Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 23. jūlija pirmās ārkārtas sesijas sēdes
turpinājums 2026. gada 3. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ziņo, ka var...

Tātad, kolēģi, turpinām 23. jūlija sēdi... neizskatītos darba kārtības jautājumus.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums.

Iesniegti 47 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis ir sen Saeimai iesniegts likumprojekts, daļa no birokrātijas samazināšanas pakotnes. Otrais lasījums.

Komisija izskatīja 47 priekšlikumus. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

J. Patmalnieks. 1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Noteic, kādā veidā notiek konsultācijas ar pašvaldībām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par konsultācijām ar pašvaldību. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 15. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 16. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 18. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 20. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 21. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 23. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 24. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Noteic kārtību, kādā publisko informāciju par ietekmes uz vidi novērtējumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 25. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 27. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 28. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 30. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 31. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tajā mēs atsakāmies no papīra saraksta un pārejam uz elektronisko sarakstu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 32. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 33. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 35. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 36. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 37. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 38. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par akcepta lēmuma derīguma termiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 40. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 41. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Regulē ietekmes uz vidi novērtējumu datu uzkrāšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 42. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Arī regulē to pašu jautājumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 43. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 44. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 45. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 46. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Ā, vēl ir...

Debatēs ir pieteicies deputāts Raivis Kalējs.

R. Kalējs (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pārejas noteikumu papildināšanu ar 30. un 31. punktu, jo abi šie punkti ir vērsti uz vienu mērķi – padarīt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu prognozējamāku, efektīvāku un atbilstošāku valsts un pašvaldību interesēm enerģētikas jomā.

Ņemot vērā vēja parku attīstītāju lielo interesi, šobrīd vēja parku ieceru apjoms vairākkārt pārspēj 2050. gada plānu. Pagājušajā gadā dažādās aktīvās IVN fāzēs Latvijā bija jau 63 vēja parku projekti. Kopējā plānotā nominālā jauda sasniedz teju 14 000 megavatu, un maksimālais uzbūvējamo turbīnu skaits sniedzas līdz pat 1828.

Atgādināšu, ka Latvijas enerģētikas stratēģijā līdz 2050. gadam pamata jeb bāzes scenārijā norādīts, ka Latvijā iekšzemes vēja enerģijas jaudai jāsasniedz aptuveni 3000 megavatu, tātad gandrīz piecas reizes mazāk, nekā šobrīd tiek pētīts IVN procesā.

Tāpēc, manuprāt, ir pamatoti noteikt termiņu un paredzēt iespēju projektu atkārtoti izvērtēt – pagarināt vai nepagarināt termiņu. Svarīgi uzsvērt, ka nav runas par automātisku termiņa pagarinājumu – kompetentā institūcija katru gadījumu varēs vērtēt individuāli. Tiek saglabāta gan kontrole, gan iespēja pārliecināties, ka (Zālē troksnis.) projekta īstenošanas priekšnoteikumi joprojām ir spēkā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēl drusciņ... Ļaujam...

R. Kalējs. Šāds risinājums pilnībā atbilst arī tiesiskās paļāvības principam.

Ne mazāk būtisks ir 31. punkts, jo šobrīd ir situācijas, kad vienā pašvaldībā vai vienā plānošanas reģionā tiek virzīti vairāki līdzīgi vēja parku projekti un daļa no tiem gadiem ilgi atrodas procesā, lai gan citi projekti jau ir saņēmuši akceptu un spēj nodrošināt attiecīgajā teritorijā pienesumu valsts enerģētikas mērķu sasniegšanai.

Priekšlikums paredz, ka kompetentajai institūcijai būs tiesības izvērtēt, vai vēl kāda projekta īstenošana konkrētajā teritorijā joprojām ir nepieciešama, ja pašvaldībā jau ir akceptēta vismaz 150 megavatu nominālā jauda vai plānošanas reģionā – vismaz 500 megavatu vēja elektrostaciju nominālā jauda. Tas nav automātisks aizliegums, tas ir instruments izvērtēšanai. Tiek saglabāta rīcības brīvība, vienlaikus iegūstot juridisku pamatu nepieļaut nepamatotu projektu uzkrāšanos vienā teritorijā. Šis punkts paredz vietējiem iedzīvotājiem tuvākās lēmējvaras – pašvaldības – lemtspēju, kā arī pašvaldību reģionālo sadarbību.

Starp citu, 21. augustā biedrība “Piekraste rītdienai” Pāvilostā organizēja diskusiju par vēja parkiem, kurā piedalījās arī Saeimā esošās partijas un to pārstāvji. Dienvidkurzemes novada pašvaldības vicemērs Radzeviča kungs sacīja, ka atbalstot šo priekšlikumu, un uzdeva jautājumu, kā Saeimā esošās partijas balsos 3. septembrī, tas ir, šodien. Būs interesanti pasekot balsojumam – vai kāda no partijām divu nedēļu laikā nav mainījusi viedokli, jo diskusijā Pāvilostā neviena neiebilda un vairākums bija “par” šo priekšlikumu.

Aicinu iedzīvotājus pasekot līdzi šim balsojumam.

Kolēģi, atbalstām priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E. Cilinskis (Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kalēja kungs jau minēja savā runā virkni argumentu, kurus arī es vēlējos izteikt, līdz ar to neatkārtošos. Šie priekšlikumi un argumenti, manuprāt, ir ļoti nopietni un svarīgi, lai veidotos tomēr pozitīva sabiedrības attieksme pret vēja parkiem.

Nav jau tā, ka pašvaldības tos kopumā noraida. Pašvaldības lielākoties atrod teritoriju plānojumos vietas, kurās vēja parki ir iespējami un atļaujami, tādā veidā ļaujot sabalansēt iedzīvotāju un attīstītāju intereses, ņemot vērā kopējo nepieciešamo uzstādāmo vēja parku jaudu.

Priekšlikums ir iesniegts pirms zināma laika, jau ir veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, tai skaitā Būvniecības likumā. Ja šo priekšlikumu noraidīs... pieņems vai noraidīs... faktiski jebkurā gadījumā Klimata un enerģētikas ministrija iesniegs uz trešo lasījumu precizētu redakciju.

Būtu tomēr lūgums šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas parādītu, ka mēs atbalstām tā būtību un iedzīvotāju intereses tiek ņemtas vērā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šie ir ļoti ilgi gaidīti grozījumi, īpaši Kurzemes pašvaldībās. Kolēģi jau pareizi minēja, ka nupat, apmeklējot Pāvilostu, Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem no jums, klātesošajām partijām, tika solīts šo priekšlikumu atbalstīt. Ceru, ka tā arī notiks.

Cilinska kungs jau korekti izstāstīja būtību. Manuprāt, šis ir ļoti samērīgs, saprātīgs risinājums. Respektīvi, ar šo regulējumu mēs atturētu konkrētajām pašvaldībām uzspiesto cīnīšanos ar to, ka attīstītāji tieši viņu teritorijā ir iezīmējuši vēja parkus, un lēmumu pieņemšanu atgrieztu pašvaldībām. Tas neizslēdz iespēju... tādas vietas Latvijā ir... attīstītājs ir pieteicis projektu, iedzīvotāju blīvums ir mazāks, projekts ir paredzēts tālāk no apdzīvotām vietām... iedzīvotāji neiebilst, pašvaldība neiebilst. Teorētiski šādas iespējas ir, un tad pašvaldība var atbalstīt.

Bet nevar būt situācija, ka pašvaldības vadītājs uzzina no attīstītāja... faktiski pašvaldības vadītājam ir jācīnās... kā tas ir Dienvidkurzemes novada gadījumā... pret projektiem (pat ar neskaidru finanšu izcelsmi), kas ir nesamērīgi... tieši vienā pašvaldībā, kamēr citās pašvaldībās šādu problēmu nav. Līdz ar to šis ir saprātīgs, sakārtots regulējums, manuprāt, labs līdzsvars starp nozari un iedzīvotāju interesēm... mandātu šos jautājumus izlemt pašvaldībā... un jūsu politiskie spēki apsolīja iedzīvotājiem, ka šie lēmumi arī turpmāk tiks lemti pašvaldībās.

Tāpēc lūgums savu brašo priekšvēlēšanu retoriku apliecināt šodien lēmumā, nobalsojot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu nelāga, nelāga situācija. Atceramies, ko Saeimas priekšsēdētāja teica, sākot šodien sēdi, – vajadzētu pēdējā mēnesī mēģināt atbildību pret valsti likt augstāk par mūsu priekšvēlēšanu ambīcijām.

Konkrētajam priekšlikumam ir ļoti garš stāsts. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc kritiski svarīgais likums par IVN ar ļoti, ļoti apjomīgiem grozījumiem būtiski kavējās. Nozarei, ļoti daudziem nozares segmentiem, šis ir ļoti svarīgs likums, tai skaitā ārvalstu investoriem, projektu attīstītājiem, arī enerģētikas nozarei, vides nozarei. Un viens no iemesliem... es atceros... runājām ar Meļņa kungu, kad viņš vēl bija ministra amatā... ilgi mēģinājām viņu pierunāt atsaukt šo konkrēto priekšlikumu, tāpēc ka pilnīgi skaidrs, ka šis priekšlikums jau no pašiem pirmsākumiem bloķēja likuma virzību. Tika izvērtēti visi iespējamie veidi, kā šo konkrēto priekšlikumu novirzīt uz tam atbilstošāku likumu.

Skaidrs, ka šis bija pilnīgi nevietā iesniegts likumprojekts, lai gan diskusija kopumā ir pietiekami leģitīma – par līdzsvara meklēšanu starp projektu attīstīšanu un vietējo apkaimju vajadzībām. Simanovskas kundzes vadībā Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā bija meklējumi, kurā citā likumā mēģināt šo atrisināt. Beigās smaga politiska kompromisa rezultātā radās ideja šo jautājumu virzīt caur Būvniecības likumu Burova kunga vadītajā komisijā, kurā līdzīgs priekšlikums tika noraidīts.

Tāpat šis priekšlikums eventuāli trešajā lasījumā tika noraidīts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, uzklausot visas iesaistītās puses. Nav noslēpums, ka atjaunīgo resursu enerģētikas nozare šo neatbalsta gan tāpēc, ka šis nav īstais likums, kurā šo regulēt, gan tāpēc, ka šāda veida ierobežojumi mums pašiem var negatīvi atspēlēties procesā, kad mēs cīnāmies par pēc iespējas lielāku enerģētisko neatkarību.

“PROGRESĪVIE” vienmēr iestāsies par to, lai šādi projekti tiktu attīstīti līdzsvaroti un ņemot vērā apkaimju intereses, taču politizācija, tai skaitā potenciāli korupcijas riski, kurus varētu ieprogrammēt šāds priekšlikums, ir galīgi nevietā. Respektējot kolēģus, kuri ikdienā cieši strādā ar apkaimēm, kuras saskaras ar šādiem projektiem... lūdzu, iedziļinieties! Divas komisijas šo jautājumu ir skatījušas, un abas to ir noraidījušas. Ja jūs neuzticaties komisijai, kuru vadīja PROGRESĪVIE, tad vismaz uzticieties (vēršos pie valdošās koalīcijas) Burova kunga vadītajai komisijai! Ir pietiekami stingrs pamats, kāpēc divās komisijās šāda veida priekšlikums tika noraidīts.

Man ļoti žēl... mēs, protams, mēģinājām labticīgi pierunāt Meļņa kungu, vēl esot ministra amatā, šo priekšlikumu atsaukt... diemžēl viņš to neizdarīja. Viņš to neizdarīja, tāpēc ka cerēja tieši uz brīdi, kas ir iestājies šobrīd. Būs debates... jau redzu, kādā veidā koalīcijas konfigurācija, visticamāk, ar Šlesera partijas atbalstu šo priekšlikumu, iespējams, atbalstīs. Bet lūdzu – pieejam atbildīgi, rēķināmies ar sekām! Vai arī tad domājam, vai mums vispār Saeimā ir vajadzīgas komisijas, ja beigās tik svarīgā jautājumā var izveidoties tāds interesants kvorums priekšvēlēšanu gaisotnē un Saeimas sēdē pieņemt valstij stratēģiski maldīgu, kļūdainu lēmumu.

Vēlreiz lūdzu pieiet šim jautājumam atbildīgi. Domāju, ka es runāju arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kolēģu vairākuma vārdā. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Diskutējam par šo tēmu citos procesos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Papildinot to, ko Briškena kungs teica, gribu uzsvērt, ka šis priekšlikums ir ārkārtīgi mehānisks un praktiski neko nerisina. Tas negarantē cilvēkiem lielāku drošību. Tas tīri mehāniski pasaka: ja gadījumā kaut kur tuvumā pašvaldībā jau ir sasniegti 150 kilovati... tad nebūvēsim, drīkst atteikties, bet tai pašā laikā (Starpsaucieni.)... megavati... tai pašā laikā, ja, piemēram, tiek būvēta vēja elektrostacija un iedzīvotājiem tā nav pieņemama, bet tuvumā nav šāda apjoma citas elektrostacijas... tas tāpat neko nerisina. Neko nerisina! Vienkārši liek sprunguli... tiem, kas jau ir saņēmuši no atbildīgās valsts iestādes akceptu un uzsāk IVN procedūru... viņi jau ir saukuši... jau izstrādājuši... un pēkšņi ļoti tehniski (kas neko nerisina) viņiem pasaka: nē, vairs nebūs.

Ir vēl viena problēma. Arī komisijā par to runājām. Atbildīgajām ministrijām, kas ir KEM un VARAM, vajadzēja nākt klajā ar skaidriem kritērijiem, ar drošības prasībām, kā uzlabot... kā ievērot cilvēku labklājības aizsardzību. Šādi kritēriji nav atnākuši. Tātad tā vietā, lai izvirzītu skaidrus kritērijus, kā panākt lielāku drošību cilvēkiem, mēs mehāniski kaut ko ierobežojam. Pie tam mēs radām arī tiesiskās paļāvības risku un aizbaidām investorus, jo sākumā atļaujam, bet pēkšņi tehniski aizliedzam.

Tāpēc lūdzu šo neakceptēt un meklēt citus risinājumus, kā mēs tomēr varam sabalansēt sabiedrības intereses un mūsu vajadzību pēc enerģētiskās neatkarības. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Melnalksnim.

D. Melnalksnis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Neatkārtojot, ko jau kolēģi minēja... ar šo priekšlikumu tiek dota iespēja neakceptēt iepriekš sāktos elektroenerģijas ražošanas projektus, ja attiecīgajā pašvaldībā jau akceptētajās vēja elektrostacijās vismaz 150 megavatu apjomā vai visā plānošanas reģionā vismaz 500 megavatu apjomā... Tas nenozīmē, ka tas ir automātisks aizliegums. Tas neatceļ Latvijas atjaunīgās enerģijas mērķus, kas ir noteikti NEKP. Tas ir mehānisms, kas ļauj pašvaldībām izvērtēt, vai vēja enerģijas ražošana netiek nesamērīgi koncentrēta vienā pašvaldībā vai vienā reģionā.

Kolēģi, kā piemēru, kādēļ šis mehānisms ir nepieciešams, varu minēt Limbažu novadu, no kura pats nāku. Kā jūs zināt, novada teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, un tajā atrodas vairākas “Natura 2000” teritorijas. Vienlaikus šajā teritorijā tiek virzītas vairākas apjomīgu vēja parku ieceres. Jau ir akceptēta vēja parka “Aloja” daļa Limbažu novadā, paredzot līdz 17 turbīnām, kas nozīmē aptuveni 120 megavatus. Līdztekus ir bijis VES “Limbaži” projekts ar aptuveni 81,6 megavatiem, kas pašvaldības domē tika noraidīts, šobrīd tiek virzīta VES “Limbaži Rietumi” iecere ar aptuveni 70 megavatiem. Neapgalvoju, ka visi šie projekti ir akceptēti vai Limbažu novadā jau ir sasniegta noteiktā norma, bet šīs ieceres vien dažādos projektos un procesa posmos veido aptuveni 270–280 megavatus.

Tas ļoti uzskatāmi parāda, cik ātri vienā teritorijā var izveidoties ievērojama projektu koncentrācija. Turklāt katru projektu nevar aplūkot atrauti, ir jāvērtē kopējā jauda, kumulatīvā ietekme uz ainavu, dabu, cilvēku dzīves vidi, kā arī tas, cik lielu daļu no valsts kopējās vēja enerģijas attīstības sloga uzņemas viena pašvaldība.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt šo, 46., priekšlikumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Priedei.

I. Priede (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu atbalstīt šo likumprojektu, jo galu galā pašvaldības vērtē savu iedzīvotāju dzīvi un pašvaldībām ir jālemj par savu teritoriju, lai nav tāda precedenta kā Tukuma novadā ar Pienavas vēja parku – deputāti ir pret vēja parka būvniecību, nobalso “pret”, bet Satversmes tiesa atzīst, ka deputātu balsojums ir bijis nelikumīgs. Kāda tad vispār nozīme vai jēga vietējiem deputātiem, ja viņi nevar lemt par savu iedzīvotāju dzīves apstākļiem?

Oponējot Briškena kungam, gribu teikt, ka drīzāk korupcijas riski pastāv attīstītājiem, jo viņi piesola dažādus labumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, bet tam bieži vien nav nekāda seguma.

Aicinu vēl stingrāk izstrādāt IVN, jo nav paredzētas prasības... cik lielu ietekmi šis betons atstās zemes dzīlēs. Zemītē sabiedriskajā apspriešanā par vēja parka celtniecību šajā teritorijā, vietējie ornitologi, kas piedalījās, atbildēja, ka klātienē nemaz nav bijuši un izvērtējuši aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas. Drīzāk šis IVN ir formāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums turpināt bez pārtraukuma. Piekrītat?

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Es atbalstīšu šo priekšlikumu, tas ir ļoti aktuāls un svarīgs arī Dienvidkurzemei. Tas dos iespēju Dienvidkurzemes pašvaldībai pašai lemt par to, vai ir nepieciešami nākamie vēja parki vai ne.

Nesen notikušajās diskusijās Pāvilostā visām partijām, kuras kandidē vēlēšanās, tika uzdots konkrēts jautājums: vai jūs atbalstīsiet 46. priekšlikumu? Lielākā daļa partiju atbildēja, ka atbalstīs.

Mēs atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Daudz tiek diskutēts par to, vai šie grozījumi ir tādi vai šādi. Gribu teikt, ka Roma netapa gatava vienā dienā. Arī likumi, kuri skar vidi un enerģētiku, nekad nebūs gatavi vienā izpildījumā, nekad nebūs vienādi interpretējami.

Šis priekšlikums varbūt nav izcils, kā jau minēja Cilinska kungs, un noteikti uz trešo lasījumu KEM sagatavos savus priekšlikumus. Manuprāt, būtiski ir tas, ka pašvaldībai tiek dota iespēja gadījumos, kad šīs darbības nav veiktas līdz galam, kaut kādā veidā ietekmēt... un ieklausīties iedzīvotāju viedoklī. Vēl jo vairāk mani pārliecina tas, ka Briškena kungs kāpa tribīnē un teica, ka šis nebūtu jāatbalsta – tad pavisam noteikti es zinu, ka likumprojekta priekšlikums ir labs un atbalstāms.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es tomēr ieteiktu ieklausīties tajā, ko runā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi, jo tās nav politiskas runas. Tās ir runas pēc būtības... par likumdošanas procesu, par būtību, ko nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Gribu pateikt, ka šī nav īstā vieta, kur kaut ko sākt kvotēt vai nu pašvaldības teritorijā, vai plānošanas... vai tie 150 vai 500... Pilnīgi pareizi teica Jana Simanovska – tas neko nerisina. Pašvaldībai ir tiesības pie 150 atļaut piebūvēt vēl kādus 300... vai neatļaut. Ārkārtīga rīcības brīvība.

Ietekmes uz vidi novērtējums, gribu jums atgādināt, ir tikai viens no procesiem, kā mēs nonākam līdz atjaunīgās enerģijas instalāciju būvniecībai. Šī nav īstā vieta, kur to likt. Noraidot – kā tas notiek Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā – jā, nevis politiski lemjot, bet pēc būtības noraidot... man liekas, beidzot KEM būs pienākums izstrādāt skaidrus kritērijus, jo nevienam nav saprotams, kāpēc ir 150 megavati un 500 megavati... kāpēc tāda lieta... un kāpēc pašvaldības var būt tiesīgas lemt gan šā, gan tā – bez jebkādiem kritērijiem.

Neaizmirsīsim, ka vēja parku būvniecības notiek arī pārrobežu pašvaldību teritoriju plānojumos. Un var būt 150... pie kaut kādas robežas... un turpat vēl 150... iedzīvotāji no tā nebūs pasargāti.

Manuprāt, ja mēs gribam normālu likumdošanas procesu, šis ir vienkārši jāizņem no likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Ir jāatrod vieta, kur tas iederas. Uzdot potenciālajiem attīstītājiem akceptēt, ka viņi veic ietekmes uz vidi novērtējumu trīs gadu periodā, ieguldot tūkstošiem eiro pētniecībā... un tad pašvaldības vadītājs pateiks, ka ir 150... neatļaus... tas vairs nav normāls attīstības investīciju projekts.

Tā ka aicinu neatbalstīt... un uzdot KEM, lai beidzot atrod īsto vietu, kur šāda kvotēšana varētu iederēties.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir apbrīnojami, ka vēl joprojām starp mums ir cilvēki, kuri, redzēdami, kā vēja elektrostacijas un saules paneļi darbojas vētrā, stāsta, ka Latvijai ir vajadzīga šī nožēlojamā atjaunojamā enerģija. Somija tikko pabeidza un palaida piekto atomreaktoru. Elektrības cenas nokrita par 40 procentiem, tāpēc ka izrādījās, ka ilglaicīgās saražotās jaudas koeficients ir 96 procenti – pat lielāks, nekā bija paredzēts.

Pēc “Sadales tīkla” datiem, 2024. gadā Latvijas vēja parki knapi sasniedza 17 procentu jaudas koeficientu, bet joprojām ir cilvēki, kas mums cenšas iešmugulēt šo neveiksmīgo enerģijas veidu, piemēslojot Latviju. Bija paredzēti kādi 20 gigavati... labi, tagad būs astoņi. Jau ir izsniegtas atļaujas.

Vēl viena lieta. Mēs redzējām, ka mums trūkst kabeļu, kā jau es pieminēju. Uz šiem ārzemju vēja parkiem būs izvilkts 6000 kilometru kabeļu par mūsu nodokļu maksātāju naudu. Un mēs šeit vēl debatējam, ka mums tas viss ir vajadzīgs. Mani vienmēr interesē, kas ir tie lobisti. Kurš Latvijā atļautos maksāt 300 vai 400 miljonus par tādu vēja parku, kurš nekur pasaulē nepelna? Visur Eiropas Savienībā viņi pelna ar obligātajiem maksājumiem un kompensācijām par bezvēju vai par lielu vēju. To mēs labi zinām. Tas pats gaida arī mūs. Un mēs te stāstām, ka mums viss šis erzacs ir vajadzīgs.

Līdz ar to domāju, ka pašvaldību tiesības mums ir jāatbalsta. Un ne tikai. Ceru, ka jaunā Saeima pārskatīs pilnīgi visus vēja parkus, kas ir saprojektēti, rupji pārkāpjot Latvijas pašvaldību tiesības un pretēji Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Mums jāatbalsta pašvaldību tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Ko vajag Latvijas uzņēmējiem? Manuprāt, Latvijas uzņēmējiem nepieciešama viena lieta – skaidrība par to, ka viņi varēs veikt savu uzņēmējdarbību. Vai šis priekšlikums to sekmē? Nē, nesekmē.

Ko vajag Latvijas enerģētikai? Visvairāk tai vajag jaunas enerģijas jaudas, lai mēs kļūstam neatkarīgāki no tādiem satricinājumiem, kādus pašlaik piedzīvojam pasaulē ar naftas un gāzes cenām. Ja mums nebūs jaunu jaudu, mēs būsim ievainojami un paliksim tikpat nedrošā situācijā, kādā esam pašlaik.

Vai priekšlikums sekmē mūsu drošības palielināšanos? Nē, nesekmē. Tas rada neskaidrību un jaunus ierobežojumus. Kur tā neskaidrība rodas? Mēs komisijas sēdē izdiskutējām, ka nav skaidrs, kur rodas 450 megavatu. Tam nav pamatojuma. Nav pamatojuma 500 megavatiem... visā apgabalā... ka vienā reģionā nevarētu uzstādīt.

Turklāt pašvaldībām nav skaidrs, kādā veidā piemērot šo pārejas noteikumu. Tām būs jāpiepilda... vai jāpamato, kāpēc tieši 150 megavati, jo tās ir tiesības, nevis pienākums. Kāpēc tieši viņi varēs pieņemt šādu lēmumu? Tā būs faktiski tukša norma, kura rada viltus iespaidu, ka Saeima ir kaut ko ietekmējusi. Saeima faktiski ir radījusi neskaidrību gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem, kuri attīsta šos projektus.

Tāpēc aicinu, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu. Mēs komisijā diskutējām, ka šī nav īstā vieta. Par to var diskutēt citos likumprojektos, bet tam nav vietas likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Tas rada neskaidrību visām iesaistītajām pusēm.

Aicinu noraidīt, kā to darīja komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 25, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 47. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Pavisam īsi. Jau pirms kāda laika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs skatījām likumprojektu “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas ir saistīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanu un fiziskās personas datu profilēšanu informācijas sistēmās, nodalot automatizēta lēmuma pieņemšanu no fiziskās personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas fiziskās personas datu apstrādes darbības. Komisijā mēs izdiskutējām un atbalstījām.

Līdz ar to aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Jūlija komisijas sēdē mēs runājām par trīs nedēļām, kas attiecīgi sanāktu 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Trīs nedēļas... tas būtu 23. septembris.

A. Šuvajevs. Atvainojiet, jā.

Sēdes vadītāja. 23. septembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies jums, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Mums ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ilze Stobova, Jeļena Kļaviņa, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers un Linda Liepiņa iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par Izglītības likuma pārejas noteikumu 143. punktā noteikto”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ilze Stobova, Jeļena Kļaviņa, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers un Linda Liepiņa iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par Ministru kabineta noteikumu projektu 26-TA-1783”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ilze Stobova, Jeļena Kļaviņa, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers un Linda Liepiņa iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par publiski finansētu izglītības datu komerciālu izmantošanu, personas datu aizsardzību platformā “E-klase””. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vienu sekundīti... deputāte Jana Simanovska gribēja (Starpsaucieni.)...

Tātad bija vēl iesniegti deputātu jautājumi... Vai tie netika izskatīti iepriekš? Man nav informācijas. Sekretariāt, lūdzu, iedodiet 23. jūlijā iesniegtos jautājumus! (Starpsaucieni.) Nav reģistros. Tātad vairāk jautājumu nav. (Starpsauciens.) Sesiju starplaikā jautājumi nepāriet uz nākamo sēdi. Tāda ir atbilde.

Labi, kolēģi, jautājums tiks noskaidrots un atbildēts precīzi.

Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Ieva Brante, Anda Čakša, Jānis Dinevičs, Juris Jakovins, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska... Janu redzu... Didzis Šmits un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 03.09.26 15:08 Balsojums 1
Par - 53, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (947/Lp14), 2.lasījums

Datums: 03.09.26 15:09 Balsojums 2
Par - 68, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (947/Lp14), 2.lasījums

Datums: 03.09.26 15:10 Balsojums 3
Par - 84, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā (1421/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.09.26 15:12 Balsojums 4
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

23.07.2026.

14.35