Frakciju viedokļi

2025. gada 12. jūnijā

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama. Deputāti tūdaļ pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds deputātam Kristapam Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!

 

K. Krištopans (LPV).

Labdien... nu jau labvakar, dārgie klausītāji! Pašvaldību vēlēšanas ir aiz muguras, un šodien Saeimā pēc ilgāka pārtraukuma mēs esam aizvadījuši garu, spraigu sēdi (citstarp pilnmēness zīmē), kuras laikā karsti diskutējām par dažādiem, tai skaitā arī par ideoloģiskiem, jautājumiem.

Kā jau daudzi no jums droši vien zina, mūsu politiskā spēka vadītājs Ainārs Šlesers ir pabeidzis darbu Saeimā un drīz sāks strādāt Rīgas domē. Mūsu frakciju turpmāk vadīs Linda Liepiņa, bet Aināra vietā deputāta amatā šodien stājās Maija Armaņeva. Viņa šodien nodeva svinīgo solījumu un jau paspēja uzstāties ar savu pirmo runu no Saeimas tribīnes. Esmu pārliecināts, ka viņa būs spēcīgs papildinājums mūsu komandai.

Tāpat arī šodien klausījāmies tiesībsarga un valsts kontroliera ikgadējos ziņojumus. Personīgi es varu teikt, ka viens no balsojumiem par amatpersonām, ar kuru es lepojos visvairāk, ir balsojums par Edgaru Korčaginu. Viņa profesionalitāte un spēja saglabāt neatkarību ir apbrīnojama, viņš ir piemērs, ko es novēlu ņemt vērā ikvienai amatpersonai valsts pārvaldē. Novēlu Korčagina kungam turpināt darbu ar tādu pašu sparu un aicinu kolēģus valsts pārvaldē rūpīgāk ieklausīties valsts kontroliera ziņojumos.

Vēl šodien trešajā lasījumā mēs atbalstījām grozījumus Kredītiestāžu likumā. Viens no priekšlikumiem aizliedz bankām apkalpot klientus krievu valodā. Atklāti sakot, manā uztverē, šis ir kārtējais sabiedrību šķeļošais priekšlikums. Es vairākkārt pret to esmu iestājies gan no tribīnes, gan citos formātos. Uzskatu, ka tas ir provinciāls, bet mēs to pieņēmām, un esam ar to arī gatavi samierināties.

Tāpat gribu pieminēt pieprasījumu attiecībā uz tālmācības aizliegšanu no 1. līdz 6. klasei. Mūsuprāt, tas liecina par izglītības un zinātnes ministres Melbārdes nevēlēšanos iedziļināties izglītības problēmās. Mums katrs bērns ir svarīgs, ne tikai diplomātu vai konsulāro darbinieku bērni. Vecāki, kuri savam bērnam izvēlas tālmācību, ir pelnījuši atbalstu, jo viņi vislabāk zina, kas viņu bērnam der... ne ministri, ne birokrāti, vēl jo vairāk – ne Saeimas deputāti.

Visbeidzot – balsojums par Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājas atstādināšanu. Tas izraisīja karstas debates. Jāatzīst, ka mums, deputātiem, un, domāju, arī jums, klausītājiem, ir daudz jautājumu par to, kā norisinājās šīs vēlēšanas. Šis balsojums par atstādināšanu kaut kādā mērā sasaucas ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, jo, mūsuprāt, izskatot daudzos priekšlikumus, rodas jautājums, vai mēs vispār spējam šos priekšlikumus realizēt dzīvē.

Ar to es arī beigšu, dārgie klausītāji. Novēlu saulainu nedēļas nogali un no sirds pateicos par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Kristapam Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Viesturs Zariņš. Lūdzu!

 

V. Zariņš (JV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti dinamiska, ar dažādiem jautājumiem piesātināta Saeimas sēde.

Beidzot uzklausījām tiesībsarga ziņojumu par 2024. gadu. Tam sekoja debates, un debatēs diezgan lielu kritiku varēja dzirdēt par tiesībsarga Jura Jansona darbu.

