, uz kurām aizbēguši kopā ar ģimenēm, jo viņu mājas vairs nepastāv, bet arī tie bērni, kas piedzīvoja visšausmīgāko – viņus nolaupīja, nošķīra no vecākiem, tuviniekiem, draugiem Putina cilvēki, aizvedot uz tālām vietām Krievijā. Tiek iznīcināta viņu identitāte – pārkrievojot, gatavojot viņus karam pret savu tautu, pret Ukrainu.

Vēlos pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri joprojām dara visu, ko var, lai palīdzētu ukraiņiem, – ziedo naudu, ziedo savas automašīnas, ved tās un saziedotās, frontē nepieciešamās preces karavīriem, joprojām gatavo maskēšanās tīklus, lej ierakumu sveces. Pagājušajā nedēļā man bija izdevība kopā ar lieliskiem jauniešiem to darīt. Tiešām prieks, ka mūsu jaunatne apzinās, ko nozīmē Latvijas drošība, ko nozīmē tas, kas notiek Ukrainā, un aktīvi iesaistās. Aicinu – Rēzeknē 24. februārī būs ierakumu sveču liešanas darbnīcas.

Aicinu katru, kuram joprojām ir iespējas, jebkādā veidā, kā vien iespējams, atbalstīt Ukrainu. Tas nav tikai mūsu valsts vadības uzdevums – rūpēties par to, lai Ukrainas drošību stiprinātu. Tas ir arī katra no mums uzdevums. Ukraina uzvarēs šo ļaunumu.

Slava Ukrainai! Varoņiem slava! Saules mūžu mūsu mīļajai Latvijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbalstu Ukrainai, pieminot tās pretošanos Krievijas bruņotajai agresijai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Igora Kasjanova apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Jeļena Kļaviņa, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Maija Armaņeva un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu Andrejam Mamikinam”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs aicinām Saeimu lemt par pilsonības atņemšanu bijušajam Latvijas pilsonim Andrejam Mamikinam. Jā, jūs nepārklausījāties – es saku – bijušajam Latvijas pilsonim, jo Andrejs Mamikins formāli vēl ir Latvijas pilsonis, bet faktiski viņš pats sev to pilsonību jau ir atņēmis un personīgi man kā pilsonis ir izčibējis.

Bijušais no Latvijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, nesen uzstājoties Krievijas centrālajā televīzijā, ir publiski aicinājis Krieviju bombardēt Baltijas valstis un nogalināt mūsu iedzīvotājus. Iedomājieties, ko tas vispār nozīmē! Viņš aicina bombardēt Daugavpili, Liepāju, Cēsis, Rīgu... jebkuru citu Latvijas un Baltijas pilsētu vai ciemu.

Mamikins, kurš pats ir beidzis vidusskolu Rīgā, aicina bombardēt savus klasesbiedrus, skolasbiedrus, draugus, radus, paziņas, aicina bombardēt savu pilsētu un valsti, sievietes un bērnus. Mamikins aicina nogalināt... savus iedzīvotājus... sakot, lai viņi mirst, viņam par to būs tikai prieks, viņš uz to noskatīsies un vēl ēdīs popkornu tajā laikā.

Viņš aicina bombardēt Baltijas valstis. Tātad, būdams Latvijas pilsonis, viņš aicina nogalināt citus baltiešus. Ne tikai aicina nogalināt, bet vēl pasaka to, ka viņam nav žēl. Mamikins aicina nogalināt Latvijas cilvēkus nežēlojot, nogalināt tos, kam pats vēl nesen ir spiedis roku, ar ko kopā ir gājis pa ielu, runājies un smaidījis. Mamikins runā kā fašistu nezvērs, aicinot citu valsti uzbrukt savai valstij. Tāds nevar būt Latvijas pilsonis, viņš ir pelnījis Latvijas pilsonības atņemšanu.

Mamikina rīcība ir vērtējama kā aicinājums uzsākt karu, kā arī atklāta kūdīšana uz smagiem starptautiskiem tiesību pārkāpumiem. Mierīgo iedzīvotāju tīša nogalināšana bruņota konflikta kontekstā ir kvalificējama kā kara noziegums atbilstoši starptautiskajām humānajām tiesībām, tostarp 1949. gada Ženēvas konvencijai un tās papildu protokoliem. Publiski aicinājumi uz vardarbību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām var tikt kvalificēti kā kūdīšana uz agresīvu karu vai noziegumiem pret cilvēci.

Bet Mamikins aicina bombardēt Latviju – bombardēt bez žēlastības.

Tad ir jautājums – vai mums ir jāizrāda žēlastība, tolerance pret šādu Mamikinu? Aicinu tiesībsargājošās iestādes darīt visu, lai uz Krieviju aizbēgušais Mamikins tiktu aizturēts, izdots Latvijai un sodīts.

Jā, tā ir taisnība – 2023. gada 29. septembrī Latvijas Valsts drošības dienests uzsāka kriminālprocesu pret Andreju Mamikinu par Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu. Un 2024. gada jūnija beigās Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļa pieņēma Eiropas apcietinājuma lēmumu pret Andreju Mamikinu. Mamikins ir starptautiskajā meklēšanā. Tā ir taisnība.

Ceru, ka viņš tiks notverts, tiklīdz mēģinās atstāt Krieviju, izceļojot uz kādu citu valsti. Tas, ko mēs šobrīd varam izdarīt, – lai Krievijas propagandists Mamikins nerunātu Latvijas pilsoņu vārdā. Tas būtu signāls, ka Latvijas valsts neizrādīs iecietību pret Latvijas pilsoņiem, kas aicina vērsties pret citiem Latvijas pilsoņiem, vēl jo vairāk – tos nogalinot. Mūsu sabiedrībā ir nepieciešama iecietība un miers. Kara kurināšana nav pieļaujama. Aicināt nogalināt cilvēkus – vēl jo vairāk. Tas mums šeit ir jāpasaka pilnīgi skaidri.

Tāpēc mēs aicinām Latvijas valdību izanalizēt visas tiesiskās iespējas, lai Andrejam Mamikinam atņemtu Latvijas pilsonību, kuru viņš pats sev jau faktiski ir atņēmis, aicinot uz savas valsts bombardēšanu.

Piemērs. Latvijā dzimis, bērnunamos izaudzis un latviešu skolas beidzis jaunietis, aktīvs zemessargs nesen saņēma paziņojumu par to, ka viņam tiek atņemta Latvijas pilsonība. Vai tiešām mūsu valsts atņem pilsonību šādiem uzticīgiem cilvēkiem, Latvijas patriotiem, bet tādam mēslam, es atvainojos, kā Mamikinam mēs nevaram atņemt pilsonību?

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu un iekļaut darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Jāteic, kolēģi, es klausos... tiešām novērtēju jūsu centienus, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ... bet esmu pārdomās. Ja mēs atņemsim pilsonību, vai ignorēsim to... es pats personīgi kā Nacionālās drošības komisijas loceklis iesniedzu pirms pāris gadiem iesniegumu Valsts drošības dienestam, smalki aprakstot Mamikina tā laika izpausmes, atbilstību mūsu normatīvajiem aktiem. Valsts drošības dienests nākamajā dienā rosināja kriminālprocesu. Tālāko jūs jau zināt.

Tagad ir labs jautājums – vai mēs viņam varam atņemt pilsonību? Vai viņam otrā pusē ir pilsonība? Vai vajag? Varbūt drīzāk mums ir jānosūta melna škoda ar ļoti laipniem džentlmeņiem, lai dežurē uz Krievijas–Latvijas robežas, jāpagaida, kad viņam beigsies Latvijas pases derīguma termiņš, laipni jāsagaida viņš uz robežas un jāpavada... apmēram uz VEF rajonu. Varbūt, kolēģi, tā būtu prātīgāk, tad nebūtu iespējams dot brīvlaišanu šādiem konjunktūristiem, kas nodod Latvijas valsti, nav pateicīgi par to, ko Latvijas valsts viņiem ir devusi, pievemj pilnu Krievijas ēteru ar naidīgiem, pret Latvijas valsti un cilvēkiem vērstiem paziņojumiem... reāli tiek sodīti par valsts nodevību.

Otrs. Ļoti ceru... tagad, cienījamie kolēģi, tas ir jūsu pienākums, jūs esat uzlikuši latiņu... es sagaidu nākamajās Saeimas sēdēs piedāvājumus par nākamajiem cilvēkiem. Man ir prieks, ka jūs sāksiet revidēt, ar kuriem sadarboties, ar kuriem ne. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu Andrejam Mamikinam” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Indriksones, Jāņa Grasberga, Uģa Mitrevica, Jurģa Klotiņa un Naura Puntuļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs esam iesnieguši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumus kā likumprojektu, kas risinātu ne tikai situāciju šodien, bet noteikti palīdzētu ģimenēm ar bērniem arī turpmāk. Gribu uzsvērt, ka mājokļa pabalsts, kas ir paredzēts un noteikts šajā likumā, tiek izmantots kā risinājums, lai mūsu iedzīvotāji no sociāli jūtīgajām grupām saņemtu atbalstu un spētu norēķināties par savu primāro dzīves nepieciešamību – par mājokļa izdevumiem.

Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija paredz trīs īpaši jūtīgās grupas – personas ar invaliditāti, pensijas vecuma personas un mājsaimniecības, kurās ir vientuļi pensionāri, kas ir īpaši jūtīga grupa. Diemžēl ģimene ar bērniem ir pie pārējām mājsaimniecībām, kurām ir viszemākais koeficients.

Mājokļa pabalsts tiek rēķināts, atstājot ģimenes rīcībā garantēto minimālo ienākumu pirmajai personai un pārējām. Labklājības ministrijas pētījumā par nepieciešamajiem līdzekļiem pirmajai nepieciešamībai – uzturam – ģimenēm ar bērniem ir noteikts, ka maziem bērniem minimāli ir 175 eiro, lielākiem bērniem, kas jau ir pusaudža vecumā, un jauniešiem ir vēl vairāk. Faktiski šībrīža koeficients, kas ir noteikts ģimenēm ar bērniem, neparedz atstāt ģimenes rīcībā līdzekļus pat pārtikas iegādei bērniem. Šis koeficients ir par zemu un nav šībrīža risinājums.

Mēs piedāvājam šo koeficientu grozīt, ilgtermiņā noteikt to augstāku – 3, kas, mūsuprāt, nodrošinātu, lai ģimeņu rīcībā paliek līdzekļi ne tikai pārtikai bērniem, bet arī citām vajadzībām. Mēs visi apzināmies, ka ģimenes, kurās ir bērni, noteikti ir vairāk jūtīgas un mazāk spējīgas nopelnīt nekā tās, kurās dzīvo pieaugušie darbspējas vecumā, kas var parūpēties par sevi daudz labāk.

Tieši tāpēc mēs esam sagatavojuši šo likumprojektu, kas paredz mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, noteikt koeficientu 3 un izveidot jaunu grupu – mājsaimniecība, kurā ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, bet iegūst izglītību klātienē, arī nosakot koeficientu 3.

Aicinu šo likumprojektu nodot komisijai un vērtēt kopsakarībā ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, jo tas ir īstermiņa risinājumam. Tur jau esošajām sociālajām grupām atbalsts palielināts par 0,4, divās grupās – par 0,3, visām vienlīdzīgi, atkal atstājot ģimenes ar bērniem visneaizsargātākajā situācijā kopā ar tām mājsaimniecībām, kurās dzīvo cilvēki darbspējas vecumā bez bērniem, bez invaliditātes, bez pensijas vecuma iedzīvotājiem.

Manuprāt, bērni ir mūsu jūtīgākā daļa. Ja mēs nespējam atstāt līdzekļus bērniem pārtikai, tad tas nav pieņemami.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 48. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par 10 703 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Rokas nost no GORS – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to izskatīsim šīsdienas sēdē.

___

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Jeļenas Kļaviņas, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Maijas Armaņevas un Ilzes Stobovas patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu Andrejam Mamikinam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.)

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Šī persona, ko es negribu pat minēt vārdā, ir Latvijas nodevējs, Kremļa pakalpiņš un vienkārši necilvēks. Pret viņu ir izdots starptautisks orderis, un jebkurā brīdī, kad spers kāju uz Latvijas vai jebkuras citas civilizētas zemes, viņš tiks arestēts, saņems sodu un sapūs cietumā.

Kolēģi! Mūsu Valsts drošības dienests kopā ar policiju un prokuratūru pēdējos gados ir skaidri un gaiši lēmuši un darījuši, lai sauktu pie atbildības visus Latvijā esošos cilvēkus, kas izdara kriminālnoziegumus, draud Latvijai, tās suverenitātei, mūsu cilvēkiem un Latvijas tautas kopīgam labumam. Tiesas pēdējā laikā ir sapratušas, ka mēs dzīvojam kara apstākļos, un piešķir bargus sodus arī tādiem Kremļa draugiem kā Gapoņenko un viņa līdzskrējējiem. Esmu pārliecināts, ka jebkurš cilvēks, kas pārkāpj Krimināllikumu, aicina uz genocīdu un Latvijas iznīcināšanu, tiks saukts pie atbildības.

Ja mēs runājam par šo lēmuma projektu... Kolēģi, ar šo lēmuma projektu, pat ja mēs nobalsosim “par” to, nekādā veidā netiek atņemta pilsonība. Šis ir lēmuma projekts, ka mēs kādu aicinām... Tas būtu tikpat spēcīgi, ja es no šīs tribīnes aicinātu Šleseru atdot miljonu parādu Latvijai. Es varu aicināt, bet viņš to var neizpildīt.

Kolēģi! Gribu no šīs tribīnes... lai arī ir priekšvēlēšanu laiks, mums nevajag to izmantot un musināt sabiedrību par lietām, ko var un ko nevar izdarīt parlaments. Ar šādu lēmuma projektu mēs nelemjam par pilsonības atņemšanu. Šī lēmuma projekta vienīgā doma – Šlesera kungam skaidri un gaiši norobežoties no tā, ka viņš savā politiskajā partijā ir aicinājis startēt tādus cilvēkus kā Bartaševičs, kuram tika atņemta pielaide valsts noslēpumam un kurš pēc pilna kara uzsākšanas Ukrainā joprojām slavēja... un cīnījās par to, lai padomju pieminekļi Rēzeknē tiktu saglabāti. Pat partija “Saskaņa” izraidīja viņu no savām rindām, jo viņš nenosodīja karu Ukrainā.

Tādēļ, kolēģi, vēl amizantāk ir tas, ka šo lēmuma projektu, kas ir tukša skaņa, ir iesniegusi LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kas balsoja “pret” “ManasBalss.lv” 10 000 pilsoņu iniciatīvu, kas paredzēja nelojālu pilsoņu izraidīšanu un pilsonības atņemšanu.

Kolēģi! Šis lēmuma projekts ir tukša skaņa, Šlesera frakcijas mēģinājums novērst uzmanību no tā (Starpsauciens.), ka viņa frakcijā un partijā iesaistās cilvēki, kas, manuprāt, ir arī Kremlim draudzīgi.

Kolēģi! Aicinu šo ļoti murgaino lēmuma projektu noraidīt. Bet tam cilvēkam, kurš ir minēts šajā lēmuma projektā, ir jāsēž cietumā.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Acīmredzot JAUNĀ VIENOTĪBA zina daudz vairāk nekā visi klātesošie saistībā ar pielaidēm un to atņemšanām. Cilvēkam, kuram vēl joprojām ir iespējas pārsūdzēt un apstrīdēt, no šīs tribīnes jau paziņo, ka viņam pielaides nebūs. Tas tikai un vienīgi ataino situāciju, kāda mums šobrīd ir valstī un uz kurieni mūs ved Jaunā VIENOTĪBA, pareizāk sakot, nevis Jaunā VIENOTĪBA, bet progresīvā VIENOTĪBA. Tas ir viens.

Otrs jautājums. Pilsonības piešķiršana vai nepiešķiršana, atvainojos, ir ļoti individuāls jautājums. Šajā lēmuma projektā nav neviena vārda par to, ka mēs to atņemam. Tas ir attieksmes jautājums no šīs tribīnes, no šīs zāles – kāda ir mūsu attieksme pret mieru, saticību, ticību, citam pret citu. Šis lēmuma projekts aicina uz atklātu rīcību, nevis kaut ko nogaidīt.

Mēs kaut ko gaidīsim (Starpsauciens.), atkal gaidīsim, paļausimies uz kaut ko un atkal gaidīsim. Ir nepieciešama rīcība. Šajā zālē ir vismaz četri pieci cilvēki, kas zina, kā vajadzētu rīkoties un ka tas ir iespējams, ka Mamikins var nonākt uz apsūdzēto sola. Tieši tāpēc ir šis lēmuma projekts – lai mēs lūgtu Ministru kabinetam izskatīt šo lietu un to aktualizēt.

Viegli ir runāt un stāstīt, ka Jaunā VIENOTĪBA, atvainojos, progresīvā VIENOTĪBA izdara tā, lai... no tribīnes saka, ka Šlesers ir parādā 800... vai cik tur (Starpsauciens.)... miljonu. Tas nav parāds. Tas ir jūsu viņam uzliktais sods. (Starpsauciens.) Jā, tas ir progresīvās VIENOTĪBAS uzlikts sods partijai. (Starpsauciens.) Tas nav nekāds parāds. (Starpsauciens: “Es jau tev...”) Un nav viegli. Nav viegli būt pa vidu. Samierināt vienus ar otriem. (Starpsauciens.) Tas ir ļoti grūts process, un mēs to apzināmies. (Starpsaucieni.)

Šobrīd Latvijai ir ļoti svarīgi samierināt tautu. Un šādi mamikini ir jāsoda. Ir jādabū uz Latviju un jāsoda. Diemžēl, skatos, progresīvā VIENOTĪBA laikam sadarbojas ar Mamikinu, grib pēc iespējas lielāku naidu – lai mūsu sabiedrība sanaidotos. Tas ir viņu mērķis.

Aicinu šodien izskatīt šo lēmuma projektu un nodot Ministru kabinetam, lai Ministru kabinets pieņem (Starpsauciens.) pareizus un atbilstošus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu Andrejam Mamikinam” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 1, atturas – 48. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Jā, ir!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zivtiņa kungam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ir priekšlikums nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Nododam Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Kolēģi! Ja mēs nododam kādai no komisijām, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas, tas ir, 24. februāris.

Vai kādam ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad minētajam lēmuma projektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24. februāris. Paldies.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece un Nauris Puntulis iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Demisijas pieprasījums kādam no ministriem ir tāds galējais Saeimas solis, lai atstādinātu ministru.

Mēs Čudara kunga, VARAM ministra, darbu esam šeit vērtējuši un izmantojuši visas iespējamās metodes – mums ir bijuši pieprasījumi, arī diskusijas dažādās komisijās, esam mēģinājuši Čudara kungu motivēt, uzrunāt, aicināt mainīt atsevišķus viedokļus, tos labot, ieklausīties sabiedrības interesēs, pašvaldību interesēs. Taču Čudara kungs nav reaģējis, brīžiem radot izjūtu, ka darbojas, kādu interešu grupu vadīts.

Nav bijusi nekāda vēlme... neesam novērojuši nekādu rīcību no Čudara kunga – ja lēmums nav bijis pamatots, atzīt savu kļūdu un to mainīt. Tas nav nekāds vājums, tā būtu iespēja paiet soli pretī un nepilnības novērst. Čudara kungs un arī Jaunā VIENOTĪBA, acīmredzot viņu atbalstot, nav gatavi neko mainīt.

Spilgts piemērs ir Čudara kunga šīsdienas pozīcija. Ja prasa ministra demisiju, tad parasti tas nāk uz Saeimu, stāsta, argumentē savus lēmumus... kādos brīžos deputātus pārliecina un var rasties vajadzība demisiju atsaukt... vienkārši paužot skaidru atbalstu pašvaldībām, atzīstot, ka ir kļūdījies, ka mainīs savu rīkojumu... vai citos gadījumos. Taču Čudara kungs šodien ir izvēlējies aizšaut uz Indiju.

Varētu rasties jautājums – kas Čudaram darāms Indijā? Viņš piedalīsies mākslīgā intelekta forumā. Viņš ir paudis, ka paslavēs indiešus, sakot, ka viņu ietekme pieaug un viņš novērtē to, ko Indija veic mākslīgā intelekta jomā, ka atbalsta un Latvija būs gatava sadarboties un attīstīt šo sadaļu. Bet, pirms Čudars brauc slavēt un motivēt indiešus, būtu tikai saprotami, ka viņš tiktu galā ar savu saimniecību.

Brīdī, kad mēs gatavojām šo demisijas pieprasījumu, runājām par četriem Čudara sliktajiem darbiem... šajā brīdī viņš ir bijis superražīgs, un šie darbi ir pieauguši jau līdz sešiem. Atbrauks no Indijas... ja viņš paliks savā amatā... bail pat iedomāties, kas tālāk sekos.

Redzam, ka demisijas pieprasījums ir vienīgā iespēja tikt vaļā no Čudara un viņa parlamentārā sekretāra Patmalnieka, no šī dueta, kas tiranizē būtībā visas pašvaldības, arī iedzīvotājus, kuri dzīvo šajās pašvaldībās... viņu pieņemtos lēmumus. Es īsi uzskaitīšu Čudara sliktos darbus. Ir bijusi jau pietiekami liela diskusija par to, ko viņš ir sadarījis.

Kā pirmo gribu uzsvērt pašvaldību teritoriju plānojumus. Šobrīd tas ir Bauskas novads un Preiļu novads. Tika apturēti, daļēji apturēti. Čudars arī saka: “Hei! Ja jums kaut kas nepatīk, droši ejiet uz Satversmes tiesu un pierādiet savu taisnību Satversmes tiesā.” Un šīs pašvaldības ir lēmušas, deputāti ir lēmuši, atbalstījuši, ka ir jāvēršas Satversmes tiesā, lai pārstāvētu savus iedzīvotājus. Taču šī vēršanās izmaksās tūkstošiem eiro.

Šobrīd jūs, dažādi politiskie spēki, pārstāvat dažādas pašvaldības, un, domāju, runājat ar saviem mēriem. Jūs zināt, ka viņi šobrīd gatavo savus teritoriju plānojumus, ieklausās iedzīvotājos, skatās, ko katrā novada daļā varētu atļauties darīt, ko nevajadzētu darīt, kas iedzīvotājiem ir svarīgi. Viņi šobrīd ir zemajā startā. Seko līdzi, kas notiks ar Bausku un Preiļiem. Ļoti ticams, ka turpinājumā tās varētu būt vairāk nekā divas pašvaldības, varētu būt 10, iespējams, vairāk, jo pašvaldībām ir jāsaskaņo teritoriju plānojumi.

Atceros, kad mums bija Čudara demisijas pieprasījums un mēs to skatījām, Patmalnieks kāpa tribīnē, aizstāvot Čudaru un sakot: kā nu tā, Bauskas novads ierobežos cūku fermu būvniecību, kādēļ tā? Kas Nacionālajai apvienībai ir pret cūkām? Tāds bija viņa jautājums.

Runājot ar mēru... viņa pozīcija ir skaidra. Viņš ir runājis ar iedzīvotājiem, un viņi ir iekļāvuši, ka Iecavas pilsētas pievārtē nevarēs būvēt lielas cūku fermas. Un viņš tālāk pamato, ka viņiem jau ir pietiekami attīstīta ražošana, dažādi uzņēmumi, kuri dažādos laika posmos rada vietējiem iedzīvotājiem nepatīkamas smakas. Viņš argumentē, sakot: kas tad tālāk mums tur dzīvos, ja mēs būvēsim fermas un visu pārējo? Ir tikai likumsakarīgi, ka pašvaldību vadība cenšas nodrošināt normālus, cieņpilnus apstākļus, lai viņu iedzīvotāji varētu dzīvot, attīstīties, uzņēmējdarbības veidi varētu attīstīties, lai tam sekotu investīcijas.

Nākamie pārmetumi pašvaldībām – vēja parki. Par to jau ir pietiekami ilgi diskutēts. Arī saules parki. Viņi paredz – divus kilometrus no apdzīvotām vietām, pilsētām. Ņemot vērā, ka vēja parku... tendences šobrīd attīstās... tehnoloģijas attīstās, tie ir plānoti daudz augstāki, nekā bija iepriekš, augstāki par 200 metriem. Līdz ar to attālums no pašvaldībām, pilsētu centriem, pagastu centriem – divi kilometri – ir samērīgs.

Nākamais – nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes. Ir atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka uz šīm zemēm var nodarboties ar tādu saimniecisko veidu, kas būtu vispamatotākais. Tā ir lauksaimniecība. Tas jau ir atrunāts Ministru kabineta noteikumos. Bauskas pašvaldība, arī citas pašvaldības – Dobele, Jelgavas novads... mums ir tikai trīs pašvaldības, kurās ir ļoti auglīgas zemes, un tikai normāli, ka pašvaldības ar vadības lēmumiem cenšas šīs zemes saglabāt, lai tās paliktu. Te kā argumentu min, ka ir ierobežota saimnieciskā darbība, bet citās novada teritorijas daļās tas ir atļauts. Tā ka šis piedāvājums ir bijis samērīgs.

Taču Čudara kungs ietiepīgi kā āzis paliek savās pozīcijās un negrasās neko mainīt. Tas nav pareizi. Nu kāda pašvaldību vadītājiem, iedzīvotājiem uzticība pret valsti? Šobrīd pašvaldības tērē savus līdzekļus, lai pierādītu taisnību, lai pārstāvētu savus iedzīvotājus pret viena cilvēka, pret Čudara, interesēm.

Ejam tālāk. Piekrastes ierobežojumi. Saimnieciskā darbība tiktu ierobežota visā mūsu piekrastē. To paredz Čudara kunga paspārnē tapis plānojums, kurš jau uzsāka ceļu... brauca pie iedzīvotājiem dažādās Latvijas apdzīvotās vietās, pie zvejniekiem, aktīvā sporta piekritējiem un to prezentēja. Iekļautas absurdas kartes, neiespējamas prasības – no marta līdz augustam atsevišķās vietās liegt jebkādu saimniecisko darbību, sākot no tā, ka zvejniekiem nebūtu iespējams ar savu airu laiviņu iebraukt jūrā. Aktīvā sporta piekritējiem, kaitbordistiem, SUP dēļu lietotājiem nebūtu iespējams izmantot mūsu jūru sezonas laikā. Nu kad tad viņi supos? Ziemā, aukstos rudeņos, pavasarī? Arī zvejnieki. Viņi zvejo sezonā, kad viņu lomam ir patēriņš, kad pat brauc atsevišķi tūristi no dažādām valstīm. Viņi novērtē to, ka ir piedāvājums, ka viņi var saņemt to, ko mūsu zvejnieki ir nozvejojuši. Cik tad viņu ir palikuši – 50, 60, 70?

Es pats piedalījos sanāksmē ar iedzīvotājiem, kas notika Ķemeros. Tur no visas Latvijas bija sabraukuši zvejnieki. Un pretī cilvēki, kuri prezentēja. Tur nebija Čudara, viņš sūtīja citus, kaut gan viņam tur būtu bijis jāierodas, lai prezentētu plānu, kas tapis VARAM. Un tā situācija... nevarēja neko izskaidrot.

Jā, tur būs ierobežojums. Jautājat – ko tas mainīs, kāpēc? Vai tas samazinās ietekmi uz jūru, uz piekrasti? Neviens nevarēja atbildēt. Tie cilvēki bija dziļi vīlušies. Bet, kolēģi, viņi jau nebija vīlušies tikai Čudarā, viņi bija vīlušies visos politiķos, viņi bija vīlušies ierēdņos, valsts pārvaldē. Mēs nevaram ļaut turpināt tādam Čudaram musināt iedzīvotājus, nostādīt iedzīvotājus pret valsti, pret mūsu lēmumiem... ko mēs šeit lemjam.

Nekas jau tur nav beidzies. Ir apturēts šis plānojums. Kad tas uzsāks savu darbību? Kāds tas būs? Neviens nevar paredzēt, jo zvejnieki un piekrastē dzīvojošie aicināja Čudaru braukt uz Kolku skaidrot šos lēmumus. Bet Čudara kungs neaizbrauca. Čudaram Indija ir tuvāk nekā Kolka un Bauska. Arī Bauskā viņš nav bijis. Tas ir absurdi, ja ministrs nevar aizbraukt, lai pārliecinātos un redzētu, kādi tad ir tie lēmumi, ko viņa ministrija tālāk virza. Tukšums. Čudars nav runājis ar cilvēkiem. Līdz ar to nav nekāda pamata cerēt, ka šis uzlabotais lēmums varētu būt labāks par to, kāds iepriekš tika skaņots.

Nākamais. Ja Čudara kungs atbild par vides aizsardzību, tad rodas jautājums: kādēļ viņš aktīvi neiesaistās... gan valdībā, gan tālāk... ar ministriem... savstarpējā komunikācijā par foreļu fermu attīstīšanu Baltijas jūras līcī... Rīgas līcī pie Mērsraga un Rojas? Šis projekts iet uz priekšu, kaut Dānijā jaunas licences šādam uzņēmējdarbības veidam – zivju audzēšanas veidam – netiek izsniegtas. Bet, nē, mēs šeit, Latvijā, mēģināsim pārliecināties par to, ka varbūt nemaz tik kaitīgi nav. Varbūt pie mums, kur jūra ir seklāka, kur ūdens aprites maiņa nenotiek, tas nemaz nav ar tik lielu ietekmi, varbūt šeit foreles būs mazāk... kaitīgas. Un par šo Čudars klusē, no viņa puses nekāda rīcība neseko. Tas ir klaji pretrunā ar to, ko viņš ir paudis iepriekš.

Pirms neilga laika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parādījās nākamais Čudara “šedevrs”, kas paredz izveidot 35 jaunus dabas liegumus visā Latvijas teritorijā. Kolēģi, 35! Ja sākumā deputāti uzskatīja, ka tās ir alejas, varbūt kāds parks... nekas īpašs... tad iedziļinoties – tās teritorijas ir gana lielas. Jēkabpils novadā – 500 hektāri, Madonas novadā – 300 hektāri, arī citos novados. Un darba stils vecais – pieņemts lēmums, izveidots Ministru kabineta saraksts ar šīm teritorijām. Pašvaldības ir vērsušās VARAM, sūtījušas vēstules, bet beigās klusi, klusi... pašvaldības aizmirsa uzaicināt, tās pat nepiedalījās, tām nebija iespējas paust savu viedokli un aizstāvēt iedzīvotājus.

Tas skar privāto zemju īpašniekus, un ir loģisks viņu jautājums... jebkurš no mums tajā brīdī jautātu: ja es vairs nevarēšu saimniekot savā zemē, arī lauksaimniecības zemēs, meliorētajās zemēs, kas man par to būs pretī? Par kompensācijām VARAM atbild: lems kaut kad pēc tam.

Iztēlojieties situāciju: tu savā īpašumā vairs nevari darīt ļoti daudzus un dažādus... saimnieciskās darbības veidus – būvēt, sadalīt, sēt –, bet tajā pašā laikā kompensācijas – par to lemsim kaut kad! Varēja redzēt, ka neviens netic tam, ka kaut kādas kompensācijas pamainīsies. 35 jauni dabas liegumi – Tukuma novads, Krāslavas novads... Jēkabpils, Madona un citur!

Mums vēl ir iespēja šo lēmumu apturēt, jo pēc tam, kad šīs teritorijas tiks iekļautas “Natura 2000” sarakstā, būs par vēlu. Tad mēs vairs neko nevarēsim darīt.

Pēdējais... ko es runāju... par jaunajiem Čudara “nedarbiem”. Dabas aizsardzības pārvalde publisko savu maksas pasākumu cenrādi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē – ja būs kāds pasākums virs 100 cilvēkiem dabas aizsargājamās teritorijās, nacionālajos parkos, būs jāmaksā ieejas biļete vai organizatoriem būs jāmaksā par šī pasākuma rīkošanu. Un tas būs, sākot pat no pāris simtiem cilvēku, un lielajiem pasākumiem, kuros ir virs 1000 dalībniekiem, tās izmaksas būs mērāmas tūkstošos.

Runājot ar šīs nozares pārstāvjiem, viņi atzīst, ka, jā, viņi saprot, – ja tas ir Gaujas nacionālais parks, kur Uģis Mitrevics, savulaik vadot Siguldas pašvaldību, ir izbūvējis tiešām foršu, labu trepju tīklu... jā, tur var rasties kaut kāds nolietojums... saka – labi, mēs samaksāsim, ja tie ir mūsu ārvalstu viesi, kuri atbrauc un šeit sporto, viņi ir gatavi to nosegt. Bet, ja runa ir par Ķemeru nacionālo parku un par grantēto ceļa posmu, pa kuru brauks kalnu divriteņi, tad rodas jautājums: kādēļ par to ir jāmaksā tūkstošiem eiro liela atlīdzība? Un tālāk arī... es saprotu, ka par to būs kaut kāda saruna Sporta apakškomisijā... sanāk absurdi – tiem, kuri grib kustēties, tiem, kuri grib nodarboties ar dažādām aktivitātēm dabā, tas kļūs neizdevīgāk. Pat ja tie ir pasākumi bērniem vai dažādi... kalnu divriteņi, skriešana, orientēšanās... par to visu būs jāmaksā.

Vēl viena sadaļa, kurā varbūt neiešu tik dziļi, jo man nav oficiālas informācijas par Latvijas Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī. Lielākais botāniskais dārzs. Ar ģimeni arī braucam katru gadu, pat aukstā ziemā tur var baudīt pavasari un vasaru. Ir mainīta pārvaldības forma – no atsevišķas neatkarīgas iestādes turpmāk būs Dabas aizsardzības pārvaldes paspārnē. Tas, ko es pašlaik esmu uzskaitījis, – Čudara un Dabas aizsardzības pārvaldes paveiktos un plānotos darbus... mani tiešām māc bažas par to, kas notiks ar šo vietu, kur ir liela teritorija, kur braucam mēs visi. Un jau izskan informācija par dažādiem piedāvājumiem, par algu samazināšanu un visu pārējo. Tā ka arī šim noteikti sekosim līdzi.

Man tiešām žēl, un tas man nav pieņemami, ka demisijas pieprasījuma laikā, apzinoties to, ko viņš ir sastrādājis, Čudars nevar atnākt uz Saeimu un izstāstīt... varbūt viņš var argumentēt, ko ir darījis. Viņš nevar aizbraukt uz Kolku, viņš nevar aizbraukt uz Bausku, nerunāsim nemaz par Preiļiem. Bet viņš aizšauj uz Indiju, kur stāstīs... viņš pārstāvēs Latvijas pozīciju. Manuprāt, viņam ir jātiek galā... ja viņš grib būt ministrs, sākumā jātiek galā ar to, ko ir savārījis šeit. Bet viņš nav tam gatavs.

Kolēģi, mēs esam bijuši Pieprasījumu komisijā, esam strādājuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Čudars nav gatavs mainīt savus viedokļus. Un tā ir lielākā problēma. Ja cilvēks ir kļūdījies... un, es domāju, JAUNĀ VIENOTĪBA, jūs saprotat, ka viņš ir kļūdījies, nostājoties pret pašvaldībām, pret iedzīvotājiem, kurus pašvaldības cenšas aizstāvēt un pārstāvēt...

Es uzskatu, ka vienīgā iespēja, kā tikt vaļā no šī “saldā pārīša” – Čudara un Patmalnieka –, kas šobrīd vada Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju... viņi pat nekautrējas, viņi iet šauru interešu vadīti... tādā pavadā... un viņiem ir nospļauties par to, ko domā cilvēki, ko domā sabiedrība.

Kolēģi, atbalstām šo demisijas pieprasījumu! Varbūt Jaunajai VIENOTĪBAI ir kāds cits, labāks kandidāts, ko virzīt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vai pietiks ar astoņām minūtēm? Pietiks.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas lauku ļaudis, Bauskas un Preiļu iedzīvotāji un visi tie, kas vēl tic, ka valsts ir par cilvēku, nevis par korporatīviem darījumiem! Cilvēku sirdis deg no dusmām un sāpēm, jo tas, ko Čudars ir nodarījis ar Bauskas novada un Preiļu novada teritoriju plānojumiem, nav tikai birokrātiska, daļēja apturēšana, tas ir sitiens pa seju tiem, kuri katru rītu pieceļas, lai strādātu savā zemē, lai audzinātu bērnus klusumā un mierā, nevis milzu vēja turbīnu ēnā ar nemitīgu troksni. Iedomājieties, cilvēki Bauskā un Preiļos mēnešiem ilgi strādāja pie plānojumiem... ar sapulcēm, diskusijām... ar asarām un izmisumu acīs... baidoties par savu māju, dārzu, ainavu, kas ir viņu dzīves sastāvdaļa. Viņi teica: mēs gribam vēja parkus tur, kur tas nekaitē mūsu bērniem, mūsu veselībai, putniem, mūsu nacionālajām lauksaimniecības zemēm.

Un ko viņi saņem pretī? Ministrs Čudars ar vienu rīkojumu pasaka: jūsu balss nav svarīga, jūsu bažas nav pamatotas, jūsu tiesības uz mierīgu dzīvi ir sekundāras salīdzinājumā ar ārvalstu investoru interesēm un ambīcijām un valsts mērķiem. Tie nav tikai cipari, procenti teritorijas aizliegumā, ko viņš sauc par nesamērīgu un emocijās balstītu, tie ir cilvēki, kuri baidās, ka rīt viņu mājas logā būs redzami milzu vēja turbīnu torņi, kas griežas diennakti, izraisot miega traucējumus, stresu un arī īpašumu vērtības krišanos. Tie ir “Latvenergo” un Dānijas lielie spēlētāji, kuru lobēšana acīmredzot strādā labāk nekā iedzīvotāju balsis.

Un, kamēr Bauskas dome gatavojas cīņai Satversmes tiesā, Preiļu ļaudis jūtas nodoti. Un daudzi lauku iedzīvotāji visā Latvijā domā: ja pat mūsu plānojumus var apturēt tik vienkārši, tad kurš vispār mūs aizstāv? Kur ir taisnīgums, ja ministrs runā par datos balstītiem lēmumiem, bet ignorē vietējo cilvēku reālās bailes un pieredzi? Kur ir dialogs, ja vienā pusē ir simtiem ģimeņu, bet otrā – ātrie peļņas plāni?

Un šis nav tikai par vēja parkiem, šis ir par to, vai Latvija vēl ir valsts, kur cilvēka balss kaut ko nozīmē. Vai arī mēs esam kļuvuši par zemi, kur Rīgas kabinetos slēdz darījumus pār cilvēku galvām, bet lauku ļaudis – viņi ir tikai ar emocionālu pieeju, ko var palaist kā nevērtīgu.

Čudara kungs, kurš šodien nav šeit, bet pastaigājas kaut kur Indijā (Starpsauciens.)… Ja viņam vēl sirds pilnībā nav sacietējusi no lobistu balsīm, tad es viņam, šim “tukšajam krēslam”, saku: atkāpieties, dodiet vietu cilvēkam, kurš spēj klausīties ne tikai investoros, bet arī māmiņās, kas baidās par savu bērnu veselību, tēvos, kuri grib atstāt bērniem zaļu un mierīgu Latviju! Es pieprasu ministra demisiju nekavējoties. Lai Saeima beidzot parāda, ka mēs stāvam tautas pusē, nevis pretī tai. Paldies tiem, kuri vēl tic, ka Latvija var būt taisnīga, un lai Dievs dod spēku tiem, kuri šodien cīnās par savu māju un savu mieru!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un, kamēr rit reģistrācija, vairāki paziņojumi.

Vispirms vārds deputātam Jānim Vucānam, pēc tam – deputātam Andrim Bērziņam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi no deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu! Pārtraukumā lūdzu uz pavisam īsu sanāksmi blakus zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

Un vēl – deputātam Uģim Rotbergam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz uz komisijas sēdi pulksten 10.35 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

U. Rotbergs (JV).

Godātie kolēģi! Mēģināšu pārliecināt par manu priekšlikumu... nekā par Vucāna kunga.

Lūdzu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Īrijas parlamentu tūlīt uz dažām minūtēm tikties Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Anita Brakovska, Ingrīda Circene, Jānis Dombrava, Edmunds Jurēvics... bija visu laiku... redzu, Jurģis Klotiņš, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Andris Kulbergs... redzu, Selma Teodora Levrence... redzu, Leila Rasima, Edvards Smiltēns (Dep. E. Smiltēns: “Ir!”)... ir, un Edgars Tavars.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām skatīt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Judinam.

I. Judins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, labrīt! Iesniegtais pieprasījums par neuzticības izteikšanu ministram izgaismo vairākas būtiskas problēmas, tādas kā pašvaldību autonomijas ierobežošana, piekrastes attīstības riski un nesamērīga īpašumtiesību ierobežošana. Šie pārmetumi pēc būtības ir ļoti nozīmīgi.

Valsts un pašvaldību intereses var atšķirties, taču demokrātiski ievēlētu pašvaldību lēmumu apturēšana un nepietiekams dialogs grauj uzticēšanos valdībai kopumā. Teritoriālās plānošanas, dabas aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumos konfliktu cēlonis ir ne tikai politiskā atbildība, bet arī nepilnīga līdzsvara meklēšana starp vides mērķiem, vietējo ekonomiku un pašvaldību kompetenci. Ja šie principi netiks pārskatīti, problēmas saglabāsies.

Jāatzīst, ka kritika ir pamatota, un uzskatu, ka demisija ir labs “spēriens” risinājuma meklējumiem. Nepieciešama skaidra politikas korekcija, reāls dialogs ar pašvaldībām, samērīgi dabas aizsardzības lēmumi un caurskatāmi kompensācijas mehānismi zemes īpašniekiem. Tikai tad varēs atjaunot uzticēšanos starp valdību un sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis jautājums būtībā jau nav par viena – Čudara kunga – demisiju. Šis ir kopējais jautājums par to, kāda progresīvajai VIENOTĪBAI ir attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem. Un neiet pat runa... ne par Bausku, ne par Preiļiem. Tātad netiek ņemta vērā cilvēku griba, cilvēku intereses, cilvēku viedoklis, šinī gadījumā – pat veselas pašvaldības viedoklis. Un diemžēl tā ir šībrīža situācija mūsu valstī, ka priekšlaicīgi tiek nosaukti vainīgie attiecībā par pielaides esību vai neesību, tiek lemts iedzīvotāju vietā, ko darīt ar viņu nopelnīto naudu. Un arī izrīkojas ar to... ko darīt ar šīm vēja turbīnām... vai citiem veidiem. Tātad pilnīgi neinteresē cilvēku viedoklis. Tā ir tāda augstprātība, kas man liek domāt par to, ka šeit ir kaut kādas merkantilas intereses.

Runājot par ministru Čudara kungu saistībā ar to, ka šobrīd, kad tiek lemts jautājums par viņa darba kvalitāti, viņš šeit nepiedalās, bet atrodas kaut kur Indijā mākslīgā intelekta konferencē, man ir tādas iekšējās sajūtas par to, ka laikam jau tomēr mākslīgais intelekts varētu labāk pārvaldīt šo valsti, tanī skaitā šo ministriju.

Un, atbildot Vitenberga kungam par to, kā tad lai tiek galā ar visām tām nekārtībām, kas šobrīd ir mūsu dienaskārtībā, pateikšu atklāti – un tas ir visiem cilvēkiem, kas skatās un klausās šo tiešraidi, – rudenī vēlēšanās ir jāizdara pareizā izvēle, lai mēs tiktu vaļā no šīs progresīvās VIENOTĪBAS un viņu režīma. Citas iespējas nav. Tikai rudens, 3. oktobris, vēlēšanas! Un izdariet jebkuru izvēli, tikai ne progresīvā VIENOTĪBA.

Atbalstu demisiju.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi. No APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas varu apliecināt, ka mēs atbalstīsim šo demisiju. Minēšu trīs lietas, kāpēc to varam it sevišķi uzsvērt.

Pirmais. Attiecībā uz deputātu jautājumiem, ko mēs esam uzdevuši Siliņas kundzei par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu... ļoti garš nosaukums... uzdevām jautājumus Siliņas kundzei. Viņa šos jautājumus pāradresēja VARAM un KEM. Ir jau gandrīz mēnesis apkārt. Abi ministri acīmredzot dažādu svarīgāku iemeslu dēļ Saeimā ierasties nevar. Manuprāt, tas nav pieļaujami. Ja arī šodien Čudara kungs nevarēja šeit būt komandējuma dēļ... Mums ir bijusi tāda prakse, ka pārceļam attiecīgo demisijas pieprasījumu (protams, savstarpēji komunicējot), lai ministrs varētu būt klāt un lai viņam ir iespēja gan sevi aizstāvēt, gan pārliecināt opozīciju par to, cik viņš patiesībā labi strādā. Ja tas netiek darīts, tad, piedodiet, tā ir bēgšana no atbildības.

Otrs. Čudara kungs diemžēl paliks vēsturē ar vienu īpašu lēmumu – par Nacionālā botāniskā dārza faktiski likvidēšanu Salaspilī un tā pievienošanu... jeb izveidošanu par Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienību. Kolēģi, salīdzinājumam es varu pateikt tādu piemēru – Rīgā esošais... Latvijas Nacionālā opera un balets tiktu pārdēvēts un pārstrukturēts par kādu no Rīgas kultūras namiem. Tās ir nacionālas nozīmes... struktūra. Pēc būtības Nacionālais botāniskais dārzs tiek ļoti degradēts, tā nosaukums – pazudināts. Faktiski mums tāda vairs nav.

Un trešais, kas man ir jāuzsver, – tas saistās ar Ministru kabineta izveidoto Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematisko komiteju. Tāds garš nosaukums. 2024. gadā bija trīs sanākšanas. Pēdējā sanākšana notika 2024. gada 17. septembrī.

Ja par šīs komitejas darbu ir atbildīgs Čudara kungs, skaidrs, ka es nevaru atbalstīt tāda ministra tālāku darbību. Manuprāt, tā ir bezatbildīga rīcība attiecībā uz Ministru kabineta uzdoto uzdevumu.

Kā jau teicu, APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīs šo demisijas pieprasījumu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es ne tik daudz par dažādām tehniskām lietām kā par pašu krāpniecību, kurā ir iesaistīts mūsu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Čudars, kurš savā laikā bija KEM ministrs. Faktiski ar šo krāpniecību nodarbojas visa Latvijas pašreizējā valdība.

Gribu uzdot, godājamie deputāti, vienu jautājumu. Kā jūs domājat, kādā veidā vēja parki var nopelnīt? Tie, kas investē naudu. Par ko mēs strīdamies... par attālumiem, teiksim, no apdzīvotām vietām... Kā viņi var nopelnīt, ja bezvējā viņiem neviens nemaksā, bet vējainā laikā elektrībai lielākoties ir nulles vērtība vai tā ir ar negatīvu vērtību? Mums atklāti meloja, ka valsts nekādā veidā nav iesaistīta, nekādas OIK netiek maksātas. Izrādās, tie ir klaji meli.

Eiropas Savienībā... jūs varat pārbaudīt ar mākslīgo intelektu, jūtūbā... nav neviena vēja parka, kas strādātu ar peļņu. Kā tad šie 500 miljoni, ko, piemēram, Cēsu novadā investēs norvēģu vēja parks... kā tas šos 500 miljonus atpelnīs?

Atbilde ir ļoti vienkārša. Varat paskatīties dažādus aprēķinus, plus mīnus tie ir līdzīgi. Eiropas Savienībā vēja parkiem ir jāmaksā zemes noma, jāatmaksā investīcijas, apkope, remonti, apdrošināšanas izdevumi, balansēšana. Un tas bez peļņas. Vidēji viena megavata peļņai gadā būtu jābūt ap 10 500 eiro. Mums ir 7 vai 8 megavati – tātad pusmiljons jāpelna skaidrā naudā, lai varētu kaut ko te nomaksāt. Bet nepelna tik daudz.

Ko mēs varam darīt? Kā es teicu, vējā jūs neko nedabūjat un bezvējā elektrība nemaksā. Izņēmums ir dažiem vēja parkiem Eiropas Savienībā... aprēķini taisīti uz 25 gadiem. Viens variants – ilgtermiņa līgums ar datu centru vai ar kādu lielu rūpnīcu, kas patērē elektroenerģiju. Otrs variants – valsts netieši atbalsta... tīkli, akumulatori, balansēšana, kompensatori, konventori.

Saprotiet, ka tas, ko VES saražo, ir blefs. Tas nevar saražot 50 hercus, var saražot 49... 51, un neviens dators ar to nestrādā. Jākonvertē līdzstrāvā par milzīgu naudu. Iedomājieties, cik maksā konvertors, lai kaut kādus 7 vai 8 megavatus pārvērstu līdzstrāvā, pēc tam jākonvertē atpakaļ, kad strāva izlīdzināta. To visu sedz nodokļu maksātāji, tas nāk klāt pie cenas... un tiešās subsīdijas, prēmijas, kompensācijas.

Tātad mums valdība meloja, ka nenotiek nekāda samaksa vēja parkiem. Noklausieties... 19. janvāra (pulksten 8.06) “Re:Check” raidījumu ar nosaukumu “Vai decembra beigās vējš bija par stipru, lai turbīnas ražotu elektrību?”. “Re:Check”... maldi un meli... atmasko, ka cilvēki sūdzoties, ka vējā... viņi esot pārbaudījuši tās dažas dienas... divas... ka 135 megavatu jaudas vēja parki Latvijā spēja saražot īsu brīdi 75 procentus no jaudas, bet nevarēja pārdot, jo visā Eiropā bija milzīgs vējš.

Un tad nāk atklāsme... Renārs Urbanovičs, kas ir vēja parka... tādas apvienības kā “Utilitas Wind”... vadītājs, godīgi atzīstas: mums piezvanīja un teica, lai mēs atslēdzam rotorus, jo elektrība ir ar negatīvu zīmi. Uz to Urbanoviča kungs ir iebildis: bet mēs tad ar pliku dibenu paliekam, mums parādi jāsedz. Viņam pateica: mēs jums samaksāsim. Un viņš saka: jā, mums samaksāja. Nav gan teicis, kas viņam samaksāja. Viņš saka: valsts mums samaksāja... “Latvenergo” vai “Sadales tīkls”, vai vēl kāds labdaris...

Vēlreiz – meli, ka šeit vēja parki kaut ko var nopelnīt, meli, ka kaut kādā veidā nebūs OIK un par to nemaksās nodokļu maksātāji.

Vēl dažas lietas. Eiropas Savienībā vidējās izmaksas elektrības ražošanai no šķeldas ir ap 5 vai 6 santīmiem, gāzei – ap 6–8. Tad minimālā maksa par elektrību... vidējā cena Eiropas Savienībā... ja jaudas, ko saražo, gada koeficients ir 35... ir apmēram 12. Latvijas apstākļos nesaražo pat 30 procentus, tātad svārstās starp 15 un 17 centiem par kilovatstundu. Bet tas būtu, ja vēja parks visu laiku pelnītu, bet tas jau nepelna. Tātad pieskaitiet pie šiem 15 vai 17 centiem visus izdevumus, ko “Sadales tīkls”... viņiem jāpievelk tīkli... visa tā balansēšana, visi Teslas skapji, ko iepirks... katru gadu ko mēs iztērēsim līdz 2030. gadam... kādus divus miljardus... “Sadales tīkls”... Tas viss taču ieiet elektrības cenā.

Te jūs redzat to patiesību – elektrības cena Eiropas Savienībā pieaug tieši proporcionāli vēja parku skaitam. Paskatieties, kāda ir vidējā elektrība... piemēram, uzņēmējiem, patērētājiem Īrijā, kāda – Dānijā un Lielbritānijā.

Tagad mums faktiski būtu jārunā par šīs valdības atbilstību... arī par Čudara kungu... es saprotu, līdz Jāņiem palikuši četri mēneši, sākas kaut kāda agonija. Tā melošana pastiprināsies. Būs jātaisnojas. Bet domāju, ka būs jāsauc pie atbildības. Un nebūs tas tribunāls, par ko mēs runājam. Šie cilvēki būs jāsauc pie tiesas par melošanu, par valsts līdzekļu izzagšanu plašā mērogā. “Latvenergo” vadībā vispār nav elektriķu, ir grāmatveži, finansisti, veikli projektu rakstītāji un tā tālāk. Tas viss, protams, mainīsies.

Pats galvenais, lielākais pārkāpums, par ko varētu vainot Čudara kungu, man liekas, ir klaja ņirgāšanās par Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Ir divi punkti, kas tiek pārkāpti. Viens – valstiskos uzdevumus, kurus var atrisināt vietējā pašvaldība, jāļauj risināt vietējai pašvaldībai. Otrs – ja valstiskie, teiksim, administratīvās teritorijas jautājumi, plānošana tiek risināti, tad obligāti ir jākonsultējas... un jāievēro vietējo pašvaldību intereses. Izlasiet! Ir klaji pārkāptas pašvaldību intereses.

Nav ņemts vērā precedents Eiropas Savienībā, ko mēs zinām, – Skotijā tiesa apturēja trīs vēja parkus, tie bija jāizstumj līdz 1,2 kilometriem... arī bija par tuvu. Tas viss tiek ignorēts, tiek klaji melots. Faktiski mums būtu jārunā, un šodien mēs to arī runāsim, par valdības vadītājas atbilstību šajos jautājumos.

Tā ka aicinu atbalstīt šo neuzticības izteikšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien! Ministrs Čudars ir vēja parku lielākais lobists Latvijā. Tas ir ministrs, kuru neinteresē finanšu izcelsme, ar kādu šie miljonu lielie projekti Latvijā tiek īstenoti. Ne finanšu izcelsme, ne finanšu apliecinājumi, ne citi drošības riski neliekas pietiekami, lai šim ministram, kuram būtu jārūpējas par pašvaldībām, nevis par vēja parkiem, būtu vismaz interese noskaidrot (vai atzīt, ja viņš zina), kas stāv aiz šiem projektiem.

Ministrs Čudars nav vienīgais laivotājs, vienīgais laivinieks. Citējot filmu “Straume” – mēs visi esam vienā laivā. Diemžēl jūs esat šīs laivas stūrmaņi. Šobrīd arī citi ministri, manuprāt, pelnījuši tikpat lielu uzmanību.

Manuprāt, opozīcijai šobrīd ir tā lielākā izšķiršanās, kuru ministru šonedēļ likt tribīnē uz demisijas pieprasījumu, nevis – vai kādu likt. Manuprāt, Čudara neizdarību dēļ nevajadzētu atstāt ēnā citu varoņdarbus.

Manuprāt, pašvaldībām un Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldību vadītājiem būtu ļoti daudz ko šobrīd teikt par Arvilu Ašeradenu, par budžeta prognozēm IIN, kas pašvaldībām tika solīts. Par to, manuprāt, būtu ļoti daudz kas stāstāms Latvijas Pašvaldību savienībai – kāda šobrīd ir finansiālā situācija, kā pašvaldības tiek reāli aptītas ap pirkstu, kāda ir budžeta situācija. Domāju, tas ir vēl viena demisijas pieprasījuma vērts.

Liepājas, kur es dzīvoju, pašvaldībai ir interesanta situācija ar Liepājas cietumu. Tas ir valdības labais stāsts, ar ko tieslietu ministre lepojas. Tajā labajā valdības stāstā ir aizmirsies nopirkt mēbeles, un darbinieki sēž uz kastēm. Datorus liek uz kastēm. Labais valdības stāsts, vai ne? Nevar izvest no cietuma atkritumus – tas ir tas labais valdības stāsts.

Iekšlietu ministrs, kurš noraugās uz pieaugošo imigrāciju, nespēj atņemt Avenam pilsonību – tas arī droši vien ir labais stāsts, vai ne? Un “PROGRESĪVIE”, protams, piebalso. Gan imigrācijas, gan Avena jautājumos Saeimā jūs esat balsojuši tieši tāpat. Un jūsu kultūras ministre spītīgi sargā krievu valodu medijos. Arī Čudars un citi ministri, protams, valdībā pret to neiebilst. Rūpējas par imigrantu labbūtību. Par kultūras nozares finansējumu gan ne.

Mēs lasām sabiedriskajos medijos ziņas, ka reģionos trūkst finansējuma kultūras nozarei. Tas neinteresē. Budžetā, kad atņēma izdienas pensijas kultūras nozarei, kultūras ministre... citi ministri vismaz nāca, imitēja cīņu, kaut kā aizstāvēja nozari... kultūras ministre neatnāca. Toties, kad runa ir par migrāciju vai par krievu valodu medijos, viņa ir pirmajās rindās, vienmēr šeit sēž.

Talkā nāk arī izglītības un zinātnes ministre. Skolā tātad tiks veidota internacionalizācijas stratēģija. Tā šobrīd izglītībā ir lielākā tēma. (Starpsauciens.) Jā, es runāju par demisijas pieprasījumiem. Nedomāju, ka valdībā baigi kāds tam ir pievērsis uzmanību, jo arī izglītības un zinātnes ministre šajā kopējā ainā, ko es uzbūru, lieliski ieguļas. Nav intereses pilnā apmērā nodrošināt Latvijas vēstures priekšmetu, dronu apmācību vai izstrādāt peldētprasmes stratēģiju... mums noslīkušo bērnu procentuāli ir visvairāk Eiropas Savienībā... bet ir internacionalizācijas stratēģija... tādā Interfrontes rokrakstā... par to, kā veicināt Uzbekistānas un Indijas studentu ieplūšanu.

Tās ir tās prioritātes, kaut kāda paralēlā pasaule, kurā jūs, manuprāt, dzīvojat. Šīs ir, jūsuprāt, tās lielās problēmas.

Labi, bet ir ārlietu ministre. Viņa ceļo pa pasauli, redz plašāk, redz citu valstu briedumu un pieredzi. Viņa stāv pāri... pieaugušais istabā. Ārlietu ministre šodien, domāju, mūs visus pamāca... šo migrācijas un pret nacionālajām interesēm vērsto politiku... viņa, es domāju, stāv pāri, jo viņa nāk ar svinīgu paziņojumu un šodien jūs visus apsveic ar ramadāna sākšanos.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Ir pieredzēti dažnedažādi brīnumdarbi no ministra, kas mēdz radīt brīnumus. Bet plānošanas jomā un pašvaldību ministra kompetencē... mēs zinām, ir bijis viens gadījums, kad līdzīgā veidā tika apturēts plānojums. Tas bija, jāsaka, varbūt jaunības pieredzes trūkuma dēļ, jo ministram Plešam nebija pieredzes pašvaldību jautājumos. Čudara kungs ir brīnumdaris ar lielu pieredzi, jo viņš zina, ko nozīmē teritorijas attīstības plānošana, viņš ir vadījis pašvaldību un, pēc atsauksmēm spriežot, pat diezgan labi, bet acīmredzot tandēmā ar citām interesēm. Šajā gadījumā, domāju, parlamentārais sekretārs noteikti nāks un stāstīs par šīm interesēm. Ir pieņemti tādi dīvaini lēmumi.

Plānošanas jomā esmu darbojusies gandrīz 20 gadus, pirms tiku ievēlēta Saeimā, un ļoti labi zinu, ko nozīmē panākt visu pušu viedokļu saskaņotību plānošanas procesā. Tas ir darbs gadu garumā, īpaši šajā situācijā. Pašvaldības tiešām jau kavē termiņus jauna plānojuma apstiprināšanai, jo tika noteikts, ka jābūt līdz 2025. gadam. Nu nav to plānojumu! Tie top. Daži ir.

Manuprāt, tas ir tāds pieredzējuša pašvaldības vadītāja nepieredzēts, bezatbildīgs gājiens. Tas būtu tāpat kā, ja mēs Saeimas likumus uzticētu izvērtēt tiesībsargam vai ģenerālprokuroram. Ja viņš uzskata, ka jūs nepietiekami esat kaut ko argumentējuši, viņš vienkārši var apturēt kādā daļā.

Es zinu, ka tie pašvaldību vadītāji, kas šobrīd šeit, Saeimā, ir, ļoti labi apzinās, ka šāda rīcība nav ne atbilstoša, ne pieņemama, ne izstāstāma iedzīvotājiem, uzņēmējiem, jo viņi visi ir strādājuši gadiem, lai panāktu vienošanos par vienotu redzējumu pašvaldības teritorijas attīstībā.

Kas mums ir svarīgākais pašvaldībā? Svarīgākais – lai visi turpinātu darīt: iedzīvotāji koptu savas mājas, uzlabotu dzīves vidi, audzinātu bērnus, uzņēmēji radītu darba vietas. Jo lēmumu, vai kaut kas notiks vai nenotiks, pieņem cilvēks, nevis dators, elektroenerģijas plūsma. Ne dators pateiks, vai jums bija vai nebija taisnība.

Čudara kunga rīkojumā ir interesants teksts: “Analizējot aktuālos pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādes procesus sistēmā, iezīmējas negatīva tendence [..].” Nu... ka pārāk lieli tie ierobežojumi. Viņš analizēja sistēmā. Es nebrīnīšos, ka mākslīgais intelekts kaut ko ir paanalizējis. Jā, iedomājieties, iepriekšējos 30 gados plānojumos nebija šādu prasību. Tātad ir notikušas izmaiņas. Jā, ir, un tās ir pamatotas pašvaldības tiesības noteikt attīstību savā teritorijā.

Teritorijas plānojums ir vietējais likums, tātad daudz svarīgāks nekā jebkādi citi pašvaldības lēmumi. Un minētā tendence būtiski samazina valsts mērogā pieejamo teritoriju potenciālu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem, tādējādi radot tiešu pretrunu ar Latvijas enerģētikas stratēģijā līdz 2050. gadam noteiktajiem nacionālajiem mērķiem un starptautiskajām saistībām.

Nulle, komats... vai 3 procenti no teritorijas, par ko pašvaldības ir noteikušas papildu ierobežojumus iedzīvotāju labsajūtai un dzīves un vides kvalitātei vai ainavu aizsardzībai, tiešām ir “būtisks” ierobežojums. Paskatāmies globālāk – cik Latvijā ir teritoriju, kurās nav blīvi apdzīvotu vietu, nav ciemu, maz viensētu. Tādu mums ir ļoti daudz. Tajās teritorijās faktiski ir brīvas iespējas ražot enerģiju dažnedažādos veidos. Vēja turbīnas nav vienīgais veids, kā sasniegt enerģētisko neatkarību un drošību. Ir daudz dažādu veidu.

Cik ir darīts citās jomās? Vai ar šo ierobežojumu atcelšanu, apturēšanu, norādot, ka pašvaldībām nav tiesību lemt, mēs neiegūstam pārrāvumu tai trauslajai uzticības robežai, ko pašvaldības ir panākušas, vienojoties ar iedzīvotājiem, ka vispār kaut kur būs atļauti kaut kādi vēja parki?

Iedzīvotāji ir respektējuši, pieņēmuši, sapratuši un akceptējuši. Nav mums šobrīd pret teritorijas plānojumiem, kuri apstiprināti, nekādu manifestāciju. Nav. Jo cilvēki apzinās, ka tas ir svarīgs lēmums. Ja tas nav man tiešā tuvumā, tad lai būvē, jo būs lētāka elektroenerģija brīžos, kad pūtīs vējš.

Tai pašā laikā, paskatoties uz argumentiem, ko pašvaldības savos plānojumos ir ietvērušas... piemēram, īpaši vērtīgas ainavas... Es arī dzīvoju dabas parkā, kurš ir izveidots īpaši vērtīgu ainavu dēļ, un tuvumā bija karjers. Bija stāsts par karjeru. Pašvaldība atļāvās plānojumā noteikt plašu buferzonu, lai šo karjeru neturpinātu rakt dabas parka virzienā un nenoraktu šīs ainavas līdz pašai dabas parka robežai. Noteica plānojumā buferzonu! Tai laikā to respektēja gan uzņēmējs, gan valsts institūcijas, kaut izrakteņi, kas tika iegūti, bija ļoti svarīgi ceļu būvē. Tā bija normāla vienošanās – visi saprot, ka ir vērtības, kuras mums visiem jāsargā –, un tās ir dabas vērtības, kuras var izzust.

Ainava nav tikai emocionāla vērtība. Ja mēs Latviju gribam atdot saviem bērniem un nākamajām paaudzēm kaut mazliet līdzīgu tai, kādu mēs saņēmām no saviem senčiem, ainava ir svarīga. Tas nekas, ja kāds teiks: tas jau neko nemaina, es taču varu skatīties uz vēja parkiem. Es saku: jā, to var darīt, bet vienmēr ir jādomā samērīguma principos.

Manuprāt, ierobežojumi no pašvaldību puses ir ļoti samērīgi. Nav pārkāpts... neviena pašvaldība nav pateikusi: mūsu teritorijā nevienu vēja parku, mūsu teritorijā nevienu saules paneļu parku! Tādu ierobežojumu nav. Piekrītu – ja tādi būtu noteikti, tad varētu teikt, ka ir nesamērīgi ierobežojumi.

Faktiski ir izvērtēti nosacījumi, ir izpētīta, argumentēta teritorijas kā īpaši vērtīgas ainavu teritorijas noteikšana. Bet ministrs apšauba pašvaldību tiesības to darīt. Tad varbūt lai ministrs nāk ar likumdošanas iniciatīvu un paziņo, ka mums vispār nevajag pašvaldības? Iecels pārstāvjus, lai lemj un dara, un mūsu brīnumdaris ministrs būs izdarījis vienu labu darbu. Jo mazāk demokrātijas, jo vieglāk pārvaldīt valsti. Sarkastiski, jā, bet šobrīd tas solis... ticu, ka Jaunās VIENOTĪBAS rindās ir cilvēki, kas saprot, ka tas ir absurds, kas notiek šobrīd ar plānojumu apturēšanu.

Ir divi plānojumi, kuros ir ierobežojumi, kuri vēl ir spēkā. Aicinu Patmalnieka kungu kopā ar Čudara kungu apturēt arī šos plānojumus un aizsūtīt vēstules visām pašvaldībām, kas šobrīd apspriež savus plānojumus – cita pirmajā redakcijā, cita jau trešajā –, un tiešā tekstā pateikt: necentieties, visi tiksiet apturēti... uzreiz. Apvienojieties, sniedziet Satversmes tiesā! Pacīkstēsimies! Tas taču ir jauks process.

Sliktākais, ka arī Latvijas Pašvaldību savienības jautājumi ministram netika ne sadzirdēti, ne atbalstīti, ne meklēti kompromisi un risinājumi. Viņš faktiski iestājas pozā un paziņo, ka neko nemainīs. Es ļoti ceru, ka Ministru prezidente ieklausīsies Pašvaldību savienības un domju priekšsēdētāju viedoklī un pasauks ministru, mēģinot rast risinājumu, lai nebūtu jātērē laiks, resursi un mūsu pašvaldībām jātiesājas iedzīvotāju interesēs ar valsti, ar ministru. Ceru, ka tā būs.

Ziniet, cerība ir laba lieta, bet ļoti reti šajā sistēmā tā piepildās. Ja Čudara kungs ir aizbraucis uz Indiju un nebūs šai sarunā ar Ministru prezidenti un pašvaldībām klāt, tad noteikti Ministru prezidente teiks: atnāciet pēc nedēļas vai divām, es ar viņu parunāšu, varbūt izdosies. Manuprāt, šī attieksme panāks to, ka iedzīvotāji neticēs ne tikai Saeimai, valdībai, Ministru prezidentei, bet neuzticēsies arī pašvaldībām. Tā būs brīnumdara Čudara “labo” darbu saraksta pirmā lieta, ko viņš būs izdarījis. Diemžēl.

Tieciet vaļā no šāda ministra! Ielieciet cilvēku, kas spēj sadzirdēt iedzīvotājus, kas novērtē mūsu dabas vērtības un to, ka cilvēki vēl dzīvo laukos, rūpējas par teritoriju, savām mājām, audzina bērnus. Jūsu rindās noteikti ir cilvēki, kas to spēs izdarīt. Atbrīvojiet Latviju no sava brīnumdara!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ministra demisijas pieprasījums nāk laikā, kad mums notiek spraigas diskusijas par to, kā vislabāk sabalansēt dažādu valsts varas atzaru savstarpējās attiecības. Un šīs sarunas ir būtiskas. Tās noteiks ne tikai atsevišķu pašvaldību, bet faktiski visas Latvijas attīstības virzienu – kādā veidā šie stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti.

Iesniedzēji ir minējuši vairākus iemeslus ministra demisijai. Tie ir pašvaldību teritoriju plānojumi, aizsargāto jūras teritoriju dabas aizsardzības plāni, akvakultūras attīstība Rīgas līcī un Latvijas starptautisko saistību izpilde dabas aizsardzībā. Es vēlētos viest nedaudz lielāku skaidrību par katru no šiem punktiem. Arī ministrs savā vēstulē Saeimai argumentus jau samērā detalizēti ir izklāstījis.

Pirmais – teritoriju plānojumi. Atgādināšu, ka ministra tiešs uzdevums ir pārraudzīt pašvaldību darbību teritoriju plānošanā. Pašvaldībām ir jāplāno sava attīstība spēkā esošo likumu ietvaros. Ja tas netiek darīts, ministra pienākums ir iejaukties un koriģēt šo procesu.

Turklāt Satversmes tiesa ir vairākkārt uzsvērusi, ka plānošanas procesā pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt pienācīgi pamatotiem, balstītiem objektīvos, pārbaudāmos apsvērumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar augstāka spēka juridiskajām normām. Tā arī ir daļa no demokrātijas, kuru šeit jau pieminēja kolēģi. Argumentiem ir jābūt objektīvi pārbaudāmiem, kāpēc privātīpašumam, vienam vai otram uzņēmējdarbības attīstības jautājumam ir uzlikti vieni vai otri ierobežojumi.

Jā, ministrs ir iejaucies, bet viņš to ir darījis, samērā precīzi norādot uz neatbilstībām plānošanas principos. Fakti runā paši par sevi. Bauskas novada gadījumā no 993 plānojuma punktiem apturēti ir 18, Preiļu novadā – no 893 apturēti ir 5. Turklāt ministrija ir izstrādājusi aktuālās vadlīnijas vēja parku iekļaušanai plānos, sniedzot pašvaldībām skaidru praktisku atbalstu, nevis tikai pieņēmusi lēmumus par daļēju teritoriju plānojuma atcelšanu.

Otrs jautājums, ko minējuši iesniedzēji, – aizsargājamo jūras teritoriju plāni. Šis jūras aizsargājamo teritoriju plāns ir nepieciešams, lai saskaņotu dabas aizsardzību ar resursu izmantošanu un reģionu attīstību, par ko arī ir bijušas diskusijas. Svarīgi ir saprast, ka šim plānam ir ieteikuma raksturs. Tas ir datu apkopojums, kas palīdz sabalansēt dažādās intereses, par kurām jau ir bijušas diskusijas. Plāna izstrādes neatņemama daļa ir sabiedriskā apspriešana, kura notika un kuras laikā mēs sadzirdējām šos iebildumus. Sabiedrība šajā procesā tika uzklausīta. Dialoga rezultātā nākamajās plāna redakcijās netiks noteikti jauni sezonāli pārvietošanās liegumi, tāpat nav paredzēti jauni ierobežojumi piekrastes zvejai. Jau tuvākajos mēnešos šī pilnveidotā redakcija tiks nodota atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai, kurā dažādās ieinteresētās puses atkal varēs izteikt savus viedokļus.

Trešais – akvakultūras attīstība Rīgas jūras līcī. Jebkāda saimnieciskā darbība Rīgas jūras līcī ir vērtējama saskaņā ar stingriem dabas aizsardzības kritērijiem. Pašreizējais jūras plānojums skaidri nosaka – atvērtie zivju akvakultūras sprosti Rīgas jūras līcī nav pieļaujami. Šie secinājumi ir saistoši gan investoriem, kuri izrāda interesi šeit ieguldīt, gan valsts iestādēm, kuras pieņem lēmumus šajā investīciju piesaistes procesā. Jebkurš projekts var tikt īstenots tikai tad, ja tiek pierādīts, ka tas nekaitē aizsargājamām teritorijām, un prioritāte ir jādod dabai draudzīgākām alternatīvām.

Ceturtais – Latvijas starptautiskās saistības un bioloģisko pļavu teritoriju noteikumi, par ko mēs arī diskutējām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šis jautājums ir par mūsu spēju sabalansēt starptautiskos solījumus ar reālu atbalstu mūsu zemju īpašniekiem. Latvija joprojām nav pabeigusi “Natura 2000” tīkla izveidi, tāpēc Eiropas Komisija ir ierosinājusi vairākas pārkāpuma procedūras. Tas nav tikai ministra, bet ir arī mūsu kopīgs uzdevums – rast risinājumu, kā kompensēt saimnieciskās darbības ierobežojumus tiem, kuru īpašumos atrodas Eiropas nozīmes biotopi. Un tas ir diskusiju darbs, kas mums vēl jāveic, tostarp arī Saeimā.

Debatēs izskanēja, kur ministrs dodas un kur nedodas. Es vēlos jūs iepazīstināt ar to, kurās Latvijas vietās ministrs ir bijis. Ministrs ir bijis Ludzā, Ventspilī, Alūksnē, Aglonā, Liepājā, Siguldā, Valkā, Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē, Saldū, Smiltenē, Limbažos un savā darbībā plāno arī turpināt vizītes visos Latvijas novados. Es viņam atgādināšu, protams, arī par Rīgu.

Noslēgumā varu teikt, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs turpinās dialogu un meklēs saprātīgus kompromisus. Šis nav brīdis populistiskiem soļiem, bet gan konstruktīvam darbam un konstruktīvam dialogam. Arī pašu pieprasījuma iesniedzēju iesniegumā skaidri saduras tas, ka, no vienas puses, dabas aizsardzības prasībām jābūt ļoti stingrām attiecībā uz sprostiem jūrā, no otras puses, dabas aizsardzības prasībām jābūt ļoti “vaļīgām” attiecībā uz citiem tautsaimniecības sektoriem. Tās ir intereses, par kurām jāturpina diskutēt un kur arī jāmeklē kompromiss.

Aicinu noraidīt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Būtībā... Preiļu un Bauskas novadu deputāti, kuri pieņēma teritoriālo plānojumu, kurš paredz daļā teritorijas atļaut vēja parku izveidi, patiesībā ir varoņi, un viņiem būtu jāpasniedz medālis.

Es esmu bijis vairākās sabiedriskajās apspriešanās, kur ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiek apspriesti vēja parki. Tur no cilvēkiem ir nulle atbalsta. Deputāti, kuri pieņēma šādu pieļaujošu teritoriālo plānojumu, savā ziņā nelielā mērā ir pat politiskie pašnāvnieki. Un nav runa par ministra pilnvarām, nav runa par to, ka kaut kur kādas 0,0... teritorijas ir nepareizi – it kā nepareizi – pagrieztas tajā vai citā virzienā. Vienkārši tā ir cieņa pret cilvēkiem – pret cilvēkiem, kuri riskē ar savu politisko nākotni un mēģina rast kompromisu ar sabiedrību, ar sava novada iedzīvotājiem. Ir runa par cieņu pret šiem iedzīvotājiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Tā kā Čudara kungs šodien ir Indijā un iedvesmo indiešus par mākslīgo intelektu, tad es arī iedvesmojos – izmantoju mākslīgo intelektu un pajautāju, kas ministram vai valdībai būtu jādara, kā jūs minējāt, konstruktīvam darbam, bet ar nodomu – pret nacionālajām interesēm un pret pašvaldībām. Un nonācu pie šāda slēdziena: būtu jāsamazina budžeta finansējums pašvaldībām, skolu pieejamība reģionos, veselības pieejamība reģionos, transporta reisu skaits reģionos un jāignorē pašvaldību lokālie lēmumi, kas šajā gadījumā ir teritorijas plānojumu ignorēšana.

Tas ir tas, ko, iedvesmojoties no Čudara kunga un izmantojot mākslīgo intelektu, man parāda, kā darboties pret pašvaldībām. Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tam, ka ministrs Čudars nav Saeimā, bet ir Indijā, ir divi iemesli.

Pirmais. Noguris no tā, ka gaidītā sasilšana nenotiek, Čudara kungs nosprieda apskatīties uz vietas... ka tomēr ir viena vieta, kur ir vēl diezgan silts.

Otrs. Tur ir semināri... literārie... par 1001 nakts pasaku stāstīšanu... kur Čudara kungs varētu daudz ko pamācīties. Dombura raidījumā viņš ļoti priecājās, ka Latvija esot uzcēlusi 20 reizes mazāk vēja parku nekā Lietuva. Tas bija ārkārtīgi interesants fakts. Nu tad es paskatījos... anticiklonā... uz kurieni no Latvijas plūst elektrība. Mēs taču neko nevaram saražot. Lietuvā ir uzcelts 20 reizes vairāk vēja parku. Izrādās, ka tad, kad ir vislielākais aukstums, Latvija apmēram 200 megavatus pumpē uz Lietuvu, Igaunija – uz Latviju, Latvija – tālāk... vai no Somijas nāk, nezinu... Latvija tātad sūta uz Lietuvu. Tas arī mums parāda, kāpēc vajadzēja likvidēt... kaut kādā veidā... Ignalinas atomelektrostaciju.

Otrs. Interesanti, ka šī valdība ir izmetusi vārdiņu “vide”. Un es ilgi domāju... Mēs sākumā – kad es vēl biju LNNK – arī spriedām, kā tas var būt, ka vienai no galvenajām ministrijām, kurai jārūpējas par latvisko vidi, šis vārdiņš ir pazudis. Un tagad būs “reģionālā attīstība”. Tad kāda reģionālā attīstība būs Latvijā, kur valdība sola, ka mēs drīz noķersim Poliju, ja Polijā kurināmais... jeb elektrība no akmeņoglēm maksā 3 centus, bet Latvijā mēs esam maksātāji 20... pieliekot šos oglekļa nodokļus... mums šīs akmeņogles būtu 10–15 centi... bet tik un tā tas būtu lētāk nekā vēja elektrība. Tātad ir jāstāsta pasakas, kāpēc ir jābūvē vēja parki.

Bet parunāsim arī par vidi. Tātad Latvijas vides sastāvdaļas ir gan lauksaimniecības zemes, gan kūdras purvi. Kūdras pašizmaksa ir apmēram 6–9... santīmi, bet nodoklis faktiski ir tāds pats kā akmeņoglēm, pat lielāks, Eiropas Savienībā vidēji tie ir 8–10 centi. Tātad kūdrai mēs esam uzlikuši izmaksas, piemēram, ja ražotu elektrību, 14–19 centi. Valdība un ministrija uzskata, ka tas ir neizmantojams resurss, darīsim kā Lietuvā – varbūt palielināsim vēl 20 reizes... vairāk šos vēja parkus, un attiecīgi arī elektrība pieaugs tikpat daudz reizes.

Pēdējais, ko es gribu pateikt. Ja jau mēs runājam par reģionālo attīstību... Žēl, ka šeit nav Čudara kunga. Satiekot viņu... sveiciens JAUNAJAI VIENOTĪBAI!... uzprasiet, kā tas var būt – ir atzīts, ka Bauskas novads ir viens no trim novadiem Latvijā, kur ir valsts nozīmes visvērtīgākā lauksaimniecības zeme, bet tur ar vieglu roku 3 procenti lauksaimniecības zemes tiek izpļeckāti ārzemju vēja parkiem?

Ainavas. Vides ministrijas nav, jo ainavas nav svarīgas. Es jau vienreiz teicu, ka tādi ārzemnieki kā, piemēram, “K2 Ventum”... ja paskatās, kas tad ir patiesais labuma guvējs... kā parasti, tie gali aiziet uz ofšoriem – uz Kipru, uz Maltu un tālāk... caur 10 firmām... izrādās – viens sankcionēts Krievijas pilsonis, viens Ukrainas pilsonis.

Tas viss ir mūsu patriotisms, kas izpaužas tieši tādā veidā šai valdībai, kura nespēj arī panākt, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja nepieļauj Krievijas... vai nespēj panākt kaut vai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kaut kādu boikotu un paziņojumu, ka šādā gadījumā mēs nebraucam uz olimpiskajām spēlēm. Tad mēs lecam ārā... un veselu nedēļu runājam par ķiverēm. Un uzpirktais LSM no rīta līdz vakaram stāsta, ka mums ir laba sporta ministrija, ka mums viss ir kārtībā, bet tas, ka mēs nevienā jautājumā nevaram izrādīt principialitāti...

Un galvenais – kāpēc somi pie Helsinkiem var kurināt kūdru un ražot lētu elektroenerģiju, un viņiem ir pieci reaktori, bet Latvija nevar? Un kā mūsu valdība – iepriekšējā, kad Plešs bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, – ir panākusi, ka tieši kūdrai, kas ir atjaunojamais resurss, ir lielāki nodokļi nekā akmeņoglēm? Kā jūs to izskaidrojat? Es to izskaidroju kā vistīrāko nodevību, par ko arī šai valdībai būs jāatbild.

Vēlreiz aicinu izbalsot šo ministru.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Lēmums noraidīts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Igora Kasjanova apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi... no Saeimas... tālākai izskatīšanai Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un finanšu ministra Arvila Ašeradena vēstuli par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu.

Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam padomes sastāvā ir seši locekļi, tādēļ atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 23. pantam tiek lūgts Saeimai lemt par Igora Kasjanova apstiprināšanu padomes locekļa amatā.

Gribu uzsvērt dažas lietas, jo Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga institūcija, kas uzrauga, lai Latvijā tiktu ievēroti fiskālās disciplīnas nosacījumi... ar galvenajiem uzdevumiem, kas saistīti ar fiskālo noteikumu ievērošanu valsts budžeta sagatavošanā, grozījumos un izpildē... pārbaudīt bilanci, izdevumu pieauguma nosacījumus, veicot neatkarīgus IKP un strukturālās bilances aprēķinus, vērtēt fiskālos riskus un fiskālā nodrošinājuma rezerves pietiekamību, kā arī sagatavot fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumus.

Vakar komisijā uzklausījām Igora Kasjanova redzējumu, un jāteic, ka deputāti bija apmierināti un ieinteresēti tajās atbildēs, ko sniedza Kasjanova kungs, kurš uzsvēra, ka fiskālā disciplīna ir nepieciešama un Fiskālās disciplīnas padomes pienākums ir vērtēt fiskālās politikas atbilstību Fiskālās disciplīnas likumam, tomēr tā nav tikai bināra kategorija, runājot arī par ekonomikas cikliskumu, demogrāfiju, drošības situāciju un to, ka mums uz to visu kopumā jāraugās mazliet plašākā kontekstā.

Pēc Kasjanova kunga uzklausīšanas un pēc apspriešanās, komisija nolēma atbalstīt Igora Kasjanova apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt Igoru Kasjanovu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Igora Kasjanova apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 4, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām. Deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Edgara Tavara, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Aivas Vīksnas, Andreja Svilāna un Jura Viļuma pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par kompensāciju neizmaksāšanu par pasažieru pārvadājumiem komerciālajos maršrutos”.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam – motivācijai.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis pieprasījums ir par to, ko nozīmē PROGRESĪVO “vīrs un vārds”. Jūs labi zināt, ka pagājušā gada oktobrī mums bija likumprojekts steidzamības kārtībā, jo bija samilzusi problēma sabiedriskā transporta jomā... ko veic komercuzņēmumi. Un man bija kauns tikties... man ir kauns... valdības vārdā... tikties ar uzņēmējiem un klausīties par to, kas notiek. Mēs zinām, ka Ministru kabineta noteikumos ir rakstīts, skaidri noteikts: “Ja pārvadātājs ved daudzbērnu ģimenes, pensionārus un invalīdus un citas aizsargājamās grupas ar atvieglojumiem, valsts sedz pārvadātāja zaudējumus.” Tā nav laba griba, tas ir valsts pienākums.

Mēs labi zinām, ka Eiropas Savienības Tiesa “Lux Express Estonia” lietā 2022. gada 8. septembra spriedumā nepārprotami pateica: kompensācijai jābūt taisnīgai, tai jāaptver faktiskā finansiālā ietekme un jāatbilst regulai.

Likumprojekta anotācijā ir skaidri atzīts: komerciālos maršrutos pārvadātājiem ir uzlikts likumisks pienākums – likumisks pienākums! – pārvadāt noteiktās pasažieru grupas bez maksas, un tiem ir tiesības saņemt kompensāciju no valsts. To nosaka likums. Viņi nevar to izvēlēties. Un Saeima savu darbu izpildīja. Ja atceraties, 2025. gada oktobrī mēs steidzamības kārtībā pieņēmām likuma grozījumus, lai nodrošinātu tiesības prasīt kompensāciju par komercpārvadājumiem.

Tad, lūk, es atceros to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi... no APVIENOTĀ SARAKSTA es personīgi paprasīju, vai Satiksmes ministrija kompensēs jau uzkrātos komersanta zaudējumus, kas bija aptuveni 900 tūkstošu eiro apmērā... kas ir viņa tiesības saņemt šo kompensāciju. Atbilde no valsts sekretāra bija: viennozīmīgi – jā, ja mēs pieņemsim šo likumu.

Kas šobrīd notiek, un kā tas izskatās? Kāds ir plāns? Šobrīd plāns ir nemaksāt, iet uz tiesu... lai uzņēmums iet uz tiesu... tiesas process... un atstāt šo problēmu nākamajam ministram, nākamajai Saeimai. Tāda ir realitāte. Uzņēmumam ir jāiet uz tiesu, lai pieprasītu sev pienākošos 900 tūkstošus. Jūs budžetā esat ielikuši tikai 850 tūkstošus. Pārējie komersanti arī piesakās. Tāpēc šis pieprasījums ir tieši laikā un vietā... un atzīt jūsu kļūdu un... realizēt to.

Progresīvie, varbūt uzņemsieties atbildību par saviem vārdiem... ne tikai vārdos, bet arī darbos?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par atbildības uzņemšanos saistībā ar zaudējumu nodarīšanu PSKUS, Latvijas valsts un Eiropas pilsoņu budžetiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 11. februāra sēdē izskatīja 10 deputātu iesniegto pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri.

Pieprasījumā tika uzsvērts, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa pabeigšanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, sasniedzot 133 miljonus eiro, un projekta pabeigšana iespējama vien 2029. vai pat 2030. gadā.

Komisijas sēdē piedalījās veselības ministrs Hosams Abu Meri un skaidroja, ka balstījies uz to, ka līguma laušana un jauna būvniecības iepirkuma organizēšana, piesaistot jaunu būvnieku, bija nepieciešama, lai noslēgtu ēkas karkasu un demontētu neatbilstošās konstrukcijas. Ministrs arī norādīja, ka šāds solis ir stratēģisks lēmums, lai nodrošinātu projekta īstenošanu ilgtermiņā, neraugoties uz to, ka tas prasa papildu finansējumu no Eiropas Savienības fondiem un no valsts budžeta. Ministrs īpaši uzsvēra kritisko situāciju ar ES fondu finansējumu. Viņš norādīja, ka turpmāka būvniecības līguma pagarināšana ar toreizējo izpildītāju vairs nebija pieļaujama, jo tas radītu neatgriezenisku risku zaudēt visu projektam piesaistīto Eiropas Savienības fondu naudu – vairāk nekā 46 miljonus eiro. Līguma laušana bija stratēģisks solis, lai glābtu pieejamo finansējumu un nodrošinātu projekta pabeigšanu jaunā, kontrolētā procesā.

Pieprasījumu komisija izvērtēja pieprasījumu un ar balsu vairākumu atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, tā ir dziļa nožēla un dusmas, jo tas, kas notiek ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusu, nav tikai būvniecības aizkavēšanās vai tirgus apstākļu ietekme. Tas ir brutāls valsts naudas izšķērdēšanas un atbildības trūkuma piemērs, par ko ministram personīgi jāuzņemas atbildība.

