Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2025. gada 22. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 22. maija kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uldis Augulis, Līga Kozlovska, Didzis Zemmers, Gunārs Kūtris, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Harijs Rokpelnis un Oļegs Burovs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uldis Augulis, Līga Kozlovska, Didzis Zemmers, Gunārs Kūtris, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Harijs Rokpelnis un Oļegs Burovs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jurģis Klotiņš, Jānis Grasbergs, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par valsts naftas produktu drošības rezervju iegādi no ASV un citām NATO dalībvalstīm”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pirms mazliet vairāk nekā nedēļas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ilgi gaidīto ostu reformu. Šī reforma bija viena no šībrīža satiksmes ministra Ata Švinkas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Kaspara Briškena prioritātēm, un šī valdība ir izdarījusi to, ko ilgi centās, bet nespēja izdarīt iepriekšējās valdības un iepriekšējie satiksmes ministri.

Lai arī plašākā sabiedrībā ostu reformas jautājums neizraisa tik lielu interesi, šajā zālē sēdošie labi apzinās šīs reformas nepieciešamību un nozīmi. Latvijas trīs tā sauktās lielās ostas vienmēr ir bijušas saimnieciski un politiski pielādētas. Tāpēc nav šaubu, ka redzēsim Saeimā lielu aktivitāti ap šo jautājumu.

Gatavojot ostu reformu, “PROGRESĪVIE” izvirzīja vairākus sasniedzamos mērķus. Mēs vēlamies, lai ostas ir labi pārvaldītas, tieši tāpēc Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu ieviest vienotu pārvaldības modeli, kas paredz izveidot ostas padomi, kurā divus pārstāvjus izvirza valsts un divus – pašvaldība. Ir būtiski, ka valsts uzņemas lielāku atbildību par ostas darbību un attīstību, tāpēc padomes priekšsēdētājs būs pārstāvis, ko izvirza Satiksmes ministrija. “PROGRESĪVIE” vēlas, lai ostu pārvaldība tiek depolitizēta, tāpēc gan padomes locekļi, gan ostas pārvaldnieki tiks atlasīti atklātā konkursā. Mēs zinām, ka daudzus profesionāļus atbaida saistība ar partijām un politiku. Viņi nepieteiksies vadīt ostas, ja turpināsies ierastā kārtība.

“PROGRESĪVIE” ostu reformā vēlas izdarīt to pašu, ko panāca Rīgā, – atklāti konkursi uz augstiem amatiem bez politiķu iejaukšanās. Ikviens no mums zina, cik svarīga ir uzņēmēju pārstāvniecība ostu darbības un attīstības jautājumos. Tomēr tikpat svarīgi, ka šī pārstāvniecība ir pēc iespējas plaša un demokrātiska. Tāpēc ir piedāvājums veidot ostas sadarbības padomi, kurā tiks pārstāvēti ostas lietotāji, tostarp stividorkompāniju un regulāro līniju operatoru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem. Mēs uzskatām, ka šī reforma ir uzņēmēju interesēs un viņiem beidzot būs iespēja savas intereses aizstāvēt pienācīgi.

Visbeidzot šis likumprojekts paredz arī izmaiņas mazo ostu pārvaldībā. Lai gan Saeima jau pirms kāda laika atvēra šo jautājumu, tomēr bija būtiski sagaidīt pilnu reformas piedāvājumu, lai nepieciešamās izmaiņas arī mazajās ostās varētu aplūkot sistemātiski. Tāpēc piedāvājums samazināt maksimālo valdes locekļu skaitu līdz pieciem ir saglabāts arī esošajā likumprojektā un var tikt vērtēts kontekstuāli ar izmaiņām tā saukto lielo ostu pārvaldībā.

Kolēģi, saprotot šī jautājuma nozīmi, aicinu uz izsvērtu un pārdomātu politisko diskusiju, kas ir virzīta uz kopīgām Latvijas interesēm, nevis šaurām un individuālām interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Līgas Kozlovskas, Didža Zemmera, Gunāra Kūtra, Gundara Daudzes, Augusta Brigmaņa, Anitas Brakovskas, Ligitas Ginteres, Harija Rokpeļņa un Oļega Burova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Mums šodien dienaskārtībā ir priekšlikums... runāšu atklātu valodu... man par šo priekšlikumu, atklāti sakot, ir kauns. Es nejūtos labi, ka man no šīs tribīnes ir jākritizē koalīcijas partneri, bet sirdsapziņa neļauj rīkoties citādi. Ļoti labi saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks un katra partija to izmanto, lai aktualizētu sev svarīgus jautājumus, un dažreiz rīkojas vairāk pēc virsrakstiem nekā pēc būtības, tomēr šie priekšlikumi nav nekas cits kā priekšvēlēšanu populisms.

Zināt, ko es vakar darīju, kad iepazinos ar šo ZZS izveidoto likumprojektu? Es rūpīgi izgāju cauri katrai ZZS politiskajai programmai, kas ir iesniegta pašvaldību vēlēšanās, – katrai! Un tādu ir tiešām daudz. Es rūpīgi meklēju, vai kāds no sarakstiem ir atzīmējis, ka netradicionāli dievnami būtu problēma, kas jārisina ar pašvaldību referendumiem, un rezultāts ir tāds, ka neviens no šiem sarakstiem pat ne tuvu nepiemin šo kā problēmu.

Interesanti, ka neviens no sarakstiem – labojiet, ja es kļūdos! – pat neizceļ pašvaldību referendumus kā īpaši atbalstāmu instrumentu. Visinteresantākais ir ZZS Ventspils novada programmā rakstītais: “sadarbosimies ar visām reliģiskajām konfesijām”. Tāpēc patiess ir mans pārsteigums redzēt šodien šādus priekšlikumus Saeimas deputātu dienaskārtībā.

Iemesls, kāpēc nevienā no šīm programmām nav atrodams pilnīgi nekas par netradicionāliem dievnamiem, ir tas, ka šī nav problēma. Populisms izpaužas tajā, ka ir mēģinājums radīt šo problēmu. Tas ir tieši tas, ko darīja Nacionālās apvienības mēra kandidāts Rīgā un ko šobrīd diemžēl dara mani koalīcijas partneri Saeimā, ar kuriem līdzšinējā sadarbība kopumā ir bijusi profesionāla un korekta. Tomēr pat Nacionālā apvienība savā Rīgas programmā nav iekļāvusi tēmu par mošeju vai citu reliģisko celtņu būvniecības aizliegumu, ierobežošanu vai kontroli.

Kolēģi, mēs Saeimā ārkārtīgi daudz laika veltām etnisko jautājumu risināšanai, kas pārsvarā ir lietderīgi tikai Saeimas deputātiem, bet vismazāk –pašiem iedzīvotājiem. Aicinu Saeimu nenodarboties ar mākslīgi izveidotiem jautājumiem, virsroku ņemot emocijām, nevis atbildīgam un samērīgam tautas kalpu darbam.

Zīmīgs ir anotācijā minētais, ka šie priekšlikumi mazinās reliģisko spriedzi saistībā ar tādu ēku būvniecību, kas neatbilst kristīgajām vērtībām. Lai arī neesmu kristīts, tomēr savā akadēmiskajā karjerā diezgan daudz mācījos par kristietības vēsturi, un būtu kauns aizmirst tos vēstures posmus, kuros kristietība nozīmēja reliģisku toleranci, reliģiskās daudzveidības svinēšanu, savstarpējo sadarbību un cieņu. Mācīsimies no tām sabiedrībām, kurās dažādas reliģijas pastāv līdzās bez spriedzes un bez naida!

Aicinu Saeimas deputātus šo un arī nākamo likumprojektu nenodot komisijai un veltīt laiku lietderīgākām diskusijām, piemēram, par pārtikas cenām. ZZS ekonomikas ministrs sabiedrībai solīja samazināt cenas pat līdz 20 procentiem (Starpsaucieni.), tomēr kopš tā brīža cenas ir tikai cēlušās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteicies deputāts Uldis Augulis. (Starpsaucieni.)

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Šuvajeva kungs runāja par sirdsapziņu, un Šuvajeva kungs ar šo likumprojektu ir iepazinies tikai vakar. Šo jautājumu mēs koalīcijā aktualizējām jau janvārī. (Starpsaucieni.) Man ir jautājums: vai tiešām no janvāra jūs nevarējāt šajā jautājumā iedziļināties un to izanalizēt? (Starpsauciens.)

Mēs izgājām cauri... anotācijā mēs skaidri norādījām, ka vietējās pašvaldības, vietējie iedzīvotāji, paši ir tiesīgi izlemt. Man liekas, augstākajai varai beidzot ir jānolaižas līdz cilvēkiem un jādod vietējās pašvaldībās cilvēkiem iespēja pašiem lemt, kas un kādā veidā notiek viņu teritorijā. (Starpsauciens.) Nav jākaunas, tas nav priekšvēlēšanu populisms. Manuprāt, tas ir tikai un vienīgi saprātīgi.

Parādīšu SKDS veiktu aptauju (Rāda izdruku.)... gan Latvijas Republikas pilsoņi, gan LZS biedri... mēs redzam viennozīmīgu pārsvaru tam, ka šāds risinājums ir nepieciešams. Šeit nav aizlieguma, šeit ir iespēja cilvēkiem pašiem noteikt, ko un kādā veidā viņi grib redzēt savā teritorijā. Manuprāt, šī ir iespēja reāli dzīvē... noteiktos apstākļos iedarbināt tādus pašvaldību referendumus, kādi ir Šveicē un citur pasaulē. Kāpēc mēs negribam dot saviem iedzīvotājiem iespēju lemt katrā konkrētā teritorijā?

Cienītie kolēģi, aicinu atbalstīt šo un nākamo likumprojektu, nododot izskatīšanai komisijā, lai mēs varētu tos izvērtēt un pieņemt pareizus lēmumus. Kolēģi, aicinu būt kā valstsvīriem, kā valstssievām un atbalstīt šo un nākamo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Līgas Kozlovskas, Didža Zemmera, Gunāra Kūtra, Gundara Daudzes, Augusta Brigmaņa, Anitas Brakovskas, Ligitas Ginteres, Harija Rokpeļņa un Oļega Burova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Andrejs Ceļapīters, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par nekavējošu valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu par 30 %”.

Viens deputāts ir pieteicies...

Runāt “par” pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir pagājuši jau vairāk nekā divarpus gadi, kopš strādā šī Saeima, un 15 gadi, kopš valsti vada VIENOTĪBA. Ko mēs dzirdam? Ir aicinājums izveidot darba grupu, ekspertu grupu, kas meklēs iespējas samazināt izmaksas par 5 procentiem... valsts aparātu samazināt par 5 procentiem.

Tātad pēc 15 gadiem, kad esam uzblīduši līdz vājprātam – valsts aparāts ir kļuvis aizvien lielāks un lielāks... laikā, kad gadā nomirst 30 tūkstoši cilvēku, pagājušogad piedzima tikai 12 500 bērnu, šajā gadā ir uzstādīts jauns dzimstības antirekords – vēl mīnus 15 procenti, katru mēnesi dzimst mazāk nekā tūkstoš bērnu, šogad dzimstība varētu būt nokritusies līdz 10 tūkstošiem... Astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito gadu sākumā bija ap 40 tūkstošiem piedzimušo bērnu. Bērni nedzimst, cilvēki izmirst, bet ierēdņu skaits kļūst aizvien lielāks.

Jautājums ir ārkārtīgi vienkāršs: vai ierēdņi, ko VIENOTĪBA ir salikusi pa šiem gadiem dažādos amatos, paši sevi reformēs un atlaidīs? Nē, tā tas nebūs. Tieši tāpēc šodien Saeimai, kas pārstāv tautas intereses, ir skaidri jāuzdod valdībai attiecīgi ātri nākt ar risinājumu un samazināt valsts pārvaldi par 30 procentiem.

Mums šobrīd ir apmēram... valstī ir institūcijas, struktūras, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, kā Valsts kontrolieris teica, ir sešas institūcijas, kas ar to nodarbojas. Nav runa par lineāru cilvēku un ierēdņu atlaišanu, runa ir par to, ka sešu iestāžu vietā vajadzētu izveidot tikai vienu. Tātad no sešām valdēm, sešiem direktoriem paliktu tikai viena valde un viens direktors. Jā, mēs varētu viņiem papildus iedot cilvēkus, resursus, bet kopumā tas samazinātu... sešu ēku vietā būtu tikai viena ēka... katram valdes loceklim noteikti vēl ir automašīna... jūs saprotat?

Pašreiz, ja gadījumā ierēdņi negrib sevi atlaist tikai tāpēc, ka labi jūtas, viņiem labas algas, nejuta nekādas krīzes... Līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi, lai Saeima skaidri uzdotu valdībai rīkoties – samazināt izdevumus, samazinot valsts pārvaldi.

Godājamie kolēģi, atlaižot 30 procentus, mēs pat nesajustu, ka kaut kā pietrūkst. Vienkārši ir ārkārtīgi svarīgi saprast... tāpēc ka tie konsultanti ir birokrāti. Mēs runājam par ministriju samazināšanu, par ko runā jau valdības... Nu izdariet, apvienojiet kādas ministrijas! Izdariet vismaz kaut ko līdz vēlēšanām, parādiet konkrēti!

Tāpat Sabiedrības integrācijas fonds. Ko šis fonds ir saintegrējis pēdējo 30 gadu laikā? Mēs redzam, kas notiek valstī... cik naudas tiek tērēts, lai uzpirktu privātos medijus caur Sabiedrības integrācijas fondu. Priekš kam tiek maksāti miljoni privātajiem medijiem? Priekš kam?! Godājamie kolēģi, tā ir naudas izšķērdēšana, tā ir korumpēšana. Jūs korumpējat privātos medijus. Tajā laikā, kad bija kovids, es mēģināju kā privātpersona slēgt līgumus ar šiem medijiem, viņi teica: “Mēs nevaram ņemt no tevis naudu, jo tad mēs pazaudēsim valdības naudu.” Valdība, ko vadīja Kariņš. Tāda ir realitāte. Tāda ir realitāte – viņi ir nopirkti. Šodien apskatieties privātajos medijos, radio – Sabiedrības integrācijas fonds apmaksā tādu ziņu dienestu un tādu ziņu dienestu. Tam visam aiziet miljoni. Un mēs turpinām aizņemties apmēram divus miljardus eiro katru gadu.

Šogad ārējais parāds ir 21 miljards, mēs maksāsim vairāk nekā pusmiljardu tikai procentu maksājumos, mūsu bērniem un mazbērniem tas būs jāatdod. Finanšu ministrija pateica, ka nākamgad būs jāmaksā 630 miljoni procentu maksājumos. Dārgie draugi, kur ir ienākumi? Nu tad viena lieta... ja jums nav prāta, kā valstij palielināt ieņēmumus, tad vismaz samaziniet tos, atlaidiet beidzot tos savus ielikteņus, kas sēž un neko nedara!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par 10 149 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā!” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatīsim šodienas sēdē.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par 10 652 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju bez vēja parkiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatīsim šodienas sēdē.

___

Deputātu Artūra Butāna, Raivja Dzintara, Uģa Mitrevica, Jurģa Klotiņa, Jāņa Grasberga, Edmunda Teirumnieka, Edvīna Šnores, Jāņa Dombravas, Ilzes Indriksones un Jāņa Vitenberga iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par valsts naftas produktu drošības rezervju iegādi no ASV un citām NATO dalībvalstīm”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsaucieni.) Deputātiem ir iebildumi. Ja ir iebildumi, mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, cienītās dāmas, godātie kungi! “Nacionālā apvienība” vēlas uzsvērt, ka Latvija ir spērusi lielus soļus, lai kā viena no pirmajām Eiropā atteiktos no Krievijas gāzes, kā arī Nacionālās apvienības... laikā Ekonomikas ministrijā pieņēmām būtiskus lēmumus, lai valsts savas stratēģiskās naftas rezerves glabātu Latvijā. Pirms tam Latvijas rezerves tika glabātas ārpus Latvijas teritorijas.

Šobrīd, kad notiek pāreja uz jauno stratēģisko rezervju glabāšanas modeli, vēlamies rosināt Ministru kabinetam – šajā gadījumā konkrēti premjerei – nākt ar politisku uzstādījumu šīs stratēģiskās rezerves (gan gāzes, gan naftas rezerves) primāri iegādāties no Amerikas Savienotajām Valstīm un no citām NATO dalībvalstīm. Uzskatām, ka, mainoties ģeopolitiskajai “ainavai”, enerģētikas sektors nav tikai ekonomikas ministra jautājums. Uzskatām, ka tas ir arī ārpolitikas un drošības jautājums, jo šīs piegādes ir saistītas ar piegāžu ķēžu drošību un ar signālu mūsu stratēģiskajiem partneriem, no kā tad Latvija rezerves iegādāsies.

Līdz ar to rosinām, lai Ministru prezidente noteic, ka gan kapitālsabiedrības, kas iegādājas gāzi... gan arī naftas rezerves tiek pirktas no Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem NATO partneriem, jo enerģētika, drošība un ārpolitika šobrīd ir nesaraujami jēdzieni. Aicinām to ieviest attiecībā uz turpmākajiem iepirkumiem jau no šī gada.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šī ir tā reize, kad manas domas un sajūtas ļoti saskan ar “Nacionālās apvienības” domām un sajūtām. Tas, ko viņi ar šo lēmuma projektu rosina, – tās visas ir pareizas lietas. Es pieņemu, ka daudziem par pārsteigumu man jāatklāj, ka patiesībā šādi jau notiek. Šobrīd šīs lietas mūsu ekonomikas ministra vadībā tiek īstenotas, iespējams, ne tik raitā solī, kā gribētos, jo tas viss kaut kādā mērā ir arī naudas jautājums, tomēr ir labas lietas, kas virzās tieši šajā virzienā. Tādēļ es domāju, ka lemt par šādu lēmuma projektu nākamajā Saeimas sēdē būtu nepamatoti, tomēr, lai tā bilde būtu skaidrāka gan Saeimas deputātiem, gan sabiedrībai, es rosinu, ka šo lēmuma projektu mēs nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kur tad visus “par” un “pret” arī varēs izvērtēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts naftas produktu drošības rezervju iegādi no ASV un citām NATO dalībvalstīm” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 9, atturas – 48. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Mums ir iespēja lemt par priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Es rosinu šo lēmuma projektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts naftas produktu drošības rezervju iegādi no ASV un citām NATO dalībvalstīm” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – 1. Lēmuma projekts komisijai nodots.

___

Deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Andreja Ceļapītera, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera, Ramonas Petravičas, Viktorijas Pleškānes un Edmunda Zivtiņa iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par nekavējošu valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu par 30 %”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tikko jau debatēju par šo jautājumu. Tātad vēlreiz – aicinu visas Saeimas partijas, visus deputātus rīkoties tomēr valstiski. Mēs pārāk daudz tērējam. Ienākumu apjoms valsts kasē ir mazāks.

Pirms kāda laika, tad, kad Finanšu ministrija informēja Saeimas deputātus par situāciju valsts budžetā, cipari, ko rādīja Finanšu ministrija, bija šokējoši. Ienākumi mums ir 15,1 miljards, izdevumi – 17,1 miljards. Tātad plānotie. Pēc fakta diemžēl būs savādāk. Ienākumu ir mazāk un izdevumu – vairāk. Igaunijā, kur dzīvo par 500 tūkstošiem cilvēku mazāk, ienākumi ir 17,7 miljardi, izdevumi – 18,1 miljards, tas ir, par 2,6 miljardiem vairāk. Bet, ja multiplicē cilvēku skaitu un izlīdzina Igaunijas līmeni līdz Latvijas līmenim, viņu ienākumi ir 25 mil-jar-di pret mūsu 15 miljardiem!

Kur ir pazuduši 10 miljardi? Pat atlaižot 30 procentus no valsts pārvaldē strādājošajiem, mēs diemžēl nevarēsim ieekonomēt 10 miljardus, jo šie 10 miljardi parāda to, ka mūsu ekonomikai ir problēmas. Un par šīm problēmām lielā mērā ir atbildīgi gan politiķi, gan ierēdņi.

Banku “kapitālais remonts”. Rezultātā par finanšu centru ir kļuvusi Lietuva, Viļņa. Apmēram 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumi ir atvēruši kontus Lietuvā. Mums joprojām ir problēmas atvērt kontus, un tas ir tikai tāpēc, ka mēs esam pār-re-gu-lē-ti. Bija izmeklēšanas komisija. Vai kaut viens konkrēts priekšlikums šeit, Saeimā, ir pieņemts, lai kaut ko mainītu? Neviens! (Starpsaucieni.) Neviens! Fakti ir tādi, ka mums joprojām ir problēmas ar kontu atvēršanu un daudz ko citu. Tā ir problēma, un ir nepieciešams darīt visu, lai kaut kas mainītos.

Saprotiet – kamēr ierēdņi atrodas savos amatos un neko īsti nedara, viņiem ir labi, viņi saņem algu, viņi nevienu krīzi nav pārdzīvojuši... ar problēmām... jo nodokļu maksātāji viņiem stabili maksā algu. No kurienes viņi ņem naudu? No kuras valsts? Kā pildās valsts kase? Nodokļu maksātāji – mūsu uzņēmēji... uzņēmumi, privātuzņēmumi, tie, kas ģenerē peļņu, pārdodot savus pakalpojumus vai preces. Viņi šo naudu, attiecīgo peļņu un pārējo, tālāk maksā nodokļos, un ar šiem nodokļiem tiek uzturēts valsts aparāts. Bet šis valsts aparāts ir pārāk smags. Un tieši tāpēc... ja valdība pati nav spējīga pieņemt lēmumu, lai samazinātu kaut vai par 5 procentiem, Saeimai ir jāpieņem lēmums.

Kas jādara uzņēmējam, uzņēmuma īpašniekam privātajā biznesā, ja uzņēmums iegūst... ienākumos... vienu miljonu, bet izdevumi ir divi miljoni? Vai nu ir jāsamazina izdevumi, jāsabalansē līdz tam pašam vienam miljonam, lai ir pa nullēm, vai jāliek klāt. Privātie šādi nerīkojas. Krīzes laikā viņi var izdarīt vienreiz, divreiz, bet tas nevar turpināties katru gadu pa diviem miljardiem... pa diviem miljardiem.

Ja mēs turpināsim šādu politiku – aizņemties pa diviem, trīs miljardiem katru gadu nākamo 10 gadu laikā –, sanāks tā, ka pēc 10 gadiem, ja nekas nemainīsies, mūsu ārējais parāds būs apmēram 50 miljardi un tikai procentu maksājumos mēs maksāsim pusotru miljardu. Kas maksās, ja Latvija izmirst un ja bērni nedzimst? Un izskatās, ka pie varas esošajiem šķiet, ka viss ir ļoti labi, ka viņi šajos amatos būs mūžīgi.

Saprotiet – pašreiz ir krīze. Es tiešām esmu izbrīnīts, kāpēc jūs nevarat samazināt izdevumus kaut vai par 5 procentiem! Mums budžetā ir par 10 miljardiem mazāk ienākumu nekā Igaunijai. Vienīgais veids – no vienas puses, samazināt izdevumus, no otras puses, palielināt ieņēmumus. Diemžēl nekas nenotiek.

Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Aicinu atbalstīt, balsot “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Ir virkne Eiropas valstu, kurās kādu krietnu mēnesi pirms vēlēšanām, kad ir sācies kampaņu karstums, parlaments vairs nestrādā. Līdz šim Latvijā mēs esam bijuši racionāli un piezemēti un turpinājuši strādāt nepārtraukti.

Šodienas populistiskie iesniegumi viens pēc otra, it īpaši šis, man liek domāt, vai tiešām arī mēs būsim nonākuši situācijā, kad kādu krietnu mēnesi pirms vēlēšanām, un, izskatās, īpaši pirms pašvaldību vēlēšanām, parlamenta darbs vienkārši jāpārtrauc, lai beigtu nodarboties ar muļķībām un populismu.

Par šo konkrēto priekšlikumu – par valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem. Jā, valdība ir apņēmusies mazināt birokrātiju, jā, mēs esam arī apņēmušies ar mākslīgā intelekta palīdzību efektivizēt savu darbu, bet ko piedāvā šeit? Darbiniekus – par 30 procentiem? Vai tie cilvēki, kas šo iesnieguši, apzinās, ko tas nozīmē?

Valsts pārvaldē... pat ja mēs neskatāmies uz pašvaldībām, kas ir kopējais publiskais sektors... jā, valsts pārvaldē kopumā strādā... teiksim, 2024. gadā 56 tūkstoši nodarbināto. Bet kas tie ir? Amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tātad policisti un ugunsdzēsēji. Par 30 procentiem samazināsim policistu un ugunsdzēsēju skaitu? (Dep. A. Šlesers: “Par ierēdņiem...”) Mums ir vairāk nekā septiņi tūkstoši karavīru. Vai šajos apstākļos par 30 procentiem samazināsim karavīru skaitu? Mums ir pedagogi. Vai Šlesera kungs piedāvā samazināt par 30 procentiem pedagogu skaitu Latvijas skolās? (Dep. A. Šlesers: “Ierēdņus samazināt!”) Sociālās aprūpes centros ir gandrīz trīs tūkstoši nodarbināto, kas rūpējas par mūsu vecajiem un slimajiem cilvēkiem. Vai par 30 procentiem samazināt šo skaitu? Ārsti. Vai par 30 procentiem samazināt ārstu skaitu? Jūs gribat, lai medicīna mūsu cilvēkiem ir vēl nepieejamāka? Tiesneši un prokurori. Tur gan jūs būtu ieinteresēts, lai varētu zelt un plaukt korupcija un mazinātos tiesiskums!

Godātie kolēģi, atceramies, ka “tīrie” ierēdņi ministrijās... tikai centrālajā aparātā, ministrijās, piemēram, 2024. gadā bija nodarbināti 3470 cilvēki. (Starpsauciens.)

Tā ka beigsim nodarboties ar populismu, beigsim nākt ar piedāvājumiem par 30 procentiem samazināt karavīru, policistu un ārstu skaitu un strādāsim jēgpilni!

Aicinu iestāties pret šo. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu par 30 %” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 34, atturas – 10. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav. Tātad komisijām nav nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ilonas Sabīnes Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī gada 14. maijā Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Ilonas Sabīnes Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Ilona Sabīne Sviķe Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu bakalaura grādu un profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē, un jurista kvalifikāciju, bijusi tiesas sēžu sekretāre un tiesneša palīdze Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, juriste Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamentā, pašlaik ir tiesnese Rīgas pilsētas tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Ilonu Sabīni Sviķi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilonas Sabīnes Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada ziņojums.

Godātie kolēģi, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis informāciju no Tiesībsarga biroja par tiesībsarga Jura Jansona darba nespēju.

Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtībā iekļautais Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada ziņojums nav izskatāms un tas tiks izskatīts kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Edvarda Smiltēna, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas, Māra Kučinska, Edgara Putras un Edgara Tavara pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības Padomes lēmumā par personu izslēgšanu no sankciju saraksta”. (Zālē troksnis.)

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam motivācijai.

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien ir diena, kad mēs lemjam arī par sankciju pārkāpšanas sekām... nākamais likumprojekts mums ir. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS arī šodien iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentei un ārlietu ministrei. Par ko?

Tātad šī gada, 2025. gada, maijā, šomēnes, Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu izslēgt no sankciju saraksta šādas personas: Gulbahoru Ismailovu (Krievijas oligarha Ališera Usmanova māsu), Krievijas miljardieri Vjačeslavu Kantoru un Krievijas sporta ministru Mihailu Degtjarevu. Minētās personas iepriekš tika iekļautas sankciju sarakstā, pamatojoties uz viņu saistību ar Krievijas režīmu un atbalstu agresijai pret Ukrainu.