Uzklausījām arī valsts kontroliera Edgara Korčagina ziņojumu par Valsts kontroles darba rezultātiem 2024. gadā. Arī tam sekoja debates.

Bet par šiem abiem blokiem. Ja citreiz Saeimā tie paņem... pietiekami plašas debates, tad šoreiz tā nenotika, jo acīmredzot visi gaidīja centrālo jautājumu – par Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājas atsaukšanu no amata. Tas šobrīd laikam ir viskarstākais temats Latvijā. To esam izskatījuši arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, uzklausot gan Centrālās vēlēšanu komisijas skatījumu uz vēlēšanu norisi, gan Valsts digitālās attīstības aģentūras viedokli.

Varbūt es tā īsi ieskicēšu. Vai tiešām ir tik ļauni, kā tas tiek pasniegts gan presē, gan no opozīcijas deputātiem? Arī šodien debatēs izskanēja tas, ka ar šīm vēlēšanām ir grauti demokrātijas pamati. Es gribu ieskicēt, kas tad nogāja greizi.

Nevienam netika liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Ikviens, kurš vēlējās nobalsot, ieradās balsošanas iecirknī savā izvēlētajā vietā un varēja nobalsot. Viņa identitāte tika pārbaudīta. Vēlēšanas noritēja tā, kā tās norit katru reizi, nekādu problēmu nebija. Pēc pulksten astoņiem vakarā, kad balsošana bija beigusies, sākās balsu skaitīšana. Visi noteikti pamanīja, ka šogad vēlēšanu zīmes atšķīrās. Mēs Saeimā apstiprinājām to, kādas izskatīsies vēlēšanu zīmes. Komisija pie tā arī strādāja. Šogad nebija jāizsvītro kandidāti, bet bija jāievelk atzīme “par” un “pret” kandidātiem. To varēja darīt un varēja nedarīt. Katrā vēlēšanu iecirknī bija skeneris, kur šīs vēlēšanu zīmes ievietot, noskenēt un automātiski nosūtīt Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Tad, kad sākās skenēšana, sākotnēji... pirmajiem, kas skenēja, šī sistēma strādāja, bet tad, kad skenēšanai pieslēdzās visi, sistēma pārstāja darboties, līdz ar to bija neizpratne, ko darīt tālāk. Vēlēšanu naktī šī neizpratne salīdzinoši ilgi... ieilga, un vairākas stundas iecirkņu komisijas bija neizpratnē, ko darīt tālāk, jo tām netika dots uzdevums skaitīt manuāli.

Tad, kad saprata, ka šīs sistēmas darbību nevar atjaunot (kaut arī bija iesaistīti daudzi tehniskie darbinieki, tas neizdevās), vēlēšanu zīmes sāka skaitīt manuāli, bet, tā kā jaunās zīmes bija sagatavotas tā, lai tās spētu nolasīt skeneris, cilvēkam tās bija mazliet grūtāk nolasīt. Tas aizņēma varbūt kādas divas reizes ilgāku laiku. Līdz ar to problēma bija tikai skaitīšanā, nevis vēlēšanu nodrošināšanā. Tā lielā neērtība bija tā, ka rezultātus mēs uzzinājām 5–6 stundas vēlāk, un, protams, liela neērtība bija tieši iecirkņu komisijām, kurām šis darbs bija jāveic. Nekādi demokrātijas pamati netika grauti. Process bija neērts iesaistītajiem darbiniekiem.

Tas arī bija svarīgākais, ko visi varbūt gribēja dzirdēt no JAUNĀS VIENOTĪBAS.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Viesturam Zariņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!

 

A. Butāns (NA).

Sveicināti, radioklausītāji! Šodien Saeimas darba kārtībā bija frakcijas “Nacionālā apvienība” sagatavotais pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei.

Kolēģis Jānis Grasbergs ir “karognesējs” tēmai par tālmācības saglabāšanu, viņš ir ciešā sazobē, strādā ar ģimenēm un ar izglītības nozares pārstāvjiem, lai saglabātu tālmācības iespēju, jo daudzām ģimenēm gan bērnu veselības, gan atrašanās diasporā un citu iemeslu dēļ tālmācības rīks ir ārkārtīgi svarīgs. “Nacionālā apvienība” turpinās uzstāt, ka šim rīkam jāsaglabājas. Uzskatām, ka arī izglītības un zinātnes ministrei jāapdomā sava atbilstība amatam, ja šis jautājums netiks sakārtots.

Šodien darba kārtībā bija arī frakcijas “Nacionālā apvienība” iesniegtais likumprojekts, kas paredz, ka par zvēresta nepildīšanu deputātam būtu konkrēta atbildība. Pēc Alekseja Rosļikova uzvedības Sēžu zālē mēs esam iesnieguši likumprojektu, kas paredz – ja Saeimas deputāts vēršas pret Satversmi vai pret valsts valodu – iestrādāt mehānismu, kā Saeima var deputātu izslēgt... nevis vienkārši noskatīties, bet izslēgt... šādus deputātus, atņemot mandātu. Šobrīd tas nodots Juridiskajai komisijai, ko vada Andrejs Judins. Tā ka raudzīsim, lai šis likumprojekts nepaliktu atvilktnē un tiktu pieņemts, lai šādas provokācijas turpmāk nenotiktu.

Tāpat šodien pieņēmām būtiskus lēmumus, ka valsts amatpersonas nevarēs ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju, ņemot vērā Valsts drošības dienesta ieteikumus par riskiem vervēšanā un dažādām citām problēmām, kas var rasties, kā arī Krievijas pilsoņi nevarēs strādāt kritiskās infrastruktūras objektos, kas ir būtiski iekšējai drošībai.

Svarīgi pateikt, ka šodien trešajā lasījumā pieņēmām Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz, ka turpmāk bankās apkalpošanai, mājaslapām, internetbankām, aplikācijām, bukletiem būs jābūt valsts valodā, tie drīkstēs būt arī Eiropas Savienības dalībvalstu valodās, bet ne krievu valodā. Bankām ir dots diezgan liels termiņš – vairāk nekā gads –, lai to ieviestu. Es ceru, ka bankas to izdarīs agrāk, negaidot galatermiņu. Bet jebkurā gadījumā “Nacionālā apvienība” novērtē to, ka vismaz finanšu nozare būs sakārtota valodas ziņā. Un turpināsim arī ar citām.

Un noslēgumā gribu teikt: šodien bija divi ziņojumi – tiesībsarga un valsts kontroliera. Uz tiesībsarga ziņojumu norādījām, ka jāpievērš lielāka uzmanība lingvistiskajai diskriminācijai, proti, krievu valodas nepamatotai prasībai darba tirgū. Gan jauniešus, gan diasporas latviešus, gan Eiropas Savienības pilsoņus, kas dzīvo Latvijā, nepamatota krievu valodas prasība diskriminē un padara nevienlīdzīgus karjeras ziņā. Šī netaisnība jānovērš.

Un valsts kontrolierim teicām, ka novērtējam viņa darbu, viņu kā profesionāli un vēlamies, lai viņš lielāku uzmanību pievērstu budžeta caurskatāmības un atklātības veicināšanai, lai gan deputāti, gan sabiedrība redzētu detalizētāk, kas ir valsts galvenais fiskālais dokuments, proti, budžets, jo šobrīd tas ir diezgan virspusējs un neatšifrēts, bet to noteikti var uzlabot.

Tās bija galvenās lietas, ko vēlējos izcelt “Nacionālās apvienības” vārdā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās deputāts Amils Saļimovs no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Sākumā gribēju pateikt, ka ir noslēgušās pašvaldību vēlēšanas un vēlos apsveikt ievēlētās partijas. Ir notikušas izmaiņas mūsu frakcijas sastāvā: Aleksejs Rosļikovs aizgāja strādāt uz Rīgas domi. Mūsu frakcijas vadītāja būs Svetlana Čulkova, un es, Amils Saļimovs, un Nataļja Marčenko-Jodko būsim vietnieki. Strādāsim valsts iedzīvotāju labā pēc labākās sirdsapziņas.

Kolēģi jau pastāstīja par likumprojektiem, kas bija interesanti šodien.

Gribu pateikt pāris vārdu par tiesībsarga ziņojumu. Jā, tiesībsargs mums ir, bet viņš tikai eksistē, teiksim tā, trūkst atbildības, pieejamības, viņam būs bišķiņ jāpastrādā pie tā.

Nākamais bija valsts kontroliera ziņojums. Liels paldies Edgaram Korčaginam par darbu. Viņš tiešām strādā ļoti labi, čakli, pēc labākās sirdsapziņas vēlas sakārtot būtiskās lietas mūsu valstī, kas saistītas gan ar “Rail Baltica”, gan “airBaltic”, arī citās lietās viņš ļoti labi, dziļi iesaistās un mēģina tās sakārtot. Jā, šie ir būtiskie jautājumi.

Un šodien bija “Nacionālās apvienības” lēmuma projekts par SIA “Latprodukti”, kas ir veikalu tīkls “Mere”. Jā, tur valdē ir cilvēki, kuri kaut kādā veidā iesaistīti... viņiem ir sasaiste ar Krievijas Federāciju. Mūsuprāt, vispirms jāskatās, kāds ir ieguvums no tiem veikaliem, un tad jādomā, vai aizliegt viņiem te strādāt vai ne. Pirmām kārtām veikalu tīkls sastāv no 11 veikaliem, 115 darba vietas, apgrozījums – vairāk nekā 20 miljoni gadā, vairāk nekā 4 miljoni gadā tiek samaksāti valsts kasē.

Pats galvenais, kas tur ir pievilcīgākais, manuprāt, ir produktu un preču pieejamība... nu, lētākā, var teikt tā. Līdz ar to plusu un ieguvumu ir daudz vairāk no tā tīkla... nekā vienkārši iekļaut sankciju sarakstā, un viss. Pazaudētie nodokļi un tās preces, un tā tālāk... Tā ka paldies kolēģiem, ka neatbalstīja šo “Nacionālās apvienības” priekšlikumu.

Bet principā vēlos arī “Nacionālajai apvienībai” nodot, teiksim tā, sveicienu. Kolēģi, aicinu strādāt valsts un iedzīvotāju labā. Visi mūsu iedzīvotāji dzīvo vienā sabiedrībā, un visi – gan krievvalodīgie, gan latvieši, gan arī visi pārējie – tie ir mūsu iedzīvotāji, tā ir mūsu tauta. Mums vairāk jākoncentrējas uz ekonomiskiem jautājumiem, nevis naida kurināšanu.

Īsumā tas viss. Paldies jums, kolēģi. Visu labu! Atā!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Anita Brakovska. Lūdzu!

 

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Jā, es arī laikam nebūšu oriģināla. Sakarā ar to, ka pēdējās nedēļas laikā mūsu valstī ir noticis tik nozīmīgs notikums kā pašvaldību vēlēšanas, arī es gribu pieskarties šim jautājumam un izteikt savas pārdomas. Un vēl papildus – tas, ka strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurā pie šī jautājuma, gatavojoties vēlēšanām, protams, pastiprināti strādājām. Bet es – tikai par pašiem pēdējiem notikumiem.

Tātad pēc pirmajām mazajām ķibelītēm ar sistēmām un tehnoloģijām jau pagājušajā nedēļā mēs uz komisiju bijām izsaukuši atbildīgās personas – gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, gan Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītāju, gan pārējos šajā procesā iesaistītos – un jautājām, kāpēc tā ir noticis, vai nebūs kaut kas arī... kaut kādas nekārtības tālāk. Mums visi vienā balsī apgalvoja, ka viss tiks novērsts, viss notiks tā, kā vajag. Nu tad arī mums kā deputātiem atlika tikai noticēt.

