Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2025. gada 16. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sāksim Saeimas šā gada 16. janvāra kārtējo sēdi.

Kolēģi, kā allaž, vispirms izskatīsim iesniegtos grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova un Kristaps Krištopans ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un lūdz to iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 16. janvāra sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 12. punktu – likumprojekta “Transporta enerģijas likums” izskatīšanu otrajā lasījumā... līdz turpmākam komisijas lēmumam. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Zane Skujiņa-Rubene un Alīna Gendele lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Zane Skujiņa-Rubene un Alīna Gendele lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Jefimijs Klementjevs, Amils Saļimovs, Igors Judins, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Dmitrijs Kovaļenko, Iļja Ivanovs un Jekaterina Drelinga lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Pirmā darba kārtības sadaļa – “Uzsāktās, bet nepabeigtās lietas izskatīšana”.

Likumprojekts “Klimata likums”.

Godātie kolēģi, esam saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu, kurā tiek lūgts likumprojektu “Klimata likums” pirmajā lasījumā nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai, līdz tā lems par likumprojekta turpmāko virzību. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts “Klimata likums” tiek nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Lindas Liepiņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu... un, jā...

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Man liekas, ka šis ir īstais brīdis. Šis ir īstais brīdis. Mēs tuvojamies 2025. gada 20. janvārim, kad apritēs 34 gadi kopš tām dienām, kad Latvijas tauta varonīgi izcīnīja neatkarību mūsu Latvijai otro reizi.

Es negribu minēt visus tos iemeslus, jo saistībā ar šiem janvāra notikumiem man ir sagatavota runa, kuru, cerams, kādreiz tomēr nolasīšu no šīs tribīnes, bet ir jāsaprot viena lieta – notikumi 1991. gadā no 13. janvāra līdz 26. janvārim bija izšķiroši mūsu valstij. Jā, kāds var teikt, ka tas nebija nozīmīgi, ka cilvēki tikai kurināja ugunskurus, ēda maizītes un dzēra tēju, bet, ziniet, tas bija attieksmes jautājums – tas bija attieksmes jautājums par to, kā cilvēki tanī brīdī izjuta savu piederību šai valstij. Tāpēc man liekas, ka šis ir īstais brīdis, lai mēs ne tikai vārdos... katrā 20. janvārī pateiktu: paldies, jā, jūs – malači... kritāt, aizstāvot Iekšlietu ministriju, vai kritāt, filmējot visas šīs nebūtības vai aizsargājot Vecmīlgrāvja tiltu... vai vēl kaut ko. Un tad mēs pasakām: malači, tā arī turpiniet, tā arī turpiniet.

Es uzskatu, ka šis ir īstais brīdis, lai mēs nodotu šo jautājumu komisijai un vismaz ar savu attieksmi parādītu, ka šie barikāžu dalībnieki bija, ir un būs mums svarīgi. Kolēģi, šis ir attieksmes jautājums, tāpat kā toreiz, šis ir attieksmes pret mūsu pilsoņiem jautājums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un nodot to komisijai izvērtēšanai.

Vēl es gribu atgādināt, ka komisijai izvērtēšanai ir nodots likumprojekts par barikāžu muzeju. Likumprojekts ir iestrēdzis komisijā. Komisijas vadītājs zina, par ko es runāju. Lūdzu aktivizēt darbu pie šī jautājuma.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Es pie šī jautājuma vēlos runāt gan par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā, gan par grozījumiem Imigrācijas likumā, kuri savā veidā ir saistīti.

Saeimas Nacionālās drošības komisija, ilgākā laika periodā iepazīstoties ar informāciju, ar problēmām, kas ir saistītas ar ārvalstnieku ieceļošanu Latvijā, konstatēja likuma nepilnības, kuras ir nepieciešams... regulēt, tāpēc ir tapuši šie grozījumi. Latvijas Republikas valsts robežas likumā ir paredzēts, ka turpmāk, lai NVS valstu pilsoņi uzturētos ar terminēto caurlaidi pierobežas joslā... tātad atgādinu, ka vēl joprojām ir saglabātas tiesības Krievijas pilsoņiem, piemēram, apmeklēt bēres... bet šajā gadījumā būs nepieciešams saņemt Valsts drošības dienesta rakstveida piekrišanu.

Kāpēc šo normu vajadzētu attiecināt ne tikai uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem... kā dažos citos gadījumos... bet arī uz NVS valstu pilsoņiem? Tāpēc, ka ir konstatētas situācijas, pietiekami apjomīgi, ka bieži vien NVS valstu pilsoņi ir tie paši Krievijas pilsoņi vai bijušie Krievijas pilsoņi, kuriem šīs organizācijas ietvaros ir dubultpilsonība vai kuri nesen nomainījuši pilsonību... bet saglabā pietiekami augstus arī izlūkošanas riskus. Atgādinu, ka pierobežas zonā tiek uzsākti ne tikai robežapsardzības objektu izbūves darbi, bet arī Baltijas aizsardzības līnijas izbūves darbi, un nebūtu prāta darbs... ka nedraudzīgas, agresorvalsts pilsoņi šajā pierobežas zonā brīvi pārvietojas, fiksē būvdarbus un tālāk jau aiznes savas valsts atbildīgajiem dienestiem.

Grozījumi Imigrācijas likumā risinātu citu problēmu. Atgādinu, ka uz ārējās sauszemes robežas to personu uzraudzība, kas likumīgi šķērso mūsu valsts ārējo robežu, ir pietiekami efektīva. Atbildīgie dienesti veic padziļinātas intervijas uz robežām. Kopš 2022. gada 24. februāra šādas padziļinātas intervijas ir notikušas aptuveni 21 tūkstotis, pēc kurām ieceļošana ir atteikta 1500 personām, galvenokārt personām no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, atsevišķos gadījumos arī Moldovas pilsoņiem... Krievijas un Moldovas dubultpilsoņiem, Krievijas un Ukrainas dubultpilsoņiem... un vairākiem citiem. Papildus ir norādāms, ka vēl pirms ieceļošanas aizliegums ieceļot ir attiecināts uz vairāk nekā 100 trešo valstu pilsoņiem.

Problēma saglabājas attiecībā uz ieceļošanu, izmantojot Eiropas Savienības iekšējās robežas, it īpaši pēc tam, kad, piemēram, Ungārija paziņoja, ka viņi vairs neveiks nekādas drošības pārbaudes Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem... arī citām Eiropas valstīm, kurām jau iepriekš ir bijusi daudz liberālāka attieksme attiecībā uz ieceļošanas nosacījumiem. Mums ir nepieciešams rast risinājumu, lai saglabātos arī to pilsoņu efektīva kontrole, kuri Latvijā ieceļo, piemēram, ar sabiedrisko transportu, izmantojot reisu Sanktpēterburga–Igaunija–Rīga, vai arī citos veidos – caur Turciju uz kādu Eiropas valsti un tālāk uz Latviju. Šai gadījumā pirms ieceļošanas personām tiks prasīts aizpildīt informāciju par sevi... sniedzot informāciju par ceļošanas mērķi, plānoto uzturēšanās laiku un vietu, ceļošanas maršrutu, sniedzot kontaktinformāciju, informāciju par personas tuvinieku ieņemtajiem vēlētajiem amatiem attiecīgajā valstī, kandidēšanu vēlēšanās... esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, muitā, iekšlietu, tieslietu vai ārlietu dienestos. Ja kādā brīdī drošības iestādes konstatēs, ka persona pārkāpj nosacījumus, tad var arī atteikt ieceļošanu.

Es vēlos pateikt paldies visiem iesaistītajiem – komisijas konsultantiem, Saeimas Juridiskajam birojam, Valsts drošības dienestam, Satversmes aizsardzības birojam, arī ministrijām, kuras beigu beigās atrada kopsaucēju šai redakcijai.

Aicinu atbalstīt gan šo likumprojektu, gan nākamo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram – “pret” šo likumprojektu. Lūdzu!

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es esmu vairākkārt no šīs tribīnes teicis: ja mūs neapmierina dalība Šengenas zonā, tad Latvijai ir jāizstājas no Šengenas zonas, bet tad tas būs saistīts ne tikai ar to, ka mēs gribam kontrolēt cilvēkus, kas ieceļo Latvijā, bet tas attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem, kas ceļos uz kādu no Šengenas zonas valstīm.

Kas pašreiz tiek piedāvāts? Tātad šoreiz mēs nerunājam par Krieviju un Baltkrieviju. Tur ir liegumi, tur netiek dotas vīzas, lielā mērā attiecībā uz tām ir konsenss arī starp daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šeit mēs runājam par citām valstīm, piemēram, Kazahstānu, ar kuru mums joprojām ir draudzīgas attiecības, notiek sadarbība. Pirms kāda laika šeit bija ieradušies arī Kazahstānas valdības pārstāvji, ministri un citas amatpersonas. Tas nozīmē, ja Latvijā gribēs iebraukt kāds Kazahstānas pilsonis, kuram, pieņemsim, ir izsniegta vīza Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā... vai kā savādāk, un tā ir... ja viņi iebrauc no Eiropas Savienības dalībvalsts, tad rodas jautājums – kā fiziski notiks kontrole? Mēs runājam, ka paši kaut ko ieviesīsim, tikai tā kā Latvijas noteikumus, bet šie pilsoņi ieceļos caur nešengenas... iebraukšanu lidostā. Tur mums nav robežsardzes. Tas nozīmē, ka “airBaltic” vajadzēs kontrolēt... kaut kādas anketas, jo – kas īsti ir jāaizpilda? Es vakar skatījos... un man, godīgi sakot, radās vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tātad viens ir ceļošanas mērķis – labi, biznesa brauciens vai tūrisms; plānotās uzturēšanās laiks un vieta – tas it kā būtu draudzīgi, normāli; ceļošanas maršruts – tad Rīga... pa Rīgas ielām, pa kurieni... kontaktinformācija, informācija par personas vai tās tuvinieku ieņemtajiem vēlētajiem amatiem, kandidēšana vēlēšanās un tā tālāk.

