Frakciju viedokļi

2025. gada 27. martā

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai raidījums “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama. Turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim. Lūdzu!

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sveiciens pavasarī! Šodien jāpiemin tādas trīs būtiskākās lietas.

Pirmais. Ir sperts liels solis ceļā uz Latvijas drošības spēju stiprināšanu: Saeima saņēma Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu par izstāšanos no Otavas konvencijas. Tas atļautu nevadāmo kājnieku mīnu izvietošanu. Es gan gribu visus nomierināt – neviens netaisās rīt ap pusdienas laiku mīnēt robežu, mežus, ceļus un tā tālāk. Šis ir veids, kā atraisīt rokas un paplašināt iespējamo darbību klāstu mūsu bruņotajiem spēkiem situācijā, ja tas būs nepieciešams.

Otrs tāds pietiekami liels notikums ir Valsts prezidenta virzīto likumprojektu nodošana komisijām. Valsts prezidents vēlas paplašināt savas funkcijas, lai viņš varētu nominēt vairākas augstas valsts amatpersonas. Jāsaka godīgi – mēs atbalstām diskusiju, bet ZZS Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu redz tikai tādā gadījumā, ja ir tautas vēlēts Valsts prezidents. Ja mums būtu tautas vēlēts Valsts prezidents, tad, protams, viņam būtu jābūt lielākām tiesībām, nekā tās ir prezidentam šobrīd.

Un trešais elements, ko gribu pieminēt. Šodien tika pieņemts likums “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. It kā garlaicīga tēma, bet svarīga lieta, kas var būt noderīga ikvienam elektroenerģijas lietotājam Latvijā, – turpmāk tiks veidots cenu salīdzināšanas rīks. Ja mēs uztraucamies par to, ka elektrība ir dārga, un ir jāsaprot, ka pārskatāmā nākotnē enerģijas cenas diez vai stipri mazināsies, veids, kā mēs varam ietaupīt savās saimniecībās, ir operatīvi un veikli atrast labākos piedāvājumus. Tirgus nav liels, piedāvājumu nav daudz, un tas nozīmē, ka konkurence nav tik sīva, kā mēs gribētu. Bet, ja mums būs iespēja viegli un ērti salīdzināt, kuram ir labākais piedāvājums, tas varētu veicināt konkurenci starp elektroenerģijas piegādātājiem un ļaut ikvienam elektrības patērētājam iegūt sev labāko piedāvājumu un ietaupīt... mazināt izdevumus.

Tas no ZZS šodien ir viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man arī būs trīs lietas, ko es jums gribu pastāstīt.

Sākšu ar it kā vienkāršāko, bet es domāju, ka tas būs konstitucionāli ietilpīgākais jautājums, – par to, vai Valsts prezidentam dot tiesības un pilnvaras izvirzīt augstākās amatpersonas. Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, šodien nobalsojām “par” likumprojekta nodošanu komisijām, bet tādā izskatā, kāds tas ir šobrīd, mēs laikam tomēr nebūsim gatavi atbalstīt... bet nodošanu komisijām un plašākas diskusijas izvēršanu par šiem jautājumiem mēs noteikti atbalstām.

Skatīsimies, kā ies, lai nebūtu tādi pārpratumi, kā tas, pieņemsim, izskatītos tagad... tas izskatītos apmēram sekojoši: Valsts prezidents nāk no Jaunās VIENOTĪBAS... un mēs dodam augstās amatpersonas nominēt Valsts prezidentam... sanāk tā, ka... tīri teorētiski, protams, bet sanāk tā, ka Jaunā VIENOTĪBA nominē armijas virspavēlnieku, Latvijas Bankas prezidentu, tiesībsargu, valsts kontrolieri un vēl, un vēl, un vēl. Tas īsti labi neizskatās. Bet atvērt diskusiju par šiem jautājumiem, es domāju, ir tikai un vienīgi pozitīvi, un tad jau diskusiju rezultātā Saeimā, komisijās nonāksim pie kaut kāda kopsaucēja, kas parlamentam un arī Valsts prezidentam un prezidenta institūcijai būs pieņemams, un pats galvenais, lai tas būtu pieņemams arī pilsoņiem Latvijā.

Otrs jautājums ir par Otavas konvenciju, kas, manā skatījumā, ir ļoti būtisks. Un es nekādā mērā nepiekritīšu cilvēkiem, kuri uzskata, ka tas tikai un vienīgi vairos mūsu drošību. Tieši pretēji – es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka izstāšanās no Otavas konvencijas mūsu situāciju pasliktinās. Pasliktinās gan no... fiziski... gan no morālā aspekta, jo būs jāpārdala līdzekļi, jāpārraksta plāni, jānovirza cilvēki, kas tiks apmācīti tam, jāveido noliktavas, kur to glabāt, rūpnīcas, kas to ražo. It kā jau rūpnīcas, kas ražo un dod darba vietas, varētu būt, tas būtu labi, bet krāmēt kaudzē nevadāmās mīnas, kas neko citu nedara, kā tikai kropļo cilvēkus... Ne velti princese Diāna līdz savai pēdējai stundai cīnījās pret kājnieku mīnām, un, kā mēs atceramies pasaules vēsturi, šīs mīnas ne Kambodžā, ne Afganistānā, ne Bosnijā neko nedeva. Tās tur bija, tās tika piemērotas, un vienīgais, ko tās darīja, – sakropļoja cilvēkus, neko citu. Par mieru cīnījās un mieru panāca politiķi, diplomāti, nevis kājnieku mīnas.

Tas, ko tagad stāsta un stāstīs, – esiet mierīgi, mēs jau tikai pēc sešiem mēnešiem... mēs netaisāmies... mēs to tikai tādā un tādā brīdī... tas atņem resursus, tas nav vajadzīgs. Mums ir jāattīsta citas spējas, mums ir jāattīsta modernas spējas, nevis jāatgriežas kaut kādos arhaiskos 18. gadsimta laikos... kad šādas mīnas tika piemērotas.

Būtisks aspekts ir arī tas, ka valdība 15 gadus nevar uzcelt žogu uz robežas, un tagad vēl viņi nomīnēs... vēl 30 gadus mīnēs visu to robežu. Pilnīgs absurds un pilnīgi nevajadzīgas lietas! Mums ir vajadzīga stratēģisko objektu apsardze, mums ir nepieciešama pretgaisa aizsardzība, tāda, kāda ir Izraēlā, mums ir nepieciešama drošība, mums ir nepieciešams runāt par Eiropas vienoto armiju, kas ietilpst NATO, par tādām globālām lietām, lai mēs justos droši un lai mēs varētu naudu ieguldīt produktīvi.

Tā ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir kategoriski pret izstāšanos no Otavas konvencijas.

Un trešais jautājums. Šodien mūsu kolēģim Kristapam Krištopanam ir dzimšanas diena. Kristap, daudz laimes dzimšanas dienā un veiksmi darbos!

Un jums, klausītāji, visiem jaukas brīvdienas!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” vārdā runās deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

 

R. Bergmanis (AS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Jūs jau dzirdējāt – divu frakciju pārstāvji jau pieskārās šai tēmai... un laikam vajadzētu godprātīgi izstāstīt par Otavas konvenciju, ka tas nav mūsu, vienas valsts, lēmums, bet tas ir četru valstu – trīs Baltijas valstu un Polijas – lēmums. Un, iespējams, tuvākajā laikā varbūt būs arī piektā valsts, un šīm piecām valstīm ir tieša robeža ar Krievijas Federāciju. Mēs redzam, kā norit karadarbība, kā tas ir, tāpēc jebkāda iespēja stiprināt mūsu valsts drošību ir neatsverama. Pietiekami ilgs laiks vēl ir vajadzīgs, lai mēs varētu tādā veidā palīdzēt stiprināt mūsu Nacionālo bruņoto spēku spējas, bet tas ir arī ļoti nozīmīgs signāls Krievijas Federācijai un arī morāls atbalsts Ukrainai. Ukrainai tiešām ir ļoti svarīgi, ka mēs esam sapratuši, ka jāmācās un ka jebkāds līdzeklis ir labs, lai nosargātu mūsu valsts neatkarību un teritoriālo integritāti.

Līdz ar to APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta šo likumprojektu un centīsimies iespējami ātri šo likumdošanu... visus saistītos aktus Saeimā pieņemt.

Šīsdienas sēdes darba kārtībā bija vēl ļoti daudz jautājumu, kas saistīti ar mūsu valsts drošību, piemēram, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” trešajā lasījumā. Likums ļaus policijai rīkoties daudz efektīvāk... un notiks arī daudzas citas izmaiņas... kā cīnīties ar mūsdienu izaicinājumiem, tai skaitā ar bezpilotu lidaparātiem. Ir ļoti būtiski, ka mēs radām likumdošanas bāzi cīņai pret šādām lietām.

Kā jau es minēju, vēl viena ļoti būtiska lieta, ko mēs ļoti labi saprotam un arī atbalstām... Ukrainas iedzīvotājus, civiliedzīvotājus. Šodien mēs atbalstījām un pieņēmām piedāvājumu attiecīgo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā, divos lasījumos, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem šeit saņemt... ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu paaugstināt arī viņiem no 250 uz 510 eiro, un tas ir ļoti būtiski. Atbalstīt... morāls atbalsts šajā grūtajā laikā, kad ir sarežģīta situācija pasaulē kopumā, man liekas, ir ļoti svarīgs.

Protams, vēl viens ļoti nozīmīgs likumprojekts, kas tika skatīts pirmajā lasījumā, bija “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”, kas attieksies uz daudzām amatpersonām, kurām ir pielaide slepenajiem dokumentiem un informācijai, – par viņu iespējamo ceļošanu uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Tas tiešām ir ļoti būtiski, lai samazinātu riskus, jo līdz šim darītais un aicinājumi no valdības, parlamenta, Ārlietu ministrijas, drošības iestāžu puses... nu, pietiekami tajos laikam neieklausījās. Šis, man liekas, ir risinājums, kā samazināt vēl arī šos riskus. Tas tiešām ir ļoti būtiski mūsu valsts drošībai. Es ļoti ceru, ka mums izdosies šo likumprojektu ātri izvirzīt cauri visiem likumdošanas procesiem un pieņemt, lai tādā veidā stiprinātu...

Tas arī galvenais, ko šodien vēlējos teikt.

Vēl viena maza lieta – it kā tikai lēmumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu četriem likumprojektiem. Tā ir vesela pakete, kas attiecas uz Krīzes vadības centru, un tas man tiešām liekas ļoti būtiski, jo tas ir secinājums vēl no pandēmijas laika, ka tādam Krīzes vadības centram mūsu valstī ir jābūt. Tas tiešām... to arī parlamentārās izmeklēšanas komisija... Tāds pats secinājums bija arī Lietuvā, un viņi krīzes vadības centru jau ir nodibinājuši, un tas darbojas. Šādi krīzes vadības centri būtībā darbojas gandrīz ikvienā valstī, un es ļoti ceru, ka arī mums izdosies pietiekami ātri radīt šādu centru, kas varētu ļoti palīdzēt ne tikai, kā varbūt daudzi iedomājas, militārajās krīzēs, bet jebkādās krīzēs, kas notiek mūsu valstī. Tāpēc es ļoti ceru, ka arī šie likumprojekti, kas šķiet ļoti būtiski mūsu valsts drošībai, tiks atbalstīti vistuvākajā laikā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Raimondam Bergmanim no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Edmunds Teirumnieks. Lūdzu!

 

E. Teirumnieks (NA).

Labdien! Sākšu ar kolēģu minēto jautājumu, kas attiecas uz Otavas konvenciju. Gribu atgādināt, ka “Nacionālā apvienība” jau pagājušajā gadā šo jautājumu aktualizēja un arī toreiz tika piedāvāts pie tā strādāt un veikt Otavas konvencijas denonsēšanu. Diemžēl jautājums iestrēga uz diezgan ilgu laiku. Bet prieks, ka ir virzība, un virzība ir tieši valdības iesniegtajam likumprojektam, kaut gan “Nacionālā apvienība” jau pagājušajā nedēļā šo likumprojektu... līdzīgu likumprojektu bija iesniegusi. Pēc mūsu vērtējuma, tas, ko mēs piedāvājām kā frakcija, ir labāks nekā valdības piedāvātais. Bet jebkurā gadījumā NA atbalstīja, un skatāmies, virzāmies ar šo jautājumu tālāk.

Nākamais, par ko gribu runāt, ir tas, ka šī gada 23. marta raidījumā
“De Facto” tika runāts par, teiksim tā, diezgan kliedzošu lietu, ka 450 kilogrami heroīna kravas tranzītā izgāja caur Latviju un šī krava netika apturēta arī Liepājas ostā. Līdz ar to “Nacionālās apvienības” frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, lai tiktu dotas atbildes uz sešiem konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs kravas neapturēšanu Latvijā; kas prasa būtisku skaidrojumu, kāpēc tā ir noticis, jo sākotnējā informācija liecina, ka Latvijas atbildīgie dienesti bija informēti.

Trešais, ko gribu atzīmēt, ir tas, ka Valsts prezidents ir izrādījis iniciatīvu un iesniedzis likumprojektus attiecībā uz Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera... attiecīgi Saeimā ievēlēšanu, apstiprināšanu vai arī iecelšanu. Jāsaka, “Nacionālā apvienība” atbalstīja, un atbalsts šinī gadījumā pamatojās vairāk tajā, ka ir nepieciešama plaša diskusija. Nav teikts, ka viens pret vienu mēs šo atbalstīsim arī frakcijas ietvarā, bet jebkurā gadījumā “Nacionālā apvienība” sāks diskusiju un sagatavos priekšlikumus.

Tad ārpus Saeimas sēdes... bet attiecībā uz Latgales apakškomisiju gribu informēt, ka Eiropas Komisija, Pasaules Banka un Latgales plānošanas reģions šajās dienās organizēja diskusiju forumu par Baltijas reģiona izaugsmi – tieši vērstu uz pierobežas teritorijām, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Daugavpilī šinīs dienās notika forums, kurā piedalījās Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Somijas kolēģi, un aktuāls bija jautājums attiecībā uz Latviju... Mēs skatījām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, un kolēģi interesējās par mūsu pieredzi gan šī plāna tapšanā, gan tālākajiem soļiem tā īstenošanā. Būtiski, ka mēs diskusijās esam panākuši, ka, teiksim, kultūra, valoda un arī propagandas klātbūtne caur šiem jautājumiem nebūt ne tik viennozīmīgi ir skatīta arī no Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas skatpunkta, un viņus ļoti interesēja mūsu viedoklis.

Tā ka šis jautājums ir aktuāls. Mēs, Latgales apakškomisija, veiksim šī dokumenta starpizvērtēšanu, un tiešām bija prieks piedalīties ļoti augstā līmenī organizētajā forumā.

Paldies. Tas arī no “Nacionālās apvienības” viss.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Teirumniekam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamajam vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Esiet sveicināti, dārgie klausītāji! No mūsu skatpunkta šodien bija divi svarīgi jautājumi. Viens bija par kājnieku... mīnēšanu... un otrs – par prezidenta iniciatīvu. Sāksim ar pirmo jautājumu.

No mūsu puses... jā, protams, drošība ir pirmajā vietā, it īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, bet mums jāstrādā bišķiņ savādāk, bišķiņ citā virzienā, mums ir jāstiprina NATO ietvaros savi spēki, mums jāsarunājas ar NATO priekšniecību, ar dalībvalstu locekļiem par to, lai reaģēšana, reakcija būtu zibenīga. Mums jārunā par pretgaisa sistēmas aizsardzību, par tādām lietām, kas būtu noderīgas šodien, mums jārunā par lietderīgu naudas tērēšanu... nevis tērēšanu, bet investīcijām aizsardzībā, mūsu drošībā.

Bet runāt par Otavas konvenciju nav korekti, jo šobrīd mēs taisāmies izmantot kaut kādas pagājušā gadsimta tehnoloģijas. Šajā gadsimtā mēs runājam par droniem, bezpilota lidaparātiem, par jaunās paaudzes tehniku... Tās mīnas, nu, nebūs lietderīgas. Tā no mūsu puses ir naudas izšķērdēšana. Mums ar to mīnēšanu vairāk būs, teiksim, seku, nevis ieguvumu. Pieņemsim, cietīs dzīvnieki, cietīs cilvēki, kas dzīvo pierobežā. Tā ka mēs esam pret mīnēšanu.

Ņemot vērā, ka esam neliela valsts un mūsu pierobežas teritorija ar Krieviju un Baltkrieviju ir ļoti liela, būs jāinvestē, ja runājam par mīnēšanu, diezgan būtiski naudas līdzekļi. Ja mēs runājam par drošību, par robežu stiprināšanu, nauda jāinvestē ļoti gudri un lietderīgi. Ja mēs palielināsim savu aizsardzības budžetu pat līdz 10 procentiem, no tā nebūs jēgas, ja mīnēsim... un tērēsim naudu nelietderīgi. Tā ka – pretgaisa aizsardzība un darbs NATO ietvaros.

Otrais jautājums ir par Valsts prezidenta iniciatīvu. Mēs esam “pret”, tāpēc ka pašā sākumā... vajadzētu runāt par to, ka, ja mēs piešķiram tādas tiesības prezidenta kungam, tad sākumā... prezidentam būtu jābūt tautas ievēlētam. Tautai ir jāievēlē tāds prezidents, kuram tauta iedos pilnvaras... ievēlēt augstākās amatpersonas. Līdz ar to šobrīd, protams, debatēsim, diskutēsim, jo šī iniciatīva ir nodota komisijām. Mēs par to runāsim, debatēsim, bet esam “pret”, šobrīd neredzam nevienu iemeslu atbalstīt šāda veida iniciatīvu.

Paldies. Jaukas brīvdienas, dārgie klausītāji!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Patmalnieks. Lūdzu!

 

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, cienījamās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Šodien patiesi Saeima ir strādājusi ražīgi. Vēlos uzsvērt trīs nozīmīgākos šodienas sēdes lēmumus.

Pirmais lēmums – par to, ka Saeima uzsāk izskatīt likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu jeb tā saucamās Otavas konvencijas. Tas ir reģionāls lēmums. Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija kopīgi ir vienojušās, ka jāizstājas no šīs konvencijas un jādara viss, lai savas valstis aizsargātu ar visiem līdzekļiem, tāpēc ir uzsākts process, lai to izdarītu. Tas, protams, nenozīmē, ka, tiklīdz likums tiks pieņemts, uzreiz tiks izvietotas mīnas, kā daži kolēģi mēģina to pasniegt. Tas nozīmē to, ka Latvijai būs tiesības iegādāties un uzglabāt mīnas un tajos gadījumos, kad radīsies tāda situācija, nepieciešamība, tās izvietot.

Otrais jautājums – par dronu notriekšanu. Saeima šodien galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas dod tiesības policijai notriekt dronus. Līdz šim pastāvēja faktiski nepilnība, ka bija iespēja konstatēt faktu, bet nebija iespējas kaut kā rīkoties. Tagad, arī izmantojot sprāgstvielas, policija varēs notriekt dronus. Tas tiks darīts, ja drons tiks izmantots pretlikumīgi vai tiks veikts noziedzīgs nodarījums ar šo dronu. Tiks labāk pasargāti mūsu kritiskās infrastruktūras objekti, kā lidosta, enerģētikas infrastruktūra un citi.

Trešais, manuprāt, nozīmīgākais lēmums – Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus. Ir trīs lietas, kuras vēlos uzsvērt.

Pirmā – ar likumu tiek izveidots elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks. Elektroenerģijas lietotājiem, slēdzot līgumu, būs iespēja saņemt objektīvu un pilnīgu informāciju par to, kādi ir tirgotāju piedāvājumi elektroenerģijas līgumiem. Līdz šim tāds pastāv privāti, bet ir nepilnīgs, jo tirgotājiem nav noteikts pienākums sniegt informāciju par cenām, līdz ar to šos rīkus nevar pilnībā iekļaut.

Otrā – uzņēmējiem tiks dota iespēja izveidot tiešās līnijas starp savu ražotni un kādu saules parku vai vēja parku. Tas ļaus labāk izmantot priekšrocības, ko dod atjaunojamo energoresursu ģenerācija, un samazināt elektroenerģijas cenas Latvijas rūpniecībai.

Trešā – būtisks šī likuma grozījums par to, ka tiek izstrādāts regulējums, kādā veidā pieslēgt baterijas, lielas elektroenerģijas uzkrātuves, elektroenerģijas sistēmas un kādā veidā tās var darbināt. Tas ir nozīmīgs solis. Pašlaik mums tādu nav daudz, faktiski Latvijā ir izvietotas divas, neliela apjoma, bet ir nepieciešamība pēc šādām elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām nākotnē. Līdz ar to Saeima ir pieņēmusi likumu, lai jau nākamajā gadā, cerams, mums būtu vairāk šādu bateriju, mūsu sistēma būtu drošāka un būtu zemākas cenas elektroenerģijas lietotājiem.

Tas īsumā par šodienas sēdi viss.

Paldies. Lai jums veiksmīga atlikusī nedēļa!

 

Vadītāja. Paldies Jānim Patmalniekam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!