Vēlēšanu dienā laikam pulksten 10.00 radio dzirdēju pirmās ziņas par vēlēšanu procesu, un tika paziņots, ka ir kaut kādas nekārtības, ir notikusi ārējā iejaukšanās. Zinot, kas notiek pasaulē, tas bija ļoti satraucošs signāls. Paldies dievam, trauksme tika atcelta pēc kādas stundas, kad skatījāmies citos sabiedriskajos medijos, ka tā nav bijis. Tas man radīja nesaprašanu – ko tas nozīmē? Kā var pateikt tik nopietnu argumentu, bet īstenībā tā nemaz nav bijis. Tālāk virzījās... nakts notikumi, kas jau visur ir atspoguļoti.

Protams, man kā Saeimas deputātei... un, teiksim, no Preiļu novada, kurā pazīstu ļoti daudzus gan novada vēlēšanu komisijā, gan arī vietējās, jau naktī tika zvanīts: “Kā tev liekas, kas tur ir?” Protams, es arī neko nezināju. Protams, trauksme bija liela, bet, skatoties valsts mērogā, pirmdien likās, ka nekas nav noticis.

Ja kāds man pārmet, ka kritizēju šo procesu, tas ir lieki. Problēmu izrunāšana nav kritizēšana. Mēs savus bērnus audzinām un kritizējam vēl vairāk nekā citus, tāpēc es arī varu atļauties pateikt to, ka, jā, kritizēju šo procesu.

Tātad sākām... atkal uz komisiju aicinājām visus, un tad sākās īstā vēlēšanu procesa analīze, kurā atklājās, ka jau iepriekšējā nedēļā bija skaidrs, ka sistēmas nedarbosies, bet mums kā deputātiem par to tika melots. Tas mani ļoti, ļoti neapmierina. Kāds no deputātiem teica: “Ko tas būtu mainījis, ja būtu pateikuši, ka skaitīšanas sistēma nedarbosies, ka būs jāskaita balsis tāpat?”

Es uzskatu, ka patiesības zināšana komisijām, komisiju cilvēkiem būtu nākusi tikai par labu. Jā, varbūt būtu notikusi šūmēšanās, bet visi jau būtu noskaņojušies, ka tā varētu būt. Jāskatās patiesībai acīs.

Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Saulīti tad, kad viņu pieņēma darbā, es nebalsoju, jo man tik tiešām pēc iepriekšējām sarunām nebija par viņu radusies pārliecība kā par labu vadītāju. Manas domas apstiprinājās visā vakardienas notikumu virzībā. Viņa atnāca, atskaitījās un pateica, ka demisionē, bet, kad daži deputāti izteicās, ka demisionēt būtu bezatbildība, viņa it kā nedemisionēja, un tad, kad Zaļo un Zemnieku savienība jau iesniedza pieprasījumu par viņas atbrīvošanu no amata, viņa vakarā paziņoja par demisiju. Tā ka mums, deputātiem, jādomā, cik atbildīgu cilvēku mēs ieliksim šajā ļoti nozīmīgajā amatā.

Man ir svarīgi... kā mēs visi sakām... ir sākusies gatavošanās nākamajām – Saeimas – vēlēšanām. Tikai dažas nianses, kas mani apmierina vai neapmierina grozījumos Saeimas vēlēšanu likumā, ko mēs šodien pieņēmām.

Pozitīvi ir tas, ka neatbalstījām projektu, ka Madonas novads... daži pagasti... Varakļānu pagasts... balsis tiktu skaitītas pie Latgales.

Tas, kas mani ļoti neapmierina, – netika panākts, ka ārzemju vēlētāju balsis tiktu pieskaitītas reģioniem. Būtu nākts pretī reģioniem, tādā veidā mēs kā Saeima parādītu, ka mums ir svarīga ne tikai Rīga, bet katrs Latgales reģions... lai arī reģions iegūtu pa vienai liekai deputātu balsij, tā būtu pārstāvniecība Saeimā, kas aizstāvētu mūsu vajadzības.

Tas ir galvenais. Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Anitai Brakovskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Sveicināti, godātie klausītāji! Šodien bija samērā gara Saeimas sēde, vairāk nekā 50 dažādi likumprojekti un lēmumu projekti, kurus mēs izskatījām. Vēlos akcentēt dažus, par kuriem arī kolēģi runāja.

Pirmām kārtām nulltais jautājums... kā jau kolēģi minēja... par aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām. Es kārtējo reizi izmantoju izdevību pateikt paldies katram, kurš nobalsoja par mūsu politisko spēku – APVIENOTO SARAKSTU – un to veidojošām partijām: Latvijas Zaļo partiju, Latvijas Reģionu Apvienību un Liepājas partiju. Mēs valstī, kopā summējot, ieguvām 154 pašvaldību deputātu vietas, tas ir, 21 procentu no visām pašvaldību deputātu vietām Latvijā, kas ir lielākais procents starp visām politiskajām organizācijām. Tā ir liela atbildība, ko mums vēlētāji uzticējuši, un mēs ar vislielāko atbildību pret to izturamies. Vēlreiz paldies.

Bet, runājot par šīm vēlēšanām... kā jau kolēģi pieskārās... Saeimas vēlēšanu likums šodien dienaskārtībā. Ir viena diezgan izteikta problēma – Rīgas deputātu mandātu skaits ar laiku turpinās paaugstināties, bet pārējo reģionu – samazināties. Tas nozīmē, ka Saeimā ievēlēto deputātu no Rīgas koncentrācija pieaugs. Uz kā rēķina? Uz tā rēķina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, daudzi dodas prom, un to cilvēku balsis, kuri ir devušies prom, proporcionāli tiek pieskaitītas Rīgai.

Mēs un Zaļo un Zemnieku savienība piedāvājām, kā iepriekš minēja kolēģe (te mums viedokļi sakrita), ka ārzemēs dzīvojošiem cilvēkiem ir tiesības izvēlēties, par kādu vēlēšanu apgabalu viņi vēlas balsot. Diemžēl šodien to neizdevās ieviest. Ceram uz kādu nākamo reizi.

Vēl bija vairākas lietas. Bija opozīcijas kolēģu pieprasījums par tālmācību, bet atgādinu, ka grozījumus Izglītības likumā mēs vairākkārt skatījām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, arī APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtos priekšlikumus – saglabāt tālmācību 1.–6. klasei. Izglītības un zinātnes ministrija un koalīcija šo ideju, attiecīgi arī tautas iniciatīvas un opozīcijas pieprasījumus, spītīgi noraida – bez argumentiem. Domāju, mēs turpināsim uzstāt uz saprātīgu lēmumu, lai nelikvidētu tālmācības iespēju 1.–6. klasei.

Vēl vairākas lietas... arī tiesībsarga ziņojums un valsts kontroliera ziņojums. Par valsts kontroliera ziņojumu... pievienojos tiem kolēģiem, kuri uzsver valsts kontroliera Edgara Korčagina sniegumu ne tikai pagājušajā gadā, kas tika atspoguļots šajā ziņojumā, bet arī šogad. Piemēram, 29. maija starpziņojums par situāciju “airBaltic” – par valsts piešķirtajiem vairākiem simtiem miljonu un to, kā aviokompānija šo naudu ir tērējusi, arī citām problēmām, kuras mums ir gaidāmas nacionālajā aviokompānijā... ļoti lielā finanšu apjomā.

