"Eiropas drošība un aizsardzība nav tikai Eiropas Savienības valstu, kas robežojas ar Krieviju, atbildība. Tā ir visu Eiropas Savienības dalībvalstu kopīga atbildība. Eiropai ir jānostiprina tās aizsardzības spējas pēc iespējas ātrāk un jādara tas efektīvi. Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņemas un praktiski jāapliecina sava atbildība par Eiropas drošību, palielinot ieguldījumus aizsardzībā. Nepieciešama gan nacionāla, gan kolektīva rīcība," uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, Latvijas delegācijas vadītāja Ināra Mūrniece, uzrunājot starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības (ES) kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku dalībniekus Varšavā, Polijā.
Uzrunājot parlamentāriešus sesijā par hibrīddraudiem, I.Mūrniece pauda, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir ne tikai militārs konflikts, bet arī pārbaudījums Eiropas noturībai. Enerģētiskā šantāža, iejaukšanās vēlēšanās, dezinformācija un propaganda ir apzināti mēģinājumi sašķelt ES un graut Eiropas pilsoņu uzticību mūsu demokrātiskajām institūcijām." Hibrīduzbrukumi Baltijas valstis skāra pirmās. Mēs esam veikuši pretpasākumus – gan stiprinot kiberdrošību, gan cīnoties pret dezinformāciju un veidojot sabiedrības noturību. NATO klātbūtne mūsu reģionā ir ļoti svarīga, bet mūsu aizsardzība pret hibrīddraudiem ir atkarīga no stipras un vienotas Eiropas. Eiropas Savienības interesēs ir, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti," uzsvēra I.Mūrniece.
Diskutējot par to, kā stiprināt Eiropas aizsardzību Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā, I.Mūrniece uzsvēra, ka izšķirošos brīžos mums jābūt spējīgiem paļauties uz savām spējām. Tas nozīmē ievērojamus ieguldījumus nacionālajā militārajā ražošanā – no ieroču sistēmām līdz mūsdienīgām tehnoloģijām. Tāpēc militārās industrijas izaugsmei un attīstībai ir jābūt prioritātei.
Konference noslēdzās ar dalībvalstu vienotu apņemšanos stiprināt Eiropas drošību, turpināt atbalstu Ukrainai un attīstīt Eiropas Savienības aizsardzības stratēģiju, lai efektīvi reaģētu uz mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.
Starpparlamentārajā konferencē, kas norisinājās no 23. līdz 25.martam, piedalījās vairāk nekā 300 delegātu no gandrīz 40 valstīm. Latviju konferencē pārstāvēja arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājas biedre Irma Kalniņa, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Uğis Rotbergs, komisijas deputāts Harijs Rokpelnis un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš.
Starpparlamentārās konferences par ES Kopējo ārpolitiku un kopējo drošības politiku un Kopējo drošības un aizsardzības politiku (KĀDP/KDAP, angliski IPC CFSP/CSDP) tiek rīkotas regulāri, un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē. Latvija šādu konferenci rīkos 2028.gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.
Saeimas Preses dienests