Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2025. gada 15. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, vēlreiz aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas šī gada 15. maija kārtējo sēdi.

Šogad Latvija svin 30 gadus kopš pievienošanās Eiropas Padomei. Šodien un rīt Latvijā notiek Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komitejas sēde. Latvijā ir ieradies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents.

Šodien Saeimas sēdi sākam ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta Teodora Rusopula (Theodoros Rousopoulos) uzrunu. Lūdzu!

T. Rusopuls (Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents).

Labrīt, godātie kolēģi! (Uzrunā latviešu valodā. Aplausi.) Godātā spīkere! Dārgie kolēģi! Iesākumā vēlos pastāstīt manu vismīļāko stāstu par to, kā radās Eiropas Padome.

Tā bija tumša 1943. gada ziemas nakts. Vāciešu bumbām krītot pār Londonu, BBC radio premjers Čērčils (uzvaras premjers, kā mēs viņu pazīstam) uzrunāja britu tautu un šajos ciešanu laikos solīja cerību. Viņš solīja, ka tad, kad karš beigsies, viņš uzņemsies iniciatīvu un izveidos valstu savienību, kas būs veltīta mieram un demokrātijai. Viņš pat tai deva nosaukumu – Eiropas Padome. Un šī vīzija kļuva par realitāti 1949. gada maijā, kad tika izveidota Eiropas Padome, lai uzturētu demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma vērtības. Kopš tā laika tai ir pievienojušās daudzas valstis. Latvija šobrīd atzīmē jau ļoti daudz gadu kā Eiropas Padomes dalībvalsts – ievērojama, līdztiesīga un aktīva Eiropas Padomes dalībvalsts.

Kā Parlamentārās asamblejas, kas ir viena no galvenajām struktūrām Eiropas Padomē, prezidentam man ir gods pārstāvēt 612 dalībnieku organizāciju – 306 pārstāvjus un 306 aizstājējus no Eiropas valstu parlamentiem. Mūsu asambleja rīko plenārsesijas, un tai ir dažādas komitejas, tāpat kā jebkurā valsts parlamentā. Dalībnieki sagatavo ziņojumus un rekomendācijas, lai veicinātu demokrātiskos standartus.

Kas ir īpaši būtiski – mūsu darbs ir uz brīvprātības pamata, algu par to mēs nesaņemam. Tas reizēm noved pie pārpratumiem. Mūsu dalībnieki mājās var tikt kritizēti par to, ka nav uz vietas, lai gan patiesībā viņi no agra rīta līdz pat vēlam vakaram smagi strādā Strasbūrā, aizstāvot demokrātiskās vērtības.

Starp mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir tiesnešu ievēlēšana. Mēs ievēlējam Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus, izraugāmies mūsu organizācijas ģenerālsekretāru, dažādās valstīs novērojam vēlēšanas un sniedzam pienesumu dažādu Eiropas konvenciju izstrādē. Piemēram, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija drīz svinēs 75. gadadienu, un tas ir mūsu tiesiskās sistēmas stūrakmens, mūsu morālais kompass. Ar to tika aizliegts nāvessods, un tas aizvien ir galvenais mūsu iedzīvotāju aizsardzības līdzeklis.

Nesen pieņemtās konvencijas, kā Stambulas konvencija, kas novērš vardarbību pret sievietēm, un revolucionārais nolīgums par mākslīgo intelektu, arī savu sākumu rada tieši mūsu asamblejā.

Dārgie kolēģi! Pievērsīsimies aktuālajiem izaicinājumiem. Protams, viens no galvenajiem – Krievijas agresija pret Ukrainu. Abas valstis reiz bija Eiropas Padomes dalībvalstis, bet tikai dažas dienas pēc iebrukuma sākuma mūsu asambleja vienprātīgi balsoja “par” Krievijas Federācijas izslēgšanu no organizācijas, un šo lēmumu vēlāk apstiprināja arī Ministru komiteja. Tas bija nepieredzēts lēmums. Manis paša valsts – Grieķija – bija pirmā valsts, kas tika izslēgta no Eiropas Padomes diktatoriskā režīma laikā 1969. gadā, un tas ir apliecinājums, ka Eiropas Padome darbojas pēc vienādiem principiem jau desmitiem gadu. Vienmēr saku, ka es kā grieķis lepojos ar to, jo tas bija patiess apliecinājums, ka organizācija aizstāv demokrātiskās vērtības.

Ukraina mums aizvien ir svarīga prioritāte. Katrā sesijā mēs pārrunājam aktuālo situāciju. Ministru komitejā tā tiek pārrunāta katru nedēļu. Cilvēktiesību apakškomiteja bieži ir viesojusies Ukrainā. Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padome panāca būtisku progresu, pieņemot Reikjavikas deklarāciju, uzsākot Ukrainas Zaudējumu reģistra darbību, kura izveidē un darbā pie Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveides piedalījās arī Latvija. Mūsu cilvēktiesībām ir jābūt galvenajai vērtībai. Nav iespējams ilgstošs miers bez atbildības, reparācijām cietušajiem, aizvesto bērnu atgriešanas un arī pārvietoto personu drošas atgriešanas. Sabiedrībai ir jāsēžas pie sarunu galda, un pats galvenais – neko par Ukrainu nedrīkst izlemt bez Ukrainas klātbūtnes. Jā, mēs vēlamies mieru, bet mēs vēlamies taisnīgu mieru.

Eiropas Padome ļoti rūpējas arī par vārda un izteiksmes brīvību un žurnālistu drošību. Žurnālistiem ir nozīme. Šī kampaņa tika uzsākta Latvijas prezidentūras laikā, un tai ir būtiska nozīme. Pasaules preses brīvības dienā mēs atceramies, ar kādiem reāliem draudiem mūsdienās saskaras žurnālisti. Tās ir tiesvedības, tiešsaistes draudi un politiskais spiediens. Eiropas Padome ir izstrādājusi dažādas iniciatīvas saistībā ar sabiedrības līdzdalību un mākslīgā intelekta regulēšanu, kas šobrīd ietekmē arī sarunas Eiropas Savienībā.

Pirmais starptautiskais nolīgums par mākslīgo intelektu jau ir noslēgts. To ir parakstījušas ne tikai Eiropas Padomes dalībvalstis, bet arī citas valstis, piemēram, ASV, Meksika un daudzas citas.

Mums ir jāturpina stiprināt medijpratība, lai uzlabotu sabiedrības noturību pret manipulēšanu ar informāciju un dezinformāciju. Sociālie mediji, manuprāt... vēlos norādīt, ka 20 gadus es strādāju kā žurnālists... manuprāt, sociālie mediji nav žurnālistika. Tie ir sociālo saikņu veidošanas rīks, bet kiberuzbrukumi, it sevišķie tie, ko pēdējos gados esam pieredzējuši no Krievijas un Baltkrievijas, apdraud ne tikai mūsu sistēmu, bet arī uzticēšanos, uz kuras balstās mūsu demokrātija.

Vēlos personīgi pateikties Zandai Kalniņai-Lukaševicai par viņas vadību, sagatavojot ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos. Šis ziņojums noteikti būs pamatā Eiropas turpmākajai rīcībai, strādājot ar izaicinājumiem un apdraudējumiem. Ar nepacietību gaidu mūsu turpmāko darbu, kas saistīts ar mākslīgā intelekta jautājumiem. Decembrī par to notiks konference Londonā.

Demokrātijā pats galvenais ir cieņa. Demokrātija ir savstarpēja cieņa ne tikai citam pret citu, bet arī cieņa pret mūsu planētu, uz kuras kopā dzīvojam. Latvija ir valsts ar plašiem mežiem un garu krasta līniju, un tai svarīgi vides jautājumi. Arī šajā jomā Eiropas Padome aktīvi darbojas, sākot ar Bernes konvenciju līdz Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņu novēršanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Padome kopīgiem spēkiem mēģina risināt šos jautājumus. Es vienmēr atkārtoju, ka mēs nedrīkstam uzskatīt – demokrātija ir pašsaprotama. Tā ir trausla.

Piemēram, Rumānijas augstākā tiesa nesen pauda bažas par ārējo iejaukšanos vēlēšanu procesā. Un tas ir būtisks atgādinājums, ka neviena valsts nav imūna pret šādu iejaukšanos. Populisms izmanto vienkāršus saukļus, lai skaidrotu sarežģītas lietas. Mēs uz to varam reaģēt ar izglītību, jo izglītots iedzīvotājs ir spēcīgs iedzīvotājs.

Noslēgumā kāds stāsts no manām mājām, Grieķijas, tieši no senajām Atēnām. Tolaik līdzdalība agorā bija obligāts pienākums. Tie, kas atteicās, tika nosodīti un saukti idiōtīs. (No šī vārda ir cēlies mūsdienu vārds “idiots”.) Tas ir saistīts ar vissvarīgākajiem demokrātijas elementiem – līdzdalību, aktīvu un patiesu interesi, toleranci pret citu viedokļiem.

Dārgie kolēģi, es vienmēr uzrunas noslēdzu ar atgādinājumu – demokrātija varbūt ir sena, bet tā nav vecmodīga. Demokrātija ir kā divritenis, mums ar to ir jābrauc. Pretējā gadījumā mēs vienkārši nokritīsim. Mums jāpalīdz jaunajai paaudzei saprast, cik svarīgi ir līdzdarboties. Nesen veiktās aptaujas rāda, ka 35 procenti jauniešu vispār nav ieinteresēti demokrātijā. Mums, politiķiem, ir jādara viss, ko spējam, lai kļūtu par piemēriem, lai ar savu priekšzīmi rādītu, kā profesionāli strādāt politikā. Tā nav profesija, tā ir misija.

Godātā spīkere! Dārgie kolēģi! Vēlos jums pateikties par uzaicinājumu uzrunāt parlamentu šajā spēcīgajā un aktīvajā demokrātijā. Kopīgiem spēkiem aizstāvēsim mūsu kopējās vērtības – cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies prezidenta kungam par uzrunu.

___

Turpinām Saeimas sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Lāsmas Valaines ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā un arī nodošanu komisijai izskatīšanai.

Par ko tas ir? Tas ir par attālināto darbu – par karsto kartupeli, kas tiek ripināts no viena grāvja otrā. Sākotnēji šī problēma, kā jūs zināt, radās kovida laikā. Iespēja vai problēma. Valsts kancelejas vadītājs Kronberga kungs šo prioritāro jautājumu – attālinātā darba problēmu – jau šobrīd uzskata par jautājumu, kurš būtu jāregulē pašām institūcijām.

Mēs šim nepiekrītam, jo faktiski termins, kas īsti ir attālinātais darbs, nav līdz galam definēts, tādēļ mēs piedāvājam veikt ļoti vienkāršas izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tās izmaiņas būtu tādas, ka mēs nonākam pie definīcijas, kas ir attālinātais darbs, uzdodam iestādes vadītājam noteikt to personu – darbinieku – loku, kuras drīkst veikt attālināto darbu, un Ministru kabinetam uzliekam pienākumu regulēt, kādam ir jāizskatās šim attālinātajam darbam. Faktiski ļoti vienkārši, bet ļoti nepieciešami, lai nebūtu tā, ka mēs tikai runājam.

No sākuma mēs saprotam, ka ir problēma, jo attālinātais darbs ir kļuvis nekontrolējams. Rezultātā iedzīvotāji ļoti sūdzas par to, ka pakalpojumi valsts pārvaldē ir kļuvuši nepieejamāki un nekvalitatīvāki. Elementāras lietas, ar ko mēs saskaramies kaut vai Saeimas komisiju sēdēs, – dalībnieki ir jāuzklausa kā radio, jo nav redzama bilde, ir slikti sakari un tā tālāk. Līdz ar to, ja mēs piekrītam, ka kaut kādas funkcijas varētu tikt veiktas attālināti, mums vajadzētu definēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, tieši – ko un kādā veidā.

Dārgie kolēģi, aicinu atbalstīt. Šī nav nekāda raķešu zinātne. Iekļaujam darba kārtībā un pēc tam nododam šīs izmaiņas Saeimas komisijai.

Paldies jau iepriekš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Jānis Dombrava un Nauris Puntulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par agresorvalsts valodas lietojumu Latvijas skolās”. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 14, atturas – nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

___

Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Svetlanas Čulkovas, Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Iļjas Ivanova, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Amila Saļimova, Jefimija Klementjeva un Jekaterinas Drelingas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts ir ne tikai juridiski apšaubāms, bet arī dziļā pretrunā ar Latvijas valsts pamatprincipiem. Tas nozīmē atteikšanos no līdz šim valstiski konsekventas pilsonības politikas, un šāda pieeja ir bīstama.

Kopš neatkarības atjaunošanas vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku ir kļuvuši par pilsoņiem, izpildot saprotamas, taisnīgas un cieņpilnas prasības, apgūstot valsts valodu, izprotot mūsu vēsturi un apliecinot piederību Latvijas sabiedrībai. Tas ir uzticības un apņēmības apliecinājums un pilsoniskā atbildība, ko uzņemas ikviens, kurš vēlas būt daļa no šīs valsts. Pilsonību mēs piešķiram tiem, kuri izvēlas būt kopā ar Latviju un piedalīties valsts stiprināšanā. Latviešu valoda, kultūra un vēsturiskā apziņa – tie nav šķēršļi, tie ir mūsu valstiskuma pamats.

Es atgādināšu, ka šādi vai līdzīgi likumprojekti nav nekas jauns. Mūsu opozīcijas kolēģi no “Stabilitātei!” tādus rosina regulāri. Arī Šlesera kungs to solīja jau pirms gandrīz 20 gadiem. Nekas nav mainījies.

Iespēja iegūt pilsonību un līdz ar to arī iespēja piedalīties visos demokrātiskajos procesos, tostarp pašvaldību vēlēšanās, ir ikvienam, kurš to patiesi vēlas. Mums jāturpina veidot vienotu, saliedētu sabiedrību, kurā pilsonība nozīmē cieņu, līdzdalību un lojalitāti pret Latvijas valsti.

Es, kolēģi, protams, aicinu šo likumprojektu noraidīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam. “Pret”... “par”.

A. Rosļikovs (ST!).

Tikai un vienīgi “par”!

Augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, starp jums neatradās neviens stiprs vīrietis, kurš var iziet un aizstāvēt jūsu viedokli? Nav? (Starpsauciens.) Vai tāda tēma, par kuru jūs negribat runāt? Vai tu esi no JAUNĀS VIENOTĪBAS jau?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Vai tu esi no JAUNĀS VIENOTĪBAS jau?

Augsti godātie kolēģi! Nesen mēs nosvinējām 35 gadus Latvijas neatkarībai – 35 gadus! 35 gadus mēs solījām šiem cilvēkiem, ka viņi būs iekļauti mūsu sabiedrībā, viņiem būs pilsoņa pase, tiesības balsot. Tiesības balsot nepilsoņiem Latvijas Republikā ir absolūti adekvāti. (Starpsauciens.) APVIENOTAIS SARAKST, ar jūsu... labi, pēc tam tiksim galā. (Dep. A. Kulberga starpsauciens.) APVIENOTAJAM SARAKSTAM vispār labāk par to nerunāt, jo par jums Liepājā balso krievvalodīgie.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar...

A. Rosļikovs. Tas ir pirmais un svarīgākais...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs.... augsti godātais Kulberga kungs.

Līdz ar to (Starpsauciens.)... mazāk (Starpsauciens.)... mazāk, mazāk, mazāk, mazāk... mazāk izmantojiet krievu valodu!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs...

A. Rosļikovs. Liepājā... ko jūs darāt?

Sēdes vadītāja.... es jums atslēgšu mikrofonu, ja jūs neievērosiet kārtību! (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs. Vēlreiz...

Sēdes vadītāja. Un nekliedziet, lūdzu!

A. Rosļikovs. Vēlreiz – 35 gadi... neatkarība. Kungs, kas ir bijis pirms manis, asamblejas prezidents, ir runājis par demokrātiju, ir teicis, ka tas ir absolūti obligāti. Tad vēlreiz, kolēģi, – tiesības nepilsoņiem balsot Latvijā ir nopelnītas ar viņu darbu, ar viņu ieguldījumu un viņu lojalitāti mūsu valstij. (Starpsauciens.) Vairāk nekā 35 gadus vairāk nekā 190 tūkstoši cilvēku... un tanī momentā bija vēl vairāk... ir atstāti ārpus tiesiskā regulējuma ar solījumu, ka mēs dosim jums pases, bet bišku vēlāk.

Ja kāds nezina vēsturi... divarpus gadus viņi ir staigājuši ar vienkārši A4 lapām... kad viņiem teica: jūs obligāti saņemsiet savu pasi. Un tie ir bijuši tie cilvēki, kuri neatkarības iegūšanas brīdī pilnīgi un konkrēti nolēma, ka viņi ir latvieši un grib šeit palikt un dzīvot. Bet 35 gadus tādi kā jūs, Kulberga kungs, nepārtraukti atgādinājāt viņiem, ka viņi ir nepiederīgi šai valstij... un jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, tanī skaitā. Un rezultātā – par kādu integrāciju, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, jūs runājat? 35 gadi!

Lietuva, Igaunija jau sen šo jautājumu ir atrisinājušas... jau sen! Vēl vienas vēlēšanas, kad viņi var balsot (Starpsauciens.)... Palasi, lūdzu, dokumentus! Vēl vienas vēlēšanas, kad viņi var balsot (Starpsaucieni.)... Klausies! Tā ir tava pozīcija.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunājieties, lūdzu, ar zāli! Stāstiet to, ko jūs gribat pateikt.

A. Rosļikovs. Vēlreiz, kolēģi, vēlreiz... ļoti mierīgi un konkrēti... 35 gadi – es jums atkārtošu. Katram cilvēkam, kurš šeit maksā nodokļus, kurš šeit strādā, kuram pieder nekustamais īpašums... viņš ir tiesīgs balsot. Atbraucot uz šejieni, cilvēkam no Spānijas, Francijas un jebkuras citas Eiropas valsts, nopērkot garāžu par pieciem tūkstošiem eiro, ir tiesības balsot.

Šodien, kad mēs stāvējām Ķengaragā, pie mums pienāca Lietuvas pilsoņi, kuri teica: jā, mums ir tiesības balsot Latvijā tagad. Mēs iesim balsot. Lietuvas pilsoņi – Lietuvas pilsoņi! (Starpsauciens.) Kas, lūdzu, zaļzemnieki? (Starpsauciens.) Vēlreiz, zaļzemnieki, – kas, lūdzu? (Starpsaucieni.) Kādas zaļas somas? Kādas zaļas somas? Kur jūs tās redzējāt?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs. No kura brīža zaļzemnieki pārvēršas par nacionālistiem? No kura brīža? Vai šis pasākums jau ir izplatījies pilnīgi pa visu parlamentu? (Starpsaucieni.) Zaļzemnieki tagad ir nacionālisti? APVIENOTAIS SARAKSTS – ir skaidrs, JAUNĀ VIENOTĪBA – ir skaidrs. Bet jūs tad uz kurieni rāpojat? Es domāju, ka labāk paklusēt šajā gadījumā. Sabojāsiet savu reitingu savādāk.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, cieņpilni izturieties pret kolēģiem!

A. Rosļikovs. Kāda cieņpilna attieksme var būt (Starpsauciens.), ja šie visi cilvēki, kuri ir ievēlēti, lai cīnītos par katru cilvēku mūsu valstī, lai pārstāvētu viņu tiesības, uzskata, ka (Starpsaucieni.)... Mums ir 150 tūkstoši cilvēku šodien, kuriem nav nekādu tiesību (Starpsauciens.)... nu, nav nekādu tiesību! Tikai pienākumi. Nekādu tiesību nav. (Starpsaucieni.) Un es arī... un es zinu, starp citu, starp partijām, kas atrodas šeit un koalīcijā, arī ir tādi, kam vecāki ir nepilsoņi. (Starpsaucieni.) Un kā jūs jūtaties? Es nerādīšu...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs. Vēlreiz – nerādīšu ar pirkstu. Kā jūtas koalīcijas deputāti, kuriem vecāki ir nepilsoņi, tad vienkārši padomājiet tagad (Starpsaucieni.)... Un kad šodien vajag balsot par viņu tiesībām, jums pie vienas vietas tas ir. Pareizi? Galvenais – saglabāt savus krēslus. Vai ne? Arī koalīcijā... ir vecāki, kuriem ir uzturēšanās atļaujas. Jā, ir tādi cilvēki, varbūt pēc tam sevi nosauks. Un mēs viņiem palīdzējām nokārtot dokumentus. Kauns tādiem bērniem! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, kā man jūs uzrunāt, lai jūs saprastu to, ko es jums saku? (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 75, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Un vārds (Starpsauciens: “Par procedūru!”)... un vārds... par procedūru, labi, lūdzu... Pēc balsošanas par procedūru vairs nevar. (Starpsauciens.) Par kādu procedūru jūs gribat? Viss, vairs nevar par procedūru. Mums šobrīd pēc procedūras ir ziņojums par balsošanas motīviem. Ja jūs vēlējāties par procedūru, tad to vajadzēja pirms balsojuma. Labi.

Vārds par balsošanas motīviem deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka par šo jautājumu jārunā mierīgi, nosvērti un profesionāli. Tātad Saeimas frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS ir izvērtējusi šī gada 15. maija Saeimas sēdē iesniegto likumprojektu “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, kas paredz izmaiņas attiecībā uz nepilsoņu vēlēšanu tiesībām pašvaldību vēlēšanās. Un, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 114. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, sniedzam par likumprojektu ziņojumu, norādot, ka APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta šo grozījumu turpmāk norādīto motīvu dēļ.

Uzskatām, ka pašvaldību vēlēšanu tiesības ir ekskluzīvas Latvijas pilsoņu un Eiropas Savienības pilsoņu tiesības. Latvijas Republikas Satversmes 101. pantā expressis verbis ir noteikts: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.”

Vienlaikus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9. pantu nepilsoņi nav uzskatāmi par Eiropas Savienības pilsoņiem, tāpēc tiem šādas tiesības Satversme neparedz. Tāpēc secinām, ka Latvijas Republikas Satversmē garantētas tieši Latvijas pilsoņu un Eiropas Savienības pilsoņu līdzdalības tiesības pašvaldību pārvaldē, kuras nevar paplašināt ar vienkāršiem Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem.

Ievērojot iepriekš minēto, uzskatām, ka jebkādas izmaiņas, kas paplašinātu nepilsoņu tiesības pašvaldību vēlēšanās, vispirms būtu jāskata Satversmes grozījumu kontekstā, nevis caur pretrunīgiem likuma grozījumiem un vienlaikus aicinām Latvijas nepilsoņus likumā noteiktajā kārtībā kļūt par pilsoņiem – par Latvijas pilsoņiem – un līdz ar to pilntiesīgiem pašvaldību iedzīvotājiem, iegūstot visplašākās tiesības piedalīties pašvaldību darbā, uzņemoties pilnu atbildību un līdzdalību pašvaldību darbā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nebūšu tik kaislīga kā Rosļikova kungs, vienkārši vēlos nedaudz parunāt par birokrātiju un cilvēcīgumu un pateikt paldies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par to, ka sadarbībā ar Rīgas domes frakciju “PROGRESĪVIE” šis jautājums ir sadzirdēts un tiek virzīts uz priekšu.