Mēs vērsām uzmanību, ka nevaram (ar “mēs” domājot valdību)... valdību veidojošās partijas un premjere vairs nevar izlikties to neredzam, jo rudenī – ar augstu varbūtību – jau būs jāpiešķir “airBaltic” liela dotācija no nodokļu maksātāju naudas. Zinot, ka ekonomika neaug, zinot, ka budžeta ieņēmumi mazinās, ir liela bezatbildība šo problēmu atlikt un diskutēt tikai par CVK. Starp citu, jau otro reizi sanāk situācija, ka CVK ir problēmas – vai nu ar privāto balsu skaitīšanas sistēmu, vai ar valsts balsu skaitīšanas sistēmu. Tā ir sanācis, ka tas iekrīt viena valdošā politiskā spēka laikā.

Vēršam uzmanību... arī šodien es vērsu kolēģu uzmanību no Saeimas tribīnes... aicināju rūpīgi izvērtēt to, ko teica nu jau bijusī CVK vadītāja Saulītes kundze par citu iesaistīto politisko amatpersonu atbildību. Aicinu šo lietu neatstāt bez uzmanības.

Paldies par klausīšanos.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs Selma Teodora Levrence no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!

 

S. T. Levrence (PRO).

Labvakar! Man liels prieks būt šeit. Mani sauc Selma Levrence, esmu 14. Saeimas jaunākā deputāte – dažādās nozīmēs – gan vecuma ziņā, gan... pēc kolēģes Mairitas Lūses ievēlēšanas Rīgas domē šodien pieņēmu mandātu un devu svinīgo solījumu.

Mazliet par aktuālo šodien Saeimas sēdē.

Diemžēl jāsaka, ka Latvijas politikā ir cilvēki, kuri neprot zaudēt. Šāds cilvēks, piemēram, ir Ainārs Šlesers. Viņa partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām, kad Šlesera kungam neizdevās iegūt varu Rīgas domē, nolēma nākt šodien Saeimā ar sabiedrību šķeļošām, antikonstitucionālām un vienkārši naidīgām provokācijām – aizliegt izkārt Latvijas karogu kopā ar varavīksnes karogu un, kārtējo reizi piedāvājot piedrazot Satversmi ar muļķībām, noteikt dzimumu skaitu, kāds Latvijā drīkstētu būt.

Mēs, PROGRESĪVIE, esam kategoriski pret šāda naida pret marginalizētām grupām izmantošanu savas popularitātes celšanai. Diemžēl (man jāsaka, īpaši skumji, ka tas notiek praida mēnesī) ir partijas, kam šis ir jājamzirdziņš jau vairāk nekā 20 gadus. Viņi neko citu nespēj piedāvāt ne saviem vēlētājiem, ne sabiedrībai kopumā. Mēs, PROGRESĪVIE, darīsim visu, lai novērstu kārtējo mēģinājumu ierakstīt naidu likumā.

Personīgi no sevis varu teikt – ir liels pagodinājums pārstāvēt LGBT kopienu Saeimā. No sirds novēlu jums un mums visiem priecīgu praida mēnesi. Darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai mūsu kopienas situācija Latvijā nekļūtu vēl grūtāka un, cerams, arī uzlabotos.

Sakarā ar notikušo haosu valstiski svarīgajā pašvaldību vēlēšanu procesā mēs šodien atstādinājām līdzšinējo CVK vadītāju Kristīni Saulīti. Uzklausījām arī divus ziņojumus no amatpersonām.

Pirmām kārtām – Valsts kontroles darba 2024. gadā rezultāti. Paldies Korčagina kungam. Tiesībsarga ziņojumu diemžēl Saeimas deputāti gaidīja jau nedēļām ilgi. Viņš ir izpelnījies deputātu un plašākas sabiedrības kritiku gan par savu attieksmi pret saviem pienākumiem, gan par šajās dienās izskanējušo agresiju pret žurnālistiem, kas, protams, met nopietnu šaubu ēnu...

Paldies jums visiem par atbalstu un uzmanību. Novēlu visiem jauku un, cerams, saulaināku nekā šodien nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies Selmai Teodorai Levrencei no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!