Ņemot vērā to, ka sankciju piemērošanas mērķis ir veicināt politikas maiņu, nevis sodīt un svītrošana no sankciju saraksta ir iespējama tikai tad, ja vairs nepastāv sākotnējie iekļaušanas kritēriji, sabiedrībā ir izskanējusi pamatota neizpratne par Latvijas nostāju šī lēmuma pieņemšanā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt skaidri un tieši uz šādiem jautājumiem: kādēļ Latvijas pārstāvji neiebilda pret šo personu izslēgšanu no sankciju saraksta; kāda informācija liecina, ka šo personu rīcība ir mainījusies un tā vairs neatbilst sankciju piemērošanas kritērijiem; kuri sākotnējās iekļaušanas kritēriji vairs neizpildās attiecībā uz katru no minētajām personām; kura amatpersona vai institūcija pārstāvēja Latviju attiecīgajā Eiropas Savienības Padomes vienošanās procesā un kā šāds lēmums atbilst Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm un mūsu valsts nacionālajām interesēm?

Mēs iesniedzam šādu pieprasījumu un gaidām atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar sankciju likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Tas attiecas uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas tiesībām, kas izriet no asociācijas pienākuma saskaņā ar sankciju likumu veikt zvērinātu revidentu darbības uzraudzību saistībā ar sankciju izpildi.

Šobrīd šis pants un panta attiecīgā daļa paredz, ka asociācija var tikai anulēt, bet ne apturēt licenci. Precizējot likuma pantu... papildinot to ar asociācijas tiesībām apturēt licenci, asociācijai tiktu dotas šīs tiesības atbilstoši citām uzraugu tiesībām. Tas būs papildu instruments asociācijai sankciju izpildes uzraudzībai, kā arī, neapšaubāmi, salāgos šī sankciju likuma normas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma regulējumu uzraudzības jomā. Tātad iespēja precīzāk un stingrāk kontrolēt.

Ārlietu komisijā šis priekšlikums tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā 10. jūnijā, precizējot to atbilstoši kalendāra realitātei un paredzot pēc iespējas ātrāku tā spēkā stāšanos, ņemot vērā šī likuma ļoti lielo nozīmību, jo mēs ar to gan ieviešam Eiropas Savienības direktīvu, gan pastiprinām iespējas kopumā kontrolēt sankciju piemērošanu un stingrāk un nepārprotamāk, un atsevišķos gadījumos arī krietni ātrāk vērsties pret sankciju pārkāpējiem vai apgājējiem.

Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, cik svarīgi ir, lai likums stātos spēkā iespējami drīz.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums nosaka, ka likums stāsies spēkā šī gada 10. jūnijā. Bet, pieņemot šo likumprojektu, ir svarīgi atgādināt, kā noritēja šī likumprojekta pieņemšanas gaita komisijās... un starp lasījumiem, jo, manuprāt, arī kontekstā ar iepriekšējo pieprasījumu, ko APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza par sankcijām, rodas tāda sajūta, ka ir iestājies kaut kāds “Kremļa pavasaris” – mēs atbrīvojam no sankcijām Krievijas oligarhus.

Kas notiek ar šo likumprojektu? Ja iepriekš par sankciju pārkāpšanu bija kriminālatbildība, tad ar šo pirmajā etapā faktiski tika dekriminalizēta sankciju pārkāpšana līdz 10 tūkstošu eiro apjomam. Tātad, ja kāds pārvadā pāri preces... transportē uz Krieviju, bet nepārsniedz 10 tūkstošu eiro apmēru, tad tā vairs nav kriminālatbildība, bet administratīvā atbildība. Un interesantākā daļa notika tagad – uz galīgo lasījumu. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs iesniedza grozījumus, ka tās sankcijas vietā, kura paredzēja par šādiem pārkāpumiem administratīvajā atbildībā no 2000 naudas soda vienībām līdz 6000 naudas soda vienībām... tātad trīsreiz ir tā amplitūda, ko var piemērot par sankciju pārkāpšanu (naudas soda vienība ir pieci eiro)... tātad no 10 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem.

Priekšlikumu drīkst... runāt “par”... tāpēc ka termiņš nosaka, ka var runāt plašāk. Es skaidroju... deputātiem.

Tātad tika noteikts, ka sankcija ir no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām – ar trīsreiz lielu amplitūdu. Finanšu ministrija iesniedza priekšlikumu samazināt līdz 200 naudas soda vienībām, kas nozīmē, ka par 10 tūkstošu eiro vērtu pārkāpumu piespriestu, iespējams, tikai 1000 eiro lielu sodu.

Mani ļoti interesētu, kā ir mainījusies Latvijas politika attiecībā... un attieksme pret Krieviju, pret sankcijām kā tādām, kas ir spiediena instruments, lai mēs kopīgiem spēkiem panāktu to, ka Krievija pārtrauc šo asiņaino karu Ukrainā, un kā tas ir gadījies, ka jau vairākās epizodēs tāds “Kremļa pavasaris” sāk uzņemt apgriezienus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Z. Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi, šis priekšlikums paredz likuma spēkā stāšanos 10. jūnijā, lai no tā brīža efektīvāk kontrolētu iespējamos sankciju pārkāpumus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt šo ļoti svarīgo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei par balsošanas motīviem.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! “Nacionālā apvienība” vienmēr ir konsekventi iestājusies par maksimāli stingru sankciju režīmu pret Krieviju un Baltkrieviju. Krievijas uzsāktais iekarošanas karš pret Ukrainu, kara noziegumi pret civiliedzīvotājiem, pastrādātās zvērības nevar un nedrīkst palikt bez atbildes. Krievijai jāsaņem taisnīgs sods.

Latvijā, kur atrodas Eiropas Savienības un NATO austrumu robeža, vistiešāk izjūtam to, kas atspoguļots NATO stratēģijas dokumentos – Krievija ir ilgtermiņa drauds. Sankciju režīma mērķis ir būtiski vājināt agresorvalsts ekonomiku un spēju turpināt karadarbību pret Ukrainu.

“Nacionālās apvienības” ieskatā, nekādi kompromisi te nav pieņemami. Nav pieļaujami, ka caur Latviju uz Krieviju un citām trešajām valstīm nonāk preces, kas tiek izmantotas Krievijas karadarbības veikšanai pret Ukrainu.

Lai arī starptautiski Latvija... un Ārlietu ministrija... iestājas par sankciju režīma turpināšanu un nākamajām sankciju kārtām, diemžēl Evikas Siliņas vadītā valdība un Jaunā VIENOTĪBA parlamentā nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, kas mazina sodus par sankciju pārkāpumiem vai atvieglo sankciju apiešanu.

Evikas Siliņas valdības izstrādāto sankciju likumprojektu Ārlietu komisija noraidīja. Tas, ieviešot Eiropas Savienības direktīvu, paredzēja ne tikai kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu, kā tas bija līdz šim, bet nu jau arī administratīvo atbildību par sankciju pārkāpšanu līdz 10 tūkstošu eiro apmēram, nosakot administratīvās atbildības slieksni smieklīgi zemu: fiziskajai personai – brīdinājums līdz 400 naudas soda vienībām, juridiskajai personai – līdz 4000 naudas soda vienībām.

Faktiski, kā konstatējām Ārlietu komisijā, tas pavērtu ceļu rentablām shēmām sankciju apiešanā. Fiziskās personas, pieķertas par sankciju pārkāpšanu līdz 10 tūkstošiem eiro, tiktu cauri ar brīdinājumu vai, maksimums, divu tūkstošu eiro naudas sodu, juridiskās personas – līdz 20 tūkstošiem lielu naudas sodu. Sak, samaksā, ja pieķer, un pārkāp atkal! Šādu smieklīgu sodu politiku bija saskaņojušas trīs sankciju likumprojekta izstrādē iesaistītās ministrijas – Ārlietu, Tieslietu un Finanšu –, un tās visas atrodas Jaunās VIENOTĪBAS pārziņā, kā arī pati premjerministre Evika Siliņa. Likumsakarīgi, ka gan Ārlietu komisija, gan Saeima šo dīvaino likumprojektu noraidīja.

Ārlietu komisija kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāja alternatīvu likumprojektu... redakciju, būtiski kāpinot administratīvo atbildību. Ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 tūkstošus eiro, naudas sods fiziskajai personai ir līdz 2000 naudas soda vienībām, kas ir 10 tūkstoši eiro, un juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām, kas ir no 10 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro. Šāda koncepcija tika atbalstīta arī likumprojekta otrajā lasījumā Saeimā.

Jāsecina, ka Jaunā VIENOTĪBA tomēr spēj aizvien vēl pārsteigt. Uz likumprojekta trešo lasījumu Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (no Jaunās VIENOTĪBAS) Ārlietu komisijai iesniedza priekšlikumu par zemāko robežu juridiskajām personām noteikt ne vairs 2000 naudas soda vienību, bet atkāpties tikai uz 200, tas nozīmē – 1000 eiro jeb 10 reizes mīkstināt sodu par sankciju pārkāpumu. Ārlietu komisija šādu priekšlikumu noraidīja, un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs pēc tam to atsauca, tāpēc šis priekšlikums likumprojekta tabulā uz Saeimas sēdi vairs neparādījās. Tomēr tas spilgti raksturo Jaunās VIENOTĪBAS vadītās valdības attieksmi pret sankciju politiku pret Krieviju – solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” virzīšanai balsošanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā. Ņemot vērā to, ka starp Latviju un Gajānu nav noslēgts divpusējs nolīgums par gaisa satiksmi, ir sagatavots likumprojekts, lai pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi. Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Ārlietu komisija 14. maija sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” virzīšanu balsošanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā. Nolīguma noslēgšana vienkāršos lidojumu uzsākšanu un veikšanu uz Seišelu Republiku, nodrošinās papildu maršrutu un garantēs līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

D. Kovaļenko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! (Mēģina ievietot savu balsošanas karti.) Mēģināsim iekontaktēt... Joprojām nepareizi (Pauze.)... Viss kārtībā. Tātad apspriešanā – likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”, trešais lasījums.

Saņemti četri priekšlikumi.

Pirmie divi ir par izmaiņām 10.2 pantā.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Izsaka to, ka 10.2 pants tiek nosaukts “Mobilizācijas rezervēs esošo preču nodošana citu uzdevumu izpildei”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Starpsauciens. Dep. S. Ābrama: “Nē, bet jau bija noziņots par 2. ... ka ir iekļauts 2. ... Labi!”)

Par 1. priekšlikumu. Tātad par 1. priekšlikumu.

1. priekšlikums daļēji atbalstīts, deputāti neiebilst.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un 2. priekšlikums, lūdzu.

J. Skrastiņš. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izsaka to, ka... “Mobilizācijas rezervēs esošo preču nodošana citu uzdevumu izpildei”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai par 2. priekšlikumu.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Principā jau 1. un 2. priekšlikums ir saistīti, jo 1. priekšlikums konkretizē, par ko ir runa, un runa ir par pārtikas un pirmās nepieciešamības preču rezervju atjaunošanu. Ko es gribu pateikt? Katrā ziņā ļoti vajadzīgs likumprojekts... priekšlikumi... jo mums ir jāveido pārtikas un pirmās nepieciešamības preču rezerves. Pilnīgi atbalstu arī to, ka tās... tie milzīgie apjomi, kas būs... ka kaut kad tam visam beigsies derīguma termiņš, tā ka tie savlaicīgi jānodod tālāk izmantošanai citām vajadzībām. Ekonomikas ministrija arī nosaka šo termiņu – ne agrāk kā pusotru gadu pirms termiņa beigām un ne vēlāk kā pusgadu pirms termiņa beigām.

Tiktāl viss ir pareizi, bet – kas man nav skaidrs... Es gribu padalīties ar jums, ka... Šis likumprojekta 2. priekšlikums man uzdeva ļoti daudz jautājumu, tāpēc es atturējos, jo nesaprotu: ja pirmā daļa pasaka, ka mēs runājam par to, ka pārtikas un pirmās nepieciešamības preces... tātad ir jāveido rezerves un jāparedz arī to nodošana tālāk citām vajadzībām... Otrā daļa pasaka tikai par pirmās nepieciešamības preču nodošanu bez atlīdzības. Komisijā par to bija diskusija un jautājums: kāpēc jūs ieliekat likumā uzreiz a priori, ka pirmās nepieciešamības preces, kas ir zobu pastas, šampūni, veļas pulveri, pamperi, autiņi un tā tālāk, uzreiz ir jānodod bez atlīdzības, jo apjomi būs milzīgi! Tas mani vedināja uz pārdomām, jo es zinu, cik brīžiem neracionāli un nesaimnieciski tiek izmantota publiskā manta. Ieguldījumi būs milzīgi, kas ar šīm rezervēm (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk, lūdzu! Neko nevar dzirdēt.

S. Ābrama. Tad, kad šīs preces tiks nodotas, to krājumi būs jāatjauno. Tie būs milzīgi daudzumi.

Tāpēc bija priekšlikums komisijas diskusijas laikā – nu, neliekam tad par pirmās nepieciešamības precēm, tiem pamperiem un šampūniem, bez atlīdzības, bet pārtikas preces vienkārši... Tad ko darām? Utilizējam, izmetam ārā vai...? Jo nav nekas pateikts.

Līdz ar to es ieskicēju... Es gribu pateikt, ka likumprojekts... doma ir laba, bet izpildījums liek uzdot ļoti daudz jautājumu, tāpēc es atturējos. Un es gribu vērst uzmanību: nu, nevar tā rakstīt likumprojektus, nezinot, kas notiks ar kādu citu pārtikas preču grupu, kas notiks ar citiem... tās ir bez atlīdzības. Ir jāparedz iespēja, ka šie milzīgie apjomi varētu arī tikt pārdoti par samazinātu cenu vai kaut kā citādi. Likumprojekts tāpēc... manā skatījumā, tas izpildījums nav tas labākais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Paldies. Šis viss arī komisijā izraisīja ļoti plašas debates, bet mēs guvām pietiekami lielu pamatu apgalvot, ka visas šīs preces... neapgrūtināt būtībā ministrijas un iestādes ar tirgošanu, jo tas būtu sarežģīti. Ir skaidrs, ka šīm precēm visām būs ļoti normāls noiets... gan Ieslodzījuma vietu pārvalde, gan sociālie dienesti pašvaldībās un valstī... tam visam būs normāls pielietojums. Komisija arī šo visu izdiskutēja un palika pie šī formulējuma.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Paldies. (Starpsauciens.)

3. ...

Sēdes vadītāja. Balsojam. Vienu mirklīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Skrastiņš. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. 10.2 pants tika papildināts ar vārdiem “vienu gadu”... no “vienu gadu” ar vārdiem “ne agrāk kā pusotru gadu, bet ne vēlāk kā pusgadu”. Ir runa par šo preču realizāciju, ņemot vērā realizācijas termiņu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Mobilizācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

J. Skrastiņš. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” trešajā lasījumā. Atgādinot, par ko šodien galīgajā lasījumā balsosim... turpmāk NMPD darbiniekiem būs gela tipa gāzes baloniņi, kā arī individuālās ķermeņa kameras. Tas nozīmē, ka mēs principā uzlabosim viņu drošību. Tātad, ja būs potenciāls dzīvības vai veselības apdraudējums, darbinieks varēs aizsargāt sevi un citus cilvēkus, kā arī pēc tam šo video nodot tiesībsargājošajām iestādēm.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šobrīd mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā”.

Uz otro lasījumu iesniegti divi priekšlikumi, ko iesniedza deputātes Jana Simanovska un Maira Lūse. Izstrādājot šos priekšlikumus, deputātes Jana Simanovska un Maira Lūse ir konsultējušās ar “Sabiedrību par atklātību – Delna”.

1. priekšlikums paredz interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu un reģistrējamo informāciju iekļaut atpakaļ likumā. Par šo priekšlikumu bija ļoti plašas diskusijas gan ar atbildīgajām ministrijām... Tieslietu ministriju, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Un šobrīd mēs redzam, ka šī priekšlikuma ieviešana valstij varētu izmaksāt 700 tūkstošus eiro, tikai lai uzturētu šo sistēmu, un gadā tas varētu būt 70 tūkstoši.

Līdz ar to šo diskusiju rezultātā komisija pieņēma lēmumu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Es precizēju – Mairita Lūse.

I. Stobova. Jā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Liels paldies referentei, jau iezīmējot problemātiku. Tas, ko es gribu uzsvērt, – demokrātiskā valstī ir svarīgi, lai sabiedrība var saprast, kā vārdā mēs pieņemam likumus. Tas nozīmē arī spēju identificēt, kas ir interešu pārstāvis un kādas intereses viņš pārstāv.

Mūsu priekšlikums ir... nevis ka mēs izvirzām jaunu priekšlikumu, bet mēs faktiski atgriežam likumu sākotnējā stāvoklī, jo pašreizējā likumprojektā, ko mēs skatām, šo normu izņēma ārā... un mēs vēlamies tomēr to atgriezt atpakaļ. Un tas ir svarīgi, jo gan Saeimā, gan citur lēmumu pieņemšanas institūcijās nereti darbojas fiziskās personas, kas faktiski pārstāv juridisko personu un uzņēmumu intereses, taču to nekur nenorāda. Šāda situācija liedz sabiedrībai redzēt patieso ainu, kas un kā ietekmē lēmumus, un tāpēc šī tiesību norma, ko šis sākotnējais likumprojekts atceltu... lai tomēr mēs nostiprinātu to, ka interešu pārstāvniecība ir zināma.

Un es vēl gribu precizēt, kas mums komisijas sēdē parādījās, – nebūs jānorāda deputātiem visi vēlētāji un fiziskās personas, ar kuriem viņi runājuši par vēlētāju problēmām. Tas attiecas tikai un vienīgi uz juridisko personu pārstāvniecību, tātad tās fiziskās personas, kas pārstāv konkrētu juridisko personu.

Es gribu dalīties ar savu pieredzi. Pavisam nesen Saeimā bija diskusijas par sabiedrībai ļoti svarīgu, sasāpējušu jautājumu, un šajā sanāksmē piedalījās eksperts ar zinātnisko grādu, akadēmisku statusu. Mēs varam teikt – neatkarīgs. Tai pašā laikā, pārbaudot dokumentus, salīdzinot avotus, bija kļuvis skaidrs, ka faktiski viņš pārstāvēja konkrētu juridisko personu, kas viņu bija nolīgusi, bet klātesošos par to viņš neinformēja. Šāda neatkarības ilūzija ir tieši tas, kāpēc mums ir vajadzīga lielāka atklātība par tām fiziskajām personām, kuras juridiskās personas ir pilnvarojušas pārstāvēt viņu intereses. Protams, mēs piekrītam, ka likumā ir pilnveidojamas vietas, bet tas nav iemesls prasību izslēgt... es domāju, ko likums jau paredz, – mēs dodam ilgāku termiņu, lai mēs varētu vienoties par labāku regulējumu.

Mēs piedāvājam risinājumu, nevis atteikšanos no šiem principiem un paredzam pietiekamu... pašā likumprojektā jūs varat redzēt, ir pietiekams pārejas laiks, lai precizētu prasības, jo, strīpojot šo normu, mēs mazinām motivāciju tomēr piestrādāt pie prasību pilnveides... lai tādā veidā salāgotu uzņēmēju intereses, padarot šo administratīvo slogu saprātīgu, tai pašā laikā novēršot situācijas, ka fiziskā persona pārstāv juridiskās personas intereses, bet to nevēlas norādīt.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas atgriež likumprojektu sākotnējā versijā, kā iepriekšējā Saeima to bija vēlējusies, lai panāktu lielāku interešu pārstāvību un atklātību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 54, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Stobova. 2. – deputāšu Simanovskas un Lūses priekšlikums. Paredz to, ka Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. aprīlim ir jānosaka vadošā iestāde, kuras funkcijās ir interešu pārstāvības jomu un normatīvo aktu īstenošana un politikas izstrādāšana. Kā jau minēju, neviena no valsts atbildīgajām institūcijām nepieteicās uz šo funkciju veikšanu, jo komisijā tika izdiskutēts, ka šo funkciju nodrošināšana paaugstina valsts budžeta izmaksas. Bet, ņemot vērā to, ko norādīja gan darba devēji, gan pašas valsts institūcijas, tas ir budžetietilpīgs jautājums. Tas ir nozīmīgs, bet šajā brīdī, kad mēs runājam par ekonomiju valstī, vai tā varētu būt prioritāte? Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godājamie kolēģi! Šis tiešām ir jautājums par prioritātēm. Vai interešu pārstāvība, caurspīdīga interešu pārstāvība, ir mūsu prioritāte? Ir pilnīgi skaidrs, ka jebkuram likumam ir nepieciešams savs turētājs. Katrai tēmai nepieciešams kāds, kurš var atbildēt uz visu ieinteresēto pušu jautājumiem. Īpaši svarīgi tas ir saistībā ar šādu jaunu un sarežģītu tēmu – ko reģistrēt lobiju reģistrā, kādos gadījumos tas ir nepieciešams.

Mēs savu mājasdarbu bijām izdarījuši, mēs tikāmies gan ar KNAB, gan ar Uzņēmumu reģistru, un – kāds pārsteigums! – institūcijas papildu atbildību negrib. Tas ir pilnībā saprotams. Tāpēc tas, ko mēs piedāvājam, – iedot uzdevumu Ministru kabinetam atrast kādu iestādi, meklēt risinājumu, lai cilvēkiem būtu iespēja konsultēties par interešu pārstāvību, lai mums būtu kāda iestāde, kas izglītotu sabiedrību, kas tas īsti ir.

Es atgādināšu, ka šis likums attiecas ne tikai uz mums, uz Saeimas deputātiem, bet arī uz pašvaldību deputātiem. Ko darīs kāds mazas pašvaldības deputāts, kad viņam radīsies šaubas par to, vai kāds pasākums ir jāreģistrē vai nav jāreģistrē šajā reģistrā? Kurš viņam atbildēs uz šo jautājumu, kurš sniegs oficiālu atbildi? Kurš izglītos sabiedrību par šiem jautājumiem? Kurš sekos līdzi tam, lai šis likums atbilstu reālajām prasībām, konstatētu problēmas un veidotu grozījumus? Šis ir nozīmīgs jautājums. Šis tiešām ir jautājums par prioritātēm, un interešu pārstāvība, caurspīdīga interešu pārstāvība, ir viena no mūsu prioritātēm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 53, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Stobova. Esam izskatījuši iesniegtos priekšlikumus uz otro lasījumu.

Paldies deputātēm Simanovskai un Lūsei par pilsoniskās aktivitātes atbalstīšanu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – 9. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Stobova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja deputātu Butāna, Dombravas, Šnores, Mūrnieces un Mitrevica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz likvidēt robu mūsu likumdošanā, kas ir ļāvis saglabāt uzturēšanās atļaujas vairāk nekā diviem tūkstošiem krimināli sodītu personu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atsevišķas institūcijas izteica viedokli, ka tas varētu pārkāpt šo krimināli sodīto personu cilvēktiesības. Mums izvērtās asas debates, kuru rezultātā komisija atbalstīja šī likumprojekta tālāko virzību, kas tātad paredz, vēl vienreiz minēšu, ka šādas krimināli sodītas personas turpmāk nevarēs saņemt uzturēšanās atļaujas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisijā nebija nekādu iebildumu pret to, ka saturiski šādas normas ir vajadzīgas. Mums Latvijā nevajag tādus ieceļotājus vai nu ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, kuri ir kriminālnoziedznieki, sodīti par smagiem noziegumiem savā zemē vai arī šeit, kuri kurina militāro agresiju, naidu un tā tālāk. Tādi mums nav vajadzīgi. Bet diemžēl es atkal esmu spiesta runāt par likumdošanas procesu.

Mans ierosinājums bija uz kādām divām trim nedēļām šo likumprojektu atdot izstrādātājiem, lai mēs beidzot saprastu, kas tad tur īsti ir nesamērīgs, kas tur nav atbilstošs, jo šis bija gadījums, kad vienīgie, kas ieradās, bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis. Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija, kurām būtu jābūt šeit prioritāri, vispār nebija ieradušās, nebija sniegušas nekādu vērtējumu.

Absolūta neskaidrība radās par to... jā, tiek pacelts jautājums par samērīgumu, jo esošajā Imigrācijas likumā tā norma... 8) i)... jau pastāv, tikai iesniedzēji izmetuši ārā pastiprinājumu, ka tas attiecas tikai uz tiem, kuriem ir noteikta brīvības atņemšana... vairāk nekā trīs gadu periods. Šeit tas tika izmests... jeb kuriem ir kriminālsods. Bija arī jautājums – ir tādi, kas izdarījuši... kriminālsodu aiz neuzmanības... vai vēl kaut kādi mazāki kriminālsodi. Tie arī tam pakļausies? Tā ka tur bija ļoti daudz jautājumu, un bija skaidrs, ka šis likumprojekts nav absolūti gatavs, lai to skatītu pirmajā lasījumā. Es domāju, ka tā ir ļoti slikta prakse, ka ideja ir laba, bet, patiesību sakot, izpildījums nav pilnvērtīgs, un mēs sūtām uz pirmo lasījumu, jo, kā izskanēja, anotācija neiet kopsakarā ar tām likuma normām. Tas nozīmē, ka pa šo periodu – no pirmā līdz otrajam lasījumam – ir jāsanāk darba grupai un jāveido jauns priekšlikums. Anotācija absolūti vairs neatbildīs tam. Kas tad īsti notiks? Bet pats interesantākais bija tas, ko es kā jaunpienācēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nezināju. Man tikai pateica, ka šobrīd... jau ļoti ilgi – kopš 2022. gada 15. decembra – izstrādes stadijā (tātad jau vairāk nekā divus gadus) ir jaunais Imigrācijas likums. Ir noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms otrā lasījuma. Beidzot ir atdzīvināts jaunais Imigrācijas likums... beidzot jaunais likums tiek atdzīvināts, un tātad priekšlikumi līdz 6. maijam.

Es paskatījos iesniegto jauno Imigrācijas likumu, visu šo konceptu... likumprojektu. Tajā jau vairs nav jāgroza 34. panta pirmās daļas 8. punkts, bet tur ir 33. panta pirmās daļas... tie ir citi punkti. Tātad ar ko mēs tagad īsti strādājam? Top jaunais Imigrācijas likums, kas tiek diskutēts, kurš nezināmu iemeslu dēļ divus gadus kaut kur gulējis plauktā, tagad ir iesniegtas priekšlikumu kaudzes. Mēs skatīsim to, un šis parādās uz vecā, esošā likuma bāzes.

Kolēģi, es tomēr aicinu sagaidīt jaunā likumprojekta virzību. Pilnīgi viss tiek atkal rakstīts no nulles. Pa to laiku arī paskatīties, izdiskutēt šos priekšlikumus, jo, kā es teicu, pēc būtības iebildumu nebija, bet izpildījums ir neatbilstošs. Lai mēs pēc tam nedomātu, ko darīt ar šo nekam nederīgo anotāciju, jo, kā jūs zināt, anotāciju mainīt nedrīkst, ja kaut kas būtiski mainās, kaut ko tikai papildina, bet tā nav labā prakse.

Aicinu ņemt vērā, ka jaunais likums top un ar šiem izdiskutētajiem priekšlikumiem var startēt jaunajā.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butāna kungam.

Vai jums pietiks ar piecām minūtēm? (Dep. A. Butāna starpsauciens.)

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis likumprojekts risina... noziedznieku atrašanos Latvijas teritorijā. Tātad mēs varam runāt par Imigrācijas likumu un par imigrāciju kopumā – vai mums to vajag, cik vajag, vai tā tiek kontrolēta. Tad šis nav par to. Šis ļoti konkrēti ir par trešo valstu pilsoņiem – gan no Krievijas, gan no Baltkrievijas, gan no Uzbekistānas, gan par tiem, kas ierodas šeit kā studenti, gan par tiem, kas ierodas šeit kā darbinieki, gan par tiem, kas šeit jau atrodas ilgāku laiku. Tātad, ja viņi veic kriminālus noziegumus, vai mēs viņiem vēl dāvinām iespēju palikt mūsu valstī arī turpmāk? Vai šis uzreiz anulē viņam iespēju... mēs viņu uzreiz izraidām ārā, ja viņš veic kriminālnoziegumu? Nē, kaut gan mani kolēģi teica, ka daudzviet Rietumvalstīs ir tā: tiklīdz tev ir krimināls noziegums, tevi izraida.

Šis pat nav tik ass. Šī kompromisa versija tapa kopā ar PMLP. Šis nepagarina jaunas... respektīvi, ja tu, atrodoties Latvijā, veic kriminālu noziegumu vai slavini karu, tad mēs tev jaunu uzturēšanās atļauju neizsniegsim. Nu, kur vēl samērīgāk, kur vēl samērīgāk!

Es piekrītu, ka daudzi šos grozījumus gribētu pat asākus, bet tas ir diskusiju objekts. Svarīgi, lai šīs diskusijas būtu. Man ir bažas, ka šobrīd, priekšvēlēšanu laikā, lai, tā teikt, mālētu seju latviskos vaibstos, atbalsts būs, bet pēc vēlēšanām kriminālnoziedznieku... atrašanās vairs nebūs dienaskārtībā. Nu lai jau viņi te ir, vai ne? Un cik tad viņu ir? Tātad 2026 personas ir krimināli sodītas un saņem termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Laipnība no Latvijas šobrīd. Plus tiem vēl būtu jāpieskaita arī tie, uz kuriem attiecas administratīvais likums par militāro agresiju, kuri šeit ieradušies... varbūt šeit persona no Maskavas sludina par Putinu. Vai mēs viņam dodam vai nedodam jaunu uzturēšanās atļauju? Tāds ir šis jautājums. Manuprāt, tā mūsu latiņa imigrācijas politikā būtu jāpaceļ. Nav samērīgi, ka mēs tik viegli atļaujam noziedzniekiem šeit uzturēties.

Un vēl salīdzinājums. Atceramies, ka Krievijas pilsoņiem šeit bija pārbaudes, vai ne? Bija jāzina, jānokārto valsts valoda... vai arī jādodas prom. Ja mēs šo nevirzām tālāk un atstājam atvilktnē, tad mēs kā likumdevējs faktiski demonstrējam – ja tu nezini valodu, tu esi bīstamāks nekā kriminālnoziedznieks. Man liekas, ka prasība par valodu bija pamatota, bet vēl pamatotāk ir atstāt valsti tiem, kas šeit veic kriminālus noziegumus, – Krievijas pilsoņiem, trešo valstu pilsoņiem. Šobrīd tas ir it īpaši aktuāli Rīgā.

Aicinu atbalstīt un nenolikt to atvilktnē. Rūpīgi sekosim līdzi gan mēs, gan, ceru, arī plašsaziņas līdzekļi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zivtiņa kungs, divas minūtes. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likums pēc būtības, kā Butāna kungs pareizi teica, ir... it kā viss ir pilnīgi labi un saprotami, bet jāsaprot, ka arī šobrīd tam visam ir paredzēta sistēma. Un ne tikai šobrīd, bet arī jaunais likums, kā Ābramas kundze teica, visu to paredzēs.

Bet kas ir šeit? Uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, un ko pateica arī Iekšlietu ministrija tanī brīdī, kad mēs par to runājām? Nodarījuma izdarīšana Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods. Tas milzīgi pieaudzēs... Kā jūs iedomājaties, kā PMLP to izdarīs? (Starpsauciens.) Tas faktiski nav izdarāms. Mēs ar likumu uzdodam viņiem tādas darbības, ko... mums taču ar Krieviju un Baltkrieviju vairs nekā nav. Kā mēs to izdarīsim? (Starpsauciens.) Šis likums jau pamatu pamatā ir pretrunā ar to, līdz ar to es uzskatu, ka doma ir pareiza, bet uzrakstīts ir galīgi nepareizi. Tāpēc es atturēšos no balsojuma. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Dombrava. Jā. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka jaunais Imigrācijas likums... ir atsākts darbs pie tā, bet nav sagaidāms, ka tas tik drīz tiks pieņemts.

Šie likuma grozījumi komisijā tika atbalstīti ar balsu vairākumu. (Dep. S. Ābramas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 9, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Dombrava. 12. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, paziņojums.

Vārds Oļegam Burovam – par komisijas sēdi.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu pulksten 10.40 uz minūtēm piecām uz komisijas sēdi.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Skaidrīte Ābrama... redzu, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Iļja Ivanovs, Irma Kalniņa, Līga Kļaviņa, Ģirts Valdis Kristovskis, Gunārs Kūtris, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Nauris Puntulis un Jānis Vucāns.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Turpinām Saeimas kārtējo sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”, otrais lasījums. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, aicinu mazliet klusāk.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir likumprojekts par atbalsta risinājumu jaunuzņēmumiem, otrais lasījums. Komisijā to skatījām 14. maijā.

Priekšlikumu nebija.

Likumprojekts tika atbalstīts komisijas sēdē virzīšanai uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pēc nedēļas – 29. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 38 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 38 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir redakcionāli precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Priekšlikuma būtība – kurš nevar kandidēt. Runa ir par Krimināllikumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji... bez vārdiem “pret valsti”. Uzreiz pateikšu, ka...

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt... daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un nākamais – 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pamatā balstīts uz Ceļapītera kunga priekšlikumu. Uzreiz pateikšu, ka mēs vienojāmies ar Tieslietu ministriju, ka uz trešo lasījumu redakcija būs precizēta.

Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Tas nav atbalstīts, tāpēc ka šobrīd esošo redakciju... esošā redakcija ir precizēta 2011. gadā... grozīt likumu... tāpēc ka ir jau Satversmes tiesas lēmums. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Ir Centrālās vēlēšanu komisijas iebildumi. Motivācija ir tāda, ka process, ja gadījumā mēs atbalstām šo priekšlikumu, būs ļoti sarežģīts un dārgs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Arguments, ka mans priekšlikums... ir sarežģīts un dārgs, manuprāt, neiztur kritiku, jo visa demokrātijas sistēma ir diezgan sarežģīta un dārga.

Uzreiz teikšu, ka... mans personīgais viedoklis ir tāds, ka Latvijā vispār būtu jāievieš iespēja nobalsot elektroniski, tādā veidā veicinot Latvijas pilsoņu dalību vēlēšanās, bet zinu, ka vienmēr pretim ir arguments, ka tas ir pārāk nedroši un mēs nevaram iet Igaunijas ceļu, kas jau sen nodrošina cilvēkiem iespēju nobalsot arī elektroniski.

Mans priekšlikums paredz vismaz mazināt to nevienlīdzību, kas rodas, ja mums nav iespējas nobalsot elektroniski. Paskaidrošu, kāda ir nevienlīdzība. Ja Latvijas pilsonis dzīvo Rīgā, viņš var nobalsot gana viegli, piemēram, par Vidzemes vēlēšanu apgabalu, jo viņam pietiek izbraukt dažus kilometrus ārpus Rīgas un viņš var nobalsot par Vidzemes vēlēšanu apgabalu. Līdz Zemgalei, Kurzemei ir nedaudz tālāk, vistālāk – līdz Latgalei. (Zālē troksnis.)

Katrās Saeimas vēlēšanās no iedzīvotājiem, kas savu ikdienu vada Rīgā, es dzirdu jautājumu: kur es varu nobalsot par Latgales vēlēšanu apgabalu? Un man viņiem vienmēr ir jāatbild: jums jābrauc... tuvākais vēlēšanu iecirknis attiecīgi ir vai nu Viļānos, vai Līvānos. Kolēģi, kas dzīvo ārpus Rīgas, – jūs zināt, cik laika aizņem, lai aizbrauktu uz attiecīgo pilsētu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

J. Viļums. Jau 11. vai 12. Saeimā man bija diskusijas ar toreizējo Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Cimdara kungu. Es Cimdara kungam jautāju: vai nebūtu iespējams Rīgā kā Latvijas galvaspilsētā nodrošināt iespēju nobalsot vismaz vienā vietā? Piemēram, tā ir kāda skola (vienalga, kurā Rīgas pusē), uz kuru katrs Latvijas pilsonis var atbraukt un attiecīgi izvēlēties... nezinu... atsevišķu ieeju vai atsevišķu klasi, kurā ir attiecīgā vēlēšanu apgabala listes. Piemēram, viņš var nobalsot par Brigmaņa kungu Zemgalē vai par kādu Nacionālās apvienības deputātu no Liepājas, vai par kādu deputātu, kas nāk no Daugavpils. Viņam būtu tāda iespēja Rīgā, Latvijas galvaspilsētā. Kāpēc nedot tādu iespēju?

Cimdara kungs toreiz man oponēja, teica, ka nebūtu godīgi, ka tāda iespēja ir tikai Rīgā. Būtu vēl godīgāk, ja tāda iespēja būtu katra vēlēšanu apgabala lielākajā pilsētā – attiecīgi Daugavpilī, Valmierā, Liepājā un Jelgavā. Uz to man nebija nekādu iebildumu. Kāpēc ne.

Šobrīd teikt, ka tas ir sarežģīti un dārgi, manuprāt, neiztur kritiku. Es saprotu, ka attiecīgais vēlēšanu iecirknis jāveido vietējai pašvaldībai, Rīgas gadījumā – Rīgas pašvaldībai, kas, no vienas puses, sarežģī procesu, bet, manuprāt, mēs to varam atrisināt. Galu galā Ārlietu ministrija organizē vēlēšanu iecirkņus pa visu plašo pasauli. Kāpēc mēs nevaram uzticēt kaut vai tai pašai Ārlietu ministrijai saorganizēt Rīgā vienu vēlēšanu iecirkni, kurā var nobalsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu?

Kolēģi, aicinu ZZS deputātus, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātus, arī “Stabilitātei!” un “Nacionālās apvienības” deputātus patiešām ieklausīties šajā priekšlikumā, atbalstīt iespēju arī Daugavpils iedzīvotājiem nobalsot, piemēram, par kādu “Stabilitātei!” deputātu, kurš kandidē Rīgas vēlēšanu apgabalā. Kāpēc ne?

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu otrajā lasījumā, un attiecīgi nianses mēs varam pieslīpēt trešajā lasījumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt Viļuma kunga priekšlikumu. Raugiet, kad komisijā skatīja manu 6. un 26. priekšlikumu, kas diasporas latviešiem paredzēja iespēju izvēlēties jebkuru vēlēšanu apgabalu, ne tikai Rīgu, tad praktiski vienīgā iebilde bija tā, ka arī Latvijas vēlētājiem būtu jābūt tādai pašai iespējai. Viļuma kungs šādu iespēju piedāvā.

Līdz ar to, ja jūs apstiprinātu šo priekšlikumu, tad ar tīru sirdsapziņu varētu apstiprināt arī manu 6. un 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Šie ir ļoti, ļoti nopietni jautājumi, kas prasīs izlēmību. Prasīs drosmi un spēju riskēt.

Viļuma kunga priekšlikums ietver vienu gana lielu risku. Ja mēs analizējam aizvadītās Saeimas vēlēšanas un paskatāmies to rezultātus atkarībā no mandātu skaita katrā vēlēšanu apgabalā un nepieciešamā balsu skaita, lai iegūtu vienu mandātu, tad iezīmējas diezgan būtiska atšķirība. Piemēram, lai Vidzemē iegūtu vienu no 26 mandātiem, bija nepieciešamas teju 10 100 balsis. Savukārt, lai iegūtu vienu no 36 mandātiem Rīgas apgabalā, bija nepieciešamas nedaudz mazāk kā 8300 balsis, kas ir diezgan būtiska atšķirība. Pēc būtības Rīgas mandāts ir “lētāks” jeb ar mazāk balsīm iegūstams nekā Vidzemes vai Latgales mandāts.

Ir šāds risks. Ja nu kādam, kurš darbojas uz likumības robežas, ir ļoti lieli resursi, aģitējot, motivējot un citādi pamudinot cilvēkus no citiem vēlēšanu apgabaliem doties uz šo iecirkni un balsot par Rīgas apgabalu, kurā viens mandāts prasa mazāk balsu nekā citos apgabalos, tas var radīt zināmas bažas. Tajā pašā laikā man ir pilnīgi jāpiekrīt tam, ko teica Līdakas kungs. Mums esošajā sistēmā un esošajā likumā ir risks, kas ir datos parādāms, – vēlēšanas zaudē proporcionalitāti.

Vēlēšanām ir jābūt augstākajai demokrātijas izpausmei. Ikvienam Latvijas pilsonim ir jābūt tiesībām balsot tur un tā, kā viņš uzskata par pareizu.

Tādēļ aicinu šo Viļuma kunga priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Tā ir ļoti liela privilēģija – dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. Viena no lielākajām dāvanām, dzīvojot demokrātiskā valstī un sabiedrībā, ir spēja lemt un izvēlēties savu nākotni, ievēlēt savus pārstāvjus un izvēlēties ceļu, kuru valstij iet. Šobrīd, hibrīdkara apstākļos, kad faktiski apkārt notiek dažādu veidu autoritārisma tendenču atdzimšana, arī mēs esam pakļauti konkrētas formas uzbrukumiem, ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt demokrātiju un nodrošināt to, ka cilvēki izmanto savas tiesības un piedalās vēlēšanās, ne tikai kandidējot, bet arī dodot savu balsi, savu svētību, savu mandātu, tiem cilvēkiem, kuri tālāk realizē varu un vada valsti.

Pieņemu, ka mēs ticam kādām tradīcijām. Tā ir sanācis, ka esam pieraduši dalīt Latviju vēlēšanu apgabalos, prezumējot, ka tur, kur cilvēks dzīvo, viņš arī balso par attiecīgajiem cilvēkiem. Ja tie ir Latgales kandidāti, kas pārstāvēti Saeimā, tad viņus ievēlē cilvēki, kas dzīvo Latgalē. Bet laiki ir mainījušies, cilvēki ir kļuvuši ļoti mobili – var dzīvot vienā vietā, strādāt citā, viņi pārvietojas pa Latvijas teritoriju. Tāpēc, manuprāt, ir jāiet līdzi laikam un jānodrošina iespēja (ticu, ka tas neprasīs lielas pūles, lai Viļuma kunga priekšlikumā ietverto ideju realizētu), ka vismaz viens iecirknis, kurā var nobalsot arī par citu apgabalu deputātu kandidātiem, ir katrā vēlēšanu apgabalā.

Kāpēc tas ir svarīgi? Ja paskatāmies pa gadiem sabiedrības līdzdalību visās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kādu tendenci mēs ieraugām? Mēs ieraugām skumju ainu – agrāk cilvēki gāja uz vēlēšanām izraudzīties savus priekšstāvjus ar lielu degsmi un entuziasmu (tie bija 70–80 procenti), šobrīd vēlētāju skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tāpēc, lai mudinātu cilvēkus... kā te rakstīts (Norāda pa labi.): “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Lai mudinātu cilvēkus izmantot šo suverēno varu, kas viņiem pieder, ir svarīgi dot viņiem iespēju nobalsot par tiem cilvēkiem, par kuriem viņi vēlas atdot savu balsi. Tik vienkārši!

Līdz ar to aicinu atbalstīt Jura Viļuma priekšlikumu. Ja kaut kas ir koriģējams, mums vēl būs trešais lasījums, mēs varam ar to strādāt, uzlabot, ar iestādēm izrunāt, kā to praktiski izdarīt. Manuprāt, Juris Viļums ir iesniedzis ļoti labu, izsvērtu un svētīgu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es jau biju noskaņojies balsot, bet, kad izskanēja argumenti, kā var iet... pēkšņi visi vienā iecirknī sāk balsot par kādu līderi, kurš nav tajā sarakstā... un ar autobusu neviens nekur nav jāved... Iedomāsimies tādu situāciju... Tas haoss sākas ar ko? Kad teica: noņemsim sarakstu lokomotīves, nevajag. Bet pēc būtības tas ir ļoti negodīgs princips, jo, ja mēs gribam ievēlēt Latvijas līderus, ir svarīgi saprast, kāds viņiem ir atbalsts nacionālā līmenī. Tā ir bijis iepriekš. Piemēram, ja kāds kļūst par premjeru vai prezidentu, tad var redzēt, cik cilvēku visā Latvijā viņu atbalsta.

Iedomāsimies teorētiski... mēs pieņemam šādu priekšlikumu, un visi grib nobalsot... piemēram, visi Latvijas cilvēki, kas atbalsta partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, grib balsot tikai par Šleseru. A ko darīs Zivtiņš – Zemgales līderis? Viņam teiks: Zivtiņ, mēs tevi atbalstām, bet Šleseru atbalstām vairāk. Tālāk. Piemēram, katrai partijai būs pa spēcīgam līderim Rīgā vai kādā citā... Sanāk tā, ka... piemēram, varētu vienoties: okay, Šleseru Rīgā uzvarēt nevaram, liekam savu līderi Vidzemē (viena partija), un visi balso par līderi, kas ir Vidzemē. Ja teorētiski mēs varam aizbraukt... tās balsis pēkšņi var sākt staigāt.

Problēma ir tā, ka disproporcijas ar balsu skaitu un visu pārējo jau šodien parāda, ka sistēmā kaut kas nav pareizi. Es domāju, ka pareizais variants vispār būtu – viens saraksts visai Latvijai, un mēs izlīdzinām pilnībā visu. Mēs izlīdzinām visu, jo tad var balsot gan par līderi, gan par jebkuru citu kandidātu. Kampaņa notiek visā Latvijā, un neviens nevar pārmest, ka ar mazāk balsīm kāds ir ievēlēts kādā apgabalā. Visa Latvija ir kā viens apgabals. Nevis – atveram vienu iecirkni, un tur sākas haoss... visi stāv... Beigās būs tā – stāv gara rinda, pulkstenis ir astoņi, balsot vairs nevar... un kāds saka: “Kā?! Bet es gribu balsot par Šleseru! Kā es... kā jūs man tagad...? Visu dienu stāvu rindā, tik gara rinda...” Saprotat?

Piedodiet, jūs piedāvājat risinājumu. Es šoreiz mēģinu oponēt. Domāju, ka vajag drusku padomāt. Varbūt tiešām ir jāatgriežas pie varianta, ka partijas var savus līderus... lai attiecīgi par tiem, kas pretendē uz premjera amatu vai uz kādu no ministru amatiem, var balsot visā Latvijā. Tad arī būs lielāka cilvēku motivācija iet uz vēlēšanām, jo ļoti bieži, runāsim atklāti, cilvēki no tālienes... no Kurzemes vai Vidzemes... kaut kur Gulbenes pusē... nu nebrauks viņi uz Rīgu. A ja gadījumā viņu kandidāts... piemēram, Latgale grib balsot par kandidātu, kurš ir izdomājis startēt Kurzemē... braukt nevar.

Uztaisot vienu vietu, kur var balsot... Man šķiet, kolēģi, vajag to visu drusku pārdomāt. Varbūt tiešām jāiet uz to, ka ir viens vēlēšanu saraksts un cilvēki var balsot par visiem. (Starpsauciens.)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs atkal lāpām vecas pastalas. Mums jau savulaik bija likums, kas ļāva dažiem kandidātiem kandidēt katrā vēlēšanu apgabalā, un tas nebija slikts. Tad parādījās... atcerieties... “Latvijas Ceļa” laikā parādījās tāds Liepiņš no Kanādas, kurš teica: “Tas nav demokrātiski!” Iedomājieties, Gorbunovs... vai kas nu tur bija tajā laikā... teiksim, Meierovics... ir ierakstīts piecos vēlēšanu apgabalos, un aiziet, piemēram, tantiņa Latgalē... viņš ir Rīgā... un nospļaujas, jo viņa ir piemānīta.

Kas bija pozitīvi, ko tajā reizē nenovērtēja, – koalīciju varēja veidot no divām vai trim partijām vai... Ja Pauls un Peters būtu visos piecos apgabalos, tad partija varētu dabūt 35... nākamā – 20... nav vajadzīga piecu, septiņu vai 17 partiju koalīcija. Viss bija labi domāts. Tad to aizliedza, un tagad katrs iet savā vēlēšanu apgabalā.

Šis projekts... šis pants par vēlēšanu apgabaliem... mīļie draugi, radās tad, kad nebija automobiļu un sociālo tīklu un uz vēlēšanu iecirkņiem vai nu gāja kājām, vai brauca ar zirgu. Rīgā dažiem bija automobiļi... atcerēsimies... Satversmes sapulces vēlēšanas... cik Latvijā bija... nepilns tūkstotis... kad pirmo Saeimu vēlēja, bija daži tūkstoši automobiļu.

Līdz ar to tas ir pilnīgi novecojis... es iesniegšu uz nākamo... es tagad noklausījos, ko daži saka... Viļuma kunga priekšlikums. Tagad lāpīsim... tai pastaliņai uz 17 ielāpiņiem lipināsim vēl kaut ko... un katrā vēlēšanu apgabalā liksim kastīti... kur citi varēs iet vēlēt. Mans priekšlikums ir tāds – visā Latvijā viens vēlēšanu apgabals. (Starpsauciens: “O!”) Nav nekādas jēgas ar vienu sarakstu, kā te minēja. Pateikšu, kāpēc.

Izraēlā, kur ir piecreiz vai sešreiz vairāk iedzīvotāju, visa valsts ir viens vēlēšanu apgabals. Kāpēc? Es pamatošu. Agrāk cilvēki neblandījās apkārt, nemuka uz ārzemēm... pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja zemnīcās un būvēja Latviju. Tagad paņemsim kā piemēru Latgali. Puse Latgales iedzīvotāju ir vai nu Rīgā, vai dažos citos Latvijas novados. Kāpēc viņi Rīgā nevar balsot par labiem cilvēkiem Latgalē? Kāpēc Latgales iedzīvotāji, pilsoņi, nevar balsot par tiem, kas dzīvo Rīgā? Kāpēc ir vajadzīgi šie ierobežojumi?

Domāju, trešajam lasījumam es iesniegšu priekšlikumu – visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Un problēmas atkritīs.

Šis ir novecojis priekšlikums. Nu nevajag tagad lāpīt, kaut ko stiķēt, uzlabot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Īsi atbildēšu uz dažām bažām, kas izskanēja diskusijās.

Pirmām kārtām par to, ka vēlēšanu apgabalos atšķiras nepieciešamais balsu skaits, lai iebalsotu vienu vai otru deputātu. Tieši Latgales gadījumā parādās, ka tiešām ir vajadzīgs mazāks balsu skaits. Un tur jau tā lieta, ka daudzi ir deklarējušies Latgalē, bet dzīvo vai nu Rīgā, vai Pierīgā. Kāpēc šajā gadījumā nedot viņiem iespēju nobalsot par Latgales vēlēšanu apgabalu... atbraukt, kā jau teicu, kaut vai līdz Rīgai, un izdarīt savu izvēli?

Otrs. Man un citiem Latgales politiķiem vienmēr pārmet, kāpēc gan Saeimas vēlēšanās, gan pašvaldību vēlēšanās Latgalē ir tik maza aktivitāte. Tā bija daļa atbildes – daļa cilvēku, kas tur ir deklarējušies, reāli dzīvo un strādā galvaspilsētā vai netālu no galvaspilsētas. Protams, atsevišķas normas, ko pašvaldības... ir spiedušas... pārdeklarēties. Proporcija ir mainījusies. Tomēr, ļaujot cilvēkiem aktīvāk iesaistīties vēlēšanu procesā šeit, Rīgā, mēs varētu izlīdzināt nepieciešamo balsu skaitu, lai ievēlētu vienu deputātu.

Tas, ko teica Šlesera kungs, – par līderiem. Manuprāt, abas lietas ir svarīgas: partijai ir vajadzīgi līderi, vēlams, vairāk par vienu (ja ir pieci līderi – tas ir ļoti labi, katrā vēlēšanu apgabalā pa vienam), tajā pašā laikā ir vajadzīga iespēja cilvēkiem iecelt Saeimā priekšstāvi no sava vēlēšanu apgabala vai no tā vēlēšanu apgabala, kurš pilsonim visvairāk rūp.

Vēlreiz aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un tehniskās lietas pieregulēt vai nu likumā, vai Ministru kabineta noteikumos, attiecīgi ļaujot cilvēkiem piedalīties vēlēšanu procesā aktīvāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viesturam Zariņam.

V. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man šķiet, ka šobrīd mēs varam sataisīt pamatīgu haosu.

Iedomājamies, tā rupji rēķinot, cik no visiem, kas dzīvo Rīgā, ir rīdzinieku. Domāju, kādi 50 procenti, pārējie ir no pārējās Latvijas. Tad iedomājieties... ir viens vēlēšanu iecirknis, un tā visa pārējā Latvija (Starpsauciens.)... tā visa gāžas uz šo vēlēšanu iecirkni un balso par visu pārējo Latviju. Būtībā sanāks tā... labi, viens ir tas, kā spēs apkalpot... otrs ir tas, cik tad beigās nobalsos par Rīgas sarakstu, ņemot vērā, cik Rīgā ir ārzemnieku, kas vispār neiet balsot. Sanāks tā, ka balsojums par Rīgu vispār var izrādīties visai dīvains.

Ļoti lūdzu pārdomāt, ko mēs šobrīd darām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pavisam īsi. Vienkārši gribu pateikt vienu lietu.

Tajā brīdī, kad mēs diskutējam par iespēju noteikt vienu vēlēšanu apgabalu, mums nav... jā, tas nav Saeimas vēlēšanu likums, tā ir Satversme. Diskusijai ir vieta, bet ne šodien šī likuma grozījumos, jo Satversme skaidri pasaka... 7. pants: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos [..].” Tātad vismaz divos. Tāpēc, es domāju, ja mēs to gribam diskutēt, tad veram Satversmi.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Tātad 5. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 41, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Nākamais priekšlikums būtiski maina esošo sistēmu. 6. – deputāta Līdakas priekšlikums. Zināmā mērā arī 7. priekšlikums ir par to... 6. priekšlikums ir iekļauts pirms tam, tāpēc ka tas ir, teiksim, radikālāks priekšlikums.

Par ko ir stāsts? Deputāts Līdaka izteica priekšlikumu, ka “ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms proporcionāli visiem vēlēšanu apgabaliem atbilstoši vēlētāju skaitam katrā no tiem”. Tas nozīmē, ka šobrīd mums... nu, tie ir dati uz 2025. gada 16. aprīli (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

O. Burovs. Šlesera kungs, Mieriņas kundzes vietā gribu jūs palūgt – mazliet klusāk! Šobrīd (uz 2025. gada 16. aprīli) vēlētāju skaits mums ir 1 547 000, no viņiem 188 000 ir tie pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs.

Gribu atgādināt, ka zināmā mērā iniciatīva tika sagatavota 13. Saeimā, 14. Saeima pārņēma šo likumprojektu un pašlaik tas ir pieņemts tikai pirmajā lasījumā. Tagad, ņemot vērā, ka likums ir atvērts vēlreiz, priekšlikumi ir sagatavoti.

Skatot šo jautājumu komisijas sēdē, tika pieņemts lēmums izskatīt šo jautājumu ar profesionāļiem. Izrunājot jautājumu ar Pasaules brīvo latviešu apvienību, Centrālo vēlēšanu komisiju un Ārlietu ministriju, pieņemts lēmums, ka viņi ir gatavi pielāgoties kā vienam, tā otram priekšlikumam, bet tas ir politisks lēmums.

Balsojumā par konceptuālu pozīciju ar nelielu balsu vairākumu šie priekšlikumi ir noraidīti. Balsojot par 6. priekšlikumu, komisija to neatbalstīja. Balsoja divas reizes, tāpēc ka balsis sadalījās. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Lasot šo likumprojektu, var saprast tikai vienu – ka visas mūsu žēlabas par to, ka liela daļa latviešu tautas ir izbraukusi ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Tie ir vienkārši māņi un meli! Visi no Latgales, no Vidzemes, no Kurzemes ir devušies ne jau uz Īriju, ne jau uz Zviedriju vai Angliju, bet gan uz Rīgu. Tā šeit rakstīts! Jo, ja jau visi šie vēlētāji tiek pieskaitīti Rīgai, tātad mēs neatzīstam, ka viņi ir izbraukuši uz ārzemēm.

Bet vai tā ir realitātē? Droši vien ne. Pieskaita simtiem tūkstošu vēlētāju Rīgai, sadala arī deputātu vietu skaitu atbilstoši šim skaitlim. Diasporā nobalso 2,8 procenti no tiem, kas reģistrēti kā izbraukuši un kā diasporas sastāvdaļa. Kur šeit ir taisnība?

Līdz ar to šis priekšlikums vēsta, ka mēs pieņemam, ka cilvēki vienlīdz ir izbraukuši no Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras – nu, vienlīdz izbraukuši... ne tikai no Rīgas. Un tiešām vienīgais iebildums bija par to, ka varētu rasties zināma problēma, ka ārzemēs, teiksim, ir iespēja balsot par visiem pieciem vēlēšanu apgabaliem, bet Latvijā to nav iespējams izdarīt. Mīlīši, ir iespējams izdarīt! Te jau tas vairākkārt tika runāts. Var iesēsties mašīnā un aizbraukt uz Liepāju, uz Daugavpili... kur vien vēlies. Cilvēkam Īrijā vai Austrālijā tādas iespējas nav. Līdz ar to mēs varbūt arī mazliet uzlabotu situāciju, ka būtu nevis 2,9, bet varbūt... 20 procenti diasporas aizietu uz vēlēšanu iecirkņiem.

Tā ir traģiska situācija: izbrauc milzums cilvēku, kuri ļoti vēlas šeit atgriezties, kuri vēlas redzēt sakoptu, bagātu Latviju, un patiesībā viņi neņem dalību šī procesa vadībā, tātad deputātu izvirzīšanā.

Bija diezgan plaša diasporas aptauja, kurā pierādījās vairāki iemesli, kāpēc cilvēki nenāk uz vēlēšanu iecirkņiem ārzemēs. Pirmkārt, protams, iecirkņu ir par maz, attālums ir par lielu, lai uz tiem brauktu. Otrkārt, 52,4 procenti pateica, ka viņiem būtu ļoti būtiski nobalsot nevis par Rīgas, bet par tās vietas vēlēšanu apgabalu, no kurienes viņš ir izbraucis. 52,4 procenti – tas ir ļoti cerīgi, lai izstumtu no mirušā punkta šos 2,9, kas aiziet nobalsot.

Kaut kas ir jādara, lai šie cilvēki justos un būtu līdzdalīgi Latvijas dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Ir notikusi zādzība (Starpsauciens: “Vai!”), jo, raugi, situācija ir tāda, ka Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju balss ir tieši par 17 procentiem vērtīgāka nekā jebkurā citā Latvijas vēlēšanu apgabalā. Mums it kā Satversme nosaka to, ka visiem mūsu pilsoņiem ir vienlīdzīgas tiesības, visi esam līdztiesīgi, bet dabā tā nav.

Šobrīd Saeimā Rīgas vēlēšanu apgabalam ir 36 Saeimas deputātu mandāti. Tie arī šeit ir Saeimā. Vidzemei – 26, Latgalei – 14, Kurzemei – 13, Zemgalei – 11. Tādi mēs šeit esam arī ievēlēti. Bet, raugi, ir problēma. Ja mēs paskatāmies CVK mājaslapā un skatāmies pašvaldību vēlēšanas Rīgā, cik daudz ir balsstiesīgo, kas ir Rīgā deklarēti un dzīvo, – tas ir 422 681 cilvēks. Ja mēs atveram Saeimas vēlēšanu sadaļu, mēs ieraugām, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā balsstiesīgie ir 565 297 Latvijas pilsoņi. Ko tas izraisa matemātiski? Tas izraisa to, ka Rīgā, ja šobrīd ir ievēlēti 36 Saeimas deputāti no Rīgas vēlēšanu apgabala, ja skatāmies proporcionāli no tiem, kas dzīvo Rīgā, tad būtu jābūt nevis 36, bet 30 – tieši par 17 procentiem mazāk ievēlētajiem deputātiem no Rīgas, jo tas atspoguļo Rīgā dzīvojošo skaitu. Tātad mīnus seši Rīgai.

Skatāmies, kuri tad ir apzagti. Vidzeme! Vidzemei šobrīd ir 26 pārstāvji Saeimā – 26 deputāti, bet patiesībā pēc šī aprēķina būtu jābūt (ja tīri proporcionāli rēķinām) 28 deputātiem. Tātad Rīgai – 30 un Vidzemei – 28. Šobrīd starpība ir tieši 10 Saeimas deputātu mandāti. Rīgai – 36, Vidzemei – 26. Ja mēs tīri proporcionāli rēķinām, tad tai starpībai būtu jābūt nevis 10 Saeimas deputātiem, bet diviem. Latgalē proporcija pēc šī aprēķina diemžēl nemainās. Tur tāpat 14 paliek. Kurzemē paliek tie paši 13. Bet Zemgale? Zemgale ir apzagta visvairāk, jo Zemgalei šobrīd ir 11 pārstāvji Saeimā, bet pēc matemātikas, pēc proporcijas būtu jābūt 15, tātad plus četri. Tāda, lūk, ir situācija.

Es saprotu, ka ir ļoti svarīgi mūsu tautieši ārzemēs, diaspora. Viņi ir jāaktivizē, lai viņi piedalās vēlēšanās, bet diemžēl tā aktivitāte ir ļoti maza. Un vēl vairāk – tie cilvēki ir izbraukuši ne jau tikai no Rīgas, viņi ir izbraukuši no Latgales, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, no visām Latvijas malām. Viņiem, piemēram, kā Latgales iedzīvotājiem nav iespējas nobalsot par tiem, kuri celtu Latgales reģionu, un tāpēc viņi varētu atgriezties savās mājās. Viņiem ir tikai iespēja balsot par rīdziniekiem.

Tāpēc es aicinu ieklausīties APVIENOTĀ SARAKSTA un Ingmāra Līdakas priekšlikumā un beidzot ieviest taisnīgumu, lai visiem Latvijas pilsoņiem, kas dodas uz vēlēšanām, būtu vienāda ietekme un svars un lai deputāti tiktu ievēlēti pārstāvībā godīgi, pārstāvot proporcionāli savus vēlēšanu apgabalus. Jo, raugi, es zinu, kāds varētu būt balsojums. Ir partijas, kurām ir zināmas privilēģijas Rīgas vēlēšanu apgabalā, tie, kas uzvar Rīgas vēlēšanu apgabalā, šos sešus mandātus dabū bez maksas – papildus.

Tātad šajā zālē ir ieinteresētie neko nemainīt. Bet es domāju, ka Saeimai ir jāvadās nevis no savtīgu mērķu un ieguvumu, bet no taisnīguma apsvērumiem.

Es aicinu atbalstīt Ingmāra Līdakas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, ka mēs visi saprotam, par ko ir runa kopumā. Šis Ingmāra Līdakas priekšlikums ir par to, lai ārzemēs dzīvojošās... diasporas balsis jeb vēlētājus mēs aprēķinā korekti ņemtu par pamatu un proporcionāli sadalītu uz visiem Latvijas vēlēšanu apgabaliem. Edvards Smiltēns ļoti precīzi ar skaitļiem to pamatoja. Šis priekšlikums ir par mandātu skaita sadali starp vēlēšanu apgabaliem. Nākamie priekšlikumi būs par to, lai diasporai būtu iespēja balsot un izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kuru viņi vēlas balsot, no kurienes viņi nākuši, kur ir viņu saknes, kur vēl nav sarautas saites. Tie būs nākamie priekšlikumi. Šis ir par to, lai korekti, godīgi tiktu sadalīti mandāti pa vēlēšanu apgabaliem.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas būs tikai korekti un godīgi. Nebalstīsim interesēs, partijiskās interesēs savu balsojumu, jo visiem ir acīmredzams, ka nav pareizi tā, kā tagad ir.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputātes, deputāti! Brigmaņa kungs, Šlesera kungs un citi, kas turpina sarunas! Es nedaudz paturpināšu par konkrēto priekšlikumu.

Smiltēna kungs jau iedeva matemātiku, es jums iedošu vēl nedaudz matemātikas. 1920. gadā, kad bija Satversmes sapulces vēlēšanas, no Latgales vēlēšanu apgabala iebalsoja 39 deputātus jeb 26 procentus. Laika gaitā, protams... līdz Pirmajam pasaules karam... tas procents būtiski nemainījās, bet laika gaitā, tagad jau pēc neatkarīgās Latvijas atjaunošanas, šis procents ir ļoti katastrofāli samazinājies. 5. Saeimā bija 20 procenti no Latgales vēlēšanu apgabala, bet gandrīz katrās nākamajās Saeimas vēlēšanās tas ir samazinājies uz 18 un 16. Tagad ir 13 deputāti – 13 procenti. Tātad divas reizes samazinājusies proporcija, cik daudz mēs ievēlējam Saeimā no konkrētā vēlēšanu apgabala.

Ņemot vērā to visu, arī vislielāko iespaidu no migrācijas tieši uz Latgali, 12. Saeimā es iesniedzu priekšlikumu – visus diasporā esošos vēlētājus pieskaitīt Latgales vēlēšanu apgabalam. Kāds sākumā par to pasmaidīja, bet pēc būtības tam ir loģika, jo kā reiz no Latgales vēlēšanu apgabala ir visvairāk aizbraukušo iedzīvotāju.

Vēl vairāk – ņemot vērā to, ka daudzas Saeimas vēlēšanas parāda, ka atsevišķas partijas, būsim godīgi, noraksta Latgales vēlēšanu apgabalu, tad kāda liela jēga tur cīnīties un iesaistīties politiskajā kampaņā, ja tur būs viena, varbūt divas vietas Saeimā panāktas. Dažas partijas (diemžēl es to redzu) nemaz necenšas ļoti iespringt piesaistīt vietējos līderus vai radīt, apmācīt jaunus līderus. Ieliek kādu no Rīgas – gan jau viņš tiks ievēlēts. Viens, varbūt divi, vairāk jau tur nebūs. Ja būtu lielāks ievēlēto deputātu skaits no Latgales, es domāju, visas partijas, arī Jaunā VIENOTĪBA, būtu daudz aktīvākas Latgales vēlēšanu apgabalā un ārvalstu auditorijā. Bet diemžēl šajā Saeimā tas droši vien nav atbalstāms.

Tāpēc Līdakas kunga priekšlikums, manuprāt, ir ļoti loģisks, ka visus tos, kas ir izbraukuši no Latvijas, pieskaitīt vienlīdzīgi pret visiem Latvijas reģioniem un šīs vietas godīgi sadalīt starp visiem vēlēšanu apgabaliem, nevis tikai vienam atdot. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo loģisko Līdakas kunga priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 6. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 35, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Cienījamie kolēģi! 7. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir starp Līdakas kunga 6. priekšlikumu un esošo redakciju. Par ko šeit ir runa? Vēlēšanu apgabala... “Ārvalstīs dzīvojošus vēlētājus pieskaita tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kurā bija reģistrēta to pēdējā deklarētā dzīvesvieta Latvijā, bet, ja tādas nav, – Rīgas apgabala vēlētāju skaitam.”

Konkrēti komisijas rīcībā ir skaits... kā es jau teicu, 188 tūkstoši... kas dzīvo Rīgā. Ja iet pēc šī priekšlikuma, tad 79 200 balso Rīgā un 108... balso par pārējiem reģioniem. Tas nozīmē, ka Kurzemei ir pieaugums plus 12 procenti, Latgalei – plus 40 procenti, Vidzemei – plus 9 procenti, Zemgalei – plus 11 procenti, un Rīgai ar to, ka balso 79 200, tas ir mīnus 42 procenti.

Balsojums notika divas reizes, balsis sadalījās: par – 6, pret – 6, atturas – 1. Ņemot vērā, ka balsojums bija divas reizes, rezultātā komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Uzsākam debates par 7. priekšlikumu.

Vārds deputātei Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (ZZS).

Kolēģi, daudz kas jau te ir izskanējis pie 6. priekšlikuma. Es tikai dažus akcentus vēl gribu uzlikt. Mums ar Līdakas kungu ir līdzīgi priekšlikumi, viņam bija priekšlikums sadalīt proporcionāli šīs balsis, kuras ir pienākušas Rīgai klāt, savukārt mēs piedāvājam, ka šīs balsis tiek sadalītas... tātad, ja mēs nolemjam, ka ļaujam diasporai balsot par sev tīkamo vēlēšanu apgabalu, tad šīs balsis sadalītos pēc pēdējās deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, tad tiktu pieskaitītas Rīgai.

Kolēģi, es tikai gribu atgādināt, ka 10 gadu laikā, ja mēs paskatāmies statistiku, te visi sauca skaitļus, Rīgā iedzīvotāju skaits gadu no gada ir samazinājies, bet deputātu skaits, kas tiek ievēlēts no Rīgas, gadu no gada palielinās. Man ir gluži vienkāršs jautājums: kāpēc mēs šos astoņus deputātus, kas Rīgai 10 gadu laikā ir pienākuši... kāpēc mēs tos pieskaitām Rīgai? Kāpēc mēs tos nepieskaitām Kurzemei, Zemgalei un Latgalei? Te jau tika minēti skaitļi, cik tad būtu, ja mēs paskatītos. Piemēram, Latgalei tie būtu 14 procenti klāt. Tas nozīmē, ka šeit, šajā Saeimas zālē, jau šajā sasaukumā varētu būt par diviem Latgales deputātiem vairāk. Kāpēc mēs esam negodīgi attiecībā pret reģioniem?

Un vēl. Saeimas vēlēšanu likums jau šobrīd paredz, ka Latvijā dzīvojošie var nobalsot sev tīkamajā vēlēšanu apgabalā un tātad balsot par sev tīkamiem deputātiem. Ārzemēs mēs šo likuma principu neievērojam, faktiski liedzam cilvēkiem izvēlēties. Tas, ko ZZS piedāvāja, ir ļoti vienkāršs princips, kas patiesībā neprasa papildu budžeta līdzekļus un arī neprasa papildu administratīvo slogu. Tātad tajās vietās, kur dzīvo divi, trīs, četri, pieci diasporas pārstāvji un kur varbūt citkārt vēlēšanu iecirkni nebūtu izdevīgi veidot, vienkārši ir iespēja nobalsot pa pastu: izprintēt no “Latvija.lv” sev tīkamo apgabala vēlēšanu kandidātu listi, iemest aploksnē un atsūtīt uz vēlēšanu komisiju. Tur, kur vēlēšanu iecirkņi tiek saglabāti un izveidoti, nobalsot par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Tādējādi mēs radītu iespēju, ka arī tajos attālajos rajonos, kuros, teiksim, cilvēki nevēlas braukt... nevēlas braukt vai citādu iemeslu dēļ negrib piedalīties... viņiem būtu lielākas iespējas piedalīties.

Kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un tālāk jau kontekstā – nākamie priekšlikumi, kas paredz šo vienkāršoto veidu... un kas paredz arī to, ka mums ir svarīgi. Mēs šeit visi pirms vēlēšanām... Tūlīt sāksies arī Saeimas vēlēšanas ar rudeni, un mēs atkal skatīsimies tiem diasporas cilvēkiem acīs un teiksim: jā, mēs gribam, lai jūs esat ieinteresēti, lai jūs vairāk domājat arī par mums un balsojat... ko mēs no viņiem dzirdam. Viņi ir lokālpatrioti, viņi grib nobalsot par to vēlēšanu apgabalu, no kurienes ir aizbraukuši. Un te mēs redzam, ka patiesībā mēs ar savu attieksmi atkal parādām cilvēkiem, ka patiesībā viņi mums nav svarīgi, jā, mēs gribam, lai viņi balso, bet viņi mums nav svarīgi.

Vēlreiz aicinu balsot par šo ZZS priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – Burova kungs.

Sēdes vadītāja. Tātad 7. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 8. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šeit ir paredzēts dot deleģējumu Ministru kabinetam.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

9. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, tāpēc ka ļoti ierobežo... iesniegt deputātu sarakstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – Ceļapītera kunga priekšlikums. Ir par to, lai palielinātu biedru skaitu. Gribu atgādināt, ka esošā redakcija nosaka, ka var piedalīties... kandidātu sarakstu var iesniegt, ja partija dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un partijas biedru skaits ir ne mazāk kā 500. Ar deputāta Ceļapītera priekšlikumu šis skaits palielināts līdz 1000. Komisijas sēdes laikā par to notika diskusija. Es gribu tikai nolasīt jums informāciju, kas ir komisijas rīcībā, kas ir saņemta no Uzņēmumu reģistra, par partijas biedru skaitu, kam biedru skaits pārsniedz 1000 biedru, tas ir, Latvijas Zemnieku savienība – 1320; faktiski es varu šeit pieskaitīt Zaļo partiju, tāpēc ka 967... domājot par to, ka nākamgad šeit varētu būt 1000; Jaunā VIENOTĪBA – 2176; Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai” – 1115; JKP, šobrīd tādi dati ir, – 1022; “Platforma 21”, arī tādi ir, – 1266; nav oficiālu datu, bet neoficiāli liecina par to, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir ne mazāk kā 1700; un APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI pa diviem gadiem izaug uz 1341. Vairāk partiju, kas pārsniedz 1000, šobrīd nav.

Šis priekšlikums ir atbalstīts... balsojumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu lieliski priekšlikumi! Tikai Burova kungs aizmirsa, ka dažas partijas, kuras nosauca, – viņi uz pilnsapulci nevarēja sasaukt pat 100 cilvēku, bet uz papīra bija 1000... un dažas... bet ne par to.

Jautājums ir tāds: kāpēc 1000, nevis 2000? Daudzi atsaucas uz Igauniju, kur kaut kādā partijā ir 10 000. Kolēģi, liekam 10 000! Saprotiet, vajag katru dienu kaut kā izčakarēt tos vēlētājus, kaut ko izdomāt, jo nav svarīgi, ka par kaut kādu sarakstu balsos 10 000 vai 100 000, vajag kaut kā ieriebt, lai nevarētu izvirzīt kandidātus.

Un kā tad Satversmē ir rakstīts? Satversmes 9. pantā ir ārkārtīgi interesanti, tur partijas kaut kā nav pieminētas. Tur ir teikts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kas vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu. Tur nav teikts, ka var ievēlēt tikai pilsoni no partijas, kurā būs 1000, 2000 vai 20 000. Un kāpēc 1000? Ja mēs depozīta naudu pēkšņi bez problēmām palielinām 8 vai 10 reizes... palielinām uzreiz 10 reizes, liekam 5000! Izdomāsim vēl kaut ko, katru reizi kaut ko pielabosim tai likumā!

Pirms kara... es biju arī komisijas sēdē... viens pamatojums bija tāds, ka partiju ir pārāk daudz, tās ir bezatbildīgas. Es saprotu, ka to atbildību mēs dabūjam, palielinot skaitu. Varbūt otrs jautājums: Centrālajai vēlēšanu komisijai ir daudz darba, būs piecas vai septiņas partijas, tad tā skaitīšana būs pavisam savādāka nekā, ja ir 15 partijas? Kaut ko tādu izdomāt. Šarlam de Gollam bija labs teiciens, ko vajadzētu atcerēties katram Saeimas deputātam. Viņa slavenais teiciens ir tāds: “Iedodiet man piecus sakarīgus cilvēkus, un es pārveidošu valsti!”

Pirmskara vēlēšanu likumā... jo pamatojums bija – ko es dzirdēju Burova kunga vadītajā komisijā –, ka mums pēdējā laikā kaut kā neiet, ekonomika neattīstās... vējš nepūta, pagājušajā gadā vēja parki nevarēja saražot pat 10 procentu pusgada laikā. Saprotiet, pārāk daudz bezatbildīgu partiju! Bet paskatāmies Latvijas attīstību pirms Otrā pasaules kara, kad šādu ierobežojumu nebija. Tā attīstība bija tāda, ka no pēdējām vietām Eiropā, pēc Kembridžas... IKP aprēķiniem, tā iekļuva pirmajā desmitniekā. Ar ļoti sliktu vēlēšanu likumu, bez kaut kādiem ierobežojumiem.

Drīkstēja iesniegt vēlētāji... sarakstu, ko paraksta 100 cilvēki. Tur nebija teikts, ka kaut kādā veidā viņiem jābūt partijas biedriem vai jāvēlē no kaut kādas partijas. Kāda bija problēma? Ievēlēja 100 cilvēkus, vienu sarakstu... un sarakstā var būt arī viens cilvēks, var būt pieci cilvēki, nekur nekāds skaits nav minēts. Tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Es saprastu, ka mēs kaut kā vēlētāju saprātu ierobežotu, kad viņi nevar izšķirties, par ko tad mēs balsosim. Ierobežot tad, ja tur nav nobalsojuši, vai ne... vai atnākuši... teiksim, ar divām augstākajām izglītībām viņi nemaz nevar balsot.

Bet mēs jau to neierobežojam, mēs rakstām... redziet, tai partijā... ja viņi, piemēram, sagribēs iet uz Saeimu no reģionālās, kur ir 200... varbūt tur būs tikai ekonomisti un ar divām universitātēm... un uzņēmēji, kuri saprot, kā rodas nauda, nevis saprot tikai to, ka jāaizņemas... un skraida apkārt ar sarkanu zvaigzni pierē, stāsta, ka pie 20 miljardiem mēs aizņemsimies vēl 3 miljardus, jo, lūk, mums jau to neieskaitīs kā aizņēmumu, bērni atdos... un tā tālāk.

Tā ka nekādu sakaru ar visu to es neredzu. Es domāju, ka šāds priekšlikums nav jāatbalsta nekādā veidā. Vai arī, ja atbalstām, tad liekam tāpat kā 17. priekšlikumā, kur būs par depozīta iemaksu. Uzreiz palielinām 10 reizes – uz 5000. Paliks divas vai trīs partijas, pareizi? Ļoti labi, viņi savāks tos 5 vai 10 tūkstošus. Un CVK ļoti daudz naudas ietaupīsies, nebūs nekādu problēmu ar skaitīšanu... un tā tālāk.

Es domāju tā, ka... lai gan arī Kažokas kundze teica, ka viņa atbalsta... es brīnos, ka nevalstiskās organizācijas, kas visu laiku sūdzas, ka cilvēki ir neaktīvi, par maz demokrātijas un tā tālāk, visu laiku gudro, kā kaut ko ierobežot un kā kaut ko novadīt.

Aicinu neatbalstīt – pilnīgas muļķības!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Reizēm pat gadās, ka es atbalstu Kiršteina kunga viedokli.

Mums ir tāda unikāla iespēja parūpēties, lai mums pašiem, šeit sēdošajiem, būtu pēc iespējas mazāka konkurence, bet es domāju, ka kaut kādām robežām būtu jābūt.

Palielinot nepieciešamo biedru skaitu, mēs pirmām kārtām sevi mānām, ka kaut ko panāksim, ka palielināsies aktivitāte, ka partijās stāsies vairāk biedru. Pie zināmas rocības nedēļas laikā savākt parakstus zem iesniegumiņiem ir elementāri. Pēc tam ir problēmas sasaukt kongresu, bet to jau tehniski var atrisināt, kaut vai statūtos paredzot, ka uz atkārtoto kongresu var ierasties vienalga cik un tas kongress būs lemtspējīgs. Tā ka jebkuru šādu skaitli tehniski var ļoti vienkārši sasniegt un likumu pildīt. Kāpēc mums sevi mānīt, un kāpēc patiesībā ierobežot jaunu partiju rašanās iespējas? Tas zināmā mērā ir negodīgi, jo mēs ar savu varu samazinām mums konkurenci.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā kā es esmu bezpartejisks, esmu tādā priviliģētā situācijā, man nevar pārmest, ka es lobētu kādu partiju un mēģinātu izslēgt konkurentus. Bet domāju, ka mums Latvijā, cik iespējams, jāmazina uzticības krīze. Iedzīvotāji neuzticas valsts varai, vēl jo vairāk neuzticas partijām, jo šī iesaiste politisko procesu norisē ir ļoti zema. Satversmes 2. pantā ir rakstīts un šeit uz sienas ir uzlikts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Un Latvijas tauta vēlēšanās šo suverēno varu nodod mums, deputātiem, balsojot par partiju listēm. Un ko tas konkrētajā gadījumā nozīmē mums, 14. Saeimai? Tas nozīmē, ka mēs šeit esam ievēlēti no 13 partijām – no 13 partijām! –, un šajās partijās ir 10 500 biedru. Cik ir aktīvo biedru? Jūs paši, darbojoties partijās, noteikti zināt labāk. Krietni, krietni mazāk. Un Latvijas tauta nodod suverēno varu šādam pilsoņu skaitam... kur aktīvi darbojas krietni mazāka grupa.

Kas mums ir kaimiņos? Paskatāmies kaut vai tepat blakus. Igaunijā – viena partija, Igaunijas Centra partija, tajā ir pāri par 12 000 biedru. Vienā partijā! Mēs šeit pārstāvam 10 000 biedru. Lietuvā Sociāldemokrātu partijā ir 14 500.

Mums ir daudz partiju, bet maz biedru. Latvijā ir 71 partija, 20 partijas ir likvidācijas procesā, 51 ir pie dzīvības, reāli iesaistīti ir apmēram 1,2 procenti no Latvijas sabiedrības.

Šeit ir otrs grafiks. (Rāda grafiku.) Jūs varat... Labi, kam ir laba redze, varbūt ieraudzīs, bet, ja ne, varat minēt, kurā vietā Latvija ierindojas Eiropā ar līdzdalību valsts politiskajā un... pārvaldē? Protams, pēdējā vietā – 1,2 procenti. Te ir līderi – ar 16 procentiem. Kaut vai tāda ļoti attīstīta, bagāta valsts kā Šveice, kurā ne tikai caur partijām, bet arīdzan rīkojot referendumus cilvēki izsaka savu viedokli un būtībā vada valsti. Tā ir mūsu problēma – mūsu problēma, ka partijas ir kļuvušas par noslēgtām grupām, mazskaitlīgas, nebūt ne ar visiem reģistrētajiem, kuri ir aktīvi.

Protams, esmu reālists, ar šo priekšlikumu es neloloju ilūzijas, ka ļoti būtiski kas izmainīsies, bet būs vismaz virziens, lai izmainītos, būs virziens, lai partijās mēs iesaistītu vairāk biedru, lai klāt nāktu intelektuālais potenciāls, lai klāt nāktu arī teritoriālā pārstāvniecība, jo nevar šūt mētelīti pēc Rīgas izmēriem, kā notika iepriekšējos divos balsojumos. Mēs redzējām šo savtīgumu, partijisko savtīgumu. Visi zina, ka tas nav korekti un godīgi – par mandātu sadali –, bet partiju intereses tomēr ir augstākas par korektumu.

Es aicinu sākt ceļu uz sabiedrības iesaisti suverēnās valsts varas realizēšanā. Diemžēl citu instrumentu nav, kā tikai caur partijām.

Atbalstām priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Gribu tikai precizēt – par balsošanu. Gribu izdarīt vienu lietu – precizēt Līdakas kunga iepriekš teikto par to, ka šis balsojums var izšķirt jaunu partiju dibināšanas. Atgādinu, ka šie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā ir par dalību Saeimas vēlēšanās. Jaunas partijas joprojām varēs dibināt ar to pašu skaitu, kas ir šobrīd, ar 200 biedriem, bet, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, kādu uzdevumu partijām var uzlikt.

Ņemot vērā to, kas ir minēts pārejas noteikumos, kur ir noteikts, kad šis punkts stāsies spēkā, es domāju, ir pilnīgi pamatoti partijām, kas vēlas pārvaldīt valsti, uzdot izpildīt arī šādu uzdevumu – vairāku gadu laikā savākt 1000 biedru.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam otro reizi.

I. Līdaka (AS).

Man ir tikai viens jautājums: vai jūs ticat tiem skaitļiem, kurus lasīja Burova kungs? Vai jūs ticat tam, ka šajās partijās ir vairāk nekā 1000 biedru... reāli? Ticat vai neticat?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Dep. O. Burovs: “Neticam...”)

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Nē, paldies.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 10. priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 27, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apvienībām biedru skaitu palielināt no 500 uz 1000. Sākumā deputāti radoši nobalsoja par 1000 – partijas biedriem un apvienībām atstāja 500, pēc tam, saskaitot, ka tas matemātiski īpaši nesakrