Frakciju viedokļi

2025. gada 23. janvārī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai – skan raidījums “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama. Turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!

 

I. Indriksone (NA).

Labdien, klausītāji, visi mīļie Latvijas iedzīvotāji! Šonedēļ mēs esam čakli strādājuši. Man ir trīs tēmas, kuras šodien gribu aktualizēt.

Viena no tām – un ļoti svarīga – ir demogrāfija, mūsuprāt, “Nacionālā apvienība” daudzkārt ir uzsvērusi, ka tā ir otrā prioritāte aiz drošības, jo – kas gan būs Latvija bez latviešiem?

Šonedēļ Labklājības ministrija Sociālo un darba lietu komisijā prezentēja savu ieceri, kā doties uz nākamā gada budžeta sarunām, un ir ļoti pareizi, ka tas notiek jau šobrīd, jo parasti budžeta sarunās Saeima un frakcijas iesaistās mazāk, vairāk to dara Ministru kabinets un koalīcijas partijas. Tieši tāpēc “Nacionālā apvienība” uzrunāja Labklājības ministriju un arī komisijas vadītāju, ka par nākamā gada budžeta prioritātēm demogrāfijas jomā vajadzētu plašāku vienošanos Saeimā gan ar koalīcijas, gan ar pārējām frakcijām. Tas nodrošinātu pārliecību, ka šīs prioritātes netiks aizmirstas un tiks iekļautas budžetā.

Labklājības ministrijai ir lieli mērķi un ambiciozs piedāvājums par vairāk nekā 130 miljoniem eiro, tas varētu nozīmēt izdarīt izvēli par labu ģimenēm, bērniem... bērna kopšanas pabalsta palielināšanai, būtiskai palielināšanai, kas pēdējos gados nav mainīts un vēl aizvien, varētu teikt, ir pirmskrīzes līmenī, bet dzīves dārdzība ir augusi ļoti, ļoti būtiski. Šajā piedāvājumā noteikti būtu jāuzsver arī ģimenes valsts pabalsta palielināšana un vispār pakalpojumu palielināšana un pieejamības nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kā arī apgādājamā neapliekamā minimuma palielināšana.

Mēs esam vienojušies (arī komisijas vadītājs piekrita), ka tas būtu svarīgs solis ceļā uz demogrāfijas jautājumu un prioritātes risināšanu, un ceram uz sadarbību ar visām frakcijām, jo tā ir mūsu visu kopīga atbildība.

Otrs jautājums, ko gribu uzsvērt, ir mūsu tradicionālā dziesmu un deju svētku kustība. Šonedēļ Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā dzirdējām pārsteidzošu un tai pašā laikā ļoti satraucošu ministrijas un Nacionālā kultūras centra informāciju, ka starpsvētku pasākumiem, kurus organizēs Nacionālais kultūras centrs (faktiski tā ir visas valsts prioritāte), tiks prasīta – tas varētu būt iespējams, un, visdrīzāk, nebūšot citas izvēles – dalības maksa pasākuma kolektīviem, kas no pašvaldībām brauks uz konkrēto pasākumu.

Mūsuprāt, tas ir bīstami traģisks signāls, ka dziesmu svētku kustībai valsts no savas puses nevar nodrošināt saistības... un pašvaldības, kurās tas notiek, arī ir ļoti grūtā finansiālā situācijā, tās nevar nofinansēt pasākumu, kas ir domāts visas Latvijas iedzīvotājiem... dziesmu svētku kustības dalībniekiem.

Mēs noteikti vērsīsimies gan pie ministres, gan pie dziesmu svētku biedrības biedriem, gan tieši pie amatiermākslas kolektīviem, kas ir dziesmu svētku kustības dalībnieki, lai šo aktualizētu un meklētu risinājumus. Ja finansējuma pietiek dažādām citām... kultūras integrācijas prioritātēm, bēgļiem un patvēruma meklētājiem un dažnedažādām citām norisēm, vai tiešām dziesmu svētku process un kustība nebūtu pelnījuši lielāku prioritāti?

Protams, Saeimas ikdienas darbā mums bija svarīgas diskusijas par mākslīgā intelekta attīstību Latvijā un nosacījumiem. Mēs redzam, ka šajā jomā vēl jāiegulda ļoti daudz darba un noteikti jārespektē arī dažādu sabiedrības grupu – ne tikai uzņēmēju, bet arī, varētu teikt, ētisku apsvērumu vadīto interešu grupu pārstāvniecību... šajā mākslīgā intelekta uzraudzībā, jo šobrīd tas ir tikai sākums, visi izaicinājumi vēl ir priekšā.

Veiksmīgu nedēļas nogali! Un ceram uz to, ka arī jūs atbalstīsiet Saeimas deputātus un mūsu kā frakcijas atbildības nešanu tālāk attiecībā uz demogrāfijas, kultūras un tradicionālo vērtību jautājumiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Indriksonei.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Gatis Liepiņš. Lūdzu!

 

G. Liepiņš (JV).

Labvakar, dārgie radioklausītāji! Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā vēlos akcentēt dažus šodien izskatītos jautājumus. Šodien tika izskatīti daudzi jautājumi, bet vēlos runāt konkrēti par trim jautājumiem, kas būtu aktualizējami no mūsu puses.

Šobrīd turpinās darbs pie Mākslīgā intelekta attīstības likuma, kas veidos mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu Latvijā un regulēs sadarbību starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām.

Ir svarīgi, lai mākslīgais intelekts algoritmos prastu arī latviešu valodu un nekaitētu Latvijas valsts un iedzīvotāju drošībai. Likumu plānojam pieņemt jau februārī. Būsim viena no pirmajām valstīm pasaulē, kam būs likums par mākslīgo intelektu. Tas dos mums iespēju vieniem no pirmajiem piesaistīt starptautiskās investīcijas mākslīgā intelekta jomā.

Otrs jautājums ir tāds, ka soli pa solim turpinās dažādu birokrātisko šķēršļu likvidēšana, un tā ir laba ziņa cilvēkiem, kas kaut ko plāno būvēt vai ir jau uzbūvējuši, bet vēl nav ierakstījuši zemesgrāmatā. Esam pabeiguši darbu pie grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kas paredz, ka vienkāršas ēkas, piemēram, pirtis, šķūnīšus, zemesgrāmatā varēs ierakstīt, pamatojoties uz sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esību apvidū. Tātad iepriekšējās garās un sarežģītās procedūras vietā atliks pieaicināt mērnieku, kurš izdos dokumentu, un uz šī dokumenta pamata šķūnīti varēs ierakstīt zemesgrāmatā. Vienkāršāk un lētāk.

Noslēgumā vēlos... par tādu valsts drošībai būtisku jautājumu. JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas deputāti šonedēļ iesniedza izskatīšanai Saeimā Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma projektu. Tas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai tiem piederošām juridiskajām personām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Likuma mērķis ir nepieļaut darbības, kas ir kaitnieciskas vai bīstamas Latvijas valsts interesēm, kā arī starptautiski noteikto sankciju apiešanu. Likums attieksies uz abu agresorvalstu fiziskajām un juridiskajām personām un tiem juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā vai kuru patiesie labuma guvēji ir šo valstu pilsoņi.

Paldies, radioklausītāji, par uzmanību.

Jauku atlikušo vakaru! Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gatim Liepiņam.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Paldies par doto vārdu.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti vairāki interesanti un svarīgi jautājumi, par dažiem no tiem es izstāstīšu.

Šodien mēs iesniedzām grozījumus Farmācijas likumā, kuri paredz valstij pārņemt recepšu maksu – 75 centus. Likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu farmaceitisko pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajām grupām. Nepieciešams novērst situāciju, ka medikamenti kļūst vēl dārgāki. Valstij ir jāpārņem farmaceitisko recepšu maksa, lai samazinātu finansiālo slogu iedzīvotājiem un uzlabotu veselības aprūpes pieejamību. Ļoti žēl, ka deputātu vairākums neatbalstīja mūsu likumprojektu, taču joprojām uzskatām, ka ir nepieciešami grozījumi šajā likumā.

Šodien arī neatbalstījām grozījumus Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā, jo frakcijas viedoklis ir tāds, ka šie grozījumi ietekmēs produktu cenu un... cenu produktiem, kuri ir iesaiņoti un uzglabājas plastmasas iepakojumā... tiks paaugstināta.

Un pēdējais likumprojekts – “Mākslīgā intelekta attīstības likums”. Pašlaik ir ļoti attīstīta šī intelekta izmantošana ikdienā, taču šis likumprojekts paredz izveidot papildu darba vietas valsts pārvaldē, kas atkal noslogos valsts budžetu. Mēs domājam, ka ar šo uzlabošanu var nodarboties IT speciālisti, neveidojot papildu noslogojumu valsts pārvaldei un valsts budžetam... kā arī neatbalstījām steidzamību.

Paldies par uzmanību.

Jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Mārim Sprindžukam. Lūdzu!

 

M. Sprindžuks (AS).

Labdien! Šodien Saeimā bija īpaši aktīvas debates par diviem likumprojektiem. Viens no tiem bija likumprojekts “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”... kur kaislības radīja norma par pienākumu ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā nodrošināt dzeramo ūdeni. Parlaments sadalījās divās daļās: vieni uzskatīja, ka tas uzlabos taras izmantošanu un arī veselības apstākļus klientiem, otri – ka tā ir kārtējā iejaukšanās privātajā sektorā – uzspiest normas ēdināšanas sektoram, kurš jau tā nav atkopies pēc kovida krīzes, pie tam situācijā, kad vairākkārt ēdināšanas nozare lūgusi valdībai un Saeimai viņus saklausīt, samazināt pievienotās vērtības nodokli uz trim gadiem ar solījumu, ka nozare atkopsies un maksājumi budžetā varētu pat pieaugt.

Šo deputātu viedokli vairākums neatbalstīja, un, divreiz balsojot (pirmajā balsojumā nebija kvoruma, kā tas pēdējā laikā ir ierasts), šī norma pirmajā lasījumā tomēr tika nostiprināta. Es paredzu, ka cīņa turpināsies arī otrajā un trešajā lasījumā, jo šī viennozīmīgi nav likuma norma. Tai būtu jābūt brīvā tirgus regulētai izvēlei, ko kafejnīca vai restorāns, vai cits ēdināšanas uzņēmums liek uz galda, to nevajadzētu regulēt varai.

Otrs bija likumprojekts “Mākslīgā intelekta attīstības likums”. Arī par šo mēs no opozīcijas puses mēģinājām norādīt, ka likumprojekts ir sasteigts, tiek virzīts steidzamības kārtībā un patiesībā nemaz neregulē mākslīgā intelekta attīstību. Patiesībā ministrijas sagatavotais projekts paredzēja tikai vienu – izveidot centru, kurā darbotos deviņas personas, kurā savstarpēji varētu sarunāties valsts puse, privātais sektors un universitātes, kas, iespējams, ir laba un apsveicama lieta, bet nekādā veidā nesakrīt ar mākslīgā intelekta attīstību un kaut kāda veida šī ļoti nozīmīgā instrumenta, kas skar faktiski visas valstis, regulāciju.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka likumprojekts būtu jāsagatavo kārtīgi un jāizskata trijos lasījumos. Pēc būtības parlamentā ir jābūt debatēm, ko darīt ar mākslīgo intelektu. Koalīcijas piedāvātais risinājums skatīt steidzamības kārtībā faktiski mums liedz debates. Mēs pa galvu pa kaklu iztriecam zaļu likumprojektu... diemžēl tas ir jau ļoti simptomātiski valdībai... ne tikai ar ļoti dārgiem investīciju projektiem... skriet uz priekšu rakt un būvēt. Diemžēl arī ar iestāžu veidošanu, kas palielina publiskā sektora tēriņus, ir līdzīgi: mēs neizdiskutējam, kāda ir publiskā funkcija, vai to vajag, kuram būtu jāvirza procesi, mēs vienkārši triecam jaunu struktūru – ar pienākumu no publiskā sektora puses to finansēt.

Šajā gadījumā opozīcija netika atbalstīta, steidzamības režīmu pozīcija pārbalsoja, bet kopumā parlamenta vairākums atbalstīja, ka šāds likumprojekts būtu jāvirza uz priekšu, jo tā ir ļoti nozīmīga funkcija.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Mārim Sprindžukam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ģirts Štekerhofs. Lūdzu!

 

 

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēde bija gara, darbietilpīga, bija daudz diskusiju. Tika atbalstīti interesanti likumprojekti.

Diena sākās ar LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ izvirzīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” – par to, ka Satversmē būtu jānostiprina, ka vīrietis un sieviete ir vienīgie dzimumi Latvijā. Mūsu partijai tas nerada nekādas šaubas, mēs atzīstam, ka Latvijā ir tikai divi dzimumi, bet nepiekrītam, ka šis apgalvojums būtu nostiprināms Satversmē.

Otrais interesantais likumprojekts bija “Grozījumi likumā “Par policiju”” – par pēdējā laikā aktuālajām tēmām, kas saistītas ar droniem, neseno incidentu lidostā. Palielināt iespējas policistiem pašiem pieņemt lēmumu un, iespējams, pat notriekt dronus. Likumprojekts ir izstrādes kārtībā, to pilnveidos, un iespējams, ka tā arī tas notiks.

Par dzeramo ūdeni diskusijas jau bija iepriekš, kolēģi par to stāstīja. Apbrīnojami – visiem, visām partijām, bija viedoklis, daudz diskutējām. Būtībā nekā slikta nav, ja mēs gribam restorānā paprasīt glāzi ūdens. Nevis minerālūdeni, bet ūdeni no krāna. Mēs to varētu, tā teikt, iegūt. Bet vai tas jānostiprina ar likumu? Pieņēmām, ka laikam jānostiprina, lai būtu tāda iespēja.

Frakcija “Stabilitātei!” nāca klajā ar ideju par recepšu līdzmaksājuma 75 centu apmērā atcelšanu un deleģēšanu valstij. Gribu piezīmēt divas lietas. Pirmām kārtām likums ir tikko stājies spēkā – no jaunā gada sākuma. Apkopot kaut kādus rezultātus – cik tas ir izdevīgi vai neizdevīgi, cik sāpīgi cilvēkiem –mēs visdrīzāk varēsim ne ātrāk kā pēc diviem mēnešiem. Kas ir būtiski? Iepriekš šie 75 centi mums čekā netika uzrādīti, bet par medikamentiem jau bija maksājums 71 centa apmērā. Tā ka izmaiņas ir tikai četru centu apmērā.

Vēl, domāju, ļoti svarīgs un ļoti pozitīvs bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Iniciatīva nāca no prezidenta puses, lai mazinātu netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzētu mazāk aizsargātajiem pilsoņiem. Darba devējiem būs iespēja... tas vairāk attieksies uz privāto sektoru... atbrīvot no aplikšanas ar algas nodokli (ir domāti divi nodokļu veidi – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis)... Darba devējs savam darbiniekam vai viņa apgādībā esošiem cilvēkiem varēs izmaksāt kompensāciju naudas veidā par medicīnisko tehnoloģiju iegādi, ja diagnosticētas smagas saslimšanas gadījumā ārstu konsīlijs noteicis zāļu vai medicīnisko tehnoloģiju iegādi un valsts budžetā tas netiek segts vai tiek segts tikai daļēji.

Par mākslīgo intelektu jau runājām. Mēs pieņēmām lēmumu, ka jāatbalsta. Mūsu valstij ir jābūt mūsdienīgai, jāiet soli solī ar progresu un jāizveido centrs, kurā būs deviņi padomes locekļi. Un steidzamība tika piešķirta tāpēc, lai mēs nepalaistu kaut ko garām.

Vēl gribu apsveikt Latvijas iedzīvotājus, ka mūsu tagad jau slavenā filma “Straume” ir saņēmusi divas balvas “Oskars” nominācijas, kandidē uz divām balvām. Tas mūsu valstij ir liels panākums.

Arlabvakaru un visu labu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Ģirtam Štekerhofam.

Tagad runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Ervins Labanovskis. Lūdzu!

 

E. Labanovskis (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Izteikšu viedokli no PROGRESĪVO skatupunkta par to, kāda šodien bija Saeimas sēde.

Ir tāds novērojums: ja populisti sāk runāt par seksualitāti un par dzimumiem, tad tuvojas vēlēšanas. Un tā arī ir – tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Droši vien Saeimas darba kārtībā mēs arvien vairāk dzirdēsim šādus jautājumus, kas bieži ir pseidojautājumi. Arī šodienas ierosinājums iekļaut, nostiprināt Satversmē dzimumus... kaut īstenībā neviens neiebilst pret to, ka dzimumi ir divi – vīrietis un sieviete.

Lielas diskusijas bija par ūdeni (kā jau jūs dzirdējāt no iepriekšējiem runātājiem). Likumprojekta mērķis ir mainīt un veicināt ieradumu maiņu. Latvijā ir ļoti labas kvalitātes ūdens, un faktiski visur, kur ūdens ir ūdensapgādes sistēmā, tas ir labs. To pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests. Daudzas pasaules valstis varētu mūs apskaust par ūdens kvalitāti.

Šī likuma mērķis ir veicināt, ka ūdens ir pieejams. Aizejot uz restorānu vai citu ēdināšanas iestādi, nav obligāti jāpērk ūdens pudelē. Var nopirkt arī ūdeni no krāna. Kvalitāte bieži vien ir tāda pati, ja ne reizēm pat labāka. No tribīnes tika pārmests, ka tas apgrūtinās ēdināšanas uzņēmumus. Es tam kategoriski nepiekrītu, tāpēc ka ēdināšanas uzņēmumi drīkstēs iekasēt maksu par ūdeni, tāpat kā tie drīkst piedāvāt ūdeni pudelēs. Vienkārši mēs iestājamies par to, ka cilvēkiem ir jābūt izvēlei.

Šodien pieņēmām ļoti svarīgu lēmumu par mākslīgā intelekta centra izveidi. Likumprojekts tika virzīts steidzamības kārtā. Mūsu frakcija to atbalstīja. Un nevis tāpēc, ka uzskatām, ka viss ir perfekti izveidots un nevarēja labāk, bet tāpēc, ka mēs kā valsts nevaram gaidīt, mums ir jāveido koordinējošā institūcija mākslīgā intelekta jautājumā. Mēs riskējam daudzos jautājumos atpalikt no citām valstīm, kas ir uzņēmušas skrējienu visdažādākajās jomās, jo mākslīgā intelekta attīstība ietekmēs pilnīgi visas dzīves jomas – no ekonomikas līdz sociālajai pārvaldībai un tamlīdzīgi.

Arī komisijā es minēju, ka mums jau šobrīd ir jādomā par divām svarīgām lietām šajā aspektā: viena ir energokapacitāte, jo, veidojot datu centrus un prognozējot mākslīgā intelekta jaudas, ir jādomā par... to šodien, domājot par enerģētikas politiku.

Otra lieta, ka šajā centrā jābūt pārstāvētai arī sabiedrībai jeb sociālajam flangam, nevis tikai uzņēmējiem un zinātniekiem, jo mākslīgais intelekts nav tikai un vienīgi... nu, tāda loģiska domu virkne, tas kopē arī uzvedības modeļus. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs nedzīvojam, piemēram, Amerikas uzvedības modeļos, bet Latvijas modeļos, ka ir Latvijas datubāze, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi nekalpo, piemēram, nevienlīdzības palielināšanai. Tie ir ļoti svarīgi aspekti, un es ceru, ka šā centra izveidē un darbībā tie tiks ņemti vērā.

Visbeidzot – mēs pieņēmām paziņojumu par Baltkrieviju. Daudzi cilvēki vairs neatceras, ka reiz Baltkrievijā bija arī demokrātiski asni. Lukašenko jau kādus 20 gadus ir pie varas, un tur pastāv autoritārs režīms. Nedrīkstam to aizmirst, mums ir jāatgādina gan sev, gan Baltkrievijas opozicionāriem, ka mēs viņus dzirdam, redzam un viņus atbalstām.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Ervinam Labanovskim.

“Frakciju viedokļus” noslēdz frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ilze Stobova. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV). 

Labdien šajā vēlajā pēcpusdienā, cienījamais radioklausītāj! Paldies par tavu pacietību un uzticību un ka tu vienmēr esi kopā ar mums. Es kā noslēdzošā runātāja minēšu to, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien redz trīs ļoti būtiskus jautājumus, par ko tika diskutēts Saeimā.

Pirmais. Tie, protams, ir LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ iesniegtie grozījumi, kas Satversmē nostiprinātu, ka Latvijā pastāv tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis. Mēs nerunājam par dažādām dzimtēm, un es negribu piekrist kolēģu viedoklim, ka tas ir populisms.

Kā mēs redzam, arī Amerikas prezidents, stājoties amatā, kā vienu no pirmajiem rīkojumiem parakstīja tieši to, ka Amerikā ir divi dzimumi – sieviete un vīrietis. Un, ja šis jautājums būtu populisms, es nedomāju, ka tas nāktu kā viens no pirmajiem uzdevumiem, ko ir veicis tik lielas un varenas valsts kā Amerika jaunievēlētais prezidents. Līdz ar to apgalvojums par populismu ir noliedzams.

Otrais ļoti būtiskais jautājums. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, ņemot vērā jūsu kā klausītāju un iedzīvotāju un savu pieredzi par jauno zāļu reformu, secina, ka lētākās zāles ir kļuvušas dārgākas. Daudzi izsaka viedokli, ka viens vai divi eiro pie lētajām zālēm nav nozīmīgi, bet es domāju, ka ikviens no jums, kam ienākumi nav lieli, skaita katru eiro. Tāpēc mēs vēlamies sagaidīt atbildes no veselības ministra Hosama Abu Meri par to, kā noris reforma un vai mēs tiešām sasniedzam tādus rezultātus, kādus gribam, kādi ir Igaunijā un Lietuvā, kur jau līdz šim zāles ir bijušas lētākas, un vai ir izmantoti visi instrumenti, lai zāles būtu pieejamākas, lai varētu kvalitatīvāk rūpēties par savu veselību.

Trešais jautājums, kas varbūt kādam no jums liksies mazliet svešs, neizprotams, ir mākslīgais intelekts. Likumprojekts par to šodien Saeimā izraisīja ļoti plašas, aktīvas un brīžiem pat asas diskusijas. Kāds bija cēlonis? Cēlonis bija ļoti svarīgs – no Ministru kabineta ir atnācis ļoti nekvalitatīvs likumprojekts. Mākslīgais intelekts ir instruments. Mākslīgais intelekts ir tas, kas mūsdienu pasaulē palīdz dzīvi darīt vienkāršāku, bet tajā pašā laikā arī sarežģīt to, jo var skart drošības jautājumus.

Komisijā ne ministre Bērziņa, ne līdzatbildīgās personas nevarēja sniegt atbildi, kas īsti būs sadarbības partneri un kāpēc šis (es vēlreiz uzsvēršu) likumprojekts saucas “Mākslīgā intelekta attīstības likums”. Realitātē likumprojekts paredz tikai vienas institūcijas izveidi. Šobrīd īsti nav skaidrs, kas būs tie privātie partneri, ar kuriem strādās. Galvenais arguments bija, ka likumprojekts ir vajadzīgs, lai mēs kārtējo reizi kaut kur ārzemēs pazīmētos, ka mums ir tāds centrs, bet nemaldināsim publiku un nedarīsim tā, ka Saeimas deputāti kļūst par balsošanas mašīnām, kas nekvalitatīvus dokumentus izrauj divos lasījumos. Tas ir pretrunā ar labas likumdošanas praksi, jo steigā tiek radīti nekvalitatīvi dokumenti, kas ietekmē ikviena dzīvi. Tāpēc LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iestājas par izdiskutētiem, kvalitatīviem un ikvienam no jums saprotamiem likumprojektiem.

Šī diena Saeimā jau ir galā, tāpēc katram no jums novēlu jauku vakaru. Esiet kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem! Vēlreiz paldies ikvienam no jums, ka jūs klausāties mūs un sekojat līdzi notikumiem valstī. Valsts esat jūs.

Arlabvakaru!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Stobovai.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!