Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2025. gada 29. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 29. maija kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins un Jefimijs Klementjevs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ainārs Šlesers, Mārcis Jencītis, Viktorija Pleškāne un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 959/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Anna Rancāne, Raimonds Čudars, Andris Šuvajevs un Harijs Rokpelnis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un sadaļu “Likumprojektu izskatīšana” skatīt kā otro pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Anita Brakovska, Andrejs Vilks, Gundars Daudze, Andris Bērziņš un Līga Kļaviņa lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 10. punktu – likumprojektu “Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” trešajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Edgara Putras, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Māra Sprindžuka, Jura Viļuma, Lindas Matisones un Aivas Vīksnas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 949/Lp14) nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, esam atkārtoti iesnieguši priekšlikumu saistībā ar Klimata un enerģētikas ministriju. Šajās dienās... kopš iepriekšējo reizi mēs izskatījām šo priekšlikumu... mūsu pārliecība – un es domāju, ka ne tikai mūsu, bet visas Saeimas... lielas daļas Saeimas pārliecība, sabiedrības pārliecība – ir tikai nostiprinājusies, ka mēs dzīvojam laikā, kad valsts drošība, sabiedrības labklājība un sabalansēts valsts budžets nav tikai teorētiski jēdzieni un ikdienas izdzīvošanas jautājumi. Mums nepietiek ar skaistiem mērķiem par zaļām deklarācijām. Mēs aizvien demonstrējam skaistus mērķus un zaļas deklarācijas.

Šodien sabiedrība no mums gaida konkrētu rīcību, un APVIENOTAIS SARAKSTS to piedāvā. Mēs to piedāvājam atkārtoti: mēs rosinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju. Tieši likvidēt! Un kāpēc? Tāpēc, ka šī ministrija sen ir kļuvusi par birokrātijas simbolu, par neefektivitātes simbolu un, jā, neslēpsim, arī par iemeslu cilvēku... pieaugošiem rēķiniem un uzņēmumu neziņai.

Es domāju, ka arī pēdējie izmeklējošie televīzijas raidījumi ļoti skaidri parāda, kāds ir bijis reālais plāns, lai samazinātu tarifus pēc atslēgšanās no BRELL. Šāds plāns reāli nav bijis. Mēs redzam... mēs saprotam visas balansēšanas jaudas... tas viss pieaug. Mēs neesam strādājuši efektīvi. Mēs ļoti skaisti, pompozi esam izdarījuši to, kas bija jādara, bet mājasdarba otro daļu, kas prasīja zināmu kompetenci, kas prasīja zināmas spējas veikt aprēķinus, – to darbiņu mēs neesam kvalitatīvi paveikuši. Mēs ļoti skaidri saprotam, ka mums nav jāuztur dārga struktūra, lai dzīvotu zaļāk. Mums ir vajadzīga gudra, koordinēta enerģētikas, klimata politika, bet ne šādā formā, kāda tā ir šobrīd.

Vēja parki ir uzskatāms piemērs. Ar pašreizējo enerģētikas stratēģiju mēs esam iebraukuši vienā grāvī, izteikti – grāvī, sabiedrība to ļoti labi redz, un piedāvājums... vismaz no lielas daļas sabiedrības: nu tad stūrējam tik strauji ārā, ka acīm redzami mēs varam trāpīt otrā grāvī, aizliedzot pilnīgi visiem pilnīgi visu. Tas ir pilnīgs pretpols, spoguļattēls tam, ka šobrīd visiem ir atļauts viss. Cilvēki pamatoti satraucas, un šie skaidrojumi, ko sniedz attiecīgā ministrija un ierēdņi, tikai nostiprina cilvēku pārliecību, ka dzīvot tālāk tā, kā mēs dzīvojam šobrīd, enerģētikas politikā vairs nedrīkst. Tā vietā, lai rastu jēdzīgu risinājumu, stāvētu uz ceļa vidus, šobrīd piedāvājums ir pilnīgi ekstrēms – spoguļattēls tam, ko dara valdība.

Tāpēc 1. janvāris ir termiņš, ko mēs piedāvājam, lai būtu pietiekami daudz laika sagatavoties un likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju. Mēs saprotam... un atceramies laiku, kad tā tika dibināta, kad bija solījumi nepalielināt štata vietas, neveicināt jaunu birokrātiju. Visi šie solījumi... tas viss ir “iztvaikojis”. Ja mēs salīdzinām, realitātē... kopumā štata vietas ir pieaugušas.

Politika kļuvusi tikai un vienīgi haotiskāka. Mums ir jāsāk ar valdību. Lai samazinātu izmaksas, iespējams, nāksies pārskatīt vairākas funkcijas arī Saeimā... lai samazinātu izmaksas, padarītu valsts pārvaldi efektīvāku un izmaksas novirzītu... lai ietaupītos līdzekļus novirzītu aizsardzības un demogrāfijas jautājumu risināšanai. Tieši un konkrēti parādām, ka mēs paši esam gatavi samazināt liekās institūcijas, tādas institūcijas, kuras vairo birokrātiju, nevis padara mūsu valsts pārvaldi efektīvāku.

APVIENOTAIS SARAKSTS aicina spert šo soli pietiekami atbildīgi. Termiņš ir 1. janvāris.

Un balsojam par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā – ar 1. janvāri likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Par šo jautājumu jau mēs debatējām vai, pareizāk sakot, viens deputāts runāja “par”, viens – “pret” divas nedēļas atpakaļ.

Man ir prieks par APVIENOTĀ SARAKSTA centību uzlabot situāciju valstī, novirzīt līdzekļus aizsardzībai, puspatiesībās runāt par balansēšanas jaudām, par elektrības cenām, bet šorīt ministrs uzstājās televīzijā un viņš rādīja konkrētus piemērus, ka, neskatoties uz to, ka daudzi tirgotāji ilgtermiņa līgumos balansēšanas jaudas jau ir iecenojuši... mēs redzam, ka elektrības cenas no 1. jūlija kaut kādā veidā nevis pieaug uz balansēšanas rēķina, bet tieši otrādi – samazinās. Ja šobrīd tie ir 0,14 centi, tad jau no 1. jūlija tie ir 0,13 centi. Tā ka, manuprāt, ministrija strādā pareizā virzienā.

Par birokrātijas samazināšanu. Jā, piekrītu. Mums ir jāiet... visās ministrijās. Lai pārliecinātos un lai būtu pilnīga skaidrība par to, ko un kādā veidā dara ministrija, vakar es apmeklēju Klimata un enerģētikas ministriju un mēs izgājām cauri visām darbībām. Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvājums birokrātijas mazināšanai, pakalpojumu uzlabošanai un kopējai darbībai – veikt samazinājumu nevis par 5, bet par 10 procentiem, kas, manuprāt, ir pietiekami nozīmīgi.

Attiecībā uz stratēģiju. Stratēģija ir sagatavota. Es ceru, valdība nākamotrdien to izskatīs un pieņems, lai mēs varētu virzīties atbilstoši stratēģijai. Viena puse, protams, ir mazināt birokrātijas izdevumus, bet jāskatās arī tas, kādā veidā mēs nopelnām un pelnām. Paskatoties to, kas ir noticis ar investīciju projektiem... es jau pagājušajā reizē teicu, ka pieaugums attiecībā uz investīciju projektiem, kas ir pienesums ekonomikai, pa šiem gadiem... divarpus gadu laikā ir strauji mainījies un pieaudzis. Ja mēs gribam kaut ko mazināt, jā, pārskatām funkcijas. Es domāju, ka drīzāk mēs varētu skatīties, kādas funkcijas Klimata un enerģētikas ministrijai mēs varam uzticēt vairāk, lai enerģētiskā stratēģija valstī tiktu īstenota un lai mēs būtu droši par to, ka mums nekad nepietrūks elektrības... vai mums nekad nebūs tādas situācijas, ka nav elektrības, jo ar katru dienu, ar katru gadu elektrība kļūst arvien nozīmīgāka ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē... lai šī ekonomiskā, enerģētiskā drošība mums būtu.

Kolēģi, aicinu arī APVIENOTO SARAKSTU pieteikties vizītē pie klimata un enerģētikas ministra... uz KEM... un apskatīties, kā, kādā apjomā un kādās telpās viņi strādā, tad (Starpsauciens.)... Nē, tieši otrādāk, Kulberga kungs tika aicināts...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli!

U. Augulis.... un vēl joprojām viņi aicina Kulberga kungu un visu APVIENOTO SARAKSTU, lai iepazīstas ar reālo darbu, kāds ir atvērtais ofiss, kā strādā atvērtajā ofisā, cik lielās telpās, kas tiek aizņemtas.

Tā ka aicinātu kolēģus būt konstruktīviem (Starpsauciens: “Mēs arī!”) un darīt jēdzīgas lietas, nebūt amatieriem, bet būt amatniekiem un darīt to visu prātīgi.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Janas Simanovskas, Mairitas Lūses, Leilas Rasimas, Antoņinas Ņenaševas un Andra Šuvajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Igora Judina un Jefimija Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Mieriņas kundze! Augsti godātie kolēģi! Man sākumā laikam ir jautājums: cik daudziem deputātiem ir municipālie dzīvokļi? Laikam nevienam. Līdz ar to īsti saprast tās problēmas būtību ir diezgan grūti. Šodien Rīgā ir milzīga problēma ar cilvēkiem, kas dzīvo municipālajos dzīvokļos, un Rīgā, kura ir zem Nacionālās apvienības, Jaunās Vienotības un bišķiņ pat zem “progresīvo” ietekmes... grib šos cilvēkus izmest uz ielas, augsti godātais Tavara kungs. Manā skatījumā, tā ir problēma.

Es runāju tikai uz Rīgas piemēra. Varbūt Liepājā un citās pilsētās viss ir sakārtots. Bet šodien Rīgai ir speciāls fonds, kas šiem cilvēkiem palīdz iegādāties savu dzīvokli, savu īpašumu, jo vēsturiski tā ir izveidojies, ka viņi tur dzīvo, un diemžēl pagaidām viņiem nav iespējas pašiem šo jautājumu ekonomiski atrisināt. Augsti godātā Nacionālā apvienība, kas rūpējas par cilvēkiem, īpaši par latviešiem, šim fondam piešķir nulli.

Pagājušogad Stabu ielā tika... izmitināta... viena māja. Katram bijušajam dzīvokļa īpašniekam tika izmaksāts viens tūkstotis eiro. Viss. Viens tūkstotis! Un, kā jūs domājat, kur tie dzīvokļi ir aizgājuši? Nacionālā apvienība tos piešķīra daudzbērnu ģimenēm? Nē. Pārdots! Pārdots īpašniekam! Lietuvieši izremontēs, un Stabu ielā būs glauni dzīvokļi.

Jautājums vairāk ir par to: ja tie ir mūsu latvieši, tie ir Latvijas Republikas pilsoņi, kā mēs varam pieņemt lēmumu, lai viņus vienkārši izmestu uz ielas?

Jūs varat viņiem pārmest, ka viņi paši ir vainīgi, ka nav spējīgi sakārtot savu dzīvi, paņemt hipotekāro kredītu... vēl kaut ko. Bet kur paliek sociālā atbildība? Ja politiskā līnija nespēj nodrošināt šos cilvēkus ar iespējām... pārliecināt, dot kaut kādus citus rīkus, kā atrisināt šo jautājumu... galu galā, augsti godātie “progresīvie”, kuri rūpējas par cilvēkiem, šim fondam Rīgā vismaz var piešķirt naudu. Nu kāpēc tik klusi? Jo tur nav LGBT kustības? Tur nav nekādu īpašu darbību, kur jaunieši var mainīt savu dzimumu? Jā, tie ir parasti cilvēki, kuri grib dzīvot un kuriem ir sarežģīti dzīves apstākļi. Bet, ja viņi būs... nezinu... dzīvokļu jautājums LGBTQ... tad būs tam nauda vai nebūs? Nu laikam nebūs.

Nacionālā apvienība, kas visu laiku runā par demogrāfiju un ir baigie demogrāfijas spečuki, vai jūs šiem dzīvokļiem varēsiet kaut kā piedāvāt jaunus saimniekus, jaunas ģimenes Rīgā? Nē. Ratniekam vienalga, viņš katru dienu skraida pa Pārdaugavas parku ar āmuru un lepojas ar to, bet par dzīvokļiem, par jauniešiem, par daudzbērnu ģimenēm vispār nerunā. Viņam tas nav svarīgi. Viena lieta ir runāt, otra lieta – darīt. Un sanāk, ka Nacionālā apvienība vairāk runā, nevis dara.

Atkal Jaunā Vienotība... tagad pretendēt, lai atjaunotu savu mandātu uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu. Nu godīgi – viens tūkstotis vienam dzīvoklim Stabu ielā – tas ir smieklīgi, reāli smieklīgi! Varētu vismaz desmitreiz paaugstināt šo ciparu, jo tajā mājā bija tikai 18 dzīvokļi, tas nav daudz. Rīgas budžets ir pusotrs miljards. Tas nav daudz, palīdziet šiem cilvēkiem sākt jaunu dzīvi! Nevis atņemam atslēgas, pārdodam māju leišiem un pasakām: “Viss, miers! Meklē, kur tu tagad dzīvosi.”

Kolēģi, tas ir necilvēcīgi! Tas nav par opozīcijas piedāvājumu vai par koalīcijas piedāvājumu. Tas ir necilvēcīgi! Tā nedrīkst darīt!

Vēlreiz – nerunāšu par citām pilsētām, grūti pateikt, kas tur notiek, bet Rīgā ir šausmīga situācija, absolūti bēdīga. Kā var naktī gulēt, tas taču ir... pat kurš tic tam... karmas jautājums. Kā var izmest uz ielas cilvēku un pēc tam skraidīt... vieni skraida ar āmuru pa parku un lepojas, ka viņi ir īsti latvieši, citi saka – viņi kaut ko ir izremontējuši, viss ir labi. Šitā puse (Norāda pa kreisi zālē.) lepojas ar to, ka tagad džeks ar džeku var gulēt un var noformēt savas attiecības. Kas tālāk? Bet pa vidu paliek parastie Latvijas iedzīvotāji bez iespējām, un būtu cilvēcīgi vismaz kaut kādā veidā viņiem palīdzēt. Un punkts.

Augsti godātie kolēģi, esiet cilvēki – lūdzu, atbalstiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav (Starpsauciens: “Ir!”)... ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 13, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Aināra Šlesera, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 8, atturas – 36. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 959/Lp14) nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 959/Lp14) nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Amilam Saļimovam 2025. gada 27. maijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Šodien mēs varam izdarīt ļoti labu darbu, nākt pretī un beidzot atbalstīt arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 28. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Saskaņā ar paredzētajām izmaiņām mikrouzņēmumi varēs izmantot īpašo kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt arī ārvalstu platformās.

Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējumu mikrouzņēmums ir individuāls komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas PVN maksātājas. Lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni; mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai. Savukārt, ja mikrouzņēmums kļūst vai tam jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.

Kā zināms, pagājušā gada decembrī mēs Saeimā pieņēmām grozījumus PVN likumā, nosakot, ka atvieglotu nodokļa maksāšanas kārtību var izmantot tikai un vienīgi uzņēmumi, kas saņem pakalpojumus vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tostarp savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, piemēram, viesu izmitināšanas jomā... kā mēs zinām, Latvijā arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tāpēc likumprojektā paredzēts, ka atviegloto PVN maksāšanas kārtību mikrouzņēmumi varēs izmantot jau no šī gada 1. jūlija.

Komisijā tika atbalstīta steidzamības piešķiršana dotajam likumprojektam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Vīksna. Tā kā šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams un Finanšu ministrija informēja, ka priekšlikumu nebūs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā... bez priekšlikumu iesniegšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Vīksna. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Šodien mēs trešajā lasījumā izskatām četru likumprojektu paku. Tie visi ir saistīti ar Krīzes vadības centra ieviešanu.

Pirmais šajā sarakstā ir likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Šim likumprojektam ir saņemti 16 priekšlikumi.

1. – komisijas priekšsēdētāja Bergmaņa priekšlikums. Izmaiņas 9. panta 2. punktā, nosakot, ka Ministru prezidentam ik gadu Saeimai jāziņo par nacionālo drošību. Tātad mēs saņemsim ziņojumu ne tikai par ārlietām, bet arī par nacionālo drošību. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 16. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izmaiņas 22.5 pantā, precizējot krīzes definīciju. Par šo jautājumu mums bija asas diskusijas, beigu beigās vienojāmies. Tāpēc komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 23. panta otrajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 23. panta otrās daļas 1. punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas likuma 23. panta otrās daļas 6. punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 7. – deputāta Dombravas priekšlikums. Izmaiņas 23.1 panta pirmās daļas 5. punktā, nosakot Krīzes vadības centra atbildību sagatavot priekšlikumus par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ja tas nav saistīts ar bruņotu konfliktu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Nacionālās drošības likuma grozījumi – tie, kas atnāca no Ministru kabineta, – bija ļoti, ļoti nekvalitatīvi, otrajā lasījumā tie tika fundamentāli pārrakstīti. Arī trešajā lasījumā var viest virkni labojumu.

Šī ir viena no neatrisinātajām lietām – par Krīzes vadības centra kompetenci. Ir paredzēts, ka turpmāk Krīzes vadības centrs gatavos priekšlikumus par jebkāda veida ārkārtējo situāciju izsludināšanu, kas nav pareizi pēc būtības. Jautājumos, kas ir saistīti ar bruņotu konfliktu, ar mobilizāciju, faktiski – ar karadarbības vešanu, atbildībai ir jāsaglabājas aizsardzības ministram, nevis Krīzes vadības centram, kas pēc būtības būs ierēdnieciska struktūra. Tieši aizsardzības ministram, kā tas ir bijis pēdējos 100 gadus, kopš tika izveidota un pieņemta Satversme.

Komisijai nebija īsti argumentu, kāpēc nevajadzētu tā darīt, bet komisijā nebija pietiekami daudz deputātu, tāpēc nācās balsot par šo priekšlikumu pat divas reizes, jo balsojums bija neizšķirts. Tāpēc, ka balsojums bija neizšķirts, tika lemts, ka priekšlikums nav atbalstīts.

Aicinu Saeimas deputātus tomēr atbalstīt, lai, izsludinot ārkārtējo situāciju tieši bruņota konflikta gadījumā, saglabājas līdzšinējā kārtība – tā ir Aizsardzības ministrijas atbildība un, protams, attiecīgi prezidenta un Ministru prezidenta atbildība konkrētās situācijās. Nevis Krīzes vadības centrs tagad mēģinās segt pilnīgi visu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tieši par šo jautājumu mums bija diskusija, un Dombravas kungam ir taisnība par to, kādā veidā notika balsojums. Interesanti, ka balsojumā labais un kreisais spārns bija apvienojušies, balsojot “pret”.

Bet ir jāpasaka... es gribu veikt precizējumus. Kad mēs diskutējām par šīm lietām, Aizsardzības ministrija pateica, ka viņi piekrīt šādām izmaiņām un tā ir pareizā sistēma, kura sāks darboties. Šo izmaiņu ieviešana, pareizāk sakot, eksistējošā formulējuma ieviešana, neierobežo Aizsardzības ministrijas darbību, viņi ir spējīgi pildīt savus uzdevumus.

Man ir jāpiebilst vēl viena lieta, kuru visiem vajadzētu saprast. Krīzes vadības centru vada Krīzes vadības centra priekšnieks, kura lielais priekšnieks ir Ministru prezidents – Ministru prezidents! Tas ir viņa orgāns, kurš ļauj viņam labāk un efektīvāk pārvaldīt krīzes situācijas Latvijā. Tāpēc tā nebūs diskusija: Krīzes vadības centrs – aizsardzības ministrs. Tā būs diskusija: Ministru prezidents – aizsardzības ministrs. Cik es atceros... pēdējoreiz, kad skatījos likumus... aizsardzības ministrs ir pakļauts Ministru prezidentam, tāpēc viņš ir tā virsvadošā persona, kura vadīs šo procesu.

Vēlreiz aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Rajeva kungs! Kreisais un labais krasts jeb puses balso vienādi, jo viņi domā valstiski. Jūs šodien neuzticaties savam aizsardzības ministram? Protams, tas ir dabiski. Viņš nav derīgs – tas ir fakts. Nomainiet viņu, nevis izdomājiet kaut kādu jaunu džeku, kurš pieņems kaut kādus lēmumus par Latvijas parlamentu un būs pārāks par visiem ministriem! Pieņemiet, JAUNĀ VIENOTĪBA, uzreiz likumu: ja mums ir stiprs vējš vai lietus, nododam valsts vadību... Londonā vai Meksikā. Nu kāpēc ne? Mēs taču paši neko nespējam izdarīt! Kurš to džeku nozīmēs? Kurš? Parādiet man cilvēku, kurš ir pārāks par pārējiem, kurš tagad noteiks, kā dzīvos mūsu valsts!

“Nacionālā apvienība” piedāvā pareizas lietas: ierobežojam viņa tiesības, ierobežojam termiņus. Nē, viņu nozīmē, un viņš sēž beztermiņā... Katru trīsdesmito dienu pagarinām... Tas ir labs, adekvāts “Nacionālās apvienības” piedāvājums.

Kā jūs kā bijušais kareivis varat vispār domāt, ka šeit kaut kāds džeks var atnākt... kuru nozīmē velns viņu zina kurš... kaut kādā pirtī... tagad lems par mūsu valsti? Tikai mēs paši! Šeit ir 100 galvas. Ko jūs te darāt, ja neko nespējat? (Starpsauciens.) Aizsardzības ministrs. Kur ir aizsardzības ministrs konkrētajā jautājumā? Kāpēc viņš neskaidro – ir ar mieru vai nav? Vai viņam neviens neprasa? Vai “PROGRESĪVAJIEM” neviens vispār neprasa, ko viņi grib, ko negrib? Kur ir aizsardzības ministrs, kad tiek pieņemts tik svarīgs lēmums, tik svarīgs dokuments? Visi te balsos tikai “par”, tāpēc ka tie ir grozījumi Nacionālās drošības likumā. Bet tur ir... pret mūsu valsti, pret Satversmi.

Ministri, deputāti, Valsts prezident, citas iespējas nav! Jūs tagad brutāli, pa kluso mēģināt salauzt valsts sistēmu un iefiltrēt tur kaut kādus... knifus, kas palīdzēs jums apiet likumu un vadīt valsti savādāk. Nedrīkst tā darīt, tas ir aizliegts!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam otro reizi.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Rosļikova kungs, protams, jums būs iespēja vēlreiz iet un oponēt. Man ir tiesības runāt par šo konkrēto jautājumu tikai divas reizes. (Starpsauciens.)

Klausoties visu, ko jūs pateicāt... tas vēlreiz pierāda, ka jūs neesat iepazinies ar šī likuma (Starpsauciens.) un šo izmaiņu būtību, jo... balss paaugstināšana un runāšana augstākos toņos, protams, neatrisina jautājumu. Ticiet man, es jūs (Starpsauciens.) pārkliegšu jebkurā situācijā.

Ja mēs runājam par šo lietu... neizprotot šī likuma un šo izmaiņu būtību, visu laiku tiek musēts jautājums par to, ka Krīzes vadības centra vadītājs, kurš ir nozīmēta persona, pēkšņi pārņems vadību valstī un noteiks mums visas lietas, kuras valstī darbosies, kā darbosies, un to darīs, kad grib un kā grib (Starpsauciens.), aizmirstot to, ka šis cilvēks ir tiešā Ministru prezidenta pakļautībā un darbojas, tikai izpildot Ministru prezidenta pavēles. Visām insinuācijām, kuras šeit notiek, – par kaut kādu varas pārņemšanu un pārdalīšanu – absolūti nav nekāda pamata. Cilvēki, kuri virza šādas idejas, darbojas pretvalstiski. (Starpsauciens.) Ja jūs runājat par pretvalstisku darbību, kāpēc tad absolūtajam vairākumam Eiropas Savienības valstu, tai skaitā mūsu brāļiem lietuviešiem un igauņiem, šāda sistēma eksistē, darbojas efektīvi, un ne par kādu varas uzurpāciju šajās valstīs pat runas nav bijis? Nezinu, kāpēc pie mums tā diskusija joprojām notiek.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Rajeva kungs, parunāsim varbūt par likumprojektu – kāds tas bija atnests sākotnēji? Tika atnests likumprojekts, kurš paredzēja izveidot ierēdniecisku struktūru – Krīzes vadības centru ar 15 jauniem darbiniekiem, no kuriem pieci bija paredzēti kā stratēģiskie komunikatori, kas nāk papildus klāt pie Valsts kancelejas jau esošajiem stratēģiskajiem komunikatoriem. Kopējais budžets – viens miljons. Bija paredzēti visādi brīnumi. Atbildīgās iestādes saķēra galvas par to, kas tik tur bija sastrādāts iekšā – kādi zili brīnumi bija sarakstīti! Tāpēc otrajā lasījumā likumprojekts faktiski pilnībā tika pārrakstīts un arī trešajā lasījumā vēl mēģināja to labot, lai kaut cik savestu kārtībā.

Tā sistēma, kas tika piedāvāta... ka šīs milzīgās pilnvaras tiek piešķirtas ierēdnim, kas ir zem Valsts kancelejas... Tagad vismaz to sistēmu bišķiņ pamainīja... tās ir premjerministra nozīmētam pārstāvim. Bet šā vai tā, ja runa ir par ārkārtējās situācijas izsludināšanu... kā jau teikts, es vēlos tomēr atsaukties, ka, piemēram, Mobilizācijas likums noteic, ka Aizsardzības ministrija plāno, sagatavo un vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā. Arī citos likumos ir noteikta konkrēta atbildība, ko dara Aizsardzības ministrija valsts apdraudējuma gadījumā, ja ir runa par bruņotu konfliktu. Te ir mēģinājums pēkšņi visu sistēmu salauzt, izveidojot pretrunu ar šobrīd spēkā esošajiem likumiem.

Man laikam jāpiekrīt, ka mums ir ļoti vājš aizsardzības ministrs, tāpēc labāk ir uzticēt gatavību... šo atbildību ierēdnim. Bet tas jau nebūs mūžīgi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 33, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. 23.1 panta pirmās daļas 11. punkta precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 9. – deputāta Dombravas priekšlikums. Izmaiņas 23.1 panta otrās daļas 2. punktā, nosakot termiņu... pārņemot krīzes vadību. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 11. – Juridiskā (Zālē troksnis.)... piedodiet.

10. – deputāta Dombravas priekšlikums. Izmaiņas 23.1 panta trešās daļas 3. punktā, nosakot, ka pēc krīzes vadības pārņemšanas Krīzes vadības centrs pašvaldībām un valsts institūcijām piedāvā priekšlikumus – nesaistošus uzdevumus – krīzes pārvarēšanā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kāda ir konstrukcija, kas tiek piedāvāta. Ministru kabinetam būs iespēja lemt, ka krīzes risināšana tiek uzticēta Krīzes vadības centram, respektīvi, tas pārņem krīzes vadību – neatkarīgi, vai tā ir mizgraužu invāzija vai plūdu seku likvidēšana... šī atbildība tiek uzticēta Krīzes vadības centram. Kas notiek tālāk?

Tālāk, kad ir uzticēta atbildība (tas, kas šobrīd piedāvāts, ja tas netiek mainīts), pēc krīzes vadības pārņemšanas Krīzes vadības centrs var dot saistošus uzdevumus ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī kontrolēt to izpildi. Papildus tam ir tiesības pārņemt gan juridisko, gan fizisko personu resursus, piemēram, automašīnas un tamlīdzīgi. Tas šobrīd ir pateikts likumā. Tagad labi padomāsim par to resursu pārņemšanu... tas ir atsevišķs stāsts, cik tas ir pareizi...

Dot saistošus uzdevumus ministriju darbiniekiem, iestādēm, pašvaldībām... Kas notiek gadījumā, ja, piemēram... nezinu, ņemsim vienkāršu piemēru – mizgraužu invāziju... Krīzes vadības centra vadītājam ir priekšlikums, ka vajag darīt tā, viņš dod saistošus uzdevumus visiem Zemkopības ministrijas darbiniekiem, bet ministrs ir absolūti citās domās par rīcības algoritmu? Kas notiek gadījumā, ja Krīzes vadības centrs noteic, ka tagad pašvaldībai būs jātērē līdzekļi, lai ieviestu vienu vai otru lietu, bet pašvaldības vadītājs uzskata, ka tā nav tāda prioritāte, lai atvēlētu pilnīgi visus pieejamos pašvaldības resursus šī mērķa sasniegšanai?

Tāpēc mans priekšlikums ir, ka būtu ļoti lietderīgi, ka ir institūcija, kas var nākt ar kvalitatīvu informāciju, konsultēt ministrijas, pašvaldības, kā vislabāk tikt galā ar konkrēto krīzi, bet tā nevarētu dot saistošus uzdevumus. Kā tas tagad sanāks – ierēdnis dos saistošus uzdevumus citu ministriju darbiniekiem, pašvaldībām... pilnībā tiek likvidēts koncepts, ka jau ir politiski atbildīgā persona, kurai jāpieņem lēmumi. Tas kaut kā neiet kopā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka, ja Krīzes vadības centrs ir pārņēmis krīzes vadību, tā ir galvenā konsultatīvā institūcija, bet galalēmumi paliek ministriem un pašvaldību vadītājiem, nevis ierēdnis vadīs visu valsti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Rajeva kungs, nevajag baidīties! Poga taču biju nospiesta...

Jūs esat devis zvērestu divas reizes savā dzīvē, vai ne? Dienesta laikā un tad, kad bijāt šeit pirmo reizi, vai ne? Jūs saprotat, ka šeit, no tribīnes, runāt puspatiesību vai melot – tas ir zināms zvēresta pārkāpums. Kas šeit ir uzrakstīts? Varbūt man kā krievvalodīgam latvietim kaut kādas problēmas ar valodu, bet es izlasīšu. Sakiet, ka man nav taisnība! “Dot saistošus uzdevumus ministrijām.” Kurš tagad dod saistošus uzdevumus ministriem? Formāli premjerministrs, labi, okay, pēc būtības – neviens. Ministrs ir ministrs. Kas tas ir par “superpuperturbo” cilvēku, kurš tagad vada visus ministrus?

Jūs taču šeit teicāt, ka tas ir cilvēks, kurš vienkārši nāk, kaut ko pasaka, un viņu var neklausīt. Bet likumprojektā uzrakstīts, un “Nacionālā apvienība” piedāvā, ka – nē, šim cilvēkam nav tiesības izrīkoties ar ministriem kā ar saviem padotajiem. Jūs sakāt: nē, par to nedrīkst balsot. Kāpēc?

Jums patīk teikt, ka mums visam jābūt kā pie mūsu brāļiem Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā drīkst bankā runāt krievu valodā. Pārkopēsim, Rajeva kungs, pārkopēsim krievu valodu no lietuviešu bankām uz Latviju? Jā vai nē? Strupceļš, vai ne, jo uz kaut ko jums patīk rādīt ar pirkstu, bet uz kaut ko jums nepatīk rādīt ar pirkstu. Pareizi?

Rajeva kungs, vēlreiz! Jūs tagad absolūti atklāti veidojat dokumentu, kas ļaus vienam cilvēkam krīzes gadījumā darīt visu ar mūsu valsti, neprasot nevienam atļauju, pie tam – bez termiņa... kas vispār, manā skatījumā, ir milzīgs ārprāts!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, vēlreiz nākas konstatēt, ka atsevišķi deputāti nesaprot šī likumprojekta būtību un šo izmaiņu nepieciešamību. Jo (Starpsauciens.) arī, ja mēs runājam par to, ka visi saka... par jaunās vietas ieviešanu... atcerieties, ka līdz šim mums eksistēja Pārresoru koordinācijas centrs, kas arī bija... štata vietas. (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.) Jā, un bija vēl arī vietas VUGD, kuras darbojās Ministru prezidenta...

Ne par to ir runa. Runa ir par to, ka mēs... Visu laiku, kad mēs runājam par krīzi, tie piemēri ir piesaukti pilnīgi nevietā. Ja mēs runājam par... cik tur – astoņzobu mizgrauzis, kas ir... viņa uzbrukums – tā nav krīze. Kā Zemkopības ministrija atbildēja par šo darbību... un viņu attiecīgās institūcijas atbildēja, tā arī atbildēs. Par visu, ko viņi darīs, viņi informēs Krīzes vadības centru, ka tāda lieta notiek un tādu darbību mēs veicam.

Kas ir krīze? Vēlreiz. Vēlreiz nosaukšu, kāda definīcija šobrīd ir pieņemta. “Krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs notikums vai situācija, kas pārsniedz ikdienas spējas”... ikdienas spējas ir ministriju un pašvaldību (Starpsauciens.) rīcībā esošie resursi (Starpsauciens.)... “novērst tās postošos apstākļus un kam nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību.” Tā ir īslaicīga darbība, kura tiks pasludināta tikai ārkārtējās situācijās. Jebkādas insinuācijas par to, ka Krīzes vadības centra priekšnieks pēkšņi ir tiesīgs pasludināt valstī krīzi un pārņemt varu... Jūs vispār lasījāt šo dokumentu, šo likumprojektu, vai ne? (Starpsauciens.) Acīmredzot – ne! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Rajeva kungs arī, mazliet klusāk! (Starpsauciens.)

I. Rajevs. Uzrakstīts ir pilnīgi ačgārni! (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.)

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, mazliet klusāk! Mazliet klusāk! Kolēģi, mazliet klusāk! (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamās valstssievas un augsti godātie valstsvīri! Es gribētu teikt, ka tā, kā mēs šeit diskutējam, krīzes nevar vadīt. Tas būtu ļoti slikts piemērs, ja tādā veidā valstī tiktu vadītas krīzes.

Manuprāt, likumprojekta priekšlikums ir pārdomāts. Mums jāatceras, ka Krīzes vadības centrs ir Ministru prezidenta rīcības instruments dažādās krīzes situācijās, dažādās tautsaimniecības vai dabas katastrofu situācijās. Iesaistītie institūti, kas krīzi risina, ir dažādi, un Krīzes vadības centra mērķis un uzdevums ir dot operatīvu, iepriekš sagatavotu scenāriju katrai situācijai. Krīzes vadības centra speciālisti vai tā vadītājs koordinē – pamatā koordinē – to iesaistīto valsts institūciju, pašvaldību institūciju, profesionālo iestāžu sadarbību, kuras katrā individuālajā situācijā nepieciešams iesaistīt. Nevar būt nekādu bažu par to, ka centra vadītājs varētu uzurpēt pārlieku lielu varu. Protams, ministrijām, pašvaldībām vajag saprātīgi sastrādāties ar šādiem speciālistiem, ar šo centru, jo tas ir ne tikai koordinējošs, padomus sniedzošs, institūciju sadarbību koordinējošs, tā ir arī iespēja efektīvi pārvarēt krīzi un iziet pa tiešo, ja tas ir nepieciešams, pie Ministru prezidenta, tātad izpildvaras augstākās personas, kura valstī ar šiem jautājumiem nodarbojas un kurai (mūsu gadījumā – kurai) vai kuram (tātad atkarībā no tā, kāda persona pilda Ministru prezidenta pienākumus) dot nepieciešamo informāciju par krīzes risinājumu kvalitāti, pasākumiem un tamlīdzīgi. Tātad Ministru prezidents jebkurā gadījumā kontrolē šo situāciju, visi ministri ir pakļauti Ministru prezidentam. Krīzes situācijā Ministru prezidents ieklausīsies vienā, otrā vai trešā speciālistā – vai tas būs ministrs, vai Krīzes vadības centra speciālists.

Es domāju, ka tas ir tikai saprātīgi. Mēs nevaram visas situācijas noregulēt tā: ierakstīsim likumā, un, jāsaka, brīva rīcība no Ministru prezidenta puses nepastāvēs. Tā vienmēr būs, jo Ministru prezidents savā amatā nes atbildību par situācijas risinājumiem valstī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Rajeva kungs, es saprotu, par ko jūs saņemat savu algu. Goda vārds, jūs varat pārliecināt, vismaz mēģināt pārliecināt, ka karsts ir auksts un silts – salts. Bet vēlreiz. 2. punkts – ierosināt Ministru prezidentam sasaukt Ministru kabineta sēdi, iekļaujot tās darba kārtībā krīzes vadības jautājumus. Šis džeks izdomās, kas ir krīze, nevis jūs, nevis jūs... kaut kāda tur fabula. Viņš uzskata, ka tā ir krīzes situācija, viņš sasauc Ministru kabineta sēdi un kā rezultātā virzās uz priekšu ar savām pilnvarām. Viss. Nu, te taču tas ir pateikts! Rajeva kungs, nu, beidziet te smērēt sabiedrībai un pusei no deputātiem, kuri nebija mūsu komisijā, ka, nē, nē, tur viss ir savādāk!

Skaidrs, ka viņi nobalsos “par”. Tā ir politiskā disciplīna. Balsos viņi visi “par”. Un puse pat mēģina neklausīties, ko es saku un ko “Nacionālā apvienība” saka, jo tā ir pa-tie-sī-ba. Patiesību negribas dzirdēt. Bet jūs vismaz nedariet sev kaunu, Rajeva kungs, lai nāktu un mēģinātu attaisnot to, kas nav pareizi.

Vēlreiz. Ja mums ir cilvēks – premjerministrs – un viņš tiek galā ar saviem pienākumiem, priekš kam viņam vēl viens cilvēks? Nav vajadzīgs. Šodien kancelejā jau ir tāds cilvēks, viens gabals. Lai tur arī sēž un pilda savus pienākumus. Kur ir tā problēma? Mums ir krīze, kas ir saistīta ar karu, – mums ir aizsardzības ministrs, mums ir Valsts prezidents, premjerministrs arī. Kas vēl ir vajadzīgs? Nekas pilnīgi!

Vēlreiz. Pat lasot jūsu dokumentus, ko jūs atnesāt uz mūsu komisiju... tur pateikts, ka šo krīzes vadības centru direktori no visas Eiropas ir formāla instance, kura neietekmē Eiropas Savienības iekšējo politiku un ārējo arī. Ideāli! Ārpus Latvijas viņš ir zero, un šeit, Latvijā, viņš ir boss. Tur nav pilnīgi nekādas loģikas, Rajeva kungs, absolūti nekādas! Manā skatījumā, jūs šodien mēģināt bijušo priekšnieku ģenerāli vienkārši iekārtot siltā vietā. Tāpēc viņš arī staigā visu laiku uz mūsu komisiju. Redzēsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kristovska kungs, viss jau būtu ļoti labi, ja būtu pateikts tā, kā jūs teicāt, ka ir šis ierēdnis, kas palīdz koordinēt darbību starp Ministru prezidentu... nu labi, starp ministrijām tas būtu neloģiski, ka viņš palīdz koordinēt, bet vismaz starp valsts institūcijām, pašvaldībām. Bet tas jau tur nav pateikts. Tur ir pateikts, ka šim centra vadītājam atsevišķās situācijās būs pilnvaras dot saistošus uzdevumus ministrijām, pašvaldībām un valsts institūcijām. Un tās krīzes situācijas ir dažādas.

Piemēram, te ir jautājums arī Zaļo un Zemnieku savienībai aizdomāties, kuriem ir vairāk loma pašvaldībās, vai tiešām tas valsts ierēdnis spēs efektīvāk vadīt krīzes situācijas nekā pašvaldības vadītājs? Atcerēsimies Jēkabpils plūdus. Nu, es domāju, ka ne. Tur būtu daudz lielākas auzas, ja būtu atbraucis kaut kāds ierēdnis no Rīgas, kurš tagad sāktu visus šeftēt, sāktu koriģēt visas pašvaldības automašīnas un ko tikai vēl ne.

Arī attiecībā uz nozaru ministrijām es ticu: ja ir labi ministri ielikti amatos, viņi spēj kvalitatīvāk pārvaldīt savu nozari nekā ierēdnis, kurš ir universālais kareivis attiecībā uz visu. Jā – koordinācija, jā – konsultēšana par labākajiem risinājumiem, bet nē – attiecībā uz saistošu uzdevumu došanu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī komisijā pie šī jautājuma balsis sadalījās vienādos apjomos, un tikai tāpēc, ka bija neizšķirts balsojums, šis priekšlikums šobrīd rādās kā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam otro reizi.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz paldies.

Tad šeit tieši tas, par ko Dombravas kungs nupat runāja... tas ir 13. priekšlikums, kurš mums vēl priekšā. Ja mēs paņemam Jēkabpils gadījumu kā atsevišķu gadījumu, tad tieši... Jā, Jēkabpils mērs darbojās ļoti labi un ļoti prasmīgi, pašaizliedzīgi veltīja gan savus spēkus, gan laiku. Ziniet, ko viņš prasīja? Viņš visu laiku prasīja palīdzību no augstākstāvošām institūcijām, lai tiktu galā ar šo institūciju... ar šo problēmu, kura... šo katastrofu, kura izvērsās viņa rajonā.

Tam tā organizācija arī ir vajadzīga, jo pretējā gadījumā pēc esošās situācijas viņam ir jāiet vispirms uz VARAM, VARAM iet pie Ministru prezidenta, un tad tiek sasaukta Ministru kabineta sēde, un tad tiek apspriests jautājums un pieņemts lēmums. Šeit tiek piedāvāts ātrs un īss ceļš, kā nepieciešamo palīdzību nosūtīt uz pašvaldību. Nu jā, principā tas laikam arī ir viss.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Igor, tomēr tu mani izprovocēji. Nu nav tik vienkārši, ka vajag tā ātri, fiksi, fiksi uztaisīt Krīzes vadības centru, un mums būs koordinācija. Šādi mēs esam uztaisījuši novadu reformu, ātri, ātri uztaisījām smuku karti. Funkcijas un būtiskās valsts, reģionāla mēroga funkcijas, tai skaitā civilo aizsardzību, pat neesam sākuši kārtot. Pēc būtības civilās aizsardzības 36... iedalījums 36 teritorijās ir daudz, daudz par sīku tiem izaicinājumiem, kas mums ir šobrīd Ukrainas kara kontekstā, militārā apdraudējuma kontekstā.

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs, par priekšlikumu, lūdzu!

M. Sprindžuks. Līdz ar to, es teiktu, šī pieeja – veidot ātri, ātri, fiksi, fiksi Krīzes vadības centru un vēl strīdēties, kādas būs funkcijas, un nesākt auditu esošajai sistēmai, kura ir kropla, ir faktiski “rajona” vietā pārrakstīts vārds “pašvaldība”... Piedodiet, tas ir nožēlojami! Jūs vienkārši izveidojat kārtējo jauno institūciju, pēc būtības nesakārtojot bardaku, kas ir izveidojies, noārdot rajonu līmeni.

Mums bija jāsāk ar funkcijām, kurš ko dara. Var būt, ka pilnīgi pietiek ar 10 valstspilsētām, kuras ņem apkārtējos novadus riņķī un koordinē. Sistēma jābūvē no apakšas, nevis no augšas. Jāuztaisa kaut kāds zicpriekšsēdētājs, kurš tagad ziņos Evikai, kas notiek vai nenotiek!

Es esmu gan vadījis krīzes situācijas pašvaldībā, gan braucis uz to pašu Jēkabpili. Jums nav nekāda priekšstata, ko nozīmē krīzes vadība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Patiešām es pat neticēju no sākotnējām diskusijām frakcijā, ka šis priekšlikums patiešām ir tik neveikls. Tas nozīmē, ka šis krīzes... ja šāds centrs tiek izveidots, tā vadītājs dod uzdevumus ministriem, kuri faktiski, kā to liecina pēdējās tendences, nāk ar tautas mandātu, tie ir tautas ievēlēti, vēlētāju ievēlēti deputāti, kuriem tiek dots arī Saeimas mandāts. Šeit šī neveiklība ir acīmredzama. Šeit kāds ierēdnis dos uzdevumus vēlētāju ievēlētām amatpersonām un, kā likumprojekta tekstā melns uz balta rakstīts, arī kontrolēs to izpildi. Tas nozīmē, kāds ierēdnis nāks un kontrolēs, un pieprasīs, ko konkrētais ministrs ir vai nav izdarījis. Jautājums – ar kādām pilnvarām? Tautas mandāts ir dots deputātam un ministram, nevis šim ierēdnim.

Otrkārt, man ir jautājums: vai šī ļoti dīvainā norma ir izgājusi satversmības testu? Tas ir vēl viens jautājums. Es ceru, ka uz to atbilde arī tiks sniegta, jo šobrīd pirmšķietami izskatās, ka nav.

Lūdzu, neatbalstīsim šādu acīmredzami greizu normu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim otro reizi.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Vēlreiz... ļoti cienījamie kolēģi! Manuprāt, mēs pašreiz meklējam problēmu tur, kur tās īsti nav. Es domāju, ka, ja komisijā vai tā vai citādi šeit, zālē, kolēģi atbalstītu Dombravas kunga priekšlikumu, arī nekāda lielā problēma no tā nerastos, jo ar to Dombravas kungs ir centies, varētu teikt tā, ieskicēt, vairāk pastāstīt priekšā no sava redzesloka, kādā veidā vajadzētu šim krīzes risinājumam notikt starp dažādām institūcijām un amatpersonām.

Bet tas, ko Mūrnieces kundze teica, šī Krīzes vadības centra autoritāte ir Ministru prezidents, un Ministru prezidentam pakļautie ministri arī ir Ministru prezidenta aicināti. Man ir grūti iedomāties situāciju, ka šīs amatpersonas nespētu savā starpā mērķpilni un saprātīgi sadarboties. Un galvenais krīzes centra uzdevums ir tiešām, ko Rajeva kungs teica, ātra rīcība. Ātra rīcība ir iespējama tad, ja visi iespējamie... maksimāli skaits... scenāriji valstī ir izstrādāti, bet diemžēl tie bieži vien neatrodas ministru galvās, un tie nav arī pat ierēdņiem trenēti. Krīzes vadības centra uzdevums ir šos scenārijus atsvaidzināt, sakoordinēt un tad mērķtiecīgi un efektīvi, atbilstoši valsts interesēm un atbilstoši Ministru prezidenta norādēm izpildīt. Galvenais – ātri un mērķtiecīgi! Tieši tas, ko teica ziņotājs Igors Rajevs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Rajevs. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 8, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. Turpinām darbu. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 23.2 panta otrajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 23.3 panta 3. punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Paredz papildināt 23.3 panta otro daļu, nosakot pašvaldībām tiesības lūgt Krīzes vadības centra atbalstu krīzes vadības pasākumiem. Komisijā atbalstīts.

Tieši tas, par ko es runāju. Tas palīdz pašvaldībām, nevis uzliek papildu nevajadzīgo slogu, bet šī sistēma ir izveidota, lai palīdzētu tikt galā ar krīzēm vietējā līmenī. Un, ja jūs visu laiku uzdodat jautājumu – kāpēc... un kā... šī sistēma ir vajadzīga... Atkal atgriežamies – kāpēc tā diskusija mums sākās? Tāpēc, ka bija Valsts kontroles ziņojums un iepriekšējās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums, kur bija skaidri un gaiši pateikts, ka tādas sistēmas ieviešana ir nepieciešama mūsu valstī. Ja mēs atkal un atkal atgriezīsimies pie argumentiem, ka tas viss ir nepareizi un Valsts kontrole un iepriekšējā Saeima nezināja, par ko viņi runā, tad tā ir ļoti nihilistiska pieeja. Un es domāju, ka mums tomēr jārespektē tas, ko dara citas institūcijas valstī.

Tātad 13. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Likumprojekta 15. pantā aizstāt vārdus “sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2026. gada 1. janvārim”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus saistībā ar gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību... tas bija 1. – Bergmaņa kunga priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 16. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz mainīt likuma spēkā stāšanās datumu – 2025. gada 1. jūlijs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Tas arī noslēdz visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 850/Lp14), trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Otrais likumprojekts – “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Saņemts viens – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz mainīt likuma spēkā stāšanās datumu, lai visi četri likumi būtu savstarpēji saskaņoti, un tad izmaiņa ir – 2025. gada 1. jūlijs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 850/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Trešais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””.

Šeit arī ir viens – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas arī ir saistīts ar likuma stāšanās spēkā datumu. Komisija sagatavoja savu priekšlikumu, lai visiem likumiem ir vienots spēkā stāšanās datums – 2025. gada 1. jūlijs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad noslēdzošais likumprojekts šajā likumprojektu pakā – “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Viens – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz mainīt likuma spēkā stāšanās datumu – 2025. gada 1. jūlijs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, trešais lasījums.

Iesniegti 57 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien skatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Iesniegti 57 priekšlikumi.

Juridiskā komisija visus izskatīja, un lielākā daļa priekšlikumu ir redakcionāli. Tagad – pēc kārtas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz deputāta mandāta nolikšanas iespēju darbnespējas laikā, ja tā turpinās ilgāk par trim mēnešiem. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti īsi. Mēs jau komisijā šo priekšlikumu izrunājām, izrunājām arī apakškomisijā, paldies kolēģiem, bet gribu, lai jūs pievēršat uzmanību un paklausāties, par ko ir šis priekšlikums.

Lai gan šis ir trešais lasījums... gribētos balsot kā komisijā... bet, lai mēs šajā sasaukumā, iespējams, nevērtu vairs vaļā Saeimas kārtības rulli, ieklausieties, par ko ir šis un nākamie, saistītie, priekšlikumi. Runāšu tikai vienu reizi.

Kolēģi, kā jūs zināt, Saeimas deputātam ir iespēja nolikt mandātu, kamēr viņš vai viņa pilda ministra pienākumus, bet ir bērna kopšanas atvaļinājums – arī tajā laikā deputātam ir iespēja nolikt savu mandātu, lai pilnvērtīgi pievērstos bērna kopšanai. Ja deputātam ir veselības problēmas un ļoti nopietnas, tādas, kuras nevar savienot ar darbu, neapšaubāmi, ir iespēja ņemt darbnespējas lapu. Bet, ja slimošana ir ilgstoša, deputātam nav iespējas nolikt mandātu uz laiku un dot iespēju kolēģim nākt vietā, pildot tajā laikā galvenos deputāta pienākumus – piedalīties sēdēs un balsot. Protams, zaudēt mandātu, kamēr esi darbnespējā, ir diezgan izaicinoši, un ir saprotami, ka neviens deputāts īsti nevēlas to darīt, jo viņu ir ievēlējusi tauta, lai pārstāvētu intereses... lai šeit būtu tautas priekšstāvji, tāpēc ir svarīgi šeit būt, neskatoties uz veselības stāvokli.

Mēs esam diskutējuši par to, ka kopumā šī ideja ir apspriežama un atbalstāma. Ar Juridisko biroju mēs strādājam pie tā, lai būtu juridiski korekti, līdz ar to – arī visi pārējie saistītie grozījumi. Šodien to atbalstot, mums nevajadzētu uztraukties, ka kaut kas netika pārdomāts līdz galam. Šobrīd pēc būtības balsojums ir par to, vai ir vai nav deputātam jābūt iespējai ilgstošas darbnespējas dēļ nolikt mandātu ar iespēju atgriezties.

Esmu sadzirdējusi komisijā... viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka, iespējams, šis būs kā spiediens uz deputātu situācijā, kad ir veselības problēmas, šo mandātu nolikt. Negribu tam piekrist, jo īstenībā, kolēģi, šobrīd ir spiediens uz deputātu – neskatoties uz viņa veselības stāvokli, atnākt un balsot. Šobrīd ir spiediens uz deputātu – izlemt par labu atbildīgam darbam Saeimā, nevis par labu konkrētai situācijai vai savai veselībai, kas prasa uzmanību. Tātad šobrīd deputātam nav tādas izvēles.

Viss, ko mēs piedāvājam, ir, lai Kārtības rullī tāda iespēja... līdzīgi kā ar bērna kopšanas atvaļinājuma laiku... tāda izvēle būtu. To izvēli var arī neizdarīt, jo neapšaubāmi neviens deputāts... vai tavs kolēģis, kas stāv sarakstā aiz svītras, nevēlas stāties amatā, nezinot, vai uz mēnesi vai diviem... Līdz ar to tas, protams, ir ļoti sarežģīts process. Domāju, ka īstenībā tas tiks izmantots ļoti retos gadījumos, bet pati personīgi kā deputāte es gribētu, lai tāda iespēja būtu. Lai situācijā, kad tas tiešām ir svarīgi, es varētu izvēlēties par labu, piemēram, savai dzīvībai un veselībai, nevis... un vienlaikus atbildīgi izturēties pret kolēģiem, kuri tajā brīdī nezaudētu, kā mēs zinām, Saeimā svarīgu balsi.

Aicinu par to padomāt un šo priekšlikumu un pārējos – saistītos – tomēr atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Jautājums ir apspriests gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā, un nav tā, ka ir principiāli iebildumi. Bet ir jābūt skaidrībai, kā tā norma funkcionēs. Atceros diskusiju apakškomisijā, dzirdējām no dalībniekiem dažādus viedokļus, ko tas nozīmē. Proti, vai tā ir situācija, kad cilvēks, trīs mēnešus noslimojis, saprot, ka turpinās slimot, un lūdz atļauju nestrādāt, bet izskanēja arī viedoklis, ka tas var notikt agrāk, cilvēkam saprotot, ka viņš ilgstoši nevarēs piedalīties sēdēs. Tāpēc es nevaru piekrist viedoklim, ka trešajā lasījumā varam atbalstīt un viss būs skaidri un saprotami.

Ja priekšlikums būtu iesniegts otrajā lasījumā, iespējams, mēs paspētu visu izrunāt un labi saprast, bet, manuprāt, nav laba ideja risināt jautājumu tā... pakāpeniski. Burtiski lasot, runa ir par situāciju, kad cilvēks atnācis ar dokumentu, ka trīs mēnešus jau nevarēja piedalīties... bet ir situācijas, kad cilvēks slimo, atveseļojas, atkal slimo, atkal atveseļojas. Kā mēs rīkosimies šajā gadījumā? Ko darīt situācijā, ja notiek avārija un ir skaidrs, ka viņš pusgadu nevarēs aktīvi piedalīties...? Tas nav pietiekami skaidrs.

Šodien ir trešais lasījums, mēs nevarēsim pēc tam salikt komatus citādāk. Bet mēs nolēmām, ka darbu ar šo jautājumu turpināsim. Arī apakškomisijā izskanēja priekšlikums, ko visi atbalsta, – vajadzētu saprast, kā to dara citos parlamentos.

Līdz ar to mēs aicinām nenoraidīt ideju pašā saknē. Aicinām turpināt darbu un mierīgi to izpētīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Gribu precizēt. Jā, apakškomisijā izskanēja dažādi varianti, bet, kad mēs skatījām komisijā, vēlreiz pievēršot uzmanību redakcijai, kas ir piedāvāta 2. priekšlikumā, tad formulējums ir ļoti skaidrs.

Bērna kopšanas... ministrēšanas laiks... bērna kopšanas atvaļinājums vai darbnespēja, kas ilgst ilgāk par trīs mēnešiem... tātad, ja ir noslimots jau trīs mēnešus... kā mēs zinām (mums te ir ģimenes ārsts, kas neļaus samelot), tālāk nav tādas īpašas slimības lapiņas... tā tiek atvērta, un vienā brīdī tā tiek slēgta. Attiecīgi, ja esi jau trīs mēnešus noslimojis, lai nesanāk tā, ka mēs raustām gan deputātus... attiecīgi, ja deputāts ir noslimojis jau trīs mēnešus un apzinās, ka nebūs tik ātri atpakaļ darbā, tad var uzrakstīt šo iesniegumu. Attiecīgi, kad atgriežas, 10 dienu laikā uzraksta iesniegumu, līdzīgi kā šobrīd ir ar bērna kopšanas atvaļinājumu vai ministrēšanu... precīzi tāpat.

Līdz ar to šī sistēma jau ir atstrādāta – gan ar ministrijām... gan ar bērna kopšanas atvaļinājumu. Tā būtu ļoti, ļoti līdzīga. Piekrītu, ka diskusiju var vēl turpināt, bet, kā mēs zinām, Saeimas kārtības rulli ir viegli atvērt, bet ļoti grūti aizvērt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Noteikti aicinu atbalstīt šo frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu. Domāju, mēs visi saprotam, ka tas nav juridiski sarežģīts. Tur ir ļoti konkrēta frāze un ļoti konkrētas prasības. Šādi piemēri, kolēģi, lai cik skarbi... varbūt mēs par to negribam runāt... ir ļoti reti. Dievs dod, lai šādu piemēru nebūtu daudz, bet tādi Saeimas namā ir bijuši.

Mums, kolēģi, ir jābūt mazlietiņ... labi, mēs esam pozīcija, opozīcija... bet kaut kādu empātiju citam pret citu... Ja kādam kolēģim ir nopietnas veselības problēmas, kas ilgst ilgāk nekā trīs mēnešus, tā ir viņa brīva izvēle – uz šo laiku nolikt deputāta mandātu. Kad veselība ir atgriezusies... tas ir viņa mandāts... viņš uzraksta... viņam ir iespējams atgriezties Saeimas sastāvā un strādāt pilnvērtīgi. Tāpat kā mums ir vecāki – gan mātes, gan tēvi –, kuri ir aizgājuši bērna kopšanas atvaļinājumā. Kad jūt, ka var atgriezties, viņi uzraksta iesniegumu un ir atpakaļ Saeimas sastāvā pilnvērtīgi.

Ja mēs ar cilvēcību pieietu šim jautājumam un saprastu, ka šī redakcija ir uzrakstīta pat ļoti korekti... es absolūti nekam neiebilstu, neredzu, par ko vēl šeit mums diskutēt. Dievs dod, lai šādi gadījumi neatkārtotos! Lai mums visiem būtu stipra veselība un, kā saka, možs prāts, mēs būtu vienmēr darbspējīgi... katrā ziņā ilgāk, nekā tas ir bijis, respektīvi, ja ir kādas slimības... Īslaicīgas saslimšanas ir viens, bet, ja ir ilgāk nekā trīs mēneši un tu saproti, ka tas var ilgt gadu... ķīmijterapijas kurss vai kāda cita nopietna ārstēšana... pilnīgi skaidrs, ka tu nevari pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā – nedz Saeimas sēdēs, nedz komisijās, nedz priekšlikumus rakstīt... Kāpēc mēs to liedzam – kāpēc viņam ir jāpieņem lēmums vispār atteikties no Saeimas deputāta mandāta? Tas nav pareizi!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Šis pants Kārtības rullī pēc būtības ir tāpēc, lai mēs nodrošinātu to, ka Saeima ir darbspējīga 100 deputātu sastāvā visu laiku.

Domājot par iespējamiem grozījumiem šajā pantā, ir jādomā ne tikai par to deputātu, kurš noliek mandātu, bet arī par tiem potenciālajiem cilvēkiem, kas varētu nākt viņa vietā. Tad, kad ir pārējās situācijas – ministra amata pienākumu uzņemšanās vai bērna kopšanas atvaļinājums –, parasti tie laika periodi ir prognozējami. Un cilvēks, kas iestājas Saeimas sastāvā, saprot, uz kādu apmēram laika periodu šeit nokļūst, kāds būs tas darba apjoms, ko viņš varēs paspēt izdarīt, un tas ietekmē lēmumu, vai viņš tam piekrīt vai nepiekrīt.

Situācijā, kad runājam par slimības lapām... protams, ir situācijas, kad skaidrs, ka slimošana būs pietiekami ilga, tas ir prognozējami... var būt arī tādas situācijas, ka pēc trim mēnešiem ātri iestājas darbaspējas, līdz ar to varētu būt problēmas atrast tādus cilvēkus, kas uz neprognozējamu laiku būtu gatavi uzņemties Saeimas deputāta amata pilnvaras.

Gribu uzsvērt, ka šī izvēle ir brīvprātīga – brīvprātīga gan no deputātu puses, gan no tā iespējamā cilvēka puses. Un no viedokļa, ka tā ir brīvprātīga izvēle, manuprāt, to var atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Inese Kalniņa. Gribu teikt, ka patiešām šis jautājums tika analizēts un vērtēts, un šāda tiesība pēc būtības būtu atbalstāma. Vienīgais, kādēļ Juridiskā komisija nolēma neatbalstīt... es varu paskaidrot.

Saistībā ar šīs tiesības realizāciju varētu rasties dažādi jautājumi par to, vai būs tiesības uz slimības lapu, cik lielā apmērā saņem slimības lapas naudu, un citi jautājumi, kuri netika noskaidroti, kas liecināja, ka vajadzētu strādāt vēl. Mēs šīs Saeimas laikā esam gatavi tūlīt ķerties klāt un, ja ir nepieciešams un būtu atbalsts Saeimā, pilnvērtīgi formulētu redakciju virzīt izskatīšanai Saeimā.

Tā ka aicinu vadīties pēc komisijas apsvērumiem un neatbalstīt priekšlikumu vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 8, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. Nākamie priekšlikumi – 3., 4. un 5. – ir saistīti ar 2. priekšlikumu, līdz ar to arī tie netika komisijā atbalstīti. Pēc kārtas.

3. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – arī frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar saziņu Saeimas telpās ar Latvijas pilsoņiem latviešu valodā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 57. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Ar šo priekšlikumu jūs pārkāpjat manas tiesības. Man kā cilvēkam, kuram dzimtā valoda ir krievu valoda, ir pilnas tiesības ar saviem kolēģiem runāt krievu valodā.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 15, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 7. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Tas ir līdzīgs. Ja iepriekšējais bija par to, ka saziņa Saeimas telpās ar Latvijas pilsoņiem ir latviešu valodā, šis ir par to, ka deputāti savstarpēji sazinās latviešu valodā. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un daļēji atbalstīja, iekļaujot 57. – komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 15, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 8. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz liegt tiesības apmeklēt Saeimas ēkas bijušajiem deputātiem, attiecībā uz kuriem stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu pēc Saeimas deputāta pilnvaru laika beigām. Komisija diskutēja par šo priekšlikumu, ir rasts daļējs risinājums, kas parādās nākamajā – 9. – priekšlikumā. Konkrēto frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Jautājums ir par to, kādos gadījumos bijušajiem Saeimas deputātiem nebūtu tiesību apmeklēt Saeimas ēku. Tātad šīs tiesības – ka viņi var nākt bez pieteikšanās jebkurā laikā – būtu ierobežotas. Tas būtu noteikts ar Prezidija kārtības noteikumiem, kas attiecīgi tiktu pieņemti. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds paziņojumam Gatim Liepiņam. Lūdzu!

G. Liepiņš (JV).

Godātie Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti! Aicinu, lūdzu, uz sēdi pulksten 10.35 komisijas sēžu zālē. Ļoti lūdzu atnākt. Negribam trešo reizi kvoruma trūkumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 84 deputāti. Nav reģistrējušies 16 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Grasbergs, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Ainars Latkovskis, Linda Liepiņa, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jānis Skrastiņš, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Ilze Vergina un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Paldies tiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” trešajā lasījumā.

Esam izskatījuši 10 priekšlikumus. Tātad 11. priekšlikums.

Inese Kalniņa. Atgriežamies pie Saeimas kārtības ruļļa priekšlikumiem. Tālāk sekos virkne redakcionālu grozījumu.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Nākamais – 19. – deputātes Agneses Krastas priekšlikums. Tas attiecas uz atgriešanos pie tāda runas laika, kāds tas mums ir šobrīd, tātad 54. pantā uzskaitītajos gadījumos. Otrajā lasījumā tika nobalsots, ka no piecām minūtēm pārejam uz trim minūtēm, bet, ņemot vērā to, ka nebija atbalsta arī citiem runas laika saīsinājumiem, nav pamata šajos gadījumos noteikt īsāku laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 20. – deputātes Ināras Mūrnieces priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Un atkal mums seko virkne redakcionālu priekšlikumu.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

Inese Kalniņa. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 30. – deputātes Agneses Krastas priekšlikums. Arī ir saistīts ar to, ka otrajā lasījumā nav atbalstītas izmaiņas saistībā ar runas laikiem valsts budžeta likuma pieņemšanas gadījumā. Tātad arī tiek piedāvāts svītrot nosacījumus par viedokļa paušanu frakcijas vārdā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc būtības sakrīt ar deputātes Agneses Krastas priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 37. – deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt nosacījumus par jaunievedumu, tātad par paskaidrojošā ziņojuma sagatavošanu, par ko ir atbildīga komisija, kas šo likumprojektu ir virzījusi.

Komisija, apsverot visus par un pret, nolēma tomēr noraidīt šo piedāvājumu atteikties no paskaidrojošā ziņojuma, jo tīri no likuma normu piemērošanas viedokļa gadījumos, kad sākotnējā anotācija vairs īsti neatbilst tam rezultātam, kāds ir likumdošanas procesa ietvaros... ar priekšlikumiem likumprojekts papildināts, tad ir nepieciešams ietvert vēl kādā dokumentā informāciju ar mērķiem, pamatojumu, kādēļ šādi priekšlikumi Saeimā ir apstiprināti. Tādēļ šis paskaidrojošais ziņojums ir saglabāts, noraidot Bergmaņa priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 33, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. Nākamais – 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī attiecas uz šo paskaidrojošo ziņojumu. Precizē gadījumus, kad atbildīgajai komisijai jāsagatavo šis ziņojums. Tas ir gadījumos, kad ir būtiskas izmaiņas likumprojektā, salīdzinot ar to, kā bijis sākotnēji. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad izslēdzot vārdu “kārtējās”... patstāvīgais priekšlikums... turpmāk ir paredzēts, ka varēs iekļaut Saeimas nākamajā sēdē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Pēc būtības redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 45. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Šis priekšlikums skar Ilgtspējīgas attīstības komisijas nosaukumu. Paredz transformēt iepriekšējo nosaukumu uz jaunu – Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisija. Paredzēts, ka šis nosaukums komisijai mainīsies līdz ar 15. Saeimas sanākšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 46. – deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Piedāvā komisijas sēdes protokolu papildināt ar to, ka jāatspoguļo viedokļi, skaidrojumi un citi sēdē paustie apsvērumi par izskatāmo darba kārtības jautājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Satur nosacījumus, ka komisijas sēdes ieraksta audioformātā, izņemot gadījumus... un tas pienesums ir tas, ka tiek noteikti izņēmuma gadījumi, un tie būtu – kad sēde norisinās ārpus Saeimas telpām vai tajā tiek apspriesta valsts noslēpumu saturoša informācija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Nākamais – 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 49. – deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševičas, Antoņinas Ņenaševas, Edvarda Smiltēna, Jāņa Grasberga un Gata Liepiņa priekšlikums. Un priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums ir atsaukts.

Inese Kalniņa.... komisijā nav atbalstīts, es gribētu informēt, un ir atsaukts uz doto brīdi.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Inese Kalniņa. Nākamais – 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas pienākums pārbaudīt Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus ir ar šo priekšlikumu papildināts ar to, ka ir pienākums novērtēt arī iekšējās kontroles sistēmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 51. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Saistībā ar iekšējās kontroles sistēmu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 52. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 52. – deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševičas, Antoņinas Ņenaševas, Edvarda Smiltēna, Jāņa Grasberga un Gata Liepiņa priekšlikums. Paredz, ka Prezidijs nosaka kārtību, kādā Saeimas Administrācijā un citās Saeimas struktūrvienībās tiek īstenota un pārraudzīta iekšējās kontroles sistēma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 53. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 54. – deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Antoņinas Ņenaševas, Edvarda Smiltēna, Jāņa Grasberga un Gata Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 55. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Groza pārejas noteikumus, nosakot konkrētus spēkā stāšanās datumus atsevišķiem grozījumiem, tātad pēc būtības nemainot... Tas varētu tikt uzskatīts par redakcionālu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 56. – deputātes Ināras Mūrnieces priekšlikums. Attiecas uz Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ir piedāvāts to papildināt ar jaunu pantu, kas uzliek pienākumu deputātam publiskajā saziņā ar Latvijas sabiedrību Saeimas telpās lietot latviešu valodu kā sabiedrības kopējo saziņas valodu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 57. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 14, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 57. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad atkal – saistībā ar grozījumiem Saeimas deputātu ētikas kodeksā, un tajā papildus prasībai, ka deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi, ir noteikts arī, ka Saeimas telpās deputāti savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lieto valsts valodu. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 12, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Inese Kalniņa. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Likumprojekts otrajam lasījumam.

Ir saņemts tikai viens – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz svītrot normu, ka likums stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Es domāju, pamatojums visiem ir skaidrs. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu priekšā ir grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Komisija saņēma vienu – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikumu. Tas ir vērsts uz to, lai padarītu šo normu, kas tika pieņemta iepriekš, pārskatāmāku un sadalītu trīs daļās, tātad trīs kompetencēs. Un tas ir vērsts uz trīs atsevišķiem pasākumiem: valsts var sniegt palīdzību... tātad piedalīties dzīvojamo telpu īres maksas jautājumos, tad otrais aspekts ir vērsts uz valsts programmas izveidi šāda mērķa sasniegšanai, un trešā daļa ir par pašvaldību pienākumiem, piedaloties šādā programmā, – noteikt speciālistu kategorijas, kurām šāda palīdzība ir sniedzama.

Aicinu balsot par šīs normas pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. V. Kristovskis. Tas arī būtu viss.

Ja runājam par priekšlikumu iesniegšanu, aicinu... piecas dienas – tātad 3. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Vispirms mēs balsojam par otro lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Ģ. V. Kristovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad šī gada 3. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Ģ. V. Kristovskis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas rosinātu iniciatīvu. Grozījumi sagatavoti, izvērtējot līdzšinējo tautas nobalsošanas ierosināšanas un tautas nobalsošanas pieredzi. Tika secināts, ka ir nepieciešams veikt grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vienotu pieeju visiem parakstu vākšanas gadījumiem.

Centrālā vēlēšanu komisija šā likumprojekta izstrādes gaitā ir veikusi plašas konsultācijas ar dažādām institūcijām – Eiropas pilsoņu iniciatīvas informācijas dienestu, Aizsardzības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Vēlēšanu komisiju un Saeimas Juridisko biroju. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma skaidrību, mazinātu administratīvo slogu, pēc iespējas nodrošinātu vienotu pieeju dažādu vēlēšanu – Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldības domes – un referendumu norisē un saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju un tiesisko regulējumu ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 3. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Brakovska. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 829/Lp14), pirmais lasījums, ko iesnieguši deputāti Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna un Edgars Tavars, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 950/Lp14), ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Kolēģi, atgādinu, ka ziņotāja Antoņina Ņenaševa ziņos par abiem likumprojektiem un tad arī debates notiks par abiem likumprojektiem kopā, balsosim pēc tam par katru atsevišķi.

Lūdzu!

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies. Tātad par abiem likumprojektiem. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 19. marta sēdē pirms pirmā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas ir attiecīgi deputātu iesniegts un paredz grozījumus attiecībā uz akadēmiskās brīvības, ētikas un godīguma jautājumiem, piedāvājot tos noregulēt Augstskolu likumā.

Tātad, lai gan kopumā minētajā komisijas sēdē nebija konceptuālu iebildumu pret grozījumiem saistībā ar šiem jautājumiem, uzklausot Juridiskā biroja iebildumus pret to, ka likumprojekts tā piedāvātajā redakcijā paredz detalizēti regulēt akadēmisko brīvību un ētiku, normas veidojot kā instrukciju, komisija lēma uzdot ministrijai mēneša laikā izstrādāt alternatīvo likumprojektu, ko tad virzītu kā komisijas likumprojektu.

Un attiecīgi šā gada 21. maijā komisijas sēdē tika skatīta jau no Izglītības un zinātnes ministrijas saņemtā alternatīvā likumprojekta redakcija, un Izglītības un zinātnes ministrija sēdē informēja, ka, lai izstrādātu šo alternatīvo likumprojektu, tika organizēta arī darba grupas sanāksme, pieaicinot gan Augstākās izglītības padomi, gan Rektoru padomi, gan Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, gan Latvijas Studentu apvienību, gan ieinteresētos deputātus, tai skaitā iesniedzēju pārstāvjus.

Tātad piedāvātā alternatīvā likumprojekta redakcija paredz divas pamatlietas: precizēt Augstskolu likuma 6. pantu atbilstoši šābrīža akadēmiskās brīvības izpratnei un interpretācijai Eiropas augstākās izglītības telpā, precizēt arī, ko tieši tas nozīmē – akadēmiskā brīvība. Un arī papildināt Augstskolu likumu ar tiesību normu, kas regulē akadēmiskās ētikas un godīguma jautājumus, tai skaitā paredzot, ka augstākās izglītības iestāde izveido koleģiālu institūciju ētikas normu ievērošanas uzraudzībai, nu, tautā zināmu kā ētikas komisija, sūdzību izskatīšanai un atzinumu sniegšanai par akadēmiskās ētikas pārkāpumiem.

Komisijā šis alternatīvais likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts.

Aicinu Saeimu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Tātad debates par abiem likumprojektiem.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas piezīmes pie šiem likumprojektiem.

Varbūt sāksim ar pirmo. Ir ļoti labi, ka APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti ir iesnieguši tādu variantu – 6.1 pantu “Akadēmiskā ētika un godīgums”. Starp citu, tajā ir paredzēta arī ētikas kodeksa izstrāde. Dažās augstskolās jau šie kodeksi ir.

Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām. It kā mēs visur aģitējam par atklātību, par godīgumu, un es parunāju ar dažiem Latvijas Universitātes lektoriem un pasniedzējiem, kas viņus uztrauc. Viņi teica, ka viņus uztrauc divas lietas... tas attiecas arī uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un uz Latvijas Kultūras akadēmiju, ne tikai uz Latvijas Universitāti, kur es pazīstu vairākus profesorus... viņus uztrauc atalgojuma sadalījums, ko viņi uzskata par netaisnīgu, un anonīmās kartotēkas, kas jāaizpilda, respektīvi, anketas, kas, beidzot kursu... jūs nevarat pabeigt kursu, ja jūs neesat anonīmi aizpildījis anketu. Šajā anketā ir labi jautājumi, piemēram, kā uzlabot studentu sadzīves apstākļus... un vēl šo to, un beigās ir arī tāds jautājums: ko jūs vēl gribētu pateikt par saviem pasniedzējiem? Ņemot vērā, ka šī anketa ir anonīma, bieži vien tā tiek aizpildīta kā labākajos Staļina laika čekas ziņojumu paraugos. Paraksta nav, tātad sevišķi... negribu teikt par dzimumiem, bet jūs jau saprotat, ka, varbūt nespējot izpildīt tās prasības, kas ir jāzina attiecīgajā kursā, tiek izgāztas dusmas, anonīmas dusmas, uz šo pasniedzēju, un saraksta jau ne tikai “Me Too” stilā, bet visu kaut ko – ka viņš ir slikts pasniedzējs, ka viņš ir rupjš, ka viņš man ieknieba pirms trīs gadiem kaut kādā vietā... un tā tālāk. Un jūs to nevarat nekādā veidā pārbaudīt. (Starpsauciens.)

Par to varētu nerunāt, ja netiktu izskatītas anonīmas anketas. Bet mums ir piemēri, kad... piemēram, tika atlaists... Jūs atceraties, man liekas, pirms pusotra vai diviem gadiem bija viens Elitas Veidemanes raksts par šo tēmu attiecībā uz Kultūras akadēmiju, kur ļoti labs pasniedzējs beigās bija spiests... viņu pat atlaida. Skatāmies otru gadījumu – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur sāka vajāt rektoru, kurš ir kristietis, tradicionālas ģimenes piekritējs, par viņu sāka... Viņš, protams, nebija iejaukts nekādās lietās, bet, redziet, viņš pa atslēgas caurumu nav skatījies, ko tur kāds pasniedzējs ir darījis, par kuru savukārt ir anonīma sūdzība, un, pat ja tā nav anonīma, tad arī to ir ļoti grūti pierādīt.

Acīmredzot uz otro lasījumu būtu vajadzīgs kaut kāds, es negribu teikt, šķīrējtiesnesis vai kaut kāda starpresoru komisija, varbūt ir jāievieš kaut kāds ombuda dienests vai kaut kas tāds, kas varētu izskatīt nevis anonīmas sūdzības, bet parakstītas sūdzības. Ārpus šīs universitātes strādājošs ombuds uzaicinātu, izrunātos, pārbaudītu... varētu uzaicināt to pasniedzēju, uzklausītu abas puses un pieņemtu kaut kādu lēmumu. Bet skolās nevar būt anonīma ziņošana.

Otra lieta. Es gribēju apskatīt, kāds tad ir tas atalgojums. Jūs ieejiet atskaitēs... Latvijas Universitātes pārskatā jūs atradīsiet ziedojumus, tur jūs atradīsiet par būvniecību, kā nauda sadalās, un amatpersonu deklarācijās jūs atradīsiet, cik rektors ir nopelnījis. Kā jūs domājat, cik profesors nopelna? Vai cik nopelna docents Latvijas Universitātē? Ir profesori, kas saņem gandrīz minimālo algu. Tās proporcijas ir milzīgas. Kāpēc šīs lietas ir noslepenotas? Ja jau mēs tik ļoti iestājamies par atklātību amatpersonu darbībā, kāpēc universitāte nevar publicēt... vai savās atskaitēs, gada pārskatos publicēt precīzus datus? Nav iespējams saņemt. Es palūdzu savam palīgam apzvanīt augstskolas un painteresēties, kādā veidā tiek sadalīti atalgojumam piešķirtie līdzekļi. Viņi pasaka, ka tā ir konfidenciāla informācija un mēs jums šo informāciju nesniegsim. Uz kāda pamata?

Tāpēc es domāju, ka šeit vajadzētu iekļaut... ja jau ir tik skaists nosaukums “Akadēmiskā ētika un godīgums”, šim godīgumam vajadzētu arī būt. Tad mēs redzētu, kas notiek un kāpēc ir šī lielā neapmierinātība akadēmiskajā vidē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, īsi. Ir ļoti dīvains šis gadījums, es piekrītu Kiršteina kunga teiktajam, bet ne jau visam, tikai tai daļai, kur viņš stāsta par ombudu. Par to mēs esam runājuši komisijā, un vairākas puses to arī piedāvāja, jo šī ir jau ilgi apspriesta un nesta ideja par to, ka augstākajā izglītībā ir vajadzīgs ombuds. To ir atbalstījusi gan Latvijas Studentu apvienība, gan Jauno zinātnieku asociācija, arī Kultūras ministrija vairākkārt to ir piedāvājusi. Par to esam runājuši, un, iespējams, strādājot pie otrā lasījuma, būs jāattīsta tā ideja, lai nav atkal tā, ka katra augstskola pati par sevi mēģina gan cīnīties, gan tikt galā ar dažādiem gadījumiem, lai tā vairāk ir neitrāla vieta, kur jautājumus gan par akadēmisko godīgumu, gan par pārējiem ētikas pārkāpumiem būtu iespējams risināt ārpus augstskolas.

Tā ka, jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Komisijas vārdā vēlreiz aicinu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 829/Lp14), ko iesnieguši deputāti un ko komisija lūdz noraidīt! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 18, atturas – 46. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 950/Lp14), ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisija vienojās par termiņu – divas nedēļas, tātad – 12. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” otrajā lasījumā.

1. – labklājības ministra priekšlikums. Paredz to, ka “datu apstrādi nodrošina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs”... ar papildinājumu “vai Latvijas Banka, vai persona, kas ir minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 1., 2., 4. un 7. punktā”. Komisija ir atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. 2. – labklājības ministra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Paredz, ka līdzekļu ieguldījumu “plāns ir līdzekļu kopums, kuru līdzekļu pārvaldītājs pārvalda atbilstoši ieguldījumu plāna prospektam”. Komisija ir atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. 3. – arī labklājības ministra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs saņemt maksājumus, kurus veido... pārējais paliek, kā piedāvāts likumprojektā. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Augulis. 4. – labklājības ministra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. 6. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums.

U. Augulis. Atvainojos.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. 6. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres priekšlikums. Papildināt 11.4 pantu ar sesto daļu: “[..] saziņas nodrošināšanai Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā Latvijas Banka tiešsaistes režīmā sniedz Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinim strukturētu un aktuālu informāciju par līdzekļu pārvaldītājiem: 1) līdzekļu pārvaldītāja nosaukumu; 2) līdzekļu pārvaldītāja reģistrācijas numuru.”

Komisija ir atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Augulis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. 8. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizējošs. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. 9. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Paredz, ka pārskatā ir jānorāda plānotie mērķi un sasniegtie rezultāti par fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu Latvijā, un, ja šo ieguldījumu apmērs ir mazāks par 20 procentiem no pārvaldītāja kopējā ieguldījumu plāna līdzekļiem, tad tiek norādīti arī iemesli vai apstākļi, kas ierobežojuši ieguldīšanu lielākā apmērā. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu vienkārši brīnišķīgs priekšlikums – iejauksimies akciju tirgus dalībā ar administratīviem lēmumiem!

Es vispār brīnos, kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kaut ko tādu varēja izlaist cauri. (Starpsauciens: “Budžeta!”) Piedošanu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Jautājums: vai tad šī ir kaut kāda valsts nauda? Vai tā nav nauda, kas pieder noguldītājiem un ko šis fonds tikai apsaimnieko? Ar kādām tiesībām, ja cilvēks ir nopelnījis savu pensiju... viņam no nodokļiem jau ir ieskaitīta nauda šajā pensiju 2. līmenī... ar kādām tiesībām var administratīvi iejaukties viņa naudas izlietojumā?

Šādā veidā mēs varam uzrādīt arī, ka, piemēram, 20 procentiem jābūt ieguldītiem Latvijā, nevis kopējā tirgū – Eiropas Savienības vai globālajā tirgū. Nākamajā reizē mēs varam uzrakstīt, ka varbūt vajadzētu ieguldīt 10 procentus nemākulīgi apsaimniekotos valsts uzņēmumos, piemēram, “airBaltic”, kurš nekādi nevar pārdot... aiziet uz IPO... bet taisās pārdot biržā savas akcijas. Pieņemsim, tas pārdos biržā, strādās ar valsts ieceltiem nemākulīgiem pārvaldniekiem, katru gadu būs zaudējumi, bet mēs ar likumu noteiksim, ka no pensiju fonda tajā noteikti kaut kādā veidā ir jāiegulda nauda.

Tad nākamais jautājums: vai fonda pārvaldnieka galvenais uzdevums nav katru gadu palielināt šī fonda peļņu, lai, aizejot pensijā, cilvēkam būtu divkāršojies vai trīskāršojies šis fonds? Mēs redzam, ka daudzi fondi strādāja ar zaudējumiem, un tas tika pamatots ar dažādiem izdomātiem iemesliem. Piemēram, Baidens ir pateicis, ka būs jāceļ tarifi. Uzreiz, saprotiet, gada peļņa... vai tiem cilvēkiem, kam šogad jāiet pensijā, pēkšņi tas fonds strādā ar mīnusiem, vai, piemēram, karš traucē. Nu “labam” makšķerniekam zvīņas arī traucē, tāpat kā dažam labam valsts ieliktam fonda pārvaldniekam.

Bet ko es tikko paskatījos? Teiksim, ir tādi fondi... ir dažādi fondi, un ir akciju pārvaldnieki, kas ir zināmi pēdējos 10 vai 20 gadus. Piemēram, Bafeta fonds “Berkshire Hathaway”. Es paskatījos – šogad... pēdējā gadā viņiem vidējie ienākumi ir 23,8 procenti, pēdējos piecos gados ikgadējie ienākumi – 15 līdz 18 procenti un kopējie ienākumi... peļņa – 152 procenti... pēdējos gados.

Mēs varam paskatīties... Mēs runājam par to, ka mums it kā būtu jāpalielina militārā ražošana. Ja mēs būtu ieguldījuši, piemēram... valsts uzņēmumi to varbūt šādā veidā nevar darīt, bet Valsts kase noteikti var... bet, ja pensiju fondi būtu iegādājušies “Rheinmetall” akcijas, gada laikā viņi būtu nopelnījuši gandrīz 300 procentus. Iedomājieties! Teiksim, Aizsardzības ministrijai ir tiesības ieguldīt miljardu, tai budžetā būtu 3 miljardi. Mums nebūtu 3,4, bet mums aizsardzības budžets varbūt būtu jau 7 miljardi.

Šis priekšlikums degradē jebkādu ideju par brīvo uzņēmējdarbību, mēs iejaucamies fondu pārvaldnieku darbībā, un, manā izpratnē, tas ir kaut kas diezgan fantastisks, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nobalsoja “par” šo priekšlikumu. Es domāju, tas ir kategoriski jānoraida un nauda ir jāiegulda, protams, piesardzīgi, bet tajos fondos, kas nestāsta pasakas, ka viņi... saņemot milzīgas algas, šie fondu pārvaldnieki... nav varējuši pabeigt ar peļņu, bet beidz ar zaudējumiem. Man pašam trešajā līmenī bija ielikta nauda, tā tur stāvēja kādus piecus gadus, es to izņēmu, izrādījās, viss tas fonds ar mīnusu... Tas ir fantastiski.

Bet šeit jautājums ir par ko citu, tas ir par uzņēmējdarbības brīvību un par to, ka fondam būtu jābūt brīvam, lai cilvēki var likt arī citos fondos, ne tikai valsts otrajā pensiju... fondā.

Un pēdējais. Faktiski būtu jādod tiesības tāpat kā Igaunijā. Piecus gadus pirms aiziešanas pensijā cilvēkam ir tiesības šo naudu izņemt un izlietot pašam. Ja to fondu vada muļķi un tur neko nevar nopelnīt, lai tad viņš pats šo naudu ieliek, kur viņš grib, jebkurā akciju fondā, jo praktiski visi akciju fondi, kas nav kaut kādi blēži... dibināti... lielie, starptautiskie... visi piecos gados nopelna, un nav skaidrs, kā vispār varēja būt tāda situācija, ka Latvijā cilvēki pazaudē savu naudu.

Aicinu kategoriski noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi, pēc būtības priekšlikums jau nav slikts, tikai ir viena cita problēma – ja mēs paskatāmies uz kopējo Latvijas fondu biržas kapitalizāciju, tā ir aptuveni 600 miljoni, ja mēs paskatāmies Lietuvu, tie ir seši miljardi. Nav jau, kur to naudu ieguldīt. Kur tad mēs to ieguldīsim? Ieguldīsim kaut kādos PPP, kā, piemēram, “Rail Baltica”? Kurš grib ieguldīt naudu “Rail Baltica”? Nav jau, kur to ieguldīt, un tā ir vislielākā problēma.

Otrs moments. 1998. gadā – ieklausieties šajā! – 1998. gadā fondu biržas kapitalizācija bija lielāka, nekā tā ir pašlaik. Tas ir testaments tam, ka mēs šajā valstī kaut ko nedarām pareizi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi, Kiršteina kungs sajauca burkānus ar kartupeļiem vienā spainī. Man izklausījās tā: neesmu speciālists, bet man ir viedoklis, acīmredzot arī neizlasot priekšlikumu un īsti nesaprotot, par ko ir runa un ko priekšlikums no sevis izsaka. Bet priekšlikums no sevis izsaka, ka nevis kā pienākumu ieguldīt, bet ziņot, kāpēc tas nav noticis, kādi ir iemesli, kāpēc to nevar konkrētā brīdī izdarīt.

Taisnība ir Krištopana kungam. Mums ir jāveicina tas, lai šie ieguldījumi... lai būtu pēc iespējas vairāk, kur ieguldīt šeit, Latvijā, jo, manuprāt, ir tikai un vienīgi pareizi, ka tā mūsu cilvēku krātā nauda tomēr strādā daļēji arī šeit, Latvijas ekonomikā. Latvijā 2016. gadā šie ieguldījumi bija apmēram 65 procenti, šobrīd tie ir 7 procenti. Līdz ar to ir jāveic darbības, lai mēs to mainītu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man patīk šis priekšlikums. Varētu izveidot darba grupu, kas varētu pētīt, kāpēc cilvēki negrib ieguldīt Latvijas lieliskajos uzņēmumos.

Bet es atbildēšu Auguļa kungam. Ja godīgi, tad ir tikai divi uzņēmumi, bet – kuros nevar ieguldīt. Varētu ieguldīt “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežos”, bet tās akcijas kaut kā nevar nekur nopirkt. Es būtu gatavs vēl kaut kur ieguldīt, bet nav, kur.

Un tad ir otrs jautājums... es tā domāju... kāpēc nevar ieguldīt “Latvenergo”? Un tad es paskatījos: fantastiska peļņa – katru gadu tā svārstās starp divsimt trīssimt miljoniem. Bet tad būtu atkal... ja tā būtu akciju sabiedrība, būtu stingri noteikumi, varbūt tad padomes vai valdes locekļi nevarētu saņemt 200 tūkstošus gadā vai 15 tūkstošus mēnesī, viņi nevarētu spekulēt, viņi nevarētu stāstīt cilvēkiem, ka mums ir bezmaksas balansēšana, lai gan mums no 1. jūlija būs jāmaksā trešais maksājums. Šodien es izlasīju, ka šiem balansēšanas izdevumiem pietrūkst 50 miljonu.

Varbūt tad būtu sakārtota tā lieta, ka godīgi cilvēki gribētu pirkt no TEC stabilu enerģiju bez balansēšanas, un muļķi pirktu to, kur no savas kabatas jāpiemaksā 50 miljoni, jo svārstības esot 20 procenti dienā...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, par priekšlikumu!

A. Kiršteins.... visām šīm lietām.

Tāpēc es saku, ka ir šie divi uzņēmumi, kuri netiks pārdoti, bet stāstīs, ka mums te vajag kaut ko ieguldīt... mums vajadzētu pētīt, kas par iemeslu, ka negrib... Un atbilde ir ļoti vienkārša: tāpēc ka, ieliekot kaut vai tai pašā “Meta” platformā vai kaut kur... jūs gadā nopelnīsiet 50 vai 100 procentus... jūsu fonds... un ieguldot, kā jau te teica, ne tikai “Rail Baltica” vai “airBaltic”, jūs pazaudēsiet kādus 20 procentus no savas naudas. Un tad atkal nāks un stāstīs, kā jūs piečakarēt.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu kā kāds humora raidījums! Ir jāiegulda nauda, bet, ja neiegulda, tad paskaidrojiet, kāpēc neesat ieguldījuši.

Godājamie koalīcijas pārstāvji, varbūt atnāciet un pasakiet, kuros uzņēmumos ieguldīt. Kuros uzņēmumos ieguldīt? Fondu birža nedarbojas. Runa ir par fondu biržu, nav jau runa par privātiem uzņēmumiem. Un man liekas, tā ir tā lielākā problēma, ka tiek pieņemti lēmumi, kuriem vispār nav seguma. Cik ilgi jūs ampelējaties ar “airBaltic” kotāciju biržā? Kurš tad pirks tāda uzņēmuma akcijas, kurš ir radījis 700 miljonu zaudējumu pēdējo gadu laikā? Pagājušajā gadā – 119 miljoni, šajā gadā – 29 miljoni. Tas ir apmēram tā: māja deg – nopērkam māju! Māja deg! Deg māja... tur viss deg. Par cik var nopirkt dzīvokli degošā mājā? Tā apmēram... jautājums.

Tad pasakiet konkrēti, par kuriem uzņēmumiem ir runa. Tas, ka naudai ir jāiet Latvijas ekonomikā, – jā, bet jūs jau neko neesat izdarījuši, lai būtu, kur ieguldīt. Tā jau ir tā lielākā problēma – tas, ka bankas nefinansē vietējos uzņēmumus. Cik reižu es esmu jums teicis – pieņemiet likumu, kurš skaidri pasaka, ka, maksimums, nedēļas laikā katram Latvijas pilsonim ir jāatver konts, ja vien šis cilvēks nav kaut kāds noziedznieks. Cilvēki šodien... kādi 200 tūkstoši cilvēku, Latvijas uzņēmumi ir atvēruši kontus Lietuvā. Apskatieties – Lietuvā finanšu bizness ir vienkārši “uzsprādzis”, tāpēc ka latvieši tur naudu ir pārveduši.

Man vakar atsūtīja īsziņu: kāpēc man par mana bērna ēdināšanu jāmaksā caur Lietuvas banku? Lai samaksātu skolā par bērna ēdināšanu, man ir jāpārskaita nauda uz Lietuvu.

Godājamie kolēģi, nu attopieties taču vienreiz! Bankās nevar atvērt kontus! Cilvēki ved naudu ārā. Mums ir par 10 miljardiem mazāk naudas mūsu ekonomikā... izsniegto kredītu. Bankas neizsniedz. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi uzņēmumi pat nevar atvērt kontus. Mēs esam uztaisījuši pārregulāciju. Ja ir nepieciešams noķert kādu blēdi... tie ir 2–3 procenti no 100... ļaujiet atvērt visiem kontus un tad ķeriet tos 2–3 procentus.

Mēs sakām: vajag kaut kur ieguldīt, un, ja neiegulda, tad atskaitās. Labi, par to es runāšu vēlāk.

Stāsts ir ārkārtīgi vienkāršs. Tad atnāciet un pasakiet, par kuriem uzņēmumiem ir runa. Tas nav “airBaltic”, tas nav “Rail Baltica” un nebūs. Tā ir bēdu ieleja, kurā no 2,5 miljardiem... 10 miljardus tagad izdeva. Un biznesa plāns – četri vilcieni dienā. Cik maksās biļete, braucot ar “Rail Baltica” no dzelzceļa stacijas līdz lidostai “Rīga”, ja mēs ieguldīsim 10 miljardus? Tādā uzņēmumā... Daži saka, vajag piesaistīt privātos investorus. Kurš privātais investors ieguldīs tādā projektā, kurš nekad nestrādās ar peļņu?!

Nāciet un pasakiet, par kādiem projektiem ir runa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Kiršteina kungam – finanšu sektors šo priekšlikumu atbalsta, Latvijas Banka arī atbalsta šo priekšlikumu un uzskata, ka tas ir pareizs virziens, kā virzīties uz priekšu. (Starpsauciens.)

Šlesera kungam... Jā, protams, mēs te noklājām visu laukumu par bankas kontu atvēršanām, kur un kā ir vieglāk. Bet viens no ieguldījumiem... Mums ir slavens projekts “Riga Waterfront”... varbūt varēs ieguldīt šajā projektā... varbūt realizēs. Bet... varēs ieguldīt. (Starpsauciens.)

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 9. priekšlikums komisijā tika atbalstīts daļēji (Starpsauciens.)... ā, atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

U. Augulis. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par aktīvu vērtībām... uz 31. maiju, jo likumprojektā bija 31. marts. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. 11. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Bērziņas priekšlikums. “Grozījumi šā likuma 11.4 pantā par ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un minētā panta papildināšanu ar sesto daļu stājas spēkā 2026. gada 2. martā.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. Pēdējais – 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos – likums stājas spēkā 2025. gada 1. augustā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

U. Augulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas jeb līdz 3. jūnija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

U. Augulis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 28 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”.

Komisijā saņēmām 28 priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tiek sakārtota terminoloģija attiecībā uz kvalifikācijas eksāmeniem un pārņemtas direktīvas prasības, ka divām trešdaļām no trīs gadu pieredzes jābūt iegūtām kādā dalībvalstī revidenta uzraudzībā. Priekšlikums komisijā guva atbalstu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tas ir daļēji saistīts ar 8. priekšlikumu, attiecas uz dokumenta oriģināla uzrādīšanu. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Attiecas uz likuma 10. pantu, kas saistīts ar iesnieguma iesniegšanas kārtību saistībā ar eksāmeniem un kvalifikācijas atzīšanu. Revīzijas pakalpojumiem tie ir trīs gadi, ilgtspējas pakalpojumiem – astoņi mēneši. Proti, kādi ir galvenie iesniegumi, kas jāiesniedz, lai persona varētu kārtot attiecīgos eksāmenus un saņemt sertifikātu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Par vispārīgām prasībām, kas jāizpilda, lai tiktu piešķirtas tiesības sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. Precizējam, lai būtu skaidrs, – pretendents savā iesniegumā var norādīt, ka vēlas saņemt šādas tiesības... un kā tās tiks piešķirtas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tehnisks priekšlikums – noteic, ka zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisijas veidošanu un tās sastāvu regulē asociācijas iekšējie noteikumi, kas saskaņoti ar Finanšu ministriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Attiecas uz kvalifikācijas eksāmenu saturu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar to, ka, ja pretendentam ir sūdzības, viņš vēršas pie attiecīgās zvērinātu revidentu komisijas, kas izskata konkrēto lietu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 8. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar tiesībām piešķirt zvērinātu revidentu pretendentiem tiesības sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. Pēc būtības mēs pārņemam Eiropas Komisijas direktīvas prasības caur likumu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Par zvērinātu revidentu publisko reģistru. Ir jābūt pieejamai informācijai par visiem izsniegtajiem sertifikātiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Precizējošs priekšlikums attiecībā uz reģistru, piemēram, ja persona ir mainījusi vārdu vai uzvārdu, jābūt paziņojumam, lai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija varētu veikt izmaiņas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 11. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Par licenču izsniegšanas kārtību zvērinātu revidentu komercsabiedrībām. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 12. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma tiesību piešķiršanu komercsabiedrībām. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 13. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Attiecas uz zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistru, kā arī uz ziņu sniegšanu par jebkuru darbību, kas saistīta ar konkrēto licenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 14. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Attiecas uz AML sadaļu. Jāziņo, balstoties uz citiem attiecīgajiem likumiem, nevis šo, ja rodas aizdomas par naudas izcelsmi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 15. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Precizējošs priekšlikums par līguma laušanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 16. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Arī precizējošs. Tiek piedāvāts, ka apliecinājuma ziņojums tiek sagatavots saskaņā ar ilgtspējas ziņojuma sniegšanas standartiem. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 17. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tā ir Omnibusa regula, kas attiecas uz Eiropas vienoto platformu, kurā jebkurš Eiropas uzņēmums var gūt publisku informāciju, kas ir kompetento iestāžu rīcībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 18. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Konkretizē informācijas apjomu un to, kuras ir kompetentās iestādes. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 19. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Noteic, ka sankcijas šajā gadījumā piemēro Latvijas Banka. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 20. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Analogs 19. priekšlikumam, bet šeit sankcijas piemēro Finanšu ministrija. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 21. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Par Finanšu ministrijas sankciju piemērošanas veidu. Saistīts ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 22. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Precizē sankciju piederību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 23. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Attiecas uz paziņošanu par sankcijas, kas minēta 21. priekšlikumā, piemērošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 24. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Par paziņošanu. Tas jādara arī Eiropas uzraugiem. Sankcijas par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanu jāpaziņo Eiropas regulatoriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 25. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Pārejas noteikumu precizēšana. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 26. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Precizētas prasības pretendentiem un esošajiem revidentiem, kuri vēlas sniegt pakalpojumus. Tām jābūt vienādām attiecībā uz tiesību piešķiršanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 27. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Pārejas noteikumi, kas nosaka ziņu sniegšanu Eiropas vienotajā piekļuves punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Pēdējais – 28. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Informatīva atsauce uz Omnibusa direktīvu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. 6. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 943/Lp14), pirmais lasījums, kuru iesnieguši deputāti Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Vergina, Antoņina Ņenaševa, Līga Kļaviņa un Edmunds Jurēvics, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 953/Lp14), pirmais lasījums, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

Referente ziņo par abiem likumprojektiem kopumā, arī debates notiek par abiem likumprojektiem.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 21. maija sēdē ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, kas paredz augstākās izglītības pakāpē akreditētās profesionālās augstākās izglītības programmas studiju kursu vai studiju moduli īstenot kā profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmu bez papildu licencēšanas, ko šobrīd likums neparedz. Šāda izmaiņa likumā mazinātu administratīvo slogu augstākās izglītības iestādēm.

Izskatot likumprojektu, konceptuāli to atbalstīja gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Veselības ministrijas pārstāvji, turklāt Veselības ministrija aicināja šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā, lai ar jauno studiju gadu ieviestu ļoti gaidītās pārmaiņas ārsta specializācijas iegūšanai, lai mums ātrāk būtu profesionāli ārsti.

Likumprojekta izskatīšanas tālākajā gaitā liels paldies Juridiskajam birojam, jo, respektējot šo Veselības ministrijas vēlmi un nozares vēlmi, Juridiskais birojs komisijas sēdē piedāvāja alternatīvu likumprojekta redakciju. Alternatīvais likumprojekts pēc būtības saglabā sākotnējo deputātu ieceri, precizējot plašākā skatījumā grozījumus Profesionālās izglītības likumā.

Ko šis likumprojekts paredz? Iespēju īstenot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas, ja tās ietilpst jau esošajā studiju programmā. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam precizēt kārtību, kā tas notiek, un noteic, ka no 2026. gada 1. janvāra tās licencēs Akadēmiskās informācijas centrs, savukārt pārejas noteikumos... līdz šim brīdim tas tiek saskaņots... tiek informēts Akadēmiskās informācijas centrs.

Komisijā alternatīvais likumprojekts ir atbalstīts un atzīts par steidzamu.

Aicinu Saeimu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt komisijas izstrādāto.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 943/Lp14), ko iesnieguši deputāti, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Atgādinu – komisija ierosina šo likumprojektu noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 32, atturas – 46. Likumprojekts noraidīts.

Vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 953/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 953/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Zariņa-Stūre. Komisija vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 5. jūnijs un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 12. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ostu likumā”, pirmais lasījums. Deputāti Edgars Tavars, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Edgars Putra, Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Lauris Lizbovskis un Juris Viļums lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu nedaudz ilgāk... ievadam... un par abiem likumprojektiem kopā... kā ziņotājs, tāpēc ka mēs tos komisijā ilgstoši skatījām kopā.

Mums Latvijā ir trīs lielās ostas – Rīga, Ventspils un Liepāja –, kā arī septiņas mazās ostas. Tas būtiski ietekmē mūsu valsts ekonomiku, darba vietas, arī aizsardzības jautājumus. Šobrīd ostās ir atšķirīgi pārvaldības modeļi, un tas ir ostu reformas galvenais problēmjautājums – nav skaidrības attīstības stratēģijā. Visas trīs (tas ir viens no piemēriem, ko mums prezentēja) plāno specializēties atkrastes vēja parku industrijas apkalpošanā. Visas trīs ostas. No otras puses, mēs redzam, kas notiek enerģētikas jautājumā, – tiek atlikts jautājums par atkrastes vēja parkiem. Būtu labi, ja specializētos kāda no ostām, nevis visas trīs kopā.

Patiesībā beidzot ir jāpieliek punkts Tāļa Linkaita radītajam haosam ostu pārvaldībā. Jau cik gadus muļļāts... šim jautājumam ir jāpieliek punkts. Ostas nevar turpināt ar šādu pārvaldības modeli, kāds tas ir dotajā mirklī. Piemēram, mēs uzzinājām, ka Ventspilī praktiski ir trīs pārvaldības modeļi, kas šobrīd eksistē vienlaikus.

“Reforma” ir spēcīgs vārds, tas nozīmē – nepareizā un neapmierinošā uzlabošana vai grozīšana, lai padarītu labāku. Lai saprastu, kas ir jāmaina, mums jāpaskatās uz galvenajiem problēmjautājumiem.

Patiesībā mums Latvijā ir paveicies ar trīs stiprām ostām, bet nav paveicies ar valdības spēju tās pārvaldīt. Piemēram, Igaunijā ir viena liela osta, arī Lietuvā ir viena liela osta, kur valsts virza savus resursus, arī savu stratēģiju, konkrēti – visus spēkus uz šo vienu ostu, un mēs redzam, ko tas nozīmē Baltijas valstu kontekstā, – šīs ostas jau ir spēcīgākas nekā mūsu trīs ostas kopā, piemēram, Klaipēdas osta. Mums būtu jāizmanto savas priekšrocības, ka mums ir trīs ostas, un specializācija palīdzētu vairot, nevis mazināt kopējo apjomu.

Piemēram, Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Pie galda sēž valsts, pašvaldības un privātā sektora pārstāvji... Liepājas SEZ problēma ar pārvaldību nav definēta. Kravu apjoms ir bijis stabils – ar tendenci pieaugt –, aktīvi attīstās industriālā zona. Nekas pēc būtības nebūtu jārisina Liepājas kontekstā, jo praktiski Liepāja tūlīt, kā mēs redzējām pēc datiem, sasniegs... vai Ventspils nokritīs uz Liepājas apjomu, kas ir, tā paskatoties, traģiski... no vēsturiskās pieredzes.

Tāpēc jautājums pārdomām: kādēļ tiek grozīti un kādēļ mums jāgroza ar Liepājas SEZ saistītie likumi? Arī mazo ostu valdēs pie galda sēž valsts, pašvaldības un privātā sektora pārstāvji. No mazajām ostām saņemtas sūdzības par vairākām... lielo valdes locekļu skaitu.

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, jūs kā ziņotājs drīkstat paust tikai komisijā apspriesto...

A. Kulbergs. Jā, tā tieši bija.

Sēdes vadītāja.... nevis kaut ko no sevis.

A. Kulbergs. Šo problēmu var risināt, un tas tiek darīts likumprojektā “Grozījumi Ostu likumā”, kas ir jūsu priekšā, piedāvājot samazināt valdes.

Rīgā un Ventspilī ostu valdēs ir tikai valsts pārstāvji. Tas Rīgā un Ventspilī ir radījis problēmas gan ostu attīstības plānošanā, gan infrastruktūras uzturēšanā, gan teritoriju apsaimniekošanā, jo ostu teritorijā ir gan valstij, gan pašvaldībai piederošas zemes. Tātad problēma – pašvaldības iesaistes trūkums –var tikt un tiek risināta, piemēram, ar pašvaldības iesaisti ostu padomēs. Jo tā ir problēma, ka lielākā pilsētas daļa – liela, milzīga pilsētas daļa – ir tieši ostu pārvaldībā. Tātad pašvaldības iesaiste ir fundamentāli svarīga, to mēs redzam... piemēram, Liepājā divas trešdaļas pilsētas ir ostas teritorija, un nav iedomājams, ka pašvaldība neiesaistās jautājumu risināšanā. Tie ir pievadceļi, infrastruktūra un tā tālāk.

Tāpat... ceturtais, lielākais, ir... varbūt pat vislielākās problēmas rada krītošais kravu apgrozījums Rīgā un Ventspilī, ko varētu atrisināt, Satiksmes ministrijas vadībā efektīvāk plānojot starptautisko kravu piesaistes aktivitātes, kā arī iesaistot Rīgas un Ventspils ostu padomēs, iespējams, lielāku skaitu privāto uzņēmēju, kas varētu nest... kontaktus... praktisko redzējumu un lielāku pieredzi ostu projektos.

Mēs redzējām šo informāciju, statistiku... pirmajās sēdēs katra osta nāca ar savu redzējumu... bet nebija nekāda kopēja redzējuma par to, kur mēs atrodamies... arī pret Baltiju un reģionu. Tikai šonedēļ bija informācija – apkopojums par visām ostām kopumā. Tā bilde, ko mēs redzējām, ir negatīva. Protams, Krievijas ostas ir attīstījušās ļoti efektīvi, novirzot... politiski... visas kravas, un visas lielās ostas ir ar nopietnu kritumu... viena no retajām ir Liepājas... bet apjoms Liepājā ir mazs, savukārt lielās ostas... krīt. Veiksmīgākā no visām ostām ir bijusi Klaipēdas osta, kur ir redzams valsts stratēģiskais redzējums – integrēt dzelzceļa kravas.

Mēs arī redzējām... mums prezentēja informāciju, ka liela daļa ostu pieder pašvaldībām un vairumā pārvaldības formu... ir iecelti augstākā līmeņa atbildīgie – mērs vai vicemērs, vai, minimums, deputāti.

Likumprojekts paredz Latvijas ostu pārvaldības modeļa labošanu – pārvaldi nodot pašvaldības un valdības pārstāvjiem. Tiek piedāvāts skaidrāk nodalīt funkcijas: uzraudzība – padomes kompetence; ikdienas operatīvā vadība – pārvaldnieka kompetence.

Reforma attiecas uz Rīgas un Ventspils ostām, Liepājas SEZ... speciālo ekonomisko zonu, un mazajām Latvijas ostām. Un tātad šobrīd... dotajā mirklī... Rīgas ostas un Ventspils ostas valdes locekļus iecēla valdība lielākoties bez konkursa. Liepājas SEZ valde sastāvēja no Liepājas domes, uzņēmējiem un valsts pārstāvjiem, mazās ostas bija pašvaldību iestādes ar plašām politiskās iecelšanas iespējām. Šī pārvaldības forma vairākkārt ir kritizēta par caurspīdīguma trūkumu, ko mums stāstīja... ar politizāciju un ilgtermiņa attīstības plānu sadrumstalotību.

Galvenie reformas piedāvājumi... ko piedāvā šī reforma.

Rīgas ostas un Ventspils ostas valdi aizstāj padome ar četriem locekļiem – divi valsts un divi pašvaldības pārstāvji. Padomes locekļi tiks atlasīti publiskā, caurspīdīgā konkursā. Tas ir likumā ierakstīts... likumprojektā ierakstīts... un satiksmes ministra pārstāvis būs padomes priekšsēdētājs ar izšķirošo balsi. Tātad Satiksmes ministrija būtu ar izšķirošu...

Liepājas SEZ gadījumā ir noteikts, ka līdz 2035. gada beigām saglabājas esošais modelis ar deviņiem valdes locekļiem, no 2036. gada paredzēta pāreja uz tādu padomes modeli kā Rīgā un Ventspilī. Un mazās ostas – tiek vienkāršota valdes struktūra, tātad maksimāli pieci locekļi deviņu locekļu vietā, un tiek samazināts valsts pārstāvju īpatsvars. Pašvaldībām vairāk rīcības brīvības pārvaldes nolikuma noteikšanā, vienotas prasības un atlase, vienoti atlases kritēriji visām Latvijas ostām. Un kandidāts... šis ir būtisks punkts, tas ir tieši... tātad: kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vadības loceklis pēdējo 24 mēnešu laikā. Šis izraisīja lielāko diskusiju... apmaiņu komisijā. Teritoriju un funkciju nodalīšana, tātad ostas pamatfunkciju zona... tikai publiskā infrastruktūra... tiks nodota pārvaldei. SEZ zonā būtu lielāka īpašnieka rīcības brīvība. Ostu robežas tiek pārskatītas un grozītas. Sadarbības padome tiek izveidota līdzīgi... kur būtu uzņēmēju daļa, līdzīgi kā lidostā “Rīga”... kur pārstāvētas būs stividorkompānijas, līniju operatori un citi. Ostu pārvaldei būs jāizsniedz rakstiskas atbildes uz sadarbības padomes jautājumiem.

Komisijā tika nobalsots “par” likumprojekta virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu... pirmais jautājums mums bija...

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms par steidzamību.

A. Kulbergs. Vispirms par steidzamību?

Sēdes vadītāja. Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Kulbergs. Tātad izskatīšana (Starpsauciens: “19.!”)... 19., es atvainojos, 19. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Tavaram – par procedūru.

E. Tavars (AS).

Ņemot vērā, ka likumprojektam piešķirts steidzamības statuss, priekšlikumu termiņš – 6. jūnijs, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 19. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Saeimas 19. jūnija sēdē.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, kolēģi! Tā kā Saeima lēma pretēji komisijas lemtajam par to, ka... nosakot šo steidzamību un ņemot vērā, ka likumprojekts ir ilgi tapis Ministru kabinetā un ir nopietns jautājums, es ieteiktu Saeimai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 13. jūniju un izskatīšanu Saeimas sēdē – 4. septembrī.

Sēdes vadītāja. Ir divi priekšlikumi.

Mums ir jābalso par tālāko – par Šuvajeva kunga – priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam tiek noteikts 13. jūnijs un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 4. septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 42, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Par priekšlikumu, ar kuru piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam 6. jūniju un likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē 19. jūnijā, nav jābalso.

Paldies.

___

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kā jau minēju, es apkopoju komisijas teikto par abiem likumprojektiem.

Komisija lēma virzīt šo likumprojektu pirmajam lasījumam Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 27, atturas – 25. Likumprojekts nav atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie deputāti, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Tas paredz izslēgt šā likuma 22. panta trešo daļu. Šī grozījuma būtība (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Grozījuma būtība – atcelt prasību, ka komersanta nosaukumā obligāti jāiekļauj vārdi “Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona”, lai tas varētu iegūt ekonomiskās zonas statusu. Esošā norma, kas liek mainīt uzņēmuma nosaukumu, tiek vērtēta kā birokrātisks šķērslis, kas kavē ieguldījumus, apgrūtina ražošanas attīstību un potenciālos investorus aptur izvēlēties Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu kā darbības vietu.

Praksē šī prasība nozīmē uzņēmuma nosaukuma maiņu, kas vidēji aizņem trīs mēnešus, vēl papildu dokumentu paketes sagatavošanu Uzņēmumu reģistram, kā arī ražošanas un sertifikātu procesu dublēšanu, kas var prasīt līdz pat diviem gadiem un ievērojamus finanšu resursus. Komersanti, kuri darbojas Rēzeknes reģionā, uzsver – viņu uzņēmumu preču zīme ir atpazīstama starptautiski un nosaukuma maiņa var nozīmēt klientu zaudēšanu un negatīvu ietekmi uz reputāciju.

Tāpat jāuzsver, ka Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas ir spēkā jau no 2016. gada, šī prasība nav paredzēta, un tas sekmīgi darbojas bez nosaukuma maiņas kritērija. Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona šobrīd ir vienīgā, kur šāda prasība vēl ir spēkā, tas rada nevienlīdzīgu konkurences vidi starp speciālo ekonomisko zonu teritorijām Latvijā.

Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību, tāpēc lūdzu Saeimu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. Pleškāne. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu...

Es atvainojos, uzsākam debates.

Vārds debatēs... bet mums ir četras minūtes, vai pietiks? Pietiks. (Starpsauciens: “Pietiks, Pietiks!”)

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Paldies par steidzamības atbalstīšanu šim grozījumam Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā.

Es gribu vērst uzmanību arī uz to, ka šobrīd mēs runājam tikai par vienu normu, kas pēc būtības ļaus samazināt birokrātisko aparātu un, jāsaka tā, arī kavēkli, kas daudziem uzņēmumiem ir traucējis iesaistīties Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas statusa iegūšanas procesā. Papildus šim gribētu arī nedaudz pieskarties tiem jautājumiem, kas mums būtu svarīgi, izejot no Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas un tāpat arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības intensificēšanas un konkurētspējas radīšanas tieši Latgales reģionā.

Es runāšu nedaudz vairāk arī par to, ka mums diezgan regulāri notiek kopsēdes ar LTRK Latgales padomi, tāpat arī ar Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ kolēģiem. Šinī gadījumā, kas ir diezgan būtiski, mēs visi esam likuši uzsvaru uz to, ka ir apstiprināts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, bet jāatzīst tas, ka ļoti daudz priekšlikumu, kuri nāca no LTRK Latgales padomes, faktiski no uzņēmējiem, tāpat arī no SEZ puses, tika diskutēti daļēji, šinī rīcības plānā iekļauti ne tādā apjomā, kā gribētos.

Būtu vēlme, lai šo diskusiju mēs attīstītu arī tālāk un varbūt, ja ne šinī rīcības plānā... izvērtējot, bet uz priekšu iestrādātu tās normas, kas interesē arī vietējos uzņēmējus, kuri ar krietni lielāku interesi nekā šobrīd varētu iestāties vienā vai otrā speciālajā ekonomiskajā zonā. Tie aktuālie jautājumi, kas mums ir šobrīd, attiecināmi uz IIN atvieglojumiem jaunradītajām darba vietām, eksporta atbalstu izdevumu kompensācijai līdz ostām, atbalstu mārketinga aktivitātēm, elektroenerģijas atlaižu diferencēšanu, tāpat arī uz priekšrocībām uzņēmumiem, kas ir SEZ statusā vietējos iepirkumos, un tā tālāk. Faktiski tas jautājumu loks ir diezgan plašs.

Un es teikšu tā, ka... Latgales apakškomisijas deputātu vārdā... gribētu, lai visas tās normas, kuras ir jau bijušas uzliktas uz galda... no Finanšu ministrijas daļēji varbūt tomēr arī neatbalstītas... rezultātā tomēr tiktu diskutētas un iekļautas nākamajā rīcības plānā, kas vērsts uz reģionu attīstību.

Bet, runājot par šo likumprojektu, par šo grozījumu atbalstīšanu, lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam...

V. Pleškāne. Otrais lasījums... kad būs...

Sēdes vadītāja. Un otrajā lasījumā...?

V. Pleškāne. Saeimas sēdē otrajā lasījumā izskatīsim 5. jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 82 deputāti. Nav reģistrējušies šie deputāti: Skaidrīte Ābrama, Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Grasbergs, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans... ir, Ainars Latkovskis, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne... ir, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jānis Skrastiņš, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Ilze Vergina un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Paldies kolēģiem, kuri vienmēr ir laikā. (Starpsauciens.)

Ir reģistrējies 41 deputāts. Nav kvoruma. (Pauze.)

Varbūt jāizsludina piecu minūšu pārtraukums? (Pauze.)

Tiešām – 51. Varam sākt.

Kolēģi, sākam Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputātu Aināra Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Didža Šmita, Ričarda Šlesera un Mārča Jencīša iesniegtais lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! A kur ir premjere Siliņa? (Starpsaucieni: “Strādā!”) Tātad viņu neinteresē viedoklis, kas ir saistīts ar viņas darbu. Nu labi, nu labi! Ko lai dara!

Šajā priekšvēlēšanu laikā, kad daudzas lietas tiek saasinātas, šodien pēkšņi parādās Valsts kontroles ziņojums, ka “airBaltic” piešķirtā nauda nav bijusi pietiekami uzraudzīta. Vai Valsts kontrole tiešām ir iesaistījusies priekšvēlēšanu kampaņā?

Laikam jau nē, jo pēdējo gadu laikā “airBaltic” kopīgie zaudējumi ir bijuši 571 miljons eiro, kas tika norakstīti, pēc tam pa virsu šai naudai pagājušajā gadā tika zaudēti vēl 119 miljoni, un šogad pirmajā ceturksnī ir zaudēti vēl 29 miljoni. Apvienojot šos ciparus, sanāk jau vairāk nekā 700 miljoni eiro. Vai tā ir priekšvēlēšanu kampaņa? Nē.

Bet vienlaicīgi... ar ko nodarbojas valdības vadītāja Siliņa? Pavisam nesen intervijā laikrakstam “Diena” viņa paziņoja: mēs strādājam, lai Šlesers nekļūtu par Rīgas mēru. (Starpsaucieni: “Tieši tā!”; “Pareizi!”) Kāds sakars premjerei Siliņai ar to, kā notiks Rīgas mēra vēlēšanas? Tātad viņa strādā. Un viņai ir taisnība, jo dienesti strādā. Tiek doti uzdevumi dienestiem, kam dot pielaidi, kam nedot. Bet arī dienestos strādā cilvēki, kuri neplāno pakļauties Jaunās VIENOTĪBAS spiedienam, jo Jaunā VIENOTĪBA jau diezgan drīz noies no politiskās skatuves. Un tieši tāpēc šie draudi, šī arogance, kas nāk no Siliņas puses, šokē ne tikai mani. Mēs redzam, ka problēmu valstī ir vairāk nekā vajag, bet Siliņa strādā, lai Šlesers nekļūtu par Rīgas mēru. Viss jau būtu ļoti labi, bet “zelta” pāļi... notrallinātā jeb izšķērdētā nauda visās šajās būvēs... tas, ka ekonomika neattīstās veiksmīgi... bet Siliņa strādā, lai Šlesers nekļūtu par Rīgas mēru.

Un arī Braže strādā! Ārlietu ministre Braže. Un par viņu es gribu nedaudz aprunāties. Viņa tika apstiprināta ar atsevišķu balsojumu. Viņa nekad nav bijusi politiķe, nav piedalījusies vēlēšanās, bet tagad viņa ļoti aktīvi iesaistījusies kampaņā. (Starpsauciens: “Ļoti labi!”) Ļoti aktīvi iesaistījusies kampaņā. Un kā viņa ir iesaistījusies? Gribu jūs visus informēt. (Starpsauciens.) Pirms kāda laika soctīklos parādījās krekliņš... kas ir pilnīgi normāli... uz kura ir viens uzraksts: “First place. Tramps. Šlesers.” Viss. Vienkāršs krekliņš. Patīk kādam vai nepatīk. Ko izdara Braže? Ārlietu ministre Braže savā feisbuka kontā izplata fake bildi, kura dzīvē neeksistē. Re, te (Rāda tālrunī.) ir skrīnšots no viņas posta, kur ir rakstīts (Skatās tālrunī.)... Tātad ārlietu ministre Braže izplata bildi ar šo krekliņu... uz kura bija tikai “First place”... kur parādās: “Tramps pārdeva Ukrainu Putinam. Mēs pārdosim Latviju.”

Es neapvainotos, ja to izdarītu kāds Jaunās VIENOTĪBAS ierindas biedrs. Bet šādas fake news no sava feisbuka konta izplata ārlietu ministre Braže. Rodas ārkārtīgi vienkāršs jautājums: ar ko nodarbojas Braže? Vai tā ir Latvijas un ASV attiecību stiprināšana, izplatot šādus...? Pat ja, pieņemsim... soctīklos tiešām var atrast ļoti daudz feiku, bet ārlietu ministrs ir cilvēks, kas veido divpusējas attiecības ar visām pasaules valstīm. Un mēs labi apzināmies, ka laikā, kad ģeopolitikā ir daudz problēmu, Ukrainā notiek karš... ASV ir lielākā NATO dalībvalsts... kā jūs domājat, pēc tādas ziņas parādīšanās soctīklos no Bražes personīgā konta, no ārlietu ministres personīgā konta... vai tas stiprinās attiecības starp Latviju un ASV? Vai Bražei ir nospļauties uz to, ko domā Amerika, viņa ir kļuvusi tik varena, deguns ir tik augstu pacelts, ka viņai nospļauties uz ASV. Un to dara mūsu ārlietu ministre.

Es domāju, ka par šādu ziņu viņai būtu uzreiz jāatkāpjas no amata. Siliņai... jau sen vajadzēja prasīt viņas demisiju, jo viņa, iesaistoties kampaņā pret Šleseru, pēkšņi sāk izplatīt ziņas, kas ir naidīgas un melīgas, pret ASV, Latvijas galveno sabiedroto, kam pateicoties mēs varam justies droši un dzīvot neatkarībā. Jo jāapzinās, ka bez Amerikas līdzdalības NATO struktūrās Latvijas drošība mazināsies. To mēs visi labi zinām. Bet Braže iesaistās kampaņā.

Es nepārmetu Bražei par to, ka viņa kopā ar Siliņu, kopā ar Kozlovski un daudziem Eiropas Parlamenta deputātiem paraksta atbalsta vēstuli Ķirsim. To viņa var darīt. Bet viņa sāk apmelot ASV prezidentu, viņa sāk vērsties pret ASV. Un kā jūs domājat, vai ar viņu vispār kāds vēl runās ASV pēc tādas rīcības? Kā jūs domājat? (Starpsauciens: “Jā!”) Kā jūs domājat? Un kādas mums būs tās attiecības? Kādas būs attiecības? (Starpsauciens.) Kādas attiecības Latvijai būs ar ASV?

Ja kāds gaida, ka atgriezīsies iepriekšējā vara Amerikā... Tā nenotiks. Amerikā būs nākamā vara. Bet nākamos trīsarpus gadus pie varas ir republikāņi un prezidents Tramps. Un Jaunās VIENOTĪBAS realizētā politika pašreiz ir naidīga pret ASV.

Kas attiecas uz mūsu iekšpolitiku. Ko mēs redzam... Šodien var lasīt soctīklos “Jumpravas” (Starpsauciens. Smiekli.) dziedātāja Grāvera paziņojumu, kurā viņš raksta sekojošu lietu: pie varas esošā sistēma nekādā gadījumā nevēlējās pieļaut, ka grupa “Jumprava” var atļauties uzstāties koncertā, kuru apmaksā opozīcijā esoša partija, kuras līderis ir Šlesers. Saprotiet. (Starpsauciens: “Viņi varēja uzstāties...”) Tātad rīcība ir bijusi tāda. Nē, jūsu cilvēki, jūsu apmaksātie mediji... jūs finansējat šodien medijus caur Sabiedrības integrācijas fondu, un jūsu uzņēmēja, kura vistiešākajā veidā paklausa Jaunajai VIENOTĪBAI, kas kalpo jums, izdarīja spiedienu, par ko šodien ļoti daudzi jau zina. (Starpsauciens.)

Un tas, ko es vēlos pateikt, – jūs veidojat Latviju kā represīvu valsti, kurā, jūs domājat, jūs sēdēsiet mūžīgi. Nesēdēsiet! Daudzi no jums atbildēs par to naudas izšķērdēšanu, kas ir bijusi daudzu gadu garumā, – “airBaltic”, “Rail Baltica” un ne tikai. Jums nāksies atbildēt. Jūs domājat, ka jūs būsiet mūžīgi. Nebūsiet! Nebūsiet! Un tieši tāpēc šodien ir ārkārtīgi svarīgi šajā laikā, kad notiek vēlēšanas, saprast, ka Jaunās VIENOTĪBAS arogance, vēlme iesaistīt drošības dienestus, vēlme iesaistīt dažādus spēkus politisko konkurentu apkarošanā... Par to jūs dārgi samaksāsiet, dārgā Jaunā VIENOTĪBA, jo jūsu laiks iet uz beigām. Jūsu laiks iet uz beigām!

Apskatieties, mēs esam nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts! Jūs 15 gadus vadāt šo valsti, un jums visu laiku kāds ir vainīgs. Igaunijā, Lietuvā... Mēs esam daudzkārt runājuši un salīdzinājuši budžetu, kāds budžets ir Igaunijā un kāds ir Lietuvā.

Latvijas ieņēmumi bija plānoti šogad 15,1 miljards eiro. Nebūs tik daudz, nepildās budžets! Izdevumi – 17,1 miljards. Izskatās – būs lielāki. Kurpretī Igaunijas plānotie ieņēmumi ir 17,7 miljardi, un 18,1 miljards – izdevumi. Budžeta deficīts ir 0,4 miljardi. Mums ir 2 miljardi. Mums ir ārējais parāds – 21 miljards, par kura apkalpošanu mēs šogad maksāsim vairāk nekā pusmiljardu eiro. Nākamgad mēs maksāsim 630 miljonus eiro. Finanšu ministrijas oficiālie dati. Ja Igaunijā būtu tikpat daudz cilvēku, cik Latvijā, par pusmiljonu vairāk, tad viņu ieņēmumi šogad būtu 25 miljardi pret mūsu 15. Problēmas ar ekonomiku. Diemžēl.

Tas viss, kas tika solīts... reformas. Kādas ir reformas? KEM ir izveidota. Kāds ir rezultāts? Ierēdņu skaits kļūst lielāks, cilvēku skaits – mazāks. Vieni brauc prom, citi vienkārši nomirst. Gadā mirst 30 tūkstoši cilvēku, piedzimst tikai 12 500 bērnu. Šogad jauns antirekords – piedzims tikai apmēram 10 tūkstoši bērnu. Apmēram 850 bērnu mēnesī piedzimst. Deviņdesmito gadu sākumā te dzima ap 40 tūkstošiem bērnu, tagad – tikai 10... 25 procenti! Mēs izmirstam! Kur ir rīcība ekonomikas izaugsmei? Kur ir rīcība, lai kaut vai 5 procentus samazinātu no izdevumiem valsts pārvaldē? Nekas nav noticis. Cik reižu mēs esam šeit debatējuši par to – likvidējiet kādas iestādes, apvienojiet...

Vēlreiz – valsts kontrolieris ir teicis: sešas iestādes mūsu valstī atbild par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Sešas! Likvidējiet piecas, paliks viena. Viss! Viena skaidra reforma. Varat iedot papildu naudu vēl par papildu funkciju pildīšanu vienai iestādei. Bet būs viena valde, un tā varēs atskaitīties Ministru kabinetam. Jūs nekontrolējat neko. Aizvērāt... bijušo cekas māju Elizabetes ielā. Iepriekš tur bija nomnieki – tur bija nomnieki! Gribējāt tur taisīt koncertzāli vai vēl kaut ko. Šodien šī māja stāv tukša. Visu laiku bija nomnieki, kas maksāja nomu, vismaz maksāja par elektrību, apkuri. Tagad šī māja stāv tukša. Un tā ir tā saimniekošana.

Tas, ka Rīgā šodien daudzas mājas stāv tukšas... Šķiet, nu labi, viena māja vairāk, viena māja mazāk, tas īsti neko mums nemaina. Bet, godājamie kolēģi, kas notiek ar šo valsti? Kur ir plāns? Ja princips ir tāds: ā, nāk Saeimas vēlēšanas, nevajag neko darīt... Nevajag neko darīt, jo drīz būs vēlēšanas. Ja vēlēšanas būs 2026. gada oktobrī, tad lēmumi nav jāpieņem. Ko? 50 plus 2 piepirktās balsis – normāla koalīcija. Vēl pasēdēs pusotru gadu, cilvēki pēc tam tiks apdullināti atkal... atkal administratīvais resurss, atkal būs Jaunās VIENOTĪBAS avīzes, lapeles un tā tālāk. Atkal jūs... Tā nebūs, tā nebūs, tā nebūs! Ir vajadzīga rīcība.

Un, ticiet man, cilvēkiem šis mērs arī jau ir līdz kaklam. Jūsu arogance diemžēl šodien sit ļoti augstu vilni. Es esmu daudzkārt teicis: nāciet! Mēs esam gatavi balsot par svarīgiem lēmumiem, ja ir nepieciešams samazināt valsts pārvaldi, mēs esam gatavi uzņemties atbildību arī par nepopulāriem lēmumiem. Kur ir šie lēmumi? Kur ir šie lēmumi? Tagad mēs runājam atkal... kaut kādu jaunu iestādi izveidot, atkal papildu budžets un tā tālāk. Tā bāze, vecā bāze, kas ir bijusi budžetā pirms daudziem gadiem... tur nekas nav mainījies, tās visas tukšās vietas, kuras joprojām ir valsts pārvaldē kā brīvās pieejamās vietas, attālinātie darbi...

Ja šodien mēs samazinātu valsts pārvaldi – pasvītroju, lai nebūtu interpretācijas! – nerunājot par mediķiem, skolotājiem, policistiem un tā tālāk... tieši birokrātu līmenī par 30 procentiem samazinātu, cilvēki nesajustu atšķirību. Ir tik daudz funkciju, it sevišķi kontrolējošo. Nu ļoti labi, viens būs tiesnesis, viens būs prokurors, viens būs kontrolieris, a kurš strādās? Viņiem tiek maksāta alga, ne jau mēs, deputāti, viņiem maksājam to algu. Algu viņiem maksā parastie cilvēki, kas strādā privātajā biznesā. Valsts iestādēs strādājošie un arī pašvaldību iestādēs strādājošie nemaksā nodokļus, no kuriem mēs kļūstam bagātāki, viņi apgūst tos nodokļus, ko samaksā privātais sektors. Ir nepieciešama rīcība.

Un tagad arī, citējot vienu no žurnālistēm, kuras viedoklim es nepiekrītu, bet vienā lietā diemžēl man nākas piekrist. Nellija Ločmele vienā no savām intervijām “Latvijas Radio” teica – “Rail Baltica”... Siliņa bija apsolījusi un teikusi: “Es kontrolēšu šo projektu.” Es kontrolēšu... Kontrole nav notikusi. “Rail Baltica” projektā nekas nenotiek. Visi prasa: a ko darīt ar to? Un tagad saka – mēs atradām naudu, pabeigsim dzelzceļa staciju. A priekš kam mums tā dzelzceļa stacija vajadzīga? Tilta taču nav! Tur ir “zelta” balsts uzbūvēts. Kas brauks pa to tiltu? Mēs neesam dzirdējuši biznesa plānu. Satiksmes ministrija ir teikusi: četri vilcieni dienā. Četri vilcieni dienā – tas ir biznesa plāns? Tādam plānam ir nepieciešams piesaistīt privātos investorus. Privātie investori nekad neieguldīs naudu šādā projektā, ja vien nodokļu maksātāji neuzņemsies atbildību par šīs naudas atgriešanu. Ja projekts strādā tikpat veiksmīgi kā “airBaltic”, tad privātie varēs iet un maksāt, un maksāt... pēc tam privātpersonas varēs maksāt par radītajiem zaudējumiem. Biznesa plāna nav. Visi aiz Ukrainas karoga slēpās, teica: tas ir militārajai drošībai. Kāda militārā drošība?! No Centrālās dzelzceļa stacijas uz lidostu “Rīga” tad, kad “airBaltic” bankrotē... Tūlīt jūs vēl simtiem miljonu gāzīsiet “airBaltic”, gāzīsiet nodokļu maksātāju naudu tāpēc, ka jums nav plāna. Jūs neesat domājuši.

Ko pasaka Valsts kontrole šodien? Valsts kontrole pasaka – nav bijusi pietiekama uzraudzība naudai. Tātad šie 700 miljoni pazuda, jo tos neuzraudzīja. Kas tos neuzraudzīja? Jaunās VIENOTĪBAS valdība. Jo Finanšu ministriju visus šos gadus kontrolēja Jaunā VIENOTĪBA. Katru gadu tiek apstiprināts budžets. Ja tiek dota papildu nauda, tad Finanšu ministrija var pateikt: nē, pietiek!

Un tagad jautājums. Es labprāt gribētu dzirdēt: a kāds tad ir plāns? Kā rīkosimies ar “airBaltic”? Tad, kad Gauss teica, ka vajag akcijas biržā... nu, beigās izmetāt Gausu. Viss ir apstājies. Nu labi. A kāds ir plāns? Ja plāns “A” ir slikts, Gausa nav tur, kāds ir pozitīvais plāns? Jums nav plāna. Vot, tā ir tā lieta. Nav ne laba, ne pat slikta. Jums nav. Jūs pērkat laiku, lai tikai viss paliek. Bet šī laika pirkšana prasa simtiem miljonu zaudējumus.

Tad, kad, kā saka, varbūt lietuviešu, igauņu valdība mums iedos naudu... Viņi pateica: nē, mēs nedosim naudu, mūs tas neinteresē, mēs neplānojam dotēt “airBaltic”. Un viņiem ir taisnība. Neviens privātais biznesmenis un valsts nevar atļauties nodokļu maksātāju naudu ieguldīt nerentablā projektā. Rīcībai ir jābūt jau šodien – par “airBaltic”. Un es varu pateikt savu viedokli, jo bieži saka: opozīcijai ir viegli kritizēt; kāds ir piedāvājums?

Es izteikšu piedāvājumu, ja reiz jums nav sava, labāka, plāna. Pirmkārt, nedēļas laikā jātiek skaidrībā ar visiem maršrutiem, kuri nes peļņu un kuri nes zaudējumus. Otrkārt, ir jātiek skaidrībā, cik zaudējumu rada bāzes Tallinā un Viļņā. Lidojums no Rīgas uz Tallinu un no Rīgas uz Viļņu... Tas ir pozitīvi, jo pasažieri lido uz Rīgu, lai tranzītā lidotu tālāk. Bāzu uzturēšana... ja tas rada zaudējumus, ir jāslēdz ciet. Mums nav jādomā, kā attīstīt tūrismu Tallinā vai Viļņā. Ja tā būtu peļņa... Es klusētu, ja mēs tur pelnītu naudu, bet, ja mums ir zaudējumi, jāiztaisa ciet šīs bāzes... Tamperē... kur vēl tie...

Viss bizness, ko jūs esat realizējuši, bija balstīts uz līzingu. Vienīgie, kas ir pelnījuši, – līzinga kompānijas, kas deva lidmašīnas līzingā, jo zināja, ka viņiem ir garantēta maksa par to līzingu. A zaudējumus sedz Latvijas nodokļu maksātāji. Kāpēc neviens ministrs pēdējo gadu laikā, ieskaitot Briškenu un tagad Švinku, neko nav darījis? Jūs taču esat tur bijuši ilgi, vai ne?

Mūs interesē “airBaltic” vienam mērķim – lai Latvijas pilsoņi varētu braukt uz iespējami vairāk pilsētām un galamērķiem no Rīgas pa tiešo, bez pārsēšanās. Tas ir viens politisks uzstādījums. Un mūs interesē, lai cilvēki no ārzemēm – tūristi vai uzņēmēji – pa tiešo var atbraukt uz Rīgu. Man ir nospļauties, kā cilvēki nokļūst uz Tallinu vai Viļņu. Mums tas nav jādotē. Tas nav jādotē Latvijas nodokļu maksātājiem. Tāda ir realitāte. Atsakāmies! Lidmašīnas... un sanāk tā, ka mēs lidojam no dažādām bāzēm un ar “Carpatair” tiek vadāti mūsu pasažieri, jo, redziet, kaut kādi motori izgājuši no ierindas. Neviens nekontrolē! Un izskatās, ka tas Gausa bizness ir aizgājis tajos miljardos tik tālu, ka visiem bija bail pat pieskarties, uzdot jautājumu, jo neviens neko nesajēdz no tā, ko Gauss dara, nesajēdz, kādus līgumus slēdz. Nu visi saka – ļoti valstiski.

Kas ir valstisks tajā, ka mēs ciešam zaudējumus, pārvadājot igauņus no Tallinas, ciešam zaudējumus, pārvadājot lietuviešus no Viļņas? Kāds ir labums Latvijai? Brends? Tur ir “Latvia air” vai “Baltic air”? Ko tas mums dod? Nodokļu maksātājiem tas ir maksājis 700 miljonus pēdējo gadu laikā. Noņemsim 200 miljonus kovidā, tāpat pusmiljards ir pa-zau-dēts.

Vai tas nav par pamatu tam, lai Jaunās VIENOTĪBAS valdība beidzot kristu? Pusmiljards! Vai jūs gribat vēl vienu pusmiljardu? Katru gadu jūs aizņematies pa diviem miljardiem. Ja mēs tā matemātiski virzīsimies uz priekšu – kas notiks? Desmit gadu laikā, protams, ar diviem miljardiem nepietiks. Un es pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka viena daļa no šīs naudas aiziet – kur? Kur aiziet? Šī paša parāda apsaimniekošanai. Tas nozīmē, ka šodien, ja mēs maksājam gadā pusmiljardu, nākamgad – 630... Aizņemoties divus miljardus, 630 iet vienkārši procentu maksājumos, mums jau paliek mazāk naudas.

Ja 10 gadu laikā pie varas paliek Jaunā VIENOTĪBA un ārējais parāds sasniedz 50 miljardus – mēs tam tuvojamies –, tad par 50 miljardu apkalpošanu būs jāmaksā pusotrs miljards. Tad, aizņemoties divus miljardus, mums paliek pāri tikai 500 miljoni un finālā ārējais parāds – nākamajām paaudzēm. Jūs ko, aptrakuši esat? Mēs ejam uz pusotru miljardu... Un jūs neņirdziet, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet savu biznesa plānu, kā jūs “airBaltic” attīstāt, kā jūs attīstāt šo valsti. Pusotrs miljards procentu maksājumos – tas ir jūsu biznesa plāns.

Ir tikai viena “labā” ziņa (pēdiņās). Mēs tik ilgi nenodzīvosim, jo starptautiskie kreditori nedos Latvijai iespēju aizņemties brīvi. Jau tagad pienāk signāli. Un ko viņi saka? Jums ir par maz ienākumu, jums ir par maz strādājošo, cilvēki par maz strādā šeit... jo jūs novecojat. Pēc 10 gadiem katrs no mums būs par 10 gadiem vecāks. A bērnu skaits ir mazāks, nav, kas strādā, un, ja paņemam tos, kas aizbrauc un neatgriežas, mēs esam katastrofā. Es teicu šīs Saeimas laikā: pozīcija vai opozīcija, nākam kopā un uzliekam reālu biznesa plānu, ko var izdarīt! Mēs bijām gatavi atbalstīt. Divarpus gadu laikā vispār neviens nav nācis un runājis par biznesu. Šeit Ašeradens reizi gadā atnāk un nolasa referātu, kur viņš neko nesaprot, jo viņam to ir sarakstījuši ierēdņi, Finanšu ministrijas ierēdņi, kas reāli vada šo valsti.

Ierēdņiem ir nospļauties par to, ko domā vēlētāji, jo viņiem vienkārši ir darbs, viņi pilda kaut kādus savus politiskos uzstādījumus, kas nāk, vienkārši, nu, ir nepieciešams ievērot to, to, to, to... Viss! Nu, atlaidīs viņu, viņš aizies kaut kur citur strādāt. Bet politiķi nevada šo valsti, un tā ir lielākā problēma, ka bijušie ierēdņi ir kļuvuši par politiķiem un viņi uzticas ierēdņiem, darba grupām.

Kad mēs reiz tikāmies ar Valsts prezidentu Rinkēviču – viņš regulāri tagad aicina debatēt par dažādām lietām –, pirmais, ko viņš pateica: tikai, lūdzu, nedodiet vairāk priekšlikumu, ka jāveido darba grupa vai ekspertu grupa! Negribu to vairs dzirdēt. Pasakiet trīs lietas, kas ir jāizdara.

Jo ideja tāda: ā, priekšlikums – labs, veidojam darba grupu! Nu un ko? Ar ko beidzas šīs darba grupas? Lēmumi ir jāpieņem šodien. Par “airBaltic” es jums pateicu. Švinka lai nāk, lūdzu, ar priekšlikumu un vai nu pasaka, ka uzņemsies atbildību par tiem zaudējumiem, ko Briškens, kā saka, nespēja kontrolēt, vai arī pasaka, kāpēc mēs ciešam zaudējumus Igaunijā un Lietuvā, kāpēc mēs dotējam igauņu un lietuviešu pārvadāšanu. Kāpēc mēs domājam par to, lai tūristu vairāk ir Igaunijā un Lietuvā, nevis Rīgā?

Rīga tagad ir tukša. Paskatieties! Vasarā sabrauc kaut kādi, ziemā – tukšs, Doma laukumā puse telpu ir tukšas, tās nav atvērtas. Tas, ka saulainā laikā latvieši atnāk pasildīties, nav Jaunās VIENOTĪBAS nopelns. Ka vasarā spīd saule un cilvēki grib pasēdēt kaut kur saulītē, tas nav jūsu nopelns. Bet ziemā viss ir tukšs. Ja Doma laukumā nav atvērti daudzi restorāni, ja Līvu laukumā daudzi ir ciet, ja Vaļņu ielā, Audēju ielā daudzi ir ciet, tad lielīties ar to, ka, nē, Šlesers kļūdās, nav 50 procenti, slēgti ir tikai 30... Jūs iedomājieties: 30 – tā ir vidējā statistika. Bet, ja tu paņem uz konkrēto vietu... Rīga izskatās briesmīga. Mēs varam uztaisīt ekskursiju, ja kāds sen nav staigājis pa... varam iet un saskaitīt, cik Rīgas centrā ir slēgtu vietu. Un jūs sakāt: tas ir normāli.

Un tagad raksta premjere Siliņa, raksta ārlietu ministre Braže, Kozlovskis! Kāds sakars Kozlovskim ar to visu? Arī raksta: jāsaglabā viss, kā ir. Tad pieslēdzas Kalniete, kas raksta, ka vajag visu saglabāt, Vaidere, visi (Starpsauciens.)... Dombrovskis, visi saka: saglabāsim to visu. Bet izskatās tur... Ir viena tāda padomju laika filma, kuru es krievu valodā necitēšu, bet ideja ļoti vienkārša. Ko darīt? Ko darīt? Ģipsi ņemt nost? Kuģis iet prom! Ko darīt? Viss cauri! Viss! Viss, viss ir cauri!

Un Jaunā Vienotība nezina... Jums nav plāna?! Es jums izstāstīju, ko var darīt ar “airBaltic”. Ja jums ir labāks plāns, nāciet un pasakiet. Bet es varu garantēt, ka pēc neilga laika, tad, kad te būs budžeta jautājumi, viens no jautājumiem būs dotāciju palielināšana jeb naudas novirzīšana “airBaltic”, jo skaidrs ir tas – nekāds IPO šogad nenotiks. “Lufthansa” – stratēģiskais partneris. Jūs ko, aptrakuši esat?! Kāds stratēģiskais partneris “Lufthansa”? Viņi 10 procentus nopirka, es pat nezinu, vai tie 10 vai 12 miljoni ir samaksāti, kas ir kapeikas uz 700 miljonu zaudējumiem. Viņus interesē lidmašīnas, viņi paņēma, nopirka 10 procentus, lai garantētu līgumu par lidmašīnu iznomāšanu, un es nezinu, ar kādiem nosacījumiem. Bet jūs saprotat, kā tas ir privātajā kompānijā. Ja kompānijas izdevumi ir divi miljoni gadā, bet ienākumi – viens miljons, tad ir divas iespējas: vai nu īpašnieks no savas kabatas ieliek kompānijā vēl vienu miljonu un sedz šos zaudējumus, vai kompānijai ir jāsamazina izdevumi līdz miljonam. Tur nav variantu. Jūs jau to nedarāt. “airBaltic” turpina svilināt naudu, tāpat kā valsts turpina svilināt... tāpat kā valsts pārvalde turpina svilināt naudu, pildot funkcijas. Kā es saku, mēs esam... mēs kontrolējam visu, mēs visu uzraugām.

Tikai problēma – kurš strādā, kurš maksā nodokļus? Kāpēc mums par 10 miljoniem mazāk ienākumu valsts budžetā nekā Igaunijā? Kāpēc mums par 10 miljoniem...? Es saprotu, ka jums ir bijušas prioritātes, veidojot šo koalīciju, izmest ārā apvienoto sarakstu, nacionāļus, jo bija jāpieņem Stambulas konvencija un jālegalizē viendzimuma partnerattiecības. Nu, skaidrs – vismaz mērķis ir. Izdarīja izvēli, piepirka ZZS un nomainīja viņu orientāciju, viss. Tur vismaz ir skaidrs darījums un mērķis. Bija tas jāpanāk, un jūs to panācāt. Malači!

Kur ir ekonomika? Apvienotais saraksts ar nacionāļiem jums nederēja, jo viņi bija pret Stambulas konvencijas ratifikāciju, un tas bija par mērķi tam, lai nomainītu šo valdību. Jūs saprotat?

Problēma ir tāda – divarpus gadi ir pagājuši. Labi, ka daudzi cilvēki to visu nezina. Lai gan ir tas slavenais teiciens – mazāk zini, labāk gulēsi, jo, ja cilvēki redz šos ciparus... Nu kā! Ja pensionāram iedod, piemēram, 500 eiro, bet izdevumi ir 1000 eiro, viņš taču nevar izdzīvot! Skolotājam arī – ja viņam alga ir kādi 1200 eiro, pieņemsim, un izdevumi 2400, viņš nevar izdzīvot. Bet jūs varat, jo zināt, ka kāds atkal mums aizdos. Tikai problēma ir tā – cik ilgi? Un tajā brīdī, kad starptautiskie aizdevēji pateiks – pietiek, pietiek! –, kas notiks? Atbrauks uz šejieni tā saucamie maksātnespējas administratori un skaidri definēs, kas ir jādara, kas jāsamazina.

Izskatās, ka mēs esam tā kā kalpu tauta, ka paši nespējam sakārtot mūsu ekonomiku, budžetu valstī, pārvaldi, ir vajadzīgs kāds kungs, kas atbrauc no ārzemēm. Kādreiz jau tā bija – Padomju Savienībā visi skrēja uz Maskavu, tur bučot vienu vietu, lai tikai būtu kādi labumi. Tagad tāpat skraida uz Briseli... arī centībā.

Bet kāpēc mēs nepieņemam šos lēmumus paši? Kāpēc jūs nevarat piedāvāt valsts pārvaldes reformu šodien? Ā, nepopulāri lēmumi, ir jāatlaiž ierēdņi, kas ir Jaunās Vienotības balsotāji. Tad jūs gribat ilgi vienkārši turpināt nodokļu maksātāju naudu maksāt, lai tie ierēdņi strādātu un balsotu par jums? A kas ir ar tiem pārējiem cilvēkiem, kas nav ierēdņi, kas turpina braukt prom no Latvijas, kam ir zudusi ticība? Un vienmēr kāds ir vainīgs – vainīgi vieni, vainīgi otri, vainīgi trešie. Jaunā Vienotība nekad nav vainīga.

Problēma jau ir tāda: ir pagājuši divarpus gadi, tūlīt būs divi gadi, kopš strādā Siliņas valdība, un tiešām šī arogance... un man šķiet, ka... Ja cilvēks mēģina realizēt kādu politiku, kura tev nav pieņemama, tad, protams, tu vari vienkārši teikt: nu ko darīt – cilvēki viņiem deva mandātu, lai dara. Pašreiz izskatās, ka nevis tiek realizēta citāda ekonomiskā... es par ekonomiku, ne politiskiem jautājumiem runāju... bet šodien nav nekādas politikas.

