Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2025. gada 8. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 8. maija kārtējo sēdi.

Zālē reģistrējušies 53 deputāti.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Māra Lejas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Komisija arī lūdz likumprojektu iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Igors Rajevs, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Anna Rancāne, Jānis Vitenbergs, Ilze Vergina, Gatis Liepiņš, Raimonds Čudars un Agnese Krasta lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Edmunda Jurēvica atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un Agneses Krastas apstiprināšanu par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli, delegācijas vadītāju”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Didzim Šmitam 2025. gada 8. maijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Māra Lejas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 7. maijā izskatīja lēmuma projektu “Par Māra Lejas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Māris Leja Latvijas Universitātē ieguvis doktora zinātnisko grādu tiesību zinātnē, bijis prokurors Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, prokurors Rīgas tiesu apgabalā, prokurors Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā, virsprokurora pienākumu izpildītājs Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā un pašlaik ir virsprokurors Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Māri Leju par Augstākās tiesas tiesnesi ar šī gada 10. jūniju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Māra Lejas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –57, pret – 5, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Māri Leju ar apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

___

Darba kārtībā – deputātu Edmunda Jurēvica, Igora Rajeva, Ainara Latkovska, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Annas Rancānes, Jāņa Vitenberga, Ilzes Verginas, Gata Liepiņa, Raimonda Čudara un Agneses Krastas iesniegtais lēmuma projekts “Par Edmunda Jurēvica atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un Agneses Krastas apstiprināšanu par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli, delegācijas vadītāju”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, labdien! Tātad darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Grozījumu būtība sastāv no diviem blokiem.

Pirmais bloks – ieviest starptautisko regulējumu attiecībā uz akcizētajām precēm, tas ir, uz alkoholu un tabaku. Tas attieksies uz tām precēm, kas atrodas ārvalstīs, nu, formāli.

Otra, daudz svarīgāka, sadaļa – degvielas limitu palielinājums lauksaimniekiem. Tas nozīmētu, ka lauksaimnieki pilnā apjomā var veikt savu darbu – pabarot Latviju.

Aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Tāpat arī aicinu sekot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piemēram un visu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

H. Rokpelnis. Komisija rosina: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. maijs, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 15. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Atgādinu, ka likumprojekts tika izstrādāts, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, trešais lasījums.

Iesniegts viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskajā komisijā izskatījām šo likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Saņēmām vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas aicina precizēt likuma nosaukumu, izslēdzot vārdus “ēku (būvju)”, un tas ir tehnisks, jo likumprojekta 1. pants jau paskaidro, no kādām būvēm sastāv nekustamais īpašums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” trešajā lasījumā.

Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam nav iesniegti.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G. Daudze. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kuru iesnieguši deputāti Patmalnieks, Labucis, Felss, Krasta un Daģis. Tas paredz Komerclikuma 154. pantā grozīt slieksni, no kura jāveic sertificēta vērtētāja novērtējums. Pašlaik tas ir 5700 eiro, piedāvājums ir palielināt to uz 25 000.

Otrs punkts, kas saistās ar šo. Grozījumi paredz, ka vairs nebūs jāsniedz novērtējums par to, ka... ja komercsabiedrībai tiek sniegts aizdevuma līgums, no tā rodas prasījuma tiesības... un tas tiek veikts ar bezskaidras naudas samaksu, tad par to nebūs jāveic aizdevuma līgums... novērtējums. Tas īpaši svarīgi ir jaunuzņēmumiem... un citiem finansēšanas veidiem, piemēram, mezanīna aizdevumiem.

Trešais grozījums paredz, ka turpmāk, palielinot pamatkapitālu jau nodibinātai sabiedrībai līdz 50 000, nebūs nepieciešams sertificēta vērtētāja novērtējums un atzinumu par pamatkapitāla palielināšanas... par ieguldījuma vērtību varēs sniegt valde.

Šādi ir grozījumi, kurus izskatīja un atbalstīja komisija, tos atbalstīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Tieslietu ministrija.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. 22. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti pieci priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” otrajā lasījumā.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Noteic, ka ārkārtas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā pašvaldības teritorijā par civilo aizsardzību rūpējas pašvaldības. Komisijā mēs saņēmām Iekšlietu ministrijas viedokli, kāpēc šādu formulējumu likumā nevajadzētu ieviest. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 2. – deputāta Alekseja Rosļikova priekšlikums. Piedāvā izņemt likumprojekta pantu, paredzot, ka par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju turpmāk varētu būt personas, kas atbalsta valstis vai personas, kuras grauj demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. 3. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Paredz, ka par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju nevar būt tādas personas, pret kurām ir uzsākta kriminālvajāšana par konkrētiem Krimināllikuma pantiem. Visus neminēšu, priekšlikumā ir iespējams izlasīt.

Komisijā, uzklausot atbildīgās iestādes, tai skaitā Valsts drošības dienestu, tika pausti argumenti, kāpēc šādu priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt. Komisija priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Lai kritiskajai infrastruktūrai novērstu apdraudējumu saistībā ar bezpilota lidaparātiem, tiek piedāvāts apsargiem dot tiesības šos bezpilota lidaparātus nosēdināt, notvert un tamlīdzīgi. Komisijā bija ļoti plašas debates saistībā ar šo piedāvājumu un tika secināts, ka šo regulējumu būs nepieciešams pilnveidot. Bet priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. Un 5. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Piedāvā, ka ne tikai A, B, C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektos, bet pilnīgi visu līmeņu valsts kritiskās infrastruktūras objektos nav tiesību strādāt Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Komisijā tika pausts, ka šis ir politisks lēmums, kas jāpieņem. Komisijas deputātu vairākums nobalsoja pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad par šo jau mēs diskutējām, paralēli... skatot otru Nacionālās drošības likuma grozījumu likumprojektu. Un, tā kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti lūdza priekšlikumu iesniegt šajā likumprojektā, tad es iesniedzu šajā, jo šie grozījumi vairāk ir vērsti uz kritisko infrastruktūru. Un, ja reiz tie ir tieši par kritiskās infrastruktūras objektiem, tad aicinu noteikt, ka agresorvalstu pilsoņus kritiskajā infrastruktūrā mēs negribam.

Ja šodien šo priekšlikumu noraidāt, tad jūs pasakāt, ka agresorvalstu pilsoņi ir gaidīti kritiskās infrastruktūras objektos un ka drošības dienesti, kuri atzīst, ka Kremlis var izmantot savus pilsoņus sabotāžām un diversijām, acīmredzot kļūdās vai kā citādi. Negribu sabiezināt krāsas, bet, man liekas, nav jāpaskaidro, kas ir agresorvalstu pilsoņi un kas ir kritiskās infrastruktūras objekti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 15, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. Komisija lēma šo likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Dombrava. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 22. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 30. aprīlī ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts daļēji, iekļaujot 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Man ir jautājums: ja mūsu valstī nebūs krievu valodas, kur jūs meklēsiet problēmas? Kamēr ir krievu valoda, jūs varat slēpt savas kļūdas un nespēju vadīt valsti... zem krievu valodas un naida kurināšanas starp Latvijas iedzīvotājiem. Ja nebūs krievu valodas, ko tad varēsiet parādīt tautai – jūsu nespēju vadīt valsti? Mums ir problēmas ar demogrāfiju, mums ir problēmas ar ekonomiku, bet jūs atradāt tikai vienu problēmu – krievu valodu.

Lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Teikšu pavisam godīgi – man ļoti, ļoti nepatīk runāt par šiem valodas jautājumiem. Vienlaikus ir jāatzīst, ka man ir ļoti daudz draugu, paziņu no jauktām ģimenēm... arī komisijā es paudu savu viedokli, starp citu, viens no retajiem, lai arī neformāli esmu runājis ar daudziem no koalīcijas un opozīcijas, kuri saprot, ka šis priekšlikums pēc būtības ir ļoti provinciāls. Te nav runa par krievu valodu, te ir par to, ka mēs mēģinām kaut ko aizliegt.

Otrs moments, kas, manuprāt, ir vērā ņemams, – kāpēc šis priekšlikums uz otro lasījumu nāk pa sētas durvīm. Veram vaļā Valsts valodas likumu, taisām milzīgas debates un runājam par to.

Nezinu, vai visi klātesošie saprot būtību. Būtība ir tāda: mēs, deputāti, parlamentārieši, tagad sāksim kontrolēt, kādā valodā sniedz pakalpojumu privātais sektors. Arī tas, ko teica nozare, nav mazsvarīgi. Tagad ir runa par bankām, bet bez bankām ir arī citi – nebanku kreditētāji. Vai tad tiešām mums ir jāsper šis solis un jāsāk kontrolēt privāto sektoru?

Esmu dzīvojis ilgāku laiku Amerikā. Piemēram, ja tev ir bankas karte, tu aizej pie tā saucamā ATM, bankomāta... tur atveras vaļā 12 valodas, tai skaitā agresora valoda.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir ļoti labs priekšlikums. Paldies iesniedzējiem. Tas nosaka to, ka internetbankās, mobilajās lietotnēs, banku mājaslapās turpmāk nebūs krievu valodas un citu ne Eiropas Savienības dalībvalstu valodu. Arī klātienē... ieejot bankā... vairs nebūs bukletu divās valodās.

Tas, ko faktiski lielais banku četrinieks piekopa Latvijā... kas interesanti, varat šobrīd pārbaudīt... pie datoriem... Lietuvā un Igaunijā viņi šādu divvalodību nepiekopj... Līdz ar to ir tikai normāli... ja privātais sektors izdomā, ka Latvijā viņi piekops divvalodību, ko citur ne... tad mēs reaģējam un pasakām, ka tā nebūs. Tā ir laba lieta, tas var būt turpinājums tam, kas izskanēja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka selektīvi mēs piegājām tikai bankām... arī finanšu sektors prasīja, kāpēc tikai viņiem. Tas ir labs jautājums: kāpēc tikai bankām?

Domāju, mums horizontāli jāpārskata, jāauditē, kur vēl ir divvalodība. Tāpēc varbūt beidziet marinēt Valsts valodas likumu... kas jums stāv atvilktnēs. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Lai man nav jākāpj... pie pārejas noteikumiem... uzreiz pateikšu, ka, manuprāt, ir nesamērīgi likt šo ieviest pusotrā gadā, to var izdarīt ātrāk. Lai izņemtu krievu valodu no bankomātiem, vajadzēja divus mēnešus. Kāpēc vajag pusotru gadu, lai izņemtu no mājaslapām vai nedrukātu bukletus krievu valodā? Tāpēc redakcijā, ko piedāvāja komisija, ir: ne vēlāk kā pusotra gada laikā.

Aicinu atkārtot finanšu sektorā ieviesto, negaidot pusotru gadu, bet ātrāk...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es vienmēr esmu teicis, ka Latvijā ir vajadzīga viena partija, kura cīnās par latviskumu, lai tikai latvieši... dzīvo... Tā ir Nacionālā apvienība. Bet kas ir ar pārējām partijām, godājamie kolēģi?

Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, ir bijis referendums, līdz ar to šis jautājums ir neatgriezenisks, bet jārespektē tas, ka Latvijā latviešu valoda nav vienīgā valoda, ir daudzas citas valodas. Privātajā sektorā... vēlreiz saku: mēs nerunājam par kaut kādām valsts iestādēm, tagad – par komerciestādēm. Šodien tās ir bankas, pēc tam būs citu veidu uzņēmumi. Nu mēs jau varam to tālāk... ja jūs ejat pavadā, cerēdami, ka tie vēlētāji, kas tagad balso par Nacionālo apvienību, pāries pie Jaunās VIENOTĪBAS, APVIENOTĀ SARAKSTA vai ZZS.

Saprotiet, ir drusku jāizprot, kas notiek mūsu finanšu sektorā. Mēs bijām finanšu centrs, pēc tam notika kapitālais remonts... Šodien finanšu centrs ir Lietuva. Lietuvā finanšu pakalpojumi ir aizgājuši kos-mo-sā salīdzinājumā ar Latviju. Mums viss ir uz leju, mēs visu aizvērām ciet, Lietuvā – uz augšu. Mums par ir 10 miljardiem mazāki ienākumi valsts budžetā salīdzinājumā ar Igauniju. Ja Igaunijai būtu tāds pats cilvēku skaits... par 10 miljardiem! Faktiskos ciparos viņiem ienākumi ir 17,7 miljardi pret mūsu 15,1, bet, ja izlīdzina cilvēku skaitu – no 1,3 miljoniem uz 1,8 –, tad viņiem ir 10 miljardi vairāk ienākumu. Tātad vairāk saņem skolotāji, mediķi, policisti, ir lielāks vidējais atalgojums.

Mēs mēģinām visu griezt vēl. Cilvēki aizies projām. Nav jau tā, ka cilvēki teiks: “Ārprāts, ārprāts!” Vieni aizbrauks prom, citi atvērs kontus Lietuvā, kur viss notiek, kur apkalpo visās valodās, jo privātais bizness ir privātais bizness. Mēs runājam par privāto biznesu. Jūs tagad gribat ierobežot vēl vairāk. Mums dzīvo cilvēki pensijas vecumā, nu nezina viņi latviešu valodu tik labi, it sevišķi, ja jāiet uz banku un jāparaksta kāds līgums. Pat latvietis, lasot līgumu latviešu valodā, nesapratīs visu terminoloģiju, jo ir specifiski vārdi. Tagad ir iespēja dabūt tulkojumu, tad nedrīkstēs dot tulkojumu.

Nu ko – mēs kļūsim bagātāki, kļūsim nacionālāki? Jaunā VIENOTĪBA, ZZS, ko jūs gribat panākt ar to visu? Krievu valoda šeit vienmēr ir bijusi. Mums ir ļoti daudz... cik?... 30 procenti, mazāk, vairāk... krievvalodīgo – krievi, baltkrievi, ukraiņi... viņi šeit dzīvo. Mēs nedrīkstam cīnīties pret krievu valodu tādā veidā. Mums vairāk jāatbalsta latviešu valoda, lai būtu vairāk pasākumu, lai Vecrīga nebūtu izmirusi... pasākumi latviešu valodā... koncerti un tā tālāk. Lai katru dienu pa Vecrīgu staigātu cilvēki. Nē, to mēs nedarām. Mēs – pret, pret, pret! Kā “PROGRESĪVIE” komunisti – pret Šleseru. Viņiem ideju nav, viņi saka: mēs esam pret Šleseru. Nevis par to, lai saremontētu Vanšu tiltu, nevis par to, lai saremontētu ielas, saremontētu iekšpagalmus, lai bizness attīstītos, lai būvniecība... Viņi ir pret Šleseru. Skaidra pozīcija.

Komunistiem tas ir piedodams. Bet tie, kas sēž pa vidu, – jūs taču vēl neesat komunisti! Drīz jūs tādi būsiet. Vai nu jūs ejat “PROGRESĪVO”, vai nacionāļu pavadā. Centrā vienmēr sēdēja tie, kas domāja, kā attīstīt ekonomiku. Šajā gadījumā jūsu attieksme šodien... Vēlreiz saku: nekas nenotiks tāds, ka ārprāts... nekāds cunami nepāries pār Latviju.

Bet es brīnos... arī debatēs šodien nedzirdēju konkrētus, precīzus soļus: mēs izdarīsim to un to, un to. Divarpus gadus ekonomikā nenotiek nekas konkrēts. Mēs praktiski esam nabadzīgākā valsts Eiropā.

Un tagad vēl pret krievu valodu! Pret krievu valodu, pret krievu... Nu kāda atšķirība? Lai tur ir kaut vai japāņu, ķīniešu valoda... saliekam simts valodas... šodien nav problēmu dabūt tulkojumu. Tā ka, godājamie kolēģi, es esmu pārsteigts – tiešām esmu pārsteigts! Izskatās, ka tās partijas, kas sēž centrā, tiešām drīz šeit vairs nesēdēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sakiet, lūdzu, ko mēs iegūsim no tā, ka aizliegsim to valodu finanšu sektorā? Ko tieši banku sektors no tā iegūs? Faktiski neko.

Kolēģi, būsim godīgi! Mēs Eiropai neesam interesanti, mēs esam interesanti tikai trešo valstu pilsoņiem, kuri var atbraukt uz Latviju, atvērt šeit kontu, strādāt, ieguldīt naudu. Un tas ir kārtējais šķērslis, lai viņi nebrauktu uz Latviju. Pirmais šķērslis, pats galvenais – lai atvērtu šeit kontu, ir milzu problēma... nereāli... atkarībā no bankas... aptuveni 300 eiro... trīs mēnešu laikā viņi izskatīs, vai vērt vaļā kontu vai ne. Tagad vēl valodas ierobežojumi. Kāds no tā visa būs ieguvums? Visa Eiropa tagad cīnās pret birokrātiju, lai to maksimāli mazinātu, bet mēs to palielinām.

Kolēģi, ja mēs vēlamies katru gadu klausīties finanšu ministra regresa ziņojumu, tad – pieņemsim vēl stulbākus likumus! Kolēģi, kāda problēma? Bet, ja mēs vēlamies virzīties uz priekšu, attīstīt mūsu valsti, tad varbūt sāksim kaut ko domāt.

Ja uzbeks brauks uz Latviju, kādā valodā, kolēģi, viņš šeit bankā runās? No Azerbaidžānas brauks investori uz Latviju – kādā valodā viņi bankā runās? Kādā valodā runās Kazahstānas pilsoņi? (Starpsaucieni: “Angliski!”) Paldies. Jā, protams, visi laukos, ciematos kaut kur Kazahstānā... es nezinu, kaut kur... viņi, protams, zina angļu valodu... nuja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es klausos debates un īsti nesaprotu, par ko mēs vispār runājam. Saprotu, ka vienam politiskajam spēkam ir naratīvs par katru cenu cīnīties pret krievu valodu, kas jau sen vairs nav tāda problēma, kāda tā bija kādreiz. Tai pašā laikā gribu jums atgādināt, ka Krišjānis Valdemārs un jaunlatvieši cīnījās pret kārkluvāciešiem, bet mēs visi esam kļuvuši par kārkluangļiem. Bērni savā starpā sarunājas angliski, un angļu valoda izspiež latviskos vārdus un piesārņo latviešu valodu ar anglicismiem.

Tāpēc es aicinu – īpaši Nacionālo apvienību – beigt šo populismu un beidzot tiešām cīnīties par latviešu valodu un cīnīties pret to, kas to apdraud visvairāk. Šajā gadījumā tā ir angļu valoda.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Valoda un kultūras pieņemšana – tas ir cieņas jautājums. Gribu jums izstāstīt kādu stāstu no savas pieredzes.

Kāds Beļģijas pilsonis sazinājās ar mani un prasīja, vai viņš var nopirkt no manis mazu gabaliņu lauksaimniecības zemes, lai uzbūvētu šeit, Latvijā, māju. Sarunas laikā es sāku ar viņu runāt angļu valodā. Pēc pāris vārdiem viņš teica: “Jāni, kādēļ tu ar mani runā angliski, nevis latviski?” Tā ir cieņa! Tā ir cieņa, ka šis pilsonis ir gatavs doties uz Latviju, grib šeit dzīvot un jau labu laiku iepriekš... Es viņam prasīju: “Kā jūs zināt latviešu valodu? Vai jums kāda saistība ar Latviju?” Viņš teica: “Nē, es gribu braukt uz Latviju dzīvot, tādēļ es jau divus gadus mācos latviešu valodu, skatos jūsu... kultūru.” Tā ir galvenā lieta.

Arī tas uzbeks... ja viņš gribēs braukt uz šejieni un gribēs cienīt mūsu valsti, mūsu valodu un kultūru, tad viņš būs to iemācījies, viņam nebūs nekādu šķēršļu, tieši tāpat kā šis Beļģijas pilsonis, kuram es labprāt arī pārdevu gabaliņu zemes. Viņš to sakārtoja, uzbūvēja māju un dzīvo šeit, un pieņem mūsu kultūru, ciena mūs.

Šo cieņu mēs parādām arī ar valodas zināšanām. Arī latvieši, kuri brauc uz citām zemēm... ko viņi tur dara? Viņi tur iemācās valodu, pieņem kultūru... tas nav labi – mums šos latviešus vajadzētu atpakaļ... bet ar to viņi parāda cieņu un attieksmi pret valsti, uz kuru ir...

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Pēc Šlesera kunga teiktā sanāk tā: jo vairāk būs krievu valodas publiskajā telpā, jo lielākas investīcijas. Nu, nestrādā tā loģika, nestrādā! Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir krievu valoda un investīcijas ir mazākas. Pēc jūsu loģikas vajadzētu būt otrādi. Lietuva un Igaunija investīciju piesaistes ziņā mums ir priekšā, un viņiem krievu valodas nav.

Ja Gundars Daudze uzskata, ka ludzu, pažalusta ir normāla prakse, kad jūs apkalpo, un, ja gribat iebilst pret to, tad tas ir populisms, tā ir izpratne, ko mēs dzirdam no ventspilnieku puses. (Starpsauciens.) Bet aicinu konsekventi pieturēties pie valsts valodas, pie valsts valodas prasībām un nepiešķirt krievu valodai lielākas priekšrocības vai privilēģijas (Starpsaucieni.), jo neviens šeit neuztraucas par poļu vai lietuviešu valodu, vai par kādu citu, vai ne? (Zālē troksnis.) Nu, lūk!

Attiecībā uz to, ka jūs sakāt...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Butāns.... jūs uztraucaties, ka bankas neatver kontus vai ko... ka tā ir īstā problēma... Nevienu priekšlikumu ne Šlesers, ne rosļikovieši neiesniedz, tikai uzkāpj tribīnē un runā, lai varētu uztaisīt materiālu “TikTok”. Kad (Starpsauciens.) likumprojektā “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir jāiesniedz priekšlikumi, tad to nav. Tāpēc, pirms jūs runājat par investīcijām, iesniedziet kaut vienu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Sveiki, kolēģi! Bija jau, protams, gaidāms, ka pie šī un pie nākamā priekšlikuma šodien izcelsies lielākās debates. Tā kā mēs, kā jau klasiski šādās tēmās, sākam runāt pa visu lauku, vēlos tikai atgādināt Saeimas deputātiem, par ko ir konkrētais priekšlikums, kas notika komisijā un kāds ir nākamais priekšlikums. Šis konkrētais priekšlikums paredz aizliegt jebkāda veida saziņu krievu valodā attiecībā uz digitālo rīku – tā saucamo interfeisu – un saziņu krievu valodā kredītiestādēs klātienē.

Kas, manuprāt, ir ļoti būtiski – Latvijas Finanšu nozares asociācija atnāca un pateica, ka attiecībā uz šo mutisko saziņu krievu valodā... tas viņiem faktiski ikdienā nav īstenojams. Tieši tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atlika šo jautājumu par nedēļu vai divām, un attiecīgi tapa Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz šāda veida ierobežojumus tikai attiecībā uz digitālajiem rīkiem – tā saucamajiem interfeisiem.

Kopumā man ir jāteic (to es norādīju arī komisijā), ka es neuzskatu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par šādiem jautājumiem ir jādiskutē. Manuprāt, šis ir tāds klasisks priekšvēlēšanu priekšlikums, kas, protams, izsauca šāda veida debates Saeimā, no kurām vienīgie ieguvēji ir Nacionālā apvienība un “Stabilitātei!”. Es uzskatu, ka šādus jautājumus var risināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Valsts valodas likumā, uzaicinot attiecīgās kompetentās iestādes. Mazliet žēl, ka mēs šobrīd (Starpsauciens.) tik daudz laika veltām šāda tipa jautājumam. Es daudz labprātāk turpinātu debates un diskusijas par mūsu ekonomikas attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Daģis. Jā. Atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Par kuru?”) Par 2. priekšlikumu, tāpēc ka (Starpsaucieni.)... 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā, kas ir formulēts, par ko mums arī būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Par 2. priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Par 1. vai par 2.?”) Par 2. priekšlikumu.

Tātad vēlreiz – 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā, kas ir formulēts... Ja jūs prasāt balsojumu par 1. priekšlikumu, varam (Starpsauciens: “Nē, 2.!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 12, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

M. Daģis. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ziņojiet, kas tieši ir mainīts.

M. Daģis. (Šķir lapas. Starpsaucieni. Starpsauciens: “Redakcionāls...”) Precizējums normas skaidrības nodrošināšanai.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Tehnisks precizējums 198. pantā, lai novērstu tiesību normas neatbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Tika atcelts.

Sēdes vadītāja. Jā.

M. Daģis. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz grozījumu spēkā stāšanās termiņu, kas ir ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. septembrim. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 19 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Runa ir par reālu nastu – kam seko parāds dzīvokļa brīvprātīgā atsavināšanā un pārdošanā.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu noziņot īsi par priekšlikuma būtību.

O. Burovs. Paldies.

Noziņošu īsi par priekšlikuma būtību. Runa ir par to, ka atsevišķs īpašums... šobrīd šeit ir tikai fasādes logi un durvis. 3. pants ir par atsevišķu īpašumu... dzīvokļa īpašumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Piekrīt.

3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Lūdzu neatbalstīt, tāpēc ka precīzi... nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – komisijas priekšlikums. Ir runa par koplietošanas telpām, ir runa arī par ārdurvīm. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – komisijas priekšlikums. Pieļauj iespēju par saviem līdzekļiem dzīvokļu īpašniekiem veikt ārējās fasādes logu un durvju renovāciju. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – komisijas priekšlikums. Tehniski precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kas tieši precizēts? (Starpsaucieni.)

O. Burovs. Precizēju. Salīdzinot ar 6. priekšlikumu, kas skan sākotnējā redakcijā... ir papildināts – “tostarp tām, kuras norādītas šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā”. Tie ir tehniski precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – komisijas priekšlikums. Par to, ka var mainīt ārējā... kas ir kopīpašuma... logus un durvis, bet, ja mainīt, tad tikai, saskaņojot ar pārvaldnieku, ja pārvaldnieka nav, tad – ar kopību. Tā ir jaunā norma. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – komisijas priekšlikums. Runa ir par atbildību par brīvprātīgu atsavināšanu... atsavinātā dzīvokļa... Šeit ir paredzēta atbildība pārdevējiem... pirmā sadaļā un otrā sadaļā – par pircēju atbildību. Tai skaitā gribu pievērst uzmanību, ka norma... pircējs atbild par parādiem trīs gadus pirms dzīvokļa īpašuma pārejas viņa īpašumā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Runa ir par tehniskiem grozījumiem, kas ir saistīti ar nākamo – 10. – priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Kā es jau teicu, tehniski precizējumi. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tie ir likuma precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – komisijas priekšlikums. Arī likuma precizējumi par 20. pantu. Tas ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tas pats... 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī redakcionāli precizējumi. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu noziņot īsi, par ko priekšlikums.

O. Burovs. Šeit neatbalstīts priekšlikums, ka visas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanai... nepieciešama dzīvoklī. Šis priekšlikums nav atbalstīts, tāpēc ka ir atbalstīti iepriekšējie precizējumi.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tas ir 16.

17. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un 18. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un pēdējais priekšlikums. Mēs runājam par pārējiem noteikumiem. 19. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Sakarā ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 19. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 30. aprīļa sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to uz izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir iesniegts un sagatavots kā secīgs turpinājums jau iepriekš, gadu atpakaļ, akceptētajam likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredzēja iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā. Šis likumprojekts ir secīgs iepriekšējā likumprojekta turpinājums, lai tie jaunieši, kas, pabeidzot 9. klasi, tālāk turpinātu izglītību vidusskolā un profesionālajā izglītībā, varētu turpināt apgūt citu otro svešvalodu, kas varētu būt arī kāda Eiropas Savienības valoda vai valoda valstīs, ar kurām ir līgums par šo valodu apguvi un sadarbību.

Būtība ir tāda, ka izglītojamais, kurš šobrīd mācās vai gatavojas mācīties vidējā vai profesionālajā izglītības iestādē, var izvēlēties neapgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, un izglītības iestādes dibinātājam sadarbībā ar izglītības iestādi vai valsts izglītības iestādēs pati izglītības iestāde nodrošina iespēju līdz 2025. gada 1. septembrim apgūt citu svešvalodu. Svešvalodu ikviens... izvēloties, kā saka, iespējas, kādas ir pieejamas izglītības iestādei un dibinātājam.

Tai pašā laikā tie jaunieši, kas mācās un turpina apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, var to turpināt un pabeigt līdz izglītības pilnai ieguvei. Tas nozīmē – trīs vai četrus gadus vidējā vai profesionālajā izglītībā.

Komisija izvērtēja šo laika sprīdi, līdz kuram likumprojekts būtu jāīsteno un tam būtu jāstājas spēkā, lai šī mācību gada noslēgumā jaunieši varētu izdarīt izvēli.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Indriksone. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, mēs šodien debatējam par likumprojektu, kas paredz tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējās izglītības posmā.

Šis priekšlikums ir radies laikā, kad emocijas sabiedrībā ir saprotami saasinātas. Latvija ir Eiropas Savienības sastāvā, un Satversmē rakstīts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Šo iemeslu dēļ daudzi uzskata, ka krievu valodas loma izglītībā jāsamazina.

Tomēr es aicinu raudzīties racionāli un ilgtermiņā. Valoda pati par sevi nav vainojama... ģeopolitisko apstākļu dēļ, jo pēc būtības visi kari beidzas un dzīve turpinās, un svešvalodu zināšana nav lojalitātes trūkums. Tās ir zināšanas un prasmes, kas var kalpot mūsu valstij.

Pirmkārt, izglītības un attīstības perspektīva. Svešvalodu apguve ir neatņemama kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa. Eiropas Savienības valodu politika skaidri uzsver, ka ar vienas svešvalodas (pat ja tā ir angļu vai franču) zināšanām nepietiek, katram Eiropas pilsonim vajadzētu būt iespējai apgūt vismaz divas svešvalodas papildus dzimtajai. Tieši tādēļ daudzviet Eiropas skolēni mācās vairākas valodas. Arī Eiropas Padomes vadlīnijās plurilingvāla izglītība minēta kā kvalitatīvas izglītības priekšnosacījums.

Mūsu bērniem nepieciešams plašs redzesloks, ko sniedz dažādu valodu zināšanas, un nav stratēģiski gudri šo redzesloku sašaurināt, svītrojot kādu valodu politisku emociju dēļ. Tādēļ, atsakoties no otrās svešvalodas, pat ja tā ir krievu valoda, katru lietu... vienai trešdaļai no mūsu iedzīvotājiem nav pieņemami. Mēs riskējam mazināt šo prasmju attīstīšanu skolēnos. Jebkura svešvaloda sniedz šos ieguvumus, taču Latvijā krievu valodas gadījumā ir arī papildu priekšrocība – vide, kur to praktizēt. Atšķirībā no, piemēram, franču, spāņu valodas, krievu valodu var pie mums lietot ikdienas saskarsmē ārpus skolas sienām, nostiprinot prasmes. To, es zinu, izmanto arī ārzemnieki, Eiropas Savienības ietvaros apmeklējot Latviju, lai stiprinātu tieši krievu valodas zināšanas šeit, ko mūsu uzņēmēji varētu izmantot... un pilnveidot pakalpojumu klāstu, kas nesīs papildu ienākumus budžetā.

Jāņem vērā arī praktiskie izglītības resursu apsvērumi. Daudzās skolās krievu valodā vēsturiski ir izveidota otrās svešvalodas programma ar kvalificētiem skolotājiem. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija liecina, ka aptuveni trešdaļai skolu trūkst resursu uzreiz pāriet pie citas svešvalodas piedāvājuma – trūkst vācu, franču, spāņu valodas pedagogu.

Protams, mēs varam un mums jāturpina ieguldīt citu Eiropas valodu skolotāju sagatavošanā, taču tas nenotiek vienā dienā. Steidzīgi izslēdzot krievu valodu, pastāv risks, ka daļai skolēnu otrās svešvalodas nebūs vispār.

Visbeidzot jāuzsver – latviešu valodas stiprināšana necieš no citu valodu apguves. Krievu valodas mācīšana kā svešvalodas stunda neapdraud valsts valodas statusu, gluži pretēji – valodu pētnieki norāda, ka svešvalodu prasmes papildina dzimtās valodas prasmes, nevis tās grauj. Mūsu uzdevums ir audzināt izglītotus jauniešus, kas brīvi pārvalda latviešu valodu un vienlaikus spēj komunicēt vairākās svešvalodās. Tās ir nākotnes sabiedrības prasmes.

Otrkārt, aplūkosim darba tirgu un ekonomiskos aspektus. Latvijā darba tirgū krievu valoda bieži nepieciešama klientu apkalpošanā, tirdzniecībā, loģistikā. Grozījumi Darba likumā neliedz pieprasīt krievu valodu, ja tā objektīvi ir vajadzīga. Jaunieši, kuri šo valodu nemācās skolā, nākotnē būs spiesti to apgūt paši, tērēt laiku un naudu vai arī zaudēs iespējas. Arī uzņēmējdarbība sadarbībā ar NVS reģionu vēl pastāv, un krievu valoda joprojām ir galvenā saziņas valoda Austrumeiropā. Darbinieks, kurš papildus angļu un latviešu valodai pārvalda arī krievu, ir vērtīgāks un nav... pārkāpšana, tā ir konkurence.

Treškārt, nacionālās drošības un sabiedrības drošības dimensija. Iespējams, kādam var šķist, ka svešvalodu prasmes drošībā nespēlē lielu lomu, taču patiesībā valodu zināšana ir stratēģiski nozīmīga. Ja Krievija ir agresorvalsts, vai mums nevajadzētu vēl jo vairāk sagatavot speciālistus, kas prot saprast šīs valsts valodu? Drošības iestādēm, izlūkdienestiem, diplomātiem, robežsargiem, muitas darbiniekiem – visiem, kuri strādā ar informācijas vākšanu un analīzi par Krieviju, ir kritiski svarīgi papildināt un pārvaldīt krievu valodu. Vēsture to apliecina. Aukstā kara laikā Rietumvalstis aktīvi mācīja krievu valodu diplomātiem, militārpersonām, jo saprata, ka pretinieka valodas zināšanas dod milzīgu priekšrocību. Arī mūsdienās Rietumu sabiedrotie atzīst, ka svešvalodu zināšana, tostarp tādas sarežģītas valodas kā krievu, ir atslēga sekmīgai diplomātija, izlūkošanai un pat pretdezinformācijas darbam.

Ja mūsu jaunieši krievu valodu nepratīs, pēc 10–20 gadiem mums trūks kvalificētu kadru, kas spēs profesionāli darboties ar austrumu kaimiņu informācijas telpu. Valodas neprasme nedara ienaidnieku mazāk bīstamu, tieši otrādi – dara mūs kurlus un aklus pret to, ko saka vai plāno kaimiņš. Un tā paliks, jo robeža ar Krieviju bija un būs. Drošība ietver arī iekšējo sabiedrisko kārtību un kritisko situāciju valdībā.

Latvijā dzīvo liela daļa iedzīvotāju, kuriem krievu valoda ir dzimtā un ikdienā ir ērtāk lietojama valoda. Ne visi no viņiem, īpaši vecākās paaudzes cilvēki, pietiekami labi prot latviski, lai saprastu sarežģītu informāciju, piemēram, medicīniskus terminus vai krīzes paziņojumus. Ja mēs izaudzināsim jauno speciālistu paaudzi pilnībā bez krievu valodas zināšanas, mēs varēsim nonākt situācijā, kas apdraud arī dzīvības. (Starpsaucieni.) Piemēram, medicīnas nozarē jau tagad novērojama paaudžu plaisa valodu prasmēs. Jaunie ārsti un māsas, kas dzimuši pēc PSRS laikiem, krievu valodu pārsvarā nepārvalda. Ir bijuši reāli gadījumi slimnīcās, kad pacients, kurš nesaprot latviski, nespēj komunicēt ar jauno medmāsiņu, kura nesaprot krieviski, un tas aizkavē informācijas iegūšanu par pacienta veselību. Tikai vēlāk, piesaistot pieredzējušus kolēģus ar krievu valodas zināšanām, atklājās pacienta patiesā kaite un tika novērsta kļūda nodaļas izvēlē. Vecākie kolēģi secināja, ka problēma radusies valodas barjeras dēļ. Jaunā māsiņa vienkārši nesaprata pacienta sūdzības.

Šādas situācijas nav pieļaujamas ne medicīnā, ne citur kritiskajā komunikācijā. Jā, no juridiskā viedokļa mēs esam noteikuši, ka pacientam, kurš nerunā latviski, jānodrošina tulks vai radinieks saziņā ar ārstu, taču reālajā dzīvē krīzes brīdī tulka var nebūt pie rokas. Minūtes izšķir arī dzīvību, un kopēja valoda starp mediķiem un cietušo var būt izšķiroša.

Tas pats attiecas uz policiju, ugunsdzēsējiem, citiem dienestiem. Ārkārtas situācijās svarīgi ir saprasties ar visiem sabiedrības locekļiem. Ja glābējs prot arī krieviski, viņš var ātrāk nomierināt vai izjautāt satrauktu cietušo vai liecinieku, iegūt nepieciešamo informāciju. Valodas prasme šeit tieši ietekmē sabiedrības drošību. Mācot krievu valodu skolās, mēs gaidām, ka nākotnē netrūks profesionāļu, kas spēj daudzvalodīgi reaģēt krīzēs.

Visbeidzot padomāsim arī par valsts komunikāciju un starptautisko drošību plašākā nozīmē. Mēs dzīvojam blakus lielvalstij, kuras valodu saprot simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Krievu valoda joprojām ir Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālā valoda, to lieto diplomāti starptautiskajās sarunās. Vai tiešām mūsu valstij nevajadzētu jaunus diplomātus, kas spēj arī krieviski skaidrot Latvijas pozīciju kaimiņvalsts sabiedrībai, veidojot dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību?

Informācijas karā pret mums vēršas... arī propagandas atspēkošana. Arī ir vajadzīgi speciālisti, kas saprot propagandas valodu un var tai kvalificēti pretoties. Ja krievu valodu nemācīsies nevienā skolā, pēc pāris gadu desmitiem mēs riskējam palikt bez plašas bāzes cilvēkiem ar šīm prasmēm. Tās būs jāapgūst no nulles nelielam skaitam izlūkdienestu un citu jomu studentiem vēlāk ar lielām pūlēm. Prātīgāk ir uzturēt valodas zināšanu nepārtrauktību, lai nācija kopumā būtu gudrāka un drošāka.

Svarīgs aspekts, ko nedrīkst ignorēt šīs diskusijas kontekstā, ir arī Valsts robežsardzes koledža, kurā tiek sagatavoti nākotnes robežsargi un muitas darbinieki. Šī iestāde ir valsts nozīmes drošības institūcija, kur ir izvietojami... studenti. Nepieciešamas ne tikai juridiskās un taktiskās zināšanas, bet arī valodu prasmes, jo viņu profesionālā darbība ikdienā notiek uz valsts ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Reālajā darbā uz robežas saziņai ar trešo valstu pilsoņiem visbiežāk... krievu valoda ir neizbēgama. Tāpat arī saskarsme ar kolēģiem no citām valstīm Eiropas Savienības austrumu pierobežā bieži notiek krievu valodā, kas līdz šim kalpojusi kā lingua franca sadarbībā starp robežsardzes, muitas dienestiem un pat starptautiskajām organizācijām “Frontex” operācijās.

Ja Latvijas skolās netiek mācīta krievu valoda, tad mēs paši radām apburto loku – jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par robežsargu vai muitas darbinieku, būs spiesti mācīties krievu valodu no nulles, bieži bez valsts atbalsta vai arī nebūs pietiekami kvalificēti šai jomā. Tā vietā, lai iegūtu spēcīgus un labi sagatavotus darbiniekus, valsts pati ierobežo savu kadru bāzi drošības sektorā. Vai tas ir valstiski?

Turklāt ir jāvaicā, vai šis likumprojekts patiesi kalpo valsts drošībai vai tikai ideoloģijai, vēlmei demonstrēt politisko nostāju? Ja mūsu robežsargi nespēs saprasties ar personām uz robežas, tas apdraudēs ne tikai operatīvo darbību, bet arī valsts suverenitāti un sabiedrības drošību. Mēs taču runājam par ārējo robežu ne tikai ar Krieviju, bet ar visu Eiropas Savienību. Vai tiešām būtu prātīgi apzināti samazināt jauno robežsargu valodu prasmes, zinot, ka krievu valoda ir ikdienas darba rīks uz robežas?

Ko var secināt? Godātie deputāti, Latvija vienlaikus var būt lojāla savai valsts valodai, rietumnieciskai... savai ģeopolitiskajai piederībai... tomēr –pragmatiska attieksme pret svešvalodu apguvi. Krievu valodas mācīšana skolā nenozīmē piekāpšanos citai valstij vai valsts valodas nozīmes mazināšanu, gluži pretēji – tā ir zināšanu un prasmju nodrošināšana, kas var stiprināt mūsu sabiedrību. Izglītības ziņā tas nozīmē intelektuāli bagātāku jaunatni, kas apveltīta ar vairākām svešvalodām; darba tirgus ziņā – konkurētspējīgāku darbaspēku, kas spēj komunicēt ar plašāku klientu un partneru loku; drošības ziņā – nāciju, kurā netrūkst speciālistu, kas saprot gan sabiedrotos, gan potenciālu pretinieku... un kur krīzes brīdī ikviens cilvēks var tikt uzklausīts viņam saprotamā valodā; starpkultūru saskarsmē – saliedētāku sabiedrību, kur pastāv dialogs, nevis mūris starp etniskām grupām.

Ir pašsaprotami, ka latviešu valoda ir un paliek prioritāte, neviens neapšauba nepieciešamību to stiprināt, taču valsts valodas stiprināšana nenozīmē, ka mums jābūt nabagiem citās valodās. Mēs drīkstam, un mums vajag būt bagātiem valodu zināšanās. Latviešu valodas pozīcijas šodien ir pietiekami stabilas, lai mēs bez bailēm varētu mācīt skolās arī citas valodas, tostarp krievu valodu, kurā – objektīvi – notiek liela daļa iedzīvotāju komunikācijas.

Aicinu noraidīt šo likumprojektu. Nepieņemsim lēmumu, kas balstīts tikai emocijās, dusmās pret kaimiņvalsti, ja tas ilgtermiņā kaitēs mūsu pašu sabiedrības interesēm. Tā vietā fokusēsimies uz saprātīgu risinājumu – turpināt piedāvāt skolēniem izvēles iespējas otrā svešvalodā, pakāpeniski paplašinot citu valodu piedāvājumu, bet neaiztaisot durvis tiem, kuri vēlas un kuriem vajag apgūt krievu valodu. Saglabāsim Latvijas jaunajai paaudzei visas durvis atvērtas gan uz Rietumiem, gan uz Austrumiem. (Starpsauciens.) Zināšanas vēl nevienai nācijai nav kaitējušas, neļausim, lai to trūkums kaitē Latvijai! (Starpsauciens.)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Vēlos atgādināt un uzsvērt, ka gadu atpakaļ mēs visi vienojāmies, vairākums vienojās, ka mēs atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, un Izglītības un zinātnes ministrija valsts izglītības standartā ir iestrādājusi regulējumu, kas paredz, ka jau šogad 4. klases bērni nemācīsies otro svešvalodu un nākamgad viņiem kā 5. klases bērniem piedāvās intensīvāk uzsākt otro svešvalodu, izvēloties kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valodām, arī mūsu kaimiņvalstu – lietuviešu, igauņu – valodas. Populārākās valodas, protams, ir vācu un franču, ļoti pieprasīta ir spāņu valoda. Ir daudzas skolas un izglītības iestādes, kas jau piedāvā šīs valodas apgūt paralēli krievu valodai, kuru turpina mācīt tiem bērniem un jauniešiem, kas ir izvēlējušies šīs valodas kā otrās svešvalodas apguvi.

Tai pašā laikā gribu uzsvērt – esmu pārliecināta, ka Latvijā ir ļoti daudz patriotisku pilsoņu, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda un kuri palīdzēs Latvijai strādāt ar ienaidnieka valsti, iefiltrēties, sargāt robežas un darīt visu nepieciešamo. Mūsu pilsoņu vidū ir ļoti daudz patriotisku cilvēku, kas ļoti labi pārzina krievu valodu.

