Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2026. gada 12. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sākam Saeimas 2026. gada 12. februāra kārtējo sēdi.

Sākam, kā vienmēr, ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 1156/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 25. februārim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Inga Bērziņa un Gatis Liepiņš lūdz izslēgt no 12. februāra sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo raksturo tikai trīs vārdi: mukšana no atbildības. Tik elementāri. Šis likumprojekts nav nekur jāatliek. Jāskata jau sen. Jau gadu nokavēts.

Likumprojektā ir konkrētas lietas, kam mēs, visas frakcijas, izmeklēšanas komisijā skaidri un gaiši piekritām un par ko vienojāmies. Tas ir jautājums par atbildību. Par projektu “Rail Baltica” atbild premjers un Finanšu ministrija, kas ir galvenie punkti, ko mēs noskaidrojām izmeklēšanā par “Rail Baltica”. Vārds, uzvārds – kas atbild par šo projektu – neeksistē. Tur ir visa sakne.

Šinī gadījumā, JAUNĀ VIENOTĪBA, jūs gribat... it kā iekļaut, it kā pateikt... jo, ja mēs lasām, kas tur ir rakstīts... ministrijām ir jāiesaistās. Pagaidiet, jāiesaistās jebkurā gadījumā. Ir jāuzliek atbildība! Tieši Finanšu ministrijai uzliks... iesaistīties... Piedodiet, Finanšu ministrijai jāuzņemas pilna atbildība par finansējumu, jo tas ir valsts budžeta jautājums.

Likumprojektā ir elementāras lietas par to, ka šis projekts ir valsts atbildība, ka īpašnieks ir valsts, kas iepriekš nebija līdz galam skaidrs. Man nav nekādas skaidrības, kāpēc gadu novilcināts likumprojekts šobrīd ir jāatliek vēl par nedēļu. Tas jau sen ir nokavēts. Tam jābūt komisijā skatītam...

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, jūs esat “par” iekļaušanu darba kārtībā vai “pret” iekļaušanu darba kārtībā?

A. Kulbergs. “Pret”... iekļaušanu darba kārtībā... jo šis paredz, ka mēs izņemam no šodienas darba kārtības. Nav jāizņem ārā. Mums ir jāskata šis likumprojekts! Un sen jau bija jānosaka visas...

Tas nav tikai APVIENOTAIS SARAKSTS. Visas frakcijas skaidri un gaiši piekrita, ka ir jābūt atbildībai. Un vienīgais, ko jūs gribat šogad izdarīt, – ka premjerei nav jāuzņemas atbildība par “Rail Baltica”. Tas ir tik ērti – ar pirkstu rādīt katru reizi uz katru jauno satiksmes ministru. Satiksmes ministrs šo jautājumu neatrisinās. To var atrisināt tikai un vienīgi premjera uzraudzība... tik lielam projektam, kura finanšu jautājums skar Latviju nevis uz gadu, nevis uz vienu budžetu, bet reāli uz desmitgadēm.

Ja šo atbildību neuzņemsies... ko mēs arī konstatējām – ka visi premjeri, iesaistīti šinī stāstā, vēsturiski nav uzņēmušies atbildību: ne Straujumas kundze, ne Kariņa kungs, ne Siliņas kundze šobrīd. Ja mēs (Starpsauciens.)... arī Kučinska kungs neuzņēmās, jā. Bet būvniecība notiek šobrīd. Kurš parakstīja būvniecības līgumu 2023. gada 28. decembrī? Atkal viss notiek kaut kā dienu pirms svētkiem. Tā diena pirms svētkiem... arī tās koku lietas... arī šis – diena pirms svētkiem.

Šim likumprojektam ir konkrēts uzdevums – sadalīt atbildības, salikt pienākumus, lai ir vārds, uzvārds pie katra projekta “Rail Baltica” jautājuma. Tik elementāri, tik vienkārši.

Kolēģi, nekādas atlikšanas! Balsojam “pret” šī likumprojekta atcelšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds “par” – deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Nesen Brigmaņa kungs teica, ka latviešu tautai patīk drāma, un es varu piekrist. APVIENOTAJAM SARAKSTAM noteikti patīk drāma.

Kulberga kungs, viss ir ļoti vienkārši. Kad šis likumprojekts tika skatīts komisijā, bija plašas un garas debates, tai skaitā komisijas vadītājs teica, ka, iespējams, likumprojekts ir fundamentāli jāmaina. Iespējams, tas tā ir.

Kādēļ mēs lūdzam šo jautājumu atlikt? Tādēļ, ka esam lūguši nākamtrešdien uz mūsu frakciju ierasties satiksmes ministru un arī atbildīgās jomas komisijas vadītāju Kasparu Briškenu. Mēs gribam nopietni šo jautājumu pārrunāt. Ja komisijā bija tik pretēji viedokļi par šo jautājumu, tad pirms balsojuma, kolēģi, gribam kārtīgi izanalizēt jautājumu un jaunnedēļ pieņemt lēmumu. (Starpsaucieni.)

Kulberga kungs, mieru, tikai mieru! Jaunnedēļ skatīsim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lūgumu – izslēgt no 12. februāra sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 35, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts ir izslēgts no darba kārtības.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1215/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Mārcis Jencītis un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1216/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 1156/Lp14) otrajam lasījumam līdz...” (Starpsauciens.)... Es atvainojos, jā.

___

Turpinām ar apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Maijas Armaņevas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem ir iebildumi.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šie būs trīs savstarpēji saistīti likumprojekti, kurus ir iesniegusi frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Visi likumprojekti ir saistīti ar jautājumu, kuru mēs skatījām ilgākā laika posmā, tas ir, par dokumentu slepenības režīmu valsts un pašvaldību iestādēs, kas nu jau ir kļuvusi par tādu kā dominējošu pieeju. Ļoti bieži iestādes atsaka informācijas pieprasījumus, norādot uz dažādiem, bieži visai apšaubāmiem apsvērumiem vai izmantojot argumentus par nacionālo drošību vai personu datu aizsardzību.

Par šo bija arī ļoti apjomīgs pieprasījums. Par pieprasījumu mēs runāsim šajā pašā sēdē, tikai nedaudz vēlāk, tad izstāstīšu, kā mums gāja Pieprasījumu komisijas sēdē. Bet mēs jau sākotnēji minējām, ka pieprasījums nerezultēsies ar balsojumu komisijā un Saeimas sēdē vien, ka mēs nāksim ar konkrētiem likumu grozījumiem. Šis tad ir pirmais no paketes – par Informācijas atklātības likumu.

Jau 2023. gada 5. aprīlī Jāņa Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pētnieciskie žurnālisti norādīja, ka faktiski šis ir kontroles trūkums, situācija, ka tikai uz iestādes vadītāja vai dokumenta izstrādātāja pleciem gulstas atbildība par statusa “ierobežota pieejamība” piešķiršanu. Un jau pirms trim gadiem tika nonākts pie secinājuma, ka faktiski bez tiesu kontroles būtu vēl nepieciešama arī regulāra un sistemātiska kontrole pār šāda statusa piešķiršanu. Šajā sakarā, kā es minēju, mums bija pieprasījums, un, protams, Pieprasījumu komisijā pieprasījums tika noraidīts. Visticamāk, šis pieprasījums tiks noraidīts arī šajā Saeimas sēdē.

Taču pieprasījuma skatīšanas gaitā Valsts kancelejas darbinieki – un ne tikai Valsts kancelejas darbinieki, arī Tieslietu ministrijas darbinieki – atzina, ka ar šo ir problēmas. Visa procesa gaitā mēs aptaujājām pilnīgi visas ministrijas un galvenās valsts iestādes, piemēram, Latvijas Banku, NEPLP un ko tik vēl ne, par to, kā šī statusa piešķiršana notiek, kādi ir secinājumi un kā situāciju uzlabot.

Likuma grozījumu izstrādātāju ieskatā, šie likuma grozījumi novērstu pašreiz pastāvošo situāciju, kurā informācijas ierobežošana faktiski tiek atstāta tikai iestādes vai konkrētas amatpersonas pašregulācijas ziņā – bez vienotas metodoloģijas, bez neatkarīgas administratīvas uzraudzības un bez konsekventas prakses visā valsts pārvaldē. Grozījumi paredz tiesībsarga un Valsts kancelejas iesaisti. Valsts kanceleja iesaistās arī šobrīd, bet tas nav uzlikts kā pienākums, viņi to dara savas labās gribas vārdā, redzot, ka ir problēma. Bet nav sistemātiskas metodoloģijas vai pārbaudes.

Saprotu, ka var būt arī citi risinājumi, taču ir svarīgi šo likumdošanas procesu iesākt, lai tālāk komisijas sēdē starp likumprojekta lasījumiem mēs izdebatētu un meklētu labākos risinājumus, jo, domāju, neviens nenoliegs, ka problēma pastāv.

Tieši tādēļ lūdzu atbalstīt mūsu iesniegtos likumprojektus, jo šim ceļam ir jāsākas ar pirmo soli, jo, ja mēs neko nedarīsim, tad neko arī nepanāksim. Paldies jums par atbalstu.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 12, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Maijas Armaņevas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs ar šo likumprojektu rosinām tiesībsargam pieprasīt... un piekļūt ierobežotas pieejamības informācijai, lai tas varētu pildīt galveno uzdevumu – sniegt objektīvu informāciju par notiekošo, par pieņemtajiem lēmumiem. Ar šo priekšlikumu mēs gribam runāt par tiesisku valsti praksē, nevis deklarācijās.

Satversmes 100. pants garantē tiesības iegūt informāciju. Taču ikdienā nereti redzam pretējo. Ierobežotas pieejamības statuss kļūst par ērtāko risinājumu. Šeit, Saeimā, mums bija garas diskusijas, cik ilgā laikā izskatīt iesniegumu – no piecām dienām līdz mēnesim. Tad nāca argumenti, kāpēc mēs nevaram sabiedrībai atbildēt tik ātri. Un tieši šī iespēja tiesībsargam pārraudzīt un redzēt, vai lēmumi pieņemti atbilstoši... ir nepieciešama pieejamība.

Pirmkārt, tas ir pamattiesību aizsardzībai. Tiesības iegūt informāciju ir pamattiesības. Ja iestāde nosaka pieejamības ierobežojumu, personai jābūt iespējai saņemt profesionālu izvērtējumu, vai tas ir pamatoti. Tiesībsargs to var izdarīt tikai tad, ja ir iepazinies ar pašu informāciju, kurai noteikts ierobežojums.

Otrkārt, labas pārvaldības nodrošināšana, kas šeit piesaukta ik dienu. Realitātē lēmumi to ir attālinājuši. Praksē ir gadījumi, kad pieejamības ierobežojums tiek noteikts plaši vai uzturēts ilgstoši un cilvēkam atliek vienīgi garš tiesāšanās process, kurš ir laikietilpīgs un bieži novēlots. Šie grozījumi ievieš skaidru principu: ierobežojumam jābūt tik šauram, cik objektīvi tas ir nepieciešams. Ja pietiek ar daļēju izsniegšanu, atsevišķu datu aizklāšanu vai... mazāku ierobežojumu risinājumam. Tam ir jābūt pamatotam, un tiesībsargam ir jābūt tam, kam šī informācija ir pieejama.

Treškārt, efektīva palīdzība cilvēkam konkrētā situācijā. Tiesībsarga iesaiste nav formalitāte, tā ir normāla prakse, lai cilvēkam ir skaidrs institūciju lemtais un izvērtējums, jo tiesībsargam cilvēki uzticas un tiesībsargs ir tas, kurš veido dialogu starp sabiedrību un pieņemtajiem lēmumiem. Tieši tāpēc šie grozījumi tiesībsargam dod nevis simbolisku, bet praktisku instrumentu – tiesības pieprasīt un izvērtēt ierobežotas pieejamības informāciju, lai varētu reāli aizstāvēt cilvēkus. Ieguvums sabiedrībai, ikvienam no mums būtu skaidrs – pieejamāka un saprotamāka lēmumu caurskatāmība un uzticēšanās tam, ka valsts spēj pamatot savus lēmumus.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 8, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Pamatojumu un iemeslu, kādēļ tapuši šie grozījumi, es jau jums minēju, tādēļ nekavēšu jūsu un mūsu dārgo laiku. Tikai pateikšu to, ka arī komercnoslēpuma statusa piešķiršana, uz kā pamata tiek uzlikts ierobežotas pieejamības statuss, ir to pašu ierēdņu ziņā, kas uzliek šādus statusus. Un vienīgā iespēja, kā to apstrīdēt, ir doties uz tiesu, bet, kā zināms, tiesas kontrole gulstas... no gadījuma uz gadījumu. Tiesas ir pārplūdinātas ar darbu. Mūsu uzskatā, ir jābūt kādai iestādei, kurā vērsties personām, kuras nav apmierinātas ar šo slepenības režīmu.

Komercnoslēpuma gadījumā vienīgais, kur vērsties, varētu būt Iepirkumu uzraudzības birojs, jo birojs jau nodrošina publisko iepirkumu sistēmas uzraudzību un iepirkumu procesa tiesiskuma ievērošanu, izskata sūdzības par iepirkumu procedūrām, pieņem lēmumus par konstatēto pārkāpumu novēršanu. Līdz ar šo likuma grozījumu pieņemšanu Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumos būtu pārbaudīt, vai informācijai, kas apzīmēta kā komercnoslēpums, pamatoti piemērots ierobežotas pieejamības statuss. Iepirkumu uzraudzības birojs būtu tiesīgs pieņemt lēmumu par komercnoslēpuma ierobežotas pieejamības statusa atcelšanu, ja tiktu konstatēts, ka statuss piešķirts bez pietiekama pamata vai pretēji sabiedrības interesēm. Fiziskās un juridiskās personas varētu iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam, ja uzskatīs, ka komercnoslēpuma statuss ir noteikts nepamatoti.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 7, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1215/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2010. gada 24. aprīlī Rīgā, Baložos, notika smags ceļu satiksmes negadījums. Gāja bojā trīs cilvēki – divas nepilngadīgas meitenes un viens kungs – autobusa šoferis. Autobusa šoferim asinīs tika konstatētas 2,3 promiles. Šis negadījums toreiz izraisīja milzīgu ažiotāžu. Saprotams – sabiedriskā transporta vadītājs 2,3 promiļu reibumā, iet bojā trīs cilvēki, vēl četri smagi ievainoti. Toreiz krimināllieta tika izbeigta sakarā ar to, ka pats vaininieks gājis bojā, bet sekas, neapšaubāmi, bija gan juridiskas, gan tīri fiziskas. Faktiski tika pastiprināta likumdošana.

Toreiz reizē ar kriminālprocesa izbeigšanu tika pieņemts lēmums attiecībā uz cilvēkiem, kuri uzrauga šo pasākumu, – SIA valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, kā arī direktoriem un atbildīgajiem nodaļu vadītājiem tika veiktas kriminālprocesuālās darbības saistībā ar to, kāda ir bijusi viņu attieksme, kāda ir bijusi pārbaužu kārtība šajā uzņēmumā. Un tā tālāk. Milzīgs process. Tikai pateicoties tādam adekvātam procesam un tiesas, es teiktu, ļoti labam izvērtējumam, procesa noregulējumam... jau līdz tiesai... faktiski visi šie cilvēki izvairījās no nokļūšanas cietumā.

Tā ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Un šobrīd tas, kas ir saviļņojis sabiedrību, ir – pieņemsim, “Rīgas satiksme” nāk klajā, ka viņi paceļ augšā latiņu, ka neizbeigs darba tiesiskās attiecības ar vadītāju, kurš ir ieradies darbā ar... līdz 0,5 promilēm alkohola reibumā.

Un šeit jau mazāk cilvēkiem tiek paskaidrots, un viņi neievēro to, ka arī šobrīd vadītājs – autobusa vadītājs vai trolejbusa vadītājs, vai tramvaja vadītājs – netiks pielaists pie darba, ja viņam būs 0,01 promile. Tā tas notiek. Bet šis mudinājums, ka tad varēja atnākt ar 0,2 promilēm... līdz 0,2 promilēm, tad viņu neatlaida no darba... tagad atnākt uz darbu viņš var ar 0,5 promilēm, un viņu ieliek rezervē...

Manā skatījumā, kolēģi, tas ir slikts signāls sabiedrībai, jo, esot šajā nozarē un pārzinot to... Tātad jautājums ir kāds: viņš atnāk uz darbu, un viņam ir, pieņemsim, kaut vai tur 0 promiles, bet viņam ir tāda stabila pohiņa, kā tautā saka. Viņš iepūš pa nullēm, iziet uz līnijas. Un tad, kad viņš ir, pieņemsim, apsteidzis laika grafiku, pie bibliotēkas viņš apstājas, izkāpj ārā, ieiet “Narvesen” veikalā un paņem džina ar toniku burciņu. Vienu paņem, pēc tam aizbrauc galapunktā, paņem otru, jo viņš zina, ka pārbaude viņam būs tikai maiņas beigās pēc 12 stundām. Beigās pa to starpu viņš jau ir tā salietojies, ka vairs nevar pavadīt. Un notiek smags ceļu satiksmes negadījums.

