Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti trešdien, 19.februārī, diskutējot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (NEKP), sprieda par iecerētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas pasākumiem enerģētikā, transporta nozarē un lauksaimniecībā.

Kā sēdē atzīmēja atbildīgo ministriju pārstāvji, minētās nozares ir galvenie siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti Latvijā, tāpēc tām būtiska loma atvēlēta arī NEKP.

“Īpaši karstas diskusijas ir par transporta jomu, kas veido aptuveni 30 procentus no visām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijām,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Pārspriežot elektrotransportlīdzekļu plašākas izmantošanas iespējas, deputāti pauda bažas, vai izvirzītais mērķis – tuvākajā desmitgadē sasniegt 18 tūkstošus šo automašīnu – ir reālistisks, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni viens tūkstotis. 

“Deviņdesmitajos gados, vēl krietni pirms Eiropas Savienība sāka nopietni runāt par klimata politiku, Latvija jau piedzīvoja būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu,” sacīja V.Dombrovskis, akcentējot, ka 2017.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, Latvijā emisiju samazinājums bija 57 procenti. Kā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs, tas ir viens no lielākajiem samazinājumiem pasaulē.

“Eiropas Savienības izvirzītais mērķis bija līdz 2020.gadam samazināt emisijas par 20 procentiem. Tā kā vairākkārtīgi pārsniedzām plānoto, mums būtu bijusi iespēja vienoties ar Eiropas Savienību par citu klimata saistību samazināšanu vai atcelšanu, taču tas netika īstenots,” pauda V.Dombrovskis. 

Saeimas Preses dienests