Par ko ir stāsts? Stāsts ir tāds, ka šobrīd, ja pašvaldības darbinieks vēlas kļūt, piemēram, par asistentu savam ģimenes loceklim vai vēlas darboties vēlēšanu komisijā, viņam ir jāsavāc 15 paraksti. Un Rīgas gadījumā (es nepārspīlēju) tie ir 15 paraksti. Ja par vēlēšanu komisijas locekļiem vēlas kļūt 30 cilvēki (kāda šobrīd ir situācija Rīgas domē), tad mēs sareizinām 30 ar 15 un varam iedomāties, kas notiek, kam velta laiku domes darbinieki, kā tas aizkavē procesus un kā šie cilvēki, kuri vēlas veikt diezgan normālu un labu lietu – kļūt par vēlēšanu komisijas dalībniekiem – vai kuriem ir bijusi nepieciešamība kļūt par asistentu savam ģimenes loceklim, netīšām apgrūtina kolēģus.

Tad, kad mēs runājam par birokrātijas mazināšanu, mēs parasti skatāmies uz lielajām lietām – uzņēmumiem, milzīgajiem procesiem –, bet arī šīs mazās, ikdienišķās lietas, kas skar gan domes darbiniekus, gan daudzus citus cilvēkus, ir svarīgas, un mēs uz birokrātijas mazināšanu skatāmies šādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ierosina mums visiem kopā izskatīt attālināto darbu. Ikviens no mums savā darbā ir saskāries – gan komisijās, gan citā komunikācijā un darbā – ar to, kā valsts pārvalde izmanto attālināto formu. Arī mēs paši komisijas sēdēm pieslēdzamies attālināti, strādājam dažādās formās.

Mēs frakcijas piešķirto līdzekļu ietvarā šobrīd veicam pētījumu par to, kā attālinātais darbs tiek izmantots valsts pārvaldē. Un jau tuvākajā laikā ikvienam no jums varēsim prezentēt to, kā valsts pārvalde izmanto šo darba formu, ko par to domā, kādi ir ieguvumi, kādi – zaudējumi.

Lai ikvienam šajā valstī būtu skaidrs, pieņemams un izvērtējams tas, kā mēs strādājam un kas ir visefektīvākais valsts pārvaldei; lai varētu birokrātiju mazināt, nevis vairot; lai pakalpojumi ikvienam no mums būtu pieejami, nevis attālināti, ierosinām šo jautājumu izskatīt – nevis runāt par birokrātijas samazināšanu, bet veikt to.

Aicinām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kura savu darbu ir pierādījusi efektīvi, izskatīt šo jautājumu. Tiem, kas mīl datus un faktus, simtprocentīgi garantēju, ka ikvienam būs pieejama informācija, kā valsts pārvaldes darbiniekiem ir strādāt attālināti. Un katrs no jums zina, vai tas ir ieguvums vai zaudējums.

Lūdzu atbalstīt šī priekšlikuma izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu (Starpsauciens.)... ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Antoņina Ņenaševa, Līga Kļaviņa un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 312 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

___

Deputāti Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Jānis Dombrava un Nauris Puntulis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par agresorvalsts valodas lietojumu Latvijas skolās”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumi ir. Līdz ar to deputātiem ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Šodien atzīmējam Starptautisko ģimenes dienu, un no daudzām Latvijas ģimenēm joprojām saņemam sūdzības par to, ka vēl aizvien viņu bērniem skolā ir jāsastopas ar agresorvalsts valodas klātbūtni. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija veica pāreju uz mācību procesu valsts valodā, tomēr regulāras sūdzības un, iespējams, IKVD darbības trūkums vai kapacitātes trūkums ir novedis pie tā, ka situācija joprojām ir slikta.

Vēlos pamatot, kas ir šie aspekti. Pirmām kārtām gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārējās izglītības iestādēs ir sūdzības par to, ka aiz slēgtām durvīm joprojām mācību process notiek bilingvāli. Man ir konkrētas sūdzības gan par Daugavpils, gan Liepājas skolām šajā ziņā, un to ir teikuši ne tikai skolēnu vecāki, bet arī paši skolēni.

Nākamais – arī informācijas aprite, likums liek iekšējo saziņu, oficiālos paziņojumus skolai, saziņu ar skolēnu vecākiem veikt valsts valodā... un arī te joprojām ir pārkāpumi. Tāpat nesen, pagājušajā nedēļā, 9. un 10. maijā, virknē skolu bija pēdējais zvans, un arī tad šie svinīgie pasākumi vairākās lielākajās pilsētās Latvijas pilsoņiem Latvijas skolās, skolu telpās, notika divās valodās.

Kad mans kolēģis interesējās, kāpēc, piemēram, Liepājas Dzintara vidusskolā pēdējais zvans notika divās valodās, skolas pārstāvis teicis, ka tas esot iepriekš saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju un Izglītības kvalitātes valsts dienestu un ka pašreizējie Ministru kabineta noteikumi atļauj šādu pieeju – pēdējo zvanu rīkot, piemēram, latviski un krieviski.

Ja Ministru kabineta noteikumi to atļauj, mēs šajā lēmuma projektā lūdzam izglītības un zinātnes ministri grozīt šos Ministru kabineta noteikumus, lai šāda absurda situācija Latvijas skolās nebūtu.

Līdzīga situācija ir ar nacionālajā mērogā zināmo skatuves runas konkursu skolēniem “Zvirbulis”, kurā joprojām drīkst piedalīties, gan latviski uzstājoties, gan krieviski deklamējot dzejoli. Tas ir radījis neizpratni daudziem skolēniem un skolēnu vecākiem. Skolēnu vecāki rakstīja sūdzības, uz ko Izglītības un zinātnes ministrija atbildēja, ka konkursa nolikums nav mainīts, krievu valoda ir saglabāta un arī nākamā gada konkursā Latvijas pilsoņi Latvijas skolās varēs droši uzstāties krievu valodā.

Mūsuprāt, tas ir nepieņemami. Un, ja reiz mūsu mērķis ir, kā mēs arī citos balsojumos apliecinām, virzīties uz izglītību valsts valodā, tad arī šī būtu daļa no izglītības procesa, kurā agresorvalsts valodā nekam oficiāli nebūtu jānotiek.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs. (Starpsauciens. Dep. A. Rosļikovs: “Kurš pirmais sācis!”)

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, ir tāda sajūta, ka mums vienīgā problēma šodien ir, ka bērni savā starpā runā dzimtajā valodā.

Bet man ir baigais prieks dzirdēt, ka arī Liepājā respektē krievu valodu, izrādās. APVIENOTAIS SARAKSTS, malači: šeit ir viena retorika, Liepājā – cita retorika. Zaļzemnieki ir tādi paši divkoši: šeit viņi ir tādi īstie latvieši, Ventspilī staigā, runā krievu valodā un aģitē krievvalodīgos balsot par sevi. Tā ir tāda forša politika – sanāk, vai ne? Vieniem drīkst, citiem nedrīkst!

Bet, kolēģi, kas ir svarīgi? Piemēram, “Nacionālā apvienība” attiecībā uz konkrēto priekšlikumu par skolām... Tiešām ir jādomā, bet tur ir ne tikai valodas jautājums, tur arī – kā vispār tās skolas izskatās, Butāna kungs. Šodien Rīgā skolu stāvoklis ir drausmīgs, bet jūs esat atbildīgi par skolu tīklu Rīgā. Man ir brīnums, kāpēc jūsu koalīcijas kolēģi par to nestāsta, ka tā visa, tā teikt, demogrāfija un visi tie bērni priekš jums ir tikai lozungs, pēc būtības tur nekā nav.

Ja pēdējais zvans, kolēģi, notiek bērniem un viņi runā savā starpā jebkurā valodā, – lai runā! Lai tikai viņi būtu priecīgi! Lai tikai viņi paliek Latvijā! Lai tikai viņi mīl savu valsti! Lai tikai viņi zina, kā izskatās viņu karogs! Jo, izskatās, jūs pat nevarat mūsu karogu atgriezt atpakaļ uz šejieni. Ja kas, man tur ir, es varu atnest. Lai viņi zina mūsu himnu! Tās ir svarīgas lietas, tas ir tas pamats, par kuru mums ir jācīnās. A kurā valodā viņi tur brīvā laikā runā... Un arī pārējā latviešu valoda, Butāna kungs, jā, tiešām ir grūts un apgrūtinošs pasākums. Ja skolotāji saprot, ka to vielu... nu, uzreiz to saprast skolniekam grūti, jo viņam dzimtā valoda ir cita.

Ja viņu bišķiņ tā kā piestumj, piepalīdz, nekā tur briesmīga nav, absolūti nekā. Bet, ja parādās tāda politika, kur mēs visu laiku cenšamies “uzbraukt” virsū pat bērnam, tad jūs saprotiet, ka jebkura “uzbraukšana” vienmēr izraisa pretestību un rezultātā viņam iekšā parādās citas sajūtas, nevis mīlestība. Nevajag, zaļzemnieki, ar sevi to darīt! Nu nevajag! Tā ir. Tas ir fakts. Visu šajā dzīvē var panākt tikai ar mīlestību. Kulberga kungs, nevajag cepties! Viss kārtībā! Visu šajā dzīvē var panākt tikai ar mīlestību, tikai ar pareizu un pozitīvu domāšanu, un mūsu, kā jebkura, pienākums ir pozitīvi domāt.

Un jums, “Nacionālā apvienība”, maza paraugstunda. Starp citu, Krievijā ir 37 valodas. Krievu valoda uzskatāma tikai par centrālo saziņas valodu, tā nav uzskatāma par valsts valodu. Centrālā saziņas valoda. 37 va-lo-das! Tagad Kanādā notiek pašvaldību vēlēšanas – 35 valodas... 35! Kurš dzīvo labāk? Mēs vai viņi? (Starpsauciens: “Latvija ir nacionāla valsts!”) Kurš?

Vēlreiz. Jūs domājat, ka viņi ir mazāki nacionāļi? (Starpsauciens: “Latvija ir nacionāla valsts!”) Jūs domājat, ka viņi ir mazāki nacionāļi? Nu, paga, paga, tu jau... Es nerunāju ar zāli. Piedošanu! Nevajag pārmest viņiem nacionālas sajūtas trūkumu. Es jums teikšu absolūti godīgi – viņi tiešām ir daudz krutāki par mums. Līdz ar to viņi nebaidās, ka viņiem 35 valodas. Viņi nebaidās no tā.

Jo vēlreiz... jo vēlreiz... vēlreiz – apdraudējums nav valoda, apdraudējums ir cilvēks neatkarīgi no tā, kāda viņam ir pilsonība, kā skan viņa vārds un uzvārds, kāda... Vēlreiz – vēlreiz! –, augsti godātie kolēģi! Ja mēs sāksim visu laiku tracināt bērnus par valodu, nekas labs no tā nesanāks. Jūs to ļoti labi saprotat, bet kaut kādā veidā mēģināt pārliecināt, mēģināt parādīt pareizo ceļu, tas gan būtu pareizi, manā skatījumā.

Tāpēc, “Nacionālā apvienība”, ko darīt? Jums vienīgais lozungs ir valoda, nekā cita jums nav, vairs nav, ar ko lepoties. Gadījumā ja kas, pareizo karodziņu paņemt rociņās un pateikt kaut ko par valodu. Žēl, kolēģi, žēl, bet tā ir jūsu būtība.

Mēs esam “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par agresorvalsts valodas lietojumu Latvijas skolās” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 16, atturas – 49. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, izglītības procesam gan no izglītības, gan no darba procesa viedokļa jānotiek tikai valsts valodā. Bet, ņemot vērā, ka šis dokuments nav lēmuma projekta formā, tajā ir minēts tikai par atsevišķām sūdzībām... par pašvaldībām... aicinu šo lēmuma projektu nodot komisijai un starplaikā to izvērtēt arī atbildīgajām iestādēm.

Aicinu lēmuma projektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par agresorvalsts valodas lietojumu Latvijas skolās” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 16, atturas – nav. Lēmuma projekts nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

___

Nākamā sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Ilzes Verginas, Antoņinas Ņenaševas, Līgas Kļaviņas un Edmunda Jurēvica iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ļubovas Kovaļas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 7. maijā izskatīja lēmuma projektu “Par Ļubovas Kovaļas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Ļubova Kovaļa Latvijas Policijas akadēmijā ieguvusi profesionālā bakalaura grādu publiskajās tiesībās un jurista kvalifikāciju, kā arī profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē, Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās; bijusi vecākā inspektore Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, prokurore un virsprokurora vietniece Latvijas Republikas prokuratūras Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, pašlaik ir tiesnese Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Ļubovu Kovaļu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ļubovas Kovaļas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Gunta Lauska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 7. maijā izskatīja lēmuma projektu “Par Gunta Lauska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Guntis Lauskis Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju un maģistra grādu tiesību zinātnē, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis maģistra grādu profesionālā biznesa vadībā; bijis Juridiskās daļas vadītājs Datu valsts inspekcijā, jurists SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, zvērināts advokāts zvērinātu advokātu birojā “Lejiņš, Torgāns & partneri”, zvērināts advokāts SIA “Zvērinātu advokātu birojs CLARUS RM”, pašlaik ir tiesnesis Rīgas rajona tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Gunti Lauski par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gunta Lauska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Mika Čevera apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 7. maijā izskatīja lēmuma projektu “Par Mika Čevera apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Miks Čevers Latvijas Universitātē ieguvis tiesību zinātņu bakalaura grādu un profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju; bijis juriskonsults, departamenta direktora vietnieks, departamenta direktors Maksātnespējas kontroles dienestā, jurists zvērinātu advokātu birojā “TRINITI”, jurists Finanšu ministrijā, pašlaik ir tiesnesis Ekonomisko lietu tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Miku Čeveru par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mika Čevera apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 14. maijā izskatīja lēmuma projektu “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.

Augstākās tiesas plēnums, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 50. panta pirmo daļu, nolēma ierosināt Saeimai par Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināt Augstākās tiesas tiesnesi Aigaru Strupišu.

Aigars Strupišs Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju; bijis lektors Latvijas Universitātē, Augstākās tiesas tiesnesis; šobrīd ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

Apbalvojumi: Augstākās tiesas Atzinības raksts par godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā, kā arī Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Aigaru Strupišu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ar šī gada 16. jūniju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs atbalstīsim Strupiša kungu kā Augstākās tiesas priekšsēdētāju arī turpmāk, bet es gribu vērst uzmanību uz tām problēmām tiesu sistēmā, kas šobrīd ir. Ļoti ceru, ka Strupiša kungam pietiks spēka ar šīm problēmām tikt galā.

Pirmā problēma, ko es iezīmēšu, – izdienas pensijas. Paziņojumi no finanšu ministra par izdienas pensiju pārskatīšanu tiešā mērā ietekmē tiesu sistēmas un tiesnešu darbu. Milzīga noslodze, izdegšana, tiesneši slimo, štata vietas neaizpildītas, pārākā birokrātija. Tiesnešiem jāapkopo tāda informācija, ko Tiesu administrācija pati var iegūt, neuzdodot tiesnešiem šādas funkcijas. Spiediens uz tiesnešiem no citiem dienestiem, sociālās garantijas... un tikai beidzamajā vietā ir alga.

Runa nav par to, ka tiesneši saņem tādu vai citādu algu, vai viņiem tas ir par daudz vai par maz. Runa nav par to. Cienījamie kolēģi! Es šobrīd runāju par to, ka tiesneši – tā ir pēdējā “citadele” tam, lai mēs saņemtu taisnīgumu. Tiesas procesi turpinās 10 gadus, mums pat ir precedenti – 20 gadus. Tas jau nav tā vienkārši, tā ir cilvēku veselība, tie ir nervi... un tā tālāk, un tā joprojām. Domājat, tiesnešiem ir viegli? Viņiem ir jānotiesā cilvēki uz mūžu... ar mūža ieslodzījumu.

Manā skatījumā, jāsāk ar to, ka tiesnešiem ir jābūt visām šīm garantijām... viņiem ir jābūt pilnīgi neatkarīgiem. Un, lai viņi būtu pilnīgi neatkarīgi, ir nepieciešams uzlabot visas tās lietas, ko es iepriekš minēju. Ja mēs nesaskaramies ar to, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz mēs saskaramies, ir ļoti liela varbūtība, ka mēs saskaramies ar netaisnību.

Tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem, tiesu vara ir jānostiprina, tostarp ar algām. Viņam ir jājūtas pilnīgi neatkarīgam, lai neviens prokurors nevarētu viņu ietekmēt, neviens izmeklētājs un neviens specdienests dot... Mēs zinām, kā tas ir. Es varbūt tagad neizplatīšu šeit informāciju, kā tika izdarīts spiediens uz tiesnešiem par to, ka... ja jūs neizdarīsiet tā, tad mēs savukārt paskatīsimies, kā jūs dzīvojat un ar ko par ko jūs runājat pa telefonu... un tā tālāk. Tas ir tiešs spiediens uz tiesu sistēmu. Tas ir pilnīgi nepieļaujami.

Ir jāstiprina tiesu sistēma, lai mēs būtu droši, ka, ja pienāks tāds brīdis, tiesa tiks lemta cienīgi un godīgi. Tiesnesim ir tiesības uz Zālamana spriedumu, un nedrīkst viņam par to pārmest. Kāda viņiem ir... paskatāmies, kāda ir tiesnešu palīgiem vai sekretāriem... viņi strādā par kapeikām... kāda ir noslodze!

Tāpēc, Strupiša kungs, lūdzu ļoti nopietni pievērsties šai problēmai. Es tiešām gribu, lai tiesu sistēma tiktu stiprināta, lai tiesnešiem tiktu celtas algas, neraugoties uz to, ka varbūt kāds domā, ka tās ir pietiekamas. Nav pietiekamas! Tiesneši ir vienīgie, kas mūs sargā no netaisnības.

Vēlu jums veiksmi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es fokusēšos uz vienu tēmu. Pirms gada mēs pieņēmām Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Un šorīt savā uzrunā šo konvenciju pieminēja arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Rusopula kungs.

Šī konvencija ir svarīga, jo vardarbība pret sievietēm un ģimeni Latvijā diemžēl ir nopietna problēma, arī salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Konvencija nosaka konkrētus pasākumus valstīm, kas to ratificē, bet tās vērtība ir tikai tad, ja to izmanto. Un tad, kad mēs frakcijā tikāmies ar Strupiša kungu, es pajautāju, kāds ir viņa redzējums par nepieciešamo rīcību tiesās, mani ļoti pozitīvi pārsteidza Strupiša kunga atbilde gan par to, kas jau ir izdarīts tiesu sistēmā, gan arī par turpmāko darbu.

Tāpēc es vēlu Strupiša kungam panākumus viņa darbā Augstākajā tiesā. Es ceru uz pozitīvu Saeimas balsojumu un ceru arī uz ļoti labu sadarbību, ja pēc Augstākās tiesas ieskatiem būs nepieciešams pilnveidot likumus, kas tad būtu jau Saeimas uzdevums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, vēlos atgādināt, ka mēs strādājam ar lēmuma projektu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu. Protams, ir pozitīvi un svarīgi runāt par tiesu varas problēmām, un mums ir gan Juridiskā komisija, gan apakškomisija, kuras strādā ar šiem jautājumiem.

Bet, runājot par izskatāmo jautājumu, Strupiša kungs bija apstiprināts amatā pirms pieciem gadiem, un visu šo laiku, kamēr viņš vadīja Augstāko tiesu, mums bija dialogs, risinot aktuālus jautājumus, diskutējot. Un es gribu teikt paldies Strupiša kungam par to, ka, pārstāvot tiesu varu, viņš vienmēr komunicēja un reaģēja uz problēmjautājumiem, kurus mēs aktualizējām.

Vakar Juridiskajā komisijā mēs uzaicinājām kandidātu, uzdevām vairākus jautājumus un saņēmām atbildes. Paldies par jūsu darbu.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Neatkārtojot to, ko teica jau iepriekšējie runātāji, arī es aicinu atbalstīt Strupiša kungu. Mēs tikāmies, uzklausījām un guvām ļoti vērtīgu informāciju.

Tātad daži punkti.

Pirmkārt, tiesnešu kvalifikācija. Ir ļoti apsveicami, ka tiek vērtēta tiesnešu – rajona tiesas, apgabaltiesas... tālākais... kvalifikācija, un es saprotu, ka tas ir šausmīgi sarežģīti, jo tiesneši, kuri ir apstiprināti amatā gandrīz vai... mūžīgi, tāpat kā civildienesta ierēdņi... Ir jābūt ļoti pamatīgiem iemesliem, lai kādu varētu atbrīvot no amata, bet ir tiesneši, kuriem ir ļoti daudz lēmumu, kas tiek atcelti; kuriem ir lēmumi, kas netiek izstrādāti; lēmumi, kuru motīvu daļa pilnībā balstās tikai uz vienas puses izteiktajiem vērtējumiem. Tā ka noteikti aicinu Strupiša kungu turpināt virzību šajā jomā.

Otrkārt, nekad tiesnesis nebūs labs, ja viņam nebūs laba palīga. Palīgi saņem algu 1500 eiro. Mūsdienās kvalificētam juristam, kurš gatavo... skatās, pēta dokumentus... un gatavo... kādu kvalitāti mēs varam gaidīt? (Zālē troksnis.) Es aicinu gan Saeimu pievērst...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

S. Ābrama.... gan Saeimu, gan Tieslietu ministriju, gan Strupiša kungu skatīties... jo palīgiem ir jābūt kvalificētiem, palīgiem ir jābūt stipri augstākai algai un jābūt arī pakāpēm – palīgs iesācējs, droši vien kaut kāds... vecākais palīgs... un tā tālāk.

Un trešā lieta, kas mani pārsteidza, vispār iepazīstot to... Man vispār ir bijusi ļoti pozitīva pieredze, vienmēr profesionāli... vienmēr esam gaidījuši tiesas lēmumus un Augstākās tiesas lēmumu. Tas jau vispār bija tā... zinām... inovatīvs virzības apstiprinājums vai noliegums, bet mani pārsteidz, ka Tieslietu padomē, kas arī lemj par ļoti būtiskiem jautājumiem, ir politiskie pārstāvji. Es domāju, ka politiskajiem pārstāvjiem Tieslietu padomē nevajadzētu būt ar tādām pašām tiesībām, kādas ir profesionāļiem. Viņi varētu būt novērotāja statusā, bet politiķiem tur nevajadzētu atrasties.

Un vēl ceturtā lieta, ko es atcerējos, kas man arī ir ļoti tuva, – par Ekonomisko lietu tiesu. Tā ir ļoti veiksmīgi uzsākusi darbu, bet nez kāpēc ekonomisko lietu tiesneši... varbūt arī tas pats izdegšanas moments... lietu ir ļoti daudz, lietas ir ļoti sarežģītas, ekonomiskās lietas tiešām ir ļoti sarežģītas... ir vakances, un ir grūti atrast speciālistus. Tā ka es aicinu Strupiša kungu arī padomāt par Ekonomisko lietu tiesas stiprināšanu, jo ekonomiskie noziegumi – tie ir vislatentākie, visslēptākie noziegumi.

Aicinu atbalstīt Strupiša kungu. Un veiksmi nākamajā kadencē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS arī tikās ar Strupiša kungu, mēs izrunājām virkni jautājumu, un, paldies, diskusija bija ļoti produktīva.

Es varbūt izcelšu tikai vienu segmentu. Mums bija diskusija arī par jautājumiem, kas skar Latvijas valsts nacionālo drošību. Un ir ļoti svarīgi – ģeopolitiskie apstākļi mainās, Saeima daudz strādā pie tā, lai mēs piemērotu savu normatīvo bāzi, kas atbilstu šī brīža drošības apdraudējumiem... Un ir ļoti svarīgi, ka tiesas un tiesneši tam visam iet līdzi un maksimāli izmanto likumdevēja doto ietvaru, lai tiesas spriedumi patiešām būtu tādi, kas attur no tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kas apdraud nacionālo drošību.

Es vēlos pateikt paldies Strupiša kungam – gan diskusijā ar frakciju APVIENOTAIS SARAKSTS, gan iepriekšējā sadarbībā... cik esam sadarbojušies... atsaucība ir bijusi ļoti liela, un pārmaiņas arī tiesu sistēmā ir notikušas. Ar šādu cerību arī APVIENOTAIS SARAKSTS balsos un atbalstīs Strupiša kunga pārvēlēšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Sirsnīgi apsveicam Aigaru Strupišu ar stāšanos Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā! (Aplausi.)

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Lēmuma projekts “Par Lāsmas Valaines ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 14. maijā izskatīja lēmuma projektu “Par Lāsmas Valaines ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Lāsma Valaine studē “Biznesa augstskolā Turība” sociālo zinātņu bakalaura studijās tiesību zinātnē; pašlaik ir ģenerālsekretāre politiskajā partijā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ konsultante Saeimā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Lāsmu Valaini par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lāsmas Valaines ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sirsnīgi sveicam Lāsmu Valaini ar stāšanos Centrālās vēlēšanu komisijas locekles amatā!

___

Darba kārtībā – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Iļjas Ivanova, Amila Saļimova, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Jefimija Klementjeva pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi un atalgojumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī gada 30. aprīlī Pieprasījumu komisija skatīja kolēģu iesniegto pieprasījumu satiksmes ministram par valsts kapitālsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amata kandidātu turpmāko izvērtēšanu un atlasi. Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Dubkēviča kungs, kurš sniedza paskaidrojumus mutvārdos un arī rakstveidā.

Apkopojot pieprasījumā sniegto... varu pateikt, ka šobrīd, kā jūs zināt, notiek “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlase. Ir arī veikts... sludinājums, kurā ir redzamas arī prasības.

Tāpat arī parlamentārais sekretārs paskaidroja, ka nav paredzētas papildu izmaksas, kas saistītas ar iepriekšējā valdes priekšsēdētāja darba pienākumu beigšanos valsts akciju sabiedrībā “airBaltic”.

Uzklausījusi visu informāciju, ko sniedza Satiksmes ministrija, Pieprasījumu komisija uzskatīja, ka pieprasījums nav uzturams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi un atalgojumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Raivja Dzintara, Jāņa Grasberga, Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Ināras Mūrnieces, Jurģa Klotiņa, Edmunda Teirumnieka, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Ilzes Indriksones pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Eiropas Savienības atbildes tarifiem Amerikas Savienotajām Valstīm un to ietekmi uz Latviju un starptautisko sadarbību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi, Pieprasījumu komisija 30. aprīlī skatīja pieprasījumu. Ministru prezidente šo pieprasījumu bija novirzījusi izskatīšanai un atbildes sniegšanai Ārlietu ministrijai, kuras parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis ņēma dalību Pieprasījumu komisijas sēdē, sniedzot skaidrojumus gan mutvārdos, gan rakstveidā.

Kā zināms, 9. aprīlī Amerikas Savienoto Valstu prezidents nolēma pilnā apmērā apturēt savstarpējo tarifu ieviešanu 57 ASV tirdzniecības partnerēm līdz 9. jūlijam, uz 90 dienām. Un tas ir veicinājis negatīvu attīstību finanšu, īpaši obligāciju, tirgū. Jūs arī zināt, ka ASV lēmumi par 10 procentu bāzes tarifu, 25 procentu tarifu tēraudam un alumīnijam, kā arī 25 procentu tarifu automašīnām un to daļām ir palikuši spēkā, tie attiecas uz Eiropas Savienību un, protams, arī uz Latviju.

Reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta izsludināto 90 dienu pārtraukumu savstarpējiem tarifiem, Eiropas Komisija 14. aprīlī izlēma apturēt Eiropas Savienības tērauda un alumīnija līdzsvara atjaunošanas pasākumus līdz 14. jūlijam. Proti, šobrīd mēs esam situācijā, ka... situācija attiecībā uz savstarpējiem tarifiem ir nenoteikta un Eiropas Komisija aktīvi iesaistās sarunās ar ASV administrācijas pārstāvjiem, lai panāktu abpusēji izdevīgu risinājumu. Šobrīd Eiropas Savienība nav paaugstinājusi muitas tarifus ASV izcelsmes precēm, jo notiek sarunas ar ASV un risinājumi tiek meklēti.

Kolēģi pieprasījumā īpaši ir uzsvēruši Amerikas Savienoto Valstu attiecības ar Latviju militārajā jomā, un Ārlietu ministrija ir sniegusi skaidrojumu, ka Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā... Šis līgums paredz īpašas tiesības ASV spēkiem, apgādājamiem, līgumdarbu izpildītājiem attiecībā uz preču ievešanu Latvijā, kas tiek veikta oficiālām vai personīgām vajadzībām nekomerciālos nolūkos. Šajos gadījumos tarifi netiek piemēroti, līdz ar to plānotās Eiropas Savienības muitas tarifu izmaiņas uz šādām līguma ietvaros ievestām precēm neattiecas un nenonāk pretrunā ar konkrēto līgumu, un faktiski arī neietekmē militārā jomā ASV un Latvijas savstarpējās attiecības.

Uzklausījusi visus apstākļus, Pieprasījumu komisija neredz iemeslus, kāpēc pieprasījums būtu uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi, vēlos atgādināt, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kurā Saeimai ir milzīga loma Latvijas pozīcijas formulēšanā Eiropas Savienības līmenī, tāpēc Saeimā ir izveidota Eiropas lietu komisija, kurā tiek skatītas dažādu ministriju sagatavotās nacionālās pozīcijas. Un šīs pozīcijas ir par dažādiem varbūt pat ļoti tehniskiem jautājumiem, kā par balasta ūdeņiem, par to regulējumu, par konkrētu pesticīdu lietojumu un tamlīdzīgi.

Tai pašā laikā... Cepurīša kungs var nākt un labot... vismaz cik man ir zināms, Eiropas lietu komisija... pirms Eiropas Savienība pieņēma šos atbildes ievedmuitas tarifus, kuri vēl nav pilnībā atcelti, bet kuri var stāties spēkā... nekonsultējās ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, kur netika veikts izvērtējums par to, kāda varētu būt reālā ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan uz sadarbību ar mūsu stratēģisko partneri.

Šajā Ārlietu ministrijas vēstulē ir sniegtas atbildes un skaidrojums par ietekmi uz tautsaimniecību, daļēji ir atbildēts par Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku klātbūtni Latvijā, kā tas viņus varētu ietekmēt, bet arī šajā atbildes vēstulē netika atbildēts tik detalizēti kā iepriekšējā vēstulē saistībā ar “airBaltic”, kur bija pa punktiem... Šeit atbildes bija ietvertas tādā vispārīgā formā un nebija atbildēts, vai šie atbildes tarifi varētu apdraudēt mūsu sadarbības projektus drošības un aizsardzības jomā.

Šie sadarbības projekti ir daudz plašāki par vienkāršiem militāro preču sūtījumiem. Tie ir sadarbības projekti attiecībā uz infrastruktūras izbūvi, tie ir sadarbības projekti attiecībā uz militārās industrijas attīstību, attiecībā uz projektiem, kas ir saistīti arī ar augstu tehnoloģiju ražošanu. Ministru kabinetam tomēr būtu jāsniedz informācija Saeimai, vai tas, ka tiek piemērota papildu ievedmuita atsevišķām ASV ražotām precēm... vai tas var ietekmēt, piemēram, galīgo cenu, par kādu mēs iegādājamies aizsardzības nozarei galaproduktus. Vai tur ir ietekme vai nav ietekmes?

Es arī gribēju dzirdēt, vai Latvijai vispār bija kaut kāda pozīcija šajās Eiropas Savienības diskusijās, lai novērstu šo tirdzniecības karu... konfliktu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Latvija, formulējot savu nacionālo pozīciju... tai ir gan veto tiesības Eiropas Savienības līmenī, gan arī iespējas ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus attiecībā uz konkrētām preču grupām, kas var būt stratēģiski nozīmīgas Latvijai, lai tās netiktu apliktas ar papildu muitas tarifiem.

Es domāju, ka uz šo pieprasījumu ir atbildēts tikai daļēji, tāpēc mēs šodien to uzturam. Vienlaikus es aicinu Eiropas lietu komisijas vadītāju – pat ja Ministru kabinets šobrīd nav formulējis nacionālo pozīciju, tomēr pieprasīt skaidrojumu, jo vēl jau nekas nav atcelts. Būtu jāsaprot, kāda ir ietekme tieši uz Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbību drošības aizsardzības jomā. Vai tas var atstāt kaut kādu negatīvu ietekmi uz tiem nākotnes projektiem, par kuriem mēs zinām un kuri ir ļoti būtiski mūsu tālākajā valsts drošības politikas attīstībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Eiropas Savienības atbildes tarifiem Amerikas Savienotajām Valstīm un to ietekmi uz Latviju un starptautisko sadarbību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Pirmām kārtām gribu pateikt lielu paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, īpaši komisijas vadītājai, par to, ka mēs tik raiti ar šo lietu tikām uz priekšu: pagājušonedēļ pieteicām pirmo lasījumu, šonedēļ jau apstiprinām.

Par priekšlikumiem.

1. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Tiek precizēti limitu apjomi dažādām lauksaimniecības nozarēm. Priekšlikumā diemžēl bija iezagusies neliela kļūda – vārds “dārzeņkopība” bija izteikts kā “dārzkopība”, kas ir daudz plašāka nozare, tādēļ šo ministra priekšlikumu nācās atbalstīt daļēji un iekļaut 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tātad 1. priekšlikums tika atbalstīts daļēji, iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Gandrīz identisks ar 1. priekšlikumu, tikai vārds “dārzkopība” aizstāts ar vārdu “dārzeņkopība”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 3. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Paredz, ka norma par palielinātajiem degvielas limitiem tiek piemērota jau no šī gada. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Liels paldies.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vakar, 14. maijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas jau iepriekš Saeimā tika atzīts par steidzamu.

Izskatījām vienu – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikumu. Tiek precizēta likumprojekta redakcija pārejas noteikumos un izslēgta sadaļa, ka no krievu valodas kā otrās svešvalodas varētu atteikties tie jaunieši, kas šobrīd jau ir 12. klasē vai profesionālās izglītības iestādes pēdējā kursā, jo maijs diemžēl tūliņ beigsies un mācību process būs galā. Tajā pašā laikā tiek saglabātas visas pārējās iespējas, lai jaunieši varētu atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.

Ar šo priekšlikumu mazliet tiek pagarināts termiņš, līdz kuram tie, kas šobrīd mācās vidējās izglītības posmā un profesionālajā izglītībā, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas. Termiņš tiek pagarināts līdz 31. jūlijam. Tie jaunieši, kas stāsies vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā, varēs to izdarīt – vēlams, protams, ātrāk – līdz 15. septembrim. Visas pārējās lietas saglabājas kā likumprojekta sākotnējā redakcijā.

Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. Likums stāsies spēkā līdz ar izsludināšanu. Varētu teikt, ka komisijā bija debates arī par kopējo situāciju un tika konstatēts, ka tikai padsmit skolas ir tādas, kurās vēl netiek piedāvātas vairākas otrās svešvalodas. Izglītības un zinātnes ministrija apliecināja, ka ar visām izvēlēm būs ļoti... viss tiks atrisināts. Arī iepriekš... likumprojekts jau paredz... likums paredz, ka sadarbībā ar citām izglītības iestādēm ir iespēja nodrošināt šīs apmācības, un jaunieši, kas otro svešvalodu sāks no nulles, to varēs izdarīt un īstenot vislabākajā kvalitātē.

Komisija likumprojektu atbalstīja otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr norit reģistrācija... 9. maijā apaļu jubileju svinēja Gundars Daudze. Sirsnīgi sveicam Gundaru jubilejā! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Ilze Indriksone, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Uģis Rotbergs, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Paldies tiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.)

Kolēģi! Zālē ir reģistrējušies 53 deputāti – kvorums ir, tātad varam sākt.

Turpinām Saeimas kārtējo sēdi pēc pārtraukuma, turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

Diemžēl vēl nav. Pārejam pie nākamā jautājuma.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins. (Pauze.)

A. Judins (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

Juridiskā komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz grozīt likuma 224.3 pantu. Šis pants piedāvā noziedzīgu nodarījumu klasificēšanas nolūkā atzīt, ka atsevišķi nodarījumi pieskaitāmi pie tādiem nodarījumiem, kas ir izdarīti aiz neuzmanības. Juridiskais birojs piedāvā šo uzskaitījumu paplašināt un iekļaut arī tādus nodarījumus, par kuriem šaubu nav. Izvērtējusi šo priekšlikumu, Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Juridiskā komisija... Juridiskais birojs...?

A. Judins. Es atvainojos – Juridiskā biroja...

Sēdes vadītāja. Jā, bet te ir – atbalstīts. Tā. Es ļoti atvainojos, es nepaņēmu to... Jā, jā, lūdzu!

A. Judins. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izstrādāts, ņemot vērā Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas viedokli. Principā tas ir pretējā virziena priekšlikums – ja Juridiskais birojs piedāvāja paplašināt uzskaitījumu, tad Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija norādīja, ka šo uzskaitījumu vajadzētu sašaurināt. Proti, bija norādīts uz noziedzīgiem nodarījumiem pret ekoloģiju, pret vidi, un bija uzsvērts, ka ir gadījumi, kad cilvēks tīši pārkāpj aizliegumu, vēlas vai pieļauj seku iestāšanos, un nebūtu pareizi, ka arī šādi nodarījumi – pat klasifikācijas nolūkā – tiktu atzīti par izdarītiem aiz neuzmanības.

Izvērtējusi šo priekšlikumu, Juridiskā komisija nolēma veidot savu priekšlikumu un šo ierosinājumu atbalstīt.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Jāņem vērā, ka mums ir četri likumprojekti, kas ir savstarpēji saistīti, tādēļ ir svarīgi, lai visi šie projekti stātos spēkā vienā dienā. Priekšlikums paredz, ka grozījumi šajā likumā stāsies spēkā 2025. gada 10. jūnijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 259.1 panta nosaukumu.

Vēlos jums atgādināt, ka mēs nolēmām paredzēt kriminālatbildību par tādu darbību, kas ir saistīta ar agresīvu transportlīdzekļa vadīšanu pēc tam, kad policija pieprasa, lai transportlīdzeklis pārtrauktu kustību. Ja vadītājs vairākkārt tiek aicināts pārtraukt kustību, bet tas netiek ievērots un vadītājs brauc agresīvi, tad viņu varēs saukt pie atbildības.

Mēs izvērtējām piedāvājumu un to atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā izslēgt no tā paša – 259.1 – panta dispozīcijas vārdus “vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu ļaunprātīgu”... neievērošanu, pārkāpšanu... jo šis pārkāpums nav saistīts ar ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, tas ir saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, tādēļ šie vārdi nav vajadzīgi. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz 309. pantu, kas paredz atbildību par neatļautu priekšmetu nodošanu ieslodzītajām personām.

Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā mēs debatējām par to... runājām, ka vajadzētu ļoti uzmanīgi paskatīties uz šo normu, lai nepieļautu situāciju, ka, piemēram, aizstāvis, satiekoties ar ieslodzīto, uzcienā viņu ar cigareti un jau tiek saukts pie kriminālatbildības.

Izvērtējot šos jautājumus, Tieslietu ministrijas darba grupa sagatavoja priekšlikumus, lai nepieļautu tādas situācijas. Un principā, jūs paskatīsieties, 3. priekšlikums paredz saturiski atgriezties pie tās redakcijas, kas patlaban ir spēkā, proti, sodīt tajos gadījumos, ja šos priekšmetus nodod ieslodzījuma vietas darbinieki. Tad viņi ir subjekti.

Tātad priekšlikums ir izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī saistīts ar šo pantu un paredz noteikt atbildību par alkoholisko dzērienu nodošanu ieslodzītajām personām vai personām, kas atrodas aizturēšanas vietās. Redakcionāli tas bija jāprecizē, tādēļ 4. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un Juridiskā komisija izveidoja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un pēdējais. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī par spēkā stāšanos. Arī šis likums stāsies spēkā 10. jūnijā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” pirms trešā lasījuma.

Atgādinu, ka likumprojekts tika izstrādāts, lai likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā būtu iespējams paredzēt lielāku maksimālo naudas sodu, nekā to šobrīd paredz šis likums.

Visi trīs priekšlikumi ir no Juridiskās komisijas.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 115. pantu ar... “Enerģētikas un vides aģentūras”, ņemot vērā, ka 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, paredzot aģentūras kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu un paredz, ka tas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecas uz likuma spēkā stāšanās norādi, paredzot, ka likums stājas spēkā šī gada 10. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Ļoti atvainojos, tūlīt sakārtošu. (Pauze.) Tātad, cienījamie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – informācija pirmajā lasījumā par likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā”. To ir izstrādājusi Finanšu ministrija un ir atbalstījis Ministru kabinets. Faktiski šie grozījumi nepieciešami, lai mēs varētu samazināt... lai varētu labāk ieviest pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai. Un līdz ar to Latvija, ieviešot šos grozījumus, labāk atbildīs starptautiskajām prasībām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam. (Pauze.)

Kā komisija lēma? Varbūt kāds var palīdzēt? (Starpsauciens.) Tātad 29. maijs.

Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 7. maijā ir izskatījusi Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Šī likumprojekta mērķis ir pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu. Būtībā tajā paredzētās izmaiņas var iedalīt četros blokos: izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumā, nepiedzenamā nodokļa parāda sliekšņa noteikšanā, elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā regulējumā un dažādi tehniskie precizējumi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 30. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajā lasījumā atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums”.

Likumprojektu pakotne (bez šī būs vēl deviņi) izstrādāta, lai nodrošinātu finanšu nozares digitālās noturības regulas jeb tā saucamā DORA – Mākslīgā intelekta akta – prasību piemērošanu finanšu tirgū Latvijā. Likumprojekts nodrošina DORA prasību ieviešanu, mazinot riskus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju pastiprinātu izmantošanu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Risku mazināšana ietver finanšu tirgus aizsardzību no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem.

DORA regulējums attiecas ne tikai uz finanšu tirgus dalībniekiem – kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām, maksājumu iestādēm –, bet arī uz mākoņpakalpojumu sniedzējiem, telekomunikāciju operatoriem, programmatūras izstrādātājiem un citiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem. DORA regulējums harmonizē un konsolidē prasības attiecībā uz digitālās darbības noturību finanšu tirgus dalībniekiem. Mākslīgā intelekta akts harmonizē mākslīgā intelekta izmantošanas noteikumus dažādās jomās, tostarp finanšu pakalpojumu jomā, nosakot vienotu tiesisko regulējumu visā Eiropas Savienībā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”.

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajā lasījumā atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka alternatīvajiem ieguldījumu fondiem ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”.

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”.

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Lai samazinātu digitālās tehnoloģijas izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka regulētā tirgus organizētājiem ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Lai samazinātu digitālās tehnoloģijas izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestādēm ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Un visas šīs pakotnes pēdējais... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”.

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka privātajiem pensiju fondiem ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Likumprojekts sagatavots otrajam lasījumam.

Pieci priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir tāda – esošā redakcija, runājot par starpgabaliem, nosaka... par starpgabaliem nosacījumi ir tādi: nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai vai izveidot servitūtu. Šobrīd no Rīgas domes atbildīgām izpildinstitūcijām, kas ir atbildīgas par atsavināšanu, ir priekšlikums svītrot vārdu “iespējams”, un esošā redakcija, kāda ir komisijas atbalstīta, skan: “nav nodrošināts pieslēgums”. Ļoti konkrēti. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Par to, ka ļaut izglītības un zinātnes procesā iegūtos produktus realizēt izņēmuma kārtā bez izsolēm.

Uzreiz pateikšu, ka šis priekšlikums ir atbalstīts. Tai pašā laikā ir norādīts, ka šī norma uz trešo lasījumu būs precizēta.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pateikšu esošo redakciju: “Atsavināšanu var ierosināt pēc tam, kad apbūves tiesīgais ir izpildījis visus izsoles un apbūves tiesības līguma noteikumus.” Ir izsole, ir konkrēti nosacījumi, ko vajadzētu izdarīt, viss ir izdarīts, un būves īpašnieks, kam ir piešķirta apbūves tiesība, var ierosināt atsavināšanu un atsavina par vērtētāja noteikto cenu. Juridiskais birojs piedāvā, ka to var darīt pēc 10 gadiem. Pēc diskusijas komisija pieņēma lēmumu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Es gribu precizēt. Burova kungs teica – pēc 10 gadiem, bet 10 gadi – no apbūves tiesības nodibināšanas brīža. Tātad, tikko tiek nodibināta apbūves tiesība, tad tie 10 gadi.

Kolēģi, ļoti sakarīgs priekšlikums. Patiesību sakot, Juridiskais birojs ir pamanījis vienu lietu, kas prasa īpašu uzmanību. Tiktu aizsargātas publiskās intereses un publiskie zemes īpašumi – no nelietderīgas izmantošanas kaut kā dažādās interesēs. Te nav runa par birokrātiju. Noklausījos komisijā ierakstu... bija daudz argumentu... ļausim, ļausim uzņēmējiem ātrāk darīt! Te nav birokrātijas.

Jūs zināt, ir dažādas pašvaldības. Ir pašvaldības, kurās strādā spēcīgi juristi, kas prot organizēt izsoles, rakstīt noteikumus. Ir pašvaldības, kurās ir to trūkums – neprot ne uzrakstīt iepirkumu nolikumus, ne rīkot izsoles.

Otrs variants – ir dažādi uzņēmēji. Ir uzņēmēji, kuriem ir ļoti īpaša piekļuve kaut kādiem pašvaldību resoriem vai vadībai un kuri tiek pie kaut kādiem ļoti izdevīgiem noteikumiem. Ir uzņēmēji, kuri grib rīkoties godīgi, bet netiek... un tad raksta sūdzības Konkurences padomei, KNAB, kāpēc kaut kādi īpašumi ir iznomāti nesamērīgi ilgu termiņu, kāpēc tajos īpašumos nekas nenotiek vai notiek ne tas, kas vajadzīgs. Un turklāt pašvaldība nerāda nekādu dokumentāciju, jo tā ir noslepenota.

Šis Juridiskā biroja priekšlikums, patiesību sakot, ir kā aizsardzības mehānisms. 10 gadi – tas nav pārmērīgi. 10 gadi... es skatījos ierakstā... paiet kādi pieci septiņi gadi, kad apbūves tiesība tiek realizēta, citreiz apbūves tiesība vispār netiek realizēta. Ir iegūts vērtīgs publiskas personas īpašums, bet nekas nenotiek. 10 gadi ir kā rāmis – lūdzu, veidojiet to, par ko esat parakstījušies pašvaldībā, tālāk mēs skatīsimies, vai ir ņemtas vērā publiskās intereses, vai šajā vērtīgajā nekustamajā īpašumā, ko pašvaldība ir izsolījusi kādiem rekreācijas mērķiem, atpūtas centram vai kādām citām tiešām vajadzīgām publiskajām interesēm, nav uzslieta tāda būdiņa... kāršu namiņš, kas sabrūk ļoti ātrā periodā. Bet zemes īpašuma tiesības jau ir iegūtas, tikko šis kāršu namiņš ir uzsliets... tas teorētiski jau pretendē.

Cik pamatoti, cik atbildīgi tiks novērtēta šī apbūves tiesības realizēšana? Kā es teicu, ir sūdzības, un pašvaldības šajā ziņā diemžēl grēko.

