Galerija
Ceturtdien, 22.maijā, parlamentā viesojoties nevalstiskās organizācijas “Gen.Ukrainian” delegācijai, kas nodarbojas ar Ukrainas bērnu psihosociālo rehabilitāciju, demonstrēta dokumentālā filma “Nozagtā bērnība” (“Stolen Childhood”). Tā vēsta par Ukrainas bērniem – par viņu pieredzētajām kara šausmām, zaudējumiem un bailēm, kā arī organizācijas darbu, palīdzot bērniem atgūt līdzsvaru.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, uzrunājot klātesošos, akcentēja, ka jau vairāk nekā trīs gadus sekojam līdzi Ukrainā notiekošajam karam. Ik dienu tiek sabojātas un sakropļotas cilvēku dzīves, spīdzināti Ukrainas civiliedzīvotāji, aizvesti un nelegālai adopcijai atdoti bērni, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ļoti ceram - drīz Ukrainā iestāsies miers un šie kara noziegumi tiks izgaismoti, un vainīgie saņems sodu.
“Ļoti daudzi bērni ir redzējuši, kā kara šausmas ienāk viņu ģimenēs un tās iznīcina. Svarīgi šo traģēdiju neaizmirst un darīt visu, kas ir mūsu spējās, lai bērnus atgrieztu, palīdzētu ar rehabilitāciju un palīglīdzekļiem karā ievainotiem cilvēkiem,” sacīja D.Mieriņa. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka gada laikā mūsu palīdzība Ukrainai ir sasniegusi 60 miljonus eiro.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Ukrainas bērnu bērnība tiek nozagta kara dēļ. “Filma “Nozagtā bērnība” atklāj sāpīgo realitāti – karš nav tikai frontē, un tā nav tikai pieaugušo “lieta”. Karš ienāk bērnu istabās, kur klusums nomaina smieklus, un skolu klasēs, kas pārtop drupās. Bērnu uzticība pasaulei tiek sagrauta kopā ar viņu skolām un mājām,” pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre, uzsverot, ka mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi.
Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka no šodienas sarunas varam paņemt līdzi divus vēstījumus: “Pirmkārt, ir ļoti būtiski turpināt būt par Ukrainas advokātiem starptautiskā mērogā. Otrkārt, šobrīd Ukrainā saprotamu iemeslu dēļ nav iespējams sistēmiski aptvert un palīdzēt dziedēt kara laika bērnu psiholoģiskās traumas, sniegt plašu palīdzību bērnu mentālajai veselībai. Tādēļ šo darbu veic nevalstiskās organizācijas, tostarp “Gen.Ukrainian”. Latvijai ir iespēja ne tikai būt balsij starptautiskā arēnā, bet arī praktiski palīdzēt. Mēs varam atbalstīt Latvijas NVO, piemēram, Bērnu slimnīcas fondu, kas palīdz Ukrainas organizācijām nodrošināt bērnu rehabilitāciju.”
Kopā ar “Gen.Ukrainian” delegāciju parlamentu apmeklēja arī Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa un Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Anatolijs Kucevols (Anatolii Kutsevol).
L.Dambiņa atzīmēja, ka Latvijā psiholoģisko palīdzību ir saņēmuši jau 500 bērni un viņu mammas, un šai palīdzībai ir redzami rezultāti. Bērnu slimnīcas fonda vadītāja uzsvēra, ka atbalsts, lai palīdzību turpinātu, ir nepieciešams gan no ziedotāju, gan valsts puses.
Vēstnieks pateicās Latvijai par palīdzību Ukrainai un tās bērniem, akcentējot, ka Latvijā Ukrainas bērni sajūt mīlestību un rūpes un šeit organizētajās vasaras nometnēs var piedzīvot bērnību. A.Kucevols uzsvēra, ka būtiski identificēt tos Ukrainas bērnus, kas pašlaik atrodas Krievijas un Baltkrievijas teritorijās, lai palīdzētu viņus atgriezt. Kā informēja “Gen.Ukrainian” pārstāve Oksana Lebedeva, nolaupīto bērnu skaits sasniedz 35 tūkstošus, bet vēl seši miljoni bērnu šobrīd dzīvo teritorijās, ko Ukrainā okupējusi Krievija.
“Gen.Ukrainian” dibināta 2022.gadā Kijivā ar mērķi atjaunot un uzlabot kara skarto bērnu un pusaudžu emocionālo līdzsvaru un veicinātu viņu sociālo reintegrāciju. Organizācija atzīmē, ka 80 procenti Ukrainas bērnu ir pakļauti posttraumatiskā stresa reakciju attīstības riskam. “Gen.Ukrainian” misija ir darīt visu iespējamo, lai karš neatņemtu Ukrainas bērniem bērnību un nekļūtu par apgrūtinājumu viņu nākotnei.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720326290181
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests
