Frakciju viedokļi

2025. gada 18. decembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies rudens sesijas pēdējā sēde, un tūdaļ deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds deputātam Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien! Vai nu jau – labvakar! Nē, vēl joprojām – labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti interesanta sēde. Par kādiem jautājumiem gribu jūs informēt, proti, kas mums liekas svarīgākie? Ir četri jautājumi.

Pirmais – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Nevis likumprojekts “Imigrācijas likums”, kuru izņēma no šīsdienas sēdes darba kārtības, bet likumprojekts par jautājumu, kas skar tās personas, kuras gada laikā... tos ārzemniekus, kurus gada laikā, ja viņi ir izdarījuši trīs administratīvos pārkāpumus, tātad izraida no valsts un atņem uzturēšanās atļauju. Nesanāca par šo jautājumu parunāt. Beigās pastāstīšu, kāpēc.

Otrais – par vēja parkiem. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, neapšaubāmi, vienmēr uzstās, ka zaļais kurss, kas šeit ir ievazāts no Eiropas, absolūti nav izdevīgs Latvijai, Latvijas iedzīvotājiem. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ to neatbalstīja, neatbalsta un neatbalstīs arī turpmāk. Tā ka par to jūs varat būt droši.

Trešais – Ieroču aprites likums. Man bija ļoti interesants piedāvājums. Manā skatījumā, sportistiem un medniekiem tas būtu devis ļoti interesantu pienesumu... saistībā ar to, ka šobrīd personiskajām vajadzībām var glabāt, lietot un kolekcionēt 10 ieročus. Mans piedāvājums bija šo skaitu palielināt līdz 15. Nekādu problēmu saistībā ar valsts pārvaldes izdevumiem... vai kādiem citiem apdraudējumiem nebija. Bija tikai un vienīgi ieguvumi. Saeima diemžēl neatbalstīja. Paskatīsimies, varbūt nākamajā sesijā vai nākamā Saeima nedaudz citādāk skatīsies uz šiem jautājumiem un tos atbalstīs.

Saistībā... kāpēc netika arī izskatīts Imigrācijas likuma jautājums, ir Izglītības likums. Mūsu skatījumā, Izglītības likums ir ļoti nekvalitatīvs, tas uzliek pašvaldībām un privātskolām pārāk lielas saistības. Un šodien mēs, visa opozīcija, izmantojām parlamentārās tiesības un, tautas valodā sakot, norāvām kvorumu, kas... Protams, es saprotu, cilvēki saka: ko jūs tur darāt, jūs nestrādājat! Bet šī ir tāda parlamentāra metode, ar kādu mēs varam cīnīties pret koalīciju, lai panāktu savu. Es uzskatu, tas, ka šobrīd... no pirmā datuma nestājas spēkā šis likums, ir diezgan liels panākums.

Koalīcija parādīja tikai to, ka kārtējo reizi tai trūkst balsu. Negribu mētāties ar skaļiem epitetiem, bet valdošajai koalīcijai ir jādomā, kā tā turpmāk strādās. Jo šis Imigrācijas likums... lielā pakete ar 130 priekšlikumiem... un  Izglītības likums šodien neizgāja cauri. Es uzskatu, ka opozīcija šodien parādīja savu spēku, parādīja to, ka grib strādāt un grib strādāt atbildīgi pret valsti.

Liels paldies, ka noklausījāties, ko es saku. Gribu novēlēt jums visiem priecīgus Ziemassvētkus! Lai gaisma, miers un mīlestība jums šajā brīnišķīgajā laikā un visā nākamajā gadā!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamā runās Saeimas priekšsēdētājas biedre, frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Antoņina Ņenaševa. Lūdzu!

 

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, cienījamie klausītāji! Par noslēdzošo rudens sesijas sēdi es gribētu pastāstīt vairāk pozitīvā griezumā. Trīs pozitīvas lietas, ko es gribētu atzīmēt no šodienas sēdes.

Pirmā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tika novirzīta likumprojektu pakotne ar vairākiem grozījumiem dažādos likumos, kas visi kopā ir saistīti ar bērnu agrīnas attīstības skrīningu vai tā saucamā BAASIK instrumenta ieviešanu Latvijā. Tas ir svarīgi, jo tas būs tāds vienots, standartizēts un zinātniski pamatots skrīninga rīks, kas paredzēts bērnu attīstības risku agrīnai atpazīšanai vecumā no viena līdz sešiem gadiem.

Ļoti daudziem bērniem, līdz pat 20 procentiem bērnu, ir dažādi attīstības riski... ko var pamanīt agrīni. Un īstenībā... kam var jau, sākot... veicot intervenci un strādājot specifiski ar dažādām vajadzībām, var novērst visus tālākos izglītības riskus. Līdz ar to, ja mēs visi piedalīsimies šajā skrīningā... un ir uzdevums būt iesaistītiem gan pirmsskolas pedagogiem, gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem... Tāpēc likumos ir nepieciešami vairāki grozījumi, lai mēs varētu palaist šo starpresoru... svarīgo aktivitāti. Un tad skatīsimies. Pirmais solis jau ir sperts, var teikt, pat otrais, jo likumi ir nodoti komisijai. Instruments ir izstrādāts tā, lai nākotnē varētu sākt to pilotēt. Tās ir labas ziņas individuālai un iekļaujošai izglītībai.

Otra labā ziņa ir tā, ka šodien Latvija ir kļuvusi par diviem pilsoņiem bagātāka, jo esam piešķīruši pilsonības. Šodien ar likumiem divus... viens pilsonis ir jaunais sportists Fedirs Kuļišs, otrs – Vitālijs Manskis, kurš saņēmis Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Arī es viņu gribu apsveikt ar to. Viņš jau 11 gadus dzīvo Latvijā un skaidri apliecina savu piederību Eiropas telpai. Manuprāt, tas, ka mēs atbalstām viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā brīdī, kad Krievijā pret viņu ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, ir simbolisks solis.

Trešā labā ziņa ir trešajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Augstskolu likumā. Likumprojekta trešajā lasījumā ir ielikts ļoti, ļoti svarīgs priekšlikums, kas ir par tā saucamo iespējamo ombudu augstākajai izglītībai un zinātnei. Par to tika daudz diskutēts. Īsti nevarēja atrast risinājumu, bet vajadzība bija akūta. Gan saistībā ar vardarbības gadījumiem un to neitrālu izvērtēšanu ārpus augstskolām, protams, ne ministrijās, bet tieši ārpus akadēmiskās vides, gan par zinātnes integritātes, plaģiāta, mākslīgā intelekta un pārējiem jautājumiem, kurus grūti atrisināt iekšēji – vienas augstskolas ietvaros. Tāpēc potenciāla ombuda izveide ir ļoti svarīga augstākajai izglītībai un zinātnei.

Likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā lasījumā tika apstiprināts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. aprīlim iesniegt informatīvo ziņojumu Saeimai par akadēmisko ētiku un godīgumu augstākajā izglītībā un zinātnē, ietverot priekšlikumus akadēmiskās ētikas un godīguma institucionālai uzraudzībai nacionālā līmenī. Līdz ar to šāda... potenciālo ombuda institūtu izveide. Ļoti sagaidām to, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas, iesaistot visas pārējās atbildīgās ministrijas un iestādes, būs pamatīgs izvērtējums un priekšlikumi.

Divos vārdos atbildot par Izglītības likumu. Šodien diemžēl mēs neesam nobalsojuši par pašu likumprojektu trešajā lasījumā, tomēr esam nobalsojuši par visiem priekšlikumiem. Šajā likumā visi riski, kas bija likumprojekta pirmajā lasījumā, ir novērsti – par to, ka nebūs pieejama tālmācība vai izglītība ģimenē, vai arī vecākiem nebūs pieejama citu formu izvēle. Šobrīd tā būs nodrošināta, pateicoties tam, ka... lai neuzskaitītu visus īpašos gadījumus, likumā ir paredzēts, ka pašvaldība varētu izvērtēt īpašos gadījumus un piešķirt iespēju tālmācībā mācīties arī 1.–6. klases posmā. Tāpēc ka var būt gan sociāli apstākļi, gan veselības problēmas, gan arī piekļūstamības apstākļi... tādi, kas prasītu vai nu... kas tomēr bērna labākajās interesēs varētu rekomendēt tālmācību.

Tas pats ir par izglītību ģimenē, bet ir svarīgi, lai mēs pirms tam izvērtējam, vai tiešām tas ir bērna labākajās interesēs, nevis kādas reklāmas ietekmē vai vecāku... apstākļu ietekmē. Līdz ar to ar šiem priekšlikumiem, kas trešajā lasījumā tika atbalstīti, tika novērsti arī Tiesībsarga biroja... norādījumi.

Līdz ar to par šodienu tas ir viss. Turpināsim par to janvārī... noteikti runāt arī par Izglītības likumu.

Es novēlu jums visiem gaišus svētkus un pavadīt un izbaudīt tos tuvāko cilvēku lokā. Atbalstīt un, iespējams, ziedot... aicinu joprojām ziedot Ukrainai. Šodien arī Saeimai lieliski izdevās akcija, jo tika savākti vairāki ziedojumi.

Baudiet svētkus! Lai jums priecīgi Ziemassvētki, un laimīgu jauno gadu!

 

Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Sveicināti, godātie radioklausītāji, kas sekoja līdzi Saeimas šīs sesijas noslēdzošajai sēdei. Sēde sākās ne pārāk patriotiski, valstiski, jo bija vairāki koalīcijas deputāti, kuri rosināja izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā bija izskatīti vairāk nekā 130 priekšlikumi. Ļoti svarīgi priekšlikumi. Mēs redzam imigrācijas problemātiku valstī. Saeimā ir arī izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai problēmas Imigrācijas likumā... bet vairākumam koalīcijas deputātu tomēr bija svarīgākas citas aktivitātes. Es ceru, ka šis nepadarītais darbs tiks kvalitatīvi paveikts janvārī, sākoties jaunajai sesijai.

Līdzīgas problēmas bija arī saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, ar kuru noslēdzās šī Saeimas sēde. Koalīcijas plāns ir
1.–6. klases posmā likvidēt tālmācības iespēju, atstājot to tikai ļoti īpašos gadījumos, kurus liela daļa no tiem, kuri ir izvēlējušies tālmācību, nevarēs īstenot. Bez šīs opcijas paliks aptuveni 2500 bērni. Tā ka tā ir ļoti nopietna problēma. APVIENOTAIS SARAKSTS ir sagatavojis vēstuli Valsts prezidentam. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, mēs lūgsim prezidentu atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Bija arī mūsu pieprasījums finanšu ministram par to, ko šobrīd dzirdam komerciālajā radio. Tā ir masīva, valsts apmaksāta reklāmas kampaņa, kas nebija budžetā uzskatāmi “demonstrēta”. Bērna balsī cilvēkiem tiek stāstīts – diezgan ciniskā veidā –, cik labs ir budžets, cik labs ir budžets, tajā pašā laikā... neraugoties uz to, ka šis ir brīdis, kad mums visiem bija jāsamazina valsts publiskā sektora tēriņi, tas bija ārkārtīgi svarīgi, un tas nav izdarīts. Veicām šo pieprasījumu, lai skaidrotu, kādēļ šajā laikā... pie kādiem argumentiem mēs esam nonākuši, ka šobrīd... šajos apstākļos... tādā intensitātē ir jāreklamē, cik labs ir budžets.

Tāpat bija APVIENOTĀ SARAKSTA lēmuma projekts, patstāvīgais priekšlikums, – uzdevums Ministru kabinetam vairs neizsniegt jaunas licences vēja enerģijai lielajiem, 50 megavatu, vēja parkiem, iekams nav izpildītas tās prasības, kas 2022. gadā bija pieņemtas, lai atvieglotu šo vēja parku būvniecības procesu, lai stiprinātu mūsu enerģētisko drošību. Daudzas lietas, tostarp starpziņojumi Saeimai un Ministru kabineta nodomu protokolos iepriekš minētie jautājumi, termiņos nav izskatītas un izstrādātas. Tas viss ir beidzies ar to, ka likuma normas, kas bija paredzētas, lai stiprinātu mūsu enerģētisko neatkarību, ir radījušas pilnīgu, totālu haosu visā valstī – no Kurzemes piekrastes līdz pat Latgalei tiek būvētas šīs lielās vēja fermas milzīgos apjomos bez pienācīga izvērtējuma un jēdzīgas sabiedrības iesaistes. Tā ka šīs kļūdas noteikti ir jāizlabo.

Visbeidzot. Arī es novēlu visiem mierīgi pabeigt šo darba cēlienu, sagaidīt uz pozitīvas nots... ģimenēs, jo ģimenes tomēr ir mūsu Latvijas valsts pamats... stipra ģimene, bērni, mūsu vecāki, ikviens Latvijas Republikas iedzīvotājs... lai Ziemassvētkus sagaidītu mierīgā noskaņojumā. Un šīs daudzas varbūt tādas asākas lietas, uz ko Saeimas opozīcija norāda, – tas viss ir labojams. To visu varam valstī vērst par labu, ja gribam. Es negribu ticēt, ka tā gaisma, kas mums tuneļa galā pretī nāk... es domāju, tas nav vilciens, tā ir tiešām gaisma, pie kuras mēs, domāju, agrāk vai vēlāk nonāksim, un mūsu valstī viss būs kārtībā.

Lai visiem mierīgas brīvdienas! Priecīgus svētkus!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!

 

A. Butāns (NA).

Sveicināti, godājamie radioklausītāji! Vēlos informēt par, “Nacionālās apvienības ieskatā”, svarīgākajiem notikumiem šodien Saeimā.

Vēlos norādīt uz to, ka šodien bija karstas debates par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kandidāta ievēlēšanu, proti, tika piedāvāta Andra Saulīša kandidatūra. “Nacionālā apvienība” iepriekš tikās ar kandidātu, kuram turpmāk būtu uzticēts pārraudzīt un uzraudzīt sabiedrisko mediju darbu, un viņš mums skaidri atbildēja, ka neplāno atbalstīt Nacionālās drošības koncepcijas ieviešanu. Šī koncepcija, vēlos atgādināt, nosaka – no 2026. gada 1. janvāra Latvijas valstij pilnībā ir jāatsakās no krievu valodas satura sabiedriskajos medijos. Šis kandidāts norādīja, ka viņš, līdzīgi kā pārējie padomes locekļi, nepildīs šo drošības koncepciju, kura savulaik tika izstrādāta kopā ar drošības dienestiem.

Mums šāda attieksme nav pieņemama. Pat ja kandidāts pēc citiem parametriem ir profesionāls un politiski neitrāls, tad tik un tā, ja koncepciju apņemas neievērot, “Nacionālā apvienība” uzskata, ka šāds kandidāts nav atbalstāms, un mēs arī neatbalstījām. Tiesa, kandidāts tika apstiprināts amatā, jo koalīcijas balsīm pievienojās arī Rosļikova partijas jeb “Stabilitātei!” balsis. Ar to šis kandidāts tika apstiprināts. Bet ar to cīņa nebeidzas, un mēs arī turpmāk aicināsim, prasīsim atbildību no amatpersonām, jo uzskatām, ka Latvijas valstij nav jāveido informatīvā telpa divās valodās un nav jāapmaksā tas, lai šāda šķelšana notiktu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Šodien Saeima skatīja “Nacionālās apvienības” sagatavoto pieprasījumu izglītības ministrei Dacei Melbārdei, kura, mūsuprāt, grasās veikt nepārdomātu darījumu, pārdodot Sporta muzeja ēku Vecrīgā, iepriekš nepasakot ne mums, deputātiem, ne Sporta muzeja vadībai, kur turpmāk atradīsies muzejs. Mūsuprāt, tie nav labas pārvaldības principi. Un tas uztrauc visu sporta saimi, sportistus, viņu ģimenes, visus tos, kas kopj mūsu sportistu publisko atmiņu.