Kā jau es teicu, Satiksmes ministrija tur ir pilnīgā trubā. Iziesim cauri: “airBaltic”, “Rail Baltica”, ostas. Kāpēc šodien notiek tāds balsojums – ZZS nobalsoja ar opozīciju? Tāpēc, ka sešus gadus, tad, kad bija visi šie bordānisti, kas gribēja pārņemt Ventspils ostu... Jurašs brauca uz Ameriku, lai sankcijas izprasītos... Tātad baigi normāli – latvieši aizbrauc... Lai sodītu Lembergu, Ventspils ostai uztaisīja sankcijas, tas automātiski visas mūsu ostas padarīja “pelēkas”. To izdarīja latvieši – latvieši brauca un izlūdzās šīs sankcijas. Es lasīju to papīru, tas bija publiski pieejams. Amerikāņi to nevarēja sarakstīt, viņi varēja to novizēt, parakstīt, bet to sagatavoja vietējie bāleliņi, kas aizbrauca un izlūdzās sankcijas. Un tagad, kad šī pārvalde ir diezgan dramatiska, tiek vēl dzīts priekšlikums, ka mums vajag “divi plus divi”. Bet iepriekš tur puse bija pašvaldība, puse – valsts. Bija vajadzīgi seši gadi, lai aizietu līdz principam, ka atkal vajag paritāti, vienlīdzību starp valsti un pašvaldību! Seši gadi bija vajadzīgi Jaunajai VIENOTĪBAI (PROGRESĪVAJIEM es nevaru pārmest, viņi te ir tikai divarpus gadus), lai pēc sešiem gadiem tagad virzītu “divi plus divi”. Ir Liepāja, kas strādājusi gana veiksmīgi, pateicoties Seskam un Liepājas patriotiem, tiem, kas vienmēr ir cīnījušies un mēģinājuši un kas neļāva to izpostīt. Tur vismaz ir uztaisīts modelis – trīs puses līdzīgas – valsts, pašvaldība un stividori. Ja Liepāja attīstās labi, tad tas pats ir jāizdara arī Latvijā. Ko tad jūs te ņematies?

Rīgā un Ventspilī – tur viss ir slikti, nav vairs bordānistu, nav vairs Juraša. Viņš droši vien kaut kur ar kontrabandu nodarbojas, dabūja kukuli – 500 tūkstošus – par “PNB Bankas” likvidāciju. Bordāns piesedza, un ko? Kur tad ir prokuratūra? Kur tad ir mūsu slavenais Stukāns? Kāpēc nav izvirzītas apsūdzības par “PNB Bankas” izlaupīšanu? Tur pazuda vairāk nekā simt miljoni. (Starpsauciens.) Jūs saprotiet – piesegšana! Kas tajā laikā valdīja? Jaunā VIENOTĪBA. Jaunās VIENOTĪBAS premjers – atkal nav vainīgs! Kariņš lidoja ar lidmašīnām un nezināja, kur viņu lika iekšā! Vienreiz dzērumā var iekāpt lidmašīnā, bet ne jau ento gadu garumā. Viņu visu laiku stumj privātos džetos, bet viņš nesaprot, ar ko viņš lido, ko ēd... un tā tālāk.

Nekas jau nav mainījies. Labi, lidmašīnu nav. Viens... jāuzsaka – privātās lidmašīnas netiek izmantotas, bet nauda tiek tērēta vēl vairāk. Man nebūtu žēl, ka Siliņa katru dienu uz darbu lidotu ar privāto lidmašīnu vai ar helikopteru, ja tas parādītos, atspoguļotos ciparos, ja mūsu ekonomika būtu labāka. Ir tas slavenais teiciens: “Nebaidīsimies no lieliem izdevumiem, baidīsimies no maziem ienākumiem!” Mums pietrūkst 10 miljardu.

Tad, kad vēl bija Vilis Krištopans, bija izmeklēšanas komisija par finanšu sektoru. Jūs to labi atceraties. Tur bija sarakstīti punkti, kas ir jāizdara. Tātad secinājums – kur ir problēmas? Vai kaut viens likums ir pamainījies, vai kaut kas ir atvieglots? Tā saucamais kapitālais remonts. Cilvēki – ne tikai vietējie, bet arī ārzemnieki – nevar atvērt bankā kontu. Ārzemniekiem ir problēmas, tie jautājumi, kas tiek uzdoti, joprojām ir KGB vai čekas stilā. Lietuvā, lūdzu, tu vari atvērt, tu vari atvērt ļoti vienkārši. Igaunijā var vienkārši. Pie mums joprojām visu kontrolēsim. Igaunijā, Lietuvā kredīti izsniegti... arī Finanšu ministrijas dati, tie nav mani... Pēdējo informāciju nezinu, bet pēdējo reizi, kad Finanšu ministrija to publicēja, – Igaunijas un Lietuvas ekonomikā ir apmēram par 10 miljardiem vairāk naudas. Tātad... ja jūs paņemat... par 10 miljardiem vairāk ienāk ekonomikā caur ieņēmumiem, par 10 miljardiem vairāk tiek izsniegts kredītos, un plus... apmēram par 10 miljardiem... es noapaļoju šos ciparus, tos pēc tam var pārbaudīt... bet, kā jau es teicu, tie ir Finanšu ministrijas dati.

Arī ārvalstu investīciju vairāk ir Igaunijā un Lietuvā. Ja šos miljardus saliekam kopā, tad – noapaļojot – Igaunijā un Lietuvā ir par 20–25 miljardiem vairāk naudas... kas strādā ekonomikā un ģenerē ienākumus, jo visa šī nauda – tā ir kāda uzbūvēta rūpnīca, kāds atvērts uzņēmums, kur strādā cilvēki un kur tiek ģenerēta nauda, PVN. Katra kustība, ja tu būvē, tiek aplikta ar PVN. Cilvēki, kas strādā, automātiski maksā valstij sociālo nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Mums šodien trūkst 20–25 miljardu. Kur ir plāns, kā mēs varam palielināt ienākumus mūsu ekonomikā? Es varu atbildēt: budžetā tādas naudas nav. Mēs varētu šodien pieņemt lēmumu atlaist Ministru kabinetu un vispār nevienu jaunu nepieņemt, atlaist visu valsts pārvaldi. Pat teorētiski tās ir kapeikas uz tā visa fona, cik mums pietrūkst naudas.

Tas, kas būtu nepieciešams un uz ko es arī aicinu esošo valdību, nākamo valdību, visus tos, kas šeit strādā, – ir jāuzliek īsts biznesa plāns, tā, kā ir biznesā. Neviens privātais neinvestē nevienu eiro kādā jaunā projektā, kamēr viņam nav biznesa plāna. Ja privātais ņem darbā cilvēku, viņš neņem radinieku... kādu brāli, kaimiņu. Viņš ņem, tāpēc ka šis cilvēks ir vajadzīgs, un ir biznesa plāns, ka tas cilvēks atnesīs vairāk naudas, nekā tā nauda aizplūdīs no kompānijas, jo mērķis privātajā biznesā ir nopelnīt. Viņi zina: ja viņi nopelna, var reinvestēt naudu tālāk investīcijās vai arī var izmaksāt īpašniekam dividendes, un tad viņš par nopelnīto naudu var kaut ko iegādāties, kaut kur aizbraukt atpūsties. Bet tas ir normāls princips. Viņi nevar iedomāties privāto biznesu pēc valdības principa – aizņemamies, aizņemamies, aizņemamies. Piemēram, realizējot “Rail Baltica”, mēs paņemam naudu no ceļiem. Tad, kad es to lasīju... tas ir ārprāts! Tātad mēs atsakāmies no ceļu renovācijām, rekonstrukcijām un pārmetam šo fondu naudu ar piebildi: kāds nepaspēja izstrādāt projektu, un mēs to naudu pārmetam kopīgā katlā, lai pabeigtu dzelzceļa stacijas būvi, kura tagad ir iekonservēta. Jūs saprotat?! Naudu, kas tiek paņemta no ceļiem, no jebkurām citām investīcijām infrastruktūras objektos, mēs liekam “Rail Baltica”. Un kāpēc jūs to “Rail Baltica” projektu tā gribat turpināt? Tas pats Stukāns, ar kuru savā laikā man bija iespēja tikties un šo jautājumu apspriest, teica: “Mēs nevaram uzrādīt apsūdzības par “Rail Baltica” izšķērdēto naudu, jo šis projekts joprojām turpinās.” Un, kamēr šis projekts turpinās – kaut vai pa vienam pālim gadā –, tikmēr tas turpinās.

Bet mēs labi apzināmies, ka mums nav 10 miljardu, lai varētu to realizēt! Godājamie kolēģi, mums nav 10 miljardu! Tam nav tāda biznesa plāna, un jūs labi zināt, uz ko tas viss iet, – “Rail Baltica” projekts, izcilais “Rail Baltica” projekts, beigsies ar to, ka mēs savienosim Tallinu ar Viļņu caur Salaspili. Tur nebūs Rīgas, Rīgai nav naudas. Iedomājieties, ko teiks cilvēki. Mēs esam palīdzējuši par mūsu naudu, nodokļu maksātāju naudu, igauņiem aizbraukt uz Lietuvu. Nu kā! Jau cik gadus mēs dotējam aviopārvadājumus, mēs dotēsim arī šos pārvadājumus. Un kas tad notiks tajā Salaspilī? Es saku – Tallinā viss ir skaidrs. Tallinā dzelzceļa stacija ir uztaisīta pie lidostas, un viņi ar ātrvilcienu savieno ar Pērnavu. Viņi no šī savienojuma jau ir ieguvēji. Viņi ir savienojuši Tallinu ar Pērnavu, un Pērnava kā kūrorta zona no tā iegūs, jo tur ir ļoti daudz somu tūristu, kas iebrauks, viņi brauks uz Pērnavu. Viss. Viņiem jau šis projekts der... tikai priekš Igaunijas. A priekš kam mums der? Cik cilvēku brauks ar “Rail Baltica” caur Salaspili? No kurienes? Rīgas tur nav, Liepājas nav, Daugavpils nav, Ventspils... visu lielo pilsētu nav, ir tikai Salaspils. Nu ko? Tad varbūt pārceļam galvaspilsētu uz Salaspili? Tad taisām, ka Salaspils būs jaunā Latvijas galvaspilsēta, jo tur nākotnē ies “Rail Baltica”.

Kolēģi, tā tas šodien izskatās. Un trakākais jau ir tas, ka jums nav atbildes. Es mēģinu to visu pacelt, tāpēc ka es gribu, lai kāds no jums nāktu un teiktu: “Šleseram nav taisnība! Mums ienākumi nav 15 miljardi, mums ienākumi ir 25 miljardi, mēs tikai vienkārši neuzrādām, bet ir speciāls fonds, kurā mēs glabājam nākamajām paaudzēm, par visiem šiem Jaunās VIENOTĪBAS gadiem tajā jau ir uzkrāti 30 miljardi.” Tā būtu laba atbilde, vai ne? Bet diemžēl mēs zinām, ka tādu faktu nav.

Mums ieņēmumi ir knapi 15 miljardi, par 10 miljardiem mazāk. Jautājums: ko darīt? Bet jums nav ideju, ko darīt. Tur jau ir tas stāsts. Jums ideju nav. Un tagad jūs cīnāties, lai tikai pašsaglabātos, lai paliktu pie varas. Vot, kāre uz amatiem, uz ministru posteņiem! Paskatieties, Reiru vajadzēja, kā saka, dabūt ārā. Labi. Uzreiz Čakšu ārā no ministriem, jo Reirs traucēja, vai ne? Viss, cauri. Okay, drusku notīrījām. Viens grupējums Jaunajā VIENOTĪBĀ tagad nostiprinājās, otrs pavājinājās, un viss. Redzēsim, kādi būs nākamie soļi.

Bet ir viena lieta – tauta nav idiote. Ticiet man, tauta nav idiote. Un šodien... jums jau bija skaidrs plāns. Centrālie mediji... sabiedriskie mediji ir zem jūsu kontroles. (Starpsauciens.) Mēs zinām, kas tur pārvalda, kuri cilvēki salikti. Es gribu uzreiz piebilst – protams, arī tur ir godprātīgi žurnālisti, visi nav vienādi. Bet tad, kad ir nepieciešams kādu īpašu ziņu parādīt, tad jūs zināt, kā to regulēt. (Starpsauciens.)

Un otrs – Sabiedrības integrācijas fonds. Nu pieņemam lēmumu likvidēt integrācijas fondu! Cik miljonus jūs maksājat medijiem... “Delfiem”? (Starpsauciens.) Cik jūs... nodokļu maksātāji maksā... “Delfi”, “TVNET”, “Skonto”, “SWH” un visi pārējie privātie mediji (Starpsauciens.)... Kāpēc jūs maksājat? Kāpēc jūs privātajiem medijiem maksājat nodokļu maksātāju naudu? Pasakiet, lūdzu! Kāpēc jūs nevarat nolikvidēt? Tāpēc, ka jums ir svarīgi. Tāpēc, ka, es zinu... Laikā, kad cilvēki protestēja uz ielas un kad es gribēju noslēgt līgumu, viņi teica: “Nē, mēs nevaram ar jums slēgt (Starpsauciens.), jo mums atņems valsts finansējumu.” Un viņi ir kā narkomāni. Viņiem ir jāturas pie šī valsts finansējuma caur integrācijas fondu, ko nodrošina Jaunā VIENOTĪBA. (Starpsauciens.) Tā ir šodien. Tie ir fakti. Ko jums vēl tā integrācija ir palīdzējusi? Baigi ieintegrējusi cilvēkus? Tad ko jūs gribat integrēt? Tos, kas... bēgļus, kas tagad no Baltkrievijas tiek ievesti iekšā, ko sūta Lukašenko uz šejieni... paketēm? Trīsdesmit gados žogs ir izveidots, bet viņi tāpat kaut kā iekļūst iekšā. Iekļūst arī tie, kas caur dienvidiem no Āfrikas tiek atvesti. (Starpsauciens.)

Kolēģi, problēma ir tāda, ka jūs savā arogancē esat kļuvuši par čempioniem. (Starpsauciens: “Labais!”) Jums ir nospļauties... Jums nav plāna, ko darīt ar šo valsti, jums nav plāna, kā palielināt attīstību. Nav plāna, un tā ir jūsu lielākā problēma. Jūs varat iekasēt nodokļus un pārdalīt no vienas kabatas otrā, kā vienojas koalīcijas partijas. Tikai kur ir plāns par izaugsmi? Es gribētu arī Valainim pajautāt. Nu jau divus gadus čalis ir par ministru: kur ir tas rezultāts – divkāršot ekonomiku? Pagaidām mēs redzam, ka šī divkāršošana ir vainagojusies ar viena memoranda parakstīšanu ar tirgotājiem divu gadu laikā. Par maz, Viktor, par maz, par maz! Kur ir šie rezultāti? Nāciet tad pastāstiet (Starpsauciens.), aizstāviet savu valdību, pastāstiet, kā jūs attīstīsiet šo valsti. (Starpsauciens.) Kādi ir jūsu plāni? Jūs esat vara, es esmu opozīcija. Mans uzdevums ir uzdot jautājumus, kurus man cilvēki uzdod uz ielām. Mans uzdevums ir uzdot jautājumus, uz kuriem jums nav atbilžu. Ne jau tāpēc, ka jūs neatbildat man... atbildiet tautai, atbildiet konkrēti... to, ko es pateicu: kāds ir plāns “airBaltic”, “Rail Baltica”? Cik naudas jūs grūdīsiet iekšā? Kāpēc Gauss daudzu gadu garumā saņēma miljonu un jūs visu laiku neko nedarījāt? Kā tas tā varēja notikt? Šie ir jautājumi, un šo jautājumu ir ļoti daudz.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Siliņa nav ieradusies, šodien es ņemu pauzi, un nākamnedēļ mēs iesniegsim jaunu pieprasījumu. Lai Siliņa atnāk paklausīties, lai viņa pēc tam skatoties neņirdz: ai, ko Šlesers vai kāds cits tur teica. Viņai jānāk un jāklausās, jānāk un jāatbild uz jautājumiem, jo parasti ir tā, ka tad, kad mēs pirmo reizi esam iesnieguši šo iesniegumu pret Siliņas valdību... lai nāk un izstāsta, ka viss ir labi, ka es kļūdos visos jautājumos. Es būšu priecīgs. Varbūt mainīšu viedokli... jo vienkārši man nav informācijas. Es neesmu jūsu koalīcijā. Izstāstiet!

Bet arī tauta (Starpsauciens.)... arī tauta... Jā, es nebūšu, jo jūs nebūsiet (Starpsauciens.), jūs nebūsiet jau drīz (Starpsauciens.), jūs ļoti drīz vairs nebūsiet. Pirmais – jūs Rīgā nebūsiet, un pēc tam, nākamā gada rudenī, jūs nebūsiet Latvijā. Tāda ir realitāte. Tā ir realitāte. Jā, samierinieties! Un tie dienesti, kas šodien represē mūs, opozīciju, represēs jūs likumā paredzētajā kārtībā par radītajiem zaudējumiem.

Tā ka, godājamie kolēģi, pēc nedēļas tiekamies vēlreiz! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūs atsaucat savu iesniegto lēmuma projektu? (Dep. A. Šlesers: “Nē!” Smiekli. Starpsaucieni.)

Uzsākam debates.

Deputāts Edmunds Jurēvics – frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, 1998. gads, es uzsāku mācības skolā, gāju 1. klasē... sāku... Ainārs Šlesers kļuva par ekonomikas ministru, un šobrīd viņš tēlo jauno politiķi, kas izglābs valsti un kam ir milzīgas idejas. (Starpsauciens.) Ainār, nav tev ideju! Vienīgā ideja, kas tev ir bijusi, – ka jātirgo uzturēšanās “zelta” atļaujas, par ko Eiropas Savienības tiesa jau pateikusi, ka tas ir nelikumīgi. Ideju nav. Vienīgais piedāvājums: viss ir slikti, viss ir slikti! Četrdesmit piecas minūtes mēs klausījāmies, cik viss ir slikti. Piedāvājuma nav.

Draugi mīļie! Pateikšu, kā ir. Es personīgi (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)... es personīgi aicināju Ministru prezidenti šodien neierasties, jo... Uzskatu, ka vienmēr ir jāierodas, jāatbild uz opozīcijas jautājumiem, bet šobrīd šī ir vistīrākā priekšvēlēšanu aģitācija. (Starpsauciens.) Ko premjerei šeit bija darīt? Atbildēt uz sazvērestības teorijām, uz kārtējām sazvērestības teorijām, kur liekas, ka folijas cepurīte kādam ir galvā?! Kolēģi, šis jau ir sasniedzis retorikas līmeni. Par kaut kādiem dienestiem... drīz runās par plakano zemi vai ķīmiskajām trasēm. Es atvainojos, šāds priekšvēlēšanu līmenis kosmosa apjomā sen nav redzēts, kolēģi.

Nākamais. Ir pilnīgi skaidrs un ir normāli, ka Ministru prezidente, kas ir Jaunās VIENOTĪBAS apvienības... vadītāja, skaidri un gaiši ir paudusi mūsu partijas nostāju – mēs neatbalstīsim un Rīgas domē nesadarbosimies ar Aināru Šleseru un citiem populistiem. Jā, tā ir Jaunās VIENOTĪBAS nostāja: mēs nesadarbosimies! Mēs – kā demokrātiskā valstī – darām visu, lai pārliecinātu rīdziniekus doties uz vēlēšanām un atbalstīt valstiskas partijas. Es gribu aicināt... vērsties pie visām valstiskajām partijām – gan pie tām, kas ir opozīcijā, gan pie tām, kas ir pozīcijā: šobrīd mums visiem ir nevis savstarpēji jākasās par sīkumiem, bet nākamās 10 dienas katrai ir jāpārliecina savs vēlētājs, lai dotos uz Rīgas domes vēlēšanām (Starpsauciens.) un nepielaistu pie varas Šleseru. Un es esmu pārliecināts, ka rīdzinieki Šleseru nepielaidīs pie varas, jo mēs zinām, kas ir Ainārs Šlesers jau kopš 1998. gada.

Kolēģi, vēl viens pārmetums ir tas, ka Jaunās VIENOTĪBAS ministri, deputāti un Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Tas ir pilnīgi loģiski (Starpsauciens.), mēs viņu atbalstām un atbalstīsim, tāpat kā ikviena partija atbalsta savu mēra kandidātu.

Kolēģi, ņemot vērā, ko Šlesera kungs teica, – ka viņš šādu pašu lēmuma projektu iesniegs nākamnedēļ, trīs dienas pirms vēlēšanām, lai pievērstu sev uzmanību un atkārtotu runu, ko mēs esam dzirdējuši dažādās iterācijās jau trīs reizes... kolēģi, aicinu neatbalstīt šo tukšo populismu un balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Tavars – frakcijas vārdā.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, vēlreiz labdien! Man šī nebūs politiskā aģitācija saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām... kas, protams, vienai un otrai pusei ir arguments, kādēļ jautājumu skatīt un kādēļ neskatīt... jo šobrīd ir klusums... jo, rekur, ir vēlēšanas nedaudz vairāk kā pēc vienas nedēļas, jau nākamās nedēļas sestdienā, nu tad mums būtu jācieš klusu.

Nē, šodien ir konkrēts jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, respektīvi, par neuzticības izteikšanu valdībai. Šodien opozīcijas kolēģi rosina šo sarunu... dienaskārtībā – kā mēs vērtējam valdības darbu. Protams, varam gaidīt un runāt, ka mums vēl jāpagaida vienas vēlēšanas, tad būs jauna... koalīcijas sarunas visās pašvaldībās, galvaspilsētā tai skaitā... un uz priekšu!

Visu laiku mēs atrodam jaunus argumentus, lai, kā saka, censtos saglabāt šo savu labo laiku sajūtu, labo laiku sajūtu gluži kā Prusta varoņi viņa romānos, kad viņi gribēja noturēt to, kas patiesībā sen jau ir zudis. Un mēs gribam saglabāties šajā komforta zonā. Mēs izmantojam šo izdevību, lai lieliski vizinātos kortežos, dažādās pieņemšanās... uzstātos par komunikācijas plāniem, brauktu komandējumos, labās viesnīcās... no rīta brokastis, pusdienas, vakariņas, saviesīgas sarunas, vīns... viss no tā izrietošais. Viss ļoti ērti, skaisti, labi... dzīvojam, mums viss ir kārtībā. Vēlēšanas tuvojas... mēs esam ietekmīgi, diženi, vareni un tamlīdzīgi.

Taču realitātē, kolēģi, neatkarīgi no tā, vai vēlēšanas ir nākamajā sestdienā... realitāte tāda, ka mūsu iekšzemes kopprodukts stagnē. Negribu ar negācijām, bet tā ir realitāte. To mēs visi ļoti labi redzam. Valsts parāds objektīvi sasniedzis griestus, nodokļu ieņēmumi nepildās, bet izdevumi algām, pakalpojumiem un uzturēšanai turpina augt katru dienu. Domāju, to neviens nevar noliegt.

Kā vakar norādīja ekonomists Jānis Hermanis, šā gada pirmajos četros mēnešos budžeta deficīts jau ir sasniedzis 777 miljonus. Pieļautā robeža... par ko mēs ilgstoši esam runājuši... 3 procenti no IKP... ir 1,3 miljardi eiro. Pilnīgi skaidrs, ka mēs jau ātrāk sasniegsim šos 3 procentus nekā kalendārā gada beigās, stipri ātrāk. Dinamika ir tāda, ka pat nestādos priekšā, ko tas mums var nozīmēt.

Par investīcijām mēs ļoti labi zinām. Un par investoru drošības izjūtu, par ticību šai valstij, par ticību birokrātijas apkarošanai un... visiem pārējiem. Ļoti daudz investīciju, ko mēs redzam gan finanšu sektorā, gan citos sektoros, nostājušas (Nav skaidri saklausāms.) vai nu Lietuvā, vai Igaunijā. Mēs uzzinām, ka viņi vispirms atbraukuši uz Latviju parunāties ar mums, bet izvēlas Lietuvu vai Igauniju. Mēs reāli palaižam garām iespējas, lai audzētu mūsu iekšzemes kopproduktu, ekonomiku, budžeta ieņēmumus un nodrošinātu cilvēkus ar labu darbu.

Par enerģētiku mēs esam diezgan daudz un plaši runājuši. Pilnīgs, absolūts haoss. Diemžēl. Bet turpinām runāt ar skaistām prezentācijām, it kā nekas nebūtu bijis. Skatāmies savus rēķinus un prognozējam nākotnes rēķinus. Kāpēc cilvēki protestē pret visiem vēja parkiem? Tāpēc, ka mēs jau sen esam vienā grāvī. Tagad piedāvā aiziet otrā grāvī. Mums bija jānoliek taisni uz ceļa, nevis jāparāda visas rezervētās jaudas... ko nozīmē Kurzemes un Zemgales platības... cik realitātē tie būs... 250 vai 300 metru torņi? Cilvēkiem nav pamata nedomāt, ka tie visi netiks realizēti. Mēs jau saprotam, ka reāli varbūt 5 vai 10 procenti no tā apjoma tiks realizēti. A kāpēc lai cilvēki neuzskatītu, ka, ja šāda vēja parka apspriešana sākusies, šie lielie torņi viņu mājas tuvumā nebūs? Sākot no visas Kurzemes piekrastes un faktiski arī Vidzemes vidienē... cilvēki jau to ļoti labi saprot. Mums ir jāpiedāvā saprāts. A realitātē ir viens grāvis.

Par satiksmes nozari mēs esam runājuši daudz un dikti. Ostām jau pieskārāmies iepriekšējā... Mēs atceramies, vēl pirms dažiem gadiem Rīga pārkrāva tikpat, cik Klaipēda. Šobrīd Klaipēda pārkrauj tikpat, cik Rīga, Ventspils un Liepāja, kopā ņemtas. Vislielākais kritums – Rīgā un Ventspilī. Un kurā brīdī? Tajā brīdī, kad valsts veica intervenci ostu pārvaldībā. Tas ir fakts. To mēs varam pārbaudīt skaitļos. Lai kā Satiksmes ministrija, kolēģi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netaisītu prezentācijas, salīdzinot šo ar pagājušo gadu... paskatāmies ilgākā periodā... no brīža, kad mēs pārņēmām vadību.

Lietuva transformējās. Jā, viņiem arī bija NVS kravas. Viņi transformējās, viņi ir tuvāk Ukrainas frontei nekā mūsu ostas. Viņi atrada alternatīvas. Mēs kaut kā... faktiski tur, kur pēdējā laikā mēs kā valsts pieķeramies, diemžēl, jāatzīst godīgi, paliek sliktāk – visur paliek sliktāk!

Par “Rail Baltica” mēs cenšamies noslēpt no mūsu igauņu kolēģiem skaudru patiesību. Mēs cenšamies noslēpt. Kolēģis aizbrauc, parunā ar igauņiem parlamentā... ui, ui, ui, kāpēc tu izstāstīji viņiem, kā ir? A kāpēc mums melot Igaunijai, kā ir... ka mēs uzcelsim... 2030. gadā būs “Rail Baltica” savienojums ar Igauniju? Nopietni?! Neviens tam vairs netic... 2035. gadā... neviens netic.

Enerģētiku... izstāstīja. Par “airBaltic”. Kur mēs šobrīd planējam? Kādā miglā mēs planējam ar “airBaltic”? Valsts kontroles atzinums... kas šodien... pirmā lieta. Cik mums vēl būs jāiegulda, kur, kādi savienojumi? No sākuma sola, ka neviens reiss netiks atcelts, tagad tiks pārskatīts. Nu ārprāts! Mēs saprotam, ka tūdaļ – pēc šīm vēlēšanām – nāksies veikt investīciju vai arī godīgi atzīt, ka šī kompānija jāslēdz. To mēs gribam? Nē!

Skolu reforma, izglītības sistēma. Jā, mums Ministru kabinetā šajā nedēļā ir pieņemti pirmie lēmumi. A resurss tam ir? Skolās pedagogu apmācībai, grāmatām, izglītības... kaut vai lai interneta vidē spētu mācīties. Resurss ir? Nav! A mēs smuki runājam... apaļas formas.

Aizsardzība. Taisnības labad – aizsardzībā resurss vismaz ir piešķirts. Pārrunājot šīs tēmas ar Latvijas nacionālo aizsardzības industriju, saprotu, ka, ārprāts, kas tur notiek, nav absolūti nekādas drošības.

Varam lasīt ziņās – prezidents, apmeklējot topošo militāro bāzi, saka: jā, mums nekavējoties ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas. Loģiski... tā ka – labrīt! 2025. gads! Mums jāstiprina aizsardzības spējas. Cik ilgi Ukrainā jau notiek šīs šausmas? Mums tāda izjūta, ka aizsardzības spējas... Aizsardzības ministrija... faktiski mēs runājam par politisko stāstu. Mēs rīkojamies tā, it kā mums būtu pārliecība, ka nākamās divas paaudzes šeit būs pilnīgs miers, ka mums kaimiņos nav nekāda agresora.

To mēs nevaram pieļaut. Par to, protams, varētu šodien nerunāt, daudz ērtāk būtu runāt pēc pašvaldību vēlēšanām. Bet realitāte ir tāda... Mēs paskatāmies, kā igauņi rīkojas Baltijas jūrā ar “ēnu flotes” kuģiem... un tamlīdzīgi, a mēs, vot, neko, braucam savos kortežos... ar fārām... uz viesnīcām... un tamlīdzīgi.

Ārpolitika. Ārpolitikai jau pieskārās. Es daudz nekritizēšu ārpolitiku. Es domāju, ka visi – gan koalīcija, gan opozīcija... daudzi no mums saprot, ka lēnām ārpolitika kļūst jau par izsmieklu, nevis par mūsu nacionālās cieņas jautājumu. Ilgus gadus ārpolitika bija nacionālās cieņas jautājums. Ārlietu ministrs, arī aizsardzības ministrs vienmēr bija vieni no populārākajiem. Šobrīd daudzi iesmej par šiem tvītiem un par visu kaut ko. Es visu neuzskaitīšu.

Relatīvi nesen no šīs pašas tribīnes tika prezentēts valdības 4  4 plāns, restarts. Kādā budžeta ailītē mēs redzam pretī šīm iniciatīvām naudu? Neredzam! Cik mēnešu jau ir pagājuši? Praktiskā darbībā šīs apņemšanās netiek pildītas – ne aizsardzībai, ne birokrātijas mazināšanai, nekam. Ko tas nozīmē? Faktiski to, ko daļa politiķu jau atzīst, – ka valdība nespēj vienoties par elementārām, skaidrām un nepieciešamām lietām, kuras jādara nekavējoties. Nespēj!

Vēl viena lieta, ko noteikti gribu pateikt un ko uzskatu par zināmu bīstamību... Mums ik pa laikam tepat pie Saeimas notiek kādas protesta akcijas, un mēs, visi racionāli domājošie, vienalga, viena... trešā, ceturtā, piektā... septītā frakcija... saprotam, ka daudzi cilvēki nerunā taisnību. Apzināti dezinformē, apzināti melo. A ko mēs viņiem varam ilgstoši pateikt pretim? Kā mēs paši rīkojamies, solot vienu un darot pilnīgi ko citu vai nedarot neko? Mēs varam pateikt, ka tā ir dezinformācija, klaji meli, ko viņi stāsta šeit, pie Saeimas, un sociālajos tīklos, “TikTok” un tamlīdzīgi? Nevaram! Tāpēc ka tas ir spoguļattēls tam, kā šobrīd rīkojas valdība.

Kolēģi, ir daudz argumentu... Es tiešām negribēju kritizēt, labprāt šādus jautājumus būtu runājis pēc pašvaldību vēlēšanām, lai neviens nevarētu pateikt, ka tā ir kaut kāda priekšvēlēšanu retorika. Bet problēmas, kolēģi, ir šodien, un tas ir faktiski mans un mūsu frakcijas arguments, kāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS šodien balsos “par” šo demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nevar neatbildēt uz šo demisijas pieprasījumu, jo acīmredzot demisijas prasītājiem pietrūkst gan kompetences, gan izpratnes par valsts pārvaldību.

Ainārs Šlesers un viņa komanda uzdodas par kaut ko jaunu, kas reformēs Rīgu, reformēs Latviju, bet jau kopš 1998. gada, kad Ainārs Šlesers bija ministrs Viļa Krištopana valdībā, viņš taču ir aktīvi klātesošs Latvijas politikā. 1998. gadā es uzsāku skolas gaitas Rīgas 3. vidusskolas 2. klasē, bet Evika Siliņa tai laikā bija studente. 2009. gadā, kad jūs iedzināt Latviju krīzē, es biju pirmā kursa students. Tāpēc tas ir absurds – Aināram Šleseram un viņa komandai uzdoties par jaunpienācējiem politikā. Jūs stutējāt Kalvīša valdību, jūsu Godmanis vadīja valdību līdz 2009. gadam, tā ka esat atbildīgi par lielāko ekonomisko krīzi Latvijas vēsturē un vēlāk – arī par 10. Saeimas atlaišanu.

Šlesera kungs, jūs bijāt satiksmes ministrs no 2006. līdz 2009. gadam. Vienā brīdī ekonomikas kritums mīnus 16 procenti... un Šlesers ir līdzatbildīgs. Eksperti atradušies... kā visu sačakarēt.

Jūs minējāt kopējo ekonomisko situāciju. Pirmkārt, es pateikšu jaunākās ziņas, kas ir pretējas jūsu paustajai pozīcijai.

Ārvalstu investoru padome Latvijā – FICIL – pozitīvi vērtē Latviju, kā uzrāda tās pētījums. Ārvalstu tiešās investīcijas pieaug, no 2021. gada pieaugums ir par 5,1 miljardu eiro, sasniedzot 26,3 miljardus eiro 2024. gadā. Arī investoru novērtējuma indekss ir būtiski pieaudzis. Papildus tam šomēnes ekonomisti atzīst, ka Latvijai ir labākais rūpniecības noskaņojuma indekss kopš 2022. gada jūlija un labākais celtniecības noskaņojuma indekss kopš 2022. gada februāra.

Otrkārt, mēs esam veikuši ievērojamu nodokļu reformu. Finanšu ministrs paveica lielu darbu, panākot vienošanos starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem. Sabalansētas nodokļu reformas rezultātā Latvijā vienlaikus kļuva konkurētspējīgāka nodokļu vide un ienākumu pieaugums bija 95 procentiem Latvijas iedzīvotāju.

Treškārt, atšķirībā no Igaunijas, kuru jums tik ļoti patīk pieminēt, mēs neesam cēluši nodokļus. Piemēram, Igaunijas parlaments ir pieņēmis likumu, ka no šā gada 1. jūlija PVN likme tiks pacelta no 22 procentiem, kas jau bija augstāka nekā mums, uz 24 procentiem. Atgādināšu, ka Latvijā PVN likme nemainīgi paliek 21 procents.

Jūs runājat arī par valsts parādu. Saprotiet, mūsdienās ekonomika tā strādā, un mūsu parāda rādītājs ir atbilstošs vidējiem rādītājiem visā Eiropā. Bet, ja jūs patiešām vēlaties mazināt valsts parādu, tad rādiet, lūdzu, piemēru! Šlesera kungs ir bijis kādās astoņās partijās. Lūdzu, atdodiet valstij jūsu bijušo politisko organizāciju izveidotos parādus, kuri kopumā ir tuvu miljonam eiro.

Par valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Mans informācijas avots ir jūsu pirms nedēļas iesniegtais lēmuma projekts, nevis tas, ko jūs runājat no tribīnes. Sabiedriskajā sektorā kopumā strādā 288 tūkstoši cilvēku. Centrālajā valsts pārvaldē strādā tikai 3470 cilvēku. Tātad no 288 tūkstošiem 30 procenti, ko jūs vēlaties atlaist, ir 86 tūkstoši cilvēku. Jautājums: kurus cilvēkus Šlesers vēlas atlaist? To vidū ir ārsti, policisti, ugunsdzēsēji, karavīri, skolotāji. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.) Varbūt vajadzētu atlaist sabiedriskajā sektorā strādājošos “Rīgas satiksmes” šoferus, lai Rīgā būtu tāda pati situācija kā jūsu ģimenes locekļiem piederošajā “Liepājas autobusu parkā”, kas regulāri visā Latvijā nespēj izpildīt reisus šoferu trūkuma dēļ? Varbūt piedāvājat atlaist skolotājus, karavīrus, mediķus vai pašvaldību bibliotekārus (Dep. A. Šlesers: “Tu vari nemuldēt?!”) un kultūras darbiniekus (Starpsaucieni.), kuri uztur dzīvu pagasta sabiedrisko dzīvi? (Dep. A. Šlesers: “... uz ko tas attiecas. Aizver muti!”)

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu, cieņpilni!

G. Liepiņš. Cilvēkiem ir ļoti liels stress. Bet es pat neesmu vēl vidū...

Pasakiet konkrēti, kurus 86 tūkstošus Latvijas cilvēku jūs gribat atstāt bez iztikas līdzekļiem. Pasakiet konkrēti! (Starpsauciens.)

Par “airBaltic”. Ekonomisti saka, ka “airBaltic” pienesums ir 1–2 procenti no iekšzemes kopprodukta (Starpsauciens.), un grūtības piedzīvo ļoti daudzas aviokompānijas, it īpaši šā reģiona aviokompānijas. Lietuvā un Igaunijā faktiski tādu aviokompāniju vairs nav. Man ir nopietnas aizdomas, ka jūsu pastiprinātajai interesei par “airBaltic” pamatā ir... kas? Kas ir pamatā?

Un rodas jautājums: kādu ietekmi jūs vēlaties gūt šajā sektorā, kur pienesums ir 1–2 procenti no iekšzemes kopprodukta? “Rīdzenes” sarunās jūs apspriedāt, kā pa lēto privatizēt “airBaltic”. Faktiskā rīcība jau par kaut ko liecina, jo jūs... Bija tāds darbonis Bertolts Fliks, viņš bija sācis “airBaltic” piesavināšanās procesu (Starpsauciens.), un bija ārkārtīgi grūti to atgriezt valsts īpašumā. Viņš pat bija piesavinājies zīmolu, ja mēs labi atceramies. (Starpsauciens: “Vai valsti!”) Viņš arī vēlējās “airBaltic” pārcelt uz Viļņu. Īsti valstiska rīcība, vai ne? Tā ka jūsu uzdošanās par aviācijas ekspertu ir pilnīgi lieka. (Dep. A. Šlesers: “Paklau, jūs stāstāt...”) Jā.

Tālāk – par “Rail Baltica”. Es pastāstīšu par “Rail Baltica”. (Starpsauciens: “Pastāsti!”) Skaidrs, ka projekta izmaksas nav mazas. Bet nevienam arī nav noslēpums, ka tieši Ministru prezidente Evika Siliņa un finanšu ministrs ir tie, kuri ļoti spiež uz izmaksu samazināšanu, lai tās būtu līdzvērtīgas ar pārējām Baltijas valstīm. Visiem (Starpsauciens.) eiropeiski domājošajiem ir skaidrs – dzelzceļam ir jābūt. Izvēle ir skaidra – turpināt būt Maskavas infrastruktūras orbītā, kā jums labpatiktos, vai atgriezties civilizētā Eiropā, kur ir mūsu vieta.

Runājot par dzelzceļu kopumā, rodas jautājums... ja ir taisnība, ka, atsaucoties uz raidījuma “De Facto” izpētīto, ka Šlesers ilgus gadus bija “Euro Rail Trans” valdē un EURO RAIL CARGO padomē, kurā vairākums faktiski pieder Krievijas valsts uzņēmumam “Krievijas dzelzceļš”... kādas intereses, darbojoties Krievijas dzelzceļa sistēmā, patiesībā pārstāv Šlesers? Kam viņš pretojas?

Par demogrāfiju. Ko noklusēja Šlesers? To, ka visā demokrātiskajā pasaulē rādītāji par bērnu skaitu uz vienu sievieti ir stipri līdzīgi un Latvija ir aptuveni pa vidu. Rādītāji nav ne labākie, ne sliktākie. Aptuveni pa vidu. (Starpsauciens.) Ko Šlesers noteikti nepiemin – ka vairumā valstu līdz pat 30 procentiem un vairāk bērnu ir piedzimuši pirmās paaudzes imigrantēm. Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Spānijā, Maltā imigrantēm dzimušo bērnu skaits pārsniedz 30 procentus, bet Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, Īrijā un Portugālē tas ir tuvu 30 procentu robežai. (Starpsauciens: “Kāds sakars ar Latviju?” Starpsauciens.) Atsevišķās Eiropas valstīs pamatiedzīvotāju bērnu (Starpsauciens: “Kāds cipars Latvijai?”) īpatsvars varētu būt vēl mazāks, jo tur imigranti dzīvo jau vairākās paaudzēs.

Latvijā situācija ir pretēja – 95 procenti piedzimušo bērnu ir Latvijas iedzīvotāju bērni. Turklāt jāņem vērā, ka no visiem jaundzimušajiem 80 procenti ir latvieši. Tik salīdzinoši neliels imigrantu bērnu skaits ir tikai dažās Eiropas valstīs. Piesaistot savā “Riga Waterfront” projektā cilvēkus no arābu valstīm, acīmredzot ir vēlme imigrantu īpatsvaru palielināt. Un vispār – tā Andrejsalas zeme, ko ieguvāt, izmantojot savu politisko ietekmi, jums pieder jau padsmit gadu, bet jūs tur neko neesat spējis ne izdarīt, ne attīstīt. Kā tur stāvēja veci šķūņi, tā stāv vēl šodien. Jūs nespējat attīstīt nekādu biznesu bez valsts vai pašvaldības resursu izmantošanas, tāpēc, visdrīzāk, izrādāt tādas ambīcijas kļūt par Rīgas mēru.

Vispirms sakārtojiet savu saimniecību un tad izrādiet ambīcijas uz ko vairāk – sakārtot valsti un galvaspilsētu. Lai gan valsti jūs jau vienreiz sakārtojāt... tā, ka maz neliekas. Savu nekompetenci vadīt valsti jūs pierādījāt līdz 2009. gadam, radot lielāko fiasko Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē. (Starpsauciens.)

Evikas Siliņas vadītā valdība un Jaunā VIENOTĪBA nepieļauj kompromisus ar šo veco politiku, kuru jūs pārstāvat un kurā politiskā ietekme tiek izmantota personīgās labklājības vairošanai, tādēļ šī valdība ir tik neērta demisijas pieprasītājiem.

Noslēgumā aicinu neiekrist uz lētu priekšvēlēšanu populismu un kārtējo mēģinājumu destabilizēt Latvijas valsti. Mērķi ir skaidri – Maskavas oligarhu pārvaldība Šlesera gaumē. Tas ir rakstīts viņa ēdienkartē.

Aicinu balsot “pret” šo demisijas pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Klausoties iepriekšējos runātājos, kuri aizstāv pozīciju, ka Latvijā viss ir labi, tikai žēl, ka neviens to nepamana... tik daudz ir jāuzskaita darbi, kuriem īstenībā nav seguma, bet ir acīmredzamais – ja šajā valstī demogrāfija... un apstākļi, kas būtu tik labi... tad mums būtu bērnu pārpilnība. No kurienes jūs, Liepiņa kungs, ņēmāt datus?

Es vakar biju konferencē... un dzirdēju pilnu saturu. Manu teikto, domāju, varēs apstiprināt kolēģi, ar kuriem mēs bijām kopā. Valstī bērni nedzimst tāpēc, ka šeit ne sievietes, ne vīrieši, ne ģimenes nejūtas droši. Un dialogs par šo jautājumu turpinās jau 20 gadus. Tikai tagad tas pēkšņi ir kļuvis kā kaut kas tāds... ārprāts. Ja mēs pasakām, ka mums ir tikpat daudz bērnu kā Eiropā, tad patiesībā negribam skatīties uz realitāti.

Mēs sakām, ka Latvijā ir investori. Es gribu uzsvērt: investori nav labdarības organizācija, viņi nāk uz šo valsti pelnīt. Kāpēc Latvijas investori nedodas pelnīt kaut kur citur? Tāpēc, ka viņi šajā ekonomiskajā un finanšu sistēmā ir novājināti. Viņi labprātāk vēlas atvērt kontus citā valstī, ne Latvijā, tāpēc ka Latvijā uz viņiem skatās nevis kā uz naudas pelnītājiem... kuru var pārdalīt birokrātijas sistēmā... bet kā uz tiem, kuri ir gatavi atņemt.

Mēs runājam par to, ka šeit viss ir labi. Ar cerībām skatījāmies, kā sāksies restarts, kuru tik skaļi pieteica Ministru prezidente Siliņa. Nomainījās bildes un sejas, bet nekāda uzrāviena nav. Nomainījām ministrus. Un gribu teikt: kad Jurēvica kungs runāja par to, ka vienmēr pieskata, lai notiek dialogs... man ir jāuzsaka Čakšas kundze. Kad aicinājām viņu uz sarunām, viņa vienmēr atnāca, pati pieteicās. Melbārdes kundzi mēs aicinām jau ilgāku laiku, bet cilvēks tikai saka: atsūtiet e-mail adresīti, uz kuru mēs jums sūtīsim atbildi. Es kā deputāte nosūtīju vēstuli, līdz šai dienai – no aprīļa – neesmu saņēmusi atbildi. Ja izglītības un zinātnes ministre vēlas, lai vēstules tiek sūtītas kā deputātu jautājumi, mēs to varam noorganizēt.

Ja mēs runājam par to, ka šeit ir tik labi, tad viens no skaistākajiem priekšlikumiem, kuru ir iesniedzis Daugavieša kungs, kura šobrīd nav, ir par tālmācību, kuru varēs apgūt tikai tad, ja jūs dzīvosiet un strādāsiet ārpus Latvijas, ja būsiet piederīgi pie augstākās elites, būsiet diplomātiskajā dienestā... tad jums kaut kas pienāksies. Bet, ja tu dzīvo šeit un tavs bērns ir slims, ja ir nopietni iemesli, kāpēc viņš nevar apmeklēt skolu klātienē un socializēties, mēs sakām: tev tas nav piemērots.

Šis neuzticības balsojums ir par valsts atrautību no sabiedrības, par valdības aroganci, ar kādu tā skatās uz saviem kolēģiem. Mēs runājam par to, ka dzirdam tikai sevi. Minam ko tādu, ka visi opozīcijā ir drusku negudrāki, toties pozīcijā ir supercilvēki.

Kā viens no birokrātijas mazināšanas pamatprincipiem – un šo jautājumu es atkārtošu – tika izbīdīts jautājums tieši par parlamentārajiem sekretāriem, kuri ar savām darbaspējām varēs strādāt gan pašvaldībā, gan Saeimā, gan ministrijā. Ir tikai viena problēma – ne uz kurieni viņi nevar atnākt. Viņi ir tik superīgi, ka viņu klātesamība... un viņu alga būs lielāka nekā Valsts prezidentam. Šis ir viens no birokrātijas mazināšanas stūrakmeņiem. Vai ir vēl kāda rīcība... ietvars, kurā mēs to darām? Nē, nav.

Sarunu, dialoga trūkums un iedomība – tas ir apliecinājums tam, kā strādā šī valdība. Var mainīt cilvēkus, var mainīt saukļus, bet, ja nemainās rīcība, ja nemainās attieksme, tas apliecina, ka Latvijas tauta un sabiedrība nav interesanta.

Gribu teikt, ka es balsošu pret Ministru prezidentes palikšanu amatā, jo šāds darba stils, kad iedomība ir augstāka par sadarbību, nav valsts pārvaldes pamatā.

Aicinu balsot “par” demisiju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

Kolēģi, tā kā tuvojas pārtraukums, ir ierosinājums turpināt bez pārtraukuma, līdz viss tiek izskatīts. (Starpsaucieni: “Jā!”) Piekrītat?

Labi, turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma. Paldies.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, cienījamie kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Esmu Latvijas patriots un vēlos lepoties ne tikai ar mūsu ģeogrāfisko izvietojumu, labsirdīgiem cilvēkiem, klimata apstākļiem, bet arī ar sasniegumiem. Jāstrādā uz rezultātu, kolēģi!

Diemžēl joprojām ir aktuāli mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vārdi, ka valdībai ir jāsaņemas. Jo redzam, ka ministru atlaišana, neuzticības izteikšana un tā tālāk, un tā joprojām turpinās.

Es vēlos runāt par sasniegumiem, par rezultātiem. Bet diemžēl mēs esam spiesti turpināt stāstīt, ka viss ir slikti. Diemžēl tā ir. Pagājušajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē runājām par pārtikas cenām veikalos. Vidējais cenu līmenis Eiropā ir par sešiem punktiem zemāks nekā Latvijā. Mūsu cenu līmenis ir virs vidējā Eiropā. Diemžēl ienākumi ir zem vidējā līmeņa Eiropā.

Kolēģi, var ilgi runāt par to... Mums visiem tiešām ir jāsaņemas, mums ir jāstrādā uz rezultātu.

Piemēram, projekts “Rail Baltica”. Kā Briškena kungs viens pats varēja šo projektu... atrisināt? Bez finanšu ministra iesaistes, bez premjeres iesaistes tas nav iespējams. Mēs fiziski nevaram pavilkt šo projektu, mums nav tik daudz ienākumu, lai mēs varētu 10 miljardus ieguldīt nez kur. Jā, būtu labi savienoties ar Eiropu, bet mēs nevaram to atļauties, un viss. Tam ir viens risinājums – premjeres kundzei ir jābrauc uz Eiropu... uz Eiropas Komisiju un stingri un konkrēti jārunā, ka mēs nevaram atļauties būvēt šo projektu, tas ir Eiropas līmeņa projekts. Būvējiet paši... finansējiet paši, mēs uzbūvēsim!

Tas pats arī ar “airBaltic”. Nu vispār vāks, kolēģi! Cik var guldīt, guldīt, guldīt, guldīt! Tajā pašā laikā valstī nav nekādas attīstības, milzu bedre. Mums bija neparasti laiki, tas ir skaidrs, bija pandēmija, tagad – ģeopolitiskie apstākļi. Bet tas viss ir attaisnojami. Kāpēc? Tāpēc, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā “nebija” pandēmijas, ģeopolitiskie apstākļi uz iekšzemes kopprodukta rādītājiem nekādā veidā neattiecās, tos neietekmēja.

Kolēģi, es tiešām ļoti un ļoti mīlu Latviju, savu valsti, savu dzimteni, un es vēlos strādāt, lai valdība strādātu uz rezultātu. Bet, ņemot vērā pieredzi, ņemot vērā jūsu darbu Rīgas domē, pašvaldības ietvaros, mēs redzam, ka nekādas attīstības diemžēl nav. Tāpat arī valdības līmenī. Mēs runājam par tautas, sabiedrības saliedētību, bet ko mēs redzam te, Saeimā? Pat koalīcijā nav saliedētības. Jūs virzāt vienu un to pašu likumu dubultā. Ja zaļzemnieki virza labāku versiju, bet Satiksmes ministrija, teiksim tā, bišķiņ sliktāku... protams, zaļzemnieku variants ir labāks, tāpēc ka pašvaldība labāk pārzina, kas notiek tās pašvaldībā, ko tieši vajag stividoriem, uzņēmējiem, lai attīstītu, pieņemsim, brīvostu. Tas, kas nāk no valsts puses... skaidrs, ka valsts, valdība vēlas turēt savā kontrolē arī šo nozari.

Kolēģi (Skaļi nopūšas.), ejam uz priekšu! Mēs balsosim “par” diemžēl, diemžēl... vēlreiz atkārtoju, ka mēs balsosim “par” neuzticības izteikšanu Ministru prezidentes kundzei.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Man ir tikai divi īsi vēstījumi – viens ir šī pieprasījuma iesniedzējiem... Šlesera kungam, otrs, protams, koalīcijai.

Pirmais vēstījums: Šlesera kungs, jūsu partijas nosaukums ir par... LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, gandrīz pateicu “Par Labu Latviju”. Tas bija iepriekšējās partijas nosaukums. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, ja patiešām šis nosaukums jums ir tik svarīgs un svēts, kā jūs šobrīd rādāt, tad... manuprāt, jūs arī savā uzstāšanās reizē pamatojāt, ka pašreizējā valdība nav Latvijai par labu, savukārt ar savu pieprasījumu šodien jūs pēc būtības vēlreiz iedrošināt koalīciju nobalsot par viņu premjera amata saglabāšanu, tādā veidā jūs netieši stiprināt šīs valdības palikšanu pie varas vismaz vēl divas nedēļas.

Otrs vēstījums ir koalīcijai. Es vakar vēlu vakarā noskatījos Ilmāra Latkovska, mūsu kādreizējā kolēģa, veidoto raidījumu “Lielās patiesības” (starp citu, ļoti labs raidījums) – interviju ar Oleksiju Anuļu, ukraini, kurš 10 mēnešus bija gūstā Krievijā un izgāja cauri visādām spīdzināšanām, kādas jūs varat iedomāties un kādas nevarat iedomāties. Viņš spilgti izstāstīja par tiem cilvēkiem, kas viņu spīdzināja. Tie nebija ne pats Putins, ne Peskovs, ne vēl kāds slavens militārists, tie bija parasti cilvēki, kas ir iejutušies sistēmā, kas ir kļuvuši par sistēmas zobratiņiem, pieņem lēmumus, jā, spīdzināt, darīt nežēlīgas lietas. Pasaulē ir daudz piemēru... psiholoģijā, kā cilvēki kļuvuši par zobratiņiem un nav gatavi uzņemties atbildību.

Tāpēc šis ir vēstījums jums, koalīcijas deputāti, – vai arī jūs dažreiz, nevis dažreiz, bet īstenībā šobrīd neesat kļuvuši par tādiem zobratiņiem, jo jūs neuzņematies atbildību par to, ko valdība dara? Mēs, Latvijas Republikas Saeima, esam galvenā lēmējinstitūcija valstī. Ja gribam, mēs varam izdzīt cauri vienu likumu vienā sēdē divos lasījumos. Tas ir vienkārši. Šodien to izdarījām. Tātad jūs, koalīcijas deputāti, varat izdarīt pārmaiņas, varat izdarīt spiedienu uz Ministru prezidenti, uz ministriem. Vai viņi patiešām atbild uz jūsu jautājumiem, vai viņi patiešām atbild uz jūsu bažām un arī uz tām, ko izsaka opozīcija? Man šķiet, ka ne. Un, lūdzu, esiet uzmanīgi ar pierašanu pie sistēmas.

Es, protams, šodien balsošu “par” demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei ar vienkāršu argumentāciju: es gribu Latvijā valdību, kas reāli strādā valsts labā, visu deputātu, visu Latvijas pilsoņu labā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir koalīcijā vai opozīcijā, vai viņi ir balsojuši par vienām vai otrām partijām, par vienu vai otru uzvārdu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Labdien, Siliņas kundze! Man jāsasveicinās ar tukšu krēslu. Nākamreiz vismaz atnesiet un nolieciet kādu kartona bildi.

Premjere Siliņa, neierodoties uz demisijas pieprasījumu Evikai Siliņai, ir izrādījusi necieņu pret Latvijas Republikas Saeimu. Acīmredzot Evika Siliņa ir aizmirsusi, ka darbā viņu pieņem Latvijas tauta, ko pārstāv Latvijas Saeimas deputāti. Ja šodien tas izklausās smieklīgi, ka Siliņu darbā ir pieņēmusi tauta, tad tas tikai parāda to varas uzurpācijas līmeni, ko ir veikusi Jaunā VIENOTĪBA. Jaunā VIENOTĪBA acīmredzot domā, ka vara tai pieder uz mūžu un ar tautu nav jārēķinās. Taču priekšā ir vēlēšanas, kurās Jaunā VIENOTĪBA varēs ieraudzīt to vietu, kuru tai ierādīs vēlētājs.

Siliņa nav ieradusies, jo viņa savu demisijas pieprasījumu uzskatot par priekšvēlēšanu spēli. Tātad viņai nav pat apjausmas vai arī viņa negrib saprast, kas valstī vispār notiek. Viss ir tikai priekšvēlēšanu spēle. Tad jāsaka, ka jums ir ļoti slikta priekšvēlēšanu spēle.

Vai tas, ka slimnīcām trūkst naudas, arī ir priekšvēlēšanu spēle? Vai tas, ka pārtikas cenu kāpums dzen izmisumā nabadzīgākos cilvēkus, arī ir Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu spēle? Naudas trūkst visam, izņemot bezjēdzīgi dārgos projektus, kas tad laikam arī ir Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu spēle. Vai “zelta” pālis Daugavā “Rail Baltica” dzelzceļam, kurš tā arī nekad netiks pabeigts, arī ir priekšvēlēšanu spēle? Atņemt naudu ceļu remontam, lai iegrūstu bezjēdzīgā “Rail Baltica”, – tā arī ir tikai spēle? To vien dzirdam, kā pārtērēti simti miljonu tur, miljardi tur šajā Jaunās VIENOTĪBAS spēlē ar mūsu zemi un tautu, ar mūsu nodokļu maksātāju naudu, neprasot, vai tauta grib šos Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu objektus, kas dzen valsti arvien lielākā izmisumā un parādos.

Jaunā VIENOTĪBA šķiež naudu pa labi un pa kreisi, bet slimnīcām liek sacensties par naudu. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca tiek nostādītas viena pret otru, lai gan Tuberkulozes un plaušu slimību centrā no sienām burtiski jau krīt betons. Tas betons, kas iegrūsts “Rail Baltica” “zelta” pālī. Slimnīcām pietrūkst tā betona un tās naudas, ko jūs iebetonējāt savā “Rail Baltica”. Vai tas ir Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu projekts?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam tika samazināts brigāžu skaits, jo pietrūka pāris miljonu. Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu projektos “Rail Baltica”, “airBaltic” tika sagrūsti simti miljonu. Tagad vēlētājs varēs novērtēt šīs priekšvēlēšanu aktivitātes: “zelta” pāli, nolupušās slimnīcas, parādes zobenus par miljonu un pensionāru tukšos vēderus.

Gribu pieminēt vēl vienu Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu aktivitāti – birokrātijas samazināšanu un 150 miljonus, ko viņi gatavojas tur atrast. Tātad tā ir tāda priekšvēlēšanu spēle. Birokrātu partija Jaunā VIENOTĪBA samazinās birokrātiju. Nu ziniet, pat kaķim jāsmejas! Katru gadu, pārskatot ministriju izdevumus, atrod vairāk nekā simt miljonu, ko izmanto nākamā budžeta prioritātēm. Tā tas notiek jau kopš 2016. gada. Tagad to pasniedz kā tādu jaunu atradumu un tas tiek nosaukts par birokrātijas mazināšanu. No kā tad tā birokrātija mazināsies? Jaunās VIENOTĪBAS birokrātija taču to gadu no gada audzē un neko savādāk nespēj izdomāt, kā tikai aizliegt, izgudrot kādu jaunu izziņu, celt nodokļus, kontrolēt, maksāt algas arvien jauniem kontrolieriem, kuri izgudro darba grupas... un kuri tur arī veido jaunus kontrolētājus. Tā notiek tā birokrātija. Lai apkarotu birokrātiju, tiek radīta jauna birokrātija.

Loterijā 56 miljoni. Tāda priekšvēlēšanu spēle, jo loterija jau tāda spēle vien ir, jūs to uzskatāt par ļoti normālu. Uzskaitīt... smago situāciju valstī, Latvijas ekonomikas stagnāciju un visu negatīvo tendenču turpināšanu... var nosaukt tikai par priekšvēlēšanu runām, jo tā ir Jaunās VIENOTĪBAS strausa politika. Bet, ziniet, ja galvu iebāž smiltīs, plikā pēcpuse tāpat paliek ārā. Ja karalis ir pliks vai karaliene ir plika, to nevar apslēpt ar apgalvojumiem, ka visi, kas to redz, ir tikai priekšvēlēšanu kampaņas ietekmēti cilvēciņi, kuri paši nesaprot, ko viņi redz. Īstenībā jūs esat pārbijušies no gaidāmajām vēlēšanām un drebat par to, vai vispār dabūsiet 5 procentus. Jo tas arī bija... jāpanāk “Jumpravas” koncerta atcelšana. Vai jums tiešām liekas, ka viens “Jumpravas” koncerts var piebeigt Jauno VIENOTĪBU? Tieši tik vāji jūs esat savā priekšvēlēšanu spēlē.

Bet, ja Siliņas kundzei valstī notiekošais ir tikai priekšvēlēšanu spēle, tad citiem tā ir dzīve, ko sabeidz Jaunās VIENOTĪBAS politika, kas ir kā īsta inde mūsu tautai. Vēlēšanas ir priekšā, bet valstī notiekošais ļaunums ir realitāte, nevis spēle.

Un vēl pieskaršos dažiem cipariem. Par inovācijām. (Mēs te runājam par investīcijām, inovācijām.) Pēc 2024. gada Eiropas inovācijas rezultātu novērtējuma, Latvija no 27 Eiropas valstīm ieņem 25. vietu. Aiz mums ir tikai Rumānija un Bulgārija. Lietuva ieņem 18. vietu, Igaunija – 11.

Rādītāji investīciju izpētē un attīstībā. Latvijā tie ir 323 miljoni, Lietuvā – 772 miljoni, Igaunijā – 702 miljoni. Salīdzinot ar IKP, Latvijā – 0,83 procenti, Lietuvā – 1,05, Igaunijā – 1,84.

Aicinu atbalstīt Siliņas demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās valstssievas un augsti godātie valstsvīri! Augsti godātais Ainār! Savu runu es iesākšu ar to, ka man vienmēr ir interesanti klausīties to, ko šeit saki kā kolēģis, kā savā jomā pieredzējis uzņēmējs. Neapšaubāmi, es redzu tevī pieredzi un uzņēmēja instinktu un klausos, kā tu noformulē savu redzējumu par valsti. Neapšaubāmi, valstī ir daudz problēmu, katrā valstī, katrā, pat Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī tur, ņemot vērā, ka pie varas ir nācis Tramps, ir milzīgas problēmas... starptautiskā līmenī. Tā ka mūsu ārlietu ministrei vēl būtu daudz jācenšas, lai viņa varētu sasniegt šo Trampa “sasniegumu” (pēdiņās) līmeni.

Bet tā uzstāšanās bija enerģiska un profesionāla, un es pie sevis domāju: vai tur runā politiķis vai opozicionārs, vai tautsaimnieks? Bet tas viss tā arī ir, un tas viss iet kopā. (Starpsauciens.) Jā. Bet tad, kad tu nonāc pie ostu reformas... tas bija tas, kas mani izprovocēja nākt un tomēr pateikt kādus vārdus, jo, godīgi sakot, es nokavēju to brīdi... šodien kaut kā baigi ātri aizgāja ostu likuma izmaiņas un es nokavēju iespēju par to izteikties. Man noteikti būtu bijis daudz, ko teikt, bet nezin kāpēc par šo tēmu visi klusēja. No vienas puses, ostu reforma tika kritizēta. Ainār, teici, ka tas ir vecais modelis, tikai ar kaut kādiem dažiem sīkiem... ar daudzu gadu garumā iecerētām sīkām izmaiņām. Es teikšu tā, ka tā tas īsti nav. Ja īsti iedziļinās šajā reformā, tur ir virkne pārvaldes jauninājumu, kādu iepriekšējā modelī nebija, absolūti nebija. Un tas, ka tu nāc un pārliecinoši šeit, no tribīnes, runā par ostu reformu un tomēr aizšauj garām, man liek būt tramīgam par to, vai arī visam iepriekšējam – par “Rail Baltica”, “airBaltic” un visām tām problēmām, kuras mūsu valsts risina... vai es tam visam varu noticēt.

Bet, ja mēs runājam par Ministru prezidenti, kurai jūs izvirzāt... gribat atņemt uzticību, varētu teikt tā... manuprāt, viņai nav viegli. Es domāju, nevienam premjerministram nebūtu viegli, tāpēc ka daudzas no šīm problēmām nav radušās vakar, tās nav uzkrātas vakar, tās ir daudzu gadu vai pat gadu desmitu laikā uzkrājušās.

Un es gribētu teikt tā... kas ir ļoti svarīgi, – šīs ekonomiskās problēmas, kas ir mūsu valstī, – Ainār, tie 10 miljardi, kurus mēs neieņemam attiecībā pret Igauniju, – radās deviņdesmitajos gados. Deviņdesmitajos gados mums bija divi oligarhi, divi vispārzināmi oligarhi: vienu sauc Lembergs, otru – Šķēle. Un, jūs, Ainār, bijāt tas, kas... es vēl atceros, ar lielu sajūsmu skatījos, ka jūs televīzijā uzsākāt cīņu pret viņiem, jūs televīzijas priekšā dokumentos parakstus rādījāt, bet beigu beigās jums neizdevās tos parakstus pierādīt. Katrā gadījumā centieni bija labi. Bet tad nemanot jūs pārgājāt tā saucamās nacionālās buržuāzijas pusē, kaut gan jūs jau bijāt buržujs, jūs jau bijāt uzsācis daudz ko – centru, veikalu izveidi... kas bija apsveicami... kas bija apsveicami... Es domāju, ka jūsu iniciatīvas bija ļoti labas, bet tas, ka jūs iegājāt... tajā trijotnē, tas, manuprāt... ir tā, kā ir.

Bet tā lielā problēma ir tā, ka... ja mēs vēl par ostām nedaudz... tad visi šie nacionālie buržuji pēc tām valdībām kaut kā kļuva par ļoti ietekmīgiem ostu biznesā, un viņu ģimenes ir ļoti ietekmīgas un turpina būt ietekmīgas.

Ja mēs ejam... pie Evikas Siliņas vai pie Jaunās VIENOTĪBAS, man šķiet, ka Evika Siliņa, un man šķiet, ka arī Arvils Ašeradens... es ceru – es ceru! –, ka pēc savu pilnvaru nolikšanas viņi neizies kā jauni miljonāri, jauni ietekmes spēlētāji mūsu tautsaimniecībā... un tamlīdzīgi. Es domāju, ka viņi dara savu darbu godīgi, godprātīgi. Tas ir tas, par ko mums būtu vērts padomāt, tāpēc varbūt būtu vērts atbalstīt Eviku turpmākajā darbā, jo man šķiet, ka mūsu premjerministre dara labu darbu un, galvenais, viņa saglabā arī pozitīvu attieksmi gan pret valsti, gan pret valdību, gan pret cilvēkiem. Tas ir pozitīvi.

Es gribu teikt tā, ka reforma par ostām ir normāla un, iespējams, reforma par ostām parādīs to, ka tas ir viens no diezgan labiem šīs valdības sasniegumiem, pat ja tā nav Jaunās VIENOTĪBAS veidota, bet Jaunā VIENOTĪBA piedalījās šīs jaunās pārvaldes sistēmas veidošanā.

Bet kas ir interesanti? Ja runājam par bremzēšanu, tad bremzē tie, kuri cer mūs aizvest atpakaļ pagātnē, tie, kuri zaudē ietekmi, piemēram, Ventspils ostā. Tieši tie ir tie, kas staigā šeit pa komisijām un mēģina pārliecināt, ka deviņdesmito gadu pārvaldības sistēma bija laba. Tā nebija laba pārvaldības sistēma, tā bija nekontrolēta, necaurspīdīga, un šīs sistēmas rezultātā pārvaldītāji vai pārvaldītājs... galvenais pārvaldītājs Ventspils ostā varēja mierīgi iznest ārā pusotru miljonu, lai iebāztu savā ķešā. Mierīgi! Viņam izdevās. Mēs tādu iespēju vairs negribam. Es domāju, ka PROGRESĪVIE galīgi negrib to pieļaut, viņi piekrīt man. Es domāju, ka tai reformai ir cita jēga.

Mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām un (Starpsauciens.)... droši vien, es domāju, tādā veidā domā arī mūsu premjerministre, kura ir vadījusi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi, ir spējusi iedziļināties tajos jautājumos un beigu beigās spējusi atvirzīt šo likumprojektu uz Saeimu. Starp citu, kas bija interesanti... šodien mēs redzējām, ka opozīcija pieprasīja steidzamību un opozīcija nenāca diskutēt. Redzēsim, vai opozīcijai būs priekšlikumi uz otro, galīgo, lasījumu šajā jautājumā. Tad mēs redzēsim, cik daudz mēs runājam, cik daudz runājam tikai retorikas dēļ un cik daudz ir pienesuma visā šajā procesā.

Skaidrs ir tas, ka šodienas problēmas... mēs varētu izteikties arī par citām nozarēm... šodienas problēmas nav radušās šodien. Es gribu teikt, ka tās ir oligarhu laika saimnieciskā, prihva... prihvatizatiskā... grūti pateikt... neizdodas... instinkta radīts pagātnes mantojums, ar ko šodienas paaudzēm ir jātiek galā.

Vēl par Trampu. Te tika pieminēts par Trampu... ka diez vai kāds runās ar mūsu ārlietu ministri, tāpēc ka viņa ir kādu krekliņu rokās turējusi. Ja tas ir feiks... tas nav apsveicami, bet es domāju, ka ar mūsu ārlietu ministri runās. Es domāju, ka viņai ir ļoti laba stāja, jo... Amerikā ar Trampu arī turpina runāt. Kā mēs zinām, šajās dienās Trampa tarifu politika ir pilnībā izgāzusies – pilnībā izgāzusies! Jūs teiksiet... kāpēc es runāju no šīs tribīnes par Trampa politiku? Es par to runāju tāpēc, ka ASV tiesa to ir paziņojusi. (Dep. K. Krištopans: “Partijas viedoklis?”) ASV tiesa... Nē, tas nav partijas viedoklis, Kristap... ASV tiesa... es neesmu ASV tiesnesis, es esmu tikai Latvijas Saeimas deputāts...

ASV tiesa ir pateikusi, ka tas ir prettiesiski, ka tas ir pretlikumīgi. Būtu jāsaka tā, ka mūsu ārlietu ministrei varbūt ir jāpadomā, vai viņa var ar tādu kā Tramps sarunāties, kuru viņa valsts tiesa notiesā... nevis notiesā, bet vismaz izvirza apsūdzības. Es nezinu, neatceros, vai Amerikas Savienotajās Valstīs kāds politiķis ir notiesāts, varbūt ir, bet... kopumā ņemot... tiesa pateica, ka tas nav labi, ka tas nav pareizi. Tā ka, iespējams, mūsu ārlietu ministre, kura, es domāju, pārstāv arī Ministru prezidenti, tādas pārāk lielas problēmas mūsu ārpolitikai nav radījusi.

Es balsošu pret aicinājumu atstādināt Ministru prezidenti. Manuprāt, šajos grūtajos laikos viņa labi turas. Un galvenais... Tavara kungs, arī par jums... galvenais... es gribu teikt tā, ka vienu lietu Evika noteikti saprot – ostu lietās... kas ir tagad... kravu kritums ir trīs iemeslu dēļ.

Numur viens – Krievija, kuras kravas gāja caur Latvijas ostām, jau deviņdesmito gadu beigās pieņēma politiku, kas ir vērsta uz Krievijas ostu attīstību un Baltijas jūras... Tātad visi naftas produkti... daudzas kravas ir aizgājušas uz tām ostām. Ja jūs runājat par kravu kritumu, tad – objektīvi – sakiet, ka tas ir tas, nevis Evikas “nopelns”. (Starpsauciens: “Jā, un Klaipēdā arī...”) Klaipēdā arī ir kritušas kravas, un Klaipēda tā laika tirgiem atrodas tuvāk un izdevīgāk nekā Latvijas ostas. Visas, teiksim tā.

Starp citu, tā korumpētā ietekme uz ostām nepalīdzēja sakārtot taisnīgu tarifu politiku Latvijas iekšienē attiecībā uz ostām, lai tās būtu līdzvērtīgas. Tā būtu atsevišķa lekcija, par ko mēs varētu runāt, kas, ko un kā.

Un otrs aspekts... Tavara kungs, es gribētu, lai jūs paklausāties... otrs aspekts ir sankcijas un Krievijas iebrukums Ukrainā. Sankciju... tas, Ainār, arī uz jums... sankciju rezultātā caur mūsu ostām nevar pieaugt kravu apgrozījums, tas ir neiespējami. (Starpsauciens: “Klaipēdā...!”) Klaipēdā arī ir kritums par kādām (Starpsauciens: “Salīdziniet...!”)... Nav svarīgi tagad to tā īpaši salīdzināt (Starpsauciens: “Tallinā...!”)... bet Tallinā... arī Tallinā nekas nav pieaudzis. (Starpsauciens: “Ir!”) Varbūt par tūkstoš tonnām, bet ne jau par miljoniem tonnu.

Sēdes vadītāja. Kristovska kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

Ģ. V. Kristovskis. Ja jūs gribat pierakstīt šos ģeopolitiskos iespaidus valdības vadītājai vai tiem, kas nodarbojas ar ostu politiku, komersantiem, lūdzu, savā izteiksmē lietojiet šos argumentus, neaizmirstiet par tiem, jo pretējā gadījumā mūsu sabiedrība, tie, kas klausās arī mūs, deputātus, tiek maldināti. Tas nav labākais rādītājs. Ja mēs runājam par ostām, ir jābūt objektīviem. Ģeopolitika šodien nosaka to, ko nosaka. Un tie laiki, kas bija pagātnē, neatgriezīsies. Daži, kas grib atgūt ietekmi ostās, cer, ka viņu individuālā ietekme būs tā, kas noteiks, atgriezīsies vai neatgriezīsies kravas. Nē, viņiem nav tik labas reputācijas, lai kravas atgrieztos.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam. (Starpsauciens.)

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis nav par pašvaldības vēlēšanām, šis reāli ir par Latvijas valsti un mūsu nākotni. Un nekas labāk, nekas labāk (Rāda izdruku.)... Manuprāt, Gatim Šļūkam ir jāiedod ordenis. Var pateikt visu bez vārdiem! Nekas labāk par šo bildi neilustrē. Tā ka izcili – izcili parāda šodienas valdības (Starpsauciens: “Kas tur ir?”)... strausa politiku... strausa politiku! Katra Ministru kabineta sēde beidzas ar vārdiem “pieņemt zināšanai”.

Latvija, Latvijas sabiedrība, lūdzas – lūdzas pēc premjera, pēc līdera, kas var pieņemt lēmumus un pieņemt arī grūtus lēmumus, sarežģītus lēmumus, nupat īstenībā arī sāpīgus lēmumus, bet beidzot reāli tos pieņemt, nevis stiept gumiju, kā tas diemžēl ir šobrīd, vai tēlot strausu, kā tas redzams šinī bildē... ar domu, ka vētra pāries pāri, mēs izdzīvosim, tā gumija nepārplīsīs. Bet es pabrīdināšu Siliņas kundzi: tā nav vētra, tas ir vilciens, un tas šajā tunelī jums garām nepaies, vai nu jūs stājaties pretī vilcienam, vai kāpjat tajā iekšā. Un tas ir “Rail Baltica”, valdība patiesībā bija spiesta pati sevi restartēt, jo nespēja tikt galā ar “Rail Baltica” projektu. Mēs to labi zinām. Nomainīja nabaga Briškena kungu, piemeta klāt kompānijai vēl trīs ministrus un domā, ka tā lieta ir darīta, nu tagad būs aršana, tagad nāks Švinkas kungs un kā Koperfīlds uzburs naudu, nošarmēs Latvijas sabiedrību, piemānīs Briseli un no cepures izvilks tos vilcieniņus.

Es uzskatu, ka šodien premjeram ir jābūt lēmumu pieņēmējam, bet jūs diemžēl demonstrējat pretējo. Jūs pieņemat zināšanai, un ļaunākais ir tas, ka nepieņemat praktiski nevienu lēmumu. Lūk, piemēri.

Jūsu nepieņemtais lēmums saistībā ar “Rail Baltica” ir milzu naudas izšķērdēšana. Miljoni katru dienu. Dīkstāves dēļ vien, kā tas ir šobrīd, “Rail Baltica” gadā izmaksā 20 miljonus. Un jau ir nokavēta projektēšana. 2024. gadā kavēšanās dēļ tas ir izmaksājis 18 miljonus. Būvniecību nevar uzsākt, ja nav projekta. Tas draud ar pazaudētu 500 miljonu piešķīrumu, kam ir konkrēts termiņš 2026., 2027. gadā. Ja to neizdarām, mums būs jāatgriež atpakaļ Eiropas Savienībai 500 miljoni, ko mēs jau esam iztērējuši. Tas viss ir lēmumu nepieņemšanas dēļ, un jūs šo nepieņemto lēmumu dēļ padarāt katru Latvijas sabiedrības locekli atbildīgu un par ķīlnieku 5500 eiro apmērā... no katra, arī no katra nākamā, kas vēl nav dzimis. Lēmumu nepieņemšana diemžēl... un to uzrādīja risku vadības audits... tieši lēmumu nepieņemšana nozīmēs visu garantēto risku iestāšanos. Jūs paliekat zem sitiena ne jau tikai mūs, jūs paliekat zem sitiena tieši un konkrēti mūsu kaimiņus – lietuviešus un igauņus.

Šādā veidā jūs investoriem gandējat Latvijas tēlu. Mēs to redzam jau reāli visos nākamajos tenderos – pretendenti nepiesakās, tāpēc ka reputācijas risks ir tik augsts, ka, piedodiet, investori un būvnieki negrib piedalīties valsts konkursos.

Jūs nepildāt elementāras līgumsaistības. Jau piecus mēnešus lidostas būvnieks nav saņēmis četrus miljonus par darbiem, par līgumu, ko jūs parakstījāt, paši pieņēmāt un teicāt, ka viss ir kārtībā. Jūs nepildāt līgumsaistības. Visa projektēšana pirmajā fāzē ir jāpārtaisa. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs veicat izmaiņas un pirmo fāzi optimizējat. Visa projektēšanas nauda tika... veikta par veco, tātad pilno apmēru. Rezultātā projekts izmainās. Jūs nevarat būvēt pēc vecā, neviens jums neiedos naudu jaunajam vai izmaiņām. Tas viss būs jāfinansē no valsts budžeta.

10. decembrī Ministru kabineta sēdē bija pieņemts zināšanai pirmo sliežu... Briškena kungs prezentēja pirmo sliežu variantu, pirmās fāzes variantu ar vienu sliedi. Bija jābūt pirmās fāzes apstiprināšanai. Kas notika? Pieņēma zināšanai. Un ko izdarīja? Atlika līdz 1. martam. 1. martā bija jābūt informatīvajam ziņojumam par pirmās fāzes būvniecības grafiku. Es atgādināšu – jau ir klāt jūnijs. Tas nav 1. marts, ja? Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā bija teikts, ka reizi kvartālā Saeimā ir nepieciešams redzēt progresu un situācijas risinājumu. Šobrīd jau ir jūnijs, nekas parlamentā nav bijis, nekas nav ziņots. Un Finanšu ministrija turpina uzskatīt (un tas bija aprīlī), ka “Rail Baltica” nav viņu atbildības sfēra un tās neesot valsts saistības. Tas tika apstiprināts vēlreiz.

Es jums pastāstīšu. Pālis Daugavā – tas ir konkrēts lēmums. Kāds pieņēma šo lēmumu konkrēti, un tas bija Jaunās VIENOTĪBAS laikā... atļāva būvēt pāli Daugavā. Tam neturpinoties, ir saistības. Tā konservēšanai. Es saņēmu izmaksas, tie ir 740 tūkstoši eiro. 740 tūkstoši eiro izmaksā lēmums būvēt tiltu. Būvēt tiltu, kuram nav naudas. Tātad kāds pieņēma lēmumu, ka ir jābūvē bez līdzekļiem. Tie ir 740 tūkstoši, kas būs Latvijas nodokļu maksātājiem jāsamaksā par to, ka jūs pieņēmāt “Rail Baltica”... kuram nav... saistību. (Starpsauciens.) To neapmaksā Eiropas Savienība, es piemetināšu. Divi betona mauzoleji ir tiešās saistības. Jo jūsu, Jaunās VIENOTĪBAS, Kariņš... ja viņš nebūtu pretvalstiski ignorējis lielāko investīciju projektu Latvijas vēsturē, tad nebūtu pieļāvis, ka... Linkaits būtu apturēts savu utopisko sadārdzinājumu murgā.

Rīgas dome par Eiropas naudu uzbūvēja veloceliņu uz to tiltu, uz to pāli, par 600 tūkstošiem eiro. Tam būtu jābūt pabeigtam un funkcionējošam 2028. gadā. Jūs, lūdzu, atbildiet: 2028. gadā celiņš funkcionēs un būs tilts? Ja ne, rīdzinieki atmaksās 600 tūkstošus eiro no savas kabatas. Tās nav saistības? Tās ir tiešas un konkrētas saistības.

Un budžeta apstiprināšanā jūs neiekļāvāt jau pagājušogad skaidri zināmas finansiālās saistības. Tās februāra ziņojumā uzrādās 71 miljona apmērā. Tas ir klajākais finanšu... budžetēšanas pārkāpums. Biržā kotējamam uzņēmumam finanšu direktors par šādiem pārkāpumiem sēdētu aiz restēm. Tieši un konkrēti. Tā ir manipulācija ar finanšu datiem.

Plus – plus! – lēmuma nepieņemšana par reālu budžeta izmaksu samazināšanu, kas bija jāizdara. Šodien tas maksā 750 miljonus eiro, ir iztrūkums. Klāt tam visam nāk 90 miljonu vajadzība “Rail Baltica”, jo gada beigās “RB Rail” tiks finansēts no trīs Baltijas valstīm, nevis Eiropas Savienības. Tas ir konkrēts 31 miljons eiro. Un “airBaltic” tam virsū nāk.

Jūs sūkstāties par neizdevīgo pamattrases līgumu. Tā ir? Finanšu ministrs taču saka – tas ir par 30 procentiem dārgāks nekā Igaunijā. Tā taču ir! Jūs publiski sakāt, ka pamattrases līgums ir slikts. Es tikai atgādināšu vienu faktu. 2023. gada 28. decembrī Ministru kabinets parakstīja līgumu par pamattrases būvniecību ar būvnieku. Tieši tas, ko jūs kritizējat. Jūs to parakstījāt paši – viss Ministru kabinets. Tā vietā, lai praktiski fokusētos uz Latvijas ekonomiku, nodokļu politiku, reālu birokrātijas samazināšanu, premjers ir atņēmis vienīgo prezidenta pienākumu un lidinās apkārt pārstāvēt valsti ārzemēs.

Tas viss – ar garantiju – diemžēl beigsies ar valsts parāda palielināšanu, jo nāksies aizņemties naudu un to “dedzināt” apēšanai, un tas viss beigsies, kā es šeit stāvu, ar nodokļu celšanu. Jūs ņemsiet piemēru no igauņiem, teiksiet, ka tā ir jādara, jo citu variantu nav, un tas viss turpinās ekonomisko lejupslīdi. Un tā problēma, ka jūs un jūsu komanda neesat spējīgi pieņemt lēmumus. Tā ir galvenā problēma, un galvenā problēma, kā Šlesera kungs arī pareizi teica, – trūkst ideju, nav ideju, kā Latviju nolikt atpakaļ uz sliedēm, un jums trūkst drosmes uzņemties atbildību. Un šinī gadījumā – pietiek!

Jaunā VIENOTĪBA ir mērķtiecīgi nolaidusi Latviju no sliedēm, un jūs tiešām neesat gatavi un spējīgi atlikt Latviju atpakaļ uz sliedēm, to jūs pierādāt katru dienu, nespējot tikt galā kaut vai ar elementārām lietām, kur nu vēl ar tik sarežģītām kā “Rail Baltica”, enerģētika, banku sektors, finanšu plānošana un “airBaltic”.

Tieši tāpēc es atbalstu šo demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nebiju domājis nākt te kaut ko kritizēt, bet mani izprovocēja Jurēvica kungs, kurš nāca ar pārsteidzošu paziņojumu. Es vienmēr domāju, ka viņš nav tas lielākais dunduks mūsu Saeimā (Starpsauciens.), un viņš paziņo, ka ir lūdzis premjeri nenākt atbildēt uz deputātu jautājumiem. Nu, tā ir fantastika!

Bet es turēšu vārdu, nevienu nekritizēšu, tikai pateikšu dažus jautājumus cerībā, ka Jurēvica kungs pastāstīs šos jautājumus un mēs dabūsim atbildi, vai arī, Jurēvica kungs, jūs nāksiet beigās un atbildēsiet pats uz šiem jautājumiem.

Tātad pirmais: kāpēc Latvija ir izmiršanas čempione Eiropā un Eiropas Savienībā 16 gadus pēc šīs koalīcijas valdīšanas? Otrais jautājums: kā jūs skaidrojat, godājamie deputāti no JAUNĀS VIENOTĪBAS vai premjeres kundze, varbūt viņa... noteikti, ka viņa klausās pa radio (Starpsauciens.)... kāpēc mums budžeta deficīts jau aprīlī bija 777 miljoni, ja zinām, ka Eiropas Savienība atļauj 3 procentus un mums jau kopumā tas būtu 1,3 miljardi gadā? Ja mums pirmajos četros mēnešos ir 777 miljoni, gandrīz 0,8 miljardi, tad tādos tempos gada beigās būs 2,33 miljardi. Tas ir 1,8 reizes lielāks budžeta deficīts nekā pieļaujamais Eiropas Savienībā. Kā jūs, godājamā premjeres kundze, ja klausāties, taisāties kompensēt to visu?

Nākamais. Kāpēc mēs visu laiku atsaucamies dažādos jautājumos, piemēram, par finanšu tirgu sabrukumu, par pensiju fonda zaudējumiem... vai šodien mēs dzirdējām, ka arī no pensiju 2. līmeņa fondus vajadzētu ieguldīt Latvijā, bet Latvijā nav, kur ieguldīt... Un mēs sakām: jā, ziniet, ASV, tur prezidents tarifus mainīja. Saprotiet, vasarā lija lietus, ziemā bija sniegs, karš Ukrainā.

Un tad es paskatījos akciju un obligāciju emisijas 2024. gadā Latvijā un Igaunijā, un es nesaprotu: Latvijā milzīgs sasniegums – 700 miljoni, Igaunijā – 1,7 miljardi, tātad konkrēti 2,4 reizes vairāk. Bet Igaunijā ir tieši par 500 tūkstošiem, par pusmiljonu, iedzīvotāju mazāk, tur šobrīd ir 1,37 miljoni. Un pie tā visa viņi var 2,4 reizes vairāk investēt dažādās lietās. Tur valdība cita? Kas tur ir? Viņiem netraucē karš Ukrainā? Viņiem netraucē lietus vasarā? Es nezinu. Valdība varbūt mums atbildēs.

Nākamais. Mums solīja, ka šogad inflācija būs samazinājusies, nekādas inflācijas praktiski nebūs. Aprīlī inflācija – 3,9 procenti. Kāpēc? Kāpēc mums ceļas cenas?

Nākamais. Kāpēc nekad Ministru kabinets... tagad ir politkorekti, es arī teikšu... lai man uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju simto reizi neaicina, es neteikšu (Starpsauciens.), ka melo, bet saka nepatiesību par negatīvo pieaugumu, par visādām lietām.

Klimata un enerģētikas ministrija solīja, ka mēs ar baigo blīkšķi atdalīsimies no BRELL gadu agrāk, kā pionieri, trieciennieki un komjaunieši to ir pieraduši. Saistības par gadu agrāk... un starpība starp šo tīkla pieprasīto un piedāvāto enerģiju, tā, ko sauc par balansēšanu... Protams, atjaunojamo enerģiju mums solīja klimata un enerģētikas ministrs personīgi un vesela rinda citu... ka mums nebūs jāmaksā vairāk kā 45 eiro par megavatstundu par šo balansēšanu. Skatos augstsprieguma sadales tīkla datus: martā par balansēšanu bija 150 eiro megavatstundā jāmaksā, aprīlī drusciņ nokrita – 137 eiro par megavatstundu. Kā tad tā? Pietrūkst šogad 50 miljonu. Nu, 50 miljoni jau nav nekāda nauda, vai ne? Tas tāpat kā es teicu, ka 1400 eiro depozītā uz vēlēšanām arī nav nauda, jo cilvēki jau nemaz to nav redzējuši algās novados mēnesī, tāpēc arī tā nav nekāda nauda. Tā ka 50 miljoni šurp vai turp...

Atkal skatāmies – solīja, ka mums būs četri kompensatori, tie 390 tonnu spararati. Cik mums ir to šobrīd? Viens. Jocīgi, vai ne?

Nākamais – izglītība. Jebkurā nozarē, pie kuras pieskaras Jaunā Vienotība vai šī koalīcija, viss sabrūk. Kā jau es teicu, tilts sabrūk, pagaidu tilts sabrūk un... pagaidu tilts arī drīz sabruks. Izglītība. Nu, paskatāmies izglītībā! Mēs nobalsojām, ka tagad kā otro svešvalodu varēs izvēlēties kādu no Eiropas Savienības valodām. Tas ir ļoti labi. Kas ir otrā valoda pamatā? Lielākā būtu vācu valoda, franču valoda, varbūt itāļu un spāņu. Par to mēs runājam jau otro Saeimu, jo iepriekšējā Saeimā izglītības un zinātnes ministre mums bija Čakšas kundze, tagad ir cita ministre. Mēs runājām Pieprasījumu komisijā. Jā, valsts iedos papildu naudu, vācu valodas skolotājus universitātē un ko tur... Cik papildu vietu Latvijas Universitātē ir vācu valodas skolotājiem? Paskatieties! 10! Nevis 100 vai 200. Pamatskolām un vidusskolām 10 iedotas. Nekāda plānošana nenotiek.

Ko mums solīja izglītības un zinātnes ministre? Ar šo gadu skolas neražos muļķīšus, kas ar 10 procentiem... kas vecajā sistēmā būtu vieninieku – vieninieku! – karaļi... netiks pārcelti uz nākamo klasi. Mums būšot 15 procenti, nevis 40, jo 40 procenti... tad puse vispār nevarētu pamatskolu pabeigt. Nē, izrādās atkal mēs šogad to nevaram, nav sagatavots... nav šis, nav tas. Nekas nekur nenotiek.

Varētu skaitīt, bet šie ir tie galvenie jautājumi: kāpēc finanšu tirgus neattīstās, kāpēc nav, kur likt investīcijas... mēs nevaram piesaistīt? Kāpēc nepārtraukti ceļas elektrības cenas? Un beigās, lai nebūtu ilgāk jārunā, gribēju aiziet kafiju iedzert, bet, izrādās, arī kafijas cenas ceļas, jo mēs esam viena no tikai septiņām valstīm, kas ir uzlikušas akcīzes nodokli kafijai. Kāpēc tas viss notiek? Kāpēc visu laiku šī koalīcija kaut kādā veidā čakarē iedzīvotājus un nodokļu maksātājus un visu laiku gudro, kā katru nākamo mēnesi kaut kā viņiem sabendēt dzīvi? Ko mēs varam darīt?

Nu labi, neaizkavēšu jūsu uzmanību, laiks ir nauda, bet es arī izteikšu aicinājumu. Jurēvica kungs teica, ka viņš ir aicinājis premjeri nenākt. Tad es aicinu jūs aicināt nebalsot šajās vēlēšanās un arī nākamā gada vēlēšanās par Jauno Vienotību nekādā gadījumā. (Starpsauciens.) Izmetiet to sarakstu! Tā kā no kaut kādas briesmīgas sērgas, saprotiet, ja? Tā ka aicinājums pret aicinājumu.

Atbalstām šo pieprasījumu un meklējam jaunu premjeru!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šodien bija ļoti interesanti saprast, ka Jurēvica kungs ir jaunāks nekā es un ka viņš skolu ir sācis vairākus gadus pēc manis.

Bet es tomēr aicinu šādas Saeimas debates, kas ir par pietiekami nopietnu jautājumu – par neuzticības izteikšanu faktiski visam Ministru kabinetam –, noturēt godīgā veidā, jo, lai kā man nepatiktu Šlesers un kā Šleseram nepatīk Dombrava, tur, kā saka, pretpoli (Starpsauciens. Smiekli.)... bet es tomēr uzskatu – tas nav pareizi, ka debates mums notiek nevis par valdības paveikto darbu, bet faktiski priekšvēlēšanu režīmā, ka koalīcijas deputāts iet un stāsta, kā Šlesers ir 20 gadu garumā kaut ko darījis un nedarījis... vai vēl ilgāk. Te ir jārunā tieši par valdības paveiktajiem darbiem, kāpēc valdībai būtu jāturpina strādāt, nevis – novirzoties no jautājuma būtības. Man tas atgādina tādu vēlētāju izteiktu muļķošanu, tāpēc ka tad, kad Jaunajai VIENOTĪBAI vajag, tad premjerministre var paaicināt Šleseru uz privātām telpām uz privātām sarunām, lai tikai valdība varētu noturēties, pie viena vai otra jautājuma pieņemšanas, kā mums te, Saeimā, ir bijis, kad Siliņas kundze ar Šlesera kungu aiziet aprunāties par lietu... Bet tad, kad nāk vēlēšanas, tad pēkšņi ir kaislīgā cīņa, līdzīgi kā pirms šīm Saeimas vēlēšanām tas bija pret Lembergu, kad Kariņa kungs teica: es neiešu uz debatēm, ja tur parādīsies Lembergs. Beigās izdomāja, ka arī ar Pīlēnu kopā nedebatēs. Un pēc vēlēšanām, protams, kad kaut kādā brīdī ir izdevīgi, visi tie solījumi tiek aizmirsti, un viss tiek mainīts. Tas nav godīgi. Tas nav godīgi pret sabiedrību! Un šajā gadījumā, ja runa ir par valdības paveiktajiem darbiem, tad arī tai komunikācijai ir jābūt godīgai.

Viens no valdības solījumiem bija dubultot Latvijas iekšzemes kopproduktu noteiktā laika periodā. Ir pagājuši aptuveni divi gadi. Iekšzemes kopprodukts ir nevis pieaudzis, bet faktiski stagnējis, pat ar lejupejošu tendenci.

Kas vēl tika solīts no valdības puses? Tika solīta kapitāla tirgus attīstība. Bija tā. Viens no valdības deklarācijas pamata punktiem, ka tiks attīstīts kapitāla tirgus. Divu gadu laikā kapitāla tirgus Latvijā nav attīstījies. Ir notikušas mokas par un ap “airBaltic”. Beigās ir norakstīts pamatkapitāls aptuveni pusmiljarda eiro apjomā, ir 10 procenti no akcijām par 14 miljoniem iztirgoti “Lufthansa”, un publiskajā kotācijā nekas nav nonācis.

Bet valdība ir izdarījusi nodokļu paaugstināšanu, lai cilvēki mazāk ieguldītu vērtspapīros. Ir palielinājuši kapitāla pieauguma nodokli par 5,5 procentiem.

Pārtikas cenas... arī bija viens no uzstādījumiem, ka tiks apturēts viss šis kāpums... Šodien redzēju publikāciju, ka aizvadītajā periodā pārtikas cenas ir pieaugušas par 7 procentiem. Nav izdarīts.

Aizsardzības jomā. Jā, Sprūda kungs ir pacenties ieviest sievietēm piemērotus formas tērpus, un tas ir ļoti jauki, bet deklarācijā bija kaut kas cits teikts. Kaut kas no tā ir izpildīts, vismaz sabiedroto valstu pārstāvji ir atbraukuši pie mums un paši ir izdarījuši ļoti daudz mājasdarbu no savas puses, bet pārsvarā viss, kas ir saistīts ar aizsardzības jomu, ir tukšu runu līmenī. Piemēram, Sprūda kungs saka – mums būs baigā Latvijas dronu armija. Kad es viņam jautāju, vai mums ir vismaz viens dronu bataljons – Ukrainā tādi dronu bataljoni ir vairāki, specializētie –, nav atbildes. (Starpsauciens.)

Es, protams, negribu kritizēt tā absolūti visu ministru darbu, ministri ir arī izdarījuši kādas labas lietas, bet man pirmām kārtām gribējās gan valdības vadītāju, gan atsevišķus ministrus šodien šeit redzēt. Man gribējās saprast, kāpēc, piemēram, viens no valdības šobrīd prioritārajiem projektiem ir virzīt 35 miljonus robežkontroles punktu labiekārtošanai ar Krieviju un Baltkrieviju, lai palielinātu caurplūdes spēju, lai uzlabotu iespējas tirgoties starp Latviju un Krieviju un Latviju un Baltkrieviju. Man gribas zināt, kāpēc šādas investīcijas ir paredzētas. Šodien bija īstais formāts par to runāt, nevis mēģināt kaut kādu Ķirša un Šlesera savstarpējo sacensību taisīt. Tas ir tas, ko pavisam noteikti mums nevajadzēja šodien šeit redzēt, bet tas bija tas, ko no valdības partiju puses... vienīgais, ko varēja sadzirdēt kā argumentāciju, kāpēc nevajadzētu balsot “par” šo demisijas pieprasījumu.

Tas nav taisnīgi pret sabiedrību, tas nav taisnīgi arī pret Saeimu. Diemžēl mēs neesam tādā vēsturiskajā laika nogrieznī, kad varam atļauties ļoti skaistas runas un tukšus solījumus.

Tāpēc es atbalstīšu šo demisijas pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi, dāmas un kungi! Es arī tā īsti nevaru saprast, kā saka: slavēt vai lamāt premjeri, jo tas vienmēr atkarīgs no tā, vai mēs saprotam uzdevumus, kādi viņai ir, saprotam tos vienādi un vai arī premjere saprot šos uzdevumus līdzīgi. Es kādu laiku domāju.

Kad premjere atbild uz žurnālistu jautājumiem vai pati raksta soctīklos, var redzēt dziļu neizpratni par pārmetumiem savā virzienā, kāpēc no viņas kaut ko tādu sagaida. Patiesībā viņa lielā mērā ir arī ļoti objektīva. Es paskaidrošu, kāpēc es tā domāju.

Man patīk redzēt līdzības. Šodien, klausoties debates, atcerējos līdzību. Kompānijai “Apple” Amerikā bija tāds laiks akcionāru līguma dīvainību dēļ. Tās izveidotāju un ilggadējo vadītāju Stīvu Džobsu atlaida, vienu brīdi kompānija strauji sāka gāzties lejā, nesa milzīgus zaudējumus un bija tuvu bankrotam. Tad Stīvs Džobss atgriezās, un mēs zinām, kas ar “Apple” notika tālāk. Bet vienā brīdī pa vidu, kad bija iecelts pagaidu jaunais, skaistais, visiem patīkamais menedžeris... Viņam uzdeva jautājumu: “Kāpēc ar “Apple” tagad tā notiek? Kāds ir tavs uzdevums?” Viņš atbildēja: “Līdzībā “Apple” ir kā grimstošs kuģis, un mans uzdevums ir turēt stūri pareizajā virzienā.” Nu, grimstošam kuģim pareizais virziens ir šādi (Rāda ar roku uz leju.)... līdz pat dibenam.

Man liekas, ka arī Evikai ir tāds savā ziņā pat valstisks uzdevums – turēt Jaunās VIENOTĪBAS stūri pareizajā virzienā līdz pat dibenam, jo, kā lai saka, pārmaiņas var notikt tad, kad (lielas pārmaiņas, kādas Latvijai viennozīmīgi visās jomās ir nepieciešamas, sākot jau ar sapratni, kas mums ir blakām un kam mums jāgatavojas, beidzot ar ekonomiku, – šeit būtu jāpārkārto viss) krīze ir iestājusies un ir skaidrs pieprasījums sabiedrībā pēc jaunas līderības, un ir iedots šāds mandāts.

Bieži visi prasa Evikai Siliņai: kas tur būs ar to birokrātijas samazināšanu? Viņa taču... nu, ko jūs prasāt? Viņa nāk no sistēmas, kas ir, kā saka, no akciju sabiedrības “Birokratizācijas stiprināšana”, viņa nevar... nu, nevar prasīt kādam, kas kaut ko radījis, pašam to sagraut. Tas ir pat cilvēciski.

Es esmu redzējis lielu uzņēmumu vadītājus, īpašniekus... kad viņš saprot, ka uzņēmums pilnībā jārestrukturizē, jo mainījušies tirgi vai kas cits, un ir jāatlaiž cilvēki. Viņš nevar to izdarīt un ņem ārēju palīdzību, sakot: “Mēs esam saauguši kā tāda ģimene, es nevaru atlaist ģimenes locekļus.” Un tāpat šeit – mēs prasām no Evikas Siliņas samazināt birokrātiju. Tas ir... nu, beidzam! Tas nevar notikt. Tad mēs drīzāk varam iedzīt viņu stresā, un tad viņa paliek... izpaužas kaut kāda arogance un tamlīdzīgi, un tas nav labi nevienam.

Tur nekas nebūs, ja valsts tēriņi netiks mazināti... līdz brīdim, kad vienkārši vairs to nevarēs nedarīt. Mēs redzam jaunos datus, es jau pirms pusgada šeit teicu, kas būs ar šī gada budžetu un īpaši ar nākamo. Tas viss mums ir priekšā.

Tā ka savā ziņā no politiskā procesa attīrīšanas viedokļa, tas ir, Jaunās VIENOTĪBAS novešanai, kā lai saka, vektora pareizajā vietā... grimstoša kuģa... kā saka, kuģim pārvērsties par enkuru, tad viss notiek pareizi.

Ir divas problēmas šajā. Viena problēma, ka šim kuģim, kas pārvēršas par enkuru, ir tauvā pieāķēta tāda lieta, ko mēs saucam par Latvijas valsti un cilvēkiem. Bet arī tas... kā saka, cilvēkiem jāsaprot, ka tas enkurs ir apstājies, jo, kamēr tas kaut drusciņ kustas, tev ir sajūta, ka tu brauc. Kad tas apstāsies, tad cilvēki to tauvu pārcirtīs. Arī tas tādā ziņā ir okay.

Tikai ir vēl viena problēma, kāpēc arī es esmu parakstījis šo un šodien kāpu runāt, un runāju ar cilvēkiem patiesībā par to tauvas raušanu, – mums nav laika. Citos apstākļos es teiktu – gaidām 2026. gada oktobri! Cilvēki nav dumji, viņi savus secinājumus izdarīs. Un politiskajā ciklā būs pārmaiņas. Kurš uzvarēs, es nezinu. Šodien varbūt vispār nav vēl neviens pieteicies, kas uzvarēs nākamajās vēlēšanās, un partijām būs vajadzīgi jauni līderi, arī esošajām, un jaunas asinis. Te daudz kas notiks. Bet šis gads, kura laikā Krievija gatavosies nākamajam karam, ir ļoti ilgs laiks... kā saka, enkuroties mums.

Bet savā ziņā ar doto uzdevumu Evika Siliņa, es uzskatu, tiek galā ļoti labi. Viņa enkuro Jauno VIENOTĪBU ļoti profesionāli, dziļi, strauji, vektors ir ļoti straujš. Tieši tā. Nav, ko viņai te... viņai šodien tiešām te nebija, ko darīt, bija jāturpina enkurot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Būsim atklāti, šī valdība jau kādu laiku nestrādā cilvēku labā, sabiedrības labā. Un nākt tribīnē un aizrādīt opozīcijai, ka tā strādā un izmanto tās iespējas, kas tai ir dotas, it īpaši pārejot uz personībām, – tas nav smuki (Starpsauciens.), runājot godīgi.

Padomājiet par saviem 36 gadiem... ko jūs esat sasniedzis. Es palasīju – vienīgais tas, ka jūs bijāt neveiksmīgi ievēlēts, neveiksmīgi... nu, neveiksmīgi visur bija... Un jūs varat aizrādīt cilvēkam, kurš sasniedzis ļoti daudz, nu, es negribu par personībām runāt, es gribu – par darbu kopumā.

Jaunajai VIENOTĪBAI tāpat ir neveiksmīgi... neveiksmīgi darbojaties. Evika Siliņa Jaunās VIENOTĪBAS vārdā ļoti daudz ko stāstīja, daudz ko solīja. Deputāti par to jau runāja. Nākot pie varas, sākot strādāt... kad sāka strādāt parlaments, 14. Saeima, un šī valdība, Jaunā VIENOTĪBA solīja, ka viss būs labi. Par jaunu sākumu, par pārmaiņām, par labāku nākotni... Bet kas tas ir? Un kur tas ir? Kur ir šīs pārmaiņas? Cilvēki joprojām dzīvo pusnabadzībā. It īpaši... mums bija pirmo reizi... nu, pensionāru diena. Ko jums pensionāri stāstīja? Cik slikti viņiem iet. Pati Siliņa tur lasīja, ka mums jau ir zem nabadzības... drīz jau būs nabadzības līmenī visi pensionāri. Kur ir tie labumi? (Starpsauciens.) Bija solīts – kaut kas būs mainīts, gan pensionārus atbalstīs, gan visu... Nē, nekā nav. Pārmaiņu nav.

Valdība uztaisīja reformu vai restartu. Nu, ļoti labi Linda pastāstīja, kas ir restarts, kā mēs restartējam iekārtas. Vienīgais labums no restarta ir: kad štepseli izņem no rozetes, tad saimniecība vai kopumā ģimene jūt, ka nepatērē elektrību. Un tālāk, kad ieslēdz to štepseli, atkal viss strādā tajā pašā virzienā. Nekāda restarta mēs nesajūtam. Sabiedrība arī. Un vispār skraidām kā zaķis... Jaunā VIENOTĪBA kā zaķis no sabiedrības... kura skraida apkārt un mēdz to sasniegt un paprasīt... kaut ko pajautāt. Nē, mēs skrienam tālāk un nekādu atbildi uz jautājumu sabiedrībai nesniedzam. Tikai, ka mums viss ir labi.

Jums – jā, cilvēkiem – nav. Cilvēkiem nav labi. Jūs tagad strādājat uz ielas... tiešām visi nāk un saka, cik jūs esat labi un cik mums valstī ir labi. Ekonomiskie rādītāji par to nestāsta. Nē. Jums izstāstīja arī – IKP ir zem... sabrucis, demogrāfiskie rādītāji sabrukuši, izglītība sabrukusi. Jūs stāstāt, ka gribat atlaist skolotājus... jūs aiztaisījāt skolas un atlaidāt skolotājus, jūs samazinājāt ne tikai krievu skolas vai bilingvālās, bet arī latviešu skolas, un skaitliski vairāk nekā krievu skolas. Pastāstiet! Paskatieties statistiku, palasiet! Jūs sabrucināt arī izglītības sistēmu, tagad mūsu skolēni nevar pabeigt skolu. Kādas sekmes viņiem ir! Šlesers vainīgs? Nē, jūs! Un jūs šeit stāstāt, ka tur izdarāt... nu jā, jūs – ne. Nē, nē, jūs – ne, jūs 36 gados... ko es varēju palasīt, jā, “nesekmīgi”, “nesekmīgi”, “nesekmīgi” un “nesekmīgi”. Un, strādājot šeit ar mīksto mandātu, jūs varat vēl kaut ko aizrādīt! Nu, mīļais! (Starpsauciens.)

Jauno VIENOTĪBU neinteresē arī sabiedrības viedoklis. To mēs varam redzēt pēc “ManaBalss.lv”, cik daudz noraižu ir... noraidīto likumprojektu vai piedāvājumu. Un es pateikšu: jā, esmu par to, lai ne tikai Siliņai izteiktu demisiju, bet arī jums kopā, Jaunajai VIENOTĪBAI, kura pa šiem laikiem sabrucināja mūsu skaisto Latviju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Milzīga ažiotāža attiecībā uz ostām. Valdi, es teikšu, ka Klaipēdai nav pāris tūkstošu pieaugums, Klaipēdai pagājušajā gadā ir 8 procentu pieaugums jeb vairāk nekā trīs miljoni tonnu, un arī šogad tā tendence ir pietiekami laba un pozitīva. Un tas, ka mums ir jāsakārto pārvaldība, lai tiešām ostas varētu normāli strādāt, un tas jādara pietiekami ātrā tempā, ir fakts. Manuprāt, visām lielajām ostām ir jāstrādā pēc vienādiem principiem.

Kas attiecas uz jautājumiem, jā, mēs visi runājam par to, cik mums svarīga ir demogrāfija izglītības sistēmā, lai skolēnu skaits būtu, lai mums būtu pietiekams darbaspēks, lai mums nebūtu jāieved, bet šobrīd demogrāfijas plāns, iesniegtais gada sākumā, vēl joprojām stāv valdībā, nav izkustējies uz Ministru kabinetu uz apstiprināšanu. 14. aprīlī ir ziņojums – jau pēc restarta – par to, kā tas tiek veidots, praktiski ieviešot arī jautājumus. Vēl joprojām nav zināms, kad būs Demogrāfisko lietu padome, kā tas kustēsies.

Nu, manuprāt, nav jāslavina sevi un jāsaka, cik es esmu labs, ka cita manā vietā nav, bet tomēr jāvirzās ar lēmumu pieņemšanu, to, kas mums visiem ir svarīgi. Un lēmumi ir jāpieņem pietiekami strauji, lai mēs ar tiem visi varētu virzīties uz priekšu.

Protams, es saprotu, ka šobrīd ir priekšvēlēšanu laiks, ir dažādas idejas, kā sevi parādīt, bet es teikšu tā: Ainār, koncerts neiznāca, nu, laikam neiznāks arī šis, bet pēc vēlēšanām, pēc divām nedēļām, es domāju, var mēģināt vēlreiz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam. (Zālē troksnis.)

A. Rosļikovs (ST!).

Nu jau var, ja?

Jāni, tev nav taisnība... Dombravas kungs! Jau sen mums Latvijā ir dronu armija. Tā ir diezgan nopietna. Es domāju, ka tur darbojas vesela divīzija, bet vienkārši štrunts ir tāds, ka tā nav pakļauta aizsardzības ministram. Tie ir mūsu cilvēki, kas nodarbojas ar cigarešu pārvešanu pāri robežai, vot, šitai komandai droni strādā perfekti, viņiem tur viss notiek. Šajā ziņā tur viss ir attīstīts uz pieciem gadiem uz priekšu, tā ka mūsu aizsardzības ministram atliek tikai sapņot.

Un tas ir absolūtais fakts, kolēģi, un tas ir tas panākums, kas ir ne tikai Siliņas valdības laikā, bet vispār Jaunās VIENOTĪBAS valdības laikā, vispār šīs Saeimas darbības laikā, galarezultāts – noziedzība uz augšu. Mums tagad vispār var ienākt jebkurā veikalā, aplaupīt to, iziet un pazust, un viss, un neviens neko nav spējīgs izdarīt.

Mēs šodien redzam ziņās... protams, galasprieduma nav... ka ik pa laikam skolā parādās cilvēki, kuri nodarbojas ar neķītrām lietām, varmākas, cilvēki, kuri, tā teikt, speciāli tur iekārtojas darbā, lai tiktu tuvāk pie bērniem. Un mēs to redzam. Vai tas ir izglītības sistēmas kolapss? Jā. Siliņas valdības? Jā, šodien tā ir. Aizsardzības ministrs – kam piederīgs? Valdībai. Kurš vada valdību? Siliņa. Vainīga? Jā, jo viņa ir galvenā. Šodien mums ir iekšlietu ministrs, kurš nav spējīgs noformulēt vispār nevienu pozīciju, kas attiecas uz iekšējo drošību. Kurš galvenais? Siliņa. Pareizi? Pareizi, tā arī ir.

Kolēģi, mēs šodien ar jums pārdzīvojam situāciju, ka cilvēki turas pie varas tikai tādēļ, ka neviens cits to nav spējīgs paņemt. Un tas savulaik ir bijis... Tavara kunga vārdi... jūs varat visi šeit paņemt varu, galvenais ir vēlme, drosme un zināms pirmais solis tā, lai tas tiešām notiktu. Jūs nevarat to izdarīt – to dara Jaunā VIENOTĪBA, jo apkārt visi ir vāji... par mīkstu.

Bet vēlreiz, kolēģi, – mēs šodien nobalsosim un nobalsosim “par”. Galarezultāts būs – viņa paliks tur, kur viņa ir, un nekas no tā nemainīsies. Bet mans aicinājums visai opozīcijai: beidzam strīdēties, beidzam dalīt – šie ir pa kreisi, šie ir pa labi, šie ir putinisti, šie ir par kaut kādu īpašu ticību. Ja šodien valsts ir apdraudēta... jūs tā sakāt visi... ja šodien mums ir valdība, kas strādā pret mūsu valsti (Starpsauciens.)... Tieši tā!

Līdz ar to, kolēģi, manā skatījumā, vispār vienīgā izeja no šīs situācijas ir tiešām valdība, kurā pilnīgi visi ir pārstāvēti, kurā visi strādā, nevis sacenšas. Vara ir to rokās, kuri to ir nopelnījuši profesionāli, nevis tā – nav citas izejas, tāpēc sēdēsim kopā, kā, piemēram, zaļzemnieki ar PROGRESĪVAJIEM. Viņi ciest viens otru nevar, bet kaut kādā veidā cenšas eksistēt. Skaidra lieta, ka ar diezgan sliktu rezultātu. Tas ir fakts. Vai tāda valdība ir vajadzīga? Vai tiešām jums, pieaugušiem cilvēkiem, tādiem lepniem, ar milzīgu pieredzi, ir vajadzība ar skolniekiem visu laiku mērīties, kurš garāks, kurš tievāks un kurš tālāk var lēkt?

Manā skatījumā – ne, jo viņi nav gatavi strādāt... piedošanu, PROGRESĪVIE... viņi nav gatavi strādāt koalīcijā, un viņi arī tur nestrādā. Viņi pilda to, ko saka Jaunā VIENOTĪBA. Ja jums ir patīkami atrasties šajā bērnišķīgajā situācijā... Beidziet! ZZS ir ļoti nopietna komanda, manā skatījumā, vajadzētu vienkārši izbeigt šo spēli. APVIENOTAIS SARAKSTS, “Nacionālā apvienība” – tie ir pieklājīgi cilvēki, kas spēj to visu izdarīt. Aizejiet tagad kopā uz pīpētavu... nu, aizejiet visi kopā uz pīpētavu! Didzi paņemiet, jo viņš ļoti prātīgs cilvēks, viņš pareizas lietas runā. Paņemiet Didzi līdzi, Līdakas kungu arī, starp citu, un visi pīpētavā izrunājieties. Un no turienes atnāksiet... Jaunā VIENOTĪBA būs opozīcijā kopā ar PROGRESĪVAJIEM, varēs ar dažādiem varavīksnes baloniņiem skraidīt pa ielu, bet šeit beidzot būs nopietni džeki pie varas. Jūs taču spējat to izdarīt!

Valsts labā lūdzu APVIENOTO SARAKSTU, zaļzemniekus, Šlesera kungu, Didzi Šmitu (Starpsauciens.) apvienoties kopā ar “Nacionālo apvienību” un pabīdīt Jauno VIENOTĪBU malā. Nu, droši! Kāpēc ne? Paņemiet... kamēr es runāju... jums ir 10 minūtes (Smiekli.), kolēģi... Droši!

Šlesera kungs spēj arī ātrāk ģelas kārtot, tā ka tur jau, piedošanu, 10 minūtes ir, vo (Novelk ar roku gar kaklu.), šitik daudz! Un es pateikšu pat vairāk. Ainārs ir ļoti dāsns cilvēks. Viņš nepretendēs valdībā ne uz vienu vietu, viņš vienkārši palīdzēs jums pastumt Jauno VIENOTĪBU malā, es jums to garantēju. Es ar Aināru to sarunāšu pats personīgi. (Smiekli.)

Tāpēc, kolēģi, vēlreiz – beidzam spēlēties! Vēlreiz – zaļzemnieki un visi pārējie cilvēki, kas ir noskaņoti uz to, lai strādātu valsts labā... uzpīpējam, izrunājam... kas pa konjaciņam... un aiziet! Viss. Strādājam!

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Izrādās, Rosļikova kungs māk arī mierīgi runāt. (Smiekli.)

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Es vienmēr ar ļoti lielu baudu klausos Alekseja runas. Noklausoties šo runu... izsita mani pilnīgi no sliedēm... ko es gribēju pateikt, bet tā pavisam īsi.

Tas, ko es sagaidīju no šīm debatēm, ir arī tas, ko es Edmundam privāti teicu: jūs veicāt izmaiņas partijā, jūs izmetāt manu draugu Reiru ārā, jūs tur vēl kaut kādas izmaiņas (Starpsauciens.) izdarījāt. Bet atnāciet uz šejieni, dodiet mums kaut kādu cerību! Pasakiet: vot, mēs strādāsim tā, ka mums plombas kusīs! Mēs darīsim to! A ko jūs darāt?

Jūs mums fleitējat, ka viss ir kārtībā. Jūs runājat par kaut kādām triviālām lietām. Jūs runājat par Šleseru. Nu, kāds Šleseram sakars? 15 gadus jūs esat pie varas? 15! Tas nav viens, trīs... 15 gadus! Nu tad... es nezinu, jūs mūs par muļķiem laikam uzskatāt. Tās lietas, ko Liepiņa kungs teica (Starpsauciens.)... par sabiedrisko sektoru. Liepiņa kungam ir taisnība. 290 tūkstoši cilvēku ir sabiedriskajā sektorā, bet darba ņēmēji Latvijā ir 890 tūkstoši. 34 procenti strādā sabiedriskajā sektorā. Cik strādā Igaunijā? Cik strādā Igaunijā? 24 procenti! Par 10 procentiem mazāk. (Starpsauciens.) Viņiem ir pusmiljons mazāk iedzīvotāju un par diviem miljardiem vairāk ienākumu. Par ko jūs runājat, Liepiņa kungs? Kas mums ir labi? Mums nekas nav labi. (Starpsauciens.) Jums, jums ir labi, sabiedrībai nav labi. Sabiedrība asiņo – kā jūs to neredzat? Nu, neuzskatiet mūs par muļķiem!

Nu, ko vēl jūs tur gvelzāt? Man bija pierakstīts. (Starpsauciens.) Kristovska kungs, ja... Jā, šīs problēmas – tās nav šodien radušās. 15 gadus jūs esat pie varas, mīļie cilvēki!

Un es jums varu pateikt, kas notiks, visdrīzāk, kas notiks. Mēs uzvarēsim Rīgu, un mēs gada laikā pierādīsim jums, kā ir jāstrādā.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! To, ko es gribēju pateikt, esmu jau pateicis, tikai gribu komentēt dažas lietas. Tas, kas mani pārsteidza, – ka tas, kas izskanēja manā runā par īstiem faktiem, cipariem, “Rail Baltica” problēmām, kas ir īstas, “airBaltic” problēmām un daudz ko citu... Jūs neatnācāt... un neviens nepastāstīja, kāds tad ir plāns. Nu, ja ir šis plāns... un tiešām jums nav šī plāna. Tas ir viens.

Otrs. Es aicinu tomēr Jauno VIENOTĪBU nemelot. Liepiņa kungs! Es no šīs tribīnes pateicu, runa ir par birokrātu samazināšanu, un es... jūs to apskatieties stenogrammā. Es teicu: runa nav ne par skolotājiem, ne mediķiem, ne policistiem. Jūs atnākat un lasāt sagatavoto runu par to, ka Šlesers plāno viņus atlaist. Nemelojiet! (Starpsauciens.) Manā runā... runa ir par birokrātiju. Tās ir baltās ap-kak-lī-tes, kuru ir pārāk daudz, kuru ir par daudz. Tāpēc ka liela daļa ir jūsu saliktie cilvēki – tā ir šodien problēma. Skolotāji, mediķi...

Tas, ko teica Kristaps Krištopans, salīdzinot Latvijas ekonomiku ar Igauniju, tā problēma jau ir tiešām tāda: īsta nauda tiek ģenerēta privātajā biznesā, nevis valsts pārvaldē. Valsts pārvalde nepelna naudu. Viņi paņem no privātā sektora nopelnītos nodokļus un pārdala visās tajās darba vietās, kas ir radītas, ko valsts ir radījusi. Tiesneši, prokurori, uzraugi, kontrolieri... un tātad mēs gribam visu kontrolēt. A kurš strādās, draugi? Kurš strādās? Ja tur ir tā problēma? Ja mēs gribam visu kontrolēt, kontrolēt, kontrolēt? Nē, nu tad... mums ir princips tāds: ja tu gribi taisīt biznesu, liec kontrolieri par vadītāju. Ko darīs kontrolieris? Viņš to kompāniju piebeigs ļoti ātri.

Ģirt! Komentārs par tevis teikto. Saproti, runa jau... mans pārmetums nav par to, ka var atšķirties pārvaldes modeļi. Problēma ir tā, ka sešus gadus ne Rīgā, ne Ventspilī nav nekādas normālas pārvaldes. Šodien ir problēma... kas ir galvenais lēmumu pieņēmējs, piemēram, Rīgas brīvostā? Kas? Finanšu ministrijas ierēdņi! Ko viņi saprot no ostas biznesa? Es vienkārši saku – Finanšu ministrijas ierēdņi, kuri nulle ko kaut ko saprot, ir tie, kas pieņem lēmumus!

Kāpēc Liepājas modelis ir bijis veiksmīgs? Tāpēc, ka tur ir trīs puses. Un tā ir kā privātā un publiskā partnerība. Piemēram, ja Liepājā kāds privātais grib tajā speciālajā ekonomiskajā zonā būvēt rūpnīcu, viņš nesāks būvēt to rūpnīcu, pirms nevienosies ar pašvaldību un valsti par konkrēto infrastruktūru, kas ir vajadzīga, jo viņš nevar uzņemties atbildību par to. Viņš saka: “Es būvēšu rūpnīcu, a nebūs infrastruktūras.”

Es labi atceros... Kad es biju satiksmes ministrs, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, ostā, uzņēmēji teica: “Mēs esam uzbūvējuši noliktavas, mums solīja to un to, bet nav infrastruktūras – nav ne dzelzceļa, ne piestātnes. Mums solīja, neizdarīja.” Un tieši tāpēc tas ir vajadzīgs.

Tas viss murgs, ka tūlīt konkursa kārtībā mēs ostās iecelsim cilvēkus... Ko jūs varat konkursa kārtībā iecelt? Ja, piemēram, pašvaldība un valsts to neatbalsta, nekas nenotiek, jo ir lietas, kas ir saistītas ar infrastruktūru. Kā tu vari piebraukt pie ostas Rīgā, Ventspilī vai Liepājā, ja pilsēta to neatbalsta? Jūs saprotiet: nevar atraut vienkārši atsevišķi vienu projektu, jo tas viss ir saistīts ar loģistiku.

Tālāk tās visas runas... Klaipēda... ka viņiem tur arī nav tik labi. Klaipēda strādā veiksmīgi tāpēc, ka viņi ļoti ātri spēj pieņemt lēmumus. Tajā brīdī, kad pret Lembergu tika ieviestas sankcijas, kuras sagatavoja mūsu bāleliņi (tajos tekstos tas viss skaidri rakstīts)... Kur tajā brīdī aizgāja lielākā daļa kravu no Latvijas ostām? Uz Klaipēdu! Viņi berzēja rokas, tāpēc ka kuģniecības, kas operē... un tad, kad kāda valsts nonāk zem sankcijām, tās saka: “Nē, paldies, mēs nezinām, kas notiek.” It kā sankcijas bija domātas pret Ventspili, bet tas viss gāja...

Un tās izmaiņas, par kurām ir runa. Es varu piekrist tam, ko tu teici. Jā, lietas, kas ir saistītas ar karadarbību Ukrainā, ģeopolitiku, – tās ir ietekmējušas. Jautājums ir, kā mēs kara laikā, kurš joprojām turpinās Ukrainā, spējam risināt jautājumus? Kā mēs varam ātri pieņemt lēmumus? Tā ir tā galvenā lieta.

Tie pārmetumi: “Šlesers! Šlesers!” Es nekad neesmu bijis premjers. Es varu uzņemties atbildību tikai par to darbu, kuru esmu veicis. Manā laikā, kad es biju satiksmes ministrs, Latvijas ostās bija ap 70 miljoniem tonnu kravas. Ostas bija pārpildītas, bet skaidrs – ģeopolitika atkal... Bet es gāju, risināju, braucu... Mēs uz Ķīnu, Kazahstānu, daudz kur citur braucām, lai tas viss attīstītos. Bija darbs. Šodien pajautājiet, vai Briškens vai Švinka... kur viņi ir bijuši, ar ko runājuši? Runā par alternatīviem ceļiem, kā kravas vest uz ostām. Es saku: pasakiet, kā no Kazahstānas var atvest kravas? Kādā veidā? Un finālā tā kā karstu kartupeli... Tad likvidējiet to visu! Pasakiet, ka mēs visu to nozari veram ciet. Bet tā nezināšana daudzu gadu garumā, kas sākās jau pirms kara Ukrainā...

Un tagad, kas attiecas uz to, ka Šlesers vainīgs par to, par to... Es nepārmetu Jaunajai VIENOTĪBAI to, ka pasaulē sākās kovida krīze, nav pārmetumu. Es pateicu: ir zaudējumi “airBaltic” – apmēram 200 miljoni, kas ir saistīti ar kovidu, bet pārējais? Tagad kovida nav. Kāpēc mēs šodien ciešam zaudējumus “airBaltic” darbībā? Kāpēc mēs dotējam Tallinas un Viļņas lidostu? Kāpēc mēs dotējam šos pasažierus? Es uzdevu jautājumu.

Patiesībā es iedevu jums modeli. Ja tas rada zaudējumus, tad jālikvidē bāzes ārpus Rīgas. Mēs zinām: pat ja mēs dotēsim arī Rīgu, tad mērķis ir piesaistīt ārvalstu pasažierus, piesaistīt tūristus, lai viņi uz šejieni atlido, lai viņi iztērē naudu, lai mūsu ekonomikai labums. Ja kāds, piemēram, lido no Tallinas uz Amsterdamu vai uz Romu, kāds mums labums no tā visa... vai kāds no Romas atlido uz Tallinu? Mums nav... Ja tas būtu peļņu nesošs bizness, privāts... Okay, super, mēs varam aizsūtīt “airBaltic”, lai lido kaut vai starp Āfrikas valstīm, ja tur ir peļņa. Problēma, ka šie maršruti rada zaudējumus. Kāpēc satiksmes ministrs Briškens, kamēr bija ministra amatā, neko nerisināja šajā jautājumā? Tā ir atkal tā prakse – nepieņemt nekādus lēmumus! “Pieņemt zināšanai” – kā tas izskanēja šodien, saprotiet.

Un kas attiecas uz tām krīzēm... 2008.–2009. gads bija lielā pasaules finanšu krīze, kurai nav nekāda sakara ar Šleseru. Vienreiz jūs... kā saka, tas ir jāatceras, tā bija pasaules finanšu krīze, kad sabruka visa pasaule. Tas ir tā kā kovids. Un tagad kā Jaunā VIENOTĪBA: “Šlesers tur sagāza visu! Gāzi grīdā!” Manā laikā lidostas apgrozījums... iegūglējiet... no 2004. līdz 2009. gadam palielinājās par 700 procentiem. Par 700 procentiem! Līdz tam bija vidēji 3, 4, 5 procenti. Var teikt visu ko. Cik tagad ir pieaugums? Tas nebija dotējams bizness.

Saprotiet, galvenā lieta ir tāda, ka ir nepieciešams pieņemt lēmumus. Protams, ir kļūdas. Bez kļūdām neviens nav strādājis. Es jau nepārmetu par to, ka kāds pieņem kļūdainu lēmumu. Es runāju par to, ka lēmumi vispār netiek pieņemti. Tā ir tā galvenā problēma. Un gaidīt līdz nākamajām vēlēšanām tikai tāpēc, ka jums ir 50 balsis plus divi piepirktie deputāti... Nu kāpēc cilvēkiem ir jāmokās? Vai nu jūs nākat ar skaidru risinājumu...

Un es teikšu tā: labi, Jaunajai VIENOTĪBAI, skaidrs, ir jātur šī valdība. Tā ir viņu pēdējā cerība. Viss. “PROGRESĪVAJIEM” tā arī ir pēdējā cerība, jo nevienā citā valdībā jūs vairs nebūsiet. Viss. Game is over, “PROGRESĪVIE”.

Bet ZZS... draugi mīļie... šodien mēs nobalsojām par vienu prātīgu lēmumu, lai vismaz atjaunotu darbību Rīgas un Ventspils ostā. Tikko Auguļa kungs teica. Atgriežamies pie jautājuma pēc divām nedēļām... un nomainām šo valdību. Jūs dārgi samaksāsiet, jūs nepārvēlēs nākamajā Saeimā, ja jūs turpināsiet atbalstīt to visu.

Divas nedēļas pagaidīsim. Pēc divām nedēļām atgriežamies un demontējam šo valdību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Kā jau jūs labi redzat... jā, izklaidējošais saturs sit augstu vilni. Kā jūs redzat, šis demisijas pieprasījums ir Šlesera priekšvēlēšanu kampaņa. Šlesers pārmet valdībai un Siliņai dažādus grēkus. Tādēļ uzskaitīšu dažus faktus.

Pirms 14 gadiem... tieši ap šo laiku... 26. maijā Saeima lika šķēršļus krimināllietas, kurā bija iesaistīts Šlesers, izmeklēšanai. (Starpsauciens: “Ar ko beidzās?”) 28. maijā Zatlers atlaida Saeimu, jo nosodīja iejaukšanos izmeklēšanā un Šlesera piesegšanu. Savukārt pirms septiņiem gadiem tika publicētas “Rīdzenes” sarunas, kurās Šlesers teica šādu frāzi par medijiem (Starpsauciens: “Kurš ir dzirdējis tādu frāzi?”): “Ir vienkārši jāpārņem un jāuztaisa normāla vertikāle.” Uz to Vilis Krištopans atbildēja (Starpsaucieni.): “Tā kā Krievijā, teiksim.” Krievija ir pazīstama ar savu politbiznesu, kurā būšana pie varas nozīmē tikšanu pie naudas.

Šlesers politikā ir jau ļoti sen. Kāpēc Šleseram nepatīk Siliņa? Tāpēc, ka, kamēr viņa vada valdību, Šleseram ir grūti nodarboties ar politbiznesu.

Atgādināšu, ka Šlesera partijas valstij ir parādā 860 tūkstošus eiro. Rēzeknē Šlesers uzsācis sadarbību ar bijušo mēru Bartaševiču, kurš arī, pateicoties būšanai pie varas, nopelnīja savai ģimenei milzu naudu, bet pašu Rēzekni noveda līdz bankrotam un ieveda parādu jūgā 115 miljonu eiro apmērā. Pirms gada Siliņas valdībai bija jāglābj Rēzeknes iedzīvotāji, norīkojot pagaidu administrāciju, jo nedrīkstēja pieļaut Rēzeknes bankrotu. (Starpsauciens.) Arī tāpēc Šleseram un Bartaševičam Siliņas valdība nepatīk. Šie divi saimniekotāji, kuri spēj audzēt savu bagātību, tikai un vienīgi izmantojot to, ka ir pie varas, šobrīd vēlas gāzt esošo varu, kas stāv tam pretī.

Mēs varam kritizēt valdību, ka tā nav pietiekami efektīva, bet es zinu, ka šī valdība strādā sabiedrības labā. Mums ir jānovērš tādu personu, kuri vēlas atgriezt politbiznesu, tīklojumi.

Tādēļ es neatbalstu šo pieprasījumu un aicinu arī jūs neatbalstīt Šlesera politisko kampaņu un balsot “pret”, kolēģi.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto (Zālē troksnis.)... Kolēģi! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 45, atturas – nav. Lēmums noraidīts.

___

Kolēģi, ir iesniegti seši jauni deputātu pieprasījumi.

Deputāti Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Jānis Vitenbergs, Edmunds Teirumnieks un Jurģis Klotiņš iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par iesniegtajiem priekšlikumiem Izglītības likumā, kas paredz izglītības ieguves formas pieejamības ierobežošanu pamatizglītības pakāpē 1.–6. klašu skolēniem”.

Vārds motivācijai deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

I. Indriksone. Mēs šajā zālē nereti spriežam par skaitļiem, budžeta ailītēm, procentiem, pienākumiem, taču šodien... par bērniem, par viņu drosmi, trauslumu un tiesībām mācīties tur, kur viņi spēj augt.

Tādēļ aicinu uz mirkli pacelt acis no saviem dokumentiem un domās ieraudzīt skolēnu sejas, šo mazo skolēnu sejas, kuri, iespējams, mācās tālmācībā. Vienā ekrāna pusē sēž latviešu puisītis no Bostonas, otrā – bērns no Leišmalītes, kam smaga saslimšana neļauj būt klasē, un blakus – mazais rīdzinieks no Āgenskalna, kas katru rītu agri ceļas, lai dotos uz ledus halli sportot un attīstīt savu talantu. Un vēl kaut kur – mazais nākotnes lauku viensētas zemnieks, kuram līdz tuvākajai skolai ir jāpavada ceļā vairāk nekā stunda. Šo bērnu – no 1. līdz 6. klasei – ir vairāk nekā tūkstotis.

Kopumā pamatskolas programmās tālmācībā mācās ap trīs ar pusi tūkstošiem bērnu. Trešdaļa dzīvo ārvalstīs. Katrs piektais cietis no mobinga. Liela daļa – ar nopietniem veselības traucējumiem. Tās nav emocijas, tie ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta dati. Vai tiešām mēs esam gatavi viņiem pateikt: atgriezies klātienē vai atrodi sev citu valsti?

Ministrija rosina līdz 2028. gadam slēgt tālmācības durvis 1.–6. klasei, nosakot tikai dažus šaurus izņēmumus. Pamatojums ir eksāmenu rezultātu statistika – tie esot zemāki nekā klātienē, un bērniem trūkstot sociālās vides. Taču mēs gribam pamatotas, datos un pierādījumos balstītas atbildes uz jautājumiem.

Vai zemāki rezultāti ir izglītības formas vaina vai atsevišķu skolu kvalitātes vaina? IKVD ziņojumā lasām, ka tur, kur ir nodrošināti atbalsta pasākumi un konsultācijas, eksāmenu rezultāti neatpaliek no klātienes skolu rezultātiem. Kā dārzu neizrauj saknē pāris sausu smilgu dēļ, tā izglītības formu neiesloga dažu nekvalitatīvu skolu dēļ.

Kā mērīts sociālās izolācijas risks? Vai tas ir izmērīts? Dažs bērns klasē bailēs klusē, bet attālināti uzdrošinās runāt. Visi nav vienādi.

Kāds ir sociālekonomiskās ietekmes aprēķins? Cik ģimeņu būs spiestas mainīt dzīvesvietu, darbu, varbūt valsti?

Cik ilgs būs to bērnu izglītības pārtraukums, kuri slimības dēļ pavasarī nevarēja būt klasē, bet rudenī vairs nedrīkstēs būt tālmācībā?

Mēs neprasām atstāt sistēmu nekontrolētu. Mēs prasām kvalitāti, skaidrus kritērijus, stingrāku akreditāciju, pedagogu profesionālo pilnveidi...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone.... regulāras pārbaudes.

Tieši tāpēc neslēgsim tālmācību 1.–6. klasei! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Svetlana Čulkova, Aleksejs Rosļikovs, Igors Judins, Jekaterina Drelinga, Iļja Ivanovs, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Amils Saļimovs un Viktors Pučka iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par kustību ierobežošanu robežkontroles punktos”.

Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Edgars Putra, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Lauris Lizbovskis, Česlavs Batņa un Māris Kučinskis iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamajiem valsts papildus nepieciešamajiem ieguldījumiem AS “AirBaltic””.

Vārds motivācijai deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi! Tikai dažas minūtes, kamēr vēl neesam aizmiguši. Šis jau ir otrais pieprasījums par “airBaltic”. Mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu, pieprasījums Ministru prezidentei nav vienkārši juridiski tehnisks jautājums par kādu uzņēmumu. Tas ir jautājums par atbildību, par to, vai viena no valsts augstākajām amatpersonām izprot, ka runa ir par sabiedrības naudu, par to, vai Latvijas cilvēkiem, nodokļu maksātājiem, ir tiesības saņemt skaidras atbildes, nevis klusēšanu, neskaidrus solījumus... it kā kaut kā rīkotos.

Jau neskaitāmas reizes esam dzirdējuši valdību sakām: tas ir neatliekami, tas ir stratēģiski, tas atmaksāsies. Kur ir pierādījumi šādas taktikas pareizībai? Kur ir veiktais audits? Kur ir izvērtējums? Kur ir valdības kā akcionāru “airBaltic” padomē, valdē uzdotais izpildāmo uzdevumu saraksts? Mēs jau esam ieguldījuši vairāk nekā 400 miljonus eiro, un tagad medijos parādās 100 miljoni, 150... kāda starpība, kaut kādi miljoni. Tanī pašā laikā tie nav tikai cipari. Mūsu budžets ir kā caura zeķe. Mēs varētu ieguldīt demogrāfijas jautājumu risināšanā, bāzes pensijas ieviešanā Latvijā, valsts aizsardzībā, kaut vai samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, kas būtu reāls atbalsts katrai ģimenei.

Tajā pašā laikā pat ne ar mikroskopu nav redzamas un sabiedrībai pieejamas jelkādas atskaites. Slepenības karogs pāri visam.

Nav skaidri un saprotami izklāstīta “airBaltic” attīstības stratēģija, nav ne valdības, ne Satiksmes ministrijas skaidrojuma, kāpēc mēs atliekam IPO, kāpēc nevaram to izdarīt šodien. Principā atgriežamies tanī pašā pagājušā gada maijā, kad emitējām obligācijas... gandrīz situācijā pirms bankrota.

Tāpēc mēs uzdodam šos jautājumus un gribam saņemt atbildes. Tāpēc... ar pilnām tiesībām... ir deputātu jautājumi. Kur ir rezultāti? Kur ir jaunais redzējums pēc jaunā 4 × 4 plāna? Ir jautājumi gan par IPO, gan par finansējumu. Vēl šodien Valsts kontroles ziņojums par “airBaltic”... ka nav pārredzams...

Mēs uzskatām, ka Ministru prezidentei ir jāuzņemas atbildība un jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Nodokļu maksātāju nauda nav ne valdības, ne ministru privātā kase. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, un nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kas notiek ar “airBaltic”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Edgars Putra, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis un Juris Viļums iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Ministru kabineta rīcību saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” īstenošanu”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es jau daudz pastāstīju par “Rail Baltica”, debatējot par premjeres demisijas pieprasījumu. Piebildīšu klāt.

Mums nav sniegta skaidra informācija, lai mēs varētu lemt objektīvi par nākamā gada budžetu, kurā ir īpaši svarīgi punkti. Šobrīd būvprojekti ir... divreiz pagarināt termiņu, kas nozīmē, ka simtprocentīgi nebūs iespējams nekādus Eiropas līdzekļus izmantot projektēšanai. Rezultātā, ja nav projektu – nav iespējams būvēt, nav iespējams būvēt – nav iespējams apgūt līdzekļus, kas stāv kontā. Tam visam ir derīguma termiņš. Tādā veidā mēs nopietni apdraudam... šī nauda tiks pazaudēta.

Ir jāsaprot, kādā veidā tas tiks plānots budžeta kontekstā, kāpēc tas nav iekļauts un kādā veidā un kur jūs taisāties rast finansējumu, lai realizētu pirmās fāzes, ko jūs esat apņēmušies līdz 2030. gadam... ir saistības pret Igauniju un Lietuvu. Nav projekta – nav būvniecības.

Gribu vēl piebilst, ka ir konkrēti termiņi... 1. martā bija jābūt Satiksmes ministrijas ziņojumam, kura nav. Lēmums, ko jums stāsta, par to, ka ir viens sliežu ceļš, nav pieņemts. Valdība tādu lēmumu nav pieņēmusi, vismaz nekur nav atrodams tāds dokuments. Nav nekādas skaidrības. Ir apturēta projektēšana, un nav nekādas skaidrības. Nav dots uzdevums, nav pat izvēlēts, kurš to varētu veikt. Tam visam ir laika rāmis. Tas laika rāmis ir kritiski tuvu.

Nav arī skaidrības... jo pirmajā fāzē ir ielikts Salaspils terminālis. Tas ir domāts militārajai mobilitātei. Nav nekādas informācijas par šī termināļa finansēšanas avotu. Lai jūs saprastu – tas ir 18 metru augstumā, sešstāvu mājas augstumā, lai varētu pārklāties ar “Vivi” vilcienu. Ne risinājuma, ne tāmes... nekā tamlīdzīga nav.

Ir vēl būtiskāka problēma, kura ir jārisina jau tagad, jūnijā. Uzņēmumā “RB Rail” ir 179 darbinieki, tā gada budžets ir 37,9 miljoni gadā bez PVN. Latvijai ir jāsedz 33 procenti. Šogad beidzas viss Eiropas Savienības finansējums, tātad ar nākamā gada 1. janvāri šīs izmaksas gulstas uz trīs dalībvalstīm, PVN simtprocentīgi gulstas uz Latviju. Lēmumi ir jāpieņem savlaicīgi, jo ir saistības gan ar personām, gan līgumiem, gan pārējo, kas nav izbeidzams vienas dienas laikā, tāpēc šīs lietas... vai nu tās ir paredzētas budžetā, vai nav. (Starpsauciens.)

Tas arī viss par šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Edgars Putra, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis un Juris Viļums iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par situāciju siltumapgādes jomā”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Šis ir par ārkārtas situāciju, kāda ir izveidojusies siltumenerģijas tirgū. Gadiem nav risināts... un šobrīd ir samilzis vēl vairāk.

Valsts... katrs no jums, jūsu mājsaimniecība, esat samaksājis tūkstoš eiro no mājsaimniecības OIK maksājumā... visus iepriekšējos gadus. Valsts ir devusi gan akceptu, gan atbalstu investēt termoelektrostacijās 800 miljonus, lai būtu koģenerācijas režīms, tātad lēts siltums un lēta elektrība. Kas notiek šodien? TEC strādā kondensācijas režīmā. Tātad visas tās investīcijas, ko jūs veicāt, katrs no jums samaksājāt, netiek liktas lietā, kas savukārt ir pārkāpums pret energodirektīvu, jo atlikuma siltumam un atbalstam ir jābūt izmantotam. Ja tas nav izmantots, nedrīkstēja pielietot atbalstu.

Četros gados 108 miljoni eiro ir izpūsti gaisā. Pagājušogad vien... to nesaku es, to saka “Latvenergo”... pagājušogad vien siltuma apjoms, kas tika izpūsts gaisā, ir 180 tūkstoši megavatu, praktiski Jelgavas dzīvojamā... siltuma daudzums par velti... visu Jelgavu varēja par velti apkurināt. (Starpsauciens: “Visu gadu?”) Jā, visu gadu. Tas nozīmē brutālu ne tikai enerģētisko izšķērdību, bet arī kaitējumu klimatam un finansiālus zaudējumus. Šāda darbība arī pārkāpj Eiropas energoefektivitātes regulas prasības.

Tā kā Ekonomikas ministrija praktiski ir tā, kas ir kapitāla daļu turētāja “Latvenergo”, tātad TEC, un vienlaikus ir 49 procentu kapitāla daļu turētāja “Rīgas siltumā”, un atbild par to, kas notiek “Rīgas siltumā”... šīs lietas ir pilnībā nesakārtotas. Mums ir jāzina, kāpēc netiek izmantots “Latvenergo” TEC-2 radītais siltums... pūsts gaisā... cik lieli ir valsts un sabiedrības fiskālie zaudējumi, ko rada šī neefektivitāte. Kā tas ir iespējams, ka Rīgā siltumenerģijas tarifs ir augstāks nekā Viļņā, lai gan mums bija jābūt par 30 procentiem zemākam, jo mums ir elektrības ražošana, kas dod siltumu? Viļņā tādas nav.

Visbeidzot – cik miljonu eiro ir pārmaksājuši Rīgas iedzīvotāji šīs nesaimnieciskās rīcības dēļ? Jo ir ieviests... siltumā... jaudas ir par daudz, un konkrēti uzņēmēji pelna 10 centus... zem tarifa.

Un vēl viens fakts... vēl viens fakts – “Rīgas siltums” iepērk siltumenerģiju par 76,10 eiro... pašu siltumenerģiju... un pārdod rīdziniekiem galaproduktu par 74... tātad iepērk dārgāk... tikai siltumu... plus vēl visi izdevumi... un pārdod lētāk, tātad konkrēti rada finansiālos zaudējumus uzņēmumam. Tas var novest “Rīgas siltumu” pie milzu finansiālām problēmām.

Šis pieprasījums ir ļoti leģitīms. Mēs gribam dzirdēt atbildes – kāpēc?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Juris Viļums, Jānis Dombrava, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore, Jurģis Klotiņš, Linda Matisone, Raivis Dzintars un Česlavs Batņa iesnieguši pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par latgaliešu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos”.

Vārds motivācijai deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Godātie kolēģi! 23. maijā “Latvijas Televīzijas” priekšvēlēšanu debašu raidījumā “Izvēlies nākotni!” piedalījās Rēzeknes valstspilsētas domes deputātu kandidātu sarakstu pārstāvji, un debašu laikā raidījuma vadītājs Guntis Bojārs kandidātiem uzdeva jautājumu par to, kā tiks veicināta latgaliešu valodas popularizēšana. Brīdī, kad deputāta amata kandidāts Andris Morozovs sāka atbildēt latgaliešu valodā, vadītājs viņu pārtrauca un lūdza runāt latviski.

Ir jāatzīst, ka šinī gadījumā ir pārkāpti (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Teirumnieks.... ir pārkāpti vairāki likumi: Valsts valodas likums, Latviešu vēsturisko zemju likums, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Šajos likumos, ja skatāmies kopumā, ir paredzēts veicināt latgaliešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, turklāt ir paredzēts, ka “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijai” programmas jāveido valsts valodā, tai skaitā latgaliešu valodā.

Ar šo deputātu pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei tiek lūgts skaidrot, kā norisināsies likumu normu izpilde, kas tiks darīts, lai šāda situācija neatkārtotos.

Nedaudz paturpinot. Pēc būtības ļoti aktīvi reaģēja arī Mediju politikas apakškomisija, un šobrīd jau ir paredzēts, ka nākamajā trešdienā būs Latgales apakškomisijas un Mediju politikas apakškomisijas kopsēde. Aicinām SEPLP, Kultūras ministriju un pārējos kolēģus iesaistīties un rast skaidrojumu sabiedrībai, kāpēc notiek šāda attieksme pret latviešu valodu, kuras sastāvdaļa ir arī latgaliešu valoda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus. Vēl ir palikusi atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Mārča Jencīša, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas un Kristapa Krištopana jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par Ministru kabineta noteikumu projekta “Minimālās kiberdrošības prasības” 94. punktu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas un Kristapa Krištopana jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par plānotajiem taupības pasākumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 29. maijā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par pacientu interesēm”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Zandai Kalniņai-Lukaševicai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Godātie kolēģi! Ir reģistrējušies 74 deputāti. Nav reģistrējušies 26 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Oļegs Burovs, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Felss, Jānis Grasbergs, Jefimijs Klementjevs, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Linda Liepiņa, Antoņina Ņenaševa, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Jana Simanovska... Jana ir, Jānis Skrastiņš, Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Ričards Šlesers, Ilze Vergina un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 29.05.25 09:14 Balsojums 1
Par - 33, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (949/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 29.05.25 09:20 Balsojums 2
Par - 21, pret - 13, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā (955/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 29.05.25 09:21 Balsojums 3
Par - 35, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (958/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 29.05.25 09:22 Balsojums 4
Par - 34, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (959/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 29.05.25 09:25 Balsojums 5
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (938/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 09:25 Balsojums 6
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (938/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 09:26 Balsojums 7
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (938/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.05.25 09:39 Balsojums 8
Par - 28, pret - 33, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:03 Balsojums 9
Par - 32, pret - 8, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:06 Balsojums 10
Par - 66, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:07 Balsojums 11
Par - 66, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (850/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:08 Balsojums 12
Par - 67, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (851/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:09 Balsojums 13
Par - 68, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (852/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:24 Balsojums 14
Par - 28, pret - 8, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:26 Balsojums 15
Par - 13, pret - 15, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:27 Balsojums 16
Par - 21, pret - 15, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 10:29 Balsojums 17
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 29.05.25 11:09 Balsojums 18
Par - 11, pret - 33, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 11:16 Balsojums 19
Par - 25, pret - 14, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 11:17 Balsojums 20
Par - 51, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 11:18 Balsojums 21
Par - 62, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.05.25 11:19 Balsojums 22
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (774/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.05.25 11:21 Balsojums 23
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (870/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.05.25 11:24 Balsojums 24
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (728/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 11:34 Balsojums 25
Par - 11, pret - 18, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (829/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 11:35 Balsojums 26
Par - 75, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (950/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 11:37 Balsojums 27
Par - 67, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (881/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.05.25 11:38 Balsojums 28
Par - 66, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (881/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.05.25 11:53 Balsojums 29
Par - 60, pret - 8, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (881/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.05.25 11:55 Balsojums 30
Par - 68, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (881/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.05.25 12:03 Balsojums 31
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (869/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.05.25 12:07 Balsojums 32
Par - 1, pret - 32, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (943/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:08 Balsojums 33
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (953/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:08 Balsojums 34
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (953/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:19 Balsojums 35
Par - 44, pret - 29, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ostu likumā (944/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:20 Balsojums 36
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ostu likumā (944/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:22 Balsojums 37
Par - 29, pret - 42, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.06.2025. Grozījumi Ostu likumā (944/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 29.05.25 12:23 Balsojums 38
Par - 29, pret - 27, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (945/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:26 Balsojums 39
Par - 78, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (908/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:30 Balsojums 40
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (908/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.05.25 12:31 Balsojums 41
Reģistrējušies - 82.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 29.05.25 16:21 Balsojums 42
Par - 31, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (720/Lm14)

Datums: 29.05.25 16:41 Balsojums 43
Reģistrējušies - 74.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

29.05.2025.

09.00

11.00

13.30