Sešu valstu parlamentu spīkeri pirmdien, 3.februārī, Igaunijas pilsētā Tartu pieņēma paziņojumu, kurā aicina sabiedrotos atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru – Krieviju –, savlaicīgi sniedzot tai nepieciešamo militāro palīdzību. Spīkeri kopīgajā deklarācijā apliecināja savu valstu apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai nepieciešamo politisko, ekonomisko, militāro un humāno atbalstu.

Lai runātu par bioloģiskās daudzveidības nozīmi un efektīvu tās aizsardzību un saglabāšanu Latvijā, piektdien, 31.janvārī, Saeimā norisinājās politikas veidotāju un ekspertu konference “Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei”. Konferenci rīko Saeima sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu. 

Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa piektdien, 31.janvārī, ar jauno Serbijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Jelenu Čukiču-Matiču (Jelena Čukić Matić) pārrunāja mūsu valstu ekonomisko saišu stiprināšanas potenciālu, īpaši tādās jomās ar augstu pievienoto vērtību kā jaunās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts.

Ceturtdien, 30.janvārī, uzrunājot klātesošos parlamenta ikgadējās ārpolitikas debatēs, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pauda, ka mēs pamatoti varam cerēt uz ASV līderību risinājumam Krievijas karā pret Ukrainu. “Galavārds par to, kāds pamiers vai miers ir pieņemams, būs jāsaka pašiem ukraiņiem. Tāpēc Ukrainai sarunās ir jābūt pārstāvētai pie sarunu galda, nevis uz galda,” uzsvēra I.Mūrniece. 

“Laiks rīkoties apņēmīgāk! Ir pienācis brīdis Eiropas Savienībai un katram līderim darīt vairāk un uzņemties lielāku atbildību par drošību ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā un pasaulē kopumā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 30.janvārī, uzrunājot klātesošos parlamenta ikgadējās ārpolitikas debatēs. D.Mieriņa akcentēja, ka Latvija jau šobrīd ir piemērs daudzām Eiropas valstīm, kā uzņemties līderību būtisku ģeopolitisku problēmu risināšanā. 

Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs trešdien, 29.janvārī, parlamentā iepazīšanās vizītēs uzņēma Gvinejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aliū Bariju (Aliou Barry) un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kapilu Fonseku (Kapila Fonseka).

“Šajā ģeopolitiskajā situācijā līdzīgi domājošām valstīm ar kopīgiem mērķiem ir jāintensificē sadarbība, jo skaidri redzam, ka Krievija neapstāsies. Mūsu valstis ir jāveido ekonomiski stiprākas un izturīgākas pret izaicinājumiem, investējot aizsardzības, enerģētikas un citos sektoros. Jāstiprina visa veida sadarbība,” uzsvēra Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns, trešdien, 29.janvārī, parlamentā uzņemot jauno Kataras Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Saūdu Abdullu am Mahmūdu (Saoud Abdulla Z. Al-Mahmoud).

Trešdien, 29. janvārī, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komiteja apstiprināja tās priekšsēdētājas Zandas Kalniņas-Lukaševicas izstrādāto ārkārtas ziņojumu par situāciju Gruzijā. Pamatojoties uz šo ziņojumu, asambleja šodien lemj par nosacījumiem turpmākai sadarbībai ar Gruziju.