Frakciju viedokļi
2025. gada 22. maijā
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un deputāti jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Viesturam Zariņam. Lūdzu!
V. Zariņš (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir aizvadīta kārtējā Saeimas sēde, un, ja man prasītu, ar ko šī sēde atšķīrās no pārējām sēdēm, es teiktu, ka ar katru nākamo sēdi aizvien vairāk jūt tuvojamies 7. jūniju. Tātad ļoti jūtam priekšvēlēšanu gaisotni, un es aicinu politikas vērotājus un iedzīvotājus ļoti uzmanīgi klausīties un skatīties, ko dara politiķi, jo šajā laikā ļoti bieži tiek iesniegti lēmumu projekti, likumprojekti, kas satur acīmredzamu populismu. Ir jābūt ļoti vērīgiem.
Saeimas sēdē šodien mēs apstiprinājām Ilonu Sabīni Sviķi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Kāpēc es to uzsveru? Nav noslēpums, ka mums valstī ļoti trūkst tiesnešu, un katru reizi, kad mēs Saeimā apstiprinām kādu tiesnesi, tas ir tāds kā cerības stariņš.
Šodien Saeimā bija paredzēts noklausīties Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada ziņojumu un pēc tam būtu sekojušas debates, bet tiesībsargs veselības stāvokļa dēļ diemžēl nevarēja ierasties. Daudzi deputāti par to bija ļoti sarūgtināti, jo šāda veida debatēm deputāti parasti ļoti gatavojas. Novēlu Jurim Jansonam labu veselību, lai viņš drīzākajā laikā varētu apmeklēt Saeimu un sniegt mums šo ziņojumu.
Par izskatītajiem likumprojektiem. Viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kam es gribētu pievērsties, bija likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”, ko šodien apstiprinājām trešajā, galīgajā, lasījumā. Likums paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem tiesības pašaizsardzībai pielietot gāzes baloniņus – lai aizsargātu gan sevi, gan citus pret uzbrukumu vai tā draudiem. Grozījumi paredz arī to, ka šiem darbiniekiem būs jānēsā ķermeņa kameras, līdz ar to viņi varēs justies daudz drošāk. Vai šī ir problēma? Šī tiešām ir aktuāla problēma, jo neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki regulāri cieš no dažādu personu uzvedības – gan no to personu, kuras viņi glābj, gan no to personu, kas ir līdzās tiem, kurus glābj. Cerams, ka šādā veidā... situācija uzlabosies.
Šodien bija arī lielas diskusijas par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Tādi svarīgākie punkti, kurus es gribētu pieminēt. Sākotnēji – kāpēc šādi grozījumi tika izdarīti? Tie tika sagatavoti pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma. Tie bija vairāk tehniski priekšlikumi, bet politiskās partijas, izmantojot izdevību, ierosināja daudz vairāk grozījumu, kas tika skatīti gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan Saeimas sēdē.
Būtiskākās lietas, kam es gribētu pievērst uzmanību. Ir paredzēts, ka biedru skaits partijās... tām partijām, kuras pieteiksies Saeimas vēlēšanām, biedru skaits palielināsies no 500 biedriem, kā tas bija līdz šim, uz 1000 biedriem. Diskusijās izskanēja, vai mēs gribam apkarot sīkpartijas. Patiesībā nē.
Zīmīgi, ka šo priekšlikumu neiesniedza neviena no partijām, kuras ir plaši pārstāvētas... ar biedru skaitu... bet to iesniedza neatkarīgs deputāts... priekšlikumu, kurš daudz tika apspriests, un tika izlemts, ka ir jāstiprina partijas, lai nav tā, ka uz vēlēšanām tiek izveidotas kabatas formāta partijas ar minimālu biedru skaitu un pēc ievēlēšanas Saeimā tās vienkārši izjūk. Partijām tomēr ir jābūt kādai pēctecībai, un mēs ceram, ka šie 1000 biedri, kuri turpmāk tiks prasīti, to veicinās.
Ir paredzēts, ka varēs iesniegt par pieciem kandidātiem vairāk par ievēlējamo kandidātu skaitu no katra apgabala. Līdz šim tie bija trīs kandidāti. Ko tas dos? Tas dos to, ka partiju sarakstos būs lielāka konkurence un vēlēšanu procesā mēs iesaistīsim lielāku cilvēku skaitu, jo, kā zināms, katrs cilvēks, kas piedalās vēlēšanās, piesaista kādu vēlētāju loku.
Ir paredzēts ka nākotnē priekšvēlēšanu programmā varēs iesniegt 10 000 rakstu zīmes, līdz šim – 4000 rakstu zīmes. Tātad partijas varēs izteikties daudz konkrētāk, nebūs jāsaīsina, jāaprauj un dažu brīdi pat jāiet pretī literāriem...
Plašas diskusijas izraisīja priekšlikums piešķirt ārvalstīs dzīvojošajiem tiesības izvēlēties, par kuru apgabalu viņi vēlas balsot. Šis priekšlikums radās tāpēc, ka līdz šim ārzemēs dzīvojošie varēja balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu, bet, tā kā uz ārzemēm ir izbraukuši arī no citiem vēlēšanu apgabaliem, tad viņiem varētu dot iespējas balsot arī par citiem apgabaliem. Šis priekšlikums atbalstu neguva, jo tas nebūtu godīgi attiecībā pret Latvijas vēlētājiem, kuriem šādu iespēju nav, jo atbraukt uz vēlēšanām no Berlīnes reizēm ir lētāk un vienkāršāk, nekā no Alūksnes aizbraukt nobalsot uz Kurzemes vēlēšanu apgabalu.
Tas būtu īsumā viss, ko vēlējos pateikt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Viesturam Zariņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds deputātam Uģim Mitrevicam no frakcijas “Nacionālā apvienība”. Lūdzu!
U. Mitrevics (NA).
Paldies.
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimā tika skatīti, diskutēti un arī pieņemti vairāki lēmumi, kas ir svarīgi sabiedrībai un par kuriem iestājās arī “Nacionālā apvienība”. Minēšu dažus no tiem.
Viens no tādiem ir frakcijas “Nacionālā apvienība” piedāvātie grozījumi Imigrācijas likumā, rosinot nepagarināt un neizsniegt jaunas uzturēšanās atļaujas tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā izdarījuši kriminālpārkāpumu, kā arī mēs rosinām atteikt uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu, ja ārzemnieks iepriekšējās uzturēšanās atļaujas darbības laikā Latvijā ir sodīts par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā. Paldies kolēģiem – šie grozījumi Imigrācijas likumā pirmajā lasījumā tika atbalstīti.
Tas, ko mēs rosinām, ir pamatoti. Ir zināmas vairākas valstis, kurās pret šādiem uzturēšanās atļauju lietotājiem... valstī esošiem citu valstu pilsoņiem... izturas daudz bargāk, kriminālsodāmības gadījumā viņus izraidot. Ir dzirdēts, ka pie... trešā administratīvā soda viņiem ir jāpamet valsts un uzturēšanās atļauja tiek anulēta. Mūsu priekšlikums ir samērīgs, jo tas paredz, ka šādas personas var turpināt uzturēties valstī, tomēr turpmāk pagarināt šādas uzturēšanās atļaujas vairs nav iespējams. Tamdēļ diskusijā par samērīgumu mēs sakām: tas ir ļoti samērīgi. Un ir vēl daudz bargāki principi citās valstīs. Zināms, ka Latvijā ir ap diviem tūkstošiem krimināli sodītu ārvalstnieku, pārsvarā tie ir Krievijas, Baltkrievijas pilsoņi.
Arī Valsts drošības dienests publiskajā pārskatā par 2024. gadu norāda, ka biežākais kriminālprocesa ierosināšanas iemesls pērn bija naida runa Krievijas agresijas un interešu atbalstam.
Tā ka “Nacionālā apvienība” tiešām ir gandarīta, ka šobrīd mūsu priekšlikums pirmajā lasījumā ir apstiprināts, jo atbildīga imigrācijas politika ir viens no stūrakmeņiem mūsu valsts drošībai un valsts pastāvēšanai.
Tāpat noteikti jāpiemin – “Nacionālā apvienība” šodien ir gandarīta, ka tika pieņemts likums “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”. Te gan mēs balsojuma motivācijā paudām neizpratni un nožēlu, ka Saeima nav bijusi vienota lēmumā visos trijos lasījumos.
Kā jau mēs norādījām balsojuma motivācijā, sākotnējais valdības izstrādātais un iesniegtais likumprojekts paredzēja, ka turpmāk par sankciju pārkāpšanu būs ne tikai kriminālatbildība, bet arī administratīvā atbildība, kas tiešām ir diskutējams un vērā ņemams piedāvājums. Tomēr tas, kas tika piedāvāts tanī brīdī, bija nesamērīgi mazi administratīvie sodi. Protams, šādu projektu Ārlietu komisija un Saeima noraidīja.
Uz otro lasījumu, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju, Ārlietu komisija sagatavoja jau bargākus, adekvātus sodus, un Saeima otrajā lasījumā to apstiprināja.
Uz trešo lasījumu jau atkal parādījās mēģinājums pat desmitkārt samazināt administratīvo sodu juridiskajām personām par sankciju pārkāpšanu. Priekšlikumu iesniedza Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Ārlietu komisija, protams, šo priekšlikumu neatbalstīja, un tad tas tika atsaukts.
Tā ka tas, ko es sākumā teicu, ka mēs neesam bijuši vienoti un stingri savā nostājā, ir kaut kādā mērā nožēlojami, jo sankciju režīma mērķis ir būtiski vājināt agresorvalsts ekonomiku un spēju turpināt karadarbību pret Ukrainu. “Nacionālās apvienības” ieskatā, nekādi kompromisi te nav pieņemami, nav pieļaujams, ka caur Latviju uz Krieviju un citām trešajām valstīm nonāk preces, kas tiek izmantotas Krievijas karadarbības veikšanai pret Ukrainu.
Jā, vēl pieminēšu trešo lietu, ko jau kolēģis minēja, – likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. “Nacionālā apvienība” šodien atbalstīja priekšlikumu, ka tie ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi... Pēc pētījuma, tie ārvalstīs dzīvojošie mūsu pilsoņi, kas neņem dalību vēlēšanās (mēs zinām, ka piedalījušos procents ir ļoti mazs), atzīst, ka viens no diviem iemesliem ir tas, ka nevar vēlēt... nodot savu balsi par to apgabalu, par kuru iestājas šis mūsu pilsonis. Šobrīd visas balsis tiek atdotas Rīgai, par Rīgas kandidātiem, un tamdēļ “Nacionālā apvienība” atbalstīja, ka turpmāk šis princips tiek mainīts un ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi varētu balsot par to vēlēšanu apgabalu, no kura viņi nāk vai par kuru viņiem ir interese.
Diemžēl šis priekšlikums Saeimā likumprojekta otrajā lasījumā neguva atbalstu. Cerams, vēl uz trešo lasījumu būs iespēja pārrunāt ar pārējām frakcijām šo jautājumu un mēs tiešām paiesim pretim mūsu vēlētājiem, dodot iespēju viņiem ņemt dalību balsojumā par Saeimu.
Jā, kas svarīgi, arī vēl pāris citas lietas likumā tiks grozītas. Tur gan atbalsts tika gūts – jau pieminētais iespiedzīmju skaits vēlēšanu programmās, kas līdz šim bija 4000. Tas, sabiedrības un nevalstisko organizāciju skatījumā, bija tiešām par mazu, lai varētu noklāt visu laukumu, un par to tiešām iestājās partijas un politiskie spēki – palielināt zīmju skaitu uz 10 000. Tie, kas vēlēsies... tiem politiskajiem spēkiem būs plašāka programma Centrālās vēlēšanu komisijas ietvarā... uz vēlēšanām. Tas dos iespēju padziļināti uzzināt par partiju interesēm, nostāju un principiem, kurus viņi grib īstenot. Tiem, kas gribēs rakstīt īsākas vēlēšanu programmas, neviens to neliedz. 10 000 zīmes ir maksimālais, vairāk nekā divas reizes vairāk nekā šobrīd. Mēs atbalstījām šo principu, jo, manuprāt, tas vēlēšanu procesa kvalitātē ir ļoti svarīgi.
Šīs, “Nacionālās apvienības” ieskatā, noteikti ir tās svarīgākās lietas šodien, par kurām iestājas “Nacionālā apvienība” iedzīvotāju interesēs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Uģim Mitrevicam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamajam vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Kasparam Briškenam. Lūdzu!
K. Briškens (PRO).
Sveiciens visiem klausītājiem! Paldies arī kolēģiem par vairākām svarīgām lietām, kas jau ir iezīmētas. Es izmantošu savu laiku, lai pieskartos vienam no, manuprāt, svarīgākajiem šodienas Saeimas lēmumiem.
Saeimu beidzot ir sasniegusi ostu reformas likumprojektu pakete, tai skaitā apjomīgs likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā”, kas nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un jau nākamajā nedēļā mēs uzsāksim šo būtisko grozījumu skatīšanu.
Mazliet atskats vēsturē. Pirms vairāk nekā 10 gadiem, apmēram 2012. gadā, Latvijas ostas pārkrāva vairāk nekā 70 miljonus tonnu dažādu kravu. Trīs ceturtdaļas no šīm kravām bija Krievijas ogles un naftas produkti, un šādā narkotiskā atkarībā no mūsu agresīvā kaimiņa dabas resursu tranzīta bija nostādīta faktiski visa mūsu pārvadājumu nozare, tai skaitā “Latvijas dzelzceļš”, protams, ostas, lielie termināļi. No tā ilgus gadus labumu guva, es teikšu tā, šaura oligarhiska biznesa, politbiznesa darboņu kārta, kam, protams, bija ļoti liela ietekme uz Latvijas politiku. Ļoti daudz investīciju Latvijas transporta infrastruktūrā tika novirzīts tieši šīs – tranzīta transporta – infrastruktūras attīstībai, un nereti tas notika uz, piemēram, pasažieru pārvadājumu infrastruktūras, mūsu staciju, mūsu peronu rēķina.
Šobrīd mēs esam pamodušies pilnīgi jaunā realitātē. Kravas ir pazudušas ne tikai tāpēc, ka mūsu agresīvais kaimiņš izvērsa pilna mēroga agresiju Ukrainā, bet faktiski tas bija prognozējams jau gandrīz pirms 10 gadiem, ka Latvijai Krievijas resursu kravas vienā brīdī būtiski samazināsies. Šobrīd esam vēsturiski ļoti nozīmīgā brīdī, kad mums ir ne tikai jāatrod jauns ostu pārvaldības modelis, bet faktiski arī jauns biznesa modelis.
Tas, ko mēs piedāvājam... un es zinu, ka Satiksmes ministrija ir strādājusi vairāk nekā pusotru gadu, tai skaitā ar mūsu politiskajiem kolēģiem, ar nozares partneriem, lai izstrādātu kompromisa piedāvājumu. Mēs vēlamies iet prom no deviņdesmito gadu pārvaldības metodēm, kad dominēja ekonomiski jaudīgie grupējumi, kad nereti amatus ostās ieņēma politiķi, ierēdņi. Ir jāiet uz profesionālu pārvaldību, ir 21. gadsimta divdesmitie gadi, un tieši tas ir tas modelis, ko Satiksmes ministrija piedāvā.
Mēs piedāvājam ostu pārvaldībā iecelt konkursos atlasītus profesionāļus. Mēs noteikti vēlamies, lai ostu pārvaldībā valstij ir izšķirošā ietekme, bet vienlaikus – lai ostu pārvaldībā atgrieztos arī pašvaldību nominēti, konkursos atlasīti profesionāļi un lai šī sadarbība uzlabotos. Bet pilnīgi noteikti neatgriezties pie deviņdesmito gadu modeļa, pie Ušakova, Amerika, Loginova modeļa vai Ventspils tranzītkaru neefektīvā modeļa, bet iet uz modernu, rietumniecisku pārvaldību, tai skaitā iesaistot arī uzņēmējus, tiešā veidā ļaujot visiem vienlīdzīgi – nevis kādai priviliģētai uzņēmēju grupai, bet visiem vienlīdzīgā veidā – ietekmēt ostu lēmumus.
Ļoti svarīgi šajā ostu reformā ir nodrošināt to, lai mūsu ostās sāktu saimniekot efektīvāk un koordinētāk. Ir virkne pakalpojumu, kurus mūsu ostas varētu veikt kopīgi, – vai tie būtu hidrogrāfijas pakalpojumi, vai kuģu loču pakalpojumi, vai avāriju seku likvidācija, ledlaužu pakalpojumi, padziļināšanas pakalpojumi. Katrai ostai nav jāveido sava flote, savs tehniskais aprīkojums. Mēs noteikti varam strādāt gudrāk. Tāpēc likuma grozījumi paredz arī šāda veida daudz ciešāku sadarbību.
Ļoti svarīgi ir arī ar kuģošanu un tiešo darbību saistītās ostas teritorijas nodalīt no industriālajām teritorijām. Svarīgi, lai speciālo ekonomisko zonu darbība, kur attīstās jaunas rūpnīcas, loģistikas darbība, dažādas pievienotās vērtības darbības, tomēr nebūtu vienā maisā ar ostas pamatdarbību. Tieši pamatdarbībai nepieciešamā teritorija būtu izdalāma. Un tur, protams, arī šī jaunā pārvaldes institūcija, kas ļauj ostas izmantot kā daļu no valsts stratēģiskās infrastruktūras... Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka osta nav tikai vienas pašvaldības osta, osta ir daļa no visas valsts kopējās transporta sistēmas.
Visbeidzot, es mazliet pieskaršos arī ostu biznesa modelim. Es ļoti ceru, ka šis Krievijas tranzīta atkarības laikmets nekad vairs neatgriezīsies un tā vietā mēs vairāk strādāsim ar sabiedroto piegāžu ķēdēm, sabiedroto kravām (vai tie būtu ASV kravu piegādātāji, vai Ziemeļvalstis, vai Vācija). Izmantojot savu ģeogrāfiju, mēs turpināsim kalpot arī kā tilts uz, piemēram, Centrālāzijas valstīm, bet vienlaikus neaizmirstam arī par to, ko savulaik tranzītbizness pilnībā ignorēja, – iekšzemes kravas, īpaši no reģioniem, kas atrodas tālu no ostām, vai tā būtu Latgale, vai Ziemeļvidzeme, Igaunijas pierobeža. Arī tur ir liels potenciāls gan graudu kravām, gan kokrūpniecības kravām. Arī visas tās fūres, kas brauc un bojā mūsu ceļu infrastruktūru, būtu iespējams pārcelt uz dzelzceļu nākotnē, veidot atbilstošu infrastruktūru un tālāk jau nogādāt ostā.
Vēl viena ļoti nozīmīga joma ir militārā mobilitāte. Liepājā taps vairāk nekā 100 miljonu vērts jauns NATO terminālis. Arī šī kopējā militārā apgāde un mūsu loģistikas sistēmas pielāgošana aizsardzības spēju stiprināšanai ir viena no prioritātēm.
Tāpat viss, kas ir saistīts ar nākotnes atjaunīgo resursu enerģētikas attīstību jeb vēja parku izveidi. Par to šodien Saeimā bija padziļināta un emocionāli piesātināta diskusija, bet es noteikti redzu mūsu ostas kā atbalsta platformu tieši šādu liela apjoma vēja parku izveidei, tai skaitā atkrastē, tai skaitā sadarbībā ar mūsu kaimiņvalstīm – Igauniju, Lietuvu, Zviedriju –, tai skaitā veidojot starpsavienojumus, nākotnē attīstot ūdeņraža tehnoloģijas. Un šeit mūsu ostām patiešām ir ļoti nozīmīga loma, ko spēlēt.
Un pēdējais, kur dažas mūsu ostas ir bijušas pietiekami sekmīgas, ir industriālā darbība – piesaistīt speciālajās ekonomiskajās zonās rūpnieciskās investīcijas. Pamatā tās visas ir vērstas uz eksportu, līdz ar to uzņēmējiem ir ļoti izdevīgi atrasties tiešā ostu tuvumā un izmantot ostas, lai savu produkciju nogādātu eksporta valstīs. Tas ir tas virziens, kurā mums vajadzētu strādāt un fundamentāli aizmirst par jebkādu atkarību no austrumu tranzīta.
Es ļoti ceru, ka strādāsim konstruktīvi, ka nebūs mēģinājumi sabotēt piedāvāto ostu reformu, nebūs centieni mēģināt atgriezties deviņdesmitajos gados. Jāskatās nākotnē, jāstrādā progresīvi, un tāpēc mūsu ostas nākotnē turpinās būt ļoti svarīga stratēģiska nozare visu mūsu labklājībai.
Liels paldies.
Vadītāja. Paldies Kasparam Briškenam no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamā runās deputāte Jekaterina Drelinga no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien izskatījām vairākus likumprojektus. Kā kolēģi jau minēja... un mūsu frakcijai viens no interesantākajiem un sāpīgākais jautājums bija kolektīvais iesniegums “Par Latviju bez vēja parkiem”.
Vēja turbīnas un masīvas konstrukcijas, kas būtiski maina Latvijas dabisko ainavu, īpaši lauku reģionos un piejūras zonā, samazina gan tūrisma pievilcību, gan vietējo iedzīvotāju estētisko komfortu. Troksnis un vibrācija izraisa iedzīvotāju diskomfortu, kā arī pasliktina dzīves kvalitāti. Jau vairākos pētījumos ir pierādīts, ka vēja parki savā tuvumā iznīcina floru un faunu. Mums ir jāņem piemērs no Lietuvas, kura savu vēja parku ceļ blakus robežai, kas ir mazāk apdzīvota.
Kā arī iniciatīva parāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret vēja parku celšanu. Šis likumprojekts tiek virzīts bez pietiekamas sabiedrības informēšanas un vietējo iedzīvotāju piekrišanas, veicinot sabiedrības neuzticēšanos.
Tāpēc, ņemot vērā visus faktus, mēs neatbalstījām Latvijas iedzīvotāju... mēs atbalstījām iedzīvotāju iniciatīvu.
Paldies par uzmanību, un jauku nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!
U. Augulis (ZZS).
Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki likumprojekti un iesniegti jauni.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija bija sagatavojusi likumprojektus “Grozījumi Būvniecības likumā” un “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”, un Saeimas vairākums atbalstīja to nodošanu komisijai. Šie priekšlikumi tika iesniegti ar mērķi, lai, vēloties saņemt būvatļauju kulta ēku būvniecībai, tiktu rīkoti vietējo pašvaldību referendumi, kas, mūsuprāt, vietējām kopienām, pašiem cilvēkiem, dotu iespēju (cerams, Saeimas turpmākie lēmumi dos šo iespēju) izvēlēties referendumā, vai viņi vēlas savā teritorijā kādas kulta celtnes, piemēram, vai iedzīvotāji vēlas, lai viņu teritorijā tiek būvēta mošeja vai līdzīgas kulta celtnes.
Saeima mūsu priekšlikumus gan Būvniecības likumā, gan Vietējo pašvaldību referendumu likumā atbalstīja. Protams, žēl, ka bija politiskie spēki, kas iestājās “pret”, tai skaitā koalīcijas frakcija PROGRESĪVIE, kas acīmredzot nevēlas dot savai tautai, saviem iedzīvotājiem iespēju pašiem izlemt, bet ir vēlme to kaut kādā veidā noteikt no augšas.
Nākamais, kam es gribu pieskarties, ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Zaļo un Zemnieku savienība bija sagatavojusi priekšlikumus par to, lai tie mūsu cilvēki, kas dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, diaspora, Latvijas pilsoņi, kas ir ārzemēs, varētu balsot ne tikai par Rīgu (viņu balsis tiek pieskaitītas Rīgai), bet balsot par cilvēkiem no tiem reģioniem, no kuriem viņi ir izbraukuši, – vai tā ir Latgale vai Zemgale, Vidzeme, Kurzeme. Lai šie cilvēki savu balsi varētu nodot par konkrētiem politiskajiem spēkiem, konkrētiem cilvēkiem reģionos, bet tas Saeimā diemžēl ar vairākumu netika atbalstīts. Mēs turpināsim darbu ar šādiem vai līdzīgiem grozījumiem, lai mūsu cilvēkiem ārpus Latvijas būtu iespēja balsot par konkrētu reģionu, no kura cilvēks ir izbraucis... vai kādu citu apstākļu dēļ atrodas ārpus Latvijas teritorijas robežām.
Vēl viens jautājums, kas tika gaidīts ilgstoši un beidzot ir nonācis līdz Saeimai, – tas ir likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā”. Ir prieks, ka Saeima nodeva šo likumprojektu skatīšanai komisijā, bet būs pietiekami liels darbs ar nepieciešamajiem precizējumiem, lai likums tiešām būtu jēdzīgs un tiktu ieviests dzīvē. Ir daudz dažādu stereotipu, aizspriedumu attiecībā uz ostām, ostu darbu, bet, mūsuprāt, Saeimai ir iespējas šo lietu sakārtot pietiekami ātrā tempā, lai ostas varētu strādāt normālos režīmos, lai ostām būtu saprotama pārvaldība, jo kopumā, redzam, visās mūsu ostās ir kravu kritums. Ceru, ka Saeimas deputāti būs pietiekami atbildīgi, lai šos jautājumus varētu virzīt ātrā tempā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Uldim Augulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajai vārds deputātei Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!
R. Petraviča (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija garas debates sakarā ar iesniegto iniciatīvu “Par Latviju bez vēja parkiem”.
“ManaBalss.lv” tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, un tas ir saprotams, jo cilvēki ir neapmierināti ar straujo vēja parku izbūvi Latvijā. Neizpratni rada, vai tiešām valdība atļaus desmitiem 300 metru augstu monstru, kas ir apmēram Zaķusalas televīzijas torņa augstumā, izbūvi pie viņu mājām, izcērtot mežus vai sabojājot skaisto jūras piekrastes ainavu. Un ne jau tikai ainava tiek bojāta. Kā debatēs un diskusijās tika norādīts, strauji krītas nekustamo īpašumu vērtība, jo neviens negrib dzīvot zem vēja monstru spārniem. Tiek sagandēta daba ar simtiem tonnu betona, ir apdraudējums putnu sugām un ietekme arī uz cilvēku veselību.
Arī tur, kur notiek publiskās apspriedes par vēja parku attīstību, cilvēkos valda pilnīga neizpratne, kam tas Latvijā ir vajadzīgs, cik tas maksās un kāpēc tik brutāli izturas pret Latvijas dabu un vidi. Pats galvenais – kā tas ietekmēs vietējos cilvēkus, mūsu veselību un sadzīvi, vai galu galā elektrība kļūs lētāka, vai tas izrādīsies kārtējais OIK, par ko mēs dārgi samaksāsim un rezultātā iegūsim dārgāku elektrību, jo par elektrības balansēšanu, jau tagad ir skaidrs, mēs maksāsim daudz vairāk, nekā tika solīts pirms tam. Kāda vispār ir objektīvā vajadzība pēc vēja parkiem?
Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem cilvēki cer saņemt atbildes. Atrunas, ka varbūt no 10 projektiem tiks izbūvēts tikai viens, – tie ir pieņēmumi, tikpat labi var izbūvēt visus. Tā nav atbilde, ko cilvēki sagaida.
Līdz ar to mūsu partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīja šīs iniciatīvas tālāko virzību. Deputātu vairākums neatbalstīja, un diemžēl šī iniciatīva tālāk netiks virzīta.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi lēmuma projektu “Par nekavējošu valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu par 30 %”. Ja ierēdņi paši sevi negrib atlaist, tad ir jāiejaucas Saeimai. 30 procentu samazināšanu neviens pat nejutīs. Kā piemēru mēs debatēs minējām Sabiedrības integrācijas fondu, kurš tērē naudu, lai uzpirktu medijus, tikmēr mūsu ārējais parāds ir sasniedzis 20 miljardus, un nākamajā gadā būs jāmaksā jau 630 miljoni tikai par šī parāda apkalpošanu un procentiem.
Ja nav ideju, kā pelnīt, ir jāsamazina izdevumi. Ierēdņi nav pārdzīvojuši nevienu krīzi, viņi algu saņem neatkarīgi no krīzēm. Turpretim privātuzņēmējs nevar strādāt ar zaudējumiem, nevar katru gadu aizņemties pa diviem miljardiem un šķiesties ar naudu. Nekas netiek darīts, lai samazinātu uzblīdušo publisko valsts pārvaldes aparātu. Lai gan bija frakcija, konkrēti – JAUNĀ VIENOTĪBA, kas nosauca šo lēmuma projektu par populistisku... tās esot muļķības... piesaucot policistus, skolotājus un ugunsdzēsējus, kuru skaits ir mazs un kurus neviens nemaz netaisās atlaist. Bet, ja salīdzina sabiedriskajā sektorā nodarbināto attiecību pret 1000 nodarbinātajiem, tad Eiropas Savienībā tie ir 174, bet
Latvijā – 362.
Vēl mēs šodien iesniedzām lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”, jo nu jau otrā Jaunās VIENOTĪBAS vadītā valdība mokās ar ideju trūkumu, nespēj tikt galā ar ekonomisko krīzi, inflāciju un pārtikas cenu kāpumu, piedzīvojam labklājības lejupslīdi, netiek galā ar birokrātijas apkarošanu, projekta “Rail Baltica” un “airBaltic” administrēšanu. Rezultātā Latvijas parāds ir sasniedzis 20 miljardus eiro, esam pietuvojušies valsts maksātnespējai.
Paldies, tas man īsumā par šodienu viss.
Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai.
Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs deputāts Juris Viļums no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Esmu septītais runātājs, pārstāvu APVIENOTO SARAKSTU. Pirmais runātājs (tas bija pirms kādas pusstundas) minēja, ka opozīcijas partijas nodarbojas ar populismu. Man jāteic, ka diemžēl bieži vien arī valdības partijas nodarbojas ar darbībām, kuras citādāk nevar nosaukt kā tikai par tukšu populismu. Bet par šīsdienas galvenajām lietām centīšos pavisam, pavisam īsi.
Pirmām kārtām APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza pieprasījumu valdības vadītājai un ārlietu ministrei par atsevišķu sankciju atcelšanu dažiem Krievijas pilsoņiem Eiropas Savienības līmenī. Mums ir jautājums: kāpēc Latvija nav iebildusi pret šādu sankciju atcelšanu? Gribam zināt, kurš ierēdnis vai kurš politiķis ir bijis pie tā lēmuma pieņemšanas un kāpēc nav aktīvi iesaistījies, aktīvi oponējis šādam lēmumam.
Otra lieta – par vēja parkiem. Cienījamie radioklausītāji, ļoti lūdzu jūs izvērtēt katru opozīcijas vai pozīcijas skaļo paziņojumu par kādu tēmu – vai tas ir kovids, vai tie ir vēja parki, vai kāda cita tēma. Reti uz jautājumu ir īsa
atbilde – jā vai nē. Par vēja parkiem runājot – mēs nevaram tos pilnībā aizliegt, bet valstij jābūt skaidrai enerģētikas stratēģijai, nosakot, kurās vietās var celt vēja ģeneratorus un kurās nevar.
Starp citu, manam vectēvam pirms Otrā pasaules kara bija maziņš vēja ģenerators, un viņš ar diviem akumulatoriem varēja nodrošināt sev mājās pastāvīgu apgaismojumu. Mums ir jāizmanto vēja un saules enerģija, bet tas ir jādara prātīgi.
Frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS bija iesniegusi vairākus priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, lai veicinātu katra, arī tavu, cienījamais radioklausītāj, dalību vēlēšanās, jo ir ļoti svarīgi, lai vēlēšanās piedalās katrs pilsonis. Atgādināšu, ka Satversmes sapulces vēlēšanās, kuras notika vairāk nekā pirms 100 gadiem, piedalījās 84,9 procenti vēlētāju. Mēs redzam, ka mūsdienās katrās vēlēšanās – gan pašvaldību, gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās – šis skaitlis ir būtiski mazāks. Un mūsu priekšlikumi bija par to, lai būtu vieglāk nobalsot par savu vēlēšanu apgabalu. Ja tu dzīvo Rīgā, tu varētu nobalsot attiecīgi par Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales vēlēšanu apgabalu. Ja dzīvo ārpus Latvijas, lai ir iespēja balsot ne tikai par Rīgas potenciālajiem deputātiem, bet arī par citu vēlēšanu apgabalu deputātiem.
Visbeidzot gribu pieminēt to, ka šodien Saeimā bija iespēja noskatīties Ukrainas filmu par bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības Ukrainā. Tas tiešām bija ļoti aizkustinošs stāsts. Runājot par Ukrainu, man jums ir jāatgādina trīs vārdi, uzvārdi – Vitālijs Smirnovs, Edgars Platonovs un Ņikita Tarenovs. Visi trīs ir Latvijas piederīgie, kuri diemžēl ir gājuši bojā Ukrainā, cīnoties par Ukrainas un mūsu brīvību.
Tātad no politiķiem gaidīsim nevis garas runas, bet konkrētu rīcību gan mūsu valstī, gan starptautiski saistībā ar drošību.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!