Šī likumprojekta iniciatīva ir par to, lai secīgi pārietu no pamatizglītības uz vidusskolu, lai tie jaunieši, kuri pagājušajā pavasarī atteicās apgūt krievu valodu un 9. klasē vairs nemācījās krievu valodu, nesastaptos ar situāciju... jo pašlaik ir vēl padsmit skolas, kur, aizejot uz 10. klasi, viņi būs nolikti fakta priekšā – ņem vien atpakaļ krievu valodu, jo mums cita netiek piedāvāta. Ir domāts, ka jābūt iespējai mācīties to valodu, ko jaunieši izvēlas, – ne jau piespiedu kārtā, bet tiem, kas to vēlas. Izglītības standartā ir iestrādāta norma, kas paredz, ka visas izglītības iestādes turpmāk secīgi pāries uz citu otro svešvalodu.

Neviens nevar aizliegt cilvēkam mācīties svešvalodas – visas iespējamās, arī tās, kurās runā neliela pasaules daļa un kuras varbūt ir ļoti unikālas un īpašas. Katra valoda mūs bagātina, bet mūsu izglītības sistēmā atteikties no agresorvalsts valodas kā otrās svešvalodas – manuprāt, to izdarīt ir pēdējais un īstais laiks. Un tā būs secīga izvēle tiem jauniešiem, kas jau iepriekš to ir izvēlējušies. Vēlreiz uzsveru – tie, kas grib turpināt, var turpināt un pabeigt 12. klasi vai profesionālo izglītību un tālāk mācīties citas valodas, kādas tik vien dzīvē būs nepieciešamas un kādas vien vēlēsies. Manuprāt, šī izvēle ir izdarīta jau pagājušajā gadā, un šis ir secīgs turpinājums tam, lai nebūtu tādas situācijas, ka jaunieši nevar izvēlēties to valodu, ko viņi ir sākuši apgūt pamatizglītībā.

Vēl vēlos uzsvērt, ka, tiekoties ar cilvēkiem un interesējoties, kā notiek pāreja uz citu otro svešvalodu, visas izglītības iestādes ir tikušas galā, arī Izglītības un zinātnes ministrija apliecina, ka tā nebūs problēma tiem, kas būs izvēlējušies mainīt svešvalodu. Tai pašā laikā... otro svešvalodu – krievu valodu – mācās ļoti daudz jauniešu, kam dzimtā valoda ir krievu valoda, un, protams, latviešu bērni kopā ar viņiem mācās otro svešvalodu – krievu valodu – un raksta esejas krievu valodā. Tas pat nav salīdzināms! Manuprāt, tā būs iespēja arī krievu valodā runājošiem jauniešiem papildus iegūt vēl vienu svešvalodu, un tā arī viņiem būs liela bagātība un durvis uz citām pasaules, tostarp Eiropas, valstīm.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi, es tomēr nevaru nereaģēt uz to stipri interesanto, dīvaino referātu, ko nupat nolasīja Pleškānes kundze.

Vispirms par likumprojektu. Tas neaizliedz krievu valodu, bet dod iespēju vidusskolā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas. Ja kāds vēlēsies mācīties krievu valodu, tas joprojām būs iespējams, neviens neko neaizliedz. Tā ir pirmā lieta.

Jūs savā referātā, es tomēr tā to saukšu, minējāt, ka ir nepieciešamas krievu valodas zināšanas, lai apkalpotu klientus, jūs minējāt to, ka krievu valoda ir galvenā valoda Austrumeiropā, un vēl citas muļķības, kuras man patiesībā ir kauns izteikt no Latvijas Republikas Saeimas tribīnes. Bet kāpēc jūs pretojaties šim likumam? Ir pavisam vienkārši iemesli. Nevajag pat daudz iedziļināties. Jūs vienkārši vēlaties turpināt faktisko divvalodību Latvijā, lai jūs un jums līdzīgi domājošie lielkrievu šovinisma pārņemtie prāti varētu pieprasīt apkalpot sevi krievu valodā, jo viņiem tas pienākas, un turpināt diskriminēt latviešu jauniešus darba tirgū. Nē, tā vairs nebūs! Jūsu runa bija paraugstunda tam, kā diskriminēt darba tirgū latviešu jauniešus, tos, kuri šobrīd mācās skolā. Jūs minējāt, ka robežsargiem, ārstiem un citām profesijām obligāti jāprot krievu valoda, ja neprot, tad viņi nevar strādāt šajās profesijās. (Starpsauciens: “Jā!”) Tas ir murgs, ko jūs runājat! (Starpsauciens: “Nu, īsti tā nav!”) Jūs tā teicāt! (Starpsauciens: “Pie robežas kā tad viņi komunicēs?”)

Latvijas sabiedrības struktūra (Starpsauciens.) ir tāda, ka katrā kolektīvā ir kāds, kurš pārvalda krievu valodu, bet nedrīkst būt tā, ka krievu valoda tiek uzspiesta obligāti un tiek diskriminēti cilvēki, lai ieņemtu kādu profesiju, lai strādātu šajā profesijā. Tas ir Latvijā nepieņemami, un tā vairs nebūs! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Galvenā tēze, kas, manuprāt, mums visiem ir jāuzsver... visām pusēm – labajai, kreisajai, pa vidu sēdošajiem – ir tā, ka mums šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jāmēģina apvienot visu tautību... latviešus, visās valodās runājošos latviešus, cilvēkus, kas sevi uztver kā latviešu nācijai, Latvijas nācijai piederīgus neatkarīgi, kurai valodas grupai viņi pieder.

Šis konkrētais likumprojekts ir izvēles iespēja. Kā jau tikko kolēģis teica, jā, tas iet ātrāk, godīgi sakot, tas ir ātrāk, nekā skolas spēj atbildēt uz šo acīmredzot šodien jau Saeimas deputātu pirmajā lasījumā lemto. Atsevišķām skolām patiešām ir grūti sameklēt skolotājus, kas varētu mācīt kādu citu valodu, varbūt tā ir ukraiņu, varbūt baltkrievu, varbūt spāņu, franču vai jebkura cita valoda. Padomājiet paši, vai jūs būtu gatavi iet mācīt svešvalodu kādā no skolām? Droši! Starp citu, jūs varat pieteikties. Saeimas deputāti var doties uz skolu un mācīt kādu no svešvalodām, palīdzēt skolām tikt pāri šai situācijai. Tāpēc es īpaši aicinu Izglītības un zinātnes ministriju negaidīt, kamēr šis likumprojekts tiks apstiprināts otrajā lasījumā, bet jau nekavējoties meklēt risinājumus.

Es pieminēju dažas valodas. Piemēram, poļu valoda. Starp citu, es kā Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu grupas vadītājs varu apliecināt, ka Polijas vēstniecība ir teikusi, ka viņi ir gatavi palīdzēt vismaz šajā pārejas posmā – nodrošināt ar skolotājiem, kas varētu skolās, kurās ir problēmas... nodrošināt ar kādu skolotāju, kas palīdz apgūt, piemēram, poļu valodu. Kāpēc ne? Tā arī ir ļoti vērtīga mūsu nācijas, Latvijas pilsoņu, grupa, kas zina poļu valodu, tā mums ir arī iespēja veicināt ciešāku sadarbību ar Poliju.

Savulaik Dombravas kungs (kura vairs nav klāt) runāja par to, ka it sevišķi pierobežas valstīs... piedodiet, pierobežas teritorijās, pierobežas skolās būtu jādod iespēja mācīties attiecīgi lietuviešu un igauņu valodu. Varbūt Izglītības un zinātnes ministrija var kaut kā palīdzēt arī šādas idejas attīstīšanai. (Starpsaucieni.) Es dzirdu – kungi jau apspriež dažādu valodu piedāvājumu skolās, ko viņi varētu piedāvāt.

Un īsa replika uz Pleškānes kundzes teikto, ka krievu valoda obligāti ir jāzina, lai mēs varētu cīnīties ar mūsu ienaidnieku. Man ir jāatgādina, ka Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā arī Ķīna ir norādīta kā drauds Eiropai, tai skaitā Latvijai. Vai tāpēc mums nekavējoties jāveicina kaut kādā veidā skolās apgūt ķīniešu valodu? Droši vien ne. (Dep. V. Pleškānes starpsauciens.)

Tāpēc vēlreiz saku... šis likumprojekts acīmredzot tiks apstiprināts pirmajā lasījumā... es aicinu Izglītības un zinātnes ministriju meklēt risinājumus, jo atsevišķām skolām tā ir problēma. Un atgādinu arī savu pirmo tēzi: neveicinām valodu karus tikai savas kā politiskā spēka vai savas kā politiķa atpazīstamības dēļ, mēģinām saliedēt visu Latvijas tautu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribu papildināt par ķīniešu valodu, ko kolēģis teica. Nesen bija pat SAB sludinājums par to, ka viņi meklē savu darbinieku lokā cilvēkus, kuri pārzina ķīniešu valodu. Un, teiksim, ja skolās vai universitātēs ieviestu arī to pašu ķīniešu valodu... pat SAB meklē cilvēkus ar tādām zināšanām, nebūtu slikti...

Bet, kad viena trešdaļa Latvijā runā vai izmanto krievu valodu, es nedomāju, ka būtu slikti, ka bērni turpinās mācīties arī to pašu krievu valodu skolās. Valodu zināšana nevar būt par šķērsli, tas ir iemesls, kā var saliedēt sabiedrību. Un neviens nesaka, ka jābūt priekšrokai tikai tā, lai komunicētu starp etniskām grupām... un ka cilvēki var saprast viens otru. Tas nav par sliktu, tas ir tikai labāk. Mēs – ko darām... vai jūs – ko darāt? Tikai viena iemesla dēļ – lai pozicionētu savu politisko gribu vai arī spēlētu ģeopolitisko apstākļu un apsvērumu dēļ. (Starpsauciens.)

APVIENOTAIS SARAKST, gan jūsu... Kad mēs bijām Valsts robežsardzes koledžā... tur arī māca krievu valodu, lai zinātu, ko dara pretējā puse, lai sazinātos ar pretējo pusi – ar baltkrievu un krievu. Kāpēc jūs domājat, ka, pat pildot dienesta pienākumus, nevajag zināt? Kad cilvēki nāk no skolas un nezina un viņiem jāmāca tā valoda no sākumiem, tas arī bremzē procesu, kad mēs sagatavojam kvalificētus darbiniekus robežā... robežsardzei, muitai.

Tāpēc nevajag teikt, ka mēs neko nedarīsim, mums to nevajag. Nē, mums to vajag! Tāpēc jāpadomā par mūsu nākotni un par mūsu drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Indriksone. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanu Saeimā.

I. Indriksone. Priekšlikumu termiņš – 13. maijs, likumprojekta otrais lasījums Saeimas sēdē – 15. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā deputāti Leila Rasima, Augusts Brigmanis, Agnese Krasta, Edgars Tavars un Jana Simanovska lūdz izdarīt grozījumus šā gada 8. maija kārtējās sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 18. punktu – likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” – pirms darba kārtības 11. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Un turpinām ar jau pieminēto likumprojektu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā.

Šo likumprojektu, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izstrādāja Veselības ministrijas starpinstitūciju darba grupa operatīvu jautājumu risināšanai nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā

Likumprojektā rosinātie grozījumi noteiks obligātās ārstēšanas kārtību gadījumos, kad bērnam ir augsts medicīniskais risks, bet viņš pats atsakās no brīvprātīgas ārstēšanās. Un tie balstās uz tiesībsarga 2024. gada 8. augusta ziņojumā “Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas” iekļautajām rekomendācijām, un pēc mūsu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, iniciatīvas 2024. gada 14. novembrī Saeimā pieņemtajā grozījumā Ārstniecības likumā... Ar šo grozījumu toreiz mēs, Saeima, uzdevām Ministru kabinetam līdz šī gada 1. martam izvērtēt bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, valstī esošās paredzētās ārstniecības un atbalsta sistēmas efektivitāti un atbilstību nepilngadīgā vislabāko interešu prioritātes principam un iesniegt informāciju par šo izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, sagatavot normatīvajos aktos izdarāmo grozījumu projektus, kas paredzētu nepilngadīgo obligātās ārstēšanas piespiedu mehānisma visaptverošu tiesisko regulējumu, vienlaikus norādot tā nodrošināšanai nepieciešamos budžeta līdzekļus.

Likumprojekts paredz papildināt Ārstniecības likumu ar 64.1 pantu, kas noteiks kārtību, kādā tiks nodrošināta obligātās ārstēšanas īstenošana, sākot ar lēmuma pieņemšanu ārstniecības iestādē (veicot riska izvērtējumu) un nepieciešamības gadījumā iesaistot tiesu, lai apstiprinātu ārstniecības personas lēmumu par obligātās ārstēšanas nepieciešamību nepilngadīgajam gadījumā, kad atkarību izraisošo vielu lietotājam ir noteikts augsts medicīniskais risks, taču pacients atsakās no turpmākas ārstēšanas.

Likumprojekta 64.1 pants ir strukturēts pēc līdzības ar Ārstniecības likuma 68. pantu, kas noteic psihiatriskās palīdzības sniegšanas kārtību bez pacienta piekrišanas.

Ņemot vērā to, ka minētā likumprojekta īstenošanai nepieciešami jauni pakalpojumi un risinājumi starpsektoru sadarbības īstenošanai, ir nepieciešams arī papildu finansējums. Līdz ar to Veselības ministrija sagatavoja informatīvā ziņojuma projektu “Par pilotprojekta integrētai pieejai – pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Rīgā nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi lieto atkarību izraisošas vielas, īstenošanu”. Šajā ziņojumā sniegta informācija par esošo situāciju un pakalpojuma nodrošināšanu nepilngadīgajiem ar atkarību izraisošu vielu lietošanas... traucējumiem, kā arī par iespējamiem risinājumiem nepārtrauktas narkoloģiskās palīdzības sniegšanai, sākot no akūtā perioda stacionārā līdz nepilngadīgā atgriešanai sabiedrībā, un par tā ieviešanai nepieciešamo papildu finansējumu un iespējamiem finanšu avotiem, tai skaitā informācija par jauna valsts apmaksāta integrētā pakalpojuma nodrošināšanu un organizēšanas kārtību, sākotnēji pilotējot to Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.

Pilotprojektu plānots uzsākt jau ar šī gada 1. jūliju, un šim gadam nepieciešamo finansējumu pusmiljona eiro apmērā Veselības ministrija nodrošinās no saviem līdzekļiem, savukārt papildu finansējumu nākamajiem diviem gadiem – 1,7 miljonus eiro 2026. gadā un 1,8 eiro miljonus eiro 2027. gadā plānots piesaistīt no Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta.

Kolēģi, pie šī jautājuma mēs komisijā strādājam jau divus gadus. Mēs esam rīkojuši vairākas komisijas sēdes, esam rakstījuši vēstules premjerei, ministrijām, un beidzot esam nonākuši līdz konkrētam likumprojektam, ar konkrētu risinājumu, lai nodrošinātu bērniem un jauniešiem nepieciešamo palīdzību.

Komisijas deputāti to arī vienbalsīgi atbalstīja. Mēs ļoti labi apzināmies, ka mums ir svarīga katra bērna dzīvība, ka šie grozījumi ļaus glābt bērnu dzīvības. Lai gan Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem iesniegt priekšlikumus par visu likumu, tomēr vēlos jūs aicināt... ņemot vērā to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ikdienā nestrādā ar Ārstniecības likumu, kā arī lai iecerēto likumprojektu patiešām varētu uzsākt jau ar 1. jūliju... aicinu priekšlikumus mūsu komisijā iesniegt tikai saistībā ar šo likumprojekta 61.1 pantā noteikto kārtību. Šajā jautājumā komisijā mēs sadarbojāmies ar Sociālo un darba lietu komisiju un ar tās vadītāju Bērziņa kungu, un viņš mūs informēja, ka Ārstniecības likums drīzumā tiks atvērts arī Sociālo un darba lietu komisijā. Tā ka es jūs aicinu mazliet paciesties un visus citus priekšlikumus par visām citām lietām, kas skar Ārstniecības likumu, iesniegt tur.

Kā jau minēju, komisijā mēs vienbalsīgi atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Labi!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, bet (Starpsauciens: “Vairs nevajag!” Starpsaucieni.)... Tieši to es arī gribēju jums lūgt, ja jūs būtu noklausījušies līdz galam.

Tātad turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi tiks izskatīti.

___

Likumprojekts “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums”, otrais lasījums.

Iesniegts 21 priekšlikums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums” otrajā lasījumā. Ņemot vērā, ka likumprojekta pirmais lasījums bija jau ļoti sen – vairāk nekā pirms gada –, gribu atgādināt, ka likumprojekta mērķis ir, pamatojoties uz Rīgas domes 2022. gada 9. novembra lēmumu, nodot Rīgas valstspilsētas īpašumā esošo nekustamo īpašumu – būves un zem tām esošo zemi, kur pašlaik jau atrodas Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs, – biedrībai “Šamir”, lai sekmētu Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbību un īstenotu muzeja rekonstrukcijas projektu.

Lai gūtu pārliecību, ka, nododot biedrībai nekustamo īpašumu muzeja darbības nodrošināšanai, tiek izpildīts likumprojektā paredzētais mērķis, komisija aicināja biedrību “Šamir” veikt nepieciešamās darbības, lai sagatavotu muzeju akreditācijai, jo tas nav bijis akreditēts. Tikai 2025. gada 4. februārī komisija ir saņēmusi Kultūras ministrijas izsniegto Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja akreditācijas apliecību. Akreditācija apliecina valsts atzīta muzeja darbību – ka tam ir pilntiesīgs krājums, tiek veikta krājuma uzskaite, tiek veikts pētnieciskais darbs un izstrādāta muzeja darbības un attīstības stratēģija. Līdz ar to komisija varēja turpināt iesākto darbu pie likumprojekta izskatīšanas.

Likumprojekta otrajam lasījumam piedāvāts 21 priekšlikums.

1. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz likumprojekta 1. pantā precizēt likuma mērķi. Komisijā tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir ietverts 1. priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz precizēt 3. panta pirmajā daļā nekustamo īpašumu adreses atbilstoši aktuālajiem zemesgrāmatu ierakstiem. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek papildināts 3. pants ar otro un trešo daļu. Ņemot vērā, ka Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu piekrist nekustamā īpašuma nodošanai privātpersonai, likumdevējam tas jānostiprina likumā, nosakot, ka ir Rīgas domes lēmums, ar kuru tā piekrīt minētos nekustamos īpašumus nodot privāto tiesību subjektam. Attiecīgi 3. panta trešā daļa ir pārcelta no likuma 8. panta, kas noteic, ka pašvaldība nodod nekustamo īpašumu biedrībai ar nodošanas un pieņemšanas aktu.

Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Jauna, precizēta likumprojekta 3. panta nosaukuma redakcija un vairāki redakcionāli precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta 4. panta nosaukums precizēts atbilstoši panta saturam. Šis pants regulē nekustamo īpašumu izmantošanu, kā arī regulē jautājumus, kas attiecas uz īpašuma izmantošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 4. panta pirmo daļu, nosakot, ka nekustamais īpašums tiks izmantots vienīgi tālāk uzskaitītajiem mērķiem. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz 4. panta pirmās daļas 4. punktā ietvert plašāku nekustamā īpašuma izmantošanas mērķa definējumu – nododamajam nekustamajam īpašumam ir jābūt publiski pieejamam, organizējot publiskus pasākumus. Attiecīgi šajā priekšlikumā tiek plašāk definēta kultūras funkcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar komercdarbības atbalsta jautājumiem, kā arī pienākumu biedrībai izstrādāt nekustamā īpašuma izmantošanas koncepciju. Būtiski, ka 4. panta otrajā daļā tiek norādīts, ka nekustamais īpašums atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas automātiski paredz ievērot no normatīvā tiesiskā regulējuma par Rīgas vēsturisko centru izrietošos pienākumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz izteikt 5. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, konkretizējot ar nekustamā īpašuma uzturēšanu un attīstību saistītu regulējumu, tātad nosakot biedrībai “Šamir” pienākumu nekustamajā īpašumā īstenot būvniecības ieceri Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja rekonstrukcijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 11. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Precizē likumprojekta 5. panta otro daļu, konkretizējot ar nekustamā īpašuma izmantošanu saistīto regulējumu. Komisija atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 12. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 5. panta trešo daļu, samazinot izmantošanas un attīstīšanas koncepcijas izstrādes periodu un aktualizācijas termiņu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc komisijā notikušajām diskusijām par nepieciešamību likumā noteikt konkrētu periodu, kurā biedrībai būtu jāaktualizē izmantošanas un attīstīšanas koncepcija, komisija vienojās, ka pareizāk būtu to veikt pēc situācijas, izvērtējot... aktualizēšana nepieciešama, likumā nenorādot konkrētu laika periodu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 14. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Papildina likumprojekta 6. panta pirmo daļu ar regulējumu, kas uzliek biedrībai pienākumu nodrošināt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja kārtējo akreditāciju Muzeju likumā noteiktajā kārtībā un paredz tiesiskās sekas par šīs prasības nepildīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 15. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 7. panta otrajā daļā iekļautos valsts atbalsta atgūšanas nosacījumus saskaņā ar regulu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 16. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Izsaka likumprojekta 8. pantu jaunā redakcijā, papildinot to ar normām, kas nepieciešamas piešķirtā komercdarbības atbalsta uzraudzībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 17. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Nosaka pienākumu Kultūras ministrijai izvērtēt biedrības “Šamir” sniegto pārskata informāciju par izmantošanas un attīstīšanas koncepcijas īstenošanu atbilstoši likumā noteiktajiem nekustamā īpašuma izmantošanas mērķiem. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 19. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Rosina izslēgt pārejas noteikumus, kas paredz, ka nekustamais īpašums tiks nodots biedrībai “Šamir” mēneša laikā pēc likuma spēkā stāšanās. Ņemot vērā piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu, nekustamais īpašums nododams biedrībai “Šamir” tikai pēc Kultūras ministrijas veiktā izvērtējuma par komercdarbības atbalsta piemērošanu saskaņā ar regulas prasībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 20. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz pagarināt termiņu, kurā tiek iesniegta Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja un nekustamā īpašuma izmantošanas un attīstīšanas koncepcija, lai dokuments tiktu sagatavots atbilstošā kvalitātē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 21. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Pārejas noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, nosakot, ka nekustamais īpašums nododams biedrībai “Šamir” tikai pēc Kultūras ministrijas veiktā izvērtējuma par komercdarbības atbalsta piemērošanu saskaņā ar regulas prasībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. 15. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”, otrais lasījums.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! 1. – deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Izsaka citā redakcijā likuma mērķi.

Deputāta Vilka nodoms bija veidot vienkāršāku un saprotamāku redakciju. (Starpsauciens.) Taču komisijā tika nonākts pie secinājuma, ka tas tomēr pietiekami neatspoguļo Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, tādēļ komisijā netika atbalstīts. Iespējams, atbilstoši šai idejai uz trešo lasījumu varētu tikt uzlabota 2. panta pirmā daļa.

Šobrīd lūdzu neatbalstīt.

Pietiekami izsmeļoši?

Sēdes vadītāja. Jā, pietiekami izsmeļoši. (Smiekli.)

Deputāti piekrīt. (Daži deputāti aplaudē.)

A. Latkovskis. 2. – arī deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Paredz no 2. panta redakcijas izslēgt vārdus “mazinātu risku”, tādējādi pie likuma mērķiem atstājot tikai konkrētas novēršanas darbības. Komisijā tika secināts, ka riskus nekad nav iespējams pilnībā novērst vai izslēgt, tādēļ to mazināšana vienmēr būs aktuāla, un tā ir saglabājama panta redakcijā, respektīvi, likumprojekta teksts ir precīzāks.

Lūdzu neatbalstīt Vilka kunga priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 3. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Paredz noteikt izbraukšanas aizliegumu kritiskās infrastruktūras uzņēmumos un objektos nodarbinātajiem.

“Nacionālā apvienība” pati iepazīstinās ar savu priekšlikumu. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis un nākamie “Nacionālās apvienības” priekšlikumi attiecas uz normu, kura nosaka ierobežojumu braukt uz Baltkrieviju un Krieviju. Saskaņā ar drošības iestāžu uzskatu pastāv risks, ka tur var notikt vervēšana un var rasties drošības riski, līdz ar to uz pirmo lasījumu pēc drošības iestāžu rekomendācijas tika noteikts personu loks, kuras nedrīkst braukt uz Baltkrieviju un Krieviju. Mūsuprāt, šis loks nebija līdz galam īsti pamatots un nebija pilnīgs, piemēram, tika paredzēts, ka atsevišķu ministriju pārstāvji nedrīkst braukt, citu ministriju – drīkst.

Līdz ar to “Nacionālā apvienība” šajā un nākamajos mūsu priekšlikumos piedāvā paplašināt šo loku, nosakot konkrētas iestādes. Šajā priekšlikumā ir runa, ka kritiskās infrastruktūras objektos strādājošie nedrīkst braukt uz Baltkrieviju un Krieviju. Tāpat arī tie, kas strādā Valsts kancelejā, citās ministrijās (papildus tām, kas jau tagad ir minētas), Saeimas darbinieki, CVK darbinieki, NEPLP un SEPLP darbinieki.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A. Latkovskis. Komisijas vārdā gribu pateikties “Nacionālās apvienības” deputātiem par daudzajiem priekšlikumiem un debatēm Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un paskaidrot, ka, strādājot pie šī likumprojekta, tvērums netika attiecināts uz visiem valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem, jo tādā gadījumā mums būtu jāpalielina Valsts drošības dienesta štats – lai varētu izkontrolēt. Tika izvērtēts samērīgi. Pašā likumprojektā ir skaidri minētas kategorijas, uz kurām šie aizliegumi attieksies.

Aicinu – kā komisija lēmusi – neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 9, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. Šnores kungs diezgan izsmeļoši paskaidroja arī par pārējiem “Nacionālās apvienības” priekšlikumiem, kuri tika iesniegti. Es varu tagad saukt vienkārši pa punktiem.

4. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 8, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 5. – deputāta Latkovska priekšlikums. Ar šo priekšlikumu viņš grib liegt Saeimas deputātiem apmeklēt Baltkrieviju un Krieviju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 6. – deputātu Mieriņas, Ņenaševas, Smiltēna, Grasberga un Kalniņas-Lukaševicas jeb Saeimas Prezidija priekšlikums. 2. panta otro daļu papildina ar 6. punktu, kurš paredz liegumu braukt uz Krieviju un Baltkrieviju tām personām, ar kurām Saeima nodibinājusi darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 7. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 8, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 8. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Arī netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 8, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 9. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 8, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. Arī 10. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

A. Latkovskis. Tas bija 10. priekšlikums. Tas bija 10., ja?

Sēdes vadītāja. Par 11. priekšlikumu.

A. Latkovskis. Nē, nē, tas bija 10. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Par 10. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu...

A. Latkovskis. Jau nobalsoja.

Sēdes vadītāja. Par 10. nobalsoja.

A. Latkovskis. Jā. Tagad 11. – arī frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā. Stop!

Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 8, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 11. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 8, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 12. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 9, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 13. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 9, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 14. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta teksta deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ziņas, kas sniegtas izbraukšanas atļaujas saņemšanai, kā arī ziņas par izsniegto izbraukšanas atļauju iekļaujamas valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā, šo ziņu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām ir piekļuve sistēmā iekļautajām ziņām, paredzot institūcijai, kura izsniedz izbraukšanas atļauju, pienākumu iekļaut valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā ziņas par attiecīgo administratīvo aktu un ziņas, kas ir apstrīdamas attiecīgā administratīvā akta saņemšanai.

Ir saskatāms būtisks administratīvā resursa patēriņa pieaugums, vienlaikus nepastāvot lietderībai šādas informācijas apstrādei informācijas sistēmā. Proti, ierobežojumam nav pakļauta atļauja izbraukt uz attiecīgo valsti, turklāt robežkontrole uz valsts iekšējām robežām ir atcelta, persona var brīvi pārvietoties starp Šengenas zonas dalībvalstīm, un tai pastāv iespēja šķērsot valsts robežu, ieceļot Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā no citas valsts, piemēram, Lietuvas vai Igaunijas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 15. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar nule kā atbalstīto 14. priekšlikumu. Tas paredz no pārejas noteikumiem izslēgt informācijas sistēmas izveidošanas pienākumu līdz noteiktam termiņam, ja tāda netiks veidota. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 16. – pēdējais – deputāta Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Latkovskis. 13. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Latkovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Šis nav vienkāršs, garš... Tātad šie ir divi likumprojekti, kas kopā tika skatīti mūsu komisijā.

Pirmais no tiem – likumprojekts “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā”. Īsumā – nosaka “pienākumu Tiesu administrācijai sniegt EIKIS datus par nekustamo īpašumu īpašumtiesībām, lai mājsaimniecībām rastu iespēju pārliecināties par to tiesībām saņemt atbalstu”. Tātad sistēmai ļautu to nodrošināt.

Otrs. Izslēdz no likuma pienākumu izstrādāt atteikšanos no personas datu apstrādes funkcionalitātes, jo sistēma kalpos arī statistiskiem mērķiem un, neapstrādājot visus datus, nav iespējams objektīvi aprēķināt enerģētikas nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību apmēru un lemt par dažādu veidu atbalsta pasākumiem, ne tikai rēķinu atbalstam, bet, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, tai skaitā lemjot par Sociālā klimata fonda izlietojumu. Un tehniski grozījumi, precizējot likumā noteikto terminoloģiju.

Tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Šis likumprojekts ir daudz garāks, un tas precizē enerģētiskās nabadzības kritērijus, lai enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšanai izmantotu jau izveidoto platformu un izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu, lai atbilstošos gadījumos nodrošinātu šīm mājsaimniecībām specifisku, mērķētu valsts atbalstu. Tātad lai nauda mērķtiecīgi sasniegtu konkrētos indivīdus. Un dod iespēju lielajiem uzņēmumiem iesaistīties elektroenerģijas kopīgošanā, jo šobrīd to var darīt tikai mazie un vidējie uzņēmumi un mikrouzņēmumi līdz sešiem megavatiem.

Papildina arī vienotā kontaktpunkta – Enerģētikas un vides aģentūras – pienākumu loku ar atbalsta sniegšanu interesentiem un mazina administratīvo slogu komersantiem un normatīvismu, vienkāršojot normas. Arī precizē vispārīgu regulējumu par Eiropas Savienības līmenī noteiktajiem valsts atbalsta piešķiršanas ierobežojumiem un pārņem četras Eiropas Savienības direktīvu prasības biomasas kurināmā un biodegvielas izmantošanai siltumapgādes un aukstumapgādes politikā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es aicinu pilnībā noraidīt šo likumprojektu... tāpat kā murgaino Enerģētikas likumu, ko mēs esam pieņēmuši. Mēs jau noklausījāmies ekonomikas debatēs par pilnīgu ekonomikas sabrukumu, ko nez kāpēc ekonomikas ministrs sauc par negatīvu attīstību. Es nolasīšu divus teikumus no šī likumprojekta, lai jūs saprastu, cik tas ir murgains: “Jaunas atbalsta shēmas nevar izstrādāt [..] elektroenerģijas ražošanai no meža biomasas iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju.” Piemēram... izņemot, ja to ražo reģionos, kas ir taisnīgās pārkārtošanas plānā. Kaut kāda kokaina, birokrātiska valoda. Bet, lai šo saprastu... tātad likumprojekta 13. punktā ir... desmitā daļa. Tajā ir teikts: “Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, [..] nepieņem lēmumu par tieša finansiāla atbalsta piešķiršanu,” ja to ražo... zāģbaļķu, finierkluču, papīrmalkas, celmu un sakņu izmantošanai enerģijas ražošanai.

Tātad, ja jūsu personīgajā mežā ir kaut kāda... vai jūsu rūpnīcai ir kaut kādi kokmateriālu atlikumi, lai acīmredzot jūs nekonkurētu ar vēja enerģiju, šo bezmaksas enerģiju nevarat izmantot.

Varētu jau pasmieties, ja mums visur netiktu piekopta nepārtraukta aizņemšanās un ja mēs kaut kādā veidā būtu ievērojuši tās pārmaiņas, kas ir Eiropā, kur krīt viena valdība pēc otras, sākot jau ar situāciju Vācijā un beidzot ar visām bijušajām sociālistiskajām valstīm. Mēs redzam vēlēšanu rezultātus Rumānijā, mēs zinām, kas notiek Ungārijā, Slovākijā un tā tālāk. Mēs jau varam teikt, ka tur ir Putina roka, bet cilvēkiem ir noriebies viss šis blēdīgais, melīgais kurss, ko visi normāli zinātnieki sauc par zaļo krāpšanu.

Ja nepārliecina tas, ko es jums saku, tad... Kolēģi, tikko beidzās Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forums, kur uzstājās ASV enerģētikas ministrs. Es jums nolasīšu viņa teicienu: “Investīcijas atjaunojamos energoresursos kavē izaugsmi un palielina ārvalstu uzņēmumu ieņēmumus, un tā ir muļķība, kas nav jāatkārto jaunajām Austrumeiropas valstīm.” Nu, protams, tas neattiecas uz mums. Varētu teikt vēl vienu lietu, kas varbūt būtu ļoti būtiska no visiem viedokļiem. Ja mums nepietiek ar to, ka Amerikas Savienotajās Valstīs nauda tiek ieguldīta jaunajā budžetā tādās lietās kā mākslīgais intelekts, kvantu skaitļošana, kodolenerģija... tad tas viss prasa milzīgu enerģijas pieaugumu. Ja mēs gribam segt visu šo enerģiju, to varam izdarīt tikai ar lētu fosilo enerģiju.