Runa ir par ko? Mēs runājam par personām, kuras ieceļo Latvijā ar vīzu, kas saņemta kādā no Šengenas dalībvalstīm. Sakām: mēs neuzticamies šīm valstīm, pārbaude nav bijusi pietiekama. Un mēs veiksim šo pārbaudi. Pieņemsim, ka Saeima tagad, priekšvēlēšanu gaisotnē, saka: mēs atbalstām Nacionālo apvienību. Tīri tehniski... brauc automašīna no Lietuvas... mēs atjaunosim robežsardzes dienestus? Jautājums: cik tas maksās? Uz Igaunijas robežas, uz katra no ceļiem. Kā fiziski notiks šī datu pārbaude?

Otrs. Cilvēks nezina... ja tas gadījumā... ja, piemēram... skaidrs ir tas, ka, ja cilvēks ir melnajā sarakstā vai meklēšanā, viņš reģistrējas viesnīcā, viesnīcā automātiski... Kāpēc visās viesnīcās prasa pases? Viesnīcām ir pienākums ziņot drošības dienestiem, ka tajās reģistrējies cilvēks, kas ir starptautiskā meklēšanā vai kaut kādā melnajā sarakstā. Tas ir saprotams. Kā tagad notiks? Vācija izsniedz vīzu Kazahstānas vai Azerbaidžānas pilsonim, un mēs sakām: nē, jums kaut kas ir jāaizpilda. Bet viņš nezina... viņš to nezina. Kā mēs reklamēsim, kāds būs reklāmas budžets, lai varētu saprast attiecīgi, kas viņiem jādara? Tīri tehniski.

Principā ir... var jau Latvijā iebraukt pa lielo ceļu, bet ir arī mazie ceļi, pa kuriem var iebraukt. Tas nozīmē, ka mums būs jāatjauno robežapsardzība uz Igaunijas un Lietuvas robežas, jo mums jau nav citu robežu... ar Krieviju, Baltkrieviju tā ir Eiropas ārējā robeža, tur ir kontrole, bet ar Igauniju, Lietuvu nav.

Ja Lietuva un Igaunija nepieņem tādus pašus nosacījumus, tad mums šī robeža ir jāatjauno. Es nesaprotu, kā to tehniski var izdarīt. Tālāk – kāda tam jēga? Tad jāpasaka: mēs neuzticamies citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir Šengenas zonā, līdz ar to, ja kāds lido... viens ir – lido, bet otrs – brauc ar mašīnu. Es teikšu tā – jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tāpēc es nevaru to atbalstīt... tikai tāpēc, ka šis ir jautājums, kas principā ir pirmais solis uz to, lai Latvija izstātos no Šengenas zonas, jo Šengena – tā ir vienota robeža... kur dalībvalstis uzticas cita citai attiecībā par to kompetenci.

Tā ka, godājamie kolēģi, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nevar atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Nacionālās drošības komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Nacionālās drošības komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām un noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu!

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi, attiecībā uz šiem grozījumiem Satversmē – kāpēc tie ir nepieciešami? Savā laikā Satversmē tika noteikta norma, ka laulība – tā ir savienība starp vīrieti un sievieti. Visiem bija skaidrs, ko nosaka Satversme, bet izrādās, ka laulība ir viens, bet ģimene ir kaut kas cits. Tagad ir arī jautājums, kādi dzimumi ir cilvēkiem. Nesen bija olimpiskās spēles, un mēs zinām, ka tajās kāds vīrietis boksā ir sajuties kā sieviete (Starpsauciens.)... un tā tālāk.

Runa ir par to, ka jaunievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Tramps skaidri pateica: ir divi dzimumi – vīrietis un sieviete. Punkts.

Šajā gadījumā mēs uzskatām, ka vajag tomēr definēt, kā cilvēki jūtas. Tā ir cita lieta. Lai katrs jūtas, kā grib, bet runa ir īpaši par jaunatni, par to, kas notiek ģērbtuvēs, kas notiek tualetēs... ka ir zēnu tualetes, meiteņu tualetes... lai tas viss netiek ieviests. Eiropā tas viss jau notiek. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pateikt Satversmē, ka ir divi dzimumi – vīrietis un sieviete –, nevis simt padsmit dzimumi.

Šajā gadījumā es aicinu Saeimas deputātus skaidri paust savu viedokli, lai nebūtu gluži kā ar Stambulas konvenciju, piemēram... zaļzemnieki, aicinu tieši jūs šodien skaidri pateikt, vai ir divi dzimumi – sieviete un vīrietis – vai nav. Punkts. Ļoti skaidrs priekšlikums.

Tās sajūtas lai paliek. Cilvēks var justies, kā grib, darīt, ko grib, bet Satversmē ir jānosaka, lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu tā, ka mēs virzāmies uz priekšu, a patiesībā virzāmies kaut kur citur. Viss jau sākas, kā saka, ar kādām nelielām korekcijām – ka laulība ir viens, ģimene ir cits. Tālāk tie visi simt padsmit dzimumi...

Es teikšu tā: šajā jautājumā katram politiķim jābūt skaidrai pozīcijai, kādas vērtības mēs aizstāvam. Es gribu piedāvāt atbalstīt viedokli, ko ir izteicis jaunievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Tramps: ir divi dzimumi – sieviete un vīrietis. Punkts.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” ir pieteikusies deputāte Agnese Krasta – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā.

A. Krasta (JV).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Šī ir jau septītā reize, kad jūsu frakcija šī sasaukuma laikā piedāvā grozīt valsts pamatlikumu... pusi no grozījumu skaita, kas vispār ir izdarīti kopš tā pastāvēšanas simts gadu laikā. Un katrreiz tas ir darīts politisku saukļu vārdā.

Acīmredzot ir sākusies pašvaldību vēlēšanu kampaņa. Tas nozīmē, ka no šīs tribīnes turpmākos sešus mēnešus mēs dzirdēsim visneiedomājamāko populismu un alternatīvus faktus. Es tomēr aicinu savā priekšvēlēšanu kampaņā neizmantot mūsu valsts pamatlikumu un nebaidīt (Starpsauciens.) sabiedrību ar izdomātām problēmām. (Starpsaucieni.) Anotācijā ir rakstīts (citēju): “Satversmes ievads ir konstitucionālo normu interpretācijas atslēga jeb brilles, caur kurām daudzas Satversmes normas var uzlūkot skaidrāk [..].”

Šķiet, ka dažiem tiešām būtu nepieciešams paraudzīties skaidrāk, lai saskatītu konstitūcijas saturu un būtību. Mūsu valsts un tautas identitāte, latviskums un pamatvērtības ir nepārprotami definētas Satversmes ievadā un tālāk Satversmes pantos. Satversme nav tiktoks, piezīmju blociņš vai grafiti siena, uz kuras ikviens var izpaust savas vēlmes vai pārdomas (Starpsauciens.) ar vienīgo mērķi – pievērst uzmanību un vākt klikšķus sociālajos tīklos.

Kolēģi, aicinu noraidīt šos grozījumus un iesniedzējiem pārstāt spēlēties ar valsts augstāko likumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas un Kristapa Krištopana iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 43, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa, Zanes Skujiņas-Rubenes un Alīnas Gendeles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa, Zanes Skujiņas-Rubenes un Alīnas Gendeles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Jefimija Klementjeva, Amila Saļimova, Igora Judina un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju. Deputātiem iebildumu... ir pieteikušies runāt.

Runāt “par” pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Jūs kaut kādu jaunu kārtību mēģinājāt izdomāt, jau pa ceļam visu apstādināt.

Augsti godātie kolēģi! Domāju, ka šeit nav strīdu. Man prieks, ka JAUNĀ VIENOTĪBA mēģinās nākt un vismaz kaut kā sevi attaisnot.

Kolēģi, kas nākamais? Varam ieviest maksu par čeku veikalā. Nopērc kartupeļus, kasierei – 50 centus. Kāpēc ne? Tā taču ir. Jums liekas, ka 75 centi no cilvēka par vienu recepti – tas nekas. Bet pie manis tagad nonāk īsziņas... vot, cilvēks tikko uzrakstīja: “Tikko biju aptiekā. Trīs receptes. Trīs reizes 0,75.” Izskatās, divi eiro zaļzemniekiem vai JAUNAJAI VIENOTĪBAI nav nauda. Bet tā ir milzīga nauda cilvēkiem, kolēģi!

Mēs anotācijā pieliekam klāt arī kalkulāciju. Kolēģi, jūs ietaupījāt trīs miljonus – zaļzemnieki, trīs miljonus! Godīgi – vai tas ir bijis tā vērts? Jaunā VIENOTĪBA, kurai pieder Ministru kabinets, vai tas ir bijis tā vērts – trīs miljonu dēļ visu sabiedrību nolikt situācijā, kad tā atkal uzskata, ka parlamentā sēž kaut kādi idiņi? Piedošanu par teicienu. Pie tam jūs to izdarāt ar Ministru kabineta lēmumu, apejot parlamentu.

Augsti godātā “Nacionālā apvienība”, APVIENOTAIS SARAKST, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, mums ir parlamentāra republika vai Ministru kabineta republika? Viņi vispār nevienam neko neprasa, paši aiziet un paši kaut ko izdara. Nu, tas ir kaut kāds pazemojums. Prezidentāla republika, parlamentāra republika... Man jālasa jums tagad lekcija par to, kā normālā valstī vispār notiek lietas? (Starpsauciens: “Netērēsim laiku!”) Laiks vēl ir.

Kolēģi, tas nav godīgi! Vienkārši man tāda izjūta, ka mēs katru dienu ar jums te spēlējam spēlīti “Ko mēs vēl idiotisku izdomāsim, lai sabiedrību pārsteigtu”. Man likās, ka vienīgā prātīgā partija koalīcijā ir zaļzemnieki, bet, Rokpeļņa kungs, ar katru dienu man liekas, ka... nu viss. Kā tas varēja notikt? Pat Viktors, īstais cīnītājs, mūsu vietējais Robins Huds, ir pazudis, johaidī! Viss. Pazuda koalīcijā... reāli... tādu džeku, piedodiet, pazaudējāt. Man likās, ka tas ir topošais prezidents vai premjerministrs. Nē, Jaunā VIENOTĪBA viņu nolika pozā – hop, hop (Rāda izteiksmīgu žestu.) –, un viss. Dara, ko saka. Tā ir, kolēģi. Piedošanu, Viktor, tevis nav, un es tā runāju. Bet tā ir, kolēģi, nu tā ir!

