Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, Saeima ceturtdien, 5.decemmbrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pašlaik par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nav noteikta. Ar grozījumiem iecerēts veikt valsts nodevu reformu, kā arī noteikt maksimālo valsts nodevu 25 000 eiro apmērā.
Plānots, ka valsts nodevu samazinās prasībās līdz 7500 eiro. Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, tiek veicināta iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuve tiesu sistēmai, tādējādi veicinot taisnīgumu un tiesiskumu, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas.
Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 eiro veicinās personu vēršanos tiesā. Šobrīd salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmē personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, pauž likumprojekta autori.
Ar grozījumiem iecerēts vienkāršot nodevu aprēķinu. Proti, fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas, teikts likumprojekta anotācijā.
Prasībās no 40 001 eiro valsts nodevas apmēru plānots palielināt, lai mazinātu fiskālo ietekmi uz budžetu. Tāpat iecerēts palielināt nodevu, par, piemēram, laulības šķiršanu, nosakot, ka turpmāk tā būs 160 eiro (pašlaik – 145 eiro).
Vienlaikus ar grozījumiem iecerēts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts un pašvaldību iestādes lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos. Tāpat plānots precizēt brīdinājumu izsniegšanas kārtību.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests