Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja neapstiprina Gruzijas delegācijas mandātus; turpinās lemt trešdien

(27.01.2025.)

Pirmdien, 27. janvārī, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (turpmāk – Asambleja), ņemot vērā vairāk nekā 30 Asamblejas locekļu viedokli par demokrātijai nelabvēlīgu situācijas attīstību valstī, neapstiprināja Gruzijas delegācijas mandātus un lūdza Asamblejas Monitoringa komiteju steidzamības kārtībā sagatavot ziņojumu par situāciju šajā valstī. Monitoringa komitejas vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica norāda, ka ziņojumu plānots apspriest trešdien, 29. janvārī, Asamblejas plenārsēdē, kad arī tiks lemts par turpmāko sadarbības modeli ar Gruzijas delegāciju Asamblejas ietvaros.

Z.Kalniņa-Lukaševica Asamblejas kārtējā sesijā pirmdien prezentēja Asamblejas Monitoringa komitejas pārskata ziņojumu par 2024.gadu. Tas atspoguļo galvenos notikumus un progresu saistībā ar demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu Eiropas padomes dalībvalstīs.

“Šodien kā nekad agrāk ir ne tikai jādomā, bet arī aktīvi jārīkojas demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma nostiprināšanas vārdā. Monitoringa komiteja pagājušajā gadā īpašu uzmanību pievērsa notikumu attīstībai Gruzijā, Moldovā, Azerbaidžānā un Bulgārijā. Šis darbs ir apliecinājums Eiropas solījumam aizstāvēt un stiprināt demokrātiskās vērtības,” akcentē Z.Kalniņa-Lukaševica.

Savā uzrunā viņa norādīja, ka 2024.gads bija izaicinājumu pilns, jo īpaši vēršot uzmanību uz situācijas dramatisko pasliktināšanos Gruzijā. Tādēļ Asambleja šonedēļ organizē atsevišķu diskusiju par šo valsti, un tā norisināsies 29.janvārī.

Asamblejas Monitoringa komiteja 2024.gadā ir vērtējusi arī situāciju Moldovā, kur pagājušā gada vēlēšanas un jo īpaši pirmsvēlēšanu periods atklāja pieaugošos Krievijas mēģinājumus iejaukties iekšpolitikā un vēlēšanu procesā. Tādas iejaukšanās metodes kā dezinformācijas kampaņas, ekonomiskais spiediens, iniciētu protestu plānošana un cita, parāda draudus, kas var sagaidīt Moldovas vēlēšanu procesu šī gada parlamenta vēlēšanu laikā.

Tomēr 2024.gads ir nesis arī pozitīvas tendences saistību izpildē Monitoringa komitejas uzraudzītajās valstīs. Piemēram, Albānija ir novērtēta kā ievērojamu progresu sasniegusi valsts. Komiteja savā ziņojumā pauž cerību, ka Albānijas pozitīvais ceļš tiks turpināts.

Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja ir Eiropas Padomes parlamentārā dimensija, viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. Asambleja uzmanīgi seko politiskajiem procesiem Eiropā. Tās aktivitātes ir vērstas uz Eiropas Padomes pamatvērtību un standartu saglabāšanu, galvenais mērķis ir stiprināt Asamblejas dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību visās Eiropas valstīs, nodot savu demokrātijas pieredzi arī partnervalstu un novērotājvalstu parlamentiem. Asambleja ir dibināta 1949.gadā, un tā šobrīd apvieno 46 Eiropas valstis. Latviju tajā pārstāv seši Saeimas deputāti. Latvijas delegācijas vadītāja ir Saeimas priekšsēdētājas biedre Z.Kalniņa-Lukaševica.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 4.martā
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Kim Jonghan
12:00  Saeimas Ārlietu komisijas deputātu tikšanās ar Gruzijas opozīcijas pārstāvjiem
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Namrata S. Kumar