Sākotnēji, 2020. gadā, tika solīts pabeigt korpusu par apmēram 88 miljoniem eiro un termiņš bija 2023. gads. Tagad, 2026. gada februārī, atlikušo darbu veikšanai vien vajag vairāk nekā 100 miljonus eiro. Lētākais piedāvājums ir par 101 miljonu plus Pvn, tātad kopējās izmaksas pārsniegs 163 miljonus. Tas ir gandrīz divkāršs sadārdzinājums, jo ir jau iztērēti 62 miljoni.

Pagājušajā nedēļā ministrs publiski paziņoja, ka nav pamata apšaubīt komandas spējas nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu pabeigšanu.

Kādu kvalitatīvu un kādu savlaicīgu? Būvniecība ilgst jau astoņus gadus, nevis trīs. Vai tas ir savlaicīgi? Pelējums, termiņu kavēšana, līguma laušana, tiesvedības, Eiropas fondu zaudēšanas risks... līdz 2029. gadam, un tad vēl nevar zināt, vai pabeigs.

Kā to var saukt par pārdomātu un profesionālu procesu? Un kurš tad ir atbildīgs? Kurš neprognozēja riskus tajā brīdī, kad “Valsts nekustamie īpašumi” pārņēma šo vadību, un kurš tagad mierina sabiedrību, ka viss būs labi, kamēr opozīcijas partijas ceļ trauksmi par 100–160 procentu sadārdzinājumu un prasa skaidrojumu? Un pats galvenais – kāpēc ministrs neuzņemas atbildību, bet visās atbildēs slēpjas aiz komandas un tirgus apstākļiem?

Tā nav tikai ēka, tie ir simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, kas vajadzīga ārstiem, medmāsām, pacientiem, medikamentiem, nevis bezgalīgas būvniecības farsam ar pelējumu un tiesām. Cilvēki gaida modernu slimnīcu, nevis vēl vienu pieminekli birokrātiskai bezatbildībai.

Vai nu ministram ir jānāk ar skaidru plānu, kā apturēt tālāku sadārdzinājumu un nodrošināt pabeigšanu bez jauniem skandāliem, vai jāatzīst savas kļūdas. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt ar viņu, nodokļu maksātāju, naudu rīkoties atbildīgi un taupīgi, sargājot arī valsts naudu un pacientu nākotni. Nodokļu maksātāji prasa atbildību, nevis tukšus solījumus.

Tāpēc arī uzturu šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par atbildības uzņemšanos saistībā ar zaudējumu nodarīšanu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas valsts un Eiropas pilsoņu budžetiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Laura Lizbovska, Andra Kulberga, Edgara Putras, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par rīcību saistībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa celtniecību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Abi šie pieprasījumi ir par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa būvniecību. Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija skatīja savā sēdē 11. februārī.

Papildinot iepriekšējo pieprasījumu. Deputātu bažas balstījās uz informāciju, ka kopējās projekta izmaksas var pārsniegt 163 miljonus eiro, un tika apšaubīta 2023. gada lēmuma par līguma laušanu ar būvuzņēmēju “Velve” pamatotība.

Ministrs savā pozīcijā uzsvēra, ka lēmumi par līguma laušanu un projekta vadības nodošanu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārziņā tika pieņemti, lai novērstu turpmāku neefektīvu projekta vadību un nodrošinātu stabilu būvniecības procesu. Ministrs arī skaidroja, ka ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai jaunajā iepirkumu procesā būtu precīzi definēti būvdarbu apjomi un kvalitātes standarti, tādējādi mazinot riskus turpmākiem kavējumiem.

Pēc iepazīšanās ar situāciju komisija atzina ministra rīcību par vērstu uz finansiālo risku mazināšanu un nolēma, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Veselības nozare ir premjera partijas tiešā atbildībā esoša nozare. Veselības aizsardzības budžetā šogad tika piešķirti papildu 42 miljoni. Labs sasniegums! Miljoni, ar kuriem ministrs ļoti lielījās. Taču vai ministram ir tikpat liels lepnums par tiem vismaz 100 miljoniem eiro, kas tiks iztērēti, lai pabeigtu Stradiņa slimnīcas A2 korpusu? Tērēti papildus jau tagad iztērētajiem, lai kopā veidotu neiedomājamus – 163! – miljonus eiro. Divkārtīgs sadārdzinājums! Nu jau tāda ierasta prakse visos infrastruktūras projektos, vai ne? Sadārdzinājums, kura iemesls diemžēl ir paša ministra lēmumi un rīcība.

Valdība nekompensē zāles vēža slimniekiem, valdība slēdz reģionu slimnīcas. “Mēs ekonomējam,” saka ministrija. Mēs ietaupīsim dažus miljonus, taču šos pārmaksātos 100 miljonus izliekas absolūti neredzam. Nē, kolēģi, tā neies cauri! To nedrīkst paslaucīt zem tepiķa, pat ja tas būtu grezns un pūkains tepiķis ar ornamentiem vai pat lidojošs paklājs.

Tiem cilvēkiem, kuri stāvēja uz ielas salā, izmisīgi prasot zāles onkoloģijas slimniekiem, ir vajadzīgas atbildes. Absolūti konkrētas, skaidras, precīzas atbildes. Pie tam ātri, jo laiks neļauj gaidīt. Savukārt lauku cilvēkiem, kuriem stundām būs jābrauc uz tuvāko slimnīcu, tiem, kas mēnešiem un gadiem gaida rindā uz operāciju, arī ir vajadzīgas atbildes – kā? Un kā Jaunās VIENOTĪBAS valdība pārtērēja 100 miljonus eiro, kurus varēja novirzīt mūsu Latvijas cilvēku veselībai? Kurš un kāpēc pieņēma šādus lēmumus? Kurš ir atbildīgs, un kā nākotnē nepieļaut, ka tas atkārtojas, lai šo jau iedibināto sistēmu, ka viss tiek sadārdzināts dubultā, varētu novērst?

Mēs esam saņēmuši atbildi no Veselības ministrijas. Daudz vārdu, ļoti daudz vārdu! Atbildē ir septiņas reizes vairāk vārdu nekā jautājumos, bet diemžēl tie ir tukši vārdi, formāla atrakstīšanās bez konkrētām atbildēm. Konkrētas atbildes mēs tā arī nesaņēmām. Un šī ir tā situācija, kad ar platu smaidu, harismu un hiperoptimismu, un ar šādām pozitīvām intonācijām sveikā cauri netikt. Ar to nepietiks.

Kolēģi, ja jums rūp cilvēki, kuri nesaņem zāles vai pārmaksā par zālēm, kuri gaida bezgalīgās rindās, kuri reģionos satraucas, vai viņi paspēs šajā “zelta stundā” līdz slimnīcai, atbalstiet šo priekšlikumu – vienkāršu pieprasījumu sniegt konkrētas atbildes uz vienkāršiem jautājumiem. APVIENOTAIS SARAKSTS ir formulējis šos jautājumus. Tās nav tiesības tikai Saeimas deputātiem, tās ir tiesības sabiedrībai sagaidīt atklātu sarunu un konkrētas atbildes... kuras šobrīd sagaida cilvēki, kuri cieš.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par rīcību saistībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa celtniecību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja otrajā, galīgajā, lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likums “Grozījumi Izglītības likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Kolēģi, atgādinu, ka atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 115. pantā noteiktajam likuma otrreizējā caurlūkošanā izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Priekšlikumi, kuri neatbilst šiem nosacījumiem, nav izskatāmi, nav debatējami un nav arī balsojami.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Jā, šī gada 30. janvārī Valsts prezidents, izmantojot Satversmes tiesības, prasīja otrreiz caurlūkot Saeimā šā gada 22. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Valsts prezidents savā vēstulē atzinīgi vērtē likumdevēja izšķiršanos spert mērķtiecīgus soļus izglītības kvalitātes uzlabošanā, bet vienlaikus izceļ trīs aspektus: bažas par īso sagatavošanās laiku tālmācības grozījumu ieviešanas uzsākšanai; bažas par laika periodu, kurā runāts par jēdzienu “izglītība ģimenē”... un aicināja likumdevēju apsvērt iespēju uzdot Ministru kabinetam pēc zināma laika pēc grozījumu ieviešanas sniegt izvērtējumu par jaunā regulējuma rezultātiem.

Pirms ķeramies pie grozījumiem, precizēšu – varbūt arī vairāk sabiedrībai – trīs aspektus, kas nav pareizi vai precīzi izskanējuši.

No sākotnējās ieceres stiprināt kvalitāti un ierobežot pieejamību tālmācībai visā pamatskolā vēlāk šis likumprojekts ieguva formu – izglītības ieguves formu sakārtošana, kur tika precizēts atbildīgais katrai formai, atbilstošs vecuma posms, jo Izglītības likums skar lielu cilvēka dzīvesgājumu, kā arī kvalitātes stiprināšana.

Tālmācība kā forma netiek aizliegta, bet lielajā izglītības telpā tiek iezīmēta mērķētāk... atbilstošajam vecuma posmam. Ja tas ir bērna interesēs, tā ir piemērojama arī vecuma posmā no 1. līdz 6. klasei.

Un trešais punkts – izglītībai ģimenē netiek atņemta vecāku izvēle. Ja iepriekš šo formu izmantoja tikai veselības iemeslu dēļ, tad šobrīd tā ir paplašināta... kā veselība, pieejamība, sociālie apstākļi un citi...

Saņēmusi likumu, komisija noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu – piecas dienas. Komisija likumu otrreizēji ir skatījusi 11. februārī.

Saņēmām 16 priekšlikumus.

Pirms skatām priekšlikumus, es gribu teikt paldies Juridiskajam birojam par precīzu darbu.

1. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 115. pantam nav izskatāms.

2. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Arī nav izskatāms.

3. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Nav izskatāms.

4. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Nav izskatāms.

5. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Nav izskatāms.

6. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Nav izskatāms.

7. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Nav izskatāms.

8. – deputātes Jekaterinas Drelingas priekšlikums. Paredz, ka 8. pantā ierobežojumu attiecināšana uz tālmācību būtu piemērojama no 2030. gada. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Patlaban likums paredz, ka jaunais regulējums par vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā attiecībā uz bērniem, kuri plāno sākt mācības 1. klasē, ir piemērojams jau no šā gada 1. septembra. Mans priekšlikums ir šo regulējumu un ierobežojumus atlikt līdz 2030. gadam.

2030. gads ir samērīgs termiņš, lai ģimenēm, skolām un bērniem nerastos lieks satraukums un pretestība pret tālmācības un izglītības ģimenē kritērijiem. Jāatceras, ka tālmācībā biežāk mācās jaunieši, kuriem iepriekš bijuši ilgstoši pārtraukumi mācībās, kuriem ir veselības un mācīšanās traucējumi, kā arī jaunieši, kuri apvieno mācības ar darbu, dzīvo arī ārpus Latvijas.

Izglītībai ir jābūt pieejamai dažādām iedzīvotāju grupām. Uzskatu, ka demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti svarīgi nodrošināt dažādas izglītības formas un ģimenēm ir tiesības izvēlēties jebkuru no šīm formām. Tālmācība nav obligāta visiem, bet tā piedāvā alternatīvu tiem, kam tā ir piemērota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Kā jau minēju, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 9. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam, bet tas paredz, ka ieviešana būtu no 2028. gada, nosakot četru gadu pārejas posmu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis pārejas periods un normas stāšanās spēkā ar 2028. gadu nav nejauši. Tas ir gads, kad pašvaldībām ir jāsniedz pārskats par izglītības kvalitāti. Šī norma tika pieņemta 2024. gadā. Bet, kā mēs ikviens varam pārliecināties, Ministru kabinets nav pat izstrādājis noteikumus, kā to darīt. Mēs uzliekam jaunus pienākumus pašvaldībām, pašvaldību skolām, mēs liekam mainīt kārtību tālmācībai un izglītībai ģimenē, bet paši, precīzāk – Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija, neesam veikuši mājasdarbu. Ja valstī nav kārtības, tad nevar izvirzīt prasības tās iedzīvotājiem.

Vakardien Valsts kontroles ziņojums par to, vai katram bērnam ir iespējams saņemt kvalitatīvu izglītību, sekmējot ikviena skolēna izaugsmi, bija katastrofāli negatīvs. Un ko šodien darīs Saeima? Saeima pieņems lēmumu, ka bērniem, kuri ir izvēlējušies tālmācību tieši to kritēriju dēļ, kurus vakardien minēja Valsts kontrole... jūs viņus atgriezīsiet skolās, no kurām viņi aizgāja šīs zemās kvalitātes vai daudzu citu apsvērumu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrija nav spējīga nodrošināt kvalitāti un pārskatāmību, bet Saeima pieņems lēmumu, ar kuriem iedzīvotājiem būs jāizmanto šie nosacījumi. Nesagatavotā vidē. Ātri. Valsts prezidentam bija nosacījumi, lai tā tiktu ieviesta laicīgi, kvalitatīvi un pārskatāmi.

Tāpēc, ja jau pieņemsiet tādu lēmumu, mans aicinājums ir sagatavot vidi, nevis iegrūst bērnus un ģimenes izglītībā, par kuru paši nevarat parūpēties. Līdz ar to aicinu pieņemt šos saprātīgos... no 2008. gada. Pārejam pakāpeniski, lai pašvaldības, kuras nav pat novērtējušas savu kvalitāti... šobrīd atrodu, ka tikai Daugavpilī ir paredzēts. Jūs gribat, lai vecāki izdara izvēli, bet izdariet savu mājasdarbu. Lūdzu atbalstiet saprātīgus termiņus, nevis no 2027. gada.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 10. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Par to pašu – 8. – pantu. Termiņš tiek piedāvāts, sākot ar 2027. gadu un nosakot sešu gadu pārejas laiku. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu. Būšu pavisam īsa. Pirms dažām dienām es savā e-pastā saņēmu vēstuli no kāda bērna mammas. Viņa lūdza neminēt viņas vārdu un skolu, kurā tas notika, bet viņas stāsts kādam deputātam varbūt liks pārdomāt savu balsojumu. Pavisam īsi (citēju): “Pirms tālmācības mobinga dēļ skolā mūsu dēls tika novests līdz domām par pašnāvību. Psihologs skolā? Tas ir pēdējais cilvēks, kuram skolēni uzticas. Un tā ir realitāte. Tālmācība bija noteikti atbalstāma dēla izvēle. Ja nebūtu tālmācības, iespējams, mums nebūtu arī dēla.”

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 11. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Par to pašu pantu, tikai klāt tālmācības ieviešanai nosaka to, ka gan tālmācība, gan izglītība ģimenē... šīs izmaiņas tiek piemērotas ar 2027. gadu, nosakot sešu gadu pārejas laiku. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Otrreizējā caurlūkošanā debates komisijā turpinājās vairs ne pēc būtības, bet tikai par termiņiem... bet mēs arī pārrunājām to birokrātisko slogu, ko šis risinājums, kas sākotnēji arī manā iesniegtajā priekšlikumā bija cerēts kā ļoti vienkāršs veids, kā vecāki varēs iegūt pašvaldības atļauju bērniem mācīties tālmācībā, pārvērtās par administratīvo aktu. Iespējams, tā būs kārtējā birokrātija, un mēs vēl nezinām, kāda tā būs. Mani priecē, ka tika sadzirdēts un ka prezidents šo likumu atgrieza otrreizējai caurlūkošanai, un ka jaunā kārtība nebūs jau šī gada septembrī, jo pašvaldības noteikti nepaspētu.

Bet aizdomājieties! Šobrīd visā Latvijā 1. klasē ir kādi 150 bērni, kuru dēļ visas mūsu gandrīz 40 pašvaldības iedarbinās savu birokrātisko aparātu, lai sniegtu šos atzinumus. Mēs vēl nezinām, ko viņi prasīs, kādu informāciju iekļaut noteiks Ministru kabinets, kādas izziņas atnest, kādas pārrunas un ar kādiem speciālistiem veikt, tā vietā, lai vienkārši uzticētos vecākiem, ka viņu bērnu interesēm vislabāk atbilst tālmācība.

Tāpēc šis priekšlikums ir par iespējami pakāpeniskāku pāreju, sākot no 2027. gada 1. septembra tikai ar 1. klasi, un tad katru gadu pa klasei klāt, nevis steidzami un ātrākā tempā, jo tam vairs nav tik lielas nozīmes. Mani priecē, ka tālmācība netiek aizliegta tā, kā bija iecerēts sākumā, bet man rada bažas šī birokrātija. Mēs noteikti sekosim līdzi, kādu kārtību noteiks Ministru kabinets un kā pašvaldības to interpretēs. Manuprāt, tam būtu jābūt vienkārši argumentētam vecāku iesniegumam un vienai sarunai ar kādu pārstāvi no izglītības pārvaldes. Un tad nav pat jāpieņem šis lēmums, bet jāakceptē vecāku izvēle.

Otra daļa, ko, manuprāt, būtu vēl svarīgāk paredzēt Ministru kabineta noteikumos: izglītības pārvaldei, tātad arī pašvaldībai, ir atbildība pastāvīgi sekot līdzi ne tikai savu skolu, bet arī visu pašvaldībā dzīvojošo bērnu izglītības kvalitātei, veiksmēm, neveiksmēm, problēmām un katru gadu sniegt ieteikumus ģimenēm, kuru bērni mācās tālmācībā vai iegūst izglītību ģimenē, kā pēc iespējas labāk to darīt, kādi atbalsta pasākumi nepieciešami, piedāvāt palīdzību un uzņemties reālu atbildību par katru bērnu. Mums šogad... piedzimst divreiz mazāk bērnu nekā 2008. gadā. Katrs bērns...! Un es ceru, ka tāds priekšlikums tika izteikts arī komisijas sēdē, ka ministrija sadzirdēja un ka būs papildu ieteikumi pašvaldībām sekot līdzi, ne tikai saskaņot, bet arī rūpēties un palīdzēt ģimenēm – visiem bērniem iegūt viņu spējām un vajadzībām atbilstošāko izglītību, kvalitatīvu izglītību. Šobrīd diemžēl tas nenotiek.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

 

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis patiešām nav tikai par termiņa maiņu. Šis ir kārtējais solis saprāta virzienā. Paldies prezidentam, kurš uzklausīja un saprata, ka šis nav pareizi. Un soļu – soļu, ko esam spēruši šī likumprojekta skatīšanā, – ir bijis daudz jau no pirmā lasījuma. No pilnīga neprāta lēnām ejam kaut kādā saprāta virzienā. Un tādēļ mēs šo likumu skatām jau... ceturto reizi... atkārtotā skatīšanā.

Es nenāku no izglītības sistēmas vides, bet šis man ļāva ieskatīties izglītības sistēmas vidē, kuru vada jaunā vienotība, kuru vada jaunā vienotība dažādos līmeņos... gan komisijas vadībā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā. Un tas parāda haosu, parāda bardaku šajā sistēmā – iesākumā ar to, ka pilnībā aizliegsim, tad nāk ar interesantiem priekšlikumiem, ka dalīsim diplomātu bērnos un tādos un šitādos bērnos. Un šitā katru solīti mēs ejam saprāta virzienā. Tāpēc es vēlos pateikt ļoti lielu paldies tālmācības bērnu vecākiem – par izturību, par to, ka jūs iestājaties par neatlaidību. Bet šī neatlaidība ir pašsaprotama, jo jūs cīnāties par saviem bērniem. Tie nav kaut kādi cipari, vēl kaut kādas lietas, par ko domā koalīcijas deputāti, tie ir jūsu bērni, un šī jūsu cīņa ir rezultējusies ar to, ka tālmācība netiek aizliegta, tā netiek dīvaini šķirota.

Bet paliek birokrātijas slogs – jums būs jāiet uz pašvaldību, jāpazemojas un jālūdz: lūdzu, atļaujiet manam pirmklasniekam mācīties tālmācībā, jo mums ir tāda un tāda nepieciešamība. Šiem 100 pirmklasniekiem tas būs jādara. Un man šķiet – tas ir absurds, kas ir palicis.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par to, ka mēs vēl pagarinām, ka neliekam nevienam griezties atpakaļ, ka šis pārejas periods ir seši gadi.

Es gribu pateikt lielu paldies tiesībsardzei Karinai Palkovai, kura arī iestājās par šo tālmācības saglabāšanu un vēstulē skaidri rakstīja, ka tā ir saglabājama un nepieciešama. Varbūt ne tiešā veidā viņu uzklausīja, bet spēles gaitu tas mainīja, pamainīja nedaudz šo spēles gaitu no šiem pilnīgajiem absurdiem.

Par izglītības kvalitāti. Par ko vispār bija šis stāsts? Uzlabosim izglītības kvalitāti. Jā, pēc eksāmenu rezultātiem redzams, ka... šie rezultāti nav pietiekami labi. Un tad ir pieeja. Atkal atgriežamies pie tā bardaka, kā vispār skatās uz izglītības sistēmu. Es ļoti labi pamanīju, ka izglītības kvalitāti mēs cenšamies uzlabot, izolējot bērnus, šķirojot vecākus, vecākiem uzliekot dažādus pienākumus un... lietas.

Pareizi būtu bijis, ja mēs Valsts izglītības satura centram uzdotu pārbaudīt tās skolas, uzdotu noteikumus, kas ir jāievieš, lai celtu kvalitāti. Mēs cīnāmies ar vecākiem un bērniem, nevis ar pakalpojuma sniedzēju – skolu. Manuprāt, ir loģiski, ja mēs uzstādām noteikumus skolām, nevis šķirojam bērnus.

Man ir jautājums ikvienam, kas spiedīs pogu, balsojot par šiem priekšlikumiem, par likumprojektu kopumā: cik daudziem no jums ir tālmācības pieredze? Vai jūs paši esat mācījušies? Vai esat mācījuši? Vai esat apmācījuši savus bērnus tālmācībā? Cik daudz šeit tādu ir, kam ir pieredze būt tur iekšā?

Man ir pieredze. Viens mans bērns mācās tālmācībā, tāpēc es zinu arī no iekšpuses, kā tas izskatās, kā tas notiek. Vai tiešām jūs bez pieredzes esat gatavi uzgrūst šo likstu vecākiem, vēl vienu birokrātisku slogu pašvaldībām, lai it kā uzlabotu izglītības kvalitāti. Es vēlreiz saku lielu paldies prezidentam, kas atgrieza atpakaļ likumu, kurš iedod vēl vienu gadu. Un tā ir uzvara. Tālmācības vecāki, tā ir arī jūsu uzvara, ka mēs varēsim izlasīt Ministru kabineta noteikumus, lēnām saprast, kas vispār tiek prasīts, tos vēl apstrīdēt un teikt... paskatīties, vai ar tiem tiks uzlabota izglītības kvalitāte, un tad izdarīt secinājumus. Un arī nākamajai Saeimai būs iespēja labot šo kļūdu, kas būs pieļauta... bet mēs varēsim izdarīt secinājumus.

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Grasbergs. Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Grasbergs. Tāpēc vispirms jau aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs negrieztu atpakaļ bērnus, kas ir jau iesākuši šīs mācības... ka pārejas periods ir seši gadi... un iegūstam vēl laiku, lai vēsu prātu izspriestu, izlasītu Ministru kabineta noteikumus un saprastu... lietas. Un galēji... kopumā mēs varam balsot arī pret šo likumprojektu un to vispār negrozīt, lai paliek esošā kārtība.

Aicinu – nepazemosim vecākus, bet celsim izglītības kvalitāti, izvirzot prasības skolām!

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu un balsojiet “pret” šiem grozījumiem kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, izteikts lūgums pabeigt šo likumprojektu līdz pusdienlaikam.

A. Zariņa-Stūre. Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti. Piekrītat? (Starpsauciens.) Labi.

Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 37, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 12. – deputāšu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Ginteres priekšlikums. Par jauno kārtību – to piemēro no 2027. gada, nosakot trīs gadu pārejas laiku. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Runājot par prezidentu. Tad, kad Valsts prezidents atmeta šo likumprojektu atpakaļ Saeimai, diemžēl tas vairāk izskatījās pēc teātra. Protams, daudzi lika lielas cerības uz šo Valsts prezidenta it kā pretimnākšanu. Protams, Latvijas vecākiem, bērniem... Taču es šo citādi nosaukt nevaru, kā vien par teātri. Galarezultātā vienīgie grozījumi, kurus drīkstējām veikt, bija tik vien kā par laika nobīdi, kas būtībā neko daudz nemaina. Tālmācības un mājmācības ierobežošana tāpat stātos spēkā, tikai jautājums, kad – vienu gadu ātrāk, vienu gadu vēlāk? Ierobežojot tālmācību un mājmācību, jūs, deputāti, kuri šodien kārtējo reizi nobalsos pret vecāku bāzes tiesībām, kas ir izvēlēties savam bērnam pienācīgu izglītību, konkrēti parādīsiet savu attieksmi pret Latvijas vecākiem un viņu bērniem. Ar savu balsojumu jūs apšaubāt vecāku izvēli sniegt saviem bērniem tādu izglītības formu, kāda viņiem ir vispiemērotākā.

Mēs visi, es tai skaitā, esam saņēmuši neskaitāmas vēstules no vecākiem ar lūgumu saglābt tālmācību un mājmācību, bet tikai daži no klātesošajiem deputātiem, mani ieskaitot, dzird šos vecākus un ņem vērā viņu viedokli, respektējot viņu pamattiesības. Diemžēl ar mums, dažiem deputātiem, vien nepietiek. Jūsu, kuri nedzird un nerespektē, šeit ir vairākums. Acīmredzot jums Latvijas bērni nav pirmajā vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. 12. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 13. – deputāšu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Ginteres priekšlikums. Paredz, ka apguvi ģimenē, tāpat kā tālmācību, par ko iepriekš runājām, piemēro no 2027. gada 1. septembra. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 14. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Rosina saglabāt tālmācības formu un izglītības ģimenē formu tiem, kuriem tā tika noteikta līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, un arī rosina līdz 2029. gada 1. decembrim Ministru kabinetam sniegt Saeimai ziņojumu par regulējuma piemērošanu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs uzliekam pienākumus ģimenēm, tālmācības skolām un izglītībai ģimenē. Mēs pasakām, kur viņiem iet, bet to, kas ar viņiem notiks un kādā vietā viņi atradīsies, šobrīd viņi nezina. Kā jau es iepriekš minēju, Valsts kontroles ziņojums ir viens no skarbākajiem, ko es Saeimā esmu lasījusi. Un vecākiem ir jāzina – ja patiešām kāda no pašvaldībām būs piešķīrusi šo “brīvbiļeti” doties tālmācībā un kādu noteiktu apstākļu dēļ viņam būs jāmaina dzīvesvieta – jo daudziem vecākiem būs jāmaina dzīvesvieta, deklarētā dzīvesvieta, – viņam būtu skaidrs, ka nākamajā nedēļā atkal nav nekur jāiet.

Es minēšu tikai vienu piemēru. Ministrija ir likusi izstrādāt izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju ar augstām prasībām, bet – cik dīvaini! – nav nodrošinājusi solīto metodisko atbalstu un digitālos rīkus. Un ko dara pašvaldības? 60 procenti pašvaldību šo stratēģiju ir nodevušas ārpakalpojumā, kas nodokļu maksātājiem – stratēģija, tikai stratēģija! – ir izmaksājusi 446 690 eiro. Cik valsts būs gatava novirzīt naudu pašvaldībām savai nekvalitatīvajai izglītības sistēmai? Un šeit arī ietver to, ka Ministru kabinetam gan ir jāpasteidzas – jo viņi ir atbalstītāji šiem grozījumiem – līdz 1. jūnijam. Mēs izvirzām prasības, bet izdariet paši kaut ko! Uz kurieni jūs sūtīsiet? Kā tas notiks? Kas par to maksās? Šobrīd neviens šādu atbildi nesniedz. Man ļoti žēl, ka Izglītības un zinātnes ministrija vairāk sargā papīrus un cīnās par terminoloģiju – būs “monitorings”, vai būs “diagnostika”. Bet šīs cīņas rezultātā mēs zaudējam savus bērnus, savu bērnu... kvalitāti.

Es gribētu teikt tādus vārdus: skolotājs, kurš nespēj atzīt savu pieļauto kļūdu, nav spējīgs iemācīt skolēnam atbildību. Un šis likums apliecina to. Ja nav bijusi pieejama pilnīga informācija vai tie avoti, kas tika sniegti, ir bijuši virspusēji, atzīstam – šis likums ir brāķis. Tas izmaksās dārgi visiem, bet visdārgāk – bērniem, jo jūs viņus ar viņu problēmām grūžat tajā sistēmā, ko Valsts kontrole, kuru jūs paši esat apstiprinājuši, ir atzinusi par nekvalitatīvu un nepieejamu... ka šobrīd izglītība skolā nav spējīga, pat ieviešot programmu skolā, nodrošināt to, ko jūs sakāt, – klātiene tiks... bērni saņems... jo reālo izglītību atbalsta vajadzībām... par valsts budžeta dotācijas pietiekamību nav faktisku pierādījumu.

Izglītības iestādēs nav izstrādāta vienota pieeja, kā apzināt un noteikt jomas, kurās izglītojamie ar viduvēju un labu mācību sniegumu par papildu atbalstu vēlētos sasniegt augstāk. Nav!

Līdz ar to arī es esmu ietvērusi, ka jābūt šīm vadlīnijām, ka likumam ir jābūt precīzi definētam un ka Ministru kabinetam ir jābūt tam, kurš pasaka, kāda tad būs kārtība. Jūs savu lēmumu nogrūžat uz pašvaldībām. Un ko mēs redzam? Jo tālāk pašvaldība atrodas no Brīvības pieminekļa, jo grūtāk tai iet. Un tas ir jūsu lēmums.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, kas paredz kārtību, kā mūsu sabiedrība un pašvaldības varēs realizēt jūsu šodien pieņemto likumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 21, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 15. – deputāšu Zariņas-Stūres, Ņenaševas un Ginteres priekšlikums. Par prezidenta rosināto Ministru kabineta ziņojumu par pārmaiņām... par ieviešanas gaitu. Šis priekšlikums piedāvā datumu – 2030. gada 30. septembris. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 16. – kā jau minēju – atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvā datumu – 2030. gada 30. novembris. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis priekšlikums ir par to, ka mēs vēlamies dzirdēt ziņojumu par sekmēm, veiksmēm un neveiksmēm, kā sokas ar šo priekšlikumu un likuma grozījumu īstenošanu un ieviešanu. Kā pašvaldībā veicas ar vērtēšanu? Kā veicas bērniem tālmācībā un izglītībā ģimenē? Kur ir labāk? Kā tiem bērniem, kas vēlas atgriezties klātienē, izdodas tur nokļūt? Un cik skolas ir mainījušās?

Mums ir vienošanās, ka regulāri kāds nāks un par to stāstīs, bet, manuprāt, 2030. gads ir pārāk tāls laiks. Pa šiem gadiem jau viena bērnu paaudze sākumskolai, varētu teikt, būs tikusi cauri un nonākusi tālāk. Manuprāt, vajadzēja likt šo ziņojumu gatavot ik gadu, sekot līdzi situācijai, jo tas, kā šobrīd mūsu bērniem veicas skolās, parādīs, kā Latvijai veiksies attīstībā. Un tas, ka Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks kvalitāti, kritērijus, kā tālāk īstenot tālmācību... kas bija svarīgākā šī likuma daļa... tiek noteikts tikai augustā... un augustā visi uzzinās, kas būs jādara, un tad notiks pārmaiņas, es ļoti ceru, kardinālas pārmaiņas, un kvalitāte uzlabosies, un mēs izšķirosim skolas pēc kvalitātes un paspēsim to izdarīt gada laikā, jo pēc gada mēs sāksim šķirot bērnus, kuri drīkst un kuri nedrīkst iet tālmācībā.

Es gribētu redzēt, ka 2027. gada 1. septembrī nekvalitatīvās skolas, kur tālmācība neatbilst bērna interesēm, vairs nedarbotos – tas būtu patiesi sasniegts kvalitatīvas izglītības mērķis –, un tās, kas spēj uzlabot savu darbu, to uzlabotu, un visiem tiktu nodrošināta iespēja kvalitatīvi mācīties un iegūt kvalitatīvu izglītību gan klātienē, gan tālmācībā. Izglītība ģimenē, protams, ir katras ģimenes atbildība, bet arī tad ir ļoti svarīgi, kāda ir sadarbība ar izglītības iestādi, kurā tiek īstenota šī mācību programma... un ģimene ar to sadarbojas.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Tātad 16. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt grozījumu Izglītības likumā pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas, lai izpildvara var strādāt pie šodien vairākkārt minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 11 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis... Raimonds ir, Anita Brakovska, Ingrīda Circene, Jānis Dombrava, Jurģis Klotiņš, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Edgars Tavars, Agita Zariņa-Stūre... redzu.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Nav reģistrējušies 33 deputāti. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

I. Indriksone (NA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirms trešā lasījuma.

Bija saņemti 11 priekšlikumi, kurus arī izskatījām.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz precizēt kredītpunktu skaitu saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu, faktiski risinot jautājumu par iepriekš konstatēto – par trešā cikla studijām. Šobrīd ir priekšlikums, ka tas būs no 60 līdz 66 kredītpunktiem.

Priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 2. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz, ka Darba likumā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums nav piemērojams akadēmiskajā amatā ievēlētajām personām un ka darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu slēdz rektors vai prorektors.

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Darba līgumu var slēgt rektors... tiek papildināts ar vārdiem “vai cita persona tā pilnvarojumā”, kas nozīmē, ka rektoram vienpersoniski visi līgumi nebūs jāparaksta, to varēs darīt cita pilnvarota persona. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 4. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz izteikt 28. panta piekto daļu redakcijā, ka darba līgumu ar profesoru slēdz augstskolas rektors vai prorektors. Arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā, kas iepriekš jau tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 5. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz izteikt 30. panta sesto daļu redakcijā, ka darba līgumu ar asociēto profesoru slēdz arī augstskolas rektors vai prorektors. Arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 6. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz izteikt 49. panta otro daļu redakcijā, ka augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors, prorektors vai dekāns un ka lēmumu par izslēgšanu var apstrīdēt šā likuma 26. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā un tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šī lēmuma darbību.

Arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz faktiski to pašu – ka lemt par studentu izslēgšanu var ne tikai rektors, bet arī prorektors. Tā kā ir dažādas augstskolas ar dažādu studentu skaitu, lai būtu vieglāk organizēt darbu, daļu no slodzes nodod prorektoram. Protams, papildināts ar to, ka šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 5. panta pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 9. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz izteikt likuma 58. panta otro daļu redakcijā, ka studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Tālāk precizē arī vienotu kārtību, kādi ir pārbaudes nosacījumi visās augstākās izglītības iestādēs.

Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 10. – arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē jau iepriekš pirmajā lasījumā apstiprināto. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā, kā komisija to ir ieteikusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” trešajā lasījumā.

Saņemti 18 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums otrā lasījuma redakcijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizētas Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas, kā arī izslēgts otrajā lasījumā paredzētais regulējums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Normas sadalītas tā, ka vispārējie principi pašvaldību darbam ar jaunatni ietverti pirmajā daļā, bet institucionālie jautājumi – otrajā daļā. Komisijā priekšlikums atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 8. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ministrija skaidrojusi, ka paredzēts izņēmums, lai jaunatnes darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā jomā vai jau iepriekš apguvuši pamatkompetenču pilnveides programmu, mācības nebūtu jāapgūst atkārtoti.

Priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina likuma 6. panta līdzšinējo nosaukumu vienkāršot un vispārināt, izsakot to šādā redakcijā: “6. pants. Jaunatnes organizācija”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Paredz otrajā lasījumā atbalstītās likuma 6. panta trešās un ceturtās daļas regulējumu apvienot un izteikt tikai kā trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt no likumprojekta otrajā lasījumā atbalstīto likuma papildināšanu ar pantu, kurā definēta biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 27, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. M. Daugavietis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģijas saskaņošana ar citām likuma normām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 18. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Rosina mainīt pārejas noteikumos paredzēto termiņu likuma daļai, kas paredz, ka darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, kas apgūst neformālās izglītības programmas, ir tiesības saņemt stipendiju un tās apmēru, saņemšanas kritērijus un izmaksu kārtību noteiks Ministru kabinets.

Komisijā priekšlikums atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds (Dep. A. Ņenaševa: “Vēl ir pēdējais. Šis ir priekšpēdējais!”)...

D. M. Daugavietis. Man ir 18.

Sēdes vadītāja. 18.

D. M. Daugavietis. 18. – pēdējais priekšlikums. (Dep. A. Ņenaševa: “Pārejas noteikumi...?”)

Sēdes vadītāja. Tātad 18. priekšlikums. Par 18....?

D. M. Daugavietis. Jā. (Dep. A. Ņenaševa: “Vienkārši nolasīt... Kolēģi, es izmantošu iespēju. Te ir par pārejas noteikumiem...”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Es atvainojos. Paldies, Saeimas priekšsēdētājas kundze.

Tātad, kolēģi, gribu izmantot iespēju pie pēdējā priekšlikuma... Stāsts ir par to, ka viena no normām, kas attiecas uz nacionālo dialogu, stāsies spēkā nākamajā gadā. Tā būs jauna jauniešu līdzdalības forma, veids, kā jaunatnes politiku attīstīt un jauniešus iesaistīt lēmumu pieņemšanā.

Kopumā par šo likumu... es gribu, lai mēs saprotam, arī apzināmies, ka šis ir ļoti vēsturisks brīdis. Iepriekšējā Saeima mēģināja grozīt un uzlabot Jaunatnes likumu un vispār jaunatnes politiku. Tas viņiem neizdevās. Mēs diemžēl, šo sasaukumu sākot, noraidījām likuma... turpināšanu.

Man par to bija ļoti žēl. Mēs toreiz komisijā ar Daugavieša kungu vienīgie balsojām par to, lai pārņemtu šī likuma... mums bija aizdomas, ka tas aizņems pārāk daudz laika un jaunatnes politika Saeimai nav prioritāte.

Tāpēc gribu pateikties visiem par to, ka esam tikuši tik tālu, ka šos likuma grozījumus trešajā lasījumā tūlīt apstiprināsim. Varbūt ne daudz, bet dažas ļoti svarīgas lietas jauniešiem un jaunatnes politikai šajā likumprojektā ir nostiprinātas. Par lielāku līdzdalību, par Latvijas Jaunatnes padomes lomas nostiprināšanu, par deleģēto uzdevumu, par konsultatīvajām padomēm un to lomu, līdzvērtīgu jauniešu organizācijām... jauniešiem pret izpildinstitūcijām un amatpersonām. Arī, protams, par vecuma maiņu, kas būs salāgots ar Eiropas Savienībā pieņemto vecumu, jauniešiem piedaloties jauniešu projektos.

Dažiem šīs var likties mazas izmaiņas, bet, ticiet man, jaunatnes politikas veicējiem un darītājiem, kas... daudz lielāku lomu uzņēmās pašvaldības. Pašvaldības gan veido jaunatnes centrus, gan nozīmē par jaunatnes politiku atbildīgos cilvēkus. Šis nav mazs solis. Šis ir svarīgs – par iespēju saņemt stipendijas, izmācīties par jaunatnes darbinieku, arī par to, ka jaunieši tika sadzirdēti. Arī jaunatnes organizācijas beidzot tika sadzirdētas Saeimā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Gribu jums visiem pateikties un teikt, ka šis tiešām ir vēsturisks brīdis un jauniešu organizācijas to ļoti novērtē.

Turpmāk aicinu mūs tik ilgi nevilcināties ar jaunatnes politiku un skatīties... kā mēs zinām, jaunieši nav mūsu nākotne, jaunieši ir mūsu tagadne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

D. M. Daugavietis. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir ilgi gaidīts likumprojekts, kam bija jau sen jābūt mūsu darba kārtībā. Beidzot tas ir.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē mēs to skatījām. Galvenie jautājumi, kas tiek apskatīti: militārā komponente, kas nozīmē, ka militāro personu un kravu pārvadājumi tiek ielikti jau juridiski; starpministriju koordinācijas jautājumi – nosauktas Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, KEM, Aizsardzības ministrija, VARAM un Ekonomikas ministrija.

Ir norādīts un beidzot ir skaidrība, kam pieder “Rail Baltica” infrastruktūra – gan trase, gan ēkas un piegulošie īpašumi. Piederēs valstij Satiksmes ministrijas personā. Projekta “Rail Baltica” būvniecībā netiek rīkota publiskā apspriešana.

Bija diskusija par atskaitīšanos Saeimā. Tā diemžēl ir ielikta tikai reizi gadā. Tika minēts anotācijā, ka ņemti vērā daudzi izmeklēšanas komisijas ieteikumi. Daļēji tas ir noticis, bet daļēji tomēr vēl atstāts ārpus šī likumprojekta.

Lielākās diskusijas bija komisijas sēdē. Tā kā komisijā ir daudzi izmeklēšanas komisijas locekļi, bija jautājumi, kāpēc no komisijas secinājumiem netika ielikti vairāki punkti. Lielākā diskusija izvērtās tieši par atbildību, tieši par premjera lomu šī projekta koordinācijā, kas šobrīd likumprojektā nav ietverta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Mēs redzam... arī publiski diezgan aktīvi... Jaunā Vienotība un premjerministre nosauca “Rail Baltica” kā valsts un valdības Top 3 prioritāti. Bet, kā redzam, tas neatsaucas dzīvē... kad mēs runājam par atbildību. No atbildības bēg kā vampīrs no ķiploka. Vārdos jūs esat braši, bet darbos – graši. Par to liecina arī jūsu vēlme izbēgt no atbildības, mēģinājums pārcelt šo likumprojektu uz citu komisiju tikai un vienīgi, lai netiktu izskatīti atbildības jautājumi.

Tas, ko mēs izmeklēšanas komisijā skaidri secinājām, – nav iespējams atrast par šo projektu atbildīgā vārdu, uzvārdu. Tā ir galvenā problēma. Šis ir projekts, kurā koordinācijai ir jānotiek starp visām ministrijām, un mēs redzam, ka ministrijas ir kā tādi cietokšņi, kā Siguldas pils un Turaidas pils, kuru starpā ir grava un koordinācija nenotiek. Tas visspilgtāk redzams tieši Finanšu ministrijas kontekstā. Šajā likumprojektā skaidri, bet nepilnīgi ielikts, ka Finanšu ministrijai ir jāiesaistās. Atvainojiet... Ministru kabineta kārtības rullis jau ietver to, ka ministrijām pēc būtības ir jāiesaistās.

Tas, ko mēs izmeklēšanas komisijā skaidri un gaiši noteicām, – Finanšu ministrijai jāuzņemas galvenā vadošā loma par finanšu piesaisti, finanšu jautājumiem no budžeta konteksta viedokļa. Tas nav atstājams Satiksmes ministrijai. Var nākt jebkurš ministrs, kā mēs redzam, un lietu kārtība nenotiek, ja nav prioritāšu un koordinācijas no premjera.

Vēl jo vairāk – redzam, ka Ašeradena kungam bija uzticēts vadīt “Rail Baltica” komiteju. Švinkas kungs var apstiprināt, ka nav notikušas šādas komitejas sēdes. Tātad netiek pildīts uzdevums, kas tika uzlikts.

Mēs redzam, cik ļoti Finanšu ministrija grib iesaistīties, jo redzam, ka dokumentā vēl joprojām stāv mistiskie 85 procenti Eiropas finansējuma un 15 procenti valsts finansējuma. Mēs ļoti labi zinām, ka tā nav taisnība. Tas nav tikai mūsu... arī publiskie dokumenti atzīst, ka tā nav taisnība, tāpēc bez šiem finansējumiem vispār mēs dedzinām naudu katru dienu, nepieņemot lēmumus un neatvēlot vajadzīgo finansējumu.

Izmeklēšanas komisijas laikā mēs redzējām, ka dokumentu slepenība ir galvenā problēma, kāpēc esam nonākuši... ar pāli Daugavā... ar tiem lēmumiem, kādi ir bijuši. Tāpēc, ka nav bijis piekļūstamības informācijai. Līdz šim informācija bija definēta kā ierobežotas pieejamības, kas arī nebija pamatoti, bet jaunais dokuments un ziņojums mums parāda jaunu vēsmu – ka tas jau ir zem valsts drošības regulējuma, kas nozīmē vēl augstākas pakāpes slepenību.

Atvainojos, kāda slepenība varētu būt jautājumos par finansēm un atbildību, par pamattrasi? Manuprāt, sabiedrība... kā jūs, progresīvie, sludināt – ka tam ir jābūt atvērtam, caurspīdīgam... Briškena kungs daudz dokumentu atvēra un noņēma slepenību, bet jūs tagad uzliekat vēl lielāku, lai mēs, deputāti, vispār nevarētu iepazīties ar šo jautājumu.

Man ir kauns Igaunijas un Lietuvas kolēģu priekšā, jo es gribētu lepoties ar Latviju. Bet ir otrādāk. Tur kaut kā saprot, ka valsts prioritārs projekts ir jāpārrauga premjeram, jo tur gan premjers, gan prezidents koordinē un uzņemas atbildību par šo projektu.

Jums vēl joprojām termiņš ir ielikts – 2030. gads. Ar kādām burvestībām jums jānodarbojas, lai varētu iedomāties, ka šis projekts finalizēsies 2030. gadā ar fizisku dzelzceļu, ka varēs braukt pa sliedēm? Nav jābūt augstākajai inženiera izglītībai, lai saprastu, ka tāds datums nav iespējams. To saka visi šinī projektā iesaistītie darbinieki. Ja mēs uzliekam tik nereālistiskus mērķus, cilvēki netic projektam, nav skaidrības un mēs nepareizi pieņemam lēmumus arī Saeimā un valdībā. Tāpēc lūgums – reālistiskus termiņus!

Ieliekam reālistiskus jautājumus par finansējumu. Sabiedrībai ir jāzina, kā šo caurumu, kurš identificēts jau piecu miljardu apjomā līdz 2029. gadam, taisās finansēt.

Rasties vēl vienam pālim Daugavā, bet jau pie HES, ir ļoti liela varbūtība, jo finansējuma šim tiltam nav. Jūs pat atteicāties no esošā militārās mobilitātes finansējuma, kas pietiktu vismaz kādam no balstiem. Tad kāds ir plāns finansēt?! Kāds ir plāns iet uz priekšu ar jebkādu milimetru trasē, ja mums nav atrisināts jautājums par galveno mezglu visā Baltijā – šo dubulto tiltu ar auto un dzelzceļu pāri Daugavai?

Ja šī tilta nav, “Rail Baltica” nenodrošina mums ne militāro mobilitāti, ne jebkādu citu funkcionalitāti. Tāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi vienojās, mēs izvirzījām skaidrus ieteikumus un pamatojām, kāpēc tiem vajadzētu būt iekļautiem likumā. Mēs esam vienojušies tos virzīt uz komisiju, lai arī atbildības jautājums nonāktu likumā, lai beidzot Latvijā šim projektam būtu koordinācija, lai būtu atrodams par šo projektu atbildīgā vārds un uzvārds, lai atskaitītos par progresu.

Tāpēc es un arī mani APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi balso “par” šo likumprojektu, bet tas ir nepilnīgs. Ir nepieciešams ielikt tajā pašu būtiskāko – at-bil-dī-bu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Atim Švinkam.

A. Švinka (satiksmes ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti, deputātes! Kolēģi! Man vienmēr ir gandarījums un prieks būt kopā ar jums šeit. Šoreiz, es domāju, ir vērts runāt par “Rail Baltica”. Mēs runājam par likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” pirmajā lasījumā. Mēs runājam par projekta “Rail Baltica” būtību.

Šeit ir kolēģi, kas no deviņdesmitajiem gadiem... kad mēs atguvām savu neatkarību... mēs sapņojām par Latvijas piederību Eiropai. Patiesībā deviņdesmitajos gados mūsu priekšgājēji politiķi, sabiedrība runāja par to, kurā ģeopolitiskajā telpā – Krievijas, Padomju Savienības, imperiālistiskajā, vai Eiropas – ir Latvijas īstā vieta. Projekts “Rail Baltica” jau tajā brīdī bija prātā, domās, diskusijās par Latvijas piederību. Jau deviņdesmitajos gados bija doma par Latvijas piederību un pāreju no 1520 mm uz 1435 mm transporta koridoriem, dzelzceļu, kas ir fundamentāli svarīgi ne tikai praksē, bet būtībā – lai cilvēki saprastu, kur mēs piederam.

Divtūkstošajos gados, iestājoties Eiropas Savienībā, tā bija viena no pirmajām mūsu idejām, domām, vīzijām – virzīties uz Eiropu un jau praktiskāk sākt domāt par projekta “Rail Baltica” īstenošanu, par ideju, kur mēs piederam. Divtūkstošdivdesmitie gadi... bija grūti, sarežģīti... treknie laiki. Bija dažādi politiskie spēki, kas sapņoja joprojām par savienojumu ar Maskavu ar ātrvilcienu... 1520 mm. Faktiski tajos laikos mēs mazliet atkritām atpakaļ. Mēs pazaudējām 10 gadus... savam sapnim, lai ātrāk virzītos uz Latvijas savienojamību ar Eiropu.

Bet vienalga padsmitajos gados projekts “Rail Baltica” ieguva jau praktiskākas aprises. Sadarbībā ar Lietuvu, Igauniju, Eiropas Savienību... mēs skaidri pateicām, ka virzīsimies uz priekšu ar Latvijas piederību Eiropai, Eiropas ģeopolitiskajai telpai.

Tāpēc gribu teikt: ja mēs runājam, balsojam ar savām domām un darbiem, mēs balsojam par savu piederību, kur mēs gribam ģeopolitiski piederēt – Krievijas imperiālistiskajai telpai ar 1520 mm vai tomēr Eiropai, Eiropas transporta koridoriem?

Ja mēs domājam par atbalstu, mēs varam būt dažādi savā politiskajā pārliecībā, bet, ja mēs uzskatām sevi par daļu no Eiropas, tad “Rail Baltica” projekts ir būtiska tās sastāvdaļa.

Es gribu iezīmēt praktiskās lietas, jo pirmais lasījums ir konceptuāls. Es saprotu, deputāti nāks runāt, būs arī priekšlikumi otrajam lasījumam, un es ļoti respektēju – ir vajadzīga diskusija, debates par visiem punktiem, kā jau kolēģi arī minēja. Es esmu atvērts arī runāt, ieklausīties, kā varētu uzlabot, lai mēs virzītos straujāk. Es gribētu praktiski, jo, manā kā ministra skatījumā, “Rail Baltica” projekts mums ir... jābūvē. Mums ir jāparāda progress sev, mūsu sabiedrībai, mūsu kolēģiem Lietuvā, Igaunijā, Eiropā, ka mēs varam un ka mēs uzbūvēsim šo “Rail Baltica”, kas būs mugurkauls... kas tālāk virzīsies uz reģionālajiem savienojumiem – 1435 mm – nākamajās desmitgadēs.

Desmit punkti, ko referents jau daļēji minēja.

Pirmais. Mērķis – nodrošināt “Rail Baltica” projekta savlaicīgu un sekmīgu ieviešanu atbilstoši projekta tvērumam, un “Rail Baltica” projekta ieviešanas termiņi notiek atbilstoši TEN-T regulā noteiktajam.

Gribu uzsvērt, ka mēs neveidojam retoriku par gadiem. Mēs neveidojam loteriju, kurš kādu ciparu nosauks. Ir TEN-T regula, kas pieņemta 2021. gadā, apspriesta 2018., 2019. gadā. Un TEN-T regulā, teikšu godīgi, runa nav tikai par “Rail Baltica”. Zinātāji saprot, ka ir arī citi transporta koridori Latvijā, kuri pakļaujas TEN-T regulai. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs arī ir TEN-T regulas... un “Rail Baltica” ir daļa no tā. Mēs likumā sakām: ejam uz priekšu, kā nosaka TEN-T regula, kopā ar Eiropas Savienības plāniem, un mēs esam daļa no Eiropas transporta koridoriem.

Otrais. Duālā pielietojamība. Militārā mobilitāte... gan civilajiem, gan militārajiem pārvadājumiem. Fundamentāli svarīga lieta, kas ir jāieraksta likumā un kas man personīgi un projekta realizētājiem ir vajadzīga, – lai mēs beidzot varam uzrunāt militārās mobilitātes fondus, lai mēs noteiktu, ka šim ir arī militārās mobilitātes komponentes. Esmu identificējis vairākus... daudzus militārās mobilitātes fondus, kurus mēs varam piesaistīt. Nosakām to likumā! Ejam uz priekšu straujāk, lai mēs varam virzīties ne tikai ar CEF finansējumiem, bet arī ar militārās mobilitātes finansējumiem. Ir svarīgs ātrums... ka mēs likumā to pieņemam un nostiprinām.

Trešais. Šajā likumā tiek nostiprināta Ministru kabineta loma. Ministru kabinets apstiprina “Rail Baltica” projekta tvērumu, tā ieviešanu, kārtas, budžetu un projekta ieviešanas termiņus. Šobrīd likumā tas nav noteikts.

Premjeres Siliņas valdība pēc labas gribas un saprašanas virza šo kā prioritāti, un “Rail Baltica” projekts iet uz priekšu. Nākamajām valdībām izpratne varbūt būs citādāka. Teikšu godīgi, iepriekšējās valdības, tai skaitā Kariņa valdība, Kučinska valdība... bijušais premjers Kučinskis var apstiprināt, cik bieži dienaskārtībā bija “Rail Baltica” projekts... nebija noteikta Ministru kabineta loma nevienā likumā, un nebija nekādas sēdes. Tajā laikā tā nebija prioritāte. Nosakām to likumā – turpmāk, ne tikai šai valdībai, arī nākamajai, – “Rail Baltica”... Ministru kabineta loma ir noteikta ar likuma spēku!

Ceturtais. Noteikts, ka Satiksmes ministrija pārrauga un vada “Rail Baltica” projekta ieviešanu. Šeit uzdeva jautājumu – kurš vada? Nozares ministrijai ir skaidra atbildība... kas vada, uzrauga nacionālos ieviesējus, projektētājus, būvniekus, veido dažādus formātus, kas valstiskā līmenī vada šo projektu.

Piektais. Pieņemu, ka šeit būtu plaša diskusija (un es esmu ļoti atvērts) par dažādu ministriju iesaisti un lomu, kas priekšlikumā... virzot no ministrijas, no manas puses, – Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija... visas ministrijas atbilstoši kompetencēm atbalsta “Rail Baltica” projekta īstenošanas nodrošināšanu. Es dzirdēju, ka komisijā bija daudz diskusiju arī par to, kur ir Ministru prezidentes atbildība.

Teikšu godīgi... ir Ministru kabineta iekārtas likums, kur ir skaidri pateikts... premjera skaidra atbildība par visiem procesiem, ieskaitot “Rail Baltica” projektu. No šīs atbildības nevar aizbēgt. Vienreiz tas jau ir noteikts. (Starpsauciens.)

Ir Valsts pārvaldes iekārtas likums. Šeit diskusijā noteikti iesaistīsies (es to vismaz gribētu) Juridiskais birojs... kur mēs skatāmies... mēs jau nevaram tikai “Rail Baltica” likumā kaut ko ielikt, mums ir arī citi likumi. Visām ministrijām, ministriem, premjerei ir noteiktas savas atbildības, kompetences. Tad varbūt jāmaina vēl vairāki likumi.

Es aicinu virzīties uz priekšu straujāk ar šo likumu, kurā mēs jau izpildām šos nosacījumus.

Sestais. Satiksmes ministrija vienreiz gadā informē Saeimu, divreiz gadā – Ministru kabinetu par “Rail Baltica” projekta progresu. Mana pieredze saka... es runāju ja ne katru dienu, katru nedēļu... ja kāda frakcija grib, es varu nākt... un pēc pieredzes – neviens formāts mani nav izturējis pietiekami ilgu laiku. Šeit man ir uz piecām lapām... starp citu, ir jautājums, kādi lēmumi tiek pieņemti? Man šeit ir par 2025. gada lēmumiem, konkrētiem lēmumiem, kas ir pieņemti, ko valdība ir pieņēmusi, par 2026. gada lēmumiem un arī par plāniem, ko mēs 2026. gadā izdarīsim. Ja ir interese, aiciniet mani, es stāstīšu. Man nevajag vienreiz gadā. Tikai izturiet to laiku, kurā es jums gribēšu pastāstīt. Tas patiešām ir apjomīgs saturs, ko es vēlētos visiem izstāstīt.

Septītais. Lai virzītos uz priekšu, man liekas ļoti svarīgi, un tas man ir vajadzīgs, likumā ierakstīt: ““Rail Baltica” finansē no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, valsts budžeta līdzekļiem, citiem finansējuma avotiem.” Ir jābūt skaidriem finanšu avotiem, no kuriem mēs varam finansēt “Rail Baltica” projektu. Likumā tiem ir jābūt noteiktiem, lai pēc tam nāktu un stādītu priekšā valdībai, sabiedrībai, Saeimai, no kurienes mēs varam finansēt “Rail Baltica” projektu. Ierakstām vienreiz to likumā! Aicinājums ir virzīties uz priekšu, atbalstīt praktiskā līmenī, lai mēs varētu to darīt.

Astotais. ““Rail Baltica” projekta īstenošanas ietvaros izbūvētas būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.” It kā jau līgumos un dažādos dokumentos tas tiek pateikts, bet praktiski dzīvē līdz galam tas nestrādā. Vajag noteikt likumā, ka visas šīs projekta ietvaros izbūvētās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā. Un ir nepieciešams šis likums, ir nepieciešami šie grozījumi.

Devītais. “Nodrošināt Igaunijas un Lietuvas vienotu pieejamību “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai.” Arī būtiski, jo šis ir starpvalstu, pārrobežu projekts, gan Lietuva un Igaunija lietos mūsu infrastruktūru, gan mēs lietosim Lietuvas un Igaunijas infrastruktūru. Un to fundamentāli... arī likumdošanā noteikt.

Un pēdējais – desmitais. Ļoti praktiska lieta. Ir iespējami ieguldījumi trešajai personai piederošajos īpašumos. Ļoti praktiska lieta. Ja mēs “Augstsprieguma tīklā” investējam attiecīgas infrastruktūras, tad ir jautājums, vai to drīkst vai nedrīkst darīt. Praktiska lieta. Lai mēs virzītos straujāk uz priekšu, tas ir jānostiprina likumdošanā.

Kolēģi, es vairāk ieskicēju praktiskas lietas. Es zinu, ka politiķi, it sevišķi priekšvēlēšanu gadā, noteikti veidos... retoriku par “Rail Baltica”, gribēs parādīt labās, sliktās, neizdevušās lietas. Vēlme veidot retoriku noteikti ir jārespektē. Bet šodien... šeit un tagad mēs runājam par grozījumiem “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumā ar domu būvēt, parādīt progresu.

Mans aicinājums: ja mēs patiešām uzskatām Latviju par daļu no Eiropas, par daļu, kas pieder Eiropas transporta tīkliem, koridoriem, atbalstiet, palīdziet tieši būvniecības praktiskajā fāzē. Atstājam retoriku. Es respektēšu. Runājam. Šaustiet, kritizējiet mani, izsauciet pie sevis, es atbildēšu. Bet mans uzstādījums ir būvēt, parādīt progresu.

Kas attiecas uz atklātību – jā, es uzskatu, ka skaidra, atklāta informācija ir daļa no projekta veiksmes. Es jau pirms vairākiem mēnešiem teicu, ka ir jāskatās plašāk, šī slepenība ir ļoti rūpīgi un kritiski jāizvērtē. Man ir informācija, ka arī vairāki deputāti ir rakstījuši lūgumus, lai varētu iepazīties... nākuši uz Satiksmes ministriju, lai varētu iepazīties ar klasificētajiem dokumentiem. Mēs darīsim visu, lai to varētu, lai saprastu, kāpēc kādreiz ir tā klasifikācija. Kādreiz ir komercinformācija, kas ir saskaņota ar komersantiem, un to līdz galam ir grūti atklāt, nesaskaņojot ar viņiem. Ir informācija, kas saistīta ar Igauniju, Lietuvu, kas arī būtu jāsaskaņo ar kolēģiem. Ir vēl papildu informācija, kas pakļaujas tam. Es gribu, lai sabiedrība, jūs, deputāti, būtu informēti, saprastu, lai mēs visi kopā virzītos uz priekšu Latvijas savienojamībai Eiropas transporta koridoros un tīklos.

Paldies. Aicinātu atbalstīt konceptuāli, tad diskutēt, iesniegt priekšlikumus un runāt.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dārgie nodokļu maksātāji! Šodien es šeit stāvu, lai sveiktu mūsu lielāko nacionālo triumfu – “Rail Baltica”, pareizāk sakot, tā daļu, ko mēs esam... ko progresīvā VIENOTĪBA ir spējuši izbūvēt ar lepnumu par desmitiem miljonu eiro vērtu pāli Daugavā. Jā, tieši tā, vienu pāli, ne tiltu, ne sliežu, bet grandiozu betona un tērauda simbolu tam, cik ļoti mēs protam izmantot Eiropas naudu. Apsveicami. Pālis tagad stāv kā mūsdienu brīvības piemineklis. Tautā to sauc par zelta pāli, par Briškena pāli. No tautas ir nākuši arī dažādi piedāvājumi, kā ekonomiski izmantot šo pāli. Viens no tiem ir atvērt kafejnīcu un nosaukt to par “Evikas kūkotavu”. Tādā veidā varētu pievilināt tūristus, lai viņi brauc un apskata šos izdomas bagātos cilvēkus, kas šo pāli par desmitiem miljonu ir uzcēluši.

Bet oficiāli tas ir inženierbūves pirmais posms, kas uz vairākiem gadiem ir jāiekonservē par pusmiljonu eiro. Nekas nav skaistāks par to, ka tu maksā nodokļus, lai valsts varētu maksāt vēl vairāk – lai betona stabs neuzsūktu Daugavas ūdeni un nesabojātos, kamēr mēs gaidām 2030., 2040. vai 2050. gadu. Un tad tas slavenais “tramplīns”. Jā, Rīgas centrā mēs uzbūvējām tramplīnu ne slēpošanai, ne skeitbordam, bet vilcieniem, kuri pa to nekad nebrauks. Jo mēs tik ātri skrējām pēc Eiropas naudas, ka aizmirsām uzbūvēt tiltu, pa kuru tiem vilcieniem būtu jābrauc. Un tāpēc tur tagad stāv skaista uzbrauktuve tieši līdz nekurienei. Ideāls simbols mūsu attīstībai. Liels starts, milzīgs lēciens un kritiens tukšumā. Vismaz tramplīns izskatās moderni. Varbūt to varēs izmantot kā fonu kāzu fotogrāfijās vai influenceri tur varēs uzņemt selfijus ar parakstu “Es lidoju uz Eiropu, bet tikai domās!”.

Taču mēs gribējām ātrvilcienus, mēs gribējām integrāciju, mēs gribējām militāro mobilitāti, bet patiesībā mēs dabūjām simbolisku integrāciju. Eiropas nauda integrējās mūsu kontos, mūsu politiķu solījumos un mūsu pēcnācēju parādos. Un tagad mēs varam lepni teikt: skatieties, mēs arī protam uzbūvēt megaprojektu, kas stāv kā mēme Daugavā. Un progresīvā VIENOTĪBA ar premjeri var saskandināt glāzes par “Rail Baltica”, par pāli, kas stiprāks par katra politiķa solījumu, par tramplīnu uz nekurieni, kas simbolizē mūsu ambīcijas, un par visiem tiem miljoniem, kas tagad mierīgi guļ betonā, kamēr mēs maksājam par to uzturēšanu. Lai dzīvo “betona mantojums”!

Šis “Rail Baltica” projekts, kas bija domāts kā tilts uz Eiropu, kā mūsu ekonomikas dzinējspēks, ir pārvērties par bezgalīgu naudas bedri, kur miljoniem eiro pazūd kā pāļi purvā, tie paši pāļi, kas jādzen zemē, lai sliedes turētos. Bet šajā gadījumā tie ir naudas pāļi, ko mēs kaudzēm metam ārā par bezjēdzīgu projektēšanu, ar kuru neiet nekādā jēgā. Miljoni ir iztērēti rasējumos, kas mainās biežāk nekā laikapstākļi. Projektēšana, kas velkas gadiem ilgi bez skaidras vīzijas un arī reālas izpildes. Tas ir ne tikai tehnisks fiasko, tā ir nacionāla kauna lieta.

Paskatīsimies uz mūsu kaimiņiem – uz Lietuvu –, viņi ir piemērs, kā jāstrādā. Viņi jau liek Eiropas platuma sliedes, viņiem posms būs gatavs līdz 2030. gadam. Viņi virzās uz priekšu ar ātrumu, kāds mums tikai sapņos rādās. Bet ko saka mūsu premjere Evika Siliņa? Viņa saka: nē, mēs esam izdarījuši vairāk. Vairāk – vairāk ko? Vairāk aizkavēšanos, vairāk izmaksu pieaugumu. Salīdzinot ar Igauniju, kas arī uztraucas par katru detaļu un virzās uz savienojumu līdz 2030. gadam. Viņi uztraucas, cik tālu viņi aizbrauks, ja Latvijā to sliežu nebūs? Viņiem izskatās, ka mēs esam iesprūduši pagātnē.

Mēs sēžam un gaidām, kamēr nauda izkūp gaisā un projekts izslīd no rokām. Un tagad, var pat teikt, traģiskākais – premjerministre nesen televīzijā atklāti pateica, ka nezina, vai līdz 2030. gadam sliedes būs. Nezina valsts vadītāja, kas vada valdību. Nē, nevar atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu. Bet mūsu bijušais satiksmes ministrs noteikti ir tuvāk īstenībai, viņš ir paziņojis, ka tas būs 2050. gads. Bet Eiropas Savienība gaida pabeigšanu 2030. gadā. Mēs plānojam aizkavēties par 20 gadiem. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs zaudēsim Eiropas Savienības līdzfinansējumu – miljardiem eiro, kas bija domāti, lai izrautos no atpalicības. Ja projekts netiks pabeigts laikā, Eiropas sankcijas var skart visu Baltiju, bet vainīga būs Latvija ar savu lēno un haotisko pieeju. Mēs zaudēsim ne tikai naudu, bet arī uzticamību, iespējas un nākotni.

Cienījamie kolēģi! Cik ilgi mēs turpināsim šo farsu? “Rail Baltica” nav tikai sliedes, tas ir mūsu valsts prestižs, mūsu ekonomika, mūsu drošība. Ar šādu valdību, ar bezgalīgu aizkavēšanos un izšķērdēšanu mēs to pārvēršam par nacionālu kaunu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Parasti mēs, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, nebalsojam vai neatbalstām likumprojektus, kas ir saistīti ar “Rail Baltica” viena iemesla dēļ. Mūsu pozīcija ir skaidra un nepārprotama – šo projektu vajadzēja apstādināt jau vairāk nekā trīs četrus gadus atpakaļ. Bet šoreiz mēs paudīsim atbalstu šim likumprojektam, jo pēc būtības šī likumprojekta saturs iet roku rokā ar to, ko mēs konstatējām parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Tas arī būs tas iemesls, kāpēc mēs to atbalstīsim.

Taču kas mani uzjautrina? Vēl joprojām atrodas cilvēki, tai skaitā šajā telpā, kuri tic, ka šis projekts tiks realizēts līdz 2030. gadam vai vispār tiks realizēts. Es varu garantēt, ka tas tā nenotiks viena iemesla dēļ – mēs varam pieņemt, kādus likumus gribam, bet mums tam visam nav naudas. Un cilvēkiem, tai skaitā mums, deputātiem, jāsaprot, ka no laika gala šis projekts ir bijis kā barotava šaurai sabiedrības grupai, kurā piedalās gan celtnieki, gan projekta ieviesēji. Un visi tie lozungi, ka mēs esam daļa no Eiropas, par militāro mobilitāti, ir ļoti tālu no realitātes.

Kas notiks tālāk? Tālāk notiks tas, ka premjere un Finanšu ministrija turpinās maksimāli distancēties no šī projekta, kā jau viņa to ir darījusi visus pēdējos gadus. Kā vienmēr, atbildība tiks maksimāli uzlikta Satiksmes ministrijai. Vai tas bija Briškena kungs vai ir Švinkas kungs, nav svarīgi. Arvien grūtāk būs ar projekta pārvaldību, jo es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku negribēs strādāt pārvaldībā, uz slīkstoša kuģa, jo šim projektam nav nākotnes. Un pats skumjākais visā šinī stāstā – kamēr norisināsies šā projekta agonija, arvien mazāk un mazāk naudas tiks novirzīts ceļiem, kam tik tiešām vajadzētu resursus.

Un nobeigumā. Šī sēde sākās ar to, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti aicināja Aināru Šleseru nomaksāt viņu pašu uzlikto sodu. Tad man savukārt ir jautājums jums: kurš no jums nomaksās tos simtus miljonu vai pat miljardus, ko mēs esam pazaudējuši – nodedzinājuši! – tai skaitā “Rail Baltica”, “airBaltic”... un tā tālāk?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Sveicināti, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja, paldies par doto vārdu.

“Rail Baltica” – jā, tas ir ļoti liels, milzīgs projekts, starptautisks projekts, savienojums ar TEN-T... tīklu. Šajā projektā vājākais ir Latvijas posms. Diemžēl tā ir. Mūsu kaimiņi igauņi jau skeptiski skatās uz to, kas mums te notiek. Vai mēs paspēsim uzbūvēt savienojumu ar Igauniju un Lietuvu... līdz tam brīdim? Šaubos. Kamēr nav saskaņots gala projekts, vismaz pirmajam posmam, savienojumam, kamēr nav skaidra finanšu seguma, kamēr nav saskaņotas gala tāmes, šī būvniecība balstās uz cerības. Diemžēl.

Situācija ir sekojoša... saistībā ar finansējumu. CEF uzsaukumi – tas ir ļoti labi. Jā, finansējums būs, bet bez avansa finansējuma mēs nevaram nodrošināt būvniecības nepārtrauktību. Par to jāpadomā. Protams, uz otro lasījumu visi rakstīsim priekšlikumus, domāsim, kā to panākt, kā nodrošināt nepārtrauktību, lai līdz 2030. gadam būtu vismaz savienojums. Bet par to ir jāpadomā, jo Ašeradena kungs kaut kā izvairās no šī jautājuma.

Šajā projektā ir parādījusies militārās mobilitātes komponente. Tas ir apsveicami, jo tad ir cerība uz papildu finansējumu no Eiropas fondiem. Bet tas nekādā gadījumā nepaātrinās šo projektu. Šobrīd... līdz šim... diemžēl ir bardaks. Tam bardakam pierādījums ir balsts Daugavā. Atkārtoties pie jautājuma... saskaņota projekta... tāmes un tā tālāk... kamēr tās gala tāmes, gala projekta nav, diemžēl tā arī būs. Mēs būvējam projektu bez skaidrības, cik lielas būs tās gala izmaksas. Līdz ar to... jā, skaidrs, ka tas ir lielākais projekts mūsu vēsturē. Bet, kamēr gala summas, gala finansējuma nav, bardaks diemžēl turpināsies. Tā ka šo jautājumu, nopietni pieejot, vajadzēs atrisināt.

Apsveicami, ka šajā “Rail Baltica” likumprojektā ir parādījies atbildības sadalījums. Tam obligāti vajag nopietnāku pieeju un konkrēti, reāli sadalīt atbildību, lai nebūtu vainīgs konkrēts cilvēks, bet par katru jomu, posmu būtu atbildīga ministrija, konkrēti (Nav saklausāms.)...

Tā ka pirmajā lasījumā mēs šo likumprojektu atbalstīsim. Tālāk – skatīsimies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šajā likumprojektā nav pat puses no tā, kam tur būtu jābūt. Kaut kas ir sarakstīts, bet iepazīstoties nav pārliecības, ka process mainīsies, kaut kas notiks ātrāk, izlēmīgāk, efektīvāk... galu galā – ka attieksme pret šo projektu mainīsies.

Šobrīd nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā ir paredzēta īpaša atbalsta programma Austrumu reģionam, kas faktiski ir nevis apsolījums, bet iespēja. Lai gan viss nav ideāli, kopumā tas būs ievērojams atbalsts mūsu drošībai reģionā. Šobrīd arī Eiropa ir apzinājusies militārās mobilitātes svarīgumu un aktīvi strādās pie jaunas regulas, lai noņemtu jebkādus birokrātiskos šķēršļus militārajai mobilitātei Eiropā, lai no valsts uz valsti varētu pārvietoties ātri. Viņi to darīs tur. Un ir mūsu cilvēki Eiropā, kas, uz nākotni skatoties, apzinās, ka “Rail Baltica” ir viena no mūsu militārās mobilitātes svarīgākajām lietām arī Eiropas kontekstā.

Tai pašā laikā, ja Eiropa ātri, līdz rudenim, ir gatava šo regulu sagatavot un tālāk jau īstenot, ieviest, mēs jau cik gadu, vienkārši izsakoties, muļļājamies un nespējam pieņemt lēmumus. Nezinu, kāpēc aizsardzības ministrs un satiksmes ministrs, kas ir vienas partijas pārstāvji, nespēj panākt, lai arī Jaunā VIENOTĪBA ar saviem ministriem un Ministru prezidenti iesaistās un visi apsēžas pie viena galda.

Cik zinu, bija izveidots formāts. Bija krīzes situācija brīdī, kad Linkaita kungs pameta ministriju un visi saprata, ka nekas nav noticis, pat nevar neko uzprojektēt, jo zemes ir katram īpašniekam atsevišķi un normatīvais regulējums neparedz, ka tu vari sākt projektēt svešā īpašumā. Tad izveidoja Ministru kabineta komiteju, kurā strādāja kopā visas iesaistītās ministrijas, ierēdņi. Atceros, toreiz Jānis Vitenbergs aicināja palīgā Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta speciālistus, meklēja risinājumus, grozīja likumus, lai beidzot var vismaz sākt projektēt lielā ātrumā.

Šobrīd, es saprotu, šāda formāta vairs nav. Tas netiek izmantots, neeksistē. Katrs savā ministrijas burbulī ņemas, atbildību neviens konkrēti ministriju līmenī vienpersoniski par visu kopumu nevar uzņemties. Ministru prezidente arī ignorē to visu.

Manuprāt, ir pilnīgi pamatoti tas, ka gan oficiālajā, gan neoficiālajā komunikācijā Eiropas līmenī piemin Latviju kā vājo, neizlēmīgo posmu. Mēs laikam nespējam apzināties, cik svarīgi ir pieņemt lēmumus. Tā naivā cerība, ka nākamais daudzgadu budžets nosegs visas izmaksas... Padomājiet! Kāds no jums tam tic? Vai tam tic satiksmes ministrs? Vai tam tic aizsardzības ministrs? Vai Siliņa tam tic? Es domāju, ka ne. Viņi apzināti ignorē realitāti.

Citas valstis, arī kaimiņvalstis, sen izmanto citus finanšu instrumentus, priekšfinansē projekta īstenošanu. Lai projekts izdotos, mums ir jāizdara sava daļa un jāsāk pieņemt atbildīgi lēmumi. Nedrīkst ignorēt realitāti. Šis likumprojekts nebūt neparāda, ka ir apzināta situācija un lēmumi tiks pieņemti atbilstoši realitātei, ka projektu īstenos Ministru kabinets kopā un atbildība būs Ministru prezidentei.

Visa kontekstā... mums vēl aizvien nav uzbūvēts neviens kilometrs. Un kur ir 2030. gads? Tepat pie durvīm!

Par izglītību runājot, mēs teicām – 2030. gads ir tālu... Viens ir uztaisīt Ministru kabinetu un... sašķirot bērnus, bet pavisam kas cits – uzbūvēt dzelzceļu.

Attopieties! Tas likumprojekts ir pilnīgi jāpārstrādā! Mēs to atbalstīsim, bet Saeimai kārtējo reizi būs jāizdara darbs, kuru neizdara ministrijas un Ministru kabinets.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Projekts “Rail Baltica” nav tikai infrastruktūras projekts, tas ir attiecību projekts starp trīs Baltijas valstīm.

Tas, kas vienkārši fascinē, tiekoties ar igauņu un lietuviešu augstākajām amatpersonām... ko šīs amatpersonas stāsta aiz durvīm... ka kaimiņi tiek baroti ar neskaitāmiem solījumiem – Latvija strādā, mēs mēģinām izdarīt, viss būs termiņos un tā tālāk. Bet patiesībā jau sen visi zina, ka nekā no tā nebūs.

Visdetalizētāk to zina Andris Kulbergs, kurš ir izracies līdz absolūti dziļākajiem faktiem un niansēm. Ja nebūtu šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas, tad, visticamāk, žurnālisti un sabiedrība šo realitāti tā arī neapjaustu. Faktiski padsmit gadus ir pūsta sabiedrībai acīs migla – lieliskās vizualizācijas par gaišajiem nākotnes plāniem, par ciešo Baltijas sadarbību, mūsu savienošanu vienotā transporta telpā ar Eiropu, militārā mobilitāte un tā tālāk. Visi šie sapņi turpinātu velties arī vēlēšanu kampaņās... nākamajās vēlēšanās, aiznākamajās un tā tālāk.

Problēma ir tā, ka mēs esam pazaudējuši uzticību ne tikai no potenciālajiem sadarbības partneriem, kas varētu būt “Rail Baltica” investori, bet kas vienkārši vairs netic šim... Mēs esam pazaudējuši uzticību no saviem kaimiņiem un draugiem, kas ir kritiskas nozīmes attiecības, kurām jāpastāv Latvijas nacionālās drošības vārdā, lai Baltija būtu vienota, lai mūsu attiecībās pastāvētu nulle problēmu.

Domāju, ka tie, kas relatīvi nesen tikās ar Lietuvas premjerministri šeit pat, Saeimas telpās, var atcerēties to, ko viņa teica. Tas bija Stambulas konvencijas pieņemšanas laikā. To, ko viņa teica par Stambulas konvenciju, plaši izbazūnēja medijos, vai ne? (Starpsauciens.) Bet ko patiesībā viņa teica... aiz durvīm... un kas bija galvenais fokuss? Satraukums par to, ka mūsu savstarpējās attiecības – es runāju par ārpolitiku – var tikt sagrautas vienkārši šķembās. Lietuvas premjerministre (ceru, Mieriņas kundze var mierīgi apstiprināt) mūs lūdza un aicināja pieņemt Lietuvas palīdzību, padomu, kādā veidā var panākt to, ka viens kilometrs būvniecībā maksā uz pusi lētāk... Lietuvā nekā Latvijā.

Igauņi šeit ir braukuši formāli un neformāli (Kulberga kungs apstiprinās) ar vienu vienīgu mērķi – saprast, kāpēc ir radikāla atšķirība starp to, ko mūsu augstākās amatpersonas... faktiski mēģina sabāzt batonus ausīs mūsu kaimiņiem... starp realitāti un skaitļiem un faktiem, kas atšķiras. Mēģināja braukt uz šejieni un noskaidrot, kas patiesībā vispār notiek.

Šīs attiecības karājas mata galā. Šī projekta nozīme nav tikai simboliska, savienojot Baltijas valstis transporta projektā. Tas ir militārās mobilitātes jautājums. Var uzdot vienkāršu jautājumu – kurš no jums pēdējā laikā ar mašīnu ir izbraucis cauri Lietuvai, piemēram, līdz Polijai? Cik ātri jūs varat pārvietoties no Vācijas robežas cauri Polijai līdz Lietuvai? Cik jums navigācija rāda laiku? Cik plati ir šie ceļi? Kādā ātrumā drīkst braukt? Kāda ir šo ceļu caurlaidība?

Jūs iebraucat Lietuvā un esat pārsteigti: o, jā, tur ir sabūvēti autobāņi! Un vienā brīdī ir pagrieziens uz Latviju, un aiziet “70 kilometri stundā” zīmes, šīs drošības saliņas, iebraucam Latvijā, un faktiski ir viena josla turp, viena – atpakaļ, apkārt koki. Tagad padomājiet – ja pa šiem ceļiem ir jāved tanki, militārā tehnika. Cik liels ir sabotāžas risks, lai to visu bloķētu? Cik ātrā laikā un kādā apjomā pie mums var nonākt militārā tehnika tad, kad mums to kritiski vajag?

Un, protams, mums nav sliežu, nav projekta “Rail Baltica”. Eiropas Komisija pateikusi: līdz 2030. gadam absolūti nereāli. Mēs vēl mēģinām šīs pasakas stāstīt.

Realitāte ir tāda, ka projekts, kura uzdevums bija savienot un apvienot Baltijas valstis, iekļaujot vienotā Eiropas dzelzceļa tīklā, šobrīd kļūst par lielāko Baltijas attiecību katastrofu, kas sagrauj mūsu draudzību, savstarpējo uzticību. Paskatoties atpakaļ... reklāmas rullīšos politiskās partijas ar lepnumu... “Rail Baltica” eksperti un tā tālāk... premjera partija sludināja projektu “Rail Baltica”, vicinot kā lielu karogu. Kur šobrīd ir šie cilvēki? Šobrīd līdz Saeimas vēlēšanām notiek kautiņš “A kurš būs vairāk vai mazāk vainīgs?”. Vairs jau nestrīdas par to, vai varēs vai nevarēs. Tagad galvenais – uzgrūdīsim visu Briškenam vai mēģināsim tomēr piesiet premjeru pie šīs atbildības un tā tālāk.

Faktiski tie, kas ir bijuši atbildīgi par projektu “Rail Baltica”, ir izdarījuši pilnīgi visu kā pēc grāmatas – nevis cenšoties nodrošināt pamattrases eksistenci, lai savienotos ar igauņiem (starp citu, viņi ir visneapskaužamākajā situācijā, viņi attapsies zaļā pļavā Ainažos), bet fantazējuši par kaut kādām air-to-rail sistēmām, kas sadārdzina projektu par miljoniem... miljardiem, pagarina termiņus par gadiem, fantazējuši par dārgiem tiltiem un sagāzuši miljardus betonā, kas ir centrālajā stacijā un lidostā. Bet priekš kam tas viss ir vajadzīgs? Iespējams, kāds pa vidu ir brangi nopelnījis. Bet vilciena nebūs. Tas būs muzejs.

Tas mums neder, kolēģi! Tas neder Baltijai, tas neder mūsu Baltijas attiecībām. Bet ir kāds, kam tas ļoti der, tik ļoti, ka šos cilvēkus varētu iekļaut vienā apjomīgā sarakstā. Un pilnīgi noteikti tiem, kam tas ļoti, ļoti der, šajā brīdī varētu piešķirt Krievijas Federācijas varoņa titulu, ko pasniedz komplektā ar medaļu “Zelta zvaigzne” par varonību, izcilu dienestu Krievijas labā un militāras nozīmes nopelniem, sabotējot to, kas izšķir mūsu nacionālās drošības jautājumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam. (Starpsauciens.) Sakiet! (Starpsauciens: “5. marts!”)

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5. marts.

Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 11. februārī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 1202/Lp14) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts paredz pilnveidot juridiskās palīdzības nodrošināšanu Satversmes tiesas procesā, ietverot iespēju saņemt juridisko palīdzību jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā. Kopš 2019. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā regulējums par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, šī iespēja ir izmantota ļoti reti – sešu gadu laikā tā piešķirta tikai deviņos gadījumos. Esošais regulējums ļauj šo palīdzību saņemt tikai pēc lietas ierosināšanas atteikuma, kā rezultātā juridiskās palīdzības pieejamība ir ļoti ierobežota un neatbilst reālām vajadzībām, īpaši sociāli mazāk aizsargātām personām, kurām nepieciešams atbalsts jau pieteikuma sagatavošanas posmā.

Likumprojekts paredz paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību, ietverot iespēju to saņemt jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā. Juridiskā palīdzība šajā posmā tiks piešķirta tikai tad, ja persona vienlaikus izpilda visus normā paredzētos nosacījumus, tādējādi nodrošinot, ka valsts resursi tiek izmantoti mērķtiecīgi, atbalstot personas reālu un juridiski pamatotu tiesību aizskārumu.

Vienlaikus grozījumi ietver personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Esmu priecīga, ka ir atvērts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums un ir iespēja šī likuma tvērumu tuvināt tiem, kam tas ir domāts, kuru atbalstam tas ir domāts. Tie ir trūcīgie un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji, ar daudziem no viņiem ikdienā saskaras sociālie darbinieki.

Likuma īstenošana tiek nodrošināta caur Tiesu administrāciju. Tiesu administrācija ir centusies – ir pamācības, kā iesniegt iesniegumu, “YouTube” video, kā to izdarīt. Bet ir viena liela problēma. Un problēma ir tāda, ka 10 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav elektroniskās identifikācijas rīku un lielai daļai arī nebūs, jo viņi to nespēj izdarīt. Jebkurš iesniegums Tiesu administrācijai ir jāparaksta vai nu ar elektronisko parakstu, vai identificējoties caur “Latvija.lv”.

Tāpēc šī ir iespēja mums likumā noteikt, kā iespējams nodrošināt piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar dažādām saslimšanām un cilvēkiem, kam nav un nebūs digitālās identifikācijas rīku. Tāpēc atbalstu grozījumus un domāju, ka uz otro lasījumu noteikti būs jāsniedz dažādi priekšlikumi.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 5. marts.

Sēdes vadītāja. 5. marts. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskajā komisijā pirms pirmā lasījuma konceptuāli izvērtējām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz regulējumu saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procesa automatizācijai tiesās, aizstājot manuālu darbu ar automātisku datu apstrādi. Ievērojot to, ka ir būtiski pieaudzis un saglabājas ļoti liels saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā ietvaros iesniegtais pieteikumu skaits, tiek izstrādāts risinājums tiesu informatīvajā sistēmā, kas nodrošinātu pilnīgu šī procesa automatizāciju.

Automatizācijas princips – lēmumi tiek pieņemti tiešsaistes sistēmā, balstoties uz automātisku datu apstrādi. Proti, sistēma pati pārbaudīs datus reģistros, salīdzinās informāciju un ievietos to nepieciešamajās vietās. Automatizācijas galvenais mērķis ir efektivizēt šo tiesvedības procesu un ievērojami optimizēt cilvēkresursus, kā arī atbrīvot tiesu resursus citu civillietu, kurās pastāv strīds, izskatīšanai.

Tiek paredzēts, ka tiks paātrināta parādu atgūšana un uzlabota maksājumu disciplīna.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 19. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 11. februāra sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.

Šī likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa regulu, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza direktīvas jeb tā sauktā Eiropas Mediju brīvības akta prasības, precizējot definīcijas, nosakot atbildīgo iestādi, paplašinot mediju un publisko iestāžu pienākumus un saskaņojot likumu ar citiem normatīvajiem aktiem.

Gribu atzīmēt, ka šīs regulas mērķis ir nodrošināt mediju pakalpojumu saņēmēju, tas ir, ikviena no mums, tiesības piekļūt daudzveidīgam un redakcionāli neatkarīgam mediju saturam, veicinot brīvu un demokrātisku vēstījumu. Minētie grozījumi veicina lielāku mediju īpašumtiesību un finansējuma caurskatāmību, kā arī stiprina uzraudzību pār valsts līdzekļu izmantošanu mediju jomā.

Likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs uzturēs un attīstīs masu informācijas līdzekļu reģistru, kurā būs publiski pieejama informācija par mediju pakalpojumu sniedzējiem, tostarp to īpašniekiem, reģistrāciju un citiem būtiskiem datiem. Vienlaikus mediju pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums savās tīmekļvietnēs publicēt informāciju par kalendāra gadā no valsts saņemto finansējumu. Publiskajām iestādēm un citiem publiskā sektora subjektiem katru gadu līdz 1. jūlijam būs pienākums apkopot un publicēt informāciju par izdevumiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzraudzīs regulas prasību izpildi, apkopos šo informāciju un sagatavos ikgadēju ziņojumu, kas tiks iesniegts arī Eiropas Komisijai.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2026. gada 16. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 14 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Anita Brakovska, Ingrīda Circene, Jānis Dombrava, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Kristaps Krištopans... redzu, Ramona Petraviča... redzu, Ilze Stobova... ir, un Edgars Tavars.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 11. februāra sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Šis likumprojekts paredz veikt galvenokārt tehniska un (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Rancāne.... institucionāla rakstura izmaiņas, lai nacionālajā likumdošanā ieviestu regulas jeb tā dēvētā Eiropas Mediju brīvības akta prasības, kas nosaka, ka līdzšinējā Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa tiek aizstāta ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, un attiecīgi tiek precizēts regulējums likumā. Vienlaikus tiek paredzēts nodrošināt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nepieciešamo finansējumu un paplašināt tās kompetenci, nosakot pienākumu īstenot regulā paredzētās valsts regulatīvās iestādes funkcijas, tai skaitā arī mediju tirgus koncentrācijas izvērtēšanu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam, tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, – 2026. gada 16. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Apstiprināts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas un paredz paplašināt robežsargu tiesības ar tiesībām noteiktos gadījumos lietot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaises, lai atvairītu bruņotu vai militāru iebrukumu Latvijas Republikas teritorijā un lai efektīvāk un ātrāk novērstu vai pārtrauktu paaugstinātu risku apdraudējumu personu, sabiedrības un valsts aizsardzības jomā.

Likumprojekts nepieciešams valsts robežas drošības nodrošināšanai un robežas atrašanās dabā aizsardzībai, valsts apdraudējuma novēršanai pierobežā un iespējai sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pastāvot problēmai ar hibrīdapdraudējumiem, kas nākotnē varētu pastiprināties, ir nepieciešamas kopīgas mācības ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet robežsardzes spējas no fiziskā spēka lietošanas mērķa... ir ierobežotākas. Tādēļ arī nepieciešamas sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu lietošanas tiesības galējas nepieciešamības gadījumā. Tās pielietos tikai īpaši apmācīti cilvēki.

Komisijā tika izrunāts, kas pieņem lēmumu par spridzināšanu, un tika konstatēts, ka miera laikā lēmumu vienpersoniski nepieņems un tāpat arī granātu nemetīs, bet ārkārtas situācijā gan pieņems lēmumu mest vai nemest, nebūs arī nepieciešams brīdinājums par nodomu to darīt.

Komisijā likumprojekts guva atbalstu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 5. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā un atbalstīja grozījumus.

Grozījumu būtība ir stiprināt plūdu risku pārvaldības sistēmu, veidojot vienotu regulējumu par iespējamu plūdu postījumu vietu un plūdu riska karšu izmantošanas mērķiem, stiprināt to juridisko statusu un precizēt aktualizācijas kārtību, tādējādi dodot iespēju iespējamo plūdu postījumu vietu kartes iekļaut atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pielikumā, tā sekmējot karšu izmantošanu applūstošo teritoriju noteikšanā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

 

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 5. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Komisija izskatīja priekšlikumus, kopskaitā deviņus.

1. – mūsu kolēģa Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 2. – arī mūsu kolēģa Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es atbalstu Ainara Latkovska priekšlikumu, atbalstu arīdzan iekšlietu ministra priekšlikumu, kur 35. panta pirmās daļas 36. punktā viņš piedāvā formulējumu, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks rada draudus sabiedrībai, kārtībai un drošībai un izdara trīs vai vairāk administratīvos pārkāpumus... attiecīgajās sadaļās.

Imigrācijas likumam ir bijuši neskaitāmi atvērumi, un šis likums, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgs, lai mēs pasargātu Latviju no nevēlamām personām. Visu manu priekšlikumu būtība ir viena – neielaist Latvijā kriminālnoziedzniekus, tos, kas ir izdarījuši kriminālnoziegumus un izcietuši kriminālsodu.

Bet ir problēma. Problēma ir tāda, ka... Es ceru, ka mēs šodien atbalstīsim iekšlietu ministra priekšlikumu... Paldies, kolēģi, ka pagājušā atvēruma... skatījumā jūs atbalstījāt manu priekšlikumu... Tas ir atbalstīts – ka uzturēšanās atļauju atsaka personām, kuras ir bijušas krimināli sodītas. Bet šai pašā likumā vēl joprojām ir 16. pants, kas noteic, ka ilgtermiņa vīzu neizsniedz, ja izdarīts noziegums Latvijā vai ārpus Latvijas, un likumā ir sods... virs viena gada.

35. panta pirmās daļas 4. punkts. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja par noziedzīgu nodarījumu bijis sods virs diviem gadiem. Es atgādinu, ka iepriekšējā atvēruma citā punktā tika atbalstīts mans priekšlikums, ka vispār mēs neizsniedzam termiņuzturēšanās atļaujas, bet šeit mēs paredzam divus gadus.

36. panta pirmās daļas 3. punkts. Pastāvīgās termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Šodien mēs atbalstīsim, es ceru, iekšlietu ministra priekšlikumu, kur... tikai par to, ja ārzemnieks rada draudus sabiedriskajai kārtībai un pārkāpj trīs vai vairāk reizes... izdara administratīvos pārkāpumus.

Nu un tad vēl tur ir daži punkti.

Kolēģi, es aicinu salāgot šos punktus, pieskaņot vienai domai, proti, mums ir jāaizsargā Latvija no tādām personām, kas ir krimināli sodītas un ar kriminālām tendencēm. Tāda ir arī manu priekšlikumu būtība.

Un ir sanācis tāds neliels kāzuss, pārpratums. Tā kā es šim likuma atvērumam nokavēju priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai nenokavētu uz trešo lasījumu, es iesniedzu priekšlikumus trešajam lasījumam. Bet komisija bija tik čakla, ka šos manus priekšlikumus izskatīja jau uz otro lasījumu. Es aicinu komisiju trešajā lasījumā vēlreiz atgriezties pie maniem priekšlikumiem un tos atbalstīt. Vai vismaz es neļaunošos, ja jūs taisīsiet komisijas priekšlikumu. Bet, lūdzu, salāgojiet šos likuma pantus ar Ainara Latkovska priekšlikumu un iekšlietu ministra priekšlikumiem, lai mūsu valstī kriminālnoziedznieki netiktu ielaisti. Un, ja viņi šeit izdara noziegumus, lai termiņuzturēšanās atļaujas viņiem tiktu anulētas un viņi tiktu izraidīti no valsts. Mums jāaizsargā Latvijas valsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Latkovskis. Paldies kolēģim Ceļapītera kungam. Tā nu sagadījās, ka uz komisijas sēdi, kurā mēs izskatījām šos priekšlikumus, viņš nevarēja ierasties. Ja mēs atbalstīsim otrajā lasījumā, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs divas nedēļas. Es aicinu Ceļapītera kungu ierasties uz sēdi un tad pastrīdēties ar Iekšlietu ministriju, izrunāties un salāgot. Mēs noteikti to arī izdarīsim, jo esam (Dep. R. Bergmanis: “Nedrīkst iesniegt trešajā lasījumā...”)... Viņš pamainīs dažus vārdus. Izbeidz mācīt kolēģi! (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Latkovskis. Viņš zina, kā to darīt. Vismaz viņa palīgs labi zina, kā darīt. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Debates par šo priekšlikumu nav iespējamas. (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”)

A. Latkovskis. Šis priekšlikums nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 3. – arī kolēģa Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Ceļapītera kungs, ja jūs vēlaties debatēt, jums jānospiež poga. Tāda ir kārtība. (Dep. A. Ceļapīters: “Kas tur ir?”)

Tātad vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Paldies, kolēģi. Man kā jaunam deputātam varbūt bija kāda kļūda, bet, ja es iesniedzu priekšlikumus un priekšlikumu listē ir uzrakstīts “Priekšlikumi trešajam lasījumam”, pēc otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņa noslēguma tie nebija jāskata priekšlikumu kopā ar otrā lasījuma priekšlikumiem.

Es lūdzu to ņemt vērā un izskatīt manus priekšlikumus pie trešā lasījuma priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

 

A. Latkovskis. Es varu apliecināt kolēģim Ceļapītera kungam, ka es šo ziņu nodošu komisijas priekšsēdētājam Bergmaņa kungam.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

4. priekšlikums.

A. Latkovskis. 4. (Šķir lapas.) Nav nemaz tik vienkārši... Ja kādam ir...

Sēdes vadītāja. 4. – arī Ceļapītera kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

A. Latkovskis. Tātad nav atbalstīts. Jā, okei.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Visbeidzot 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeima šā likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas bija arī kā ideja šim likumprojektam, par to, ka ārzemniekam, kuram ir trīs administratīvie pārkāpumi, automātiski atņem uzturēšanās atļauju. Protams, tas ir diezgan stingri, bet arī diezgan loģiski, tāpēc Saeima arī atbalstīja. Mēs visi to atbalstījām. Pēc tam sacēlās diezgan liela ažiotāža gan no PROGRESĪVAJIEM, gan no LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ. Un arguments, kas izskanēja, bija tāds, ka šeit, Latvijā, ir diezgan daudz Krievijas pilsoņu, kas šeit ilgi dzīvo, un kā tad tas būs, ka, teiksim, trīs reizes nesavāks aiz suņa un tāpēc varēs atņemt uzturēšanās atļauju un izraidīt. Tāpēc vajag to visu pamainīt kaut kādā veidā.

Tas, ko mēs šeit redzam, – mēs redzam, ka JAUNĀ Vienotība šim spiedienam ir pakļāvusies. Tātad rosina izmainīt šo un pie tam rosina izmainīt nevis tādā redakcionālā veidā, kā bija sākotnēji domāts,– ka tie ir trīs pārkāpumi gada laikā –, un tas būtu arī diezgan pareizi, jā, tad to varētu atbalstīt, bet faktiski ideja ir pilnīgi izmainīta. Tagad tur ir rakstīts: ja kompetentās valsts iestādes ir konstatējušas, ka ārzemnieks rada draudus... un tā tālāk. Mēs visi labi zinām, kā bieži vien ir ar to konstatēšanu. Tā norma ir izplūdusi un šajā redakcijā ir bezjēdzīga.

Tā ka es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu un atstāt spēkā to redakciju, kas bija pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Nav.

Tātad 5. priekšlikums komisijā netika... atbalstīts.

A. Latkovskis. Bija atbalstīts!

Sēdes vadītāja. Jā, bija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 12, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Latkovskis. 6. – deputātes Pleškānes un deputātes Drelingas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Esam nonākuši pie 7. – deputāta Ceļapītera priekšlikuma. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 8. – deputātes Gāteres priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 9. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Visbeidzot aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Latkovskis. 5. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Tas ir deputātu izstrādāts likumprojekts, kas paredz atbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos un citos iepirkumos. Likumprojekts tika izskatīts Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā un tika atbalstīts. Vēlāk to izskatīja Juridiskā komisija. Pieci deputāti nobalsoja “par”, četri atturējās, viena deputāte balsoja “pret”. Ar šādu rezultātu likumprojekts netika atbalstīts.

Par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz atbildību fiziskajām personām, cilvēkiem, kas slēdz aizliegtu vienošanos. Tas neskar juridiskās personas, proti, tā, kā mums ir patlaban, ar juridisko personu uzņēmumu pārkāpumiem strādā Konkurences padome. Tāpat paredzēts darīt arī turpmāk, proti, saglabāt attiecīgo kārtību. Likumprojektā atrunāts, ka juridiskajām personām nav piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, tādēļ ka uzņēmumam sodu piemēro un piemēros Konkurences padome. Likumprojekts arī paredz iespēju fiziskajai personai, kura izdarījusi šādu pārkāpumu, tikt atbrīvotai, ja tā ziņo par pārkāpumiem un ja tā veicina nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. Patlaban cilvēkiem nekādas atbildības nav, un likumprojekts paredz šādu nodarījumu kriminalizāciju. Kā es jau teicu, komisijas vairākums neatbalstīja, bija 50 procenti pret 50 procentiem.

Varam debatēt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Kalniņai.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Tirgus ekonomikas apstākļos godīga konkurence ir galvenais ekonomiskās aktivitātes regulators. Tā veicina inovācijas, pazemina cenas un panāk preču un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, tādējādi nodrošinot tautas kopējo labklājības pamatu. Godīga konkurence pati par sevi ir vērtība, tā ir jāaizsargā, un tā tiek aizsargāta gan Eiropas Savienības līmenī, gan nacionālajā līmenī.

Tomēr Latvijā mēs sastopamies ar nopietnu problēmu. Smagākais godīgas konkurences pārkāpums – aizliegtas vienošanās – ir iesakņojušās komercdarbības vidē. Cieš visa sabiedrība – patērētāji, valsts, uzņēmēji. Konkurence tiek kropļota, tiek grauts tiesiskums un paļāvība uz to, ka valsts ir spējīga nodrošināt un nosargāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem. Tas nozīmē, ka aizliegtu vienošanos gadījumā šobrīd spēkā esošajā regulējumā paredzētais sods juridiskajām personām īsti nedarbojas. Un iemesls tam ir vienkāršs – fiziskās personas, konkrētie cilvēki, kuri slepeni vienojas un ir reāli ieinteresēti veikt konkurenci kropļojošas darbības sava izdevīguma labad, paliek nesodītas. Šāda aizliegtās sarunāšanas tradīcija ir jāizbeidz.

Fiziskajām personām, reālajiem sarunātājiem, beidzot ir jānosaka sods Krimināllikumā. Tikai nosakot sodu, mēs varam panākt, ka iepirkumos aizliegtu vienošanos gadījumā vainīgās fiziskās personas saņem sodu. Tikai nosakot sodu, mēs varam panākt, ka likuma spēks strādā preventīvi, atturot fiziskās personas no šādas prettiesiskas rīcības.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes un deputāti! Lai gan komisija šo likumprojektu neatbalstīja un balsis sadalījās uz pusēm, mums šodien tomēr ir iespēja šo lēmumu vērst par labu, jo problēma nav pazudusi un sabiedrības pieprasījums pēc taisnīgiem tirgus noteikumiem un ekonomikas, kas kalpo visiem cilvēkiem, nevis dažiem negodprātīgajiem un ietekmīgajiem, nav pazudis.

Debatēs komisijā izskanēja dažādi procesuāli argumenti. Bet ne jau procesuālie argumenti vai jautājumi ir tas, kas šodien izšķirs šo jautājumu. Procesuālo regulējumu var un vajag pilnveidot daudzās jomās, arī šajā, bet tas nedrīkst kļūt par ieganstu neko nedarīt, īpaši tur, kur problēma ir sistēmiska un gadiem zināma mums visiem.

Aizliegtas vienošanās un to izplatība un ietekme uz ekonomiku Latvijā ir būtisks sistēmas robs, tā ietekme tiešām ir graujoša. Jā, protams, Konkurences likums šobrīd skaidri aizliedz vienošanās un paredz būtiskus sodus juridiskajām personām. Taču realitātē fiziskās personas, cilvēki, kuri plāno, organizē un īsteno šīs vienošanās, paliek ārpus atbildības. Neviens nevar noliegt, ka šī problemātika Latvijā pastāv jau kopš neatkarības atjaunošanas. Tā nav kaut kāda viena epizode vai viens skaļš gadījums. Tā ir dziļi iesakņojusies prakse, kas ilgstoši kropļo konkurenci. Kas ir vēl būtiskāk – tā grauj sabiedrības uzticību taisnīgumam ekonomikā un taisnīgumam mūsu valstī kopumā.

Runājot par karteļiem, mums ir tendence šo jautājumu ierāmēt šauri kā kaut kādu tehnisku publisko iepirkumu problēmu vai šauru juridisku jautājumu. Taču no “PROGRESĪVO” un sociāli atbildīgas politikas skatpunkta tas ir daudz plašāks taisnīguma jautājums, jo būtībā karteļi nozīmē ļoti vienkāršu lietu – cilvēki Latvijā maksā daudz vairāk, nekā viņiem būtu jāmaksā, un no tā pelna negodprātīgi cilvēki. Jā, šajā likumprojektā ir par to, ka valsts pārmaksā iepirkumos, bet tikpat būtiski ir tas, ka cilvēki pārmaksā ne tikai tad, kad tiek izlietota viņu nodokļos samaksātā nauda, bet arī tad, kad viņi vienkārši iegādājas produktus veikalā.

Cilvēki redz un sabiedrība pamatoti skaļi runā par to, ka tie paši produkti Lietuvā un Igaunijā bieži maksā lētāk. Tāpēc rodas jautājums – vai tirgus patiešām darbojas godīgi?

Tieši tāpēc ir svarīgi pateikt, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais alternatīvais risinājums, par ko mēs šonedēļ runājām komisijā, protams, uzlabotu situāciju, bet nav pilnvērtīga alternatīva šiem grozījumiem. Nepietiek tikai paplašināt administratīvo atbildību, paredzot tirgus dalībnieku amatpersonām ierobežojumu ieņemt amatus uz pāris gadiem. Lai gan tas, protams, ir solis pareizajā virzienā, tas neaizstāj nepieciešamību vērsties pret šiem pārkāpumiem smagākajos gadījumos ar kriminālatbildību.

Aicinu mūs visus būt godīgākiem pret sevi un sabiedrību šajā jautājumā. Ja administratīvie sodi būtu pietiekami atturoši, mēs nerunātu kārtējo reizi par šo jautājumu. Pēdējos mēnešos... nu jau gados... esam dzirdējuši publiskajā telpā ļoti skaļus paziņojumus par cīņu ar to, ka Latvijā ir tik dārgas pārtikas preces. Taču sabiedrība ļoti labi redz atšķirību starp PR aktivitātēm un strukturāliem risinājumiem un cīņu ar cēloņiem. Piemēram, ar to, ka daži ietekmīgi cilvēki uzskata, ka viņu peļņa ir svarīgāka par to, kā dzīvo vai jau izdzīvo milzīga Latvijas sabiedrības daļa. Ja mēs tiešām gribam mazināt dzīves dārdzību, tad nepietiek ar kampaņām vai paziņojumiem, vai brīvprātīgiem memorandiem. Ir vajadzīgi reāli instrumenti, kas reāli maina uzvedību tirgū, un šis būtu viens no tiem.

Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši zema pirktspēja un augsta dzīves dārdzība, ne tikai salīdzinot ar Eiropu kopumā, bet salīdzinot arī ar Lietuvu un Igauniju. Daudziem cilvēkiem Latvijā – lielākai daļai – katrs cenu pieaugums nav vienkārši kaut kāda statistika ekselī, bet jautājums par to, vai pietiks naudas pārtikai, rēķiniem un citām savām un savu bērnu vajadzībām, par vēlmēm nemaz nerunājot. Tā nav nejaušība, ka tieši šobrīd valdība paplašina mājokļa pabalstu augsto apkures cenu dēļ. Tas cilvēkiem šodien ir nepieciešams atbalsts, taču sociāli atbildīga politika nedrīkst būt saukļu līmenī vai apstāties pie seku kompensēšanas. Mums ir jācīnās ar cēloņiem.

Ja tirgos veidojas slepenas vienošanās, ja konkurence tiek mākslīgi ierobežota, ja daļa uzņēmumu var uzturēt augstākas cenas, nekā tās būtu godīgas konkurences apstākļos, tad mēs nonākam situācijā, kad valsts maksā pabalstus, bet piever acis uz mehānismiem, kas veicina šo dzīves dārdzību. Tas nav ne saprātīgi, ne ilgtspējīgi.

Protams, šis likumprojekts viens pats neatrisinās visas konkurences problēmas, nesamazinās pārtikas cenas un neatrisinās pirktspējas problēmu. Tas vismaz daļēji aizpildītu robu sistēmā un dotu signālu, ka mēs apzināmies, ka tirgus kropļošana nav pieļaujama, un to pieņemam likumos.

No progresīvas un sociāli atbildīgas politikas skatpunkta godīga konkurence pati par sevi nav pašmērķis. Tā ir instruments, lai cilvēki nepārmaksātu par pirmās nepieciešamības precēm, šajā gadījumā – arī lai valsts nepārmaksātu iepirkumos. Šodien mēs izdarīsim politisku izvēli, vai gribam turpināt paļauties tikai uz sodiem uzņēmumiem, kurus lielie tirgus spēlētāji tāpat var ierēķināt savās izmaksās, vai skaidri pateiksim: ja tu apzināti kropļo tirgu savas alkatības dēļ un liec visai sabiedrībai par to pārmaksāt, tev par to iestājas personīga atbildība.

Šis stāsts nav tikai par taisnīgumu ekonomikā kā konceptu, bet arī par iespēju dot sabiedrībai uzticību, ka likumi ir rakstīti visas sabiedrības interesēs, nevis kalpo dažiem, kuri vēlas negodprātīgi un alkatīgi pelnīt uz sabiedrības vairākuma rēķina. Ir jābeidz tikai cīnīties ar sekām. Mums ir nopietni jāstrādā, lai novērstu šīs netaisnības cēloņus.

Aicinu atbalstīt likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes, deputāti! Aizliegtas vienošanās, ko mēs tautā saucam arī par karteļiem, nav tikai formāls konkurences pārkāpums. Mēs runājam par apzinātām slepenām tirgus manipulācijām. Konkurenti vienojas par cenām, sadala tirgu, manipulē ar iepirkumiem, dažreiz pat vienojas un saskaņo darba algu politiku. Tā ir apzināta sabiedrības vairākuma interešu ignorēšana šauru grupu interesēs.

Mēs ļoti labi zinām rezultātu – valsts un pašvaldības pārmaksā, nodokļu maksātāji maksā vairāk, godīgi uzņēmēji tiek izspiesti no tirgus, inovācijas un attīstība tiek bremzēta. Diemžēl aizliegtas vienošanās ir bijusi daļa no mūsu ikdienas publiskajos iepirkumos jau daudzus gadus. Katrs šāds gadījums grauj uzticību valstij uzņēmēju, iedzīvotāju, ārvalstu investoru vidū... sabiedrībai, kas godprātīgi, grūti un sūri maksā nodokļus.

Ja mēs patiesi iestājamies par tiesiskumu, par godīgu konkurenci, tad ar pašreizējo sodu politiku nevaram samierināties. Jau 2023. gadā ģenerālprokuratūra vērsās pie tā laika Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu – 211.1 – pantu, kas paredzēja kriminālatbildību. Diemžēl šī iniciatīva toreiz netika atbalstīta.

Pēc tam Eiropas Komisija savā ikgadējā tiesiskuma ziņojumā par Latviju īpaši norādīja uz šo gadījumu, ka, neskatoties uz prokuratūras atbalstu, šie grozījumi netika atbalstīti. Šos grozījumus Krimināllikumā atbalsta arī ārvalstu investori, kuri Latvijā iegulda kapitālu un sagaida godīgu, caurspīdīgu tirgus vidi.

Mēs zinām, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs par aizliegtu vienošanos fiziskām personām ir paredzēta kriminālatbildība, tas iekļauj arī reālus cietumsodus un aizliegumus ieņemt amatus. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsver, ka efektīvai cīņai ar karteļiem tā ir sankciju kombinācija – gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība, monetārās un nemonetārās sankcijas.

Šodien es aicinu padomāt par vienu jautājumu – vai manipulācijas ar publiskajiem iepirkumiem, slepenas vienošanās par cenām un tirgus sadali pēc savas būtības ir vai nav ekonomisks noziegums ar plašām sekām? Latvijas Krimināllikumā jau ir paredzēta kriminālatbildība par virkni ekonomisko noziegumu. Kāpēc lai konkurences apzināta iznīcināšana būtu mazāk nopietna?

Administratīvie sodi uzņēmumiem ir nepieciešami, bet personiskas kriminālatbildības risks uzņēmumu vadītājam var radīt pastiprinošu, atturošu efektu, kas maina uzvedību. Mēs nedrīkstam atlikt šo lēmumu tikai tāpēc, ka gaidām kaut kādu paralēlu likumdošanas procesu noslēgšanos, kas var nekad nenotikt. Ja vēlamies reālu rezultātu, mums ir jāpieņem lēmums šodien.

Šie grozījumi nekādā gadījumā nav vērsti pret uzņēmējdarbību. Tie ir vērsti pret negodīgumu. Tie aizsargā godīgus uzņēmējus, aizsargā nodokļu maksātājus un aizsargā Latvijas reputāciju. Tāpēc Saeimai šodien ir iespēja spert skaidru soli – par godīgu konkurenci, atbildību un taisnīgumu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja mums ir kāda negodīga lieta mūsu sabiedrībā, tad tās ir aizliegtas vienošanās jeb karteļi. Mums ir iespēja šodien, pirmajā lasījumā atbalstot šo likumprojektu, faktiski uzsākt skaidru cīņu par to, ka tās tiek izbeigtas un tie indivīdi, kuri iesaistās karteļos un veic aizliegtas vienošanās, tiek sodīti.

Tas ir saistīts ar to, ka šajos iepirkumos ne tikai tiek samaksātas negodīgās cenas, par kurām notiek vienošanās, bet vainīgie faktiski nesaņem sodu. Jā, protams, Konkurences padome var konstatēt, ka attiecīgā juridiskā persona ir iesaistīta, bet amatpersonas, dibinātāji un īpašnieki var dibināt nākamo uzņēmumu un iesaistīties nākamajā kartelī nākamajā iepirkumā. Ir jābūt atturošam mehānismam, kas to nepieļautu. Un Krimināllikuma grozījumi, manuprāt, to skaidri piedāvā.

Vēl jāatgādina, ka gandrīz pirms gada mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatījām vienu šādu negodīgu, netaisnīgu gadījumu, kas bija Latvijas Universitātes gadījums. Latvijas Universitāte kā persona, kura piedalījās... tie, kuri veica iepirkumu, iepirka pakalpojumu – būvniecību... un tās personas bija kartelī. Latvijas Universitāte ne tikai samaksāja augstāku cenu par būvobjektu, bet pēc tam saņēma uzrēķinu 6,7 miljonu eiro apmērā, kas viņiem bija jāatmaksā Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, jo tā bija arī Eiropas Savienības fondu izmantošana.

Tie ir tie gadījumi, ar kuriem praksē saskaras iepirkumu veicēji. Un tās ir tās lietas, kas, manuprāt, ir jānovērš, likumdošana ir jāpilnveido, lai nākotnē mēs nepārmaksātu par iepirkumiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs vakar Juridiskajā komisijā izskatījām grozījumus Konkurences likumā, ko virza Ekonomikas ministrija... ir sagatavojusi, pieteikusi kā alternatīvu fizisko personu kriminālatbildībai... un paredz, ka tirgus dalībnieku amatpersonas atbild administratīvā procesa ietvarā. Droši vien šodien viens no argumentiem neatbalstīt šos grozījumus būs tas, ka sākumā ir jāizvērtē administratīvās atbildības efektivitāte un tikai tad var sākt diskutēt par kriminālatbildības ieviešanu.

Kolēģi, katrs pats var spriest par to, vai aizliegums trīs gadus ieņemt amatu uzņēmumā varētu būt efektīvs mērķu sasniegšanai un vai tas ir atbilstošs šādu nodarījumu kaitīgumam. Pats galvenais – vai tas ir atturošs soda mērs.

Jāteic, ka šajā ļoti ilgajā diskusijā starp diviem viedokļiem tomēr ir daži saskares punkti. Visi ir vienisprātis, ka fiziskās personas, kuras faktiski piedalās iepirkumu sarunāšanā, ir jāsauc pie atbildības. Tāpat pastāv pilnīga vienprātība tajā, ka aizliegta vienošanās ir ļoti nopietns pārkāpums ar ļoti augstu kaitīguma pakāpi. Visi saprot, ka mākslīgi sadārdzinātu iepirkumu rezultātā pārmaksā ne tikai patērētāji. Cieš ne tikai valsts, pašvaldību budžets, bet arī paši uzņēmēji cieš kropļotas konkurences dēļ.

Tātad jautājums ir tikai par to, kāds šajā gadījumā ir efektīvākais atbildības veids kā atbilstoša valsts reakcija uz šiem nodarījumiem. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka divi koncepti – kriminālatbildība un administratīvā atbildība fiziskajai personai – nav nekādā ziņā pretrunā viens otram. Būtu pat loģiski, ka tie pastāvētu vienlaicīgi.

Par kriminālatbildības slieksni. Komisijā izskanēja dažu institūciju viedokļi, ka likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektā “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” paredzētais kriminālatbildības slieksnis būtu jāprecizē, tas būtu pārvērtējams. Pilnīgi piekrītu, ka par to var un vajag tālāk diskutēt. Taču, noraidot šos likumprojektus, jebkāda diskusija pēc būtības tiek izslēgta, un vismaz šeit, Saeimā, mums nav nekādas iespējas dzirdēt argumentus, kas būtu pārliecinoši, – neiet šo kriminālatbildības ceļu.

Tāpēc lūdzu konceptuāli atbalstīt šos grozījumus, dot iespēju mums turpināt diskusiju, lai atrastu samērīgu un piemērotu sodu, kas attur no iesaistīšanās karteļos. Aicinu atcerēties, ka kartelis – tas nav bizness vai tikai tirgus vai ekonomikas jautājums. Tā pēc būtības ir zagšana no sabiedrības. Arī padomāt, kādu signālu, noraidot jau saknē šo ideju, mēs sūtītu sabiedrībai un godīgiem uzņēmējiem.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Komisijas vārdā es jūs jau informēju par likumprojekta būtību. Tagad vēlos padalīties ar savu viedokli par notiekošajiem procesiem.

