Pieminot trīs gadus kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā, Saeima ceturtdien, 20.februārī, pieņēma paziņojumu, kurā apliecina solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godina karā kritušos un pauž atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.
Saeima atkārtoti uzsver, ka kategoriski nosoda neprovocēto Krievijas militāro agresiju un pastāvīgi īstenotos starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, tostarp regulāros uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Deputāti norāda, ka agresija pret Ukrainu nav izolēts karš, bet globāls drauds pasaules mieram un stabilitātei, Krievijai tās agresiju īstenojot ar tādu trešo valstu kā Baltkrievijas, Irānas un Ziemeļkorejas militāro, ekonomisko un cita veida atbalstu, kā arī padarot to iespējamu partnerībā ar Ķīnu.
Parlamentārieši paziņojumā godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un piemin visus Krievijas agresijas upurus, tostarp cīņā pret okupantiem savu dzīvību atdevušos Latvijas brīvprātīgos, un izsaka pateicību Latvijas sabiedrībai, kas nenogurstoši sniegusi Ukrainai atbalstu ziedojot, kā arī organizējot un nogādājot visu veidu palīdzību ukraiņu tautai un karavīriem un turpina to darīt.
“Pēc dažām dienām apritēs trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga brutālā un neprovocētā iebrukuma Ukrainā. Trīs gari un asiņaini gadi kopš Ukraina cīnās par savām tiesībām pastāvēt un pašiem lemt par savu nākotni. Mēs būsim kopā ar Ukrainu līdz uzvarai – Ukrainas uzvarai, kas būs balstīta uz Ukrainas nosacījumiem un par ko Ukraina pati būs lēmusi,” pauž Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Saeima paziņojumā apliecina nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, un uzsver, ka Krievijas uz laiku okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas – Krimas Autonomā Republika un Sevastopole, kā arī daļas no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģioniem – ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij. Deputāti atgādina, ka agresiju pret Ukrainu Krievija uzsāka jau 2014.gada februārī.
Latvija nemainīgi atbalsta Ukrainas Miera iniciatīvu un sarunu uzsākšanu atbilstoši Ukrainas nosacījumiem, kā arī uzsver, ka miera sarunas var notikt tikai ar pilnvērtīgu Ukrainas iesaisti. Tāpat parlaments mudina sabiedrotos paātrināt militārā un ekonomiskā atbalsta sniegšanu Ukrainai, un iedzīvināt pieeju “miers caurs spēku” taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā.
Saeima pauž atbalstu vēl stingrāku un plašāku sankciju noteikšanai Krievijai un aicina starptautisko sabiedrību pastiprināt jau piemērotās sankcijas, kā arī nodrošināt to pilnīgu un efektīvu ievērošanu, kā arī vienādot Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas, lai novērstu to apiešanu. Parlamenta deputāti mudina īpaši koncentrēties uz Krievijas “ēnu flotes” apturēšanu, militāri rūpnieciskā kompleksa vājināšanu, enerģētikas sektora ierobežošanu un finanšu plūsmu kontroli, pausts dokumentā.
Savukārt Ukrainu atbalstošo valstu valdības aicinātas turpināt izstrādāt tādu risinājumu, kas ļautu konfiscēt un novirzīt Ukrainas atbalstam visus iesaldētos Krievijas Centrālās bankas līdzekļus, ieskaitot militāro palīdzību un rekonstrukcijas izmaksas.
Latvija stingri apņemas arī turpmāk atbalstīt Ukrainas un starptautiskos centienus nodrošināt visaptverošu atbildību par kara noziegumiem un citiem vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas izdarīti Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, norādīts dokumentā.
Deputāti atzinīgi vērtē panākto progresu sarunās par Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu un atbalsta tā izveidošanu Eiropas Padomes ietvaros, Ukrainas zaudējumu reģistra izveidi, kā arī jau uzsākto kompensācijas mehānisma izstrādes darbu.
Parlamentārieši paziņojumā atkārtoti apstiprina arī to, ka Latvija turpinās centienus, lai nodrošinātu Krievijas nelikumīgi deportēto vai piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanos un rehabilitāciju.
Saeima uzsver arī Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, tās piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē tās īstenotās reformas. Tāpat paziņojumā uzsvērta Latvijas apņemšanās Ukrainas militārajam atbalstam novirzīt vismaz 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Saeimas Preses dienests