Saeimas priekšsēdētāja parlamentā uzņem Zviedrijas, Apvienotās Karalistes un Lietuvas vēstniekus

(14.10.2025.)
VideoGalerija

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa otrdien, 14.oktobrī, parlamentā uzņēma Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Danielu Ulsonu (Daniel Olsson), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Ketrīnu Džeinu Līču (Katherine Jane Leach) un Lietuvas vēstnieku Latvijā Valdu Lastausku (Valdas Lastauskas).

“Latviju un Zviedriju vieno izcilas divpusējās attiecības un teicama sadarbība parlamentārā līmenī, tostarp NB8 formātā, kas arvien padziļinās un attīstās, ņemot vērā kopīgos izaicinājumus,” Zviedrijas vēstniekam, kurš parlamentā bija ieradies iepazīšanās vizītē, pauda D.Mieriņa.

Sarunā Saeimas priekšsēdētāja un Zviedrijas vēstnieks akcentēja – drošība ir galvenā prioritāte. D.Mieriņa novērtēja Zviedrijas pieredzi militārajā jomā un izcēla tās pievienošanos NATO. Puses bija vienisprātis, ka tas ir nozīmīgs solis ne vien alianses un reģiona drošībā, bet arī divpusējo attiecību stiprināšanā. Vēstnieks novērtēja Zviedrijas karavīru gūto pieredzi NATO daudznacionālajā brigādē Ādažos.

Sarunā ar jauno Apvienotās Karalistes vēstnieci Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas un Lielbritānijas lieliskās divpusējās attiecības, īpaši izceļot deputātu sadarbības grupu potenciālu pieredzes apmaiņas un parlamentārās sadarbības stiprināšanā.

Pārrunājot ģeopolitisko situāciju, Krievijas ierobežošanas politiku un palīdzību Ukrainai, Daiga Mieriņa pateicās Lielbritānijai par tās aktīvo atbalstu sankciju politikas stiprināšanai, neskatoties uz to, ka valsts vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja Lielbritānijas ieguldījumu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, drošības stiprināšanā, īpaši izceļot Dronu koalīciju, kuru mūsu valstis kopš pērnā gada vada kopā.

“Mēs apzināmies, ka robežojamies ar agresorvalstīm, un mums pašiem ir jādara vairāk, lai stiprinātu savu un NATO kopīgo austrumu robežu,” uzsvēra D.Mieriņa.

Parlamentā atvadu vizītē uzņemot Lietuvas vēstnieku V.Lastausku, D.Mieriņa pateicās par viņa personīgo ieguldījumu abu valstu attiecību stiprināšanā. “Esam kā ģimene – brāļu tauta un labi kaimiņi. Mēs skatāmies vienā virzienā,” uzsvēra D.Mieriņa, norādot, ka mazām valstīm ir īpaši svarīgi stiprināt savu identitāti arī caur valodu. Viņa aicināja pierobežas skolās mācīties lietuviešu un latviešu valodu kā otro svešvalodu. Tāpat puses pārrunāja arī Lietuvas iekšpolitikas aktualitātes un valdības maiņu.

Spriežot par infrastruktūras projekta “Rail Baltica” attīstību, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja nepieciešamību piešķirt tam militārās mobilitātes statusu. Tas būtu svarīgi ne vien Baltijas valstīm, bet arī Ukrainai, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu. Puses bija vienisprātis par Eiropas atbalsta nozīmi projekta īstenošanā.

 

Foto no tikšanās ar Zviedrijas vēstnieku: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720329660897
Foto no tikšanās ar Apvienotās Karalistes vēstnieci: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720329652735/
Foto no tikšanās ar Lietuvas vēstnieku: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720329656146
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 10.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (turpinājums)
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
14:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē sēde