Vēlos norādīt, ka Sporta muzejā ļoti daudzi apmeklētāji ir tieši jaunieši. Sporta panākumi ir labs veids, kā veicināt pašlepnumu un patriotismu latviešu jauniešos un integrēt cittautiešus. Šāda sasteigta pārdošana... pie tam greznu ēku Vecrīgā par pārsimt tūkstošiem... Mums ir aizdomas par afēru, par darījumu, par to, ka šajā darījumā ir iesaistītas organizācijas, kas ir pietuvinātas konkrētai politiskajai partijai. Līdz ar to vēršam un vērsīsim tiesībsargājošo iestāžu uzmanību uz šo iespējamo darījumu.

Tāpat šodien bija balsojums par pilsonības piešķiršanu. Esmu saņēmis vairākus jautājumus par pilsonības piešķiršanu Vitālijam Manskim. Vēlos norādīt, ka ne es, ne vairākums manu kolēģu neatbalstīja pilsonības piešķiršanu. Lai arī cienām un respektējam režisora sasniegto... filmās, kas ir veidotas, tostarp pret Krievijas režīmu, tomēr tas, ka persona ir pret Krievijas režīmu... tas nenozīmē, ka viņam nebūtu 11 gadu laikā, dzīvojot Latvijā, jāiemācās latviešu valoda pamatlīmenī. Mēs redzējām, ka viņam ir grūtības pat no papīra nolasīt svinīgo solījumu.

Līdz ar to, mūsuprāt, šī persona var dzīvot, var atrasties Latvijā, ja ievēro mūsu likumus. Bet mums nav jādod pilsonība tikai tāpēc, ka kāds ir pretējās pozīcijās Putinam. Tātad, mūsuprāt, valoda ir kritērijs, lai iegūtu pilsonību. Un šāda konsekventa pieeja ir bijusi un būs arī turpmāk no “Nacionālās apvienības” visos balsojumos par pilsonības piešķiršanu.

Tāpat vēlos norādīt, ka atbalstījām lēmuma projektu ieviest kārtību vēja parku attīstības sistēmā, kurā ir ļoti daudz neprecizitāšu un nav šobrīd ne Ministru kabineta līmenī, ne likumā atrunāts ne par demontāžu, ne par utilizāciju, ne par ietekmi uz vidi, ne daudziem citiem jautājumiem, kas satrauc iedzīvotājus. Nav īsti izdomāti drošības ventiļi... kā sabiedrība var apturēt vēja parkus tur, kur ir pretestība no iedzīvotājiem. Mūsuprāt, ir jārada kāds demokrātiskāks dialogs un lielāks svaru kauss noteikšanā pašai vietējai kopienai. Tam, teiksim, piemērus var minēt gan Pāvilostā, gan Saldū, gan citviet, kur diskusijas un dialogi nav bijuši pietiekami.

Bet līdzīgi kā kolēģi es vēlos teikt: lai arī ir nepilnības koalīcijas darbā, ko mēs kā opozīcija konstruktīvi turpināsim norādīt, kopumā domāju, ka Saeima... Saeimas darbs var tikt uzlabots. Vēl ir gads līdz Saeimas vēlēšanām, un mēs piedāvājam un piedāvāsim valstiskus piedāvājumus, kā politiku attīstīt, un, protams, ceram, ka arī koalīcija tajā ieklausīsies.

Manuprāt, labs piemērs ir imigrācijas jautājums. Mēs šobrīd, pateicoties kolēģu atbalstam, esam nodibinājuši parlamentārās izmeklēšanas komisiju tieši imigrācijas jautājumu pētīšanā un saprašanā, kādēļ ir tāds imigrantu pieplūdums un kā to mainīt. Šo komisiju vadīs “Nacionālās apvienības” deputāts Jānis Dombrava. Tāpat jau ir pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, ka ārvalstniekiem noziedzniekiem, kas šeit ir paveikuši kriminālus noziegumus, Latvija būs jāatstāj. Līdzīgs likumprojekts šobrīd ir sagatavošanā arī par trim administratīviem sodiem. Ja ir šādi trīs sodi, Latvija būs jāpamet.

Tā ka varbūt notiek lēnāk, nekā mēs vēlētos, bet notiek arī labas lietas, un mūsu drošība un valstiskās pozīcijas pamazām uzlabojas. Ceru, ka nākamajā Saeimas sesijā šādi un līdzīgi priekšlikumi virzīsies arvien ātrāk un labāk.

Lai ražīga atlikusī darba nedēļa! Un, ņemot vērā svētku tuvumu, novēlu visiem gaišus svētkus. Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!

 

Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas Jaunā Vienotība deputātam Jānim Zariņam. Lūdzu!

 

J. Zariņš (JV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Jā, mūsu šīsdienas Saeimas sēde diemžēl beidzās ātrāk, nekā plānots. Saprotam, ka daļa deputātu jau ir Ziemassvētku un Jaungada svinību gaidās un nevēlas strādāt. Taču diemžēl nāksies atgādināt, ka deputātu alga ir pietiekami liela un tomēr būtu labi strādāt un cieņpilni debatēt par jautājumiem, kas patīk vai nepatīk, nevis vienkārši nepiedalīties balsojumā, noraut sēdi un atstāt jautājumus uz nākamo gadu.

Šodien Saeimas sēdē pieņemtie lēmumi apliecina mērķtiecīgu darbu pie stipras, atbildīgas un mūsdienīgas valsts pārvaldības.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā apstiprinājām Andri Saulīti – sociālo zinātņu pētnieku ar plašu akadēmisko un praktisko pieredzi mediju jomā. Viņš pilnībā atbilst likumā noteiktajām prasībām, un īpaši nozīmīgas ir viņa prioritātes sabiedrisko mediju ilgtspējīgā attīstībā, datos balstītā pieejā, spējā reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, tostarp mākslīgā intelekta ietekmi, kā arī kvalitatīvu un objektīvu sabiedrisko mediju darba izvērtēšanu. Latvijai ir vajadzīga profesionāla un neatkarīga Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un mēs esam pārliecināti par Saulīša kunga pienesumu tās darbībā.

Tāpat esam iesnieguši likumprojektu pakotni bērnu agrīnās attīstības skrīninga un atbalsta sistēmas izveidei. Tās mērķis ir savlaicīgi pamanīt attīstības riskus bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem un nodrošināt koordinētu atbalstu veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā. Šīs iniciatīvas balstās zinātnē, Latvijas speciālistu izstrādātā instrumentā un plašā sadarbībā.

Tad galīgajā lasījumā pieņēmām arī grozījumus Būvniecības likumā, kas būtiski mazina birokrātiju un atvieglo būvniecības uzsākšanu fiziskajām personām, tostarp lauksaimniekiem. Tiek atceltas nesamērīgas prasības un dotas lielākas iespējas būvēt ēkas pašu spēkiem.

Vienlaikus turpinām darbu pie Imigrācijas likuma grozījumiem, lai noteiktu stingrākas prasības tiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem, kuri pārkāpj Latvijas likumus. Tiesības uzturēties Latvijā nozīmē arī pienākumu ievērot tās tiesisko kārtību.

Tas no manis šovakar arī viss.

Novēlu priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu jauno gadu!

Gaidām Saeimas sesijas sākumu janvārī.

Priecīgu vakaru!

 

Vadītāja. Paldies Jānim Zariņam no frakcijas Jaunā vienotība.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai visiem gaiši svētki, un uz sadzirdēšanos nākamgad!