Katru dienu jebkuru vistrakāko Jaunās VIENOTĪBAS ideju zaļzemnieki gatavi atbalstīt – bez problēmām. Jebkuru traku ideju gatavi atbalstīt “PROGRESĪVIE”, kuri visu laiku apgalvo, ka ir par cilvēkiem, par savādāku domāšanu, par savādāku valsts pārvaldi. Vai tas ir savādāk? Vai tas ir savādāk, kolēģi, – 70 centi par... par ko? Atkārtošos – ieejam veikalā, nopērkam kartupeļus, samaksājam kasierei 50 centus. Ieejam kaut kur ēdnīcā, nopērkam karbonādi, samaksājam pavāram 30 centus pa virsu.

Davai, kačājam likumus tā, lai būtu pa foršo...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs. Jā?

Sēdes vadītāja. Mūsu Kārtības rullis noteic, ka runājam valsts valodā. Kārtības rullis noteic, ka mēs izkopjam savu valodu, kas pēc būtības nozīmē nelietot žargonismus un vulgārismus.

A. Rosļikovs. “Kačājam” ir latviešu vārds.

Sēdes vadītāja. Žargonismi un vulgārismi jūsu runā ir bijuši vairākas reizes.

Lūdzu, nesarunājieties ar sēdes vadītāju, kas izsaka jums piezīmi!

A. Rosļikovs. Nē, nu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, pabeidziet savu runu skaidrā latviešu valodā.

A. Rosļikovs. Ja “Nacionālā apvienība” neiebilst, es uzskatu, ka runāju pareizi. (Smiekli. Aplausi.) Cenšos līdzināties viņiem. Viss. Tikai viņi var man likt atzīmes par valodu. Tā ka – viss.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, jums nav tiesību apstrīdēt (Starpsauciens.) sēdes vadītāja piezīmi, jūs varat zaudēt tiesības turpināt runāt.

Pabeidziet runu par likumprojektu! (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

A. Rosļikovs. Paldies, Zivtiņa kungs, paldies, Zivtiņa kungs! Tieši tā!

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, lūdzu!

A. Rosļikovs. Nevajag mani ietekmēt! (Dep. A. Šlesers: “Mēs ar jums sarunājamies!”)

Sēdes vadītāja. Tas ir sēdes vadītāja pienākums. (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs. Labi, kolēģi, jums šodien ir jumts, kas jūs piesegs, bet es domāju, ka jūsu kauns tādēļ nav mazinājies, piedošanu, kolēģi, nav mazinājies nekādā gadījumā. Katrs cilvēks, kurš ienāks aptiekā, lai tagad domā par to, cik Jaunā VIENOTĪBA ir diža. Malači, kolēģi!

Tie augsti godātie kolēģi, kas pie veselā saprāta, – lūdzu atbalstīt!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vēlreiz – izkopsim savu valodu un neizmantosim Saeimas tribīni žargonismiem un vulgārismiem!

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labrīt, kolēģi, Prezidij! Ļoti karsta diskusija par šo jautājumu. Vēlos atgādināt, ka šo jautājumu vairākkārt esam skatījuši Sociālo un darba lietu komisijā. Jūsu kolēģe Nataļja Marčenko-Jodko arī ir šajā komisijā. Mēs vismaz četras reizes esam runājuši, kā šī reforma tiks ieviesta, kas tiks darīts, kādas izmaksas gaidīs mūsu iedzīvotājus.

Esmu tiešām lepna par Veselības ministriju, kas ir pieķērusies jautājumam, kas nav risināts 20 gadus. Tas bija jautājums, par ko Hosams Abu Meri iestājās tad, kad devās pildīt veselības ministra amatu. Viņš teica, ka viņam ir vienalga... viņš ies un cīnīsies par to, lai mēs iestātos par mūsu cilvēku labklājību.

Par šiem 75 centiem. Arī šis ir... esmu to dzirdējusi medijos vismaz 10 reizes, Sociālo un darba lietu komisijā apmēram tikpat, mēs vairākkārt esam runājuši par šiem 75 centiem, ka šī cena, šī receptes atprečošana ir bijusi vienmēr. Vienkārši šobrīd, lai būtu caurspīdība par to, kā veidojas zāļu cena, tas ir iekļauts čekā. Ja jūs nāktu uz komisijas sēdēm, jūs to zinātu. Šis jautājums tika skatīts sēdēs vairākkārt.

Ja mēs recepti ņemam uz trim mēnešiem, šie 75 centi ir vienreizēji – par visiem trim mēnešiem. (Starpsauciens.) Nav jāņem (Starpsauciens.)...

Vēlreiz, kolēģi (Starpsauciens: “Tagad tas notiek!”)... Kolēģi, es lūdzu neizplatīt dezinformāciju ne no Saeimas tribīnes, ne kliedzot no vietas, aicinu iedziļināties šajā reformā, kas patiešām palielinās mūsu cilvēku labklājību. Domāju, mums ir svarīga cilvēku veselība un labklājība, nevis farmācijas lieltirgotāju peļņa. Varbūt beidzot iesim virzienā, ka vairāk domājam par cilvēkiem, nevis par farmācijas uzņēmumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Jefimija Klementjeva, Amila Saļimova, Igora Judina, Nataļjas Marčenko-Jodko un citu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 35, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Jums ir kaut kas sakāms par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Svetlanai Čulkovai – par procedūru.

S. Čulkova (ST!).

Paldies. Kolēģi, ja šis likumprojekts netiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, aicinu to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo tā ietekme uz budžetu ir apmēram trīs miljoni. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir tā komisija, kura ir atbildīga par mūsu budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šādu priekšlikumu var izteikt tikai pirms balsojuma. Šobrīd jautājums ir izlemts un slēgts.

___

Izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Naurim Puntulim 2025. gada 16. janvārī.

Kolēģi, informēju, ka Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gunāram Kūtrim 2025. gada 9. janvārī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”, kā to nosaka Augstskolu likuma 66. pants.

Atbilstoši likumam Augstākās izglītības padome sastāv no 13 locekļiem, kurus uz četriem gadiem apstiprina Saeima pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, izņemot studējošo pārstāvjus, kuru pilnvaru termiņš ir divi gadi. Esošās Augstākās izglītības padomes pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada 20. janvārī, un komisija virza apstiprināšanai jaunu padomes sastāvu, kura pilnvaras stāsies spēkā 2025. gada 21. janvārī.

Komisija sēdē ir uzklausījusi un izvērtējusi kandidātus un piedāvā apstiprināt šādu padomes sastāvu: Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva, Zane Driņķe, Intra Lūce, Oksana Lentjušenkova, Tatjana Volkova, Edijs Kupčs, Dita Štefenhagena, Rūdolfs Aleksandrs Strods, Juris Kanels. Saskaņā ar ieņemamo amatu padomē darbojas arī izglītības un zinātnes ministrs.

Saeimai ir tiesības lemt, vai balsot par šo padomes sastāvu ar vienu balsojumu vai balsot par minētajiem pārstāvjiem atsevišķi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu un balsot par visu padomes sastāvu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti neprasa balsojumu par katru atsevišķi? (Starpsaucieni: “Atsevišķi!”; “Kopā!”) Tātad deputāti prasa balsojumu par katru padomes locekli atsevišķi. To mēs varam darīt. (Starpsauciens.) Ja kāds to lūdz, mums jābalso par katru atsevišķi.

I. Vergina. Tad balsojam atsevišķi? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs balsosim par katru no piedāvātajiem padomes locekļa kandidātiem atsevišķi. Es saukšu visus pēc kārtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Baibas Rivžas, Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētās pārstāves, apstiprināšanu par Augstākās izglītības padomes locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – nav. Baiba Rivža ir apstiprināta darbam Augstākās izglītības padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Artūra Zepa, Latvijas Universitāšu asociācijas deleģētā pārstāvja, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – nav. Artūrs Zeps ir apstiprināts darbam Augstākās izglītības padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Andra Teikmaņa, kas ir Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – nav. Andris Teikmanis ir apstiprināts darbam šajā padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Jeļenas Vediščevas, kas ir Latvijas izglītības vadītāju asociācijas deleģētā pārstāve, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – nav. Jeļena Vediščeva ir apstiprināta kā padomes locekle.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Zanes Driņķes, kas ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģētā pārstāve, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Zane Driņķe ir apstiprināta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Intras Lūces, kas ir Latvijas Koledžu asociācijas deleģētā pārstāve, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Intra Lūce ir apstiprināta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Intras Lūces, kas ir Latvijas Koledžu asociācijas deleģētā pārstāve (Starpsauciens.)... Par Intru Lūci mēs jau nobalsojām. Es ļoti atvainojos. (Starpsauciens: “Oksana!”)

Balsosim par Oksanas Lentjušenkovas, kas ir Rektoru padomes deleģētā pārstāve, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Oksana Lentjušenkova ir apstiprināta darbam padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tatjanas Volkovas, kas ir Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas deleģētā pārstāve, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Tatjana Volkova ir apstiprināta darbam padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Edija Kupča, kas ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētais pārstāvis, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 9, atturas – nav. Edijs Kupčs ir apstiprināts darbam padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ditas Štefenhagenas, kas ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģētā pārstāve, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Dita Štefenhagena ir apstiprināta darbam šajā padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Rūdolfa Aleksandra Stroda, kas ir Latvijas Studentu apvienības deleģētais pārstāvis, apstiprināšanu darbam Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Rūdolfs Aleksandrs Strods ir apstiprināts darbam šajā padomē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Jura Kanela, kas ir Privāto augstskolu asociācijas deleģētais pārstāvis, apstiprināšanu darbā Augstākās izglītības padomē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Juris Kanels ir apstiprināts darbam Augstākās izglītības padomē.

Tāpat padomē strādās izglītības un zinātnes ministre saskaņā ar ieņemamo amatu, kas ir jau noteikts likumdošanas normās. Par to mums nav jābalso.

Godātie kolēģi, esam apstiprinājuši visus Augstākās izglītības padomē izvirzītos kandidātus, līdz ar to padome ir apstiprināta pilnā sastāvā. Apsveicu visus Augstākās izglītības padomes locekļus un vēlu ražīgu darbu, stiprinot mūsu augstākās izglītības konkurētspēju.

Liels paldies.

I. Vergina. Kolēģi, paldies. Arī mēs, no komisijas, vēlam ražīgu un veiksmīgu darbu.

___

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa ir “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Aleksandrs Kiršteins, Edgars Tavars, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Viktorija Pleškāne, Ramona Petraviča un Mārcis Jencītis ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības sankcionēto cenzūru sociālos tīklos pret citādi domājošajiem un konkurējošo politisko organizāciju politiķiem, lai kavētu to viedokļu un ideju izplatību”.

Vārds motivācijas nolasīšanai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, kolēģi, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Faktčekeri, cīņa ar dezinformāciju vai tomēr valdības sankcionēta cenzūra sociālajos tīklos pret citādi domājošajiem un konkurējošo politisko organizāciju politiķiem, lai kavētu to viedokļu un ideju izplatību? Jā, tieši šāds pieprasījums tiek iesniegts Ministru prezidentei, ņemot vērā beidzamā laika notikumus un Latvijā izskanējušo informāciju.

Šī gada 7. janvārī “Meta” vadītājs Marks Zakerbergs paziņoja, ka sociālās saziņas platformu “Facebook” un “Instagram” mātes kompānija “Meta” pārtrauks līdzšinējo praksi faktu pārbaudīšanā, jo sociālo mediju platformām nevajadzētu nodarboties ar patiesības definēšanu. Viņš atzina, ka sociālajos tīklos faktu pārbaudītāji bijuši pārāk politiski neobjektīvi un “Meta” atgriezīsies pie vārda brīvības saknēm un pielāgos savus algoritmus, lai lietotāji varētu redzēt vairāk ziņu par vēlēšanām, politiku un sociālajiem jautājumiem. Šādi “Metas” politikas maiņa attiecībā uz cenzūru sociālajos tīklos ir likumsakarīgs solis pēc tam, kad ASV prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis Donalds Tramps, kurš priekšvēlēšanu laikā daudz kritizēja Zakerbergu par “Metas” neobjektivitāti pret konservatīvajiem un liberālas politikas atbalstīšanu.

Kas notiek Latvijā? Rihards Bambals, kurš ir Valsts kancelejas departamenta vadītājs, ir Latvijas Republikas oficiālajam portālam atzinis, ka aktīvi sadarbojas ar sociālo mediju platformām un... “esam Latvijas oficiālais kontaktpunkts sadarbībā ar “Meta”, “Google”, “TikTok”, “Twitter”, it īpaši jautājumos, kas attiecas uz cīņu ar dezinformāciju un tās ierobežošanu”. Bambals atzīst, ka šajās aktivitātēs neiztikt bez politiskās gribas, sākot ar premjeru un ministriem, ka komunikācija spēj palīdzēt sasniegt politiskos mērķus, nevis tos graut.

Bet kas tad notiek, ja politiskie mērķi nesaskan, teiksim, man ar partiju Jaunā VIENOTĪBA vai kādam citam politiķim ar oficiālo valdības politiku? Kas notiek tādos gadījumos? Par to arī ir šis pieprasījums, un valdības vadītāju aicinām atbildēt uz jautājumiem, vai vispār atzīst šādu iejaukšanos sociālo tīklu saturā un cik lielā mērā, uz kā pamata, cik par to maksā un kas tās konkrēti ir par aktivitātēm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad esam dzirdējuši motivāciju šī pieprasījuma iesniegšanai un nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai turpmākajam darbam.

___

Darba kārtības sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.

Saņemti pieci priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā tās priekšsēdētājs... nē, deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Likumprojekta referents Jānis Skrastiņš pašlaik atrodas Ukrainā. Komisijas priekšsēdētājs Bergmaņa kungs mani palūdza viņu aizstāt un referēt par šo likumprojektu.

1. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu gan par šo, gan nākamo savu priekšlikumu. Mana priekšlikuma būtība ir attiecināt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu uz Ukrainas sievietēm, bērniem un senioriem un neattiecināt to uz personām, kuras ir pakļautas mobilizācijai Ukrainas bruņotajos spēkos. Tātad runa ir par vīriešiem attiecīgā vecumā. Latvijā tādu ir aptuveni 10 tūkstoši. Tas ir ļoti liels skaits. Tas ir aptuveni tik, cik ir profesionālā dienesta karavīru Latvijas armijā.

Ar šo priekšlikumu netiek paredzēts viņus nedz izsūtīt, nedz deportēt. Ja viņi ir izvēlējušies uzturēties mūsu valstī, ja viņi ir izvēlējušies izvairīties no dienesta savas valsts armijā, tad tā ir viņu izvēle, bet Latvijas valstij nevajadzētu nekādā veidā šo izvēli stimulēt un viņiem par to piemaksāt, kā tas faktiski notiek, īstenojot šo likumu.

Ukrainas prezidents ir atkārtoti vērsies pie Rietumvalstīm un aicinājis palīdzēt, tātad atgriezt šos cilvēkus – vīriešus attiecīgā vecumā – Ukrainā. Pagaidām tas ir bijis diezgan nesekmīgi. Atsevišķas valstis, piemēram, Ungārija, ir norādījušas, ka izmanto ukraiņus savas valsts tautsaimniecībā kā darbaspēku. Līdz ar to pašreiz šis jautājums, tā risināšana nav sekmējusies.

Komisijā tika uzsvērts un izskanēja arī tādi viedokļi, ka būtu labi, ja būtu kopējs Eiropas risinājums šajā jautājumā. Tāda risinājuma nav. Es piekrītu, ka būtu labi, ja tāds būtu, bet nav. Acīmredzot iepriekš minēto apstākļu dēļ diez vai arī drīz būs. Bet Latvijas individuālais risinājums nekādā veidā nedz kavētu, nedz būtu pretrunā ar šādu potenciālu Eiropas risinājumu nākotnē. Tieši otrādi – tas būtu pat ļoti atbilstoši... un atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm.

Kāpēc? Tāpēc, ka ir gadījumi un iezīmējas tendence, ka cilvēki, kuriem ir šis statuss, no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pārceļas uz Latviju. Arī sociālajos tīklos viņi stāsta, kāpēc to dara. Tāpēc, ka viņi konstatē, ka Latvijā, salīdzinot ar to pašu Ungāriju vai Bulgāriju, no kurienes viņi pārceļas, dzīve ir ērtāka, teiksim, dzīves vide... ka viss ir krieviski. Tā kā daļa no viņiem paši ir krievi un vispār ir ērtāk sazināties krieviski, viņi pārceļas uz Latviju.

Tas galīgi nebija šī likumprojekta mērķis. Šī likumprojekta mērķis nav nodrošināt tiem, kas izvairās no dienesta savas valsts armijā, ērtāku dzīvi krievvalodīgajā vidē pie mums. Latvijas mērķis ir, pirmkārt, atbalstīt Ukrainas kara bēgļus un, otrkārt, atbalstīt Ukrainas armiju. Es uzsvēršu vēlvienreiz, ka tas, kas primāri tagad nepieciešams Ukrainas armijai pat vairāk nekā droni vai ieroči, ir karavīri. Karavīri ir tas, kā Ukrainas armijai trūkst.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U. Rotbergs (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs šobrīd skatām grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Šis kolēģu iesniegtais priekšlikums ne visai ietilpst šajā kategorijā.

Vēl es gribu atgādināt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šis laikam ir visbiežāk skatītais likums... ar visbiežāk skatītiem grozījumiem. Visu laiku, kad situācija mainās, mēs esam vai nu pagarinājuši termiņus, vai runājuši par izglītību, par latviešu valodas pieejamību, par klātesamību skolās. Un vienmēr mūsu sēdēs klāt ir bijis Ukrainas vēstnieks, kas paudis Ukrainas puses viedokli.

Sēdē, kurā skatījām šos grozījumus, Ukrainas vēstnieka nebija klāt, un mums nebija nekādu signālu vai aicinājumu no Ukrainas vēstniecības, lai pārstāvētu Ukrainas viedokli šajā jautājumā. Arī ārlietu... mūsu Ārlietu ministrijas pārstāvji ziņoja, ka nav saņemti nekādi pieprasījumi vai vēstule, vai... par šādu rīcību, ka mums vajadzētu kaut kā (pēdiņās) “rekrutēt” šeit karavīrus Ukrainai. No tāda viedokļa skatoties, ja mēs šādas normas pieņemam, tas var izskatīties, ka iejaucamies Ukrainas iekšējās lietās. Tas ir Ukrainas jautājums, kas viņiem pašiem jāizlemj, un tad viņi var griezties pie Latvijas pēc palīdzības.

Tāpēc es ļoti aicinu balsot tā, kā lēma komisija.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pilnībā piekrītu Rotberga kunga teiktajam, bet nedaudz viņu papildināšu.

Tātad, ja mēs atbalstām un pieņemam... un šī likuma grozījumi stājas spēkā, tad – kas notiek nākamajā dienā? Šie cilvēki, kas dažādu iemeslu pēc šobrīd atrodas šeit, Latvijā, ukraiņi, automātiski zaudē pagaidu uzturēšanās atļauju. Ja viņi zaudē pagaidu uzturēšanās atļauju, tātad viņiem... Kas viņiem ir jādara? Viņiem ir jāizbrauc no valsts. Vai nu jāizbrauc pašiem, vai viņi ir jādeportē.

Tas jau nerisina problēmu. Šiem cilvēkiem, atrodoties Latvijas teritorijā, ir pilnas tiesības pieteikties uz bēgļa statusu. Tātad, piesakoties uz bēgļa statusu, atkal ieslēdzas likumdošana un mehānisms, kas ir jau atstrādāts gadu gadiem, un viņš vienalga paliek šeit.

Ja mēs skatāmies, kas vēl ietekmē... kā vēl ietekmē. Lielākā daļa šeit ir ar ģimenēm, tātad ir ļoti liela varbūtība, ka ģimene zaudē apgādnieku.

Piekrītu Rotberga kungam arī par iejaukšanos Ukrainas iekšējos jautājumos. Tas neapšaubāmi tā ir.

Divas galvenās lietas, ko es gribu uzsvērt, ir... Ja mēs pieņemam un atbalstām šādus grozījumus un tie stājas spēkā, mēs pasakām, ka ukraiņi šeit nav vēlami. Tā ir viena lieta, ļoti būtiska.

Otra ļoti būtiskā lieta ir (vēl būtiskāka par visu pārējo), ka likums nesasniegs savu mērķi. Jo, kā es minēju sākumā, uzturēšanās atļauja tiek anulēta, un viņš automātiski piesakās uz bēgļa statusu. Tātad šī ierēdniecība... jāstrādā, jāveido jaunas štata vietas, lai atkal visu to uzraudzītu un tā tālāk, un tā joprojām.

Man liekas, tas nav adekvāti un nav pieņemami. Tā ka ukraiņi šeit ir gaidīti, mēs atbalstām Ukrainu, atbalstīsim, cik tas būs nepieciešams. Un šie grozījumi, kas ir iesniegti un ko komisija nav atbalstījusi, es domāju, ne visai labi ietekmētu šo procesu.

Tā ka lūdzu balsot deputātus tā, kā komisija balsoja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Šķiet, ka nav. Lūdzu (Starpsauciens: “Visu izskaidroja!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 65, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 2. – arī deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 65, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ziņotāja kungs, mums ir vēl citi priekšlikumi.

A. Latkovskis. Paldies sēdes vadītājai.

3. – izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Līgai Kļaviņai.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis ir izglītības un zinātnes ministres priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Es tikai gribu paskaidrot papildus, kāda ir motivācija iesniegtajam priekšlikumam – lai ukraiņu bērni mācītos klātienē –, un pirmām kārtām tas ir, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, kam mēs visi piekrītam... valsts valodas apguve, pilnvērtīga atbalsta pasākumu saņemšana, socializēšanās iespējas, prasme sadarboties un arī ļoti būtiskā kritiskās domāšanas prasme. Mēs runājam par nepilniem diviem tūkstošiem ukraiņu bērnu, kas pie mums šobrīd dzīvo, saņem atbalstu. Ar šo likuma grozījumu mēs vēlamies piedāvāt viņiem kvalitatīvu izglītību klātienē.

Bet es šobrīd, aicinot arī Zaļo un Zemnieku savienību atbalstīt šo priekšlikumu, aicinātu arī, kolēģi, būt tikpat atbalstošiem tad, kad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atnesīs uz Saeimas sēdi grozījumus Izglītības likumā... izglītības ieguves formās arī latviešu bērniem – vairāk nekā trīsarpus tūkstošiem, kuri šobrīd mācās tālmācībā, – rast šādas pašas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību un nodrošināt iespēju mācīties klātienē.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu turpinājumā vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, pavisam īsi. Šeit ir atšķirīga attieksme, jo Latvijas bērniem un jauniešiem ir iespēja izvēlēties mācīties gan klātienē, gan attālināti un mēs pašlaik lemjam par to, ka Ukrainas bērniem un jauniešiem būs jāmācās tikai un vienīgi klātienē. Tā ir atšķirīga attieksme. Es domāju, ka mēs to nedrīkstam šādi lemt, ir jābūt vienādām tiesībām. Vēl jo vairāk, ka ir lasīts... ir informācija, ka Ukraina organizē ļoti kvalitatīvu attālinātu mācību procesu ukraiņu valodā. Tas ir viens.

Un otrs. Pirmsskolas izglītības iestādes. Nav problēmu reģionos, bet, cik ir dzirdēts, Rīgā, Pierīgā ir rindas, un ne visi bērni tiek pirmsskolas izglītības iestādēs, ir jāgaida rindā. Mēs šajos grozījumos paģēram – trīs mēnešu laikā jābūt klātienē pirmsskolas izglītības iestādē!

Bet vai mēs to varam nodrošināt?

Tātad šie divi aspekti jāizanalizē un uz trešo lasījumu, es domāju, jāpalabo. Jābūt vienādām tiesībām gan Latvijas bērniem un jauniešiem, gan ukraiņu bērniem un jauniešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

A. Latkovskis. 4. – arī izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 21. janvāris.

Sēdes vadītāja. 21. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums.

Saņemti 24 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Vēlreiz atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, un tas būtu – optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas un samazināt administratīvo slogu... zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomus.

Tika saņemti 24 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Arī tika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Viktorija Pleškāne vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā sēdes vadītāja! Labdien, godātie kolēģi! Gribu izstāstīt par 2. priekšlikumu, ko ir iesniedzis klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Šeit ir runa par to, kā spēle notiek... notiek uzņēmējdarbība, notiek izpētes... dziļas izpētes urbumi, un pēkšņi ministrija vēlas mainīt spēles noteikumus, kad jau uzņēmums nodarbojas... izpētījis dziļus urbumus. Ja jūs zinātu, cik urbums maksā, lai dabūtu naftu, – tā ir milzīga nauda. Un tagad KEM maina to, kā... Teiksim, ir tādi nosacījumi, ka pirmsizpētei licence tiek izsniegta uz 10 gadiem, pēc izpētes jau notiek uzņēmējdarbība, kad mēs varam pārdot to naftu... kad uzņēmums var pārdot... Un šeit pēkšņi parādās tādi nosacījumi, ka Ministru kabinets var atņemt licenci.

Tad – kas notiek? Biznesā jau nauda ir ieguldīta, un pēkšņi tad, kad tu jau izpētīji – kāda tur nafta ir, vai tā ir derīga, nav derīga, ka var pelnīt –, kad visi aprēķini ir, mēs mainām spēles noteikumus, varam neizsniegt licenci. Ministru kabinetam dota tāda iespēja – anulēt vai arī neizsniegt licenci. Un kas notiek? Tad es kā investors... investējot tajā biznesā, pēkšņi man pēc 10 gadiem pasaka – nē, mēs atņemsim licenci, jo tur kaut kas nav kārtībā.

Mums nav daudz tādu uzņēmumu, mums tikai divi uzņēmumi. Lietuvā šis bizness attīstās vairāk, un, teiksim, cilvēki vai investori iet uz turieni, bet šeit... es nezinu, kāpēc, bet pēkšņi nav.

Vienošanās ar nozari netika panākta šajā, 2., priekšlikumā, un kopumā nav panākts tas, ko nozare norādīja... uz kļūdām, kāpēc labi vai kāpēc slikti. Vienīgais, kas tika panākts un tiks labots uz trešo lasījumu, – 50 gadi licencei, lai dabūtu naftu un strādātu tajā urbumā.

Ko vēl es saskatīju – ja likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu, vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, ja atkal kaut ko ieviešam un dodam plašākas atļaujas vai plašāku darba loku Ministru kabinetam, mēs atkal... nav saskaņas ar anotāciju... ar likumprojekta mērķi.

Vēršu uzmanību, ka ir tikai divi uzņēmumi, kuri nodarbojas... un atņemt viņiem biznesu, tāpēc ka Ministru kabinets saskatījis, ka tur ir kaut kādas nesaskaņas ar vides aizsardzību vai ko... tas nav pieļaujami. Kaut kāda Ministru kabineta nodaļa risinās par biznesu... tas nav pieļaujami.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt 2. priekšlikumu un likumprojektu kopumā, kamēr nav panākta laba, normāla, draudzīga vienošanās ar tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas... kuri pēta... piesaista milzīgu naudu un pieaicina investorus, kuri iegulda urbumos un grib strādāt šeit, Latvijā, Latvijas nodokļu maksātāju labā.

Lūdzu neatbalstīt un uz trešo lasījumu panākt vienošanos ar nozari, lai viņi varētu droši strādāt mūsu valstī un pelnīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Tieši tā – likumprojekta mērķis ir samazināt birokrātiju, visu vienkāršot, bet šis priekšlikums nosaka pavisam pretējo. Deleģējums Ministru kabinetam likumā nav nepieciešams vispār, tas tikai noteic, ka viņi var jebkurā laikā ļoti vienkārši atcelt licenci, bet dabūt šo licenci nav tik vienkārši.

Šis priekšlikums nonāk pretrunā ar likumprojekta mērķi, līdz ar to aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Labucis. Jā, komisijā tas tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Labucis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 6. – ministra Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Piedaloties darba grupā ar KEM un ar nozari, tika panākta vienošanās, ka uz trešo lasījumu... Asociācija prasīja licencei 50 gadus. Atbalstot... vienalga mēs mainīsim uz trešo lasījumu... bet tas ir vienīgais priekšlikums, kam piekrita KEM, lai atbalstītu tādu neparastu biznesu. Asociācija prasīja 50 gadus, lai pēc izpētes jau strādātu ar urbumu. Tagad mēs balsosim par 30 gadiem, bet uz trešo lasījumu... tas ir vienīgais, kam piekrita valdība, lai atbalstītu... sadzirdētu šo nozari.

Tāpēc šoreiz balsosim “par”, bet aicinu likumprojektu kopumā neatbalstīt, kamēr neesam vienojušies ar biznesu... ar tiem uzņēmējiem, kuri joprojām pagaidām strādā šeit, Latvijā, mūsu labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Labucis. Tātad 6. priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Labucis. 7. – ministra Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 10. – ministra Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 12. – ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 13. – ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 15. – ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 21. – ministra Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot. (Starpsauciens.)

A. Labucis. Jā, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 23, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Labucis. 23. – ministra Meļņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 27, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 24. – ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts otrajā lasījumā tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 6. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6. februārim. Paldies.

___

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Mežrozes” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 597/Lp14 par nekustamā īpašuma “Mežrozes” Inčukalna pagastā atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Priekšlikumus nesaņēmām.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Mežrozes” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Jaunzemi” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona “Sēlija” izveidei”, trešais lasījums.

Saņemts viens priekšlikums.

Komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 704/Lp14.

Saņēmām vienu priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tam ir precizējošs raksturs.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Jaunzemi” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona “Sēlija” izveidei” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Ir saņemts viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Kolēģi! Trešajam lasījumam tika saņemts viens priekšlikums.

1. – deputātes Matisones priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Laikā, kad runājam par dārgām projekta “Rail Baltica” kļūdām, mēs liekam šķībus pamatus vēl vienam kļūdainam projektam, un tas ir atkrastes vēja parks ELWIND.

Šobrīd mums ir vēsturiska iespēja ar vienu lēmumu – šo konkrēto priekšlikumu – ietaupīt aptuveni 250 miljonus eiro, ja ELWIND tiktu būvēts Zēģelnieku sēklī, nevis Alku sēklī. Tie nav mistiski skaitļi, bet aprēķini no Ekonomikas ministrijas 2022. gada informatīvā ziņojuma, kur pēc jūras izpētes bija paredzēts Alku sēkli aizstāt ar Zēģelnieku sēkli. Tomēr šobrīd Ekonomikas ministrija ignorē pašas aprēķinus.

Alku sēklī ELWIND tuvumā jau ir atrasta morēna un konstatēti akmens sēkļi, bet investoriem vajadzīgi smilšu sēkļi. Tas projektu padarīs ekonomiski neizdevīgāku. Tāpat ELWIND tuvumā ir atklāts Eiropas nozīmes biotops, kas projektu var apturēt pavisam, tādēļ ir neprāts pētīt tikai vienu jūras teritoriju bez alternatīvām, turklāt tādu, kas nav ekonomiski izdevīgākā un kas apdraud dabas vērtības. Pastāv nopietni riski par nelabvēlīgu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji izteicās, ka vēja parki iespējami tikai piecos jūras laukumos, tomēr šādi apgalvojumi liecina, ka ministrija nav lasījusi jūras plānojumu, kur norādīts, ka ir vēl piecas teritorijas, kur iespējama vēja parku izbūve pēc bioloģiskās daudzveidības izpētes. Viens no tiem ir Zēģelnieku sēklis.

Atkārtošos – ir iespēja ietaupīt aptuveni 250 miljonus eiro tikai uz elektrotīklu savienojumiem vien, kas tālāk ietekmēs gan valsts budžetu, gan elektrības cenas, gan pārvades tarifus. Vai tiešām esam jau tā pieraduši pie “Rail Baltica” miljardiem, ka ELWIND 250 miljoni tāds nieks vien šķiet?

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Labucis. Komisijas vārdā varu pieminēt, ka gan Ekonomikas ministrija, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, kas bija komisijas sēdē, gan Juridiskais birojs skaidroja, ka sākotnēji priekšlikums paredzēja likumā ietvert vēl vienu klāt... kopumā divas izpētes teritorijas – E4 un B4. (Starpsauciens.) Šobrīd plānotais ietekmes uz vidi novērtējums ir teritorijā E4, kas ir arī līgumā. Līgums ir slēgts ar finansējumu uzraugošo iestādi... ar Eiropu caur CINEA organizāciju. Ja mēs likumā vēl papildus iekļautu otru teritoriju B4, tad tas, iespējams, apdraudētu finansējumu, būtu jāatdod līdzekļi atpakaļ.

Nedaudz par B4. Šo teritoriju, kā sacīt... respektīvi, tur tiek veikta bioloģiskās daudzveidības izpēte. Tā atrodas jūrā intensīvas kuģošanas zonā, respektīvi, tur ir intensīvi kuģu ceļi, tā ka tas apgrūtinātu...

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka likumprojekts paredz ietekmes uz vidi novērtējumu. Tas, ko deputāte Matisone minēja... iespējams, ka teritorijā E4 atrodas kādas dabas vērtības, bet šī teritorija ir gana liela, lai potenciālo vēja parku varētu nobīdīt vienā vai otrā teritorijas stūrī vai malā, respektīvi, diskusija būs pēc izpētes.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas lēmumu – noraidīt šo priekšlikumu un apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 41, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Kas tad nu!”) Par – 44, pret – nav, atturas – 1. Nav kvoruma.

Kolēģi, balsosim, lūdzu, vēlreiz atbilstoši Kārtības rullim! (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret un atturas – nav. Mums nav kvoruma.

Kolēģi nolēmuši jokoties. (Starpsaucieni.)

Līdz ar to atbilstoši Kārtības rullim izsludinu sēdes pārtraukumu uz piecām minūtēm.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir pulksten 10.37, izsludinātais piecu minūšu pārtraukums ir pagājis, atgriezīsimies pie darba.

Atgādinu, ka darba kārtībā vēl ir vairāki nozīmīgi likumprojekti, tai skaitā nākamais – “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, kas ir ļoti nozīmīgs sankciju pret Krieviju kontroles nodrošināšanai, lai divējāda lietojuma preces nenonāktu Krievijā. Bet katrs pieņem savus lēmumus.

Šobrīd atbilstoši Kārtības rullim mums ir vēlreiz jābalso par likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 22, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. (Starpsauciens: “Urā!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Jānim Vucānam paziņojumam par deputātu grupas sadarbības veicināšanai sanāksmes sasaukšanu.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Pārtraukumā, tūlīt, lūdzu deputātus no sadraudzības grupas... no deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu uz īsu sanāksmi sakarā ar 24. janvārī plānoto tikšanos ar Igaunijas atbilstošo sadarbības grupu.

Paldies. (Starpsauciens: “Kur, kur?”)

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs! Kolēģi jautā, kurā vietā notiks sanāksme.

J. Vucāns. Sanāksme notiks Dzeltenajā zālē, bet sadarbības grupu tikšanās notiks Smiltenē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 17 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Ilze Indriksone, Aleksandrs Kiršteins, Agnese Krasta (Starpsauciens: “Ir!”)... Agnese Krasta ir, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ervins Labanovskis, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Jānis Reirs un Jānis Skrastiņš.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pārtraukums – 30 minūtes, tātad līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pienācis laiks turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, trešais, galīgais, lasījums.

Saņemti divi priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Saeimā šo likumprojektu esam skatījuši pietiekami ilgi. Sākotnēji bija paredzēts, ka likums stāsies spēkā pagājušā gada 1. decembrī. Šobrīd jau ir janvāris. Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi pārejas noteikumos, un abi Ārlietu komisijas sagatavotie priekšlikumi uz to arī attiecas.

1. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Par to, ka speciālās atļaujas jeb licences, kuras ir izsniegtas līdz 2025. gada 28. februārim, ir derīgas līdz 2031. gada 31. decembrim.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā 2025. gada 1. martā.

Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vucāns. Abi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 7. janvārī pirmajā lasījumā izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pakāpenisku ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanu no Valsts policijas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi, ievērojot visu nepieciešamo konvojēšanas tiesiskās norises regulējumu.

Šis ir process, par kuru tika runāts, diskutēts un izlemts jau pirms kāda laika. Tagad esam nonākuši izpildes stadijā. Lai visu šo procesu varētu likumīgi palaist uz priekšu, vajadzīgas izmaiņas šajā likumā.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 17. februāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Gaidīsim priekšlikumus līdz 17. februārim. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza regulu attiecībā uz prasībām par pienākumu izpildi datu centriem.

Likumprojekta mērķis ir papildināt spēkā esošo regulējumu ar normām, kas nosaka kritērijus datu centru identificēšanai, kuriem būs pienākums ziņot Eiropas Komisijai izveidotā platformā datus par datu centra darbības un ilgtspējas rādītājiem. No likumprojekta izslēgti visi datu centri, kas identificēti kā kritiskās infrastruktūras objekti.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30. janvāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 30. janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Godātie kolēģi! Tagad izskatīsim pēdējo darba kārtības sadaļu – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Tajā ir trīs jautājumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par 19 764 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! 2024. gada 2. decembrī Saeima saņēma 19 764 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu – tātad parakstījuši 19 764 pilsoņi – “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā”.

Pagājušā gada 17. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka transportlīdzekļi nebūtu apdrošināmi laikā, kad tie netiek izmantoti, jo ar tiem nav iespējams nodarīt nekādus zaudējumus trešajai personai. Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka OCTA nepieciešamību, neparedz apdrošināt transportlīdzekli, kas netiek lietots.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja skaidroja, ka, Finanšu ministrijas ieskatā, transportlīdzeklis ir jāapdrošina arī tad, ja tas netiek izmantots.

Ievērojot to, ka ekspertu vidū nav vienotas izpratnes par direktīvas, kas nosaka OCTA nepieciešamību, prasībām, ir nolemts vērsties Eiropas Komisijā, lai iegūtu skaidrojumu par direktīvas tvērumu. Tikmēr regulējuma par OCTA nepieciešamību arī tiem transportlīdzekļiem, kas netiek izmantoti, stāšanās spēkā ir atlikta līdz šā gada 1. novembrim.

Uzklausot uzaicinātās personas, komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 19 764 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 19 764 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par 11 233 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lāčplēša diena – oficiāla svētku diena” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, godātie kolēģi, arī viesi viesu sektorā! 2024. gada 28. novembrī Saeima saņēma 11 233 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Lāčplēša diena – oficiāla svētku diena”.

Pagājušā gada 17. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka Lāčplēša dienas noteikšana par oficiālu svētku dienu un brīvdienu būtu ieguvums nācijas vienotībai, jo tas būtu kā kods tautas turpmākajiem sasniegumiem un uzvarām. Iesniedzējs uzsvēra, ka ir būtiski atgādināt par Latvijas armijas izcīnīto vēsturiski nozīmīgo uzvaru pār Pāvela Bermonta vadīto Rietumu brīvprātīgo armiju. Viņa ieskatā, šī uzvara ir jāsvin, dodot ģimenēm iespēju pavadīt laiku kopā dienas gaišajā laikā. Tāpat iniciatīvas pārstāvis vērsa uzmanību uz nepieciešamību pārskatīt brīvdienu sarakstu, neizslēdzot iespēju atteikties no kādas jau esošas brīvdienas.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka no finanšu viedokļa galvenais ir brīvdienu skaits, nevis kuras tieši dienas ir noteiktas kā brīvdienas. Eksperti skaidroja, ka papildu brīvdiena dažādas nozares no ekonomiskā viedokļa ietekmētu atšķirīgi, un informēja, ka vienas svētku dienas izmaksas tiek lēstas aptuveni 0,1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē valsts budžetā neiegūtus apmēram 12 līdz 15 miljonus eiro nodokļu ieņēmumu veidā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 233 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lāčplēša diena – oficiāla svētku diena” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 11 233 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lāčplēša diena – oficiāla svētku diena” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Šodienas sēdes pēdējais darba kārtības jautājums – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par 10 415 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansējuma apturēšanu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

2024. gada 22. novembrī Saeima saņēma 10 415 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts finansējuma apturēšanu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei”.

Pagājušā gada 17. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka nav pieņemami, ka valsts piešķir finansējumu politiskajām partijām, kas darbojas pretēji Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, un ierosināja paredzēt veidu, kā fiksēt politiskās partijas biedru pretlikumīgo rīcību un, konstatējot pārkāpumu, neizmaksāt partijai finansējumu no valsts budžeta.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināti Tieslietu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, kuri skaidroja, kāds šobrīd ir regulējums politisko partiju darbības izbeigšanai un finansējuma apturēšanai. Uzklausot ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to tālākai izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 415 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansējuma apturēšanu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Šis ir jautājums, kas pēc būtības ir vienkārši jāatbalsta, jo tie, kas rīkojas pretēji Satversmei, pārkāpj likumu. Bet, kā saka juristi, viss jau ir saistīts ar detaļām, komatiem, niansēm, uzvārdiem, personas kodiem.

Gribu atgādināt, ka iepriekšējā sasaukumā, tad, kad prezidents bija Levits, valdību vadīja Jaunās VIENOTĪBAS premjers Kariņš, pēc vēlēšanām tika pieņemts lēmums piešķirt partijām finansējumu. Pretlikumīgs, antikonstitucionāls lēmums – piešķirt naudu partijām –, kas nebija paredzēts likumā. Likumu par naudas piešķiršanu partijām ir iespējams realizēt tikai tādā formā, ka tas neattiecas uz tekošo... esošo sasaukumu. Pretēji Satversmes garam tika pieņemts lēmums piešķirt partijām naudu. Un tā ir tā lieta, kā tas viss ir sācies saistībā ar šo partiju finansēšanu.

Tātad partijas, kas pārņēma varu valstī, aplaupīja valsti, iztīrot kasi par tiem miljoniem, ko piešķīra pašas sev, jo pirms vēlēšanām nebija paredzēts, ka partijas saņems naudu. Tad, kad notika vēlēšanas, uzreiz radās pilnīga diskriminācija starp partijām, kas jau ir ievēlētas, kurām ir valsts finansējums, plus caur SIF tiek dalīti miljoni privātajiem medijiem, kuri atsakās sadarboties ar konkurējošām partijām. Tagad Zakerbergs – Cukerbergs, kā viņu tautā sauc, – paziņoja, ka “Meta” ir nodarbojusies ar cenzūru un ka viņi mēģinās to visu atcelt. Tas ir tas, kas ir bijis Amerikā un pasaulē.

Mūsu cenzori – rečekisti – jau ir paziņojuši, ka viņi pagaidām vēl ir darbā, viņi turpina to visu cenzēt. Kāpēc es to stāstu? Es gribu saprast, kādas būs konsekvences.

Tātad pirmām kārtām partiju finansēšana notika antikonstitucionāli – varas partijas piešķīra sev naudu. Tas ir apmēram tā – ienāc bankā ar ieroci un saki: “Man ir ierocis, dodiet man miljonus.” Kāpēc? Tāpēc, ka ir ierocis. Partijas teica: “Mums ir vara,” un pieņēma likumu. Likumu var pieņemt, bet skaidri tiek definēts, ka, pieņemot likumu finansēt partijas, kas jau ir ievēlētas... tas ir saistīts ar to, ka tiek pārkāpts likuma gars, jo pirms vēlēšanām pārējās partijas neko tādu nezināja. Un tad partijām, kas nebija Saeimā, bija daudz grūtāk konkurēt ar partijām, kurām ir vara. Tā ir tā saucamā varas sagrābšana caur ietekmi, caur naudu... un visu.

Tagad mēs virzām vēl vienu priekšlikumu, kas skan fantastiski labi. Tātad, ja kāds rīkojas pretēji Satversmei... Es tikko jau pateicu, ka likums par partiju finansēšanu tika pieņemts antikonstitucionāli, to pēc būtības vajadzētu atcelt, jo nevarēja... tad, kad jau vēlēšanas notiek, nākamās partijas, kas ir ievēlētas, zina, ka tās var saņemt šo finansējumu konkrētā apjomā, bet tas starta kapitāls partijām, kas bija jau ievēlētas Saeimā, bija tieši saistīts ar to, ka tika aplaupīta valsts kase un nodokļu maksātāji.

Tagad mēs zinām, ka šeit sēž viena partija – Nacionālā apvienība –, kurai vairs nav finansējuma, jo KNAB ir pateicis, ka viņiem ir atņemta nauda. Un tā ir sanācis, ka Jaunās VIENOTĪBAS laikā pēkšņi tiek pieņemti šādi likumi. Mēs redzam, ka... es atvainojos, lēmumi... Mēs redzam, kādā veidā tiek piesegti visādi jautājumi saistībā ar VIENOTĪBU, ar melnajām kasēm, ar daudz ko citu, bet nacionāļiem atņem naudu. Un tagad iedomājieties – viņiem ir jāsaziedo nauda, viņiem ir jāsamaksā sods, un tad viņi var dabūt šo valsts finansējumu. Viņi tiesājas. Cik ilgi mūsu valstī notiek tiesvedības? Tas nozīmē, ka principā viņi ir palikuši bez valsts finansējuma. Tas ir viens. Tātad šeit mēs taisām, ka vajag radīt precedentu, lai atņemtu vēl finansējumu.

Es uzskatu, ka šo jautājumu mēs varam izskatīt. Jūs zināt, ka ar Nacionālo apvienību mēs esam vienās pozīcijās saistībā ar ģimenes politiku, ar konservatīvām vērtībām, bet šoreiz mums ir... daudzos jautājumos viedokļi mums atšķiras, bet es gribu runāt par viņiem, jo viņiem pašiem runāt ir tā kā neētiski – notiek tiesvedības process. Viņiem ir atņemts finansējums, viņiem jāgatavojas vēlēšanām, viņiem jāmaksā sods, un uz gadu viņiem noņemts finansējums. Un, ja viņi nesamaksās šo sodu, tad viņiem nākamajā gadā... viņi neatgūs šo naudu. Pareizi, “Nacionālā apvienība”? Cerēsim, ka tiesa ātri to izskatīs.

Bet es runāju par to, kā tiek veidoti, teiksim, kropļoti tie risinājumi un formas, kādā veidā partijas konkurē savā starpā. Vieniem ir valsts finansējums, citiem nav, vienai partijai, pat Saeimā pārstāvētai, šodien nav. Un beigās var sanākt tā, ka vienīgā partija, kurai ir finansējums, būs VIENOTĪBA. Ja zaļie zemnieki leksies – jums noņems finansējumu. Un jūs zināt, par ko. Jūs zināt, par ko jums noņems. “PROGRESĪVAJIEM” arī noņems par visām izšķērdībām, kas pašreiz notiek Briškena vadībā. “Iedodiet cilvēku, pantu mēs atradīsim!” Kādreiz bija tādi, kā saka, “zelta” vārdi: “Iedodiet cilvēku, pantu mēs atradīsim!” Un man ir bažas, ka šie labie nodomi var beigties ar to, ka vienai partijai būs finansējums, caur SIF tiks dalīti miljoni.

Ja šodien kāds uzskata, ka es maldinu sabiedrību, es varu jums pateikt skaidri, ka pirms vēlēšanām daudzi privātie mediji atteicās slēgt līgumu ar Šleseru, ar Šlesera partiju tikai tāpēc, ka mēs bijām pret esošo VIENOTĪBAS varu. “SWH” beigās piekrita ielikt sludinājumu par naudu, bet, pirms sludinājums izskanēja, pateica: “Mēs neatbalstām šo viedokli, tas nav mūsu viedoklis.” Pēc būtības tā reklāma bija tāda: jūs reklamējat, cik labas ir konfektes, bet pirms tam radio, kurā jūs reklamējat konfektes, pasaka – šīs konfektes ir mēsls, neēdiet tās, un tas, kas reklamē, iespējams, ir noziedznieks.

Saprotiet, tā mēs varam aiziet ļoti tālu. Pats pareizākais būtu – atsakāmies no valsts finansējuma vispār (Starpsauciens: “Pareizi!”), nevis šo likumu mēģinām tādā veidā... kam atņemt, kam neatņemt. Man negribētos, ka mēs nonāktu situācijā, ka šādu precedentu būtu vairāk. Kā jau es teicu, naudu partijām piešķīra pretlikumīgi. Atņem finansējumu konkrētai partijai, un beigās šī valsts finansējuma nauda kļūst par ieroci, kā apkarot konkurentus.

Godājamie kolēģi, mēs šodien nobalsosim “par”, jo runa ir par to, ka kāds rīkojas pretēji Satversmei, bet tas, ko es stāstu, ir patiesība, un es esmu gatavs atbildēt par katru manis izteikto vārdu – gan par to, kādā veidā SIF ir darbojies... ar bandītiskām metodēm, piešķirot vieniem un pēc tam... Nu kā? Oficiāli jau nav pateikts, kas viņiem ir jāraida, bet viņi labi saprot – ja viņi darīs kaut ko netīkamu esošajai varai, tad nākamajā reizē viņiem konkursa kārtībā tā naudiņa netiks. Mēs zinām, ka ir mediji, kam ir nauda un cik naudas, citiem nav, plus vēl paskatieties, kādā veidā darbojas valsts mediji.

Tagad situācija varbūt drusku uzlabojas, jo mēs esam Saeimā. Arī viņi drusku baidās no mūsu viedokļa, ka mēs varam kritizēt, bet tāpēc, ka mēs esam Saeimā. Kopumā mēs zinām, kuri cilvēki – žurnālisti, viedokļu paudēji – sēž “Latvijas Radio” un regulāri pauž viedokļus. Tas pats Streips, Ozoliņš, Raudseps... iristi, sorosisti, viņi joprojām ir iekšā. Tā ir mūsu demokrātija, tā ir demokrātija. Un plus pa virsu valsts finansējumu vieniem dodam, citiem nedodam. Pareizi būtu atteikties no valsts finansējuma, bet tad jau atkal būs tā: kad atsakās no valsts finansējuma, tad attiecīgi – kam spēks, tam vara. Un tad nāk vēl KNAB, SAB, Drošības policija, drošības dienests un... Ā! Pielaidi – vieniem dosim pielaidi, citiem nedosim. (Starpsauciens.)

Es varētu turpināt vēl un vēl. Mēs dzīvojam korumpētā sistēmā, ko ir radījusi VIENOTĪBA. Es tomēr gribētu, lai galarezultātā mēs nonāktu līdz sistēmai, kurā neatkarīgi no tā, vai tu esi pozīcijā vai opozīcijā, tev tomēr ir iespēja dzīvot, izejot no tā, kādi likumi ir valstī. Nevar būt tā, ka tas, kam ir vara un kas kontrolē represīvās struktūras, kontrolē arī sabiedrisko viedokli.

Tā ka, godājamie kolēģi, mēs šodien nobalsosim, bet mēs skatīsimies, kas notiks tālāk. Un es gribētu, lai Nacionālā apvienība, kurai tagad ir grūti kaut kā sevi aizstāvēt, varētu arī paskaidrot sabiedrībai, kā tad īsti ir, cik godīga bija finansējuma atņemšana un cik godīgas būs šīs vēlēšanas... ka jūs principā... pat ja jums kāds noziedo naudu, kā es saprotu, tā nauda iet parāda nomaksāšanai, nevis lai segtu kaut kādus priekšvēlēšanu tēriņus. Tā kā es neesmu... es atvainojos, neesmu iedziļinājies visās niansēs, bet es zinu tikai to, ko rakstīja prese, – ka jums šī nauda ir noņemta, ka jūs esat diskriminēti un ka jums nebūs visas iespējas paust sabiedrībai to viedokli, kurš jums būtu jāpauž, lai būtu godīga konkurence.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! No vienas puses, lēmuma projekts tā kā ļoti labs. Es gandrīz atbalstītu Šlesera kunga ierosinājumu un sāku domāt, ka jābalso, bet man palika žēl – bet tad taču, Šlesera kungs, vairākums koalīcijas partiju... šeit... paliks bez finansējuma. Ja mēs paskatāmies Satversmes 115. pantu... 111. pantu, tajā ir teikts: “Valsts aizsargā cilvēku veselību [..].” Bet šeit taču koalīcija mainīja likumu un atļāva būvēt trīssimtmetrīgus vēja parkus... vēja elektrostacijas 800 metrus no dzīvojamām mājām, un pašreiz Igaunijā izskata lietu, ko cilvēki ir iedevuši tiesā, ka troksnis ir astoņu kilometru attālumā. Tātad Satversmes 111. pants tiek pārkāpts.

Satversmes 115. pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē [..].” Ja jums 800 metru attālumā no mājas ir vēja parks, kurš katru gadu... drupina un izbārsta plastmasu, un ja apkārtne tiek laistīta ar apledojošiem šķidrumiem, no kā pēc tam vasarā sprāgst bites... un tā tālāk... kā tas tiek garantēts... pārkāpjot šos attālumus, kas ir izmainīti.

Satversme garantē arī to, ka mums ir jāievēro starptautiskie likumi. Lasām Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kas ir rakstīts tās 4. pantā: “[..] Valsts pienākumus [..] realizē tā valsts vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem [..].” Kas tad atrodas vistuvāk? Vašingtona, Brisele, Saeima vai vietējā dome? Vietējām domēm ir noņemtas jebkādas tiesības izsniegt būvatļaujas vai aizliegt tos pašus ārzemju vēja parkus, kas Latvijā tiek... viņiem nav tiesību nekādā veidā vairs balsot pret to, ka tiek izcirsti meži, viņiem nav tiesību privātīpašuma teritorijā, kas atrodas pašvaldībā kaut kādiem ārzemniekiem aizliegt vilkt kabeļus, būvēt apakšstacijas un darīt visu pārējo.

Līdz ar to tas, ka neievēro šos principus... no otras puses, protams, varētu nobalsot un būtu labi, un tad uzreiz gan “PROGRESĪVAJIEM”, gan zemniekiem, gan Jaunajai VIENOTĪBAI tiktu atņemts šis finansējums, jo, manuprāt, tie ir smagi pārkāpumi. Bet kas tad to darīs? Es tā saprotu, KNAB ir kabatas organizācija, ģenerālprokurors, kurš nez kāpēc taisās kandidēt otro reizi, – viņš taču visādas tādas lietas, kas ir saistītas ar partiju... likumu pārkāpšanu par naudas atmazgāšanu, algu maksāšanu aploksnēs un tā tālāk, atzīst, ka tas viss ir vai nu novēlots, vai nav vērts to skatīt. Praktiski šādi noziegumi pie mums nemaz netiek izskatīti, jo pašreiz koalīcija kontrolē gan KNAB, gan prokuratūru. (Starpsauciens.)

Bet, labi, katram gadījumam šoreiz nobalsosim, paskatīsimies, kā darbojas... un atgriezīsimies pie šīs tēmas tad, kad mēs atkal apspriedīsim ģenerālprokurora, KNAB vadības un dažādu citu amatpersonu, arī Latvijas Bankas prezidenta, kandidātus. Tad parunāsim vēlreiz.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 415 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansējuma apturēšanu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Godātie kolēģi, esam izskatījuši visus šodienas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kā allaž, sēdes izskaņā vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 17 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ervins Labanovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Nauris Puntulis, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs, Jānis Skrastiņš, Edmunds Teirumnieks un Juris Viļums.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, paldies visiem par darbu.

Saeimas sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 16.01.25 09:09 Balsojums 1
Par - 32, pret - 0, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” (818/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.01.25 09:21 Balsojums 2
Par - 64, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (819/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.01.25 09:21 Balsojums 3
Par - 64, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (820/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.01.25 09:23 Balsojums 4
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (823/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.01.25 09:29 Balsojums 5
Par - 37, pret - 43, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (826/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.01.25 09:38 Balsojums 6
Par - 40, pret - 35, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījums Farmācijas likumā (825/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.01.25 09:43 Balsojums 7
Par - 74, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Baiba Rivža. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:44 Balsojums 8
Par - 73, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Artūrs Zeps. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:44 Balsojums 9
Par - 73, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Andris Teikmanis. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:45 Balsojums 10
Par - 71, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Jeļena Vedišķeve. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:46 Balsojums 11
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Zane Driņķe. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:46 Balsojums 12
Par - 70, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Intra Lūce. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:47 Balsojums 13
Par - 72, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Oksana Lentjušenkova. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:47 Balsojums 14
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Tatjana Volkova. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:48 Balsojums 15
Par - 74, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Edijs Kupčs. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:48 Balsojums 16
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Dita Štefenhagena. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:49 Balsojums 17
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Rūdolfs Aleksandrs Strods. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 09:49 Balsojums 18
Par - 76, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Juris Kanels. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (617/Lm14)

Datums: 16.01.25 10:04 Balsojums 19
Par - 10, pret - 65, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (636/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:05 Balsojums 20
Par - 10, pret - 65, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (636/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:09 Balsojums 21
Par - 79, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (636/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:10 Balsojums 22
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (636/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:17 Balsojums 23
Par - 59, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:19 Balsojums 24
Par - 69, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:21 Balsojums 25
Par - 2, pret - 23, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:21 Balsojums 26
Par - 61, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:22 Balsojums 27
Par - 0, pret - 27, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:22 Balsojums 28
Par - 63, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.01.25 10:24 Balsojums 29
Par - 76, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Mežrozes" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves ... (597/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.01.25 10:25 Balsojums 30
Par - 73, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Jaunzemi" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona "Sēlija” izveidei (704/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.01.25 10:30 Balsojums 31
Par - 35, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (780/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.01.25 10:31 Balsojums 32
Par - 44, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (780/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.01.25 10:32 Balsojums 33
Par - 44, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (780/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.01.25 10:38 Balsojums 34
Par - 43, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (780/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.01.25 10:39 Balsojums 35
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.01.25 11:13 Balsojums 36
Par - 69, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (697/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.01.25 11:14 Balsojums 37
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (810/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.01.25 11:16 Balsojums 38
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoefektivitātes likumā (809/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.01.25 11:20 Balsojums 39
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 19 764 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā” turpmāko virzību (613/Lm14)

Datums: 16.01.25 11:23 Balsojums 40
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 11 233 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lāčplēša diena – oficiāla svētku diena” turpmāko virzību (614/Lm14)

Datums: 16.01.25 11:41 Balsojums 41
Par - 75, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 415 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansējuma apturēšanu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei” turpmāko virzību (615/Lm14)

Datums: 16.01.25 11:41 Balsojums 42
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

16.01.2025.

09.00

11.10