Frakciju viedokļi

2025. gada 15. maijā

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un deputāti tajā jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

 

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs tikko pabeidzām Saeimas sēdi un paspējām izskatīt vairākus jautājumus. Par visiem nevarēšu pastāstīt, bet sākšu, manuprāt, ar svarīgo.

Šodien mēs pieņēmām lēmumu... un apstiprinājām amatā Augstākās tiesas priekšsēdētāju Strupiša kungu. Šajā amatā viņš strādā kopš 2020. gada, un šodien viņš ieguva mandātu, lai turpinātu darbu, strādātu vēl piecus gadus un stiprinātu mūsu tiesu varu.

Šodien mēs arī pieņēmām grozījumus, kas paredz, ka lauksaimnieki jau šogad varēs vairāk izmantot marķēto dīzeļdegvielu.

Tika pieņemti grozījumi, kas paredz, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā.

Izskatījām arī grozījumus Krimināllikumā, kuri skar dažādus jautājumus. Grozījumi stāsies spēkā 10. jūnijā, un es mēģināšu vienkāršiem vārdiem pateikt, kas mainīsies.

Pirmais jautājumu bloks saistīts ar sankcionētajām precēm. Mēs veicam saskaņošanu un harmonizāciju ar tiesību normām, kas paredz atbildību un regulē šo kārtību, saskaņojam to ar citu Eiropas valstu regulējumu. Ja preču vērtība nebūs lielāka par 10 tūkstošiem eiro, tad būs administratīvā atbildība; ja to vērtība būs lielāka vai ja būs speciālas vielas, piemēram, ar kādu militāru nozīmi, tad būs kriminālatbildība.

Ir pieņemti grozījumi, kas attiecas uz atbildību par neatļautām darbībām ar tabakas izstrādājumiem. Patlaban ir atbildība par aizliegtām darbībām ar cigaretēm un cigarellām. Mēs zinām, ka ir parādījušies dažādi jauni produkti, jaunas preces, tā saucamie veipi, salti un dažādi šķidrumi. Izveidojas situācija, ka atsevišķos gadījumos – pie zināmiem lieliem apmēriem – cilvēku sauc pie kriminālatbildības, citos gadījumos kriminālatbildības nav. Veselības ministrija izstrādāja un iesniedza priekšlikumus, mēs trijos lasījumos tos izskatījām un šodien galīgajā lasījumā pieņēmām grozījumus.

Es gribu teikt paldies kolēģiem un ekspertiem, kas palīdzēja pilnveidot manu priekšlikumu, kas paredz, ka turpmāk mēs citādāk reaģēsim uz gadījumiem, kad transportlīdzekļa vadītājs pēc tam, kad viņu lūdz apturēt transportlīdzekļa kustību, turpina braukšanu un brauc agresīvā veidā. Patlaban gan par agresīvu braukšanu, gan par nepakļaušanos policijas prasībām ir paredzēta administratīvā atbildība. Bet mēs zinām, ka ir pat letāli gadījumi, kad transportlīdzekļu vadītāji, lai izvairītos no kontakta ar policistiem, uzņem ātrumu, brauc, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, un rezultātā iet bojā gājēji un velosipēdisti. Turpmāk par to būs kriminālatbildība, un mēs paredzam, ka par šādu pārkāpumu būs iespēja piemērot arī brīvības atņemšanu.

Ir izdarīti grozījumi arī likuma pantā, kas paredz pastiprināt atbildību gadījumos, ja ieslodzījuma vietās tiek nodoti aizliegti priekšmeti. Mēs daudz diskutējām, meklējām risinājumu, un turpmāk atbildība tiks pastiprināta.

Paldies par uzmanību. Es domāju, ka mani kolēģi pastāstīs arī par citām aktualitātēm.

 

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es pievienojos visai frakcijai APVIENOTAIS SARAKSTS, kas apsveica Strupiša kungu ar pārapstiprināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Veiksmi darbā! Droši vien visi Latvijas iedzīvotāji, gan tie, kuriem ir saistība ar tiesām, gan tie, kuriem nav saistības ar tiesām, grib, lai Latvijā būtu taisnīgas tiesas, lai lietas tiktu izskatītas ātri un lai nebūtu precedentu... mēs dažus Latvijā zinām... velkas gadiem un gadu desmitiem.

Šodien ir starptautiskā Višivankas diena, un man prieks, ka daudzi Saeimas deputāti – ne tikai no manas, bet arī no citām frakcijām – nāca uz darbu višivankā – ukraiņu nacionālajā kreklā, kas simboliski kalpo kā tāds bruņukrekls. Ukraiņi šobrīd, cīnoties pret Krievijas iebrukumu viņu dzimtajā zemē, cenšas sevi aizstāvēt, un tādējādi mēs, protams, simboliski atbalstām Ukrainu.

Šonedēļ Saeimā notika īpašs pasākums, kurā mēs uzklausījām Krimas tatārus. Viņi dalījās ar savu nu jau gadu desmitu pieredzi par izsūtīšanu 1945. gadā. Arī šobrīd viņus ļoti bažīgus dara runas pasaulē, ka varbūt pamieru Ukrainā varētu noslēgt ar tādiem nosacījumiem, ka daļa teritorijas Krievijai tiktu atdota, uzdāvināta. Un tas saslēdzas ar to, ka arī mums ir jārūpējas par mūsu drošību, nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst mūsu valsts maliņas... nomales. Zinām, ka savulaik mēs (jāsaka, diemžēl) esam atdevuši Abreni, cerēdami uz ātru līguma noslēgšanu par robežu nostiprināšanu. Bet, kā redzam, Krievijas Federācija gadu desmitiem ir bijis drauds un diemžēl, es pieļauju, būs arī turpmāk. Neviens līgums, neviens pamiera līgums nevar būt drošības garantija.

Šodien ir arī Starptautiskā ģimenes diena. Sveicu visas Latvijas ģimenes, katru, kam ir bērni, mazbērni! Patiešām mums Latvijā, arī šeit, Saeimā, aizvien vairāk jārūpējas par ģimeņu labbūtību un labklājību.

Savas uzrunas noslēgumā gribu pieminēt to, ka šobrīd visā Latvijā notiek akcija “Atpakaļ uz skolu/Atpakaļ uz universitāti”, sava veida demokrātijas festivāls. Arī es rītdien došos uz Viļānu vidusskolu, zinu, ka kolēģi no Latgales dodas uz skolām Rēzeknē. Noteikti var tam sekot sociālajos tīklos, iespējams, arī Saeimas mājaslapā. Ir ļoti svarīgi runāt ar jauniešiem, arī pieaugušiem cilvēkiem. Pirmsvēlēšanu laikā noteikti uzrunājiet politiķus, uzrunājiet deputātu kandidātus jūsu pašvaldībā! Tagad ir iespēja. Katrā pašvaldībā, it sevišķi Rīgā, dažādas partijas organizē savas teltis. Tur var aiziet, aprunāties, uzdot savus jautājumus, saņemt atbildes.

Sestdien, 17. maijā, Muzeju nakts pasākumi notiks arī Saeimā. Visiem, kas mani dzird un interesējas par Saeimas darbu, noteikti jāizmanto iespēja atnākt uz Saeimu un apskatīties, kā šeit izskatās. Diemžēl es nevarēšu būt Muzeju nakts pasākumos Saeimā, jo būs jāpiedalās Latvijas Reģionu Apvienības kongresā.

Paldies par uzmanību. Došu vārdu nākamajam.

 

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!

 

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu jūs painformēt par trim lietām, kas, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ieskatā, ir būtiskas.

Pirmā ir grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Vēlos informēt, ka zemkopības ministrs Armands Krauze aicināja Saeimu veikt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” – rezultātā tiks palielināts atbalsta apjoms tieši lauksaimniekiem, palielinot pieejamo degvielas apjomu, kas daļēji atbrīvots no akcīzes nodokļa. Mūsuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo nodrošina mūsu zemnieku, pārtikas ražotāju, labāku konkurētspēju, salīdzinot ar kaimiņvalstu zemniekiem. Jāuzteic Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas šo likumprojektu izskatīja ļoti labā tempā – divu nedēļu laikā likums ir pieņemts un stāsies spēkā. Lauksaimnieki saņems atbalstu jau šogad.

Nākamais – vēlos painformēt par šodien notikušo Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kuras gaitā vienbalsīgi... tika parakstīta vēstule, kas tiks nodota Ministru prezidentei. Šajā vēstulē ir izteikts aicinājums sekmēt veselības atbalstu un veselības nodrošināšanu, sekmējot iepirkuma lietas un neļaujot kavēties stratēģiski būtiskiem veselības infrastruktūras projektiem, kā piemēru minot Stradiņa slimnīcas B korpusu, kuram bija jābūt gatavam 2023. gadā, bet saistībā ar dažādām tiesvedībām tas aizvien vēl ir projektā.

Sociālo un darba lietu komisijā, kuru vada Andris Bērziņš, visi vienbalsīgi uzskata, ka mūsu iedzīvotāju veselība ir prioritāra, un aicina sekmēt kopējo attīstību, jo ir svarīgi, lai tiesvedību rezultātā netiek zaudēti Eiropas Savienības līdzekļi, kas ir kritiski nepieciešami.

Trešā lieta – šajā nedēļā Sociālo un darba lietu komisijā tika skatīta Labklājības ministrijas atskaite par budžetu šajā gadā un par prioritātēm, kas būs nākamā gada budžetā. Pirmām kārtām jāmin prioritārie pasākumi. Tika sniegta informācija par pensiju adekvātumu un nodrošinājumu nākotnē, kas ir ļoti būtisks jautājums, ko skata lielā likumdošanas komisija. Tāpat arī atbalsta pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Šodien, kā jau kolēģi minēja, ir Starptautiskā ģimenes diena. Vēlos arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā sveikt visas Latvijas ģimenes, novēlēt visām pārticību, veselību un pievērst uzmanību savu bērnu kvalitatīvai izglītībai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

 

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Es arī vēlos visus sveikt Starptautiskajā ģimenes dienā, jo ģimene tās klasiskajā izpratnē, manuprāt, ir sabiedrības stūrakmens, kas nodrošina paaudžu pārmantojamību un spēju mūsu tautai saglabāties un attīstīties cauri laikiem.

Saistībā ar Saeimas sēdes darba kārtību vēlos izcelt trīs jautājumus.

Viens ir “Nacionālās apvienības” deputātu iesniegtais lēmuma projekts attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas jomu saistībā ar gadījumu, ko Butāna kungs šodien izgaismoja Saeimas sēdē, – ka joprojām ir situācijas, ka skolās notiek publiski sarīkojumi, kuros tiek dziedātas krievu dziesmas, faktiski tāds LPSR turpinājums, un tas viss ir bijis saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tas ir absolūti greizi, tāpēc būtu jāgroza Ministru kabineta noteikumi. Šodien Saeima šo lēmuma projektu pilnā apmērā neatbalstīja, bet nodeva tālāk izskatīšanai komisijā.

Vēl vēlos izcelt “Nacionālās apvienības” deputātu pieprasījumu saistībā ar Eiropas Savienības atbildes tarifiem Amerikas Savienotajām Valstīm. Saistībā ar šo jautājumu mums nācās secināt, ka Saeimu, kurai būtu jāpieņem lēmums par nacionālajām pozīcijām, tai skaitā attiecībā uz šādu jomu, valdība pirms tam vispār netika informējusi, un pat līdz šim brīdim valdībai nav skaidras atbildes, kāda varētu būt šo atbildes tarifu ietekme uz mūsu sadarbību ar stratēģisko partneri tieši drošības un aizsardzības jomā, lai tas neizjauktu kādus projektus vai būtiski nesadārdzinātu atsevišķus iepirkumus, kas ir plānoti turpmākajos gados. Atbildes diemžēl vēl nav. Bet tiešām ceru, ka Latvijas valdība pastrādās un atbilde būs, jo, kā zināms, atbildes tarifi pilnībā nav atcelti, joprojām pastāv iespēja, ka jūnijā tos kaut kādā apmērā ieviesīs.

Visbeidzot vēlos izcelt plašākus grozījumus, kas ir saistīti ar militāro dienestu: visiem, kas ir dienējuši dažādās Iekšlietu ministrijas struktūrās, tai skaitā Ieslodzījuma vietu pārvaldē, bet turpmāk dienējuši Nacionālajos bruņotajos spēkos, būs iespēja pielīdzināt šo izdienas periodu, kas nodrošinās godīgāku un taisnīgāku sistēmu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa. Lūdzu!

 

 

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, dārgie klausītāji! Gribu pievienoties jau iepriekš minētajam un sveikt šodien ievēlēto Augstākās tiesas priekšsēdētāju Strupiša kungu. Novēlu veiksmīgu darbu arī nākamajā termiņā. Protams, pievienojos apsveikumiem Starptautiskajā ģimenes dienā un Višivankas dienā. Kolēģi jau minēja – atzīmējam un solidarizējamies ar Ukrainu. Ģimenes dienā novēlu atbalstīt un sargāt... arī ņemt vērā, ka ir ļoti dažādas ģimenes un visas ir vērtīgas.

Par šodienas likumprojektiem. Es no PROGRESĪVO puses izceltu trīs.

Viens, Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais, šodien tika nodots komisijai – ļoti ilgi gaidītie grozījumi Izglītības likumā, saistīti ar drošu vidi skolā, par ko ir tik daudz runāts. Vardarbības novēršana skolā ir viens no ļoti būtiskiem un aktuāliem jautājumiem. Piedāvātajos grozījumos tiek vēlreiz uzsvērts tas, ka skolas nodrošina pretvardarbības programmas un labbūtības veicināšanas pasākumus, kas ir ļoti svarīgi. Turpmāk labbūtība tiks monitorēta, jo ne tikai atzīmes ietekmē izglītības kvalitāti, bet labbūtība vispār – gan skolēnu, gan pedagogu. Tas ir svarīgs aspekts izglītībā, tāpēc ļoti priecājamies par šiem grozījumiem. Tie piedāvā noteikt skolēniem gan pienākumus, gan tiesības – pienākumus piedalīties šādos pasākumos un tiesības saņemt palīdzību, ja ir cietuši no vardarbības, kas ir ne mazāk svarīgi.

Runājot par svarīgiem šodien pieņemtajiem likumiem, gribu vērst uzmanību uz otrajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņemto likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, saistītu ar otro svešvalodu – krievu valodu. Te gribu
precizēt – saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijā jau sen lemtajām izmaiņām, sākot ar 2026./2027. mācību gadu, nevarēs izvēlēties krievu valodu kā otro svešvalodu. Varēs turpināt to apgūt, ja tas ir uzsākts 5., 6. klasē, savukārt vidusskolā nevarēs izvēlēties, sākot ar 2026./2027. mācību gadu.

Ko paredz šie konkrētie likuma grozījumi? Tie paredz, ka var atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas ātrāk nekā, sākot ar 2026./2027. mācību gadu. Tas nozīmē, ka jau šogad 10. klasē varēs sākt mācīties citu svešvalodu. Ja būs skolēni, kas izvēlēsies skolā apgūt krievu valodu, vēl varēs šajā septembrī sākt... arī pabeigt triju gadu laikā... mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, arī profesionālajā vidējā izglītībā... četru gadu laikā. To paredz pārejas noteikumi. Šie datumi ir svarīgi, lai saprastu, ka septembrī skolās vēl var sākt vai turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.

Vēl viens likums šodien tika pieņemts divos lasījumos steidzamības kārtībā. Paldies mūsu kolēģim no Rīgas domes Viesturam Kleinbergam, kas ir pievērsis uzmanību birokrātijas mazināšanai un procesu risināšanai Rīgas domes darbā. Pirms tam vajadzēja vairākkārtīgi... domes lēmumus un 15 parakstus, lai varētu saskaņot amatu savienošanu, piemēram, skolas direktora amatu savienot ar vēlēšanu komisijas locekļa amatu vai savu ģimenes locekļu pieskatīšanu kā aprūpētājam. Tiks mazināta nevajadzīga birokrātija, līdz ar to nebūs noslogoti ne tikai Rīgas domes, bet arī citu pašvaldību darbinieki. Gribu precizēt, ka šīs izmaiņas, atvieglojot procedūru, veiktas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Paldies. Vēlreiz PROGRESĪVO vārdā novēlu jums veiksmīgu nedēļas nogali un laimīgu Starptautisko ģimenes dienu!

 

Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Paldies par doto vārdu. Sveicinu visus klausītājus. Novēlu jums brīnišķīgu dienu!

Šodien ir Starptautiskā ģimenes diena. Sākšu ar personīgu informāciju. Man nesen piedzima ceturtais bērns ģimenē – dēls. (Dep. I. Stobova apsveic.) Paldies. Un šajā dienā es vēlos aicināt sabiedrību pārņemt manu pieredzi, manu personīgo pieredzi ģimenes dibināšanā. Es ar savu piemēru vēlos parādīt, ka ar demogrāfiju... ar negatīvu demogrāfiju mūsu valstī ir jācīnās un ka tas ir iespējams. Mīlēt savu ģimeni, attīstīt, cienīt – tas ir pats, pats, es domāju, galvenais. Arī mani vecāki audzināja tā, ka ģimenei jābūt pirmajā vietā, ir jārūpējas par ģimeni, par bērniem, māti, tēvu. Tā ka labprāt aicinu visus pievienoties.