Atklāti sakot, esmu izbrīnīts, ka mums joprojām ir jātērē laiks, lai pārliecinātu par pašsaprotamu lietu. Formula ir ļoti vienkārša: ja ir kaitīga darbība, par kaitīgu darbību ir jābūt atbildībai. Jo kaitīgāks nodarījums, jo lielāka atbildība. Mani priecē, ka šogad es jau dzirdu no oponentiem: jā, kartelistu darbība ir naudas izkrāpšana, tas ir nopietni, uz to vajadzētu reaģēt. Tātad mēs progresējam. Šeit vairs nav jāstrīdas.

Tomēr neredzu, ka visi atbalsta attiecīgo ierosinājumu. Kāpēc tā notiek? Kādi ir argumenti? Pamatā es dzirdu divus.

Pirmais arguments. Ja būs kriminālatbildība, tas traucēs Konkurences padomei strādāt. Kā tas var traucēt, ja Konkurences padome strādā ar uzņēmumiem, juridiskām personām? Likumprojektā runa ir par cilvēkiem. Mēs iestrādājam vairākas normas, kas pasaka, ka svarīgi to norobežot un nepieļaut, ka divas institūcijas vienlaikus dara līdzīgu darbību.

Tieši tādēļ mēs runājām komisijas sēdē, ka pamatā scenārijs var būt tāds: Konkurences padome veic izmeklēšanu, piemēro administratīvo sodu uzņēmumam, un pēc tam, ja izmeklētāji, prokuratūra var, izpildot kriminālprocesuālās pierādīšanas standartu, pierādīt cilvēka vainu, arī tas, kurš ar savām rokām izdarīja pārkāpumu, tiks saukts pie atbildības. Nav pierādījumu – nav atbildības. Faktiski kriminālatbildība ir turpinājums tam darbam, ko patlaban veic Konkurences padome. Kāda mums patlaban situācija? Konkurences padome pieliek punktu lietai, mēs redzam cilvēkus, kuri veica šīs darbības, bet viņiem nav nekādas atbildības. Mums vajadzētu to mainīt.

Otrais arguments, ko izmanto oponenti, – mums nevajag kriminālatbildību, mums būs administratīvā atbildība. Vakar notika Juridiskās komisijas sēde, un mums bija iespēja uzklausīt autorus. Tagad varam runāt par to, ko viņi piedāvā. Kolēģi, ko piedāvā likumprojekta autori? Likumprojekta autori (Starpsaucieni.)... Tūlīt daži kolēģi nomierināsies, un es turpināšu izmantot to laiku, kas dots man.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka kolēģi, kuri neatbalsta kriminalizāciju, uzskata, ka var izmantot administratīvo atbildību. Par to varētu runāt, ja būtu piedāvāti efektīvi instrumenti. Bet kādu alternatīvu mums piedāvā? (Starpsauciens.) Alternatīva ir šāda. Pirmām kārtām, runājot par personu loku, ir piedāvāts, ka administratīvā atbildība būs valdes locekļiem, padomes locekļiem, prokūristiem. Darbiniekiem atbildības nav. Tiem cilvēkiem, kas iesaistās un palīdz, atbildības nav. Tātad cilvēku, personu loks ir sašaurināts. Kādus sodus piedāvā tiem cilvēkiem? Vienu – aizliegumu turpināt savu darbu. Tas ir sods. Cilvēks, kurš ieņem amatu, vairs neieņems to amatu. Tāds ir piedāvājums. Tā ir tā atbildība.

Vakar jautāju kolēģiem, kas gatavoja projektu, kāpēc nav naudas soda. Dzirdēju atbildi, ka naudas sods nebūs efektīvs. Administratīvās atbildības ietvaros mēs piemērojam naudas sodu. Mēs piemērojam šo sodu, un loģiski būtu piedāvāt vismaz to. Nē, mums šis sods nav vajadzīgs.

Nākamais jautājums: kādā laika posmā varēs saukt pie atbildības? Iestrādātā norma – trīs gadu noilgums. Konkurences padomes pārstāvji, diskutējot par šo normu, norādīja: tad nebūs jēgas!

Nu nepaspēs viņi trīs gadu laikā izmeklēt – nē, mēs tā gribam! Jautāju, kas būs ar tiem, kas atbalsta, kas nestrādā, bet staigā un sarunā, – nē, viņiem nedrīkst pieskarties, viņiem nevajag atbildību! Tāds ir tas priekšlikums, tāda ir tā ideja.

Es saprotu, ka, ja mēs runājam par atbildību, mēs nevaram Konkurences likumā rakstīt brīvības atņemšanu, bet man šķiet, ka mums mēģina pārdot alternatīvu, kurai nav nekāda satura. Tas tika darīts, lai vienkārši pateiktu: mums ir cits risinājums... Bet tam nav satura. Tam nav nekāda satura. Tur nav nekādas atbildības.

Kolēģi, uzskatu, ka, ja mēs tiešām saprotam, ka nodarījums ir kaitīgs, mums ir jāparedz atbildība un jāiet tālāk. Mums ir jādomā par to, kā normatīvos aktus salāgot, lai tas būtu efektīvi. Pietiek pretoties! Pietiek aizstāvēt kartelistus!

Nobalsojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 12, atturas – 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Starpsaucieni: “Ū!” Aplausi.)

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. Ņemot vērā, ka komisijā likumprojekts nebija atbalstīts, komisija nepiedāvāja priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet, manuprāt, tas varētu būt viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. Viens mēnesis (Starpsauciens: “19. datums!”)... 19. marts. Citu priekšlikumu nav? Tad 19. marts ir likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar pirmajā lasījumā tikko atbalstīto. Mēs saprotam, ka kriminālatbildība nevar būt no pirmā eiro vai pirmā centa. Ir svarīgi piemērot tādu instrumentu kā krimināltiesības... pie zināmiem apmēriem. Tādēļ ir piedāvāts šajā likumā atrunāt, kāds ir slieksnis.

Ko tas nozīmē – liels apmērs? Tie projekti ir saistīti. Un, kā jau bija norādīts, mums komisijas sēdē bija diskusija par to, vai nevajadzētu pārskatīt piedāvājumu, kas ir iestrādāts šajā likumā. Bet par to mēs noteikti diskutēsim.

Kolēģi, es tagad lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Komisijas vārdā es to nevaru darīt. Bet likumprojekti ir saistīti. Komisija neatbalstīja tāpēc, ka neatbalstīja pirmo, bet ir svarīgi, lai tie tiktu skatīti kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 12, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam. (Starpsauciens.)

Priekšlikums droši vien – tāpat kā iepriekšējam likumprojektam – viens mēnesis, kas ir 19. marts. Vai visi piekrīt? (Starpsauciens: “Jā!”) Visi piekrīt. Tātad 19. marts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Kapsētu likums”, otrais lasījums.

Saņemts 81 priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Kapsētu likums”.

Vēlos atgādināt, ka tas ir pilnīgi no nulles jaunradīts likums.

Īstenībā kapu kultūra Latvijā ir ļoti svarīga ikvienam. Diemžēl arī saskaršanās ar šo jautājumu ikvienam ir neizbēgama. Mani īstenībā izbrīna, ka vēl nebija likuma, kas regulētu šīs svarīgās jomas galvenos pamatprincipus, bet tagad tāds tiek veidots, un otrajā lasījumā komisijā pie tā aktīvi tiek strādāts.

Ņemot vērā šī likuma aktualitāti un lielo sabiedrības interesi par to... arī deputātu interese ir liela... šodien sēdē pārliecinājos par to, vairākiem deputātiem runājot... Pieņemu, ka deputāti ir labi pazīstami ar priekšlikumu tabulu, tad varbūt es varu detalizēti neskaidrot katru priekšlikumu, ņemot vērā lielo priekšlikumu skaitu, bet virzīties operatīvi uz priekšu, lai šis svarīgais likums tiktu pieņemts.

Visu pēc kārtas. Saņemts 81 priekšlikums.

1. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Nosaka apbedīšanas definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

G. Liepiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

G. Liepiņš. 4. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 5. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 6. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 7. – komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Ir atbalstīts! Atvainojiet, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Deputāti arī tam piekrīt, jā.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 9. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 11. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 13. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 15. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 16. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 17. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 18. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 19. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 20. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 21. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 22. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 23. – deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 24. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 25. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 26. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 28. – deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 29. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 30. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 31. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 32. – VARAM ministra Raimonda Čudara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 33. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

G. Liepiņš. 34. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 35. – komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Ui, atvainojiet otrreiz! Ir atbalstīts! Otrā kļūda, ļoti atvainojos. Turpināsim uzmanīgāk.

36. – Varam ministra Raimonda Čudara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. un 37. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 37. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 39. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 40. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 41. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 43. – Varam ministra Raimonda Čudara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 47. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 48. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 49. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 50. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 51. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 52. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 53. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 54. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 55. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.)

G. Liepiņš. “Aizstāt 9. panta trešajā daļā skaitļus un vārdus “1., 2. un 5. punkta” ar skaitli un vārdu “1. punkts”.” Ja kādam ir interese, jā...

Nākamais – 56. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 57. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 59. – deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 60. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 61. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 62. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 63. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 65. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 67. – deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 68. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 69. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 71. – deputāšu Janas Simanovskas un Leilas Rasimas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam papildināt Kapsētu likumu, paredzot, ka katrai valstspilsētas pašvaldībai ir jāizveido un jāuztur vismaz viena publiska mājas (istabas) dzīvnieku kapsēta.

Šis priekšlikums kaut kad varētu būt nepieciešams ļoti daudziem no šeit klātesošajiem, jo šobrīd situācija ir paradoksāla. Pašvaldībām ir pienākums nodrošināt bezsaimnieku un klaiņojošo dzīvnieku apbedīšanu, taču iedzīvotājiem, kuri rūpējušies par savu lolojumdzīvnieku, mīlējuši to un vēlas to pēc viņa mūža beigām apbedīt cieņpilni, šādas iespējas bieži vien nav, tāpēc ka komersantu piedāvājumi ir dārgi. Savukārt, ja cilvēkam ir privāta teritorija, tad ievērot stingrus noteikumus... privātā zemes gabalā viņš savu dzīvnieku var apbedīt... tai pašā laikā, ja cilvēkam nav privātas zemes teritorijas, kā tas ir bieži vien, dzīvojot valstspilsētās, tad viņam šādas iespējas – cieņpilni apbedīt savu dzīvnieku – nemaz nav. Tas, ko nereti dara iedzīvotāji, darot to nesankcionēti, –apglabā publiskās teritorijās, parkos vai mežos, un tas nav ne droši, ne legāli. Un tas nav arī cieņpilni.

Tāpēc mēs piedāvājam risinājumu – pienākumu valstspilsētām izveidot vismaz vienu publisku dzīvnieku kapsētu savas teritorijas iedzīvotājiem. Turklāt šis priekšlikums nenoteic, ka pašvaldībai tas ir pašai jānomaksā. Pašvaldība par to var prasīt nodevu. Šobrīd to ir izdarījušas atsevišķas pašvaldības, piemēram, Cēsu, Gulbenes un Jēkabpils. Tas nozīmē, ka tas ir iespējams, to var izdarīt. Bet valstspilsētās šādu publisku kapsētu dzīvniekiem nemaz nav.

Vēl gribu uzsvērt, ka dzīvnieks daudzām ģimenēm nav tikai īpašums. Dzīvnieks daudzām ģimenēm ir ģimenes loceklis, un daudzas ģimenes grib no ģimenes locekļa atvadīties cieņpilni. Tieši tāpēc mēs ierosinājām šo priekšlikumu, lai pašvaldības varētu ierīkot kapsētas un segt pamatotos izdevumus, nosakot samērīgu maksu lietotājiem. Mēs arī paredzam pārejas periodu – tas stātos spēkā tikai nākamgad.

Līdz ar to, es uzskatu, šis priekšlikums sakārto juridisku un praktisku problēmu, kam šobrīd nav risinājuma. Aicinu atbalstīt, jo tas, kā mēs izturamies pret dzīvniekiem, liecina par to, kāda mēs esam sabiedrība un kā izturamies arī cits pret citu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 33, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. Komisijas vārdā vēlos piebilst – mēs rūpīgi izskatījām šos priekšlikumus, un problēma tiešām ir aktuāla. Tā būtu jārisina, tomēr to nav iespējams darīt šajā likumā, jo šis likums nosaka cilvēku apbedījumus... kapsētas, tāpēc dzīvnieku apbedījumus nav iespējams... risināt šajā likumā.

Tālāk. 72. – deputātu Anitas Brakovskas un Valda Maslovska priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 28, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 73. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 74. – deputātu Anitas Brakovskas un Valda Maslovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 75. – deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 76. – deputātu Anitas Brakovskas un Valda Maslovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 77. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 78. – deputātu Anitas Brakovskas un Valda Maslovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 79. – deputāšu Janas Simanovskas un Leilas Rasimas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 80. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 81. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kapsētu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5. marts.

Paldies par vienbalsīgo atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Liepiņš. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priecājos, ka par iepriekšējo likumprojektu bijām tik vienbalsīgi, un ceru, ka arī par šiem grozījumiem balsosim līdzīgi.

Šodien Sociālo un darba lietu komisijā skatījām grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Ņemot vērā, ka 2026. gada janvārī un februārī Latvijā tika novērotas zemas gaisa temperatūras un būtiski pieauga apkures izdevumi un citi ar mājokļa uzturēšanu saistītie maksājumi, šo faktoru ietekmē daudzas mājsaimniecības, īpaši ar zemākiem ienākumiem, saskaras ar ievērojami lielākiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, kas rada papildu finansiālo slogu.

Izskatāmais likumprojekts paredz 2026. gada ziemas periodā uz laiku no 1. janvāra līdz 30. aprīlim palielināt mājokļa pabalstu aprēķinā piemērojamos koeficientus. Šie grozījumi paredz būtisku pabalstu aprēķinu koeficientu palielināšanu visām mērķa grupām. Tiks paplašināts arī atbalsta saņēmēju loks, tādējādi nodrošinot mērķētāku atbalstu mājsaimniecībām paaugstinātu mājokļu uzturēšanas izmaksu apstākļos.

Ņemot vērā, ka esošā situācija prasa steidzamus risinājumus, lai izvairītos no parādiem par mājokļa izdevumiem, ir ļoti svarīgi, ka šis regulējums stājas spēkā pēc iespējas ātrāk.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies par atbalstu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

Z. Skujiņa-Rubene. Ņemot vērā, ka šim regulējumam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, mūsu piedāvājums ir kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20. februāri pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē?

Z. Skujiņa-Rubene. Izskatīšana – 26. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Pēdējais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 703 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Rokas nost no Gors – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! 2026. gada 5. janvārī Saeima saņēma 10 703 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Rokas nost no Gors – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam”.

Šī gada 11. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi. Viņš skaidroja, ka, lai arī Rēzeknes pašvaldība vairs neizskata jautājumu par koncertzāles nodošanu privātam nomniekam, iniciatīva pēc savas būtības joprojām ir aktuāla. Pārstāvis pauda viedokli, ka būtu jāizstrādā tāds tiesiskais regulējums, kas turpmāk liegtu pašvaldībai vienpersoniski pieņemt lēmumus par stratēģiskas nozīmes kultūras iestādi.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā kultūras ministre informēja, ka Ministru kabinets ir uzdevis Kultūras ministrijai sadarbībā ar VARAM izstrādāt likumprojektu par valsts iesaisti koncertzāles pārvaldībā. Ministre uzsvēra, ka primārais jautājums ir koncertzāles ilgtspējas nodrošināšana un profesionālās kultūras pieejamība.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārstāvis apliecināja, ka pašvaldība vairs neizskata jautājumu par koncertzāles nodošanu privātam nomniekam. Viņš skaidroja, ka vienlaikus no pašvaldības puses nav atbalstīts ierosinājums par koncertzāles 75 procentu kapitāla daļu nodošanu valstij, jo, pašvaldības ieskatā, labākais sadarbības modelis būtu, ja slēgtu deleģēšanas līgumu.

Koncertzāles pārstāve vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt koncertzāles darbības stabilitāti un pēctecību neatkarīgi no politiskās varas, lai būtu iespējams saglabāt koncertzāles īstenoto stratēģiju un repertuāra politiku.

Savukārt Valsts prezidenta padomniece un Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvis akcentēja, ka kultūras politikas nepārtrauktība Latgales reģionā ir arī valsts drošības jautājums. Viņi atbalstīja Ministru kabineta ieceri sagatavot likumprojektu par valsts iesaisti koncertzāles pārvaldībā.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iesnieguma tālāko virzību un nodot to Ministru kabinetam, dodot uzdevumu līdz šā gada 20. martam Saeimai iesniegt risinājumu identificēto risku novēršanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 703 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Rokas nost no GORS – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Lai saprastu, kāpēc šodien vispār runājam par Latgales vēstniecību “Gors”, nedaudz jāatskatās uz notikumu attīstību pēdējo trīs četru mēnešu laikā.

2025. gada rudenī Rēzeknes pašvaldība pēkšņi dibināja darba grupu, pamatojoties uz pašvaldības pasūtītā koncertzāles darbību izvērtējošā audita rezultātiem. Audits vērtējis efektivitāti un finansiālo slogu. Būtiski, ka tajā netika konstatēts nekas tāds, kas pamatotu radikālu koncertzāles pārvaldības maiņu. Taču nu jau bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš tobrīd vēl nebija atstādināts, savās pārvaldības tradīcijās rosināja tieši to.

2025. gada decembrī publiski izskanēja viens no scenārijiem – koncertzāles nodošana privātam nomniekam. Tas izraisīja plašu sabiedrības reakciju. Tāpat Rēzeknes domes deputāti publiskajā telpā informēja par koncertzāles darbu analizējošās darba grupas formālo lomu, kurā lēmumus tik un tā vienpersoniski pieņemot pilsētas mērs.

Ministru kabinets pilnvaroja Kultūras ministriju kopā ar VARAM un Ekonomikas ministriju sākt pārrunas ar Rēzeknes pašvaldību. Pēc sabiedrības spiediena Aleksandrs Bartaševičs paziņoja, ka privātās pārvaldības variants vairs neesot prioritārs. Tomēr skaidrības nekļuva vairāk. Tieši otrādi.

Pēc nedēļas, gada nogalē, no amata tika atstādināta ilggadējā “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa, viņas vietā ieceļot ar nozari nesaistītu, bet mēram ļoti lojālu personu, kas vēl vairāk saasināja situāciju un izraisīja kritiku par labas pārvaldības principiem. Pret pēkšņām pārmaiņām iebilda ne tikai iedzīvotāji, par koncertzāles neatkarību iestājās arī eksperti – Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija, citu koncertzāļu vadītāji, pārvaldības eksperti.

Pēc sarunas ar pilsētas vadību kultūras ministre Agnese Lāce publiski pauda bažas par to, ka pašvaldībai pietrūkst izpratnes par kultūras institūciju lomu. Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka “Gors” ir ne tikai koncertzāle, bet latviskās un latgaliskās identitātes, kā arī nacionālās drošības jautājums.

Būtiski atzīmēt, ka decembra vidū mērs pats piedāvāja “Goru” pārņemt valstij, taču divas nedēļas vēlāk viņš jau pauž pretestību šai idejai un sašutumu, ka “Goru” kāds vēlas it kā atņemt. Jāuzsver, ka runa nemaz nebija par īpašuma atņemšanu. Valsts piedāvāja jaunu pārvaldības modeli ar valsts līdzdalību, nevis atsavināšanu bez kompensācijas.

Kāda ir Aleksandra Bartaševiča loma šajā lietā? Kādēļ no visiem pilsētai būtiskajiem jautājumiem viņš pēkšņi pieķērās tieši “Goram”? Kāds bija viņa patiesais nolūks? Zināms, ka priekšvēlēšanu kampaņā viņš publiski izteicās par to, ka viņu neapmierina “Gora” repertuārs. Vai viņš bija iecerējis pārņemt “Goru” savā varā jebkādā veidā – caur privātu uzņēmumu vai nomainot uz sev lojālu un paklausīgu vadītāju, kas piepildītu “Goru” ar Bartaševiča gaumei tīkamu popsīgu repertuāru, viesmāksliniekiem no austrumiem kā, piemēram, Poļina Gagarina, kas reiz jau greznoja pilsētas svētkus Bartaševiča vēlēšanu kampaņas desertā? Taču viņa pati vairs nevarēs atbraukt, jo ir iekļauta Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Aleksandrs Bartaševičs ir ilgstoši bijis dominējošs... politiskais spēks Rēzeknē, kurš jau divas reizes pamatoti atcelts no mēra amata. Viņa vadībā pilsēta ir saskārusies ar nopietnām finanšu problēmām un lojalitātē balstītu pārvaldību. Rēzeknē vadības nomaiņa pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās 15 gadu laikā jau ir kļuvusi par normu, un tieši reorganizācija bieži vien ir tas rīks, ar ko tiek iecelti Bartaševičam paklausīgi izpildītāji.

Pretēji atstādinātā mēra bažām “Gors” turpina pulcēt lielu auditoriju un 2025. gadu ir noslēdzis ar gandrīz 90 tūkstošu eiro peļņu. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo domes pasūtītajā auditā bija prognozēti aptuveni 70–80 tūkstošu eiro zaudējumi, bet faktiskie rezultāti izrādījās pretēji – gads tika noslēgts ar pozitīvu finanšu bilanci.

Koncertzāles “Gors” situācija skaidri parāda riskus – atsevišķu politiķu vēlmi ietekmēt kultūras saturu un virzīt to sev politiski izdevīgākā virzienā. Tieši šī spriedze starp kultūras autonomiju un politisko ietekmi ir viens no iemesliem, kāpēc “Gora” jautājums kļuva par valsts mēroga diskusiju.

Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē Kultūras ministrija prezentēja jaunu risinājumu “Gora” turpmākai pārvaldībai. Ministrija rosina veidot jaunu juridisku modeli – nodibinājumu, kurā vienlīdzīgi iesaistītos vairākas puses, proti, Rēzeknes pašvaldība, pats “Gors”, Kultūras ministrija, VARAM un valsts kapitālsabiedrība, kurai Kultūras ministrija deleģēs valsts kultūras uzdevumus. Tas nodrošinātu, ka “Gors” turpina darboties sabiedrības interesēs un pašvaldība nevar vienpersoniski mainīt koncertzāles darbību. Manuprāt, tas ir pašvaldībai izdevīgs piedāvājums, un ceru, ka tas tiks racionāli izvērtēts.

Svarīgi atcerēties, ka “Gors” nav tikai vietējas nozīmes kultūras objekts, tas ir izveidots valsts kultūrpolitikas ietvaros ar Eiropas Savienības un valsts finansējumu. Satura neatkarība ir drošības jautājums. Esmu gandarīta, ka mēs laikus esam identificējuši riskus un Kultūras ministrija un VARAM ir nemitīgi strādājuši, lai piedāvātu jēgpilnu risinājumu.

Paldies šīs iniciatīvas autoriem un sabiedrībai par iesaisti un pilsonisko nostāju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti dārgie kolēģi! Es zinu, ka ir vēls vakars, bet pats kā faktiski latgalietis esmu spiests uzkāpt uz šīs tribīnes un teikt šos vārdus. Saprotu, ka iepriekšējā runātāja Rasimas kundze ir no Rēzeknes... jau kuro reizi es gan no šīs tribīnes, gan neformāli dzirdu kritiku par Bartaševiča kungu, bet nevaru saprast – kā tad ir tā noticis, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņa politiskais spēks uzvarēja ar 51 procentu. Acīmredzot kaut kas Rēzeknes sabiedrībā, jūsuprāt, nav pareizi, ja visi viņu atbalsta.

Jūs sakāt, ka viņš ir tik slikts gan no tribīnes, gan neformāli... tad izskaidrojiet, kāpēc Rēzeknē viņam ir tik milzīgs atbalsts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 703 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Rokas nost no GORS – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

L. Rasima. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtības jautājumus.

Paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 19. februārī pulksten 17.00.

Deputātu Jura Viļuma, Andra Kulberga, Edgara Putras, Māra Kučinska un Lindas Matisones jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi”. Jautājums pāradresēts klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Klimata un enerģētikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš paredzētās ārvalstu vizītes dēļ. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi komandējuma dēļ.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Ramonas Petravičas jautājums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par pasta pakalpojumu kvalitāti un vienkāršo (neizsekojamo) sūtījumu nodrošināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 19. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Mārcis Jencītis un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas projekta efektivitāti un secinājumu ieviešanu izglītības kvalitātes uzlabošanā”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Viktorija Pleškāne, Linda Liepiņa, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers iesnieguši jautājumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par plūdu risku plānošanas politiku”.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei – motivācijai.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja, labdien! Godātie kolēģi! Latvijā par plūdiem mēs parasti sākam runāt tikai tad, kad ūdens jau ir pagrabos, kad ceļi ir slēgti un kad pašvaldību vadītāji meklē, kur ņemt smiltis... maisiem. Jautājums, ko mēs šodien uzdodam ministram, patiesībā ir daudz vienkāršāks: nevis vai būs plūdi, bet vai valsts ir gatava brīdim, kad tie sāksies?

Šā gada 11. februārī komisijā tika skatīti grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā. Tie paredz stiprināt plūdu risku pārvaldību, kartes, plānus, juridisko statusu, aktualizāciju, kārtību. Tas viss... uz papīra... izklausās ļoti pareizi. Kartes ir, cikli ir, pārskatīšana reizi sešos gados arī ir. Tikai daba negaida sešus gadus. Šobrīd visās Latvijas upēs stāv ledus. Mēs piedzīvojam bargu ziemu, un mēs visi zinām, kas Latvijā parasti notiek pēc šādas ziemas.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Tāpēc lūdzu aktualizēt šo jautājumu. Domāju, ka mēs saņemsim normālas atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, laiks!

Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Anita Brakovska, Kaspars Briškens, Ingrīda Circene, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Dombrava, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Kristaps Krištopans... ir, Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns un Edgars Tavars.

Paldies.

___

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 19.02.26 09:40 Balsojums 1
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu Ukrainai, pieminot tās pretošanos Krievijas bruņotajai agresijai (909/Lm14)

Datums: 19.02.26 09:49 Balsojums 2
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu Andrejam Mamikinam (912/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 19.02.26 09:50 Balsojums 3
Par - 86, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1214/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.02.26 09:54 Balsojums 4
Par - 37, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1218/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.02.26 10:03 Balsojums 5
Par - 32, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projeta iekļaušanu nākamās Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā. Par Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu Andrejam Mamikinam (912/Lm14)

Datums: 19.02.26 10:27 Balsojums 6
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.02.26 11:47 Balsojums 7
Par - 39, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (905/Lm14)

Datums: 19.02.26 11:50 Balsojums 8
Par - 85, pret - 4, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Igora Kasjanova apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (911/Lm14)

Datums: 19.02.26 12:00 Balsojums 9
Par - 40, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbildības uzņemšanos saistībā ar zaudējumu nodarīšanu PSKUS, Latvijas valsts un Eiropas pilsoņu budžetiem (113/P14)

Datums: 19.02.26 12:06 Balsojums 10
Par - 40, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par rīcību saistībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa celtniecību (114/P14)

Datums: 19.02.26 12:07 Balsojums 11
Par - 81, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1074/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.02.26 12:14 Balsojums 12
Par - 39, pret - 39, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 19.02.26 12:18 Balsojums 13
Par - 40, pret - 37, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 19.02.26 12:19 Balsojums 14
Par - 39, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 19.02.26 12:29 Balsojums 15
Par - 41, pret - 37, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 19.02.26 12:39 Balsojums 16
Par - 40, pret - 21, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 19.02.26 12:43 Balsojums 17
Par - 50, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 19.02.26 12:43 Balsojums 18
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.02.26 13:48 Balsojums 19
Par - 62, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1018/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.02.26 13:51 Balsojums 20
Par - 13, pret - 27, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Jaunatnes likumā (717/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.02.26 13:55 Balsojums 21
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (717/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.02.26 14:46 Balsojums 22
Par - 79, pret - 6, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 14:51 Balsojums 23
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1202/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 14:54 Balsojums 24
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1198/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 14:58 Balsojums 25
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (1199/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 14:59 Balsojums 26
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.02.26 15:34 Balsojums 27
Par - 63, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1200/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 15:36 Balsojums 28
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts robežsardzes likumā (1197/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 15:38 Balsojums 29
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1023/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 15:49 Balsojums 30
Par - 73, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Imigrācijas likumā (1136/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.02.26 15:50 Balsojums 31
Par - 78, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (1136/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.02.26 16:18 Balsojums 32
Par - 40, pret - 12, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1192/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 16:21 Balsojums 33
Par - 43, pret - 12, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1193/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 16:35 Balsojums 34
Par - 8, pret - 33, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Kapsētu likums (1032/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.02.26 16:36 Balsojums 35
Par - 10, pret - 28, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Kapsētu likums (1032/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.02.26 16:37 Balsojums 36
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kapsētu likums (1032/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.02.26 16:40 Balsojums 37
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1221/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 16:40 Balsojums 38
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1221/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.02.26 16:51 Balsojums 39
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 703 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Rokas nost no GORS – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam” turpmāko virzību (907/Lm14)

Datums: 19.02.26 16:55 Balsojums 40
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

19.02.2026.

09.00

11.00

13.40

15.30