Dakteri man piekritīs, ka tur vēl varbūt pa vidu visādi delīriji un vēl viss kaut kas. Ja viņš ar 100 pasažieriem, nedod dievs, nobrauc no Akmens tilta, kurš par to atbildēs?

Līdz ar to es lūgtu tiešām, kolēģi, šo jautājumu nodot komisijai izvērtēšanai, lai uz komisiju atnāk narkologi, dakteri, speciālisti, no CSDD, no Satiksmes ministrijas apspriest šo jautājumu. Varbūt ir kaut kādi pieregulējumi saistībā ar juridisko izpildījumu – varbūt vajag vai ne –, bet lai sākas diskusija un lai mēs dodam pozitīvu, kārtīgu signālu, ka valsts neatbalsta šoferus, kas grib sēsties vai sēžas pie stūres alkohola reibumā.

Tā ka, cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt un nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šos likuma grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1216/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds “par” deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, kolēģi! Vajadzēja paiet tieši trīsarpus gadiem, lai kāds mans priekšlikums nonāktu līdz komisijai. Tā ka tiešām liels paldies visiem pozīcijas deputātiem, visiem opozīcijas deputātiem. Šis lēmums... jā, Latvijas tautai. Latvijas tautai.

Šis kopīgais lēmums, es domāju, dos arī ieguldījumu mūsu iekšējā drošībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Maijas Dreimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija šā gada 4. februāra sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Maijas Dreimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Maija Dreimane ir bijusi Rīgas rajona tiesas tiesnese Siguldā kopš 1994. gada.

Ir saņēmusi vairākus apbalvojumus no Tieslietu ministrijas, tai skaitā 2020. gadā saņēmusi Atzinības rakstu un “sudraba” spalvu par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas īstenošanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šā gada 15. jūniju atbrīvot Rīgas rajona tiesas tiesnesi Maiju Dreimani no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Maijas Dreimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Initas Dzerkales atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 4. februāra sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Initas Dzerkales atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Inita Dzerkale kopš 1995. gada ir bijusi tiesnese Jelgavā. Kopš 2018. gada saskaņā ar tiesu reformu – Zemgales rajona tiesas Jelgavā tiesnese. 2023. gadā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā guvusi pozitīvu atzinumu par profesionālo darbību.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šā gada 19. jūniju atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Initu Dzerkali no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Initas Dzerkales atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ineses Mudeles atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 4. februāra sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ineses Mudeles atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Inese Mudele kopš 1995. gada ir bijusi tiesnese Tukumā, kopš 2018. gada sakarā ar tiesu reformu arī kā Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesnese. 2023. gadā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā arī ir guvusi pozitīvu atzinumu par profesionālo darbību.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šā gada 10. jūliju atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Inesi Mudeli no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās arī sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ineses Mudeles atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Dagmāras Skudras atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija 4. februāra sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Dagmāras Skudras atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Dagmāra Skudra no 1995. līdz 2000. gadam bija Rēzeknes tiesas tiesnese, un 2000. gadā tika apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Šobrīd ir Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese.

2019. gadā tiesnese Dagmāra Skudra saņēma Tieslietu ministrijas Atzinības rakstu un “sudraba” spalvu par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šā gada 11. maiju atbrīvot Latgales apgabaltiesas tiesnesi Dagmāru Skudru no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Dagmāras Skudras atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Lauris Lizbovskis un Ingmārs Līdaka iesnieguši pieprasījumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par labticīgo pircēju aizsardzību nekustamā īpašuma darījumos”.

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Šī gada 1. februārī TV3 raidījums “Nekā personīga” sižetā ļoti uzskatāmi parādīja, ko nozīmē ilgstoša Saeimas... tai skaitā Saeimas uzdevumu... un vēl ministriem... nepildīšana. Šajā gadījumā par labticīgu ģimeni, kura kredītā iegādājās zemes īpašumu. Notariāli visas procedūras iziet. Zemesgrāmatā visu pārbauda, visu apstiprina, un pēc kāda laika izrādās, ka no šī īpašuma ir jāšķiras, ļoti iespējams, jāšķiras. Sākas tiesvedības procesi, jo ir... izrādās, ka, iespējams, pasvītroju, iespējams, prettiesiskā veidā pārdevējs šo īpašumu ir pārdevis. Ne pirmais gadījums šāds. Mūsu valstī ir iztiesājuši. Dažādas situācijas bijušas, bet ir bijis skaidrs uzdevums. Un šī diskusija parlamentā jau reiz ir bijusi.

Tādēļ APVIENOTAIS SARAKSTS griežas ar šo pieprasījumu pie tieslietu ministres Lībiņas-Egneres “Par labticīgo pircēju aizsardzību nekustamo īpašumu darījumos”, uzdodot konkrētus, skaidrus jautājumus, kādēļ mēs esam šādā situācijā, kādēļ iepriekšējie lēmumi nav pildīti un kāda būs ministrijas kā atbildīgās nozares ministrijas turpmākā rīcība, lai šo un citus līdzīgus gadījumus nākotnē preventīvi labotu un nepieļautu līdzīgas situācijas. Sabiedrībai nav jācieš tāpēc, ka valsts... savstarpēji savlaicīgi neapmainās ar informāciju. Un likumīgā, tikumīgā, visādos citos iespējamos veidos ir iegādājušies šo nekustamo īpašumu, īpaši vēl tad, ja ir uzņēmušies saistības pret banku... Visas pārbaudes bija veiktas. Cilvēki un ģimenes šobrīd ir... Vismaz šajā gadījumā šī konkrētā ģimene, kā saka, dzīvo uz koferiem un ar vieglu... tādu zobenu, virs galvas paceltu, ka, iespējams, būs jādzīvo ārpus sava dzīvokļa. Kredītsaistības paliek, un visi pārējie plāta rokas.

Tāpēc ir šis konkrētais pieprasījums. Ceram uz godīgām un operatīvām atbildēm. Galvenais, lai būtu attiecīgi grozījumi likumos, kas nāk no Ministru kabineta, lai šādas situācijas nākotnē nepieļautu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska un Ingmāra Līdakas pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par konkrētu rīcību un atbildību telefonkrāpniecības apkarošanā”.

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Mēs ļoti labi apzināmies, ka Latvija ir salīdzinoši mierīga zeme. Mēs nedzirdam bieži skandālus par banku laupīšanām, par narkokarteļiem, par milzīgām, biežām slepkavībām un tamlīdzīgi. “Degpunktā” parasti diezgan garlaicīgi... kā saka, asu sižetu cienītājiem šie raidījumi tiešām ir garlaicīgi. Dažādas zādzības, šķūnīšu aplaupīšanas dzērumā, dažreiz kāda laupīšana, nelieli zaudējumi un tamlīdzīgi.

Bet, kolēģi, vienlaikus pastāv viena cita biedējoša realitāte. Teju katru dienu cilvēki zaudē milzu naudu, bieži vien visu, kas viņiem ir uzkrāta. Īpaša grupa, neaizsargātā grupa, ir seniori. Oficiāli to sauc par krāpniecību, telefonkrāpniecību, bet, mūsuprāt, lietas jāsauc īstajos vārdos. Tā ir reāla laupīšana. Aplaupīta pārsvarā ir vismazāk aizsargātā daļa – Latvijas seniori. Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad bija 16 miljoni. Kolēģi, milzīgs pieaugums šiem laupītāju rezultātiem. Reģistrēti vairāk nekā seši tūkstoši gadījumu un faktiski... kas veido aptuveni 55 procentus no visām krāpšanām. Pēc “Nordstat” datiem, aptuveni 71 procents Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar krāpšanas gadījumiem. Un tagad mēs stādāmies priekšā, cik vēl ir cilvēku, kas nav griezušies savā bankā vai policijā, kuri jūtas apkrāpti... varbūt, nu, neveikla situācija, nu, pārdzīvo to.

Tā ir milzīga laupīšana... laupītāju, kā saka, daļa un milzīgs guvums. Jūs stādāties priekšā? Ja 23 miljoni tiktu nozagti kādai no Latvijas bankām vai kredītiestādēm, vai kādām citām institūcijām, mums te būtu premjers, iekšlietu ministrs, visi censtos un rādītu, ka tūdaļ laupītājus atklāsim, tūdaļ visus pieslēgsim... ir rezolūcijas, premjera rezolūcijas, ministra rezolūcijas. Šeit – Latvijas seniori. Ai, nu, tad mēs nedzirdam. Ir pieņemts attiecīgs organizētās noziedzības apkarošanas plāns.

Īstenībā šī situācija palikusi tikai sliktāka. Iekšlietu ministrs no Jaunās VIENOTĪBAS ir atbildīgs par to, lai šāda krāpniecība, kas faktiski ir laupīšana, nenotiktu vai samazinātos. Finanšu nozares asociācija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nāca ar priekšlikumiem, kas ir jādara sadarbībā ar kredītiestādēm, ar sakaru operatoriem, lai mazinātu to. Citstarp arī Latvijas Bankas prezidents Kazāks minēja, ka mūsu kaimiņvalstis ir pieņēmušas tādus lēmumus. Telefonkrāpnieku, faktiski laupītāju, guvumi ir nesalīdzināmi mazāki. Mazāk tiek aplaupīti valsts iedzīvotāji.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars. Tāpēc arī mēs griežamies pie iekšlietu ministra pēc konkrētas rīcības.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera, Ramonas Petravičas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības praksi – slēpt sabiedrībai svarīgu informāciju, būtiski ierobežojot parlamentārās kontroles iespējas un sabiedrības informētību, kas nonāk klajā pretrunā ar Satversmi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 4. februārī izskatīja pieprasījumu “Par valdības praksi – slēpt sabiedrībai svarīgu informāciju, būtiski ierobežojot parlamentārās kontroles iespējas un sabiedrības informētību, kas nonāk klajā pretrunā ar Satversmi”. Pieprasījumu komisijas sēdē uzklausījām pieprasītājus, kā arī piedalījās Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka un Valsts kancelejas pārstāvji.

Valsts kanceleja, pamatojoties uz premjeres rīkojumu, bija sagatavojusi izsmeļošu skaidrojumu un tajā norādīja, ka kategoriski nepiekrīt Saeimas deputātu pieprasījumā ietvertajam valdības prakses vērtējumam, jo tas nav juridiski argumentēts, neatspoguļo faktiskos apstākļus un nepamatoti piedēvē svarīgas informācijas slēpšanu un parlamentārās kontroles iespēju ierobežošanu.

Kā arī jāņem vērā, ka ministrijas un valsts institūcijas ierobežotas pieejamības informācijas statusa piešķiršanā un tā aktualitātes izvērtēšanā ievēro Informācijas atklātības likumu, Arhīvu likumu un citus likumus un normatīvos aktus. Protams, jāņem vērā, ka Informācijas atklātības likums ir apstiprināts 1998. gada nogalē, un kopš tā laika daudz kas ir mainījies gan mūsu ārpolitikā, gan kopumā. Un līdz ar to arī Valsts kanceleja ir uzsākusi... pie izvērtējuma un darba, lai veiktu un apzinātu nepieciešamos grozījumus šajā likumā.

Vēl ko uzsver Valsts kanceleja savā skaidrojumā – kā galvenais kritērijs institūcijām ierobežotas pieejamības statusa noteikšanai... jā, ir jau šie likumi... un ka šis statuss noteiktā laikā tiek noņemts, tas nepastāv mūžīgi, un, beidzoties nepieciešamībai šo informāciju ierobežot, tā kļūst pieejama. Papildus jānorāda, ka bieži vien lūgums ierobežot informācijas pieejamību nāk nevis no valsts institūcijām, bet no tiem, kas iesniedz dažādus dokumentus valsts pārvaldes institūcijām. Vēl ir svarīgi uzsvērt, ka Valsts drošības dienesta dokumentiem, tāpat Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas dokumentiem, pamatoti tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Tur gan šī pieejamības statusa noņemšana var ilgt līdz pat 30 gadiem.

Kopumā Pieprasījumu komisija balsojot noraidīja pieprasījumu.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es jūs aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu. Un, kā jau ne vienu reizi vien no šīs tribīnes esmu runājusi par šiem jautājumiem, par ierobežotu pieejamību... Mēs uzskatām, ka īsti nav viss kārtībā ar šī statusa piešķiršanu. Tur vēl ir daudz darba darāma, līdz mēs nonāksim pie kaut kādas vienotas metodoloģijas un uzraudzības. Komisijas vadītāja jau ļoti labi šeit, ziņojot no tribīnes, norādīja, ka likums, kas šobrīd regulē šī statusa piešķiršanu, ir pieņemts 1998. gadā. Un faktiski arī Valsts kanceleja atzīst, ka šis likums un tā normas ir novecojušas. Un viss šis... kā tiek uzraudzīts... ka, piemēram, valsts sekretāru sanāksmēs vienreiz gadā tiek atgādināts kaut kā starp citu, ka vajadzētu šo statusu pieņemt, pārskatīt. Un tas jau arī ir... šāda neformālā prakse ir iestrādājusies tikai tad, kad mēs metodiski esam... sauksim to par bļaustīšanos vai par norādīšanu...

Bet ir ļoti daudz jautājumu par statusa piešķiršanu. Šāds statuss... Atcerieties, cik ilgi mēs cīnījāmies par to, lai būtu pieejama informācija par Kariņa lidojumiem! Tāpat ļoti daudz informācijas sākotnēji tika slepenots par “Rail Baltica” projektu. Par “airBaltic” es vispār nerunāšu. To gadījumu ir ļoti daudz. Par strīdīgiem iepirkumiem... Atcerēsimies armijas iepirkumu – 220 miljoni! Tā ka problēmu ir daudz.

Savā atbildē Valsts kanceleja kategoriski nepiekrīt pieprasījumā ietvertajam valdības prakses vērtējumam. Valsts kanceleja pati ir tā kā sākusi savā iekšienē izvērtēt visu šo procesu, kas jau norāda uz to, ka viss īsti kārtībā nav. Arī pēc atgādinājuma pārskatīt šos statusus kopējais dokumentu skaits, kuriem šāds statuss ir noņemts... ir piešķirts, ir samazinājies par 36 procentiem. Tas jau vien norāda, ka nepastāv metodoloģija, pēc kuras būtu jāvadās gan ministrijām, gan valsts institūcijām.

Labā ziņa ir tā, ka šobrīd Valsts kontrole ir sākusi plānoto revīziju par ierobežotas pieejamības informācijas noteikšanas praksi tiešās pārvaldes iestādēs. Mēs ļoti laipni ar to informāciju, kuru apkopojām pirms pieprasījuma tapšanas... informācija tika apkopota, kā es jau minēju, no ministrijām, institūcijām... Visu šo ļoti apjomīgo informāciju mēs esam nodevuši Valsts kontrolei. Pēc tam kad jau bija notikusi šīs sēde, arī Tieslietu ministrijas pārstāvji lūdza mūs padalīties ar šo informāciju, ko mēs arī laipni izdarījām.

Līdz ar to domāju, ka arī šis norāda uz to, ka problēma pastāv. Un tagad droši vien būtu jāliek tāda trekna daudzpunkte un jāgaida, kāds būs risinājums. Un, iespējams, pēc tam, kad ar ziņojumu būs nākusi gan Valsts kanceleja (par savu iekšējo izvērtējumu), gan Valsts kontrole, tad arī sekos likuma grozījumi, tādi, kurus varēs atbalstīt arī premjeres partija.

Bet, neskatoties uz to, es šo pieprasījumu aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības praksi – slēpt sabiedrībai svarīgu informāciju, būtiski ierobežojot parlamentārās kontroles iespējas un sabiedrības informētību, kas nonāk klajā pretrunā ar Satversmi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”, trešais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Šodien trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”.

Jāatceras, ka šis likums mums nāk līdzi jau no budžeta pieņemšanas laika. Šis likumprojekts paredz aizvietot izdienas pensiju sistēmu, kura tika radīta deviņdesmitajos gados, kad tiesnešiem un prokuroriem bija ļoti zemas algas un šī sistēma bija kā vienīgais instruments, lai veicinātu palikšanu nozarē.

Ir pagājuši 35 gadi, un šobrīd ir cita situācija. Tiesa, šiem prokuroriem atalgojumu nosaka likums, un tas ir adekvāts šai cienījamajai profesijai. Veicot kopējo izdienas pensiju reformu Latvijā, tika piedāvāts saglabāt tiesnešiem un prokuroriem īpašu vietu Latvijas pensiju sistēmā, nosakot speciālo pensiju. Variants, kas šodien ir izskatīšanā, ir kompromiss starp tiesnešus pārstāvošajām organizācijām un prasībām un izdienas pensiju reformas darba grupas sākotnējo piedāvājumu.

Atbildot uz vairākiem jautājumiem, kas izskanēja arī komisijā, es gribu citēt Eiropas Tiesas 2025. gada jūnija spriedumu: “Ir jāgarantē tāda pensiju izmaksa, kuras līmenis ir pēc iespējas tuvāk viņu atalgojuma līmenim.” Vienlaikus šis spriedums nosaka: “It īpaši jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskā, sociālā un finansiālā situācija, tādējādi ir atbilstīgi salīdzināt tiesnešu vidējo atalgojumu ar vidējo algu minētajā valstī.”

Uz trešo lasījumu mēs saņēmām astoņus Juridiskā biroja priekšlikumus un vienu atbildīgās komisijas priekšlikumu. Komisijā visi priekšlikumi tika atbalstīti. Tātad iziesim cauri priekšlikumiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar tiesībsarga amata izņemšanu no šī likumprojekta. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī saistīts ar tiesībsarga amata izņemšanu no šī likuma citā kontekstā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Norāda, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājs tiek ievēlēts no Satversmes tiesas tiesnešu vidus uz trim gadiem, tādēļ arī tika veiktas atbilstošas korekcijas attiecībā uz pensiju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar tiesībsarga amata izņemšanu no attiecīgā likuma. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī saistīts ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja... kontekstu šajā likumā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar tiesībsarga amata izņemšanu no konkrētā likuma. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumos noteic, kādā veidā likums stājas spēkā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Paredz, ka Tiesnešu izdienas pensiju likums, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, nosaka pēdējā tiesībsarga iespēju saņemt izdienas pensiju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 22, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Ir saņemti divi iesniegumi par izmaiņām apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Antoņina Ņenaševa, Nauris Puntulis, Česlavs Batņa, Līga Kļaviņa un Agita Zariņa-Stūre lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Linda Liepiņa, Agnese Krasta, Jānis Zariņš, Mārtiņš Daģis un Igors Judins lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Judina atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Atgādināšu likumprojekta mērķi – par Alūksnes novada iekļaušanu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība.

Likumprojekta “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz pagarināt Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņu līdz 2050. gada 31. decembrim.

Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi deputāti! Godīgi sakot, šī diskusija nav tikai par vienu skaitli vai likuma pantu. Tā ir diskusija par to, cik drosmīgi mēs esam savos lēmumos, par to, vai spējam domāt uz priekšu, vai arī atkal izvairāmies no... vai gribam paslēpties aiz kārtējā termiņa, aiz kārtējā kompromisa, kas izskatās ērts šodien, bet mums visiem kļūst par problēmu rīt.

Otrajā lasījumā Saeima jau atbalstīja priekšlikumu noteikt Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai darbību bez termiņa. Tas nebija nejaušs balsojums. Tas bija signāls investoriem, uzņēmējiem un visai Latgalei, ka beidzot valsts ir gatava domāt ilgtermiņā, kā arī domāt par zaļo kursu un par visu... Tagad mēs redzam mēģinājumu šo lēmumu mainīt, ieviešot termiņu līdz 2050. gadam.

Jautājums – kāpēc? Kas pa šo laiku ir mainījies? Vai ekonomiskā loģika ir mainījusies? Vai investoru vajadzības ir mainījušās? Vai Latgales attīstības problēmas ir pazudušas? Es neredzu nevienu pārliecinošu argumentu.

Ja mēs paskatāmies ne tikai Latgales iekšējo diskusiju, bet reālo konkurenci, aina kļūst ļoti skaidra. Kaimiņvalstīs speciālās ekonomiskās zonas bieži vien vispār nav ierobežotas laikā. Investīciju zonai Polijā un investīciju zonai Igaunijā laiks nav noteikts. Polijā investīciju zona darbojas bez termiņa un nav problēmu ne ar Eiropas Komisiju, ne ar kādu citu. Arī Latvijā Rīgas brīvostai un Ventspils brīvostai nav noteikts darbības beigu termiņš. Lietuvā vairākām zonām termiņš... SEZ termiņa pagarināšana ir noteikta līdz 2060. vai 2061. gadam.

Un mēs stāvam šeit un nopietni apspriežam, vai Latgalei pietiek ar 2050. gadu. Kolēģi, investīcijas nav īstermiņa projekti. Rūpnīcas, loģistikas centri, tehnoloģiju uzņēmumi tiek plānoti uz 10 gadiem. Investori skatās ne tikai nodokļus vai infrastruktūru, viņi skatās stabilitāti, to, vai valsts pati tic savam attīstības modelim.

Ja sakām, ka šodien zona ir, bet pēc dažiem desmitiem gadu varbūt nebūs, mēs investoriem sakām: mēs paši neesam pārliecināti par savu politiku, par to, kā darbojamies, ko darām. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc investori izvēlas Lietuvu, kur darbojas bez termiņa, vai Poliju, kur darbojas bez termiņa, vai arī citas Lietuvas ekonomiskās zonas, kur ir 2060. vai 2061. gads. Man šķiet, ka situācija ir ļoti (Dep. J. Viļums: “Trešais lasījums! Komisijas vārdā! Vienojāmies!” Starpsauciens: “Debates!”)...

Sēdes vadītāja. Viņa debatē. (Starpsaucieni.)

V. Pleškāne. Paldies.

Jūs arī varat sekot Saeimas sēdei. (Starpsauciens.)

Man šķiet, ka šī situācija ir ļoti simboliska un parāda mūsu politisko problēmu. Mēs bieži runājam par ambīcijām, konkurenci reģionu attīstību. Arī Viļuma kungam būtu jāaizstāv sava reģiona intereses. Un padomājam par to, ka Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai būtu jādod visas iespējas, lai tā darbotos bez termiņa. It īpaši tāpēc, ka VARAM pauda viedokli, ka mēs varam strādāt bez termiņa. Iebildumi bija tikai Finanšu ministrijai. Un vai zināt, kāpēc... un kas tur bija par iebildumiem? Jo viņiem būs jāmaina kaut kādas vadlīnijas, un viss. Toreiz no Latgales speciālās ekonomiskās zonas un citiem pārstāvjiem kā pretruna izskanēja, ka Latvijā jau ir brīvostas – brīvās zonas, kuras strādā bez termiņa.

Tāpēc es aicinu Latgales deputātus, zinot visas problēmas, kas ir saistītas ar Latgales ekonomisko attīstību, balsot “pret” šo priekšlikumu un atstāt... lai Latgales speciālā ekonomiskā zona darbotos bez termiņa.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” trešajā lasījumā.

Tos iesniedza deputāti Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Zane Skujiņa-Rubene un Agnese Krasta.

Komisija ir izskatījusi saņemtos septiņus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika izstrādāts pēc Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas. Tika atbalstīts. Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Paldies. Šis priekšlikums ir iesniegts, lai labotu nepilnības esošajā tarifa aprēķināšanas metodoloģijā. Ja ņemam par piemēru “Rīgas siltumu”, kuram tiek noteikts tarifs (to dara regulators), tarifā neiekļauj tādu pavisam skaidru, loģisku sadaļu kā saistīto uzņēmumu meitas uzņēmumu peļņu. Un, ja šajā gadījumā tas ir “Rīgas siltums”... “BioEnerģija” strādā ar miljonos mērāmu peļņu, bet pēc tam, kad jāaprēķina tarifs, cik par siltumu maksās Rīgas iedzīvotāji, šo peļņu neņem vērā. Pēc tam par to uzņēmuma iekšienē pieņem lēmumus, kā to tālāk investēt, kā ar to rīkoties.

Šāda situācija nav pieļaujama. Tā var radīt augsni vai motivāciju pat mākslīgi sadalīt un mākslīgi veidot meitas sabiedrības, un beigās sanāk dīvaina situācija, ka atsevišķi uzņēmumi – meitas uzņēmumi – pelna, kā jau teicu, tiešām lielas summas, bet iedzīvotājiem no tā ne silts, ne auksts. Šajā gadījumā vairāk – auksts.

Aicinu priekšlikumu atbalstīt, lai arī regulators var ņemt vērā šo peļņu un, ja ir šī peļņa, apstiprinot tarifus, tos samazināt. Pretējā gadījumā... Komisijā izskanēja arī argumenti, kā tad ar investīcijām... kā tālāk šīm katlumājām strādāt, kā attīstīties “Rīgas siltumam”. Regulators, aprēķinot tarifu, ņem arī vērā iespējamo peļņas normu un vajadzīgās investīcijas.

Tā ka, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu! Ja arī pēc tam būs nepieciešams kaut ko pilnveidot, to varam izdarīt nākamajos... Ā, trešais lasījums! Tad atbalstām tādu, kāds tas ir iesniegts! To jēgu jums esmu izstāstījis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, Vitenberga kungs ļoti pareizi norādīja uz problēmjautājumu. Iedomājieties, kāds absurds ir situācija, ka “Rīgas siltumam” pašam pieder šķeldas katlumāja un tā ir ar lielāko jaudu, kas ir tā neatkarīgā... kura piedalās tirgū un pelna absurdā apmērā – 33 procentus no apgrozījuma. Pamēģiniet atrast kādu biznesu, kas tā var pelnīt! Tātad “Rīgas siltums” ar savu meitas uzņēmumu ir ieinteresēts uzturēt tarifu.

Iedomājies, kāda ir situācija! Tāda situācija ir Rīgas labajā krastā. Bet, ja mēs paskatāmies kreiso krastu, kur “Rīgas siltumam” ir pašam savas tādas pašas katlumājas... identiska katlumāja, tieši tāda pati – ar šķeldu –, tur viņi saražo par 52 eiro megavatstundā. Bet šinī pusē, kur ir tā konkurence... Konkurences padome taču ir ieviesusi konkurenci... tur ir jābūt... ja skolā mēs esam mācījušies ekonomiku – ja ieviešam konkurenci, tad konkurence nodrošina labāku kvalitāti un zemāku cenu, vai ne... tad tur šī viņiem piederošā katlumāja nodod tarifu par 76 eiro megavatstundā. Tā, lūk, izskatās konkurences tirgus, Konkurences padomes regulēts tirgus, kur, pašiem saražojot, vienā krastā ir 52 eiro, bet šeit – 76 eiro.

Tāpēc tā ir problēma, ko identificē Vitenberga kungs. Problēma ir tā, ka pašam “Rīgas siltumam” galīgi nav interesanti samazināt tarifu. Un “Rīgas siltums” barojas. Tie ir aptuveni divi līdz četri, pieci miljoni eiro gadā, ko nopelna šī... ikviena katlumāja. Tā arī ir problēmas sakne tajā visā stāstā, kāpēc “Rīgas siltums” Rīgā negrib veidot adekvātu siltumtirgu. Tāpēc ka “Rīgas siltumam” tā ir personīga ieinteresētība, no kurienes viņi var pasmelties, jo regulators šo apakšuzņēmumu neuzrauga. Tā ir tā problēma visā šajā tirgus stāstā. Bet, kā mums norādīja komisijā, šis priekšlikums nav līdz galam korekts un neatrisina lietas būtību, un tāpēc... juridiski tajā ir problēma. Un šis viss iesniegtais likumprojekts ir butaforija, nerisina lietas būtību, un to mēs izmeklēšanas komisijā ļoti labi redzam un identificējam – ka šādi, vienkārši “apārstējot” šo stāstu, rīdziniekiem neko labāku nenodrošinās. Tā ka tas, ar ko jūs nodarbojaties, diemžēl mums nesniegs nekādu dabīgu rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Jā, komisijas vārdā varu norādīt, ka mēs, diskutējot par šo priekšlikumu, konstatējām – ja šis uzņēmums pieder kādai pašvaldībai vai citai publiskajai personai, tad šī publiskā persona var lemt par peļņas ieguldīšanu atpakaļ kapitālsabiedrībā, savukārt tur, kur tās ir privātpersonas, privātpersonām ir tiesības arī uz peļņu, ko viņi var gūt.

Likumprojekts kopumā paredz noteikt maksimālo iepirkuma cenu siltumenerģijai tajās pilsētās, kur ir konkurējošs apjoms.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

J. Patmalnieks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika izskatīts arī pēc Klimata un enerģētikas ministrijas ierosinājuma. Šajā priekšlikumā redakcionāli precizēta ir tā panta daļa, kas paredz, ka... kur otrā lasījuma redakcijā izteikts tā, ka “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto maksimālo cenu iepirktajai siltumenerģijai siltumapgādes sistēmas operatora konkurējošam apjomam” aizstāj ar vārdiem “ siltumapgādes sistēmas operatora konkurējošajam apjomam regulatora noteikto maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu”. Tātad tehnisks, redakcionāls precizējums, salīdzinot ar otrā lasījuma redakciju.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šeit redzam... jautājumu par to, kāda ir šī likumprojekta būtība – noteikt maksimālo cenu, par ko neatkarīgie tirgotāji varētu tirgot. Skan skaisti! Skan skaisti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es uzdevu jautājumu, kāda ir iespējamā maksimālā ietekme, ja mēs vispār... ja šis likums nostrādā dzīvē. Mēs runājam par vienu eiro megavatstundā. Ir kaut kas, bet – objektīvi – ir tikai 25 procenti neatkarīgo ražotāju... no visa siltuma apjoma, kas tiek nodrošināts Rīgas labajam krastam.

Galvenā problēma jau ir tieši “Latvenergo” tarifā, galvenā problēma ir neadekvāti augstajā tarifā, regulatora izveidotajā 16 gadus vecajā... kas bija 2010. gadā... tarifikācijā, kas neatbilst mūsdienu prasībām. To jautājumu neskatās.

Bet šis jautājums jau vienreiz šeit bija – 2022. gadā. To lēma tieši tādu, kāds tas... gandrīz šāds bija. Regulators divus gadus neko neieviesa un nebija spējīgs ieviest tarifikāciju šiem neatkarīgajiem tirgotājiem. Tāpēc es neticu, es vienkārši neticu, ka, šādi “pieārstējot”, kaut kas notiks. Fundamentālā problēma ir tieši “Latvenergo” lielajā tarifā, un šie mazie neatkarīgie spēlētāji tikai piekļaujas klāt šim “Latvenergo” lielajam, neadekvātajam tarifam.

Tāpēc... šis jautājums šajā sezonā vispār neko nemaina, teorētiski – nākamajā sezonā, bet tas nerisina lietas būtību. Un jūs tagad nāksiet ārā un teiksiet sabiedrībai, kā jūs “saplēsāt kreklu”: rekur, likums ir... izdarīts, tūlīt būs labas cenas. Es varu pateikt: nē, nebūs, nē, nebūs! Matemātiski tas nav iespējams. Mēs redzam, kur ir lietas būtība, galvenā sakne, – tā ir visā sistēmā kopumā, un jāatrod ir risinājums, kā to visu sistēmu sakārtot, nevis “apārstēt” ar niecīgu lietu, ko pierādīja regulators, – ka pats nav spējīgs to izdarīt. Laiks bija divi gadi. Divos gados netika ieviesta šī tarifikācija. Likums bija spēkā. 2024. gadā mēs, Saeima, atcēlām šo likumu, jo regulators netika galā ar šo jautājumu. Likums netika pildīts. Tāda ir realitāte. Tagad mēs atgriežam atkal atpakaļ. Kas notiks, ja mēs uzliksim maksimālo cenu, ko drīkst viņi? Tāpat viņi varēs dzīvot ar 44 eiro. Bet dzīvē ir jābūt konkurencei, kur ir 24, 23, 20, 19, ko mēs redzam vasaras laikā.

Tāpēc mans sakāmais ir: tā ir “apārstēšana”, tā nav lietas risināšana, tā ir butaforija, ar ko mēs šobrīd nodarbojamies. Varbūt pagaidām parlamentārās izmeklēšanas komisijas galarezultātu, kur mēs redzēsim galveno problēmas sakni un potenciālos risinājumus, kurus tad kopīgi varam virzīt šeit, Saeimā, jau neizraujot no konteksta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Paldies. Ilgi neaizkavēšu, bet man šķiet, ka debatēs ir ļoti labi ienest arī to kontekstu. Ļoti labi, ka tas izmeklēšanas komisijas darbs vismaz palīdz nonākt pie secinājuma, ka ne jau biomasas stacijas ir tās, kas Rīgā siltumu padara dārgāku, nekā tam vajadzētu būt, bet, jā, tas ir “Latvenergo”. Un cerams, ka izmeklēšanas komisijas darbs novedīs vēl pie tā pēdējā atslēgas... punkta, ka galu galā tas iemesls, kādēļ Rīgā ir dārgāks siltums, nekā tam vajadzētu būt, joprojām ir dabasgāzes kā importēta, kā nestabilas cenas un kopumā kā dārgākā resursa loma. Tā ka es novēlu izmeklēšanas komisijai turpināt darbu, lai beidzot šo vienkāršo jautājumu risinātu.

Un saistībā ar šo priekšlikumu – tas noteikti novērš šādas situācijas nākotnē, ja dabasgāzes cena ir augstāka, tas paver iespēju neatkarīgajiem ražotājiem nopelnīt nesamērīgi augstāk.

Un pavisam īss norādījums. Mēs ļoti daudz runājam par Rīgas siltumapgādi, bet ir arī citas pašvaldības, kurās var diezgan ātri redzēt šo pašu kontekstu – tur, kur siltumapgāde ir atkarīga no dabasgāzes, tur ir dārgākie apkures rēķini.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Man ir jāpasaka... šai retorikai. Man ir vienalga, man personīgi ir vienalga, ar ko kurina TEC – ar ūdeņradi, gāzi, dabasgāzi, biogāzi... vienalga ar ko. Ja mēs turpināsim izmest gaisā resursu, ko ir apmaksājuši iedzīvotāji... miljonos, nevis tūkstošos, bet miljonos, tad, piedošanu, tas resurss ir jāpaņem. To pasaka pat likums un Eiropas Savienības direktīva.

Otrs. Ja jūs, PROGRESĪVIE, tā iestājaties, ka gāze ir tik slikta un tas ir tik kremliski, tad kāpēc jūs pieļaujat, ka Imantā kurina... skursteni... viens miljons megavatstundu gāzes ir izkurināts... vienkārši brutāli skurstenī... sildot ūdeni... 45 miljonu eiro apmērā?! Ar jūsu šķeldas katlumājām kaut kā nesanāk. Tad kāpēc tur jūs pieļaujat šādu resursu sadedzināšanu? Ja jūs runājat, ka gāze ir slikta, kā tas ir iespējams? Tad pasakiet... jūs valdījāt, jūs iznīcinājāt... jūs pateicāt, ka valstij nevajag trešo TEC turpināt... Bet tas būtu bijis lietderīgi – gāzi pārvērst arī elektrībā. Nē, mēs dedzinām septiņdesmito gadu katlos un laižam skurstenī! Super! Tas ir tik efektīvi, tā rīkojas visas progresīvās pilsētas! Piedošanu, nē, mēs vienkārši...

Un tad jūs sakāt, cik šeit ir slikti. Jūsu pieņemtā stratēģija, kas pasaka, ka Rīgai fosilo kurināmo – nē, ir absurda. Tas tiešā veidā ietekmē valsts enerģētisko drošību un TEC darbību... TEC rodas siltums, jo ražo elektrību, un jūs pasakāt, ka šis siltums ir sliktais siltums. Nu piedošanu. Tāda ir šībrīža stratēģija Rīgā –līdz 2030. gadam atteikties... kas tiešā veidā ietekmē “Latvenergo” un TEC aktīvus.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā varu konstatēt, ka debates nebija par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 2, atturas – 11. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī izteikts pēc Klimata un enerģētikas ministrijas ierosinājuma. Redakcionāls labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka attiecīgās normas spēkā stāšanās datumu – 2026. gada 1. jūliju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, kad šī norma ir piemērojama Rīgā un kad – pārējās Latvijas pilsētās. Uz Rīgu tas tiks attiecināts no 2026. gada 1. oktobra, pārējām Latvijas pilsētām – no 2028. gada 1. oktobra.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 4, atturas – 11. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” trešajā lasījumā. Komisija izskatīja šo likumprojektu 3. februāra sēdē.

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta tiesību normu par to, ka biroja priekšnieka izveidotā komisija var atļaut agrāk sodītai personai pretendēt uz biroja amatpersonas amatu.

No vienas puses, šī tiesību norma veidota tā, lai neviens aizliegums nebūtu mūžīgs, bet persona varētu tikt pakļauta individuālam izvērtējumam atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai. Taču, no otras puses, šādam izvērtējumam jābūt sistēmiskam. Un attiecībā uz līdzvērtīga dienesta amatpersonām, tikai ugunsdzēsējiem ir paredzēta šāda komisija. Attiecībā uz ierobežojumu Valsts policijai Satversmes tiesa situāciju ir vērtējusi un identificējusi kā atbilstošu.

Komisijas vērtējumā KNAB amatpersonas sistēmiski ir pielīdzināmas citam izmeklētāju personālsastāvam un attiecībā uz tām nebūtu jāizdara izņēmumi. Vēl jo vairāk – šajā tiesību normā nav gradācijas attiecībā uz noziedzīga nodarījuma smagumu, kā tas ir citām iestādēm, piemēram, prokuratūrai, kurā var vērtēt tikai tad, ja izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums, nevis visi, kā piedāvāts šeit.

Diskusiju rezultātā komisija pieņēma lēmumu piedāvāto 5. panta devīto daļu izslēgt.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz paplašināt gadījumus, par kādiem var veikt resorisko pārbaudi, pielīdzinot Valsts policijas darbības regulējumam. Resoriskā pārbaude var beigties ar dažādiem rezultātiem – gan tikt izbeigta, gan uz tās pamata var tikt uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process. Līdz ar to komisija rosina izslēgt no 10.2 panta pirmās daļas iekavās noteikto izņēmumu.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumu, pagarinot deleģējumu Biroja risku analīzes informācijas sistēmas ieviešanai par vienu gadu, un izslēdz termiņu Ministru kabineta noteikumu izstrādei par dienesta apliecības un žetona paraugu.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai savulaik Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Čudara priekšlikums. Par Valsts digitālās attīstības aģentūras lomu tautas nobalsošanas organizēšanā. To, protams, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par Centrālo vēlēšanu komisiju. Paredz izbraukuma balsošanas iespēju. To mēs, protams, arī atbalstām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 29 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2026. gada 3. februāra sēdē, piedaloties Kuldīgas novada pašvaldības un iesaistīto institūciju pārstāvjiem, izskatīja likumprojektu “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” pirms trešā lasījuma.

Vēlos jums atgādināt, ka Kuldīgas vecpilsēta 2023. gadā tika iekļauta pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā, uzsverot Kuldīgas vecpilsētas universālo vērtību. Latvijā ir tikai divas šādas pilsētbūvnieciskas teritorijas, kas ir iekļautas pasaules mantojuma sarakstā. Pasaules mantojuma nozīme ir Rīgas vecpilsētai un Kuldīgas vecpilsētai.

Šī likuma mērķis ir nostiprināt Kuldīgas vērtības arī Latvijas likumdošanā un nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas kā Latvijā un pasaulē nozīmīgas kultūrvēsturiskās vērtības un mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību. Likuma uzdevums ir noteikt kārtību un prasības Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un izmantošanai.

Tika saņemti 29 priekšlikumi. Tagad par visiem priekšlikumiem.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paskaidro, ka vecpilsētai piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība un ka tā ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts pielikuma numurs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts pants. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 5. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. 7. panta ceturtā daļa paredzēja pašvaldībai piederošu dzīvojamo platību Kuldīgas vecpilsētā neizīrēt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā. Izslēdzot šo daļu, tas Kuldīgas vecpilsētā būs iespējams. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 6. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Tas skar 8. panta “Mantojuma vietas pārvaldnieks” pirmo daļu. Deputāts Artūrs Butāns rosināja veikt redakcionālu precizējumu – aizstāt frāzi “dome ieceļ” ar frāzi “dome var iecelt”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 7. – arī deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Rosina Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi saukt par ekspertu sadarbības padomi. Komisija diskutēja, un priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Frakcija “Nacionālā apvienība” atbalsta Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumu. Tādēļ bijām vieni no šī likumprojekta līdzparakstītājiem. Tomēr ir vairākas iebildes vai precizējumi, ar ko, mūsuprāt, likuma ieviešana būtu efektīvāka un pareizāka.

Šis priekšlikums ir par vienu no šādiem aspektiem, proti, paralēli domes sastāvam tiek veidota sadarbības padome, kurā domnieki var konsultēties, kā pareizi... kuros gadījumos attiecināt... un lemt par šo vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumu.

Mūsu priekšlikums ir jau pamata bāzē... pēc tam diskutēsim arī par sastāvu... bet jau šobrīd, kad lemjam par padomes izveidošanu, nosaukt to par ekspertu padomi, lai neradītu situāciju, ka ir politiska padome un mērs iet konsultēties uz politisku padomi, kas būtībā būtu birokrātiski un nevajadzīgi. Manuprāt, ir ļoti normāli, ja šajā padomē ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji un citu iestāžu pārstāvji (jūs redzat redakcijā), pie kuriem aiziet kā pie ekspertiem konsultēties, lai pēc tam domes priekšsēdētājs, kuram pieder galavārds, ar savu koalīciju lemtu. Bet tai ir jābūt ekspertu padomei, nevis kā citādi.

Tāpēc ar šo priekšlikumu mēs aicinām norādīt, ka tā ir ekspertu, tostarp nevaldības organizāciju, iedzīvotāju pārstāvju un tā tālāk, veidota padome.

Aicinām šo atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Bērziņa. Jā, komisija debatēja par šo priekšlikumu un tomēr vienojās, ka nevar būt ekspertu padome, jo tajā būs arī iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Līdz ar to komisija lēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 41, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Anita Brakovska, Kaspars Briškens, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans, Edgars Putra... Edgars Putra ir, Igors Rajevs un Līga Rasnača.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. Šobrīd reģistrējušies 43 deputāti. Nav kvoruma. (Pauze.)

Kolēģi, kvorums ir. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 29 priekšlikumi.

Esam nobalsojuši par 7. priekšlikumu. Tātad – 8. priekšlikums.

I. Bērziņa. 8. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Precizē Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes sastāvu. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot kopumā atbalstāmos priekšlikumus 14. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 9. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā arī ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 14. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 10. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Piedāvā aizstāt kultūras ministra deleģētu pārstāvi ar Kultūras ministrijas pārstāvi. Komisijā priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam, ka Kultūras ministrijas pārstāvi šai ekspertu padomei izvirza Kultūras ministrija, nevis ministrs. Kādēļ? Tādēļ, lai tas nebūtu politiski ielikts. Ministrs ir politiska amatpersona. Lai nodrošinātu, ka šī ir ekspertu konsultatīva padome, mūsuprāt, loģiskāk... nav droši vien superizšķiroši... daži priekšlikumi, es domāju, ir izšķirošāki. Bet, lai mazinātu politisko ietekmi, mūsuprāt, loģiskāk būtu, ka tas ir Kultūras ministrijas virzīts pārstāvis, kā tas bija arī sākotnējā redakcijā.

Nezinu, vai jums ir argumenti, kādēļ būtu jādod pilnvaras ministram virzīt uz šo pašvaldības sadarbības padomi savu pārstāvi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 31, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 11. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Mainīt padomes sastāvu, iekļaujot Kuldīgas nevalstisko organizāciju deleģētu pārstāvi. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir par demokrātijas principiem. Vai šajā sadarbības padomē nevaldības – NVO – pārstāvi iecels sabiedrība, NVO paši lems un virzīs, kā tas ir citviet, kur mēs rūpējamies par pilsonisko sabiedrību un tās iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesos, vai arī otrādi – dome vai domes priekšsēdētājs pateiks: šis NVO... man ir uzticams, lojāls, var būt kluss un mierīgs, to es ņemšu un to citu varbūt ne. Lai nebūtu tādu situāciju, demokrātija sākas apakšā un iet uz augšu, nevis no augšas uz leju.

PROGRESĪVIE, kuri parasti iestājas par NVO jautājumiem, aicinu arī jūs atbalstīt NVO līdzdalību un tiesības pašiem lemt līdzdarboties Kuldīgas pašvaldības jautājumos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 15, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 12. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Piedāvā papildināt padomes sastāvu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes reģiona deleģētu pārstāvi. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 17, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 13. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Piedāvā 9. panta otro daļu papildināt ar 9. punktu – “vismaz viens Kuldīgas iedzīvotāju padomes deleģēts pārstāvis”. Komisijā priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Tātad ar likumu mēs aizsargājam Kuldīgas vecpilsētu... un Kuldīgas iedzīvotāji ir tie, kuri rūpējas par to... starp citu, mēs šobrīd lemjam par viņu īpašumiem... un būtu tikai loģiski, ka arī iedzīvotāju pārstāvis būtu šajā padomē. Citādi sanāk, ka ministrijas pārstāvis, Rīgā sēdošs, būs iecelts, bet Kuldīgas vietējais iedzīvotājs... pat viens... kolektīvi demokrātiski lemjot, kurš tas viens būs... nebūs.

Īsti neredzu risku... Jūs negribat atbalstīt, tāpēc ka opozīcija ir to iesniegusi vai kā? Īsti neredzu risku, kas sadarbības padomei notiks, ja tajā būs viens iedzīvotāju pārstāvis, pie tam viņam nebūs veto tiesību. Tad kādēļ neļaut iedzīvotājiem līdzdarboties šajā padomē, tostarp skaidrot procesu, veidot atgriezenisko saiti... par to, kas iedzīvotājiem svarīgs. Tā ka, mūsuprāt, loģisks, arī demokrātisks princips, ja gribam pilsonisko sabiedrību iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesos. Tās jūsu klišejas par pilsonisko līdzdalību nesakrīt ar to... ja jūs noraidāt šādus priekšlikumus.

Tādēļ aicinu atbalstīt. Iedzīvotāju padome ir nulltais sabiedrības līmenis, kas ir likumā noteikts. Tas nav kaut kas izplūdis... iedzīvotāju pārstāvis... konkrēta varas konstrukcija, kā demokrātiski nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 14, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Bērziņa. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Vēlos paskaidrot, ka šeit ir definēts, kas ietilpst padomē, un ir daļēji iekļauti Artūra Butāna un mani priekšlikumi.

Kā redzam, padomē ir iekļauts sabiedrības pārstāvis, padomē ir nevalstisko organizāciju pārstāvis, un ir precizēts, kurš tieši pārstāv Kuldīgas pašvaldību. Lai nebūtu politizācijas, no Kuldīgas pašvaldības ir tikai Kuldīgas domes priekšsēdētājs, kas ir politiķis, bet atbildīgā persona par visiem procesiem novadā un pašvaldībā.

Bet savukārt pārējie divi no pašvaldības ir speciālists, kurš atbild par vecpilsētas saglabāšanas aizsardzību un attīstību, un pašvaldības pārstāvis, kurš atbild par Kuldīgas novada plānošanu... kuri nav politiķi. Tāpat padome ir arī papildināta ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi, jo likumā ir paredzēta arī ainavu aizsardzība un kopumā par šiem procesiem atbildīgā ir VARAM.

Tātad 14. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, bet tas nenozīmē, ka neatbalstām Kuldīgas vecpilsētas unikālo statusu, kas tiešām ir visas Latvijas, īpaši – kuldīdznieku, nopelns. UNESCO nenāk katru dienu garām un neiekļauj savos sarakstos pasaules īpašākās vietas.

Un tomēr. Kā jau kolēģis Butāna kungs norādīja, nav tā padome uzbūvēta, nu, tāda demokrātiski atklāta, iekļaujot visus tos, kas ir cīnījušies, lai Kuldīgai šī nominācija būtu, un arī turpmāk cīnīsies. Šobrīd padome ir būvēta pēc tādas vēlēšanās... kādu gribētos to padomi, zinot konkrētus cilvēkus un kādu amatu kurš ieņem.

Līdz ar to mēs neatbalstīsim padomi šādā sastāvā, jo, kā jau kolēģi norādīja, tātad trīs... Iepriekš, sākuma redakcijās, bija pieci pašvaldības pārstāvji, tagad ir trīs, viens no tiem – obligāti pašvaldības priekšsēdētājs. Pašvaldības priekšsēdētāji nāk ar dažādu izglītību un dzīvesgājumu, sabiedrības uzticību iemantojuši. Un ne vienmēr viņi ir paši spēcīgākie arhitektūrā, pilsētplānošanā, mantojuma saglabāšanā un daudzās citās tajās lietās, kurās, iespējams, priekšsēdētāja vietnieks ir daudz spēcīgāks par priekšsēdētāju. Kāpēc lai nebūtu priekšsēdētāja vietnieks šajā padomē, ja viņš tiešām ir no attiecīgās... ja tā var teikt, sugas brālis, kas pārzina šo lietu? Līdz ar to tas, ko jūs neatbalstījāt... jūs neatbalstījāt mūsu priekšlikumu, ka tas ir nevis kultūras ministra virzīts pārstāvis, bet gan Kultūras ministrijas. Tas ir, nu... it kā liekas viens un tas pats, tomēr tās ir divas dažādas lietas.

Treškārt, jūs neatbalstījāt nevalstisko organizāciju izvirzītu pārstāvi. Es zinu to argumentāciju, ka nevalstisko organizāciju ir tik daudz un tās nevarēs vienoties. Tomēr šis demokrātiskais process, ka nevalstiskās organizācijas vienojas, kurš ir viņu pārstāvis, būtu pareizais lēmums no nevalstisko organizāciju pārstāvniecības puses, nevis pašvaldība pasaka – šis no nevalstiskajām organizācijām būs derīgs mūsu padomei. Jūs neatbalstījāt LTRK iekļaušanu, neatbalstījāt sabiedrības padomes pārstāvja iekļaušanu.

Līdz ar to, kolēģi, mēs atbalstām Kuldīgu un turam īkšķus, lai izdodas daudzas labas lietas izdarīt mums visiem kopā, it sevišķi – kuldīdzniekiem, lepojoties, tomēr padomi šādā sastāvā mēs neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Bērziņa. Jā, komisija diezgan daudz diskutēja par padomes sastāvu, tai skaitā par priekšsēdētāju. Tomēr komisijas deputātu vairākums sliecās atbalstīt to, ka domes priekšsēdētājam ir jābūt šajā Kuldīgas sadarbības padomē, jo būtībā viss UNESCO process, tā virzība un Kuldīgas esība UNESCO lielā mērā ir, tieši pateicoties politikai, kas bija pašvaldībā, jo bez tās, visticamāk, nebūtu arī UNESCO statusa. Tieši pašvaldība bija tā, kas to virzīja, uzturēja un par to rūpējās, un valsts atbalsts kā reiz varēja būt daudz lielāks. Tāpēc arī šoreiz, mūsu ieskatā, Kuldīgas novada pašvaldības priekšsēdētājam ir jābūt šajā padomē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I. Bērziņa. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes nolikumam jābūt saskaņotam ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 16. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Skar sadarbības padomes kompetenci un aicina izslēgt vārdus “tai skaitā sniedz atzinumu par šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētās darbības ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, ja paredzētā darbība var ietekmēt pasaules mantojuma vietas vērtību atainojošās liecības”, jo tas paredzēts atsevišķā punktā.

Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 17. – arī deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Šeit likums ir papildināts ar jaunu punktu, mainot turpmāko numerāciju. Tātad padome “pieprasa un izvērtē sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu, kā arī ietekmes uz mantojumu novērtējumu un sniedz par to atzinumu šā likuma 12. panta noteiktajā kārtībā”.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka atsevišķos gadījumos jautājumi, ko padome skatīs, skars citas pašvaldības administratīvo teritoriju. Un tāpēc ir rosinājums papildināt 10. pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi mainot tālāko numerāciju, ka, izskatot ar Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistītus jautājumus, kas skar citas pašvaldības administratīvo teritoriju, padome aicina attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētāju un pašvaldības deleģētu pārstāvi piedalīties tās sēdē un paust viedokli, kā arī piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina aizstāt vārdus “Pasaules mantojuma centra vadlīnijas” ar vārdiem “Pasaules mantojuma centra izdotās Darbības pamatnostādnes Pasaules mantojuma konvencijas īstenošanai”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 20. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Tas ir salīdzinoši garš un būtisks priekšlikums, kas maina 11. panta redakciju. Sākotnējā redakcija noteica, ka, lai saglabātu vēsturiskās ainavas integritāti un novērstu tās piesārņojumu, padome veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu tādai darbībai, kas paredz jaunu vertikālu vai horizontālu vizuāli ietekmējošu objektu izveidi 25 kilometru attālumā no Kuldīgas vecpilsētas. 11. panta jaunā redakcija precizē atbilstoši zinātniski veiktajiem pētījumiem, kurās teritorijās un cik lielos attālumos un augstumos ir šie ierobežojumi, līdz ar to parādot to ainu daudz skaidrāku dažādu projektu attīstītājiem.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 21. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Rosina svītrot vārdus “kas paredz jaunu vertikālu vai horizontālu vizuāli ietekmējošu objektu izveidi 25 kilometru attālumā no Kuldīgas vecpilsētas teritorijas”. Tas ir atbalstīts jau iepriekšējā... priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijai.

I. Bērziņa. 22. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Paredz jauna panta pievienošanu, attiecīgi mainot numerāciju. Šis pants detalizēti reglamentē ietekmes uz mantojumu novērtējuma veikšanas kārtību, procedūru un termiņus. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē redakciju par informācijas sniegšanu Pasaules mantojuma centram, tātad detalizēti pastāsta, kā un kuros gadījumos tas ir darāms. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 24. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir vairāk redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Rosina izslēgt pārejas noteikumu punktu. Šis pārejas noteikumu punkts ir saistīts ar jau iepriekš nobalsoto par to, ka pašvaldība varēs sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā arī vecpilsētas teritorijā.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 26. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Rosina mainīt pārejas noteikumu termiņu, paredzot, ka likuma 10., 11., 12. un 13. pantu piemēro no 2026. gada 1. augusta.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka 11. un 12. pantā paredzētos ierobežojumus augstu objektu izvietošanā un šajā likumā noteikto kārtību ietekmes uz mantojumu izvērtēšanai nepiemēro, ja ieceres ierosinātājs līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir teritorijas plānošanu vai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmis atbildīgās institūcijas lēmumu par ieceres tālāku virzību.

Ar lēmumu par ieceres tālāku virzību ir saprotams lēmums par lokālplānojuma apstiprināšanu, grozījumiem... teritorijas plānojuma apstiprināšanu vai arī būvatļauja, proti, tieši šie lēmumi, kas konkrētajam ieceres ierosinātājam jau rada tiesības paļauties, ka attiecīgajā punktā tieši šāds objekts varētu tikt izvietots.

Jāuzsver arī tas, ka pārejas noteikumu punkts attiecas uz tieši šajā likumā noteikto kārtību un... ierobežojums ietekmes uz mantojumu izvērtēšanai, proti, ar padomes lomu un atzinumu.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 28. – deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums. Pielikumu “Par pasaules mantojuma vietas – Kuldīgas vecpilsētas – un tās aizsardzības zonas karte, šajā zonā esošie skatu punkti un to koordinātas” uzskatīt par 1. pielikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad svarīgi – kontekstā ar 21. priekšlikumu, manu priekšlikumu, tika atbalstīts par šiem... par 25 kilometru rādiusa svītrošanu. Tur gan, man liekas, tabulā ir neprecizitāte, tur rakstīts, ka atbalstīts 14., bet 14. ir par sadarbības padomi minēts.

Bet tātad par būtību. Svarīgi, lai mēs, sargājot UNESCO mantojumu – Kuldīgas vecpilsētu (es ceru, visi mēs atbalstīsim šodien vienbalsīgi), neradītu juridiskus kāzusus. Es gribu norādīt uz tiem riskiem, kas sanāk, ja mēs ar šo likumu, ar šo teritorijas tvērumu, skaram arī Ventspils novadu un Saldus novadu un faktiski varam radīt situāciju, ka Kuldīgas novads lems par blakus novada teritoriju un tur esošajiem attīstības projektiem.

Nu, šeit es gribētu... Neizskatās, ka jūs kāpsiet tribīnē, bet nezinu, cik jums pašiem tas juridiski korekti liekas. It īpaši, ka Latvijas Pašvaldību savienība un divas minētās pašvaldības netika pienācīgi iesaistītas likumprojekta izstrādē. Kā mēs viņiem un viņu iedzīvotājiem paskaidrosim, ka par tavu apdzīvoto vietu lems blakus pašvaldība. Tā tāda dīvainība, ko, manuprāt, varēja novērst (jo galu galā mēs arī taču likumā speciāli ierakstījām, ka tas ir Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums) un uztaisīt to redakciju tādu, lai vienkārši neiet pāri robežām, un mēs faktiski panāktu to pašu mērķi. Tā ka neredzu, ka tas būtu kaitējis mūsu kopīgajai domai par likumprojektu.

Tāpēc... nu, līdz galam... Man prieks, ka noņēmām tos 25 kilometrus, bet līdz galam neesmu pārliecināts, vai tomēr nevajadzēja juridiski atrisināt, vai šī bija tiešām tā labākā redakcija. Es vēlreiz brīdinu par riskiem attiecībā uz Saldus novadu un Ventspils novadu.

Paldies. (Starpsauciens: “Vūū!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Bērziņa. Jā. Es... Ļoti žēl, ka Butāna kungs nav Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un nedzirdēja visas mūsu diskusijas (Starpsauciens.), jā, par šo tematu.

Ir tā, ka būtībā... vispirms ir tā, ka... Nosaukumā ir “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums”, bet būtībā tas ir Latvijas likums, un Latvija ir uzņēmusies saistības un atbildību par Kuldīgas vecpilsētas sargāšanu. Jāsaka ļoti liels paldies Kuldīgas novada pašvaldībai un Juridiskajam birojam, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas pie šī likumprojekta ir strādājuši, jo patiesībā jau tā virzītājam būtu jābūt Kultūras ministrijai. Un attiecībā... līdz ar to tas pilnīgi noteikti ir likums, kas ir Latvijas likums un kas aizsargā vērtību ar unikālu... universālu pasaules mantojumu, un viennozīmīgi var ietekmēt arī citas teritorijas.

Bet es vēlos paskaidrot, ka citu teritoriju ietekmēšana šajā gadījumā ir tikai vēja ģeneratoru augstums noteiktos attālumos un noteiktos virzienos. Nekas cits un nekādi citi objekti, kas ir ārpus Kuldīgas novada, nekādā veidā netiek ierobežoti ar šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 28. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. Un 29. – arī deputātes Ingas Bērziņas priekšlikums, kurš paredz pievienot kartes, kur noteikti virzieni no konkrētiem skatu punktiem un skaidri ir saprotami, kur un kādi ir šie ierobežojumi. Kā jau es uzsvēru, izņemot augstumus, kas var būt kādiem objektiem, kur ir divi augstumi fiksēti – 350 un 260 metri –, izņemot Kuldīgas novada teritoriju, pārējiem objektiem ierobežojumu šajā teritorijā attīstībai un būvniecībai nav.

Paldies. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

I. Bērziņa. Paldies, kolēģi. Liels paldies visiem no Kurzemes ievēlētajiem deputātiem – un ne tikai –, kas parakstīja likumu. Ļoti liels paldies visiem, kas bija Kuldīgā un iepazinās ar situāciju. Ļoti liels paldies Burova kungam kā komisijas vadītājam. Tā ka, jā, liels paldies. Un Kuldīgas novada pašvaldībai ļoti liels paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbības reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību.

Kopš izveidojās Rēzeknes SEZ, komercsabiedrības tajā ir investējušas 310,7 miljonus eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā. Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai visā Latgalē, ir svarīgi, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņš tiek pagarināts analoģiski Latgales SEZ, kur šāds priekšlikums jau ir saņēmis politisko atbalstu. Abām speciālajām ekonomiskajām zonām ir līdzīga loma reģiona attīstībā, tāpēc konsekvents regulējums ir svarīgs gan investoriem, gan pašvaldībām, gan valsts attīstības plānošanas sistēmai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atzina likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu arī Saeimu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, šis, protams, ir milzīgs solis tam, lai Latgales ekonomiskajai zonai, Rēzeknes ekonomiskajai zonai būtu iespēja attīstīties, un tas ir lielisks instruments, lai attīstītu gan Rēzekni, gan Latgali.

Bet tomēr es lūgšu Latgales deputātus, varbūt arī Latgales apakškomisiju izvērtēt šo iespēju un vērtēt ne tikai 2050. gadu, bet nelikt termiņu. Tāds bija gan mans, gan Rancānes priekšlikums par termiņu – vispār izslēgt. Komisijā arī mums skanēja tādi iebildumi, ka 2060. vai 2050. gads, kā mēs to gribam izdarīt, nav konkurētspējīgs. Ja mēs paņemam gan Baltijas valstu, gan Polijas pieredzi, mēs redzam tādu ainu, kā es jau iepriekš teicu – gan Polijas, gan Igaunijas, gan Lietuvas ekonomiskajās zonās vai nu nav noteikts termiņš, vai ir 2060. gads. Tikai Kauņas un Klaipēdas speciālās ekonomiskās zonas darbosies līdz 2045. gadam.

Jā, parastā valodā runājot, tas ir tā, ja jūs nesapratāt manu iepriekšējo runu, tad jūs kā patērētājs varat ienākt veikalā, un jums stāv tukšs grozs ar pusapēstu bulciņu un grozs, pilns ar bulciņām. Kuru jūs paņemsiet? Nu, protams, to, kas ir pilns ar bulciņām, nevis to, kur gandrīz maizes nav vai ir pusapēsta... Tā arī investori izvēlas. Šeit ir 2045. gads, tur – 2050., tur – 2060., vai vispār nav noteikts termiņš. Un šeit jādomā gan ekonomiski, gan loģiski. Ja mēs gribam konkurētspējīgu reģionu attīstību, nu, domājam par to, lai termiņš būtu vai nu lielāks nekā pārējiem Baltijas valstu konkurentiem, vai arī... vispār bez termiņa. Tāpēc lūdzu padomāt.

Uz otro lasījumu es arī mēģināšu iesniegt priekšlikumu par termiņu, bet arī jūs lūdzu padomāt par to, ka tas būtu liels spēriens tam, lai attīstītu gan reģionu, gan valsti kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 19. februāris, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē... mēs piedāvājam 26. februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ņemot vērā diskusijas par citu SEZ, tostarp Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, komisija izvērtēja analoģisku pieeju arī attiecībā uz Liepājas SEZ. Kā komisijā uzsvēra likumprojekta iesniedzēji, Liepājas SEZ ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem Kurzemes reģionā, kas veicina ražošanas, loģistikas, ostas pakalpojumu, tranzīta, eksporta nozaru attīstību. Tās teritorija aptver gandrīz četrus tūkstošus hektāru, kas veido aptuveni 65 procentus no visas Liepājas pilsētas platības. Tātad patlaban Liepājas SEZ darbības termiņš ir noteikts līdz 2035. gada 31. decembrim.

Komisija pirmajā lasījumā izskatīja un atbalstīja Liepājas SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim. Komisijas vārdā... iebilst, ka nodokļu atvieglojumu jautājums brīvostām un SEZ pašlaik tiks skatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ekonomikas ministrija iesniegusi priekšlikumus likumprojektam “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, aicinot pagarināt atbalstu brīvostām un SEZ līdz 2050. gada 30. decembrim.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atzina likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu arī Saeimu pieņemt šādu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 19. februāris, izskatīšana Saeimas sēdē – 26. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

 

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Likuma grozījumu mērķis ir vienkāršot kūrorta statusa iegūšanas regulējumu, aktualizēt dažādu terminu definīcijas un paplašināt to tvērumu. Grozījumi, par ko bija vislielākās diskusijas komisijā, – īstermiņa mītņu īres jomā precizētais regulējums, kas paredz, ka pakalpojumi, kurus mēs pazīstam kā “Airbnb”, oficiāli, likuma līmenī, tiek pielīdzināti tūrisma mītnes pakalpojumiem, līdz ar to parādās jauni pienākumi – slēgt autortiesību līgumu, aizpildīt ārzemju tūrisma deklarācijas, katru mēnesi sniegt pārskatu Centrālajai statistikas pārvaldei. Daļa no šiem pienākumiem jau bija, bet skaidrs, ka tās ir papildu normas tieši mūsu mazajiem uzņēmumiem... uzņēmumiem reģionā.

Deputāti arī uzdeva dažādus jautājumus, un komisijas vairākums acīmredzot neguva pārliecību par to, ka šāds regulējums ir izsvērts un ka tas nenodarīs kaitējumu tūrisma jomas tālākai attīstībai. Izskanēja arī jautājums: vai kāds no jums ir braucis uz citām valstīm un tur aizpildījis garas deklarācijas, ja ir izvēlējies šādu naktsmītņu veidu?

Komisija šo likumprojektu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 33, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Vitenbergs. Tātad var gadīties arī tā, ka komisija noraida likuma grozījumus, bet Saeima tos atbalsta.

Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 12. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 37 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr. 1068/Lp14 – “Grozījums Krimināllikumā” otrajā lasījumā.

Komisijā saņemti 37 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz noilguma laiku. Priekšlikums paredz pagarināt noilguma laiku. Patlaban gadījumos, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums pret nepilngadīgas personas tikumību un neaizskaramību, noilguma termiņš ir 20 gadi un pēc šiem 20 gadiem cilvēku, kurš izdarīja nodarījumu, nevar saukt pie atbildības. Ministrija piedāvā noteikt noilguma termiņu – 35 gadi.

Priekšlikums tika izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, priekšlikumu pilnībā atbalstu un neprasu par to balsojumu, bet vēlos nodot nedaudz konteksta, tostarp par turpmāko darbu. Parasti mans darbs Saeimā maz pārklājas ar Juridiskās komisijas... atbildība... pie šī priekšlikuma... ir viens no izņēmumiem, jo, strādājot Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, man bija iespēja pārstāvēt ziņojumu par seksuālo vardarbību, tostarp aicināt visas Eiropas Padomes dalībvalstis atcelt noilgumu saistībā ar noziegumiem, kuri ietver seksuālo vardarbību pret bērniem. Parlamentārieši to arī vienbalsīgi atbalstīja.

Tāpēc nedaudz konteksta turpmākajam darbam. Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc tie, kuri ir cietuši šādos noziegumos, neziņo. Papildus tam, kas jau tika minēts komisijas sēdē, dati rāda, ka 60–70 procenti cilvēku, kas bērnībā cietuši no seksuālās vardarbības, pirmo reizi par to kādam pastāsta tikai pieaugušā vecumā. Kā jau tika norādīts komisijā, bieži vien tas ir 40 gadu vecumā vai vēl vēlāk, bet likuma esošā redakcija – bez šī priekšlikuma – noilgumu paredz līdz cietušā 38 gadu vecumam.

Šis priekšlikums šo nostāju maina, ļauj mums nostāties cietušo pusē un prasīt atbildību par seksuālo vardarbību pret bērniem. Svarīgi, ka mēs nerunājam tikai par pagātni, šī priekšlikuma atbalstīšana ļauj aizsargāt bērnus un potenciālos upurus arī tagad, jo varmākas, izvairoties no soda, joprojām var būt saskarē ar nepilngadīgajiem savās darbavietās vai ģimenē.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo nozīmīgo priekšlikumu. Bija arī īsa saruna ar tieslietu ministri, un es pateicos Tieslietu ministrijai par sagatavoto argumentāciju. Arī turpmākajā darbā aicinu apsvērt risinājumu atteikties no noilguma vispār par šādiem noziegumiem, kas bija otrs – arī Tieslietu ministrijas ieteiktais – risinājums.

Paldies par uzmanību. Ceru, ka tas palīdz... šo kontekstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. 1. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī attiecas uz noilgumu. Tas ir par gadījumiem, kad cilvēkam var piemērot mūža ieslodzījumu. Rosināts pagarināt noilgumu no 30 gadiem līdz 40. Priekšlikums tika izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Es atvainojos, vienīgā neprecizitāte – 2. bija Juridiskās komisijas priekšlikums, Tieslietu ministrija to rosināja.

3. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 58.1 panta ceturtās daļas 3. punktā. Būtībā precizējošs. Tiek piedāvāts vārdus “probācijas programmās” aizstāt ar vārdiem “šīs iestādes noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos”. Tiek mainīta terminoloģija, bet ideja ir tā pati. Izvērtējām un atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz Krimināllikuma 60. pantu. Par soda samazināšanu. Par pamatu soda samazināšanai rosina atzīt arī gadījumu, ja persona ir palīdzējusi atrast meklēšanā esošu personu. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz 70.11 pantu. Mainīta vārdu secība. Patlaban rakstīts “vai citādas mantiskas” attiecības, rosināts rakstīt “mantiskas vai citādas” attiecības. Gan anotācijā, gan skaidrojumā ir norādīts, ka šādi grozījumi veicinās efektīvāku attiecīgās normas piemērošanu, neļaus izvairīties no tām sekām, kas ir paredzētas likumā. Priekšlikums izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izstrādāts, ņemot vērā Kultūras ministrijas ierosinājumu. Piedāvāts papildināt Krimināllikumu ar jaunu – 78.1 – pantu “Kultūras un nacionālā mantojuma nelikumīga izmantošana bruņota konflikta laikā”. Priekšlikums apspriests arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā, un tā nolūks – saskaņot mūsu nacionālo regulējumu ar starptautiskajām tiesību normām.

Priekšlikums tika izvērtēts, un, ņemot vērā, ka tas bija iesniegts kā ierosinājums... nosūtot vēstuli... Juridiskā komisija izveidoja savu priekšlikumu.

Tātad 6. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Līdzīga situācija – arī ierosinājums no Kultūras ministrijas. Ir pilnveidota 79. panta redakcija. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija izveidoja savu priekšlikumu un, protams, to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz jautājumu, kura dēļ mēs startējām ar šo likumprojektu. Runa ir par kriminālatbildību gadījumos, kad persona izplata intīma rakstura materiālus un veic ar tiem citas darbības bez tās personas atļaujas, kas ir attēlota šajos materiālos. Tieslietu ministrija izvērtēja priekšlikumu, kuru mēs atbalstījām pirmajā lasījumā, pilnveidoja, precizēja redakciju, un, izvērtējot šo tieslietu ministres ierosinājumu, Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. 9. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Mērķis ir tāds pats. Priekšlikums tika atbalstīts, atbalstot iepriekšējo – 8. – priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz 154.1 pantu. Par cilvēku tirdzniecību. Gadījumā ja persona ir izdarījusi vai... veicinājusi vai veikusi darbību ar attēlu vai video, vai līdzīgu seksuāla rakstura materiālu izplatīšanu, kuros iesaistīts cietušais, atbildība tiks pastiprināta, proti, tiek veidota jauna kvalificējoša pazīme.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī attiecas uz cilvēku tirdzniecību. Rosināts pilnveidot panta redakciju – ja parādās tāda pazīme kā cilvēku aizvešana. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Papildina cilvēka ekspluatācijas definīciju un paredz, ka ekspluatācija var tikt konstatēta arī gadījumā, ja persona izmantota surogācijai, piespiedu laulībai vai nelegālai adopcijai. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Tieslietu ministrija aicina papildināt likumu ar 154.3 pantu. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 177. pantā. Attiecas uz krāpšanu. Tieslietu ministrija un tieslietu ministre rosināja pastiprināt atbildību, ja krāpšana ir izdarīta, uzdodoties par valsts amatpersonu. Diskutējot par šo priekšlikumu, mēs izdarījām secinājumu, ka vajadzētu plašāku regulējumu, proti, cilvēks var uzdoties arī par kādu komunālā dienesta pārstāvi, kas nav valsts amatpersona. Tādēļ mēs izstrādājām savu, plašāku, priekšlikumu, un tas ir 15. priekšlikums.

Tātad 14. priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Lai nepieļautu situāciju, ka mērķis, ko mēs gribam sasniegt ar 15. priekšlikumu, nav sasniegts, jo summa ir mazāka par vienu minimālo mēnešalgu, mēs rosinājām arī grozījumus 180. pantā. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz vairākiem pantiem nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā”. Tieslietu ministrija ierosināja vairākos pantos kā vienu no alternatīviem soda veidiem paredzēt probācijas uzraudzību. Tas ir būtiski un nozīmīgi, jo mums vairs nav tādas iespējas kā nosacītas notiesāšanas piemērošana. Tas nozīmē, ka tiesa, lemjot par sodu, ir izvēles priekšā – vai nu piemērot brīvības atņemšanu, vai naudas sodu, vai sabiedrisko darbu. Ministrija uzskata, ka vajadzētu dot iespēju arī piemērot tādu sodu kā probācijas uzraudzība.

17. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Judins. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Grozījumi 210. pantā. Ierosinājums ir no Eiropas Prokuratūras. Priekšlikums tika apspriests krimināltiesību pastāvīgajā grupā, kā arī izdiskutēts gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, gan atbildīgajā komisijā.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.) Vienu mirklīti! Kolēģi...! APVIENOTAIS SARAKST, lūdzu...!

Paldies.

A. Judins. Es turpināšu stāstīt Juridiskās komisijas vārdā par Krimināllikuma pantiem un iespējamo atbildību.

19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī no Eiropas Prokuratūras. Attiecas uz Krimināllikuma 220. pantu “Mantas nobēdzināšana”. Arī šis priekšlikums apspriests gan Tieslietu ministrijā, gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā. Ņemot vērā, ka Eiropas Prokuratūrai nav tiesību iesniegt priekšlikumus savā vārdā, mēs veidojām Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 20. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi Krimināllikuma 245. pantā. Priekšlikums arī izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 21. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 22. – analogs priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 23. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Attiecas uz 261. pantu, kur ir skaidrots transportlīdzekļa jēdziens. Priekšlikums ir nepieciešams, lai panāktu Krimināllikuma iepriekš pieņemtā 259.1 panta piemērošanu.

Tātad 23. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 24. – tieslietu ministres priekšlikums. Groza 269. pantu. Krimināllikuma 269. pantā ir paredzēta atbildība par uzbrukumiem valsts amatpersonām. Tieslietu ministrija pēc vairākām diskusijām rosināja papildināt šo pantu un paredzēt kriminālatbildību arī tajos gadījumos, ja uzbrukums ir vērsts pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjiem. Mēs arī diskutējām par to, vai nevajadzētu skatīties plašāk, uz ko Tieslietu ministrija mums pamatoti norādīja, ka, runājot par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, jāatzīst, ka viņi pilda svarīgu funkciju. Būtībā šis dienests ir pielīdzināms valsts dienesta darbam... tas, ko viņi dara... un ir ļoti svarīgi nodrošināt viņiem papildu aizsardzību. Turklāt bija arī uzsvērts, ka, salīdzinot ar citām profesijām, ir tādi gadījumi, ka ir praktiska nepieciešamība, lai būtu tāds regulējums.

Priekšlikums ir izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 25. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Tālāk no 26. līdz 30. – priekšlikumi, kurus iesniedza deputāte Ābrama un par kuriem mēs ļoti nopietni diskutējām. Jautājums ir par gadījumiem, kad persona tiek apdāvināta – valsts amatpersona saņem dāvanas par nenoskaidrotām lietām. Mēs daudz diskutējām par šo priekšlikumu, un mēs arī saprotam, ka šādos gadījumos ir jāparedz atbildība. Tieslietu ministrija iesniedza priekšlikumu šim likumprojektam, kā risināt un rīkoties.

26. un nākamie priekšlikumi, ko piedāvājusi Ābramas kundze, komisijā netika atbalstīti. Kāpēc? Tāpēc, ka priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Patlaban kukuļņemšana ir saprotama kā noteiktu labumu piedāvāšana, došana, lai persona kaut ko izdarītu devēja labā. Ābramas kundze rosina izslēgt subjektīvo pusi un saukt pie atbildības, ja viena persona piedāvā vai nodod kaut ko un otra persona pieņem. Varbūt tas izklausās sarežģīti, bet arī komisijā mēs mēģinājām runāt vienkāršiem vārdiem. Tātad šis piedāvājums ilustrējams ar vienkāršu piemēru: ja kādai amatpersonai piedāvā iedzert kafiju, tad tas, kurš piedāvā, ir kukuļdevējs, un tas, kam ir piedāvāts, ir kukuļņēmējs. Tātad atbildība ir no pirmā centa. Vairs nav svarīgi, par ko. Mēs arī uzdevām jautājumu KNAB darbiniekiem un prokuratūrai.

Kolēģi, tāds priekšlikums nevar tikt atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Judina kungs jau diezgan izsmeļoši pastāstīja. Piedāvājot šos priekšlikumus, sākot ar 26. un nākamajiem, mans mērķis bija kaut kādā veidā palīdzēt cīnīties pret to kukuļdošanu, kas nav minēta šeit. Mēs visi pirms kāda mēneša dzirdējām televīzijā, ka “Rīgas siltuma” vadītāju nepārtraukti apdāvināja ar pārsteidzošām dāvanām persona, kas nepārtraukti bija uzvarējusi “Rīgas siltuma” iepirkumos un dīvainā kārtā KNAB nekādi nevarēja pierādīt, ka tā īpašā labvēlība, apdāvināšana varētu būt saistīta ar to, ka šis konkrētais uzņēmējs nepārtraukti ir guvis uzvaras “Rīgas siltuma” iepirkumos, jo “Rīgas siltuma” vadītājs nebija iepirkumu komisijā... līdz ar to šo mērķi nebija iespējams identificēt.

Lūk! Un es piedāvāju šos priekšlikumus, lai atvieglotu dzīvi KNAB, lai tiešām KNAB nevajadzētu katru reizi izdibināt šo saiti, cēloņsakarību starp kukuļa došanu vai kukuļa ņemšanu un konkrēto mērķi. Tā, kā bija šajā gadījumā. Es zinu, ka tādu gadījumu kā “Rīgas siltumā” ir bijis ļoti daudz – uzņēmumu vadītāju, kurus apdāvina uzvarētāji. Tas ir izplatīts ne tikai Latvijā.

Ko es gribu pateikt? Jā, jums jau Judina kungs pareizi pastāstīja, bet mans mērķis ir, lai KNAB beidzot var efektīvi atklāt šos pārkāpumus, tāpēc piedāvāju izslēgt šo mērķa dispozīciju. Tātad 320. pants pasaka par kaut kādām konkrētām darbībām vai nu nākotnē, vai pagātnē, un tad ir tā problēma tiesībsargājošajām iestādēm pierādīt, par ko tad tas kukulis ir dots, kas ir tās īpašās darbības, kas varbūt būs uz priekšu un kas būs... atpakaļ. Es novēlu, lai KNAB ar Tieslietu ministrijas piedāvājumu veiktos labāk un lai tas būtu arī iemesls atklāt šos apdāvināšanas gadījumus.

Bet par to vienu kafijas tasīti, ko iedzer... ka tu uzreiz nonāc tādā kriminālprocesa uzraudzības aspektā. Es negribētu tam piekrist, jo ir ļoti dažādas prakses. Man šķiet, ka mums nevajag baidīties to morāli celt augstāku, nevis pateikt: jā, Tieslietu ministrijas piedāvājumā bija iespēja dot dāvanas minimālā apjomā, kas ir 780 eiro. Man kā bijušajai iestādes vadītājai tas ir neiedomājami, ka kāds no esošajiem klientiem, potenciālajiem, ar kuriem nākotnē varētu saskarties, pēkšņi sāktu nest dāvanas 780 eiro apmērā kā sistemātiskas... dāvanas... 780 eiro.

Es uzskatu, ka... KNAB teica, ka ar to viņi varēs strādāt. Tā ka KNAB būs rīki, lai atklātu apdāvināšanu, labvēlības radīšanu vai arī kaut kādu pateicību par pakalpojumiem. Es ceru, ka ar Tieslietu ministrijas piedāvājumu KNAB izdosies atklāt šos apdāvināšanas, labvēlības izrādīšanas gadījumus.

Bet kam es nekādā ziņā nevaru piekrist arī no savas prakses – valsts pārvaldes iestādēs tā nav ierasta prakse, ka iestāžu vadītāji saņem dāvanas, pieņem un priecājas par šīm dāvanām. Es uzskatu, ka iestāžu vadītājiem, amatpersonām, strādājot savās iestādēs... ar valsts resursiem... tā labākā dāvana ir mutisks vai rakstisks paldies, kas tiek saņemts arī no tiem, ko tu kā tiesībsargājošās iestādes darbinieks kādreiz varbūt pat pamatoti esi sodījis. Tā ka nav gluži tā, ka arī turpmāk jādod iespēja amatpersonām saņemt dāvanas, kas nesasniedz minimālās algas apmēru.

Bet KNAB lai veicas! Ja šī norma līdz trešajam lasījumam tiks adekvāti pabeigta, tad gaidīsim tās lielās uzvaras un gadījumus, kad KNAB atklās tādas apdāvināšanas vai labvēlības radīšanas... uz nākotnes darbībām... un tādi gadījumi mazināsies. Es arī domāju, ka tad korupcijas indekss mums uzlabosies, jo tas viens procents, kas svārstās gadu no gada, – tas nav īsti tas rezultatīvais rādītājs, uz ko mums vajadzētu tiekties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mums nav ne mazāko šaubu, ka Ābramas kundze grib, lai būtu, kā labāk. Bet mēs nebalsojam par mērķiem, mēs balsojam par pantiem. Labi, var runāt par to, par pārvaldē strādājošiem cilvēkiem, kuriem nevajadzētu ņemt dāvanas, lai viņus arī sauc pie atbildības par kafiju. Bet saskaņā ar šo piedāvājumu pie atbildības būs jāsauc arī visi tie, kas piedāvā šo kafiju, tostarp arī gadījumā, kad cilvēks... amatpersona teiks: nē, paldies, es nedzeršu kafiju par velti. Ja priekšlikums paredz sodīt tūkstošiem cilvēku, varbūt ar priekšlikumu kaut kas nav kārtībā.

Pēc kāda laika es jums ziņošu par 31. – tieslietu ministres priekšlikumu, ar kuru mēs vēl turpināsim strādāt, tas tomēr piedāvā konkrētu formulu, tajā ir saturs, kas var tikt iedzīvināts. Ja mēs runājam par mērķiem, protams, amatpersona nedrīkst ņemt tādas dāvanas, bet ne jau ar Krimināllikumu, ne jau ar sodiem mums vajadzētu audzināt cilvēkus, kas piedāvā kafijas tasīti vai kādu suvenīru.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu virzīties tālāk.

Jā, un es jau informēju, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Tātad komisijas vārdā atgādinu, ka 26. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 27. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 28. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 29. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 30. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 31. – tieslietu ministres priekšlikums. Tā mērķis ir tiešām risināt problēmu, par kuru mēs tikko runājām. Tieslietu ministrija piedāvā veidot speciālu pantu, proti, nevis mainīt kukuļņemšanas un kukuļdošanas izpratni, bet izveidot speciālu pantu, un gadījumā, ja valsts amatpersona pieņem dāvanu, kuras vērtība pārsniedz vienu minimālo algu, viņu var saukt pie kriminālatbildības.

Komisija veica precizējumus, priekšlikumu atbalstīja daļēji un izstrādāja savu, 32., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es pievērsīšu jūsu uzmanību šim, 31., un arī 32. priekšlikumam, jo tie abi ir par vienu un to pašu jautājumu.

Es īpaši neuzstājos par daudziem citiem pantiem, kuriem ir tendence Latviju pārvērst par represīvu iestādi un kur tiek pastiprināti sodi, lai gan nav nekāda juridiska un faktoloģiska pamata, ka iepriekšējie sodi tika piemēroti līdz maksimālai robežai.

Šis jautājums ir par amatpersonas apdāvināšanu. Tiek kriminalizēta amatpersonas apdāvināšana, un arguments – KNAB neizdodas pierādīt saikni starp personas dāvanu un tās izdarīto rīcību vai bezdarbību par labu kādam citam.

Tātad, ja neizdodas pierādīt kaut ko noziedzīgu, tad, iespējams, Krimināllikumā vajag ielikt pantu, lai mēs varētu saukt pie atbildības bez pierādīšanas par formālas situācijas esību. Slikti ir tas, ka Tieslietu ministrija šo priekšlikumu virzīja uz trešo lasījumu, kas konceptuāli nebija ne atbalstīts, ne izdiskutēts. To virzīja uz šo lasījumu. (Starpsauciens: “Uz otro!”) Uz otro, es atvainojos, uz otro lasījumu. Jā, atvainojos!

Kas šajā redakcijā ir iestrādāts? Kāda doma? Jūs esat valsts amatpersonas. Jūsu pilnvaru termiņš parlamentā 2026. gadā beigsies. Ja netiksiet ievēlēti, jūs aiziesiet strādāt uz kādu citu iestādi, kurai Saeima, iespējams, ir pieņēmusi lēmumu budžetā piešķirt kādu finansējumu. Jūs no šīs iestādes ejat pensijā, pieņemsim, 2032. gadā... es atvainojos, 2031. gadā ejat pensijā, kolēģi samet naudiņu un uzdāvina jums dāvanu. Kolēģi ir izdarījuši noziegumu. Ja jūs šo dāvanu pieņemsiet, jūs izdarīsiet noziegumu. Šajā pantā nav atrunas par to, ka jums bija kaut kas nelikumīgs jādara vai... nebija jādara... nelikumīga bezdarbība. Jūs vienkārši bijāt pieņēmuši lēmumu... vai, pareizāk sakot, nevis jūs, bet jūsu iestāde pieņēma lēmumu... un nevis pret apdāvinātāju, bet pret to juridisko personu... kur apdāvinātājs strādā... vai kuram ir kaut kāda sasaiste ar šo juridisko personu.

Cienījamie kolēģi! Tas kriminalizē normālu dāvanas pasniegšanu cilvēkam. Jā, ir runa par kopsummu. Bet tā kopsumma nav atreferēta, vai tā ir no viena cilvēka vai no vairākiem. Tātad jebkurā gadījumā, ja cilvēks ir bijusi amatpersona, tad turpmākajos piecos gados... kad viņam beidzas amatpersonas termiņš, viņš ir... pasniedzot dāvanu, viņa darbību ir iespējams ļoti viegli kriminalizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mēs daudz diskutējām par šo jautājumu, un mēs saprotam, ka... man šķiet, mēs saprotam, visi saprot, ka situācija, kad amatpersonas saņem lielas dāvanas, – runa ir par tūkstošiem, varbūt desmitiem tūkstošu eiro... tāda situācija nav normāla.

Es tagad runāju savā vārdā, tāpēc es varu stāstīt un dalīties ar savām domām. Un šis ir tāds gadījums, ka... es daļēji piekrītu Kūtra kunga paustajam, ka mums ir jāturpina darbs ar šo priekšlikumu. Man nav šaubu par to, ka norma kā tāda var būt, bet ir ļoti uzmanīgi jāpaskatās un jāpadomā, lai tā būtu sabalansēta. Jo, ja mēs... Labi, iepriekš runāju par kafijas tasīti, bet mēs komisijā modelējām arī citas situācijas, kur, jā, summa varbūt ir 800 vai 900 eiro, bet tā ir kaut kāda balva. Cilvēkam pasniedz balvu, bet viņš nezina, ka tas priekšmets ir tik vērtīgs, pie tam balvu pasniedz ar vārdiem: paldies par ieguldījumu, strādājot... kaut kur. Mēs visi saprotam, ka šādā gadījumā ir dīvaini saukt pie atbildības. Cilvēku publiski apbalvo, un varbūt tiešām viņš ir daudz izdarījis sabiedrības labā.

Tāpēc es gribu apliecināt, ka mēs dzirdam bažas, kas izskan, un domāsim, kā panākt, lai tā norma nekļūtu par tādu represējošu un nepamatoti piemērojamu. Tāds ir mans viedoklis.

Tāpēc es aicinu arī visus kolēģus padomāt, kā mēs varam uzlabot šo redakciju, jo ar to būs jāstrādā trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Bet, atgriežoties pie 31. – tieslietu ministres priekšlikuma, tas ir atbalstīts daļēji, veidojot (Starpsauciens.)...

Kolēģi, es varu tikai Juridiskās komisijas... Nē, nu... Ja ir balsojums, tad ir jābalso “pret” vai “atturas”, tāpēc ka mums ir 32. priekšlikums. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 13, atturas – 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 17, atturas – 19. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Turpinām darbu. Nākamais – 33. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 330. pantā. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 34. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 36. – tieslietu ministres priekšlikums. Priekšlikums pārejas... es atvainojos... papildina likumu ar informatīvajām atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Pēdējais – 37. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Visi priekšlikumi ir izskatīti, varam nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 26. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ināra Mūrniece, Jānis Vitenbergs, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Lauris Lizbovskis, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Artūrs Butāns un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanas karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026. gada Olimpiskajās spēlēs”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā skatījām likumprojektu “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”.

Uz otro lasījumu priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Atbilstoši spēkā esošajam likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” amatpersonai pēc savas darbības izbeigšanas divus gadus ir ierobežojumi. To mēs visi zinām. Un tas neatbilst Eiropas Savienības direktīvām. Eiropas direktīvas nosaka – no 3 līdz 12 mēnešiem. Likumprojektā ir sagatavota iespēja samazināt šo termiņu līdz gadam.

Faktiski sākums grozījumiem ir Latvijas Bankas lūgums. Runājot ar KNAB, Finanšu ministrija sagatavoja priekšlikumu, ka termiņš būs samazināts uz gadu. Bet gadījumā... to var noteikt amatpersonas bijušais priekšnieks.

Komisijas sēdes laikā vairākiem komisijas locekļiem... faktiski visiem... parādījās jautājumi par šo lietu, un es varu pieļaut, ka turpmāk varētu būt komisijas priekšlikums bez kaut kādiem ierobežojumiem samazināt šo termiņu no diviem gadiem uz gadu visām amatpersonām.

Šobrīd aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 26. februāris.

 

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Visai apjomīgi, bet tehniski grozījumi.

Likumprojekta mērķis ir grozīt Vēlētāju reģistrā iekļaujamo un aktualizējamo ziņu apjomu un iekļaušanas termiņus, kā arī veikt citus grozījumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu vēlēšanu un referendumu norisi.

Komisija viennozīmīgi lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Līdaka. Termiņš – piecas dienas – 17. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Antoņinas Ņenaševas, Naura Puntuļa, Česlava Batņas, Līgas Kļaviņas un Agitas Zariņas-Stūres iesniegto likumprojektu “Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Rīgas filharmonijas likums ir nepieciešams, lai mēs virzītos uz mērķi – atdot senu, 35 gadus senu, parādu mūsu izcilajai akadēmiskās mūzikas nozarei un sabiedrībai kopumā – un beidzot radītu koncertzāli Rīgā.

Šo likumprojektu ir parakstījuši piecu politisko partiju pārstāvji, kas vien norāda, ka Rīgas filharmonijas jautājums stāv pāri konkrētām politiskām interesēm vai ievirzēm. Otra labā lieta, ko teikšu, ir izcils pārmantojamības princips, kura bieži iztrūkst Latvijas politikā, mainoties ministriju politiskajām vadībām. Šoreiz tas tā nav noticis – lietas tiek turpinātas. Tas tiešām ir rets un pieminēšanas vērts gadījums.

Kolēģi, esmu pārliecināts par jūsu vienbalsīgo atbalstu šim jautājumam, virzot šo likumprojektu uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kā atbildīgo komisiju.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – Juridiskās komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 1156/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 25. februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Linda Liepiņa, Agnese Krasta, Jānis Zariņš, Mārtiņš Daģis un Igors Judins iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Judina atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Ināra Mūrniece, Jānis Vitenbergs, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Lauris Lizbovskis, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Artūrs Butāns un Edmunds Teirumnieks iesnieguši lēmuma projektu “Par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanas karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026. gada Olimpiskajās spēlēs”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav.

Uzsākam izskatīšanu.

Iesniedzēju vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Paldies, Saeimas priekšsēdētāja! Runāšu iesniedzēju vārdā. Godātie kolēģi, jūsu uzmanībai Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanas karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026. gada Olimpiskajās spēlēs”.

“Latvijas Republikas Saeima,

godinot Ukrainas tautas varonīgo pretestību Krievijas pilna mēroga bruņotajai agresijai;

uzsverot, ka Krievijas neizprovocētā pilna mēroga agresija Ukrainā ir asiņainākais karš Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām;

paužot solidaritāti ar Ukrainas tautu un tās sportistiem,

izsaka neizpratni par Ukrainas sportista skeletonista Vladislava Heraskeviča diskvalifikāciju Milānas un Kortīnas 2026. gada olimpiskajās spēlēs un liegumu Ukrainas sportistiem sacensībās izmantot ķiveres ar simbolisku atbalstu ukraiņu tautai;

nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas un tās vadītājas Kērstijas Koventrijas rīcību, pielīdzinot Ukrainas aizstāvēšanās karā kritušo un upuru piemiņu kara propagandai;

aicina Starptautisko Olimpisko komiteju un tās vadību nodrošināt patiesu politisko neitralitāti 2026. gada ziemas olimpisko spēļu laikā, liedzot sporta spēlēs piedalīties agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – pārstāvjiem.

Slava Ukrainai! Varoņiem slava!”

Godātie kolēģi! Mēs ar lielu interesi sekojam līdzi olimpiskajām spēlēm, priecājamies par sudrabu, kuru izcīnījusi Elīna Ieva Bota, un, protams, ceram uz zeltu un jaunām uzvarām. Diemžēl olimpiskās spēles ir aizēnojis Krievijas karš Ukrainā un arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumi.

Sportistam Heraskevičam uz ķiveres bija 20 Ukrainas ļoti augsta līmeņa sportistu un treneru vārdi, kuri krituši Ukrainas aizstāvēšanas karā, kā arī upuru – nevainīgu bērnu – vārdi un attēli. Diemžēl Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu viņam liegt sacensībās startēt ar šo ķiveri. Tāpat ir liegts startēt šorttrekistam Oleham Handejam ar ķiveri, uz kuras ir ukraiņu dzejnieces, padomju laika disidentes vārdi: “Tur, kur ir varonība, nav pilnīgas sakāves.” Arī frīstaila slēpotājai Katerinai Kocarai neļāva startēt ar ķiveri, uz kuras bija uzraksts: “Esi drosmīgs kā ukraiņi!”

Tajā pašā laikā varēja vērot PSRS simbolikas izmantošanu. Un ir ļoti skaidrs secinājums – Krievija sevi pozicionē kā PSRS mantinieci. Starp citu, pat Starptautiskās Šaha federācijas prezidents Dvorkovičs nav kautrējies izmantot padomju laika simboliku.

Ko mēs šeit redzam? Starptautiskās Olimpiskās komitejas liekulību un divkosību. Starptautiskā Olimpiskā komiteja, izmantojot sporta terminoloģiju, uz karu Ukrainā ir raudzījusies kā uz boksa ringu, kur neitrālā teritorijā satiekas divi sportisti, lai noskaidrotu, kurš no tiem ir uzvarētājs. Tas nav pieņemami! Tā ir liekulība un divkosība. Šeit ir skaidrs, kurš ir upuris – Ukraina – un kurš ir agresors. Nav nekādas neitrālās teritorijas.

Sena olimpiskā tradīcija noteic, ka olimpiādes laikā tiek pārtrauktas kaujas un tiek pārtraukti kari. Neraugoties uz olimpiādi un miera sarunām, Ukraina tiek apšaudīta. Ukrainā notiek genocīds. Golodomora vietā ir holodomors – mērdēšana ar aukstumu. Savulaik bija mērdēšana ar badu.

Diemžēl Starptautiskās Olimpiskās komitejas un tās vadītājas galvā valda pilnīgs sajukums un apjukums.

Godātie kolēģi! Aicinu pieņemt šo parlamenta pozīciju. Aicinu izteikt konkrētu viedokli par Starptautisko Olimpisko komiteju. Domāju, mūsu valdība un mūsu pārstāvji šo viedokli, ko izteicis Latvijas parlaments, varētu celt priekšā Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai. Darīt visu... meklēt sabiedrotos. Mūsu ārlietu dienestam ir jāmeklē sabiedrotie un jārada spiediena instrumenti arī uz tādām organizācijām kā Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Ja grib un meklē, tad sabiedrotos var atrast. Tas ir iespējams.

Slava Ukrainai! Varoņiem slava!

Aicinu balsot “par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums turpināt darbu bez pārtraukuma, līdz debates tiek pabeigtas.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Par cūcību un netaisnību ir jārunā skaļi. Tieši cūcība un netaisnība šodien ir notikusi olimpiskajās spēlēs. Atņemt tiesības pieminēt kritušus sportistus un sodīt ar visbargāko sodu, kāds var būt sportistiem, proti, diskvalifikāciju, ir cilvēciski un politiski pilnīgi nepieņemami. Tas nav dažādi vērtējams un interpretējams... vismaz tiem, kuri turas pie vienkāršām, cilvēciskām vērtībām.

Situācija, kurā upuri tiek sodīti, bet varmākas – apbalvoti, ir kliedzoša netaisnība, tāda, kas kliedz uz debesīm. Kauns tiem, kas pieņēma šādu lēmumu! Pateiksim gan ukraiņiem, gan latviešiem, gan lokanajiem bezprincipu funkcionāriem, ka neesam ar to mierā.

Šis paziņojums ir vēl svarīgāks par vienu otru vēstuli, kas nākusi no šī nama. Kolēģi, grūti iedomāties sportistu, kurš ir sagatavojies, iespējams, augstākajiem sasniegumiem savā dzīvē, ar lepnumu pārstāvot savu valsti, pārstāvot arī tos, kuri nekad vairs nevarēs pierādīt savu varēšanu sacensībās un olimpiskajās spēlēs, kurus ir nogalinājusi Putina Krievija, iznīcinot šos diženos sportistus, iespējams, arī viņu ģimenes...

Un SOK savā lēmumā atsaucas uz Olimpisko hartu, kurā ir teikts, ka olimpisko spēļu norises vietās, bāzēs vai citās zonās nav pieļaujama nekāda veida demonstrācija – vai politiska, vai reliģiska, vai rasu propaganda. Un te nu ir skaidri jānošķir, ko nozīmē jēdzieni, kāds ir to saturs. Mēs esam pieraduši pie tā, ka jēdzieni tiek deformēti. Karu sauc par “speciālo militāro operāciju” un dažādos citādos veidos mēģina jēdzieniem sagraut to patieso būtību un jēgu. Un sportistam bija, pārstāvot savu valsti, jāizvēlas, vai nu viņš nodos savus mērķus, savus, iespējams, dzīves lielākos sapņus nepiedaloties, vai viņš nodos savus draugus, līdzcilvēkus, savu tautu un nāciju. Es domāju, tā ir visskarbākā, vissmagākā izšķiršanās, kāda sportistam ir iespējama.

Tāpēc šodien Latvijas parlamentam ir skaidri jāsauc lietas īstajos vārdos. Es uzskatu, ka parlamentam ne tikai ir jāpieņem šis lēmuma projekts, bet arī jāpārtulko un jānosūta Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai skaidrs apliecinājums, par kādām vērtībām mēs kā Latvijas valsts iestājamies. Mūrnieces kundze jau nocitēja. Bet, manuprāt, šis uzraksts uz citas ķiveres, kas arī bija aizliegta, kas ir no ukraiņu dzejnieces un disidentes Ļinas Kostenko... tie ir vārdi, kuri, manuprāt, būtu jāatceras: “Tur, kur ir varonība, nav pilnīgas sakāves.”

Dievs, svētī Latviju! Un lai slava Ukrainai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

 

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Man iekšas griežas, skatoties uz šo divkosību. Šis sportists un... šie Ukrainas sportisti saņem pazemojumu, jau startējot kopā ar agresorvalsts, uzbrucēju, sportistiem. Bet – nē, viņš jāpazemo vēl dziļāk ar to, ka diskvalificē. Bet tai pašā laikā mēs redzam Krievijas karogus... bildējas tribīnēs... PSRS simboliku, lācīti no olimpiskajām spēlēm. Šis ir superpiemērs mums visiem, kā tiek izmantoti hibrīdieroči. Lēnā veidā atpakaļ tiek leģitimizēts agresors. No sākuma pieļauj sportistiem dalību, tad jau atļauj interpretēt lietas uz ķiveres.

Iedomājieties, cilvēks uz ķiveres uzliek savus kolēģus, tautiešus, kas ir sportisti, kas gājuši bojā gan cīņās... un cīnījušies frontē... gan vienkārši nevainīgi uz ielas civilās infrastruktūras bumbošanas dēļ. Cilvēks uzlika nevis Ukrainas karogu, nevis saukli, bet vienkārši personas. Un par to viņu publiski pazemo. Publiski liedz... viņam četrus gadus gatavojoties šīm olimpiskajām spēlēm... startēt. Nu, man šķiet, ka tālāk jau vairs nav kur iet. Un tāpēc... upura pazemošana ir kas... jauns līmenis.

Latvijai ir jāiestājas kopā ar pārējām valstīm... ir konkrēti jāiestājas par Ukrainas sportistu un Ukrainas tautas aizstāvību. Jāiestājas par vērtībām un jāparāda, kādas ir vērtības, un jānorāda Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, kura sistemātiski aizmirst šīs vērtības, ka sports ir par vērtībām, sports ir par sportu, nevis politiku. Un Krievijas sportistiem jāpasaka “nē”, kamēr šī agresija turpināsies. Nē, nebūs pazemošanai vietas, tāpēc ka agresoram ir jāierāda vieta, nevis Ukrainas sportistam.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, atbalstām šo aicinājumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Es domāju, ka šī Saeimas sasaukuma laikā mēs paši esam bijuši liecinieki tam, ka sports – tā arī ir politika. Un sportu diemžēl no agresorvalsts politikas nevar nodalīt. Tas, kas principā šodien ir noticis Kortīnā, ja mēs gribam būt precīzi, manuprāt, ir spļāviens sejā visiem Ukrainas sportistiem – gan tiem, kas šobrīd atrodas Itālijā, gan tiem, kas diemžēl ir krituši kaujas laukā.

Es uzskatu, ka savu varoņu pieminēšana – tā nav propaganda, tā ir goda izrādīšana tiem, kas ir cīnījušies par savu valsti. Arī izglītības un zinātnes ministre jau ir nosūtījusi vēstuli Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentei ar lūgumu gan skaidrot savu lēmumu, gan arī to pārskatīt.

Kā tādiem ceļavārdiem gribētu pateikt, ka šobrīd starptautiskajā sporta apritē agresorvalsts spiežas iekšā ar visām varēm dažādos sporta veidos, un viņi cenšas caur sportu atkal sevi leģitimizēt kā valsti. Arī mums, Saeimai, tuvākajos mēnešos, visticamāk, būs jāpieņem daudzi sarežģīti lēmumi, konsultējoties ar Ukrainas kolēģiem, jo priekšā ir gan paralimpiskās spēles, gan Losandželosas olimpiāde, gan Pasaules kauss futbolā. Un mums ir jābūt vienotiem savā nostājā ar Ukrainu.

Slava Ukrainai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Paldies par šo sagatavoto paziņojumu.

Varbūt pie detaļām... ir noteikti iespējami arī kādi redakcionāli precizējumi, kas neizmaina neko no šīm domām. Lai neatkārtotos, piekrītu daudz kam jau šeit iepriekš teiktajam, bet vēlējos aizņemties no Ukrainas Pilsonisko brīvību centra vadītājas Oleksandras Matvijčukas frāzi, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja var mēģināt sevi nostatīt kā tādu ārpus politikas esošu, bet tā noteikti nedrīkst būt ārpus ētikas savos lēmumos. Un arī šī frāze par politisko neitralitāti – tā nedrīkst būt aizsegs, aiz kuras pieņemt izteikti politiskus lēmumus, kā tas ir bijis par agresorvalsts sportistu dalību šajās spēlēs. Šie sportisti, protams, ir daļa no Krievijas plāna, cenšoties atgriezties starptautiskajā vidē, kā jau tikko minēts. Līdz ar to tā nav iespējama kā neitrāla lēmumu pieņemšanas vieta, ja šādi izteikti politiski lēmumi tiek pieņemti.

Un otrs. Interpretējot kritušo piemiņu kā politisku vēstījumu... tas ir izteikts politisks lēmums, kas atkal ir par labu Krievijai.

Tāpēc noslēdzot – tiešām mums nākotnē ir jābūt īpaši kritiskiem pret sporta organizāciju mēģinājumiem izvairīties no atbildības un slēpties aiz neitralitātes frāzēm. Mums jāpieprasa sekot tām vērtībām, kas organizāciju dažādos dokumentos ir minētas īpaši mieram.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Paldies Mūrnieces kundzei par sagatavoto lēmuma projektu. Un svarīgi, ka mēs to darām jau šodien un operatīvi reaģējam. Manuprāt, Latvijas pozīcija šeit ir skaidra. Es saklausu arī diezgan plašu atbalstu tam.

Vēlos norādīt, ka faktiski mēs... tas, ko mēs vēlamies – lai tiktu ievērots nevis kaut kas jauns mūsu izdomāts, bet tas, ko Olimpiskā harta savos principos ir definējusi, proti, piektajā principā, ka olimpiskās kustības sporta organizācijai jāievēro politiskā neitralitāte. Tātad politiskā neitralitāte, kas šajā gadījumā netiek ievērota, ka Krievijas sportisti var ar agresorvalsts simboliku atrasties olimpiskajās spēlēs un nekādas sankcijas pret viņiem netiek vērstas, toties pret ukraini, kurš savus kritušos sporta biedrus attēlo uz ķiveres, vēršas ar pilnu bardzību. Tas ir netaisnīgi.

Manuprāt, jautājumus raisa ne tikai tas... Lai nebūtu tā, ka mēs tikai komentējam šeit pasaules notikumus, tomēr prasītos skaidrība par atbildību, jo, cik es noprotu... Iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas konstrukciju, es atrodu, ka to pārstāvju vidū ir arī trīs Latvijas pārstāvji, kas lemj šos jautājumus. Vismaz pēc tās informācijas, ko šobrīd varam atrast plašsaziņas līdzekļos, viņi nav iebilduši. Un tad loģiski man rodas jautājums: vai tiešām tas tā ir? Gribētos dzirdēt skaidrojumu no viņiem.

Ņemot vērā, ka par Latvijas sportu atbild Izglītības un zinātnes ministrija, es aicinātu Melbārdes kundzi rīkoties, noskaidrot situāciju ar šiem trīs Latvijas pārstāvjiem, noskaidrot, kāda ir bijusi Latvijas pozīcija, vai tā saskan ar Latvijas valsts oficiālo nostāju, vai šie trīs kungi, kuru vārdi šobrīd plašsaziņas tīklos ir, tiešām neko nav darījuši, nav iebilduši un tā tālāk. Līdz ar to aicinātu ministriju iesaistīties, noskaidrot, skaidrot sabiedrībai, lai mums iekšēji būtu skaidrs, un pēc tam paust Latvijas valsts pozīciju SOK virzienā, ka Latvijai kā vienai no SOK dalībvalstīm tas ir nepieņemami un mēs aicinām to pārtraukt. Lai nebūtu tā, ka mēs ar šo lēmumu apmierinām tikai savu neapmierinātību... Paužam to arī starptautiski!

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamās dāmas un kungi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribu pateikt paldies šīs idejas iniciatoriem. Esmu pārliecināts: ja Saeimas kārtības rullī būtu paredzēts, ka jābūt nevis 10 parakstiem, bet vairāk – 20, 30, 50, mēs arī tos varētu dabūt uz šī dokumenta. Un, protams, tagad ar savu balsojumu mēs varētu apliecināt un apliecināsim atbalstu šim paziņojumam.

Vēl jo vairāk. Es zinu, ka daudziem deputātiem ar sporta dzīvi ir vistiešākā saistība. Sākot no Saeimas basketbola komandas vai hokeja komandas, vai jebkuras citas... futbola komandas, turpinot ar Lauri Lizbovski, kas ir ilgi bijis sporta komentētājs, turpinot ar manu kolēģi Raimondu Bergmani, kas ir bijis Latvijas valsts karoga nesējs olimpiskajās spēlēs. Mēs visi sekojam līdzi mūsu labajiem hokeja rezultātiem. Arī šodien noteikti tam sekosim. Visai Latvijas sporta saimei ir jāapvienojas un jāpauž atbalsts ukraiņu sportista rīcībai... nevis vārdiem.

Mūsdienās ar mākslīgā intelekta palīdzību mēs varam tik daudz runu sarakstīt, tik daudz vārdu pateikt arī no Saeimas tribīnes vai kādos paziņojumos ielikt. Bet tas viss nav nekā vērts, ja nav konkrētas rīcības. Šajā gadījumā ir konkrēts cilvēks, konkrēti sportisti, kas ar savu rīcību uzdod jautājumus Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, kāpēc nedrīkst cienīt savus pilsoņus, savus brāļus, tā teikt, kas cīnās par Ukrainas brīvību, pret agresoru laikā, kad ir olimpiskās spēles, kad vēsturiski olimpisko spēļu laikā apturēja karadarbību, kad, ja bija kādi... sacensības gars, tad to varēja pierādīt dažādu sporta veidu sporta laukumos. Mūsdienās, es atvainojos, dažām valstīm, teroristiskām valstīm, ko tur slēpt, šai gadījumā Krievijai, nav nekādas cieņas, nekādas ētiskās morāles, nekā nav, nekā svēta nav. Un šajos apstākļos, politiskajos apstākļos, tādu sīkumu kā ukraiņu sportistam liegt paust cieņu pret saviem, kā jau teicu, brāļiem sportistiem ukraiņiem, manuprāt, ir vienkārši nelietīgi. Tāpēc arī mums ar šo nelielo simbolisko paziņojumu... ir ļoti svarīgi, ka mēs sniedzam savu vēstījumu. Arī noteikti jāaizsūta Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai.

Un es vēlreiz aicinu arī mūsu Ārlietu ministriju būt aktīvākai... nevis kārtējā ziņojuma sastādīšanā reizi gadā, bet ar proaktīvu rīcību meklēt instrumentus, kā mēs varam gan atbalstīt ukraiņus, gan apturēt konkrētas lietas. Pateikšu tikai vienu piemēru. Vienu konkrētu piemēru, jo vakar bija iespēja aprunāties ar ukraiņu ekspertiem par naftas ēnu flotes darbību. (Zālē troksnis.) Šobrīd – kolēģi, it sevišķi tie, kas varbūt neklausās, bet ieklausieties! – caur Baltijas jūras viļņiem iet puse Krievijas naftas... visu šo kuģu, puse! Ja mēs nevaram šobrīd tā sauktajā NATO ezerā apturēt šo naftas tranzītu ar kopīgu Ziemeļvalstu, Baltijas valstu, Polijas un Vācijas, it sevišķi Dānijas, līdzdalību, tad – ko vispār mēs varam? Tikai rakstīt paziņojumus.

Es aicinu uz rīcību.

Paldies, kolēģi.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Ukrainas skeletonista Vladislava Heraskeviča ķiveri ar sportistu sejām, kuru dzīvības ir dzēsusi agresorvalsts Krievija bez žēlastības, nu jau ir redzējis teju katrs. Ar šīm sejām, ar šo ķiveri ir pilni soctīkli. To mēs redzam ziņu lapās. Un ir patiess prieks, ka cilvēki dalās ar šīm ziņām, ka cilvēki par to neklusē un ka cilvēki ir gatavi iestāties par taisnīgumu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja liedz startu šim sportistam olimpiskajās spēlēs, jo viņi nevēlas, lai cilvēki redzētu šīs sejas. Tas ir klaji netaisnīgi. Jo tai pašā laikā Krievijas sportistiem, kuri startē gan zem it kā neitrālu sportistu... kā neitrāli sportisti, viņiem nav liegts piedalīties olimpiskajās spēlēs. Viņi to var darīt. Un šie neitrālie sportisti ir pauduši arī publiski atbalstu Putinam un Krievijas agresijai Ukrainā. Viņi ir pauduši atbalstu karam. Viņi var piedalīties olimpiskajās spēlēs, un tā nav propaganda, bet šīs sejas uz ķiverēm, redz, esot propaganda.

Es vēlos izmantot izdevību un pateikt paldies mūsu sportistiem, mūsu skeletonistiem un viņu komandai, kuri ir publiski pauduši savu nostāju, kuri ir iesnieguši oficiālu protestu Starptautiskajai Bobsleja un skeletona federācijai. Man ir patiess lepnums, ka mums ir tādi sportisti, kas gatavi runāt un iestāties par šīm lietām.

Un tas, kas varbūt... Kaut arī šo sportistu sejas mēs tagad esam redzējuši neskaitāmas reizes un daudzi par to runā, mums ir jāapzinās, ka viņi nekad vairs nevarēs atgriezties mājās. Viņi nevarēs piedalīties nevienās olimpiskajās spēlēs, nevienās sacensībās. Viņi nevarēs atgriezties mājās pie saviem tuvajiem, apskaut savus bērnus, priecāties līdzi. Es domāju, ka mums ir jāpauž attieksme un jānosoda īstais agresors. Mēs nedrīkstam ļaut noniecināt viņu devumu.

Lai mūžīga slava šiem ukraiņu varoņiem! Slava Ukrainai!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanas karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026. gada Olimpiskajās spēlēs”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus šī gada 12. februāra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums ir palikusi vēl atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 12. februārī pulksten 17.00.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andreja Svilāna, Lindas Matisones un Edgara Tavara jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Latgales koncertzāles Gors pārņemšanu valsts īpašumā”. Jautājums pāradresēts kultūras ministrei Agnesei Lācei sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Deputātu Jura Viļuma, Andra Kulberga, Edgara Putras, Māra Kučinska un Lindas Matisones jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi”. Jautājums pāradresēts klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Klimata un enerģētikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš saplānotā darba grafika dēļ. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes un citu ieplānoto darbu dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes un Ilzes Stobovas jautājums ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par valstiskajām politiskajām partijām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Deputātu Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tālmācības ierobežošanu pamatizglītības pirmajā posmā – no 1. līdz 6. klasei un force majeure apstākļiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 12. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Ramona Petraviča iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par pasta pakalpojumu kvalitāti un vienkāršo (neizsekojamo) sūtījumu nodrošināšanu”. Jautājums tiek nodots atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Vēl mirkli uzmanības. Nav reģistrējušies 12 deputāti: Anita Brakovska, Kaspars Briškens, Artūrs Butāns... redzu, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta, Kristaps Krištopans un Igors Rajevs.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 12.02.26 11:07 Balsojums 1
Par - 50, pret - 35, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 1.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 12.02.26 11:14 Balsojums 2
Par - 40, pret - 12, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas atklātības likumā (1211/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.02.26 11:19 Balsojums 3
Par - 38, pret - 8, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (1212/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.02.26 11:22 Balsojums 4
Par - 38, pret - 7, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1213/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.02.26 11:29 Balsojums 5
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Maijas Dreimanes atbrīvošanu no tiesneša amata (898/Lm14)

Datums: 12.02.26 11:30 Balsojums 6
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Initas Dzerkales atbrīvošanu no tiesneša amata (899/Lm14)

Datums: 12.02.26 11:31 Balsojums 7
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ineses Mudeles atbrīvošanu no tiesneša amata (900/Lm14)

Datums: 12.02.26 11:33 Balsojums 8
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Dagmāras Skudras atbrīvošanu no tiesneša amata (901/Lm14)

Datums: 12.02.26 11:48 Balsojums 9
Par - 39, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valdības praksi – slēpt sabiedrībai svarīgu informāciju, būtiski ierobežojot parlamentārās kontroles iespējas un sabiedrības informētību, kas nonāk klajā pretrunā ar Satversmi (110/P14)

Datums: 12.02.26 11:53 Balsojums 10
Par - 63, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums (1142/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:00 Balsojums 11
Par - 68, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā (987/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:00 Balsojums 12
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā (987/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:07 Balsojums 13
Par - 41, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Enerģētikas likumā (1137/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:16 Balsojums 14
Par - 60, pret - 2, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Enerģētikas likumā (1137/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:17 Balsojums 15
Par - 63, pret - 4, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1137/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:20 Balsojums 16
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1008/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:22 Balsojums 17
Par - 82, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (728/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:28 Balsojums 18
Par - 35, pret - 41, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 12:29 Balsojums 19
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.02.26 13:35 Balsojums 20
Par - 20, pret - 31, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 13:37 Balsojums 21
Par - 22, pret - 15, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 13:37 Balsojums 22
Par - 22, pret - 17, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 13:39 Balsojums 23
Par - 20, pret - 14, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 13:45 Balsojums 24
Par - 72, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 13:56 Balsojums 25
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.02.26 13:59 Balsojums 26
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (1184/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.02.26 14:02 Balsojums 27
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (1184/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.02.26 14:04 Balsojums 28
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (1191/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.02.26 14:05 Balsojums 29
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (1191/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.02.26 14:08 Balsojums 30
Par - 49, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1135/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.02.26 14:39 Balsojums 31
Par - 3, pret - 13, atturas - 65.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījums Krimināllikumā (1068/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.02.26 14:40 Balsojums 32
Par - 40, pret - 17, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījums Krimināllikumā (1068/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.02.26 14:41 Balsojums 33
Par - 79, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1068/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.02.26 14:43 Balsojums 34
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā (1097/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.02.26 14:45 Balsojums 35
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1166/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.02.26 14:47 Balsojums 36
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1183/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.02.26 14:49 Balsojums 37
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"” (Nr.1156/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 25. februārim (906/Lm14)

Datums: 12.02.26 14:50 Balsojums 38
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Igora Judina atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (908/Lm14)

Datums: 12.02.26 15:18 Balsojums 39
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanas karā kritušo biedru piemiņu Milānas - Kortīnas 2026. gada Olimpiskajās spēlēs (910/Lm14)

Datums: 12.02.26 15:22 Balsojums 40
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

12.02.2026.

11.00

13.30