Frakciju viedokļi

2025. gada 29. maijā

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”.

Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un deputāti tūdaļ pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

 

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi pastāstīs par to, ko šodien mēs sēdē skatījām, bet es īsumā ieskicēšu to, ko gatavojas darīt “Nacionālā apvienība”. “Nacionālā apvienība” nākamnedēļ iesniegs deklarāciju par rusifikāciju un par tās radīto seku novēršanu.

Uzskatām, ka šāds dokuments šodienas ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgs, ņemot vērā to, ka Krievija realizē karu Eiropā un kā vienu no galvenajiem pamatojumiem savai rīcībai min tieši krievu valodu... krievvalodīgo aizstāvību, tātad visu, kas saistīts ar krievu pasauli un rusifikāciju. Kā mēs zinām, Latvijā šīs sekas – rusifikācijas un okupācijas sekas – ir ļoti nopietnas, tāpēc uzskatām, ka ir nepieciešams ļoti nopietns darbs, lai ar šīm sekām tiktu galā un tās novērstu.

Pavisam īsi – kas ir paredzēts šajā deklarācijā? Deklarācijā mēs esam iekļāvuši punktu, ka Latvijas valsts uzdevums ir veikt pilnīgu rusifikācijas seku novēršanu, nosakot attiecīgus ierobežojumus krievu valodas lietošanai Latvijas valsts sabiedriskajā dzīvē, lai noņemtu to okupācijas nastu, kas netaisnīgi ietekmē visu sabiedrību, un tādējādi Latvijas valsts valoda ikdienā atgūtu tās pozīcijas, kas nepieciešamas, lai latviešu valoda pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas. Tāpat šajā deklarācijā tiks dots uzdevums Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā izveidot atbildīgo speciālistu grupu, kas izstrādātu visaptverošu rīcības programmu rusifikācijas lingvistisko seku novēršanai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Lūdzu!

 

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Labdien, ļoti cienījamie radioklausītāji! Šodien viens no darba kārtības jautājumiem bija likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā”. Tas ir likums, kurā... gaidītā ostu reforma ir norisinājusies vairāku gadu garumā, un šajā evolūcijas procesā ir mainījušies arī principi, kādā veidā varētu tikt pārvaldītas lielās Latvijas ostas – Rīgas osta un Ventspils osta. Valdības koalīcijas ietvaros ir izstrādāta ostu pārvaldības reforma un jauns pārvaldības modelis ar nozīmīgiem jauninājumiem, kas ir vērsti uz to, lai atgrieztu pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā. Tas ir nepieciešams, jo skaidrs, ka Rīgā un Ventspilī, arī Liepājā turpat pusei no pilsētas teritorijas ir saistība ar ostu ekonomiku un ostu biznesa procesiem, bet, no otras puses, jaunā ostu modeļa mērķis ir depolitizēt pārvaldi, kāda tā bija radusies tajā modelī, kas tika izstrādāts deviņdesmitajos gados, un izvirzīt augstākas prasības tiem pārstāvjiem, tiem darbiniekiem, kuri nodarbojas tieši ar ostas vadību, ar ostas programmu pārvaldību valdes un padomes līmenī. Tātad ārkārtīgi svarīgi ir panākt to, lai šajā procesā tiktu ievērota politiskā neitralitāte.

Neskatoties uz to, ka bija dažādi viedokļi, kas liecināja, ka kopēja izpratne joprojām nav panākta... no otras puses, tas, ka par šo jautājumu faktiski netika debatēts, liecina par to, ka joprojām varbūt bija saglabājusies retorika... un ne tik daudz konkrētu piedāvājumu, kas pirmajā lasījumā būtu jāizdiskutē.

Daži argumenti liecināja par to, ka politiķi ne līdz galam izprot sekas, kas ir radušās ģeopolitisko procesu rezultātā un kas atstāj iespaidu uz ostu darbību. Bieži vien tiek uzsvērts arī tas, ka kravu apjoma kritums ir tāpēc vai tāpēc – piemēram, tāpēc, ka pašvaldības līdzdalība bijusi ierobežota, bet patiesībā ir pavisam citi iemesli. Tas ir gan Krievijas, gan Baltkrievijas tautsaimniecības un ostu politikas rezultāts. Jau gadu desmitiem tika prognozēts, ka kravas caur Baltijas ostām vairs nenāks, un tas nav arguments... no pārvaldības modeļa, bet gan ģeopolitikas sankcijas pret Krieviju, pret Baltkrieviju, un tās ir jāņem vērā, ja runājam par ostu pārvaldību un par ostu kravu apjomiem un rezultātiem.

Bet, kopumā ņemot, es domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa, un, ja uz otro lasījumu būs kādi jauni piedāvājumi, tie būs tehniska vai precizējoša rakstura. Bet šis modelis tiešām iezīmē jaunu pārvaldības posmu Latvijas lielajās ostās.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ģirtam Valdim Kristovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

 

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas darba kārtībā... Saeima skatīja ļoti daudz un dažādu virzienu normatīvo aktu projektus. Es gribu pieskarties trim lietām.

Pirmā lieta – Saeimas kārtības rullis. Jāatzīst... zināma “jubileja” – beidzot, pēc kādiem 10 gadiem, ir pieņemti 12. Saeimā uzsāktie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi. Lai arī cilvēkiem šķiet, ka tas ir tāds nevienam neizprotams... kāpēc likums ir vajadzīgs, bet, ticiet vai ne, tas ir Saeimas iekšējais dokuments, kas daudz ko regulē. Saeimā ir ļoti dažādas partijas, tāpēc savstarpējām attiecībām jābūt noregulētām pietiekami precīzi, lai to neizmantotu politiskajās cīņās, bet kopīgo interešu vārdā.

Otrs jautājums – kolēģis nule pieminēja – Ostu likumā izdarītie grozījumi. Vēl nav līdz galam... bet tika apspriesti. Jā, ostu pārvaldībā tiek izdarīti grozījumi. Mazlietiņ uztrauc tas, ka reformas, pareizāk sakot, pārvaldības sakārtošana, par ko ir ilgstoši runāts... ko visi labi apzinās... tomēr ir politiskie spēki, kuriem nepatīk, ka to ātrāk risinām, proti, vēlas novilcināt – pēc kaut kā, kaut kad –, bet, pateicoties vairākumam, šodien izdevās steidzamības kārtībā pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Gaidāms, ka līdz Jāņiem būs arī otrais lasījums un mēs beidzot atkāpsimies no tā, kas ostās bija ieviests apmēram pirms sešiem gadiem un kur... manuprāt, politisku iemeslu dēļ, atstumjot no ostu pārvaldības pašvaldību pārstāvjus... mēs redzam, ka dažās ostās rezultāti ir sliktāki un turpat kaimiņos, blakus, kur šī procedūra nepastāv... kur šī pārvaldība nepastāv... vai arī Lietuvā... šie rezultāti krietni pieaug.

Visbeidzot trešais jautājums. Tas ir par to, ka mēs šodien Saeimā ļoti daudz runājām. Jāteic, priekšvēlēšanu laikā Saeimas tribīne ir ļoti patīkama vieta, kur katrs var izvērsties, paņemot kādu vienu atsevišķu faktu, ko neviens neapstrīd. Cilvēkiem patīk, ja kaut ko kritizē. Un, ja pie šī fakta vēl piemet klāt ļoti daudz apšaubāmas informācijas, ko neviens tiešā veidā nevar pretī... noturēt... vai atspēkot, tās runas sanāk ļoti skaistas.

Es aicinu visus noklausīties – šodien “Rīta Panorāmā” klimata un enerģētikas ministrs ļoti labi izskaidroja, kā ir ar elektroenerģijas cenām, ka tās tomēr krītas, un tā nav patiesība, ko šodien no tribīnes vairāki runātāji piesauca. Daudziem tas viss jau ir iekšā cenās.

