Saeima ceturtdien, 30.janvārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem nostiprināta obligātā iepirkuma - valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem – pārraudzība, kā arī paredzēts novērst tā saņēmēju pārkompensāciju. 

“Ilgu laiku tik apjomīga valsts kompensāciju piešķiršanas sistēma bijusi būtībā bez uzraudzības. Elektroenerģijas ražotāju kontroles mehānismi nebija stingri atrunāti likumā, tāpēc pieļāva dažādas interpretācijas, kas tika izmantotas arī negodprātīgi,” iepriekš sacījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. 

Kā akcentējis J.Vitenbergs, likuma izmaiņu mērķis ir izskaust negodprātīgos enerģijas ražotājus. Ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, arī obligātā iepirkuma komponentes sadaļai ikviena iedzīvotāja rēķinos jāsamazinās, jo tiks ierobežota ražotāju pārkompensācija un nelietderīga resursu izmantošana. J.Vitenbergs norādījis, ka Tautsaimniecības komisija sekos līdzi gan grozījumu ieviešanas procesam, gan arī jau rudenī uzklausīs Ekonomikas ministrijas ziņojumu par paveikto. 

Likums paredz Ekonomikas ministrijai pienākumu organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Pārkompensācija likumā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likums paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevar pārsniegt 20 gadus. 

Tāpat kontroles ietvaros būs jāveic elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī jāvērtē, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības. 

Likums precizē, ka neto norēķinu sistēma tiek piesaistīta konkrētam objektam neatkarīgi no lietotāja un to piemēro elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām. Ja saskaņā ar saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecība sadales sistēmas operatora tīklā nodod vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros. 

Likumā reglamentēta arī energosistēmas izolētās darbības testa veikšana, kas nepieciešama gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas. 

Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikts uzdevums katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatoru izstrādāto sadales sistēmas 10 gadu attīstības plānu, lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu.

Saeimas Preses dienests