Un, kas saistīts ar mūsu valsti, ar mūsu dzīvi šeit... vēlos papildināt, ka ģimene ir jāveido tieši šeit, Latvijā, mūsu valstī. Tā ir mūsu kopējā dzimtene. Mūsu sabiedrībai jābūt saliedētai, jābūt cieņai starp minoritātēm. Kolēģi, neskatoties uz ģeopolitiskajiem apstākļiem, mums ir jācīnās par saliedētību. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi visiem mūsu iedzīvotājiem. Sabiedrībā jābūt vienādām tiesībām. Šodien mēs iesniedzām likumprojektu, lai Latvijas Republikas nepilsoņiem arī piešķirtu vismaz iespēju balsot pašvaldību vēlēšanās, mūsuprāt, tas būtu godīgi.

Kas saistīts ar sabiedrības saliedētību, es uzskatu, ka cīņai mūsu iekšienē pret valodu nebūs vietas. Mums jāciena gan viens sabiedrības burbulis, gan otrs... jo es nepārstāvu ne latviešu sabiedrību, teiksim, Latvijas... latvieši... no etniskās piederības viedokļa, ne krievu pusi. Es esmu dzimis šeit, bet mana etniskā piederība... esmu azerbaidžānis. Tā ka es kā neitrāla persona vēlos jūs visus aicināt saliedēties. Nu, nevajag cīnīties – es rupji teikšu – pret burtiem. Kolēģi! Nu, jāzina. Jo vairāk mēs valodas zinām, jo gudrāki mēs esam.

Es aicinu visus šajā brīnišķīgajā dienā saliedēties, neskatoties ne uz ko. Visiem novēlu jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamo radioklausītāj! Paldies, ka tu esi kopā ar mums! Un tāpēc mums ir iespēja padalīties ar tiem notikumiem, kas notiek Saeimā.

Protams, ikvienu Latvijas cilvēku sveicu Starptautiskajā ģimenes dienā, jo, ja nebūtu mums ģimenes, nebūtu mūsu, tāpēc ģimene ir jebkuras valsts pamats. Valsts ir tik stipra, cik stipra šajā valstī jūtas ģimene, līdz ar to mūsu katra pienākums ir veidot savu ģimeni, un mums kā valsts pārstāvjiem ir būtiski, kādu valsti mēs veidojam.

Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien iesniedza priekšlikumu nodot komisijai likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Beidzot mums ikvienam ir jāsaprot, kas ir tas attālinātais darbs, vai tas samazina... ietekmē birokrātiju. Katrs no jums zina, cik grūti ir būtiskos mirkļos sazvanīt valsts pārvaldes iestādes. Citreiz, kad mēs gribam kaut kur aiziet, mums saka: pieslēdzamies attālināti! Bet mēs ļoti labi zinām: lai cik digitāla un ar internetu... būtu attīstīta mūsu valsts, joprojām ir cilvēki, kam nav ne atbilstošu zināšanu, ne prasmju, un mūsu pienākums nav piespiest šos cilvēkus izmantot šos modernos digitālos rīkus. Bet valsts pārvaldei ir jābūt pieejamai ikvienam cilvēkam ikvienā vietā, kur viņš dzīvo. Tāpēc mēs ierosinājām, lai Saeima beidzot konkrēti nolemj, kuras no valsts amatpersonām var strādāt attālināti, kuras ne, kuru darbs ietekmē un kuru darbs neietekmē katru no mums. Bet Saeimas vairākums nolēma, ka laikam šī forma ir tik ērta... un vēlme izvairīties no tiešā kontakta ar cilvēku viņiem ir pieņemama. Lai mēs varētu būt kā daļa no sabiedrības... Mēs joprojām uzstāsim, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts komisijā. Jo, ja mēs gribam, lai valstī dzimtu bērni un veidotos ģimenes patiesi... ne tikai kā svinams... tad mums tas ir jāizdara.

Līdz ar to es katram no mums atgādinu... un aicinu meklēt tiesības, kas katram no jums ir, jo valsts būs tik stipra, cik mēs tajā jutīsimies labi, droši. Valsts pārvalde nav tikai vārdi. Birokrātija veidojas no tā, ka mēs gribam sodīt tos, kuri to nav pelnījuši, un mēs baidāmies, lai mēs nebūtu sodīti. Līdz ar to es gribu, lai šī valsts ir pieejama katram un lai mēs šeit justos labi.

Paldies, ka jūs esat katrs ar mums kopā, un sekojiet, lūdzu, līdzi mūsu darbam, jo tad, kad jūs redzat, ka mēs darām kaut ko neatbilstoši valsts, sabiedrības interesēm... tas dod mums spēku pārvarēt tās grūtības, kas varbūt mums liekas neērtas.

Lai jauka šī diena jūsu ģimenē, un uz tikšanos!

 

Vadītāja. Paldies Ilzei Stobovai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!