Kolēģi, es jums pateikšu – tikko pagāja 100 dienas kopš ASV jaunās administrācijas darba uzsākšanas, un viens no lielākajiem sasniegumiem ir lēta enerģija. Jūs zināt, ka republikāņu pārvaldītajos štatos viens galons degvielas maksā tikai divus dolārus. Tas, pārvēršot Latvijas... centos, ir 47 centi. Trīsreiz dārgāka enerģija Latvijā vai Eiropas Savienībā padara valsti pilnīgi nekonkurētspējīgu, absolūti nekonkurētspējīgu. Mēs uz to it kā sevišķi nereaģējam, jo mums ir daudz svarīgākas lietas.

Tātad šis Enerģētikas likums, ko mēs pieņēmām... šie ir tikai grozījumi... Ko tad Latvija dara? Masveidā iztirgo zemi, mežus, izcērt mežus, lai būvētu vēja parkus, tātad bioloģiskās enerģijas ražotni, ārzemju investoriem iztirgo ainavas, iztirgo mūsu bērnu nākotni aizņemoties.

Man ļoti patika Ņenaševas kundzes teiktais, cik lieliski Eiropa mums ļaus aizņemties, un šo aizņemšanos sauc nevis par “bērnu nākotnes pārdošanu”, bet par “deficīta atkāpi”. Iedomājieties, kāda jaunvaloda! Aizņemšanās ir deficīta atkāpe, ekonomikas sabrukums ir negatīvais pieaugums. Nu tikai – uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par likumprojektu!

A. Kiršteins. Kas attiecas uz Enerģētikas likumu... Līdz ar to, ja mēs šādā veidā turpinām, tad no visa šī likumprojekta varam pieņemt tikai to pantu, kas runā par enerģētisko nabadzību vai par nespēju cilvēkam, kuram maz ienākumu, nodrošināt normālu temperatūru dzīvoklī. Nekā cita jēdzīga vairs nav no visa tā, ko mēs te skatāmies.

Vienīgais, ko mēs varam darīt, – turpināt šo neprātīgo kursu. Varbūt mēs zinām arī to, ka pašreiz Eiropas Savienība ir izstrādājusi izmešu kvotu... jeb tonnas, ja mēs pērkam, cenas pieaugumu. Tagad, man liekas, ir starp 70 un 80 eiro par tonnu. Piecpadsmit gados, lai sasniegtu 90 procentus izmešu samazinājumu... līdz 2040. gadam... ir jāpalielina līdz 400 eiro. Degvielas cena, kas arī ir enerģijas cena, tajā skaitā arī elektrības ražošana, pieaugs trīs... faktiski pat piecas reizes – no 80 līdz 400, tas ir, piecas reizes... būs jāmaksā par šīm lietām.

Konkurence absolūti tiek grauta. Tā vietā, lai normāli attīstītu jaunās tehnoloģijas, mēs priecājamies, ka Liepājā būvēs sintētiskās aviācijas degvielas rūpnīcu. Tas it kā būtu ļoti labi. Bet ir viena nelaime – zviedriem nav ne tehnoloģiju, ne iekārtu, lai ražotu šo sintētisko degvielu. Viņi brauc uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur ir viena firma jeb liels uzņēmums ar piecu miljardu apgrozījumu, no šīs ASV firmas saņem tehnoloģijas un iekārtas, jo tā firma ražo arī iekārtas, un jau kā starpnieki ar uzcenojumu ved uz Liepāju.

Tad mēs tā vietā, lai ražotu... jo sintētisko degvielu ražo no oglekļa... kūdrā ir 50 procenti sintētiskās degvielas, mums ir miljardiem kubikmetru... “Latvijas valsts meži” nodarbojas ar zemju iztirgošanu ārzemniekiem. Tēvu un māti drīz pārdosim! Iztirgošana ārzemniekiem... lai paši kaut kādā veidā nopirktu šīs tehnoloģijas un ražotu šo sintētisko degvielu.

Un tagad atkal mēs rakstām šitādas muļķības – ja cilvēkam vai uzņēmumam... pieņemsim, viņam ir kaut kāds mežs, koģenerācijas stacija – ko viņš tur drīkstēs, ko nedrīkstēs... viņam katru gadu ir jāziņo līdz martam. Birokrātija pieaug. Ne ekonomikas ministrs, ne godājamā premjerministre nespēja pateikt, kāpēc mēs nespējam samazināt birokrātiju. Kaut kādas komisijas dibina, runā kaut kādas muļķības.

Valdībai ir tikai trīs... runājot par enerģētiku, ir tikai trīs uzdevumi. Pirmais – aizsargāt privātīpašumu un nebāzties iekšā ne viņa mājokļa apkurē, ne viņa mežā, nestaigāt apkārt un nečakarēt cilvēkus. Otrais – pēc privātīpašuma aizsardzības – personas brīvība. Un trešais – aizsargāt mieru... jeb drošība. Mēs neko no tā nedarām.

Faktiski visi šie likumi ir absolūti pretrunā ar mūsu transatlantiskās drošības partneru politiku, pretrunā ar vairāku saprātīgo Eiropas Savienības valstu politiku. Un mēs pēc inerces kaut ko maļam, kaut kādus šādus murgainus... ar entajiem pantiem, ka mēs atskaitīsimies, ko darīsim, kur kukurznīšus liksim, saknītes...

Un vēl, mīļie cilvēki, kādi ir sodi! Tātad par gaisa piesārņojumu, kas ir jāskatās kopā ar šo likumu, kurš mums būs... tur būs ārkārtīgi interesanti. Iebrauksiet bezizmešu zonā bez atļaujas, kura ir paredzēta, – 50 eiro, izbrauksiet bez atļaujas – 50 eiro, inspektors atradīs jums krāsnī cieto kurināmo, tur tieši ir uzrakstīts – kūdras briketi... 700 eiro.

Vienvārdsakot – “atstiepsimies” par prieku ārzemniekiem... 400 tūkstoši latviešu ir izdzīti uz ārzemēm, vēl kaut kādi te spirinās, bet vēl divus trīs enerģētikas likumus – vispār nekā nebūs. Es saku tā: pēc vēlēšanām šī valdība kritīs. Es pat domāju, ka mums vajadzētu izstāties no Parīzes nolīguma... valstīm.

Noraidiet šo likumprojektu! Tas ir murgains! Vai arī izlasiet to līdz galam, kas nav izlasījuši!

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī aicinu balsot “pret” vai vismaz nodot atpakaļ ministrijām, lai viņi izmanto, jo, manā skatījumā, šis tiešā mērā ietekmēs bioenerģētikas sektoru. Man ir aizdomas, ka tas var padārdzināt mūsu kā patērētāju... cenas, tāpat kā tas notika tanī brīdī, kad mēs savu elektroenerģiju sākām laist caur biržu.

Sanāk tā, ka mēs tagad kaskadēsim šos materiālus. It kā tas izklausās loģiski, tāpēc ka labākie materiāli iet ātrāk un dārgāk, pēc tam baļķi, lietaskoki, tālāk papīrmalka, malka un tad šķelda. Tas viss izklausās diezgan sakarīgi, bet kāpēc to ierobežot, un kāpēc veikt šādu kaskadēšanu? Ja es savā mežā veicu kaut kādu izstrādi, man jau ir pilns sortiments, man nav tikai baļķi, man tur ir viss, pilns sortiments, un es pats domāju, kā to labāk realizēt, un tagad... pamatojoties uz to, ka, ja es domāju, tad principā es nesaņemu nekādu atbalstu no valsts. Tas kopumā var sadārdzināt.

Jautājumā par šo biomasas biržu, kas tiks izveidota... un gatavota šī definīcija, man liekas, tas arī nav īsti pareizi, tas kopumā tikai... izveidojot šo biržu, beigu beigās patērētājiem sadārdzinās cenu, jo mēs atkal izveidosim lieku ķēdi, tas būs lieks aplis, kur izlaist... kas sadārdzina visu to procesu.

Tā ka, kolēģi, aicinu: lūdzu, neatbalstiet šo likumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam. (Starpsauciens: “Viņš nedzird!” Starpsaucieni. Smiekli.)

Debates slēdzu.

Kolēģi, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A. Kulbergs. Es tikai gribu piebilst, ka nedaudz maldinām. Šinī gadījumā... šinī likumprojektā nebūs jautājums par to, ko aizliedz vai neaizliedz. Šis likumprojekts nosaka to, kam varēs pielietot Eiropas Savienības atbalstu, kam – ne, nevis to, ko ierobežos vai neierobežos... kam varēs piešķirt atbalstu. Tas ir jautājums, kas šeit tā kā... Kiršteina kungs, jūs nedaudz maldinājāt ar saviem (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Balsojam! Balsojam”)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Piedāvātais termiņš tāds pats – 22. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par ministriju pārstāvniecību veidošanas saprātīgumu un saskanīgu valdības darbu”. Jautājums tiek nodots atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, uzmanību! Izdzirdot savu uzvārdu, lūdzu skaļi atsaukties! Nav reģistrējušies 30 deputāti: Uldis Augulis, Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Oļegs Burovs, Ingrīda Circene, Anda Čakša, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Jekaterina Drelinga, Iļja Ivanovs, Igors Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Valdis Maslovskis, Linda Matisone, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Leila Rasima, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs, Jana Simanovska (Dep. J. Simanovska: “Ir! Šeit esmu!”)... Jana – atzīmēju, Ainārs Šlesers, Didzis Šmits, Jānis Vitenbergs, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu un izturību.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 08.05.25 16:51 Balsojums 1
Par - 57, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Māra Lejas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (705/Lm14)

Datums: 08.05.25 16:52 Balsojums 2
Par - 63, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Edmunds Jurēvica atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un Agneses Krastas apstiprināšanu par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli, delegācijas vadītāju (707/Lm14)

Datums: 08.05.25 16:54 Balsojums 3
Par - 65, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 16:54 Balsojums 4
Par - 66, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 16:56 Balsojums 5
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (863/Lp14), 3.lasījums

Datums: 08.05.25 16:57 Balsojums 6
Par - 68, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (710/Lp14), 3.lasījums

Datums: 08.05.25 16:58 Balsojums 7
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (855/Lp14), 3.lasījums

Datums: 08.05.25 17:00 Balsojums 8
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (882/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 17:02 Balsojums 9
Par - 6, pret - 59, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 17:05 Balsojums 10
Par - 9, pret - 15, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 17:05 Balsojums 11
Par - 72, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 17:26 Balsojums 12
Par - 53, pret - 12, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (868/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 17:28 Balsojums 13
Par - 59, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (868/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 17:35 Balsojums 14
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (773/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 17:38 Balsojums 15
Par - 61, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (911/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 18:06 Balsojums 16
Par - 53, pret - 4, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (911/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 18:12 Balsojums 17
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (933/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 18:22 Balsojums 18
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums (344/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:27 Balsojums 19
Par - 7, pret - 9, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:28 Balsojums 20
Par - 10, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:29 Balsojums 21
Par - 9, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:29 Balsojums 22
Par - 9, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:30 Balsojums 23
Par - 7, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:30 Balsojums 24
Par - 8, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10

Datums: 08.05.25 18:31 Balsojums 25
Par - 8, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:31 Balsojums 26
Par - 8, pret - 9, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:32 Balsojums 27
Par - 8, pret - 9, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:34 Balsojums 28
Par - 62, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.05.25 18:36 Balsojums 29
Par - 66, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā (880/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 18:50 Balsojums 30
Par - 59, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (930/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.05.25 18:51 Balsojums 31
Reģistrējušies - 70.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

08.05.2025.

16.45