Paldies jums. Lai jums skaista šī nedēļas nogale!

 

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Jā, šodien bija diezgan gara diena un spraigas diskusijas. Jā, varam runāt ilgi, bet gribas kaut kā lakoniski iziet cauri šodienas dienaskārtībai.

Sāksim ar to, ka mēs vairākas stundas diskutējām saistībā ar neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Opozīcija ļoti enerģiski izteicās par “sasniegumiem” (protams, pēdiņās), ka nekādu sasniegumu šobrīd nav. Pēdējos gados diemžēl sasniegumi ir tādi, ka ārējais parāds turpina palielināties, nekāda plāna, kā to samazināt, nav. Pārtikas produktu cenas Latvijā diemžēl ir virs vidējā Eiropas līmeņa, tāpat arī saistībā ar ienākumiem, algām varu teikt, ka diemžēl mēs esam zemāk nekā vidējais līmenis Eiropā.

Šī situācija ir jāmaina, mums ir visas iespējas to izdarīt, jābūt... vajadzētu būt tieši otrādi – cenas produktiem ir zemākas, algas ir vismaz vidējās Eiropā. Tā ka jāstrādā šajā virzienā. Un tajos pēdējos gados, kad Evika Siliņa vada mūsu valdību, mēs nekādus tādus sasniegumus diemžēl neredzam.

Kas saistīts ar šodien iesniegtajiem likumprojektiem – mēs iesniedzām likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā”. Likuma grozījumi ir nepieciešami, lai pasargātu īrniekus, kuri īrē dzīvojamās telpas no pašvaldības, no tās patvaļas. Spēkā esošā likuma normas ir pretrunā ar īrnieku interesēm un labklājību. Šajā likumprojektā mēs piedāvājām noslēgt līgumu uz vairākiem gadiem, lai būtu kaut kāda stabilitāte, lai īrnieks varētu saplānot savu nākotni. Bet diemžēl šis likumprojekts nebija atbalstīts un nebija nodots tālāk uz komisiju.

Saistībā ar ostām – jā, šis jautājums ļoti labi parāda vienotības trūkumu mūsu koalīcijā. Viens un tas pats likumprojekts, nu, līdzīgs, tiek virzīts gan no Satiksmes ministrijas puses, gan no zaļzemniekiem. Variants, kas iet no zaļzemnieku puses, ir atbalstāms, jo tur vairāk dotu, teiksim... lēmumu pieņemšanā pašvaldībai, jo pašvaldība labāk pārzina, kas notiek viņu brīvostā... nekā no Satiksmes ministrijas puses, kur tomēr vairāk lēmumu pieņēmēja ir valsts. Skaidrs, ka valdībai visas nozares jomas jākontrolē, bet šajā gadījumā lai pašvaldība ar vietējiem uzņēmējiem paši domā, kā pareizi attīstīt savu pašvaldību, un tā būtu pareizi.

Paldies jums par laiku, un jaukas brīvdienas, dārgie klausītāji!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

 

R. Petraviča (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es pieskaršos tikai vienam jautājumam. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija pieprasījusi premjeres Evikas Siliņas demisiju, jo mēs uzskatām, ka Siliņas valdība mokās ar ideju trūkumu, nespēj tikt galā ar ekonomisko krīzi, inflāciju un pārtikas cenu kāpumu, labklājības lejupslīdi, kā arī birokrātijas apkarošanu un “Rail Baltica” un “air Baltic” projektu administrēšanu, kā rezultātā mūsu valsts ārējais parāds jau ir pārsniedzis 20 miljardus eiro.

Taču premjere Siliņa izrādīja necieņu pret Latvijas Republikas Saeimu, neierodoties uz demisijas pieprasījumu viņai. Acīmredzot premjere ir aizmirsusi, ka darbā viņu pieņem Latvijas tauta, ko pārstāv Latvijas Saeimas deputāti. Kā televīzijā izskanēja no Siliņas kundzes, viņa šo demisijas pieprasījumu uzskatot par priekšvēlēšanu spēli. Tas liek domāt tikai to, ka premjere pat neapjauš, kas valstī vispār notiek, vai arī to nevēlas saprast.

Jāsaka, ir ļoti slikti, ja par priekšvēlēšanu spēli tiek uzskatīts tas, ka slimnīcām nav naudas, ka pārtikas cenu kāpums cilvēkus dzen izmisumā. Naudas trūkst visam, izņemot bezjēdzīgus un dārgus projektus. Acīmredzot priekšvēlēšanu spēle ir arī “zelta” pālis Daugavā “Rail Baltica” dzelzceļam, kurš nekad, visticamāk, netiks pabeigts.

Simtiem miljonu tiek iztērēti, un tā ir spēle ar mūsu zemi un mūsu naudu. Slimnīcas tiek nostādītas viena pret otru – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Tuberkulozes un plaušu slimību centrā no sienām jau burtiski krīt apmetums, tātad tas ir betons, kas iegrūsts “Rail Baltica” “zelta” pālī. Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai tika samazināts finansējums, samazinot brigāžu skaitu. Vai tiešām tas viss ir tikai priekšvēlēšanu projekts – Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu projekts?

Vēl gribas pieminēt vienu aktivitāti – birokrātijas mazināšanu par
150 miljoniem. Tā, es uzskatu, ir sabiedrības maldināšana, jo katru gadu jau kopš 2016. gada ministrijas pārskata savus izdevumus un vienmēr atrod vairāk nekā 100 miljonus, ko novirzīt nākamā gada prioritātēm. Bet šogad tas tiek pasniegts, ka tā būšot birokrātijas apkarošana. Tātad acīmredzot arī nav nekādu plānu, kā reāli apkarot birokrātiju, samazināt ierēdniecību.

56 miljoni skolēnu ēdināšanai tika izdalīti loterijā, loterijā, kur lielāko loti vinnēja Lietuvas ēdinātāji. Tātad mēs par savu bērnu ēdināšanu rēķinus varēsim skaitīt uz Lietuvu. Tātad loterija jau arī ir tikai tāda spēle, ko, izrādās, spēlē Jaunā VIENOTĪBA. Tāpēc mēs uzskatām, ka valdībai nav nekādu plānu, nav demogrāfijas plānu, medicīnai trūkst naudas, izglītībai trūkst naudas, nav vispār plāna, kā pelnīt.

Sakarā ar to, ka premjere neuzskatīja par vajadzīgu šodien ierasties uz demisijas pieprasījumu, mēs demisiju... esam iesnieguši un pieprasīsim arī nākamajā nedēļā.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Labvakar, klausītāji! Šodien svarīgs jautājums bija likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā”. Patiesībā jautājums ir septiņus gadus marinēts. Restrukturizācija, ko gribēja veikt... Un tas ir radījis haosu, jo visus šos septiņus gadus ostas nezināja, kā tām rīkoties. Mums ir trīs lielas ostas – Rīga, Ventspils, Liepāja –, bet problēma tā, ka tās kopā šobrīd jau tūlīt būs mazākas nekā viena pati Klaipēda. Tātad mēs redzam, ka mūsu ostās krītas kravu apgrozījums un nav skaidras stratēģijas, kā apdzīt Lietuvas un Igaunijas kolēģus. Un tas ir rezultāts tam visam haosam. Šobrīd bija jāpieliek punkts.

Liepāja tūlīt apsteigs pat Ventspili, kas ir forši Liepājai, bet tas ir nepiedodami Ventspilij, un jāpieliek punkts. Patīkami, ka šodien bija steidzamība šim jautājumam. Tātad vasaras... sesijas beigās mēs jau paspētu... lai vasarā ostas var jau izmantot... un rast risinājumus, kas pārvaldību mainītu. Mēs saskatām, ka pārvaldība ir jāpārņem... kā tas veiksmīgi ir Liepājas ostā un arī citās Eiropas Hanzas pilsētu ostās, kur ir trīs partneri. Veiksmes stāsts, ka ir trīs partneri, jo ir jābūt pašvaldībai iekšā, jābūt valstij iekšā un jābūt ir uzņēmējiem iekšā. Tikai šo trīs partneru kopīgā pārvaldībā var rasties labi risinājumi ostu attīstībai.

Šodien pietiekami pozitīvi bija tas, ka noraidīja nevajadzīgas izmaiņas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas, mūsuprāt... nu, ja tur ir strādājošs mehānisms, kāpēc jāmaina kaut kas, kas strādā, jo tā ir vienīgā osta Latvijā, kas mums ir tomēr ar pieaugošu tendenci, nevis ar negatīvu tendenci. Tā ka tur visas lietas pagaidām notiek labi.

Otrs bija APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums Siliņai... par “Rail Baltica”, jo visas valdības restarts bija bāzēts uz to, ka netika galā ar “Rail Baltica”. Nomainot kučierus, nekas nemainās, premjere netiek galā ar “Rail Baltica” jautājumu. Mēs jau redzam, ka tas ir izzudis no dienaskārtības, bet problēma nav pazudusi. Katrs Latvijas iedzīvotājs samaksās par šo lēmumu nepieņemšanu. Šobrīd lēmumi netiek pieņemti – tie ir miljonu zaudējumi katru dienu, un tās ir saistības un riski, kas iestāsies, es teikšu, ar garantiju. Mēs nonāksim situācijā, ka nauda būs jāaizņemas vēl un būs jāpaceļ nodokļi, ja mēs tā turpināsim, jo katrs šobrīd ir ķīlnieks tik sliktas šī projekta pārvaldības dēļ.

Iesniedzām pieprasījumu arī Ekonomikas ministrijai, jo līdzīgs haoss notiek ar siltumu. Mēs pēc atslēgšanās no Krievijas elektrības tīkla izpūšam siltumu gaisā, dedzināsim gāzi arī vasarā, lai balansētu tīklu... redzam, ka siltumu brutāli izpūš gaisā. Apjoms, ko izpūš gaisā, ir tik liels, ka visu Jelgavas dzīvokļu fondu varētu cauru gadu apsildīt par velti. Tas ir tik daudz... vienkārši mēs miljonus... ne tikai neekonomiski, bet neekoloģiski... izpūšam gaisā. Ekonomikas ministrija vienlaikus ir gan “Latvenergo”, gan “Rīgas siltuma” īpašnieks. Ir visas iespējas sakārtot šo jautājumu.

Finālā gribu pateikt, ka bija Evikas Siliņas demisijas pieprasījums. Domāju, tas ir pamatoti. Milzu problēma visā stāstā... premjeram šajos apstākļos, krīzes momentos, ģeopolitiskajos apstākļos ir jāpieņem lēmumi. Pat ja tie ir slikti, nepatīkami, sāpīgi, bet ir jāpieņem. Šī valdība un šī premjere izceļas ar to, ka pieņem zināšanai, bet lēmumus nepieņem. Rezultātā tas mums katram maksā dārgi – ar lejupslīdi, ar valsts parāda kāpumu, ar to, ka nav ideju, kā valsti izvilkt no šīs negatīvās spirāles. Tāpēc arī nespēj tikt galā ar “Rail Baltica”.

Nezinu, kā pārējiem kolēģiem... man liekas, rīt ir darbdiena. Gribu teikt: lai jums rīt ir forša, viegla darbdiena! Un tad jau... lai foršas brīvdienas! Kā redzam, laikam deputātiem brīvdienas sākas rīt.

 

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Mairita Lūse. Lūdzu!

 

M. Lūse (PRO).

Sveicieni izturīgākajiem klausītājiem! Noslēgumā nerunāšu par ostu reformu, par kuru jau kolēģi izteicās (iepriekšējā raidījumā “Frakciju viedokļi” kolēģis Kaspars Briškens izskaidroja PROGRESĪVO pozīciju), ne par debatēm sakarā ar Evikas Siliņas demisijas pieprasījumu (bija ļoti interesanti dzirdēt, kā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvji teica, ka viņi gada laikā Rīgā parādīs, kā viņi strādā... man šķiet, mēs Šlesera kungu darbībā esam redzējuši, lielākajai daļai Latvijas par labu tas nenāca). Vēlos parunāt par kādu likumprojektu, kas paslīdēja nepamanīts.

Tas ir PROGRESĪVO virzīts grozījums par draudu internetā ierobežošanu. Pastāstīšu šībrīža situāciju. Ja šobrīd kāds cilvēks, vai tas būtu politiķis, mediķis, žurnālists vai jebkurš cilvēks, kas ir paudis savu viedokli internetā, saņem publiskus draudus un vēršas par tiem policijā, policija vērtē šo draudu īstenošanas iespējamību. Vārdu sakot, es, dzīvojot tālu, varu draudēt, bet policijai pateikt, ka man nav bijusi vēlme šos draudus īstenot, un par šādiem draudiem es sodīts netikšu. Mēs vēlamies to labot, vēršot uzmanību uz to, ka tad, ja draudi izskan publiski virtuālajā vidē, tie ir kaitīgi pat tad, ja šo draudu izteicējam nav bijusi vēlme šos draudus īstenot. Vienkāršoti izsakoties, kad draudi izskan virtuālajā vidē, tie kļūst virāli – tos redz daudzi cilvēki, un tie ietekmē ne tikai abas iesaistītās puses, bet arī visus pārējos.

Šim jautājumam ir pievērsuši uzmanību gan žurnālisti, uzsverot, ka viņiem aizvien grūtāk ir publiski izteikties, ņemot vērā, ka saņemto draudu apjoms ir vienkārši nesamērīgs, gan mediķi, kuri ir teikuši, ka aizvien grūtāk ir runāt publiski par vakcīnu jautājumiem. Tā ka šajā jautājumā vēlamies sakārtot situāciju, skaidri pasakot, ka, ja tu draudi publiski, ja izsaki aicinājumu veikt paškaitējumu vai vienkārši aicini veikt vardarbību, par šiem draudiem jāsoda.

Es zinu, ka tūlīt kāds iedomāsies teikt: vai tad šī nav vārda brīvības ierobežošana? Vienkāršoti izsakoties, tos, kurus uzskatām par muļķiem, varēsim saukt par muļķiem arī turpmāk. Šajā likumprojektā mēs ļoti skaidri norādām, ka runa ir nevis par kritiku, bet par konkrētiem draudiem.

Interesanti, ka par šo tēmu ir izteikušies arī vairāki politiskās opozīcijas spēki – ka viņi izjūt, ka tiek draudēts viņiem un viņu bērniem. Ceru, ka šis likumprojekts saņems plašu atbalstu. Es teiktu, ka šī ir daļa no plašāka darba, ko mēs veicam ar lielajiem soctīkliem, jo sekojam līdzi... Esam aicinājuši Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju strādāt pie grozījumiem, lai policija varētu vērsties pie lielajiem soctīkliem un lūgt viņiem atklāt, kas ir šo komentāru autori, jo šobrīd policijai šīs iespējas ir ierobežotas.

Arī Mediju politikas apakškomisijā, kuru es vadu, tuvākajā laikā runāsim par to, kā mēs īsti sazināmies ar lielajiem soctīkliem, jo ir dažas iestādes, kas to dara ļoti labi, piemēram, NEPLP, kas ļoti aktīvi strādā pie tā, lai Latvijā netiktu rādīti sankcijām pakļauti telekanāli un raidījumi, tajā skaitā tiešsaistē, bet ne visos jautājumos mēs esam tik aktīvi. Bieži vien arī valsts iestādes nezina (atkal tā vienkāršoti izsakoties), kuram rakstīt e-pasta vēstuli un kādus vārdus izmantot, lai tiktu tādu mediju milžu kā “Facebook”, “Signal”, “Telegram” un citu sadzirdētas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Mairitai Lūsei no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!