10 gadi – tas nav nesamērīgi garš periods, tas ir ļoti sakarīgs periods. Apbūve tiek realizēta, un tad vēl sabiedrība, pašvaldība skatās. Pašvaldībās mainās varas, un tad pašvaldība var nesaprast, kāpēc ir tādi līguma noteikumi, ka nekas īpašs nav uzbūvēts, bet zemes gabals ir atdots investoram, investors ir uzbūvējis kāršu namiņu, kāršu namiņš ir nojaukts, un tā vietā parādījies milzīgs dzīvojamais komplekss, no kura ieņēmumus gūst tikai komersants, un publiskā persona brīnās par īpašuma... izšķērdēšanu.

Tā ka, kolēģi, aicinu noteikti pievērst uzmanību šim punktam, aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. 10 gadi – tas nav nesamērīgi, tas tiešām ir ļoti īss laiks, lai novērtētu, kā tiek realizēta apbūves tiesība un ko tālāk dara uzņēmējs. Tā nav birokrātija.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visu cieņu, Ābramas kundze, bet nevaru jums piekrist. Komisija, izskatot šo jautājumu, nobalsoja “pret” šo priekšlikumu. Pamatojoties uz vairāku komisijas deputātu pieredzi pašvaldības darbā, gribu teikt: dažreiz mēs komisijā runājam par to, ka ir slikti uzņēmēji, ir slikti pašvaldību darbinieki... Uzreiz pateikšu: par tādiem cilvēkiem mēs katrs varam uzrakstīt veselu rokasgrāmatu. Lai kādi ir likumi, zināmās iestādes, ko sauc par KNAB, darbībā vienalga laiku pa laikam parādās cilvēki ar ļoti radošu pieeju.

Ja runājam konkrēti par apbūves tiesību, negribu atkārtot to, ko teicu iepriekš – starp pirmo un otro lasījumu. Šobrīd nosacījumi ir tādi: apbūves tiesības līgums... norma... 30 gadi. Mēs varam palielināt līdz 30 gadiem. Nākamais, kas paredzēts: ja pašvaldība vai valsts rīko izsoli, uzreiz paredzēt, vai var vai nevar atsavināt šo objektu.

Piemēram, ja runājam par Rīgu... no 2017. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā apbūves tiesība, ir tikai divi gadījumi. Viens no tiem – panorāmas rats Uzvaras parkā. Zemi zem panorāmas rata Uzvaras parkā nav iespējams atsavināt, tāpēc ka tā ir publiskā zona, vienota parka teritorija, uzreiz ir nosacījums: tev uz visu mūžu paliek apbūves tiesība. Citos gadījumos zemi var atsavināt, kā šobrīd notiek ar veciem nomas līgumiem apbūves zemes gabaliem.

Ja šobrīd nāk investors... pašvaldība skaidri un gaiši uzraksta: mēs negribam tur kaut kādu pagaidu tualeti un uzskatām, ka šis produkts ir... atsavinām zemi, un pēc tam parādās, kā jūs teicāt, jauns ciemats. Nē, tā ir pašvaldības atbildība, un mums ir institūcijas, kas kontrolē pašvaldību darbību. Viņi stāsta: mēs gribam tiešām projektu saskaņot... par tādu un tādu projektu.

Pretējā gadījumā – ja pašvaldībai nav intereses – viņi uzreiz var šo zemes gabalu atsavināt. Piemēram, pašvaldība vēlas, lai tur tiek uzcelts ģimenes tipa veco ļaužu pansionāts, un viņi to konkrēti raksta, dod konkrētu termiņu apbūves tiesībai, projektēšanai, būvniecībai, projekta pabeigšanai. Šis projekts ir realizēts – viss ir ļoti labi. Kāpēc gaidīt 10 gadus, nevis atsavināt šo zemi tagad?

No kurienes parādījās 10 gadi? Varu pateikt. Savā laikā, mēs zinām... ja ir pagaidu būve, līguma termiņš ir pieci plus pieci gadi, ne ilgāk kā 10 gadi, ja ir zemes nomas līgums un tu vēlies reģistrēt zemesgrāmatā... tie ir vecie, pagājušā gadsimta nosacījumi... tad līguma termiņš nevar būt mazāks kā 10 gadi. No šejienes Juridiskā biroja pārstāvjiem parādījās pozīcija, ka ir vēlami 10 gadi.

Vēlreiz – komisija šo neatbalstīja. Komisijas pozīcija ir tāda: ja noteikumi, kurus izstrādāja pati pašvaldība vai valsts, ir pieņemti, tad nav ko gaidīt un jāatļauj atsavināšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Aicinu iedziļināties šajā jautājumā. Redzams, ka diemžēl jums neizdevās rast risinājumu tā, lai uzņēmējiem veidotos paļāvība, ka ir jēga slēgt līgumu ar pašvaldību, būvēt pagaidu vai kapitālas būves uz pašvaldības vai valsts zemes, un novērst riskus, ka pašvaldība vienā brīdī saka – jā, jā, būvē, būvē, pēc tam domāsim –, paiet tie kaut vai 10 gadi, jau ir cits politiskais sastāvs, cita izpratne, un tie citi lemj citādāk. Līdz ar to veidojas šī neizpratne... dāvināt to būvi, jaukt nost... Principā kopējais secinājums investoru vidē – ar publisko sektoru sadarboties nevar, tas viennozīmīgi rada tikai riskus un neprognozējama partnera attiecības.

Vienalga, vai mēs skatāmies uz Rīgu vai jebkuru citu pašvaldību, skaidrs, ka mums ar budžeta ieņēmumiem, pašvaldības finansējumu nepietiek, lai izveidotu tādu valsti, tādu vidi, kā mēs vēlamies. Mums tiešām vajadzētu, lai bizness investē vairāk. Arī tas, ko mēs redzam banku kontu atlikumos... ja nemaldos, šobrīd iedzīvotāju kontos ir 18 miljardi eiro, kas kaltējas, jo mēs kā valsts, pašvaldības nespējam piedāvāt labus projektus... nāciet, darbojieties, ieguldiet! Arī kapitāla tirgus nedarbojas.

Kāpēc es šo saku? Mums ir jāatrod formula un, iespējams, jāmeklē pilnīgi cits princips, cits, nekā šie 10 gadi, lai radītu paļāvību. Jo – ko tas nozīmē uzņēmējam? Normālos apstākļos viņš būvētu uz privātas zemes, vienīgi tas projekts sadārdzinās par šīs zemes iegādes cenu. Piemēram, Rīgā, ja mēs gribam atbrīvot centru, būtu jābūvē daudzstāvu autostāvvietas vai autostāvvietas plaknē. Šāds projekts jau pats par sevi ir pietiekami dārgs, bet tam dārgumam klāt vēl nāk zemes iegāde. Pašvaldība vai, piemēram, “Latvijas dzelzceļš” varētu nākt pretī ar zemes došanu: nāc, ņem, būvē, tas atbilst mūsu stratēģiskajiem mērķiem!

Bet kas būs pēc tam? Un kāpēc jāgaida šie 10 gadi? Ja ir ļoti liela publiskā interese – jābūvē tilts, aizsardzības būve, jāpaplašina sliežu ceļš... vai vēl kāda cita publiska interese, tā vārdā mēs uzņēmējiem sakām: atvainojiet, piedodiet, bet mums šī vieta ir vajadzīga publiskajām interesēm. Un otrādi, ja šīs intereses mēs nespējam definēt arī pēc pieciem vai 10 gadiem, tad, piedodiet, nav pamatoti čakarēt šo uzņēmēju. Vai tad mums Latvijā zemes trūkst?

Es domāju, ka mums ir jāstrādā tālāk, jāmeklē citi principi, kā veidot paļāvību... un publiskajam sektoram nesēdēt kā sunim uz siena kaudzes, jo zemes mums tā kā pietiek Latvijā. Padomāsim par to uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Jūs varbūt nepaspējāt iedziļināties, bet pavisam vienkārša formula, kas ir ielikta komisijas priekšlikumā. Proti, investors atsavināšanu var ierosināt pēc tam, kad apbūves tiesīgais jeb investors ir izpildījis visus izsoles un apbūves tiesību noteikumus, tad, kad visi nodefinētie noteikumi ir izpildīti. Ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc jāgaida 10 gadi un likumā jārada šis mākslīgais šķērslis.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai Burova kungam ir kas piebilstams?

O. Burovs. Paldies.

Gribu tikai atzīmēt, ka priekšā vēl ir trešais lasījums un varētu būt arī precizējumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 38, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

4. – komisijas priekšlikums. Tas nāk no Rīgas pašvaldības atbildīgajām izpildinstitūcijām, no Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes. Būtība ir tāda, ka pārejas noteikumos ir rakstīts, ka nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par 2007. gada kadastrālo vērtību. Tātad šobrīd, 2025. gadā, mēs skatāmies uz 2007. gada kadastrālo vērtību.

Es varu pateikt... jūs visi atceraties 2007. gadu, kad bija visaugstākās kadastrālās vērtības. Un, runājot par galvaspilsētu, pēc savas pieredzes varu teikt, ka, ņemot vērā tajā laikā lielo kadastrālo vērtību, vairāki būvju īpašnieki, piemēram, Krasta ielā, atteicās iegādāties zemi. Šobrīd Rīgas pašvaldība no saistošajiem noteikumiem piedāvā izslēgt gan 11., gan 12. punktu. Un ar balsu vairākumu tas ir izdarīts.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Nākamais priekšlikums ir par to, kādai jābūt vērtībai. Ja 2007. gada vērtību mēs atceļam, tad pārejas noteikumos ir paredzēta fiskālā kadastrālā vērtība. Tāds ir komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts un iepriekšējais ir saistīti likumprojekti.

Šim likumprojektam ir saņemts viens – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Priekšlikuma būtība – piemērot apbūves tiesību arī dzīvojamam fondam. Šobrīd (ja skatām apbūves tiesību un dzīvojamo fondu) vienalga, kam pieder zeme – valstij, pašvaldībai, privātajiem... fiziskām vai juridiskām personām –, tas ar Civillikumu ir aizliegts. Priekšlikums to paredz ar atsevišķu likuma normu. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Tajā pašā laikā ir vienošanās ar Juridisko biroju un Ekonomikas ministriju, ka sākam darbu pie jauna, neliela likuma izveides, kas dos iespēju veidot apbūves tiesību... es vairāk domāju par pašvaldībām... īres dzīvokļu fonda izveidei... dienesta dzīvokļi, īres dzīvokļi. Kāpēc? Tāpēc, ka tie nav komercdzīvokļi, tie nebūs paredzēti atsavināšanai. Šodien mums jau notika viena darba grupas sēde, mēs pierakstījām visus jautājumus, kas paredzēti, nākamotrdien būs otrā sēde. Ļoti ceru, ka šogad varēsim jums šo likumprojektu prezentēt un arī pieņemt. Uzskatu, tas būtu liels bonuss, lieliska iespēja pašvaldībām izmantot apbūves tiesību arī īres dzīvokļu būvniecībai.

Paldies Ekonomikas ministrijai par iniciatīvu, bet šobrīd šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. Arī 20. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tā ir jauna iniciatīva likumdošanas jomā, ko gaidīja, varu pateikt, ne tikai dzīvokļu īpašnieki, bet arī apsaimniekotāji. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” ir par kopību. Jēdziens “kopība” eksistē, bet mērķis šobrīd ir aprakstīt kopību, tās iespējas.

Gribu pateikt – kopība tiek izveidota un tiek reģistrēta BIS (ne Uzņēmumu reģistrā, bet BIS). Kopībai nebūs juridiskās personas statusa, tāpēc šobrīd, ja tā ir tikai reģistrēta, nav nepieciešams reģistrēties VID, maksāt nodokli un tā tālāk... tikai sākotnējā stadijā. Kopību var reģistrēt, pirmkārt, ja visi dzīvokļi sadalīti dzīvokļu īpašumos, otrkārt, ja viens no dzīvokļiem ir reģistrēts zemesgrāmatā.

Kāpēc mēs runājam par kopību? Protams, mēs varam runāt, kā tas notiek mūsu kaimiņiem igauņiem, bet šo jautājumu apspriedām komisijā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociāciju. Viedoklis ir tāds: kā jūs visi zināt, mums ir ļoti grūti ar īpašnieku biedrību izveidi. Cilvēki nav aktīvi. Tas ir viens stāsts.

Otrs stāsts – biedrību var izveidot kaut divi dzīvokļi no simts dzīvokļu mājas, kopība veidojas automātiski, ja izpildās tie nosacījumi, kurus es jau minēju. Kopība var ņemt kredītu finanšu iestādēs. Kā? Viņiem nebūs juridiskā statusa. Pašlaik ar Finanšu nozares asociāciju ir sarunāts, ka tas ir līdzīgi, kā apvienojas būvkompānijas, lai piedalītos konkursos... uz personāla apvienību. Šeit būs tas pats – viņus uztvers kā personāla apvienību. Kā jūs zināt, personāla apvienībai nav juridiskās personas statusa, kredītu viņi var garantēt ar savu kopību, ar savu īpašumu. Kas pēc tam īsteno darbus? Droši vien tas ir apsaimniekotājs. Tas viss ir paredzēts, aprakstīts.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 6. maija sēdē atbalstīja divus savstarpēji saistītus likumprojektus pirmajam lasījumam. Tie ir saistīti ar to, ka notika nevienlīdzīga attieksme pret tiem karavīriem, kuri pildījuši dienesta pienākumus Ieslodzījuma vietu pārvaldē un kuru izdienas stāžā šis laiks netika ieskaitīts. Šādas personas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet šinī gadījumā tas nav skaita jautājums, bet principa jautājums, jo pret visiem cilvēkiem, kuri ir pelnījuši izdienas pensiju, ir jāizturas vienādi. Šie divi likumprojekti paredz novērst šos trūkumus.

Pirmais likumprojekts – “Grozījums Militārā dienesta likumā”. Paredz papildināt 48. panta otro daļu ar vārdiem “un Ieslodzījuma vietu pārvaldē”.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārā dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. maijs, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 12. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Attiecīgi arī šajā likumprojektā ir piedāvāta identiska izmaiņa – papildināt likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktu, pievienojot frāzi “un Ieslodzījuma vietu pārvaldē”. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. maijs, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 12. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sagatavots likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Pirms dažiem mēnešiem komisija saņēma vēstuli no Rīgas domes deputāta Viestura Kleinberga. Viņš apraksta situāciju. Pielikumā ir vēstule no KNAB. Par ko? Tie, kas strādā pašvaldībā, varbūt zina, īpaši tie deputāti, kas pirms tam darbojās Rīgas domē.

Dažreiz ir tāda situācija... piemēram, jāpieņem lēmums par skolas direktora darba apvienošanu ar eksperta pienākumiem, ja viņš brauc uz akreditāciju citā skolā, vai – pēdējā laikā tiek gatavoti domes lēmumi, lai atļautu apvienot skolas direktora amatu ar darbu vēlēšanu iecirknī. Tādi ir vairāki. Vai – kā norādīja Kleinberga kungs – skolas direktors vai cita amatpersona zināmu iemeslu dēļ strādā par asistentu saviem radiniekiem, un tad ir nepieciešams domes lēmums. Pielikumā ir vēstule no KNAB – rakstīts par to, ka tas ir pareizi, un jautājums it kā nav risināms.

Mēs izrunājām šo jautājumu ar KNAB. Uz jautājumu KNAB pārstāvjiem, Juridiskā biroja pārstāvjiem (Danovska kungam), vai var grozīt likumu, mēs saņēmām atbildi: likumu grozīt var. Un to komisija izdarīja. Paldies KNAB un personīgi Danovska kungam. Grozījumi ir sagatavoti, ir jūsu rīcībā. Ir pilnvarojums – augsti stāvoša institūcija, pašvaldības dome var pilnvarot izpilddirektoru vai, ja mēs runājam par lielām pilsētām, valstspilsētām, lielām pašvaldībām, atbilstošu priekšnieku pieņemt šo lēmumu.

Ar balsu vairākumu tas ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par steidzamību.

O. Burovs. Atvainojos. Pirmām kārtām aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

 

O. Burovs. Paldies. Un tagad – pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

O. Burovs. Kolēģi, runājot par termiņiem... dažreiz, kad mēs runājam par cīņu pret birokrātiju, administratīvā sloga samazināšanas veidiem, diskutējam darba grupās... Ir acīmredzami, ko šajā jautājumā vajadzētu darīt, lai šo procesu vienkāršotu.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu uzreiz pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies. Paldies arī Kleinberga kungam par iniciatīvu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Pēdējais šīs dienas darba kārtības jautājums – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 312 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Šā gada 7. maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri skaidroja, ka pašreizējā dzīvnieku glābšanas sistēma Latvijā saskaras ar būtiskām problēmām, tostarp vienotas pieejas trūkumu palīdzības sniegšanā un nepietiekamu finansējumu.

Pārstāvis skaidroja, ka dzīvnieku patversmes ir pārslogotas un nespēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi visiem dzīvniekiem, turklāt no nākamā gada ir paredzētas jaunas – stingrākas – prasības patversmēm. Tā kā šobrīd ievērojamu daļu dzīvnieku glābšanas finansējuma nodrošina sabiedrība, kuras resursi ir nepietiekami, iniciatīvas pārstāvju ieskatā, būtu jāpalielina valsts budžeta finansējums dzīvnieku glābšanai un ārstēšanai, tāpat arī būtu jāpārņem ārvalstu pieredze valsts iesaistes dzīvnieku glābšanas jautājumos un jāparedz jauni pasākumi, piemēram, ātrās reaģēšanas vienības un vienota palīdzības tālruņa izveide, kā arī sabiedrības izglītošana.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Zemkopības ministrijas pārstāve skaidroja, ka normatīvie akti jau šobrīd paredz pašvaldību pienākumu organizēt klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu, uzturēšanu un ārstēšanu un šim mērķim, tai skaitā savvaļas dzīvnieku glābšanai, tiek novirzīti pašvaldību budžeta līdzekļi saskaņā ar katras pašvaldības iespējām. Tāpat pārstāve informēja, ka jau ir rasts risinājums, lai uzlabotu to dzīvnieku izmitināšanas procesu, kuri ir izņemti administratīvo pārkāpumu lietu un krimināllietu ietvaros.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji pauda viedokli, ka būtu jāpalielina valsts atbalsts dzīvnieku glābšanai, ņemot vērā nevienlīdzīgo attieksmi pret dzīvnieku glābšanu dažādās pašvaldībās. Dabas aizsardzības pārvaldes ieskatā, būtu nepieciešams izveidot ātrās reaģēšanas vienību savainotu savvaļas dzīvnieku savākšanai un nogādāšanai aprūpes vietās. Pārstāve uzsvēra, ka divas trešdaļas no savvaļas dzīvniekiem, ko sabiedrība vēlas glābt, patiesībā nebūtu jāglābj, tāpēc ir ļoti nozīmīgi izglītot sabiedrību savvaļas dzīvnieku glābšanas jautājumos.

Rīgas domes pārstāve norādīja, ka iniciatīva būtu atbalstāma daļā par ātrās reaģēšanas vienības izveidi, īpaši attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis piekrita, ka būtu atbalstāma ātrās reaģēšanas vienības izveide.

Komisijas sēdē piedalījās arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas pauda redzējumu par nepilnībām pašreizējā dzīvnieku glābšanas darbā. Lai arī, nevalstisko organizāciju skatījumā, situācija būtu jāuzlabo, organizāciju viedokļi par dažādiem sistēmas aspektiem un risinājumu prioritātēm bija ļoti atšķirīgi.

Uzklausījusi uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 312 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 312 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

L. Rasima. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vēl mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 15. maijā pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par ministriju pārstāvniecību veidošanas saprātīgumu un saskanīgu valdības darbu”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministram Viktoram Valainim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 15. maijā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums. Deputāti Linda Liepiņa (Zālē troksnis.)... Šlesera kungs! Šlesera kungs, jūsu kolēģi iesniedz jautājumus... Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (Smejas.)... es atvainojos, “Par kritērijiem un kārtību, kādā tiek pilnvarotas sertificēšanas institūcijas, kuras ir tiesīgas izsniegt sertifikātus zemes ierīcības darbu veicējiem”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 12 deputāti: Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Māris Kučinskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone, Viktors Pučka... Linda ir, Nauris Puntulis, Uģis Rotbergs, Māris Sprindžuks, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 15.05.25 09:20 Balsojums 1
Par - 66, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par agresorvalsts valodas lietojumu Latvijas skolās (715/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.05.25 09:30 Balsojums 2
Par - 10, pret - 75, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (936/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 15.05.25 09:34 Balsojums 3
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (937/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 15.05.25 09:39 Balsojums 4
Par - 39, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (942/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 15.05.25 09:51 Balsojums 5
Par - 22, pret - 16, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par agresorvalsts valodas lietojumu Latvijas skolās (715/Lm14)

Datums: 15.05.25 09:52 Balsojums 6
Par - 69, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai . Par agresorvalsts valodas lietojumu Latvijas skolās (715/Lm14)

Datums: 15.05.25 09:55 Balsojums 7
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ļubovas Kovaļas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (709/Lm14)

Datums: 15.05.25 09:56 Balsojums 8
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Gunta Lauska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (710/Lm14)

Datums: 15.05.25 09:57 Balsojums 9
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Mika Čevera apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (711/Lm14)

Datums: 15.05.25 10:09 Balsojums 10
Par - 81, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju (712/Lm14)

Datums: 15.05.25 10:11 Balsojums 11
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lāsmas Valaines ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli (713/Lm14)

Datums: 15.05.25 10:14 Balsojums 12
Par - 40, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi un atalgojumu (76/P14)

Datums: 15.05.25 10:22 Balsojums 13
Par - 39, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Savienības atbildes tarifiem Amerikas Savienotajām Valstīm un to ieteikmi uz Latviju un starptautisko sadarbību (77/P14)

Datums: 15.05.25 10:25 Balsojums 14
Par - 80, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.05.25 10:28 Balsojums 15
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (911/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.05.25 10:28 Balsojums 16
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.05.25 11:05 Balsojums 17
Par - 64, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (833/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.05.25 11:09 Balsojums 18
Par - 71, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (832/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.05.25 11:11 Balsojums 19
Par - 73, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (903/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.05.25 11:14 Balsojums 20
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kontu reģistra likumā (925/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:16 Balsojums 21
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (912/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:19 Balsojums 22
Par - 76, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums (915/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:20 Balsojums 23
Par - 76, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (916/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:21 Balsojums 24
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (917/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:23 Balsojums 25
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (918/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:24 Balsojums 26
Par - 77, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (919/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:25 Balsojums 27
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (920/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:26 Balsojums 28
Par - 75, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (921/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:28 Balsojums 29
Par - 80, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (922/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:29 Balsojums 30
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (923/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:30 Balsojums 31
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (924/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:45 Balsojums 32
Par - 17, pret - 38, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (871/Lp14), 2.lasījums

Datums: 15.05.25 11:47 Balsojums 33
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (871/Lp14), 2.lasījums

Datums: 15.05.25 11:50 Balsojums 34
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (872/Lp14), 2.lasījums

Datums: 15.05.25 11:53 Balsojums 35
Par - 74, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (937/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:55 Balsojums 36
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Militārā dienesta likumā (939/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:55 Balsojums 37
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārā dienesta likumā (939/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:57 Balsojums 38
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (940/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 11:57 Balsojums 39
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (940/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 12:00 Balsojums 40
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (941/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 12:01 Balsojums 41
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (941/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.05.25 12:02 Balsojums 42
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (941/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.05.25 12:06 Balsojums 43
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 312 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai” turpmāko virzību (706/Lm14)

Datums: 15.05.25 12:08 Balsojums 44
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

15.05.2025.

09.00 Lat

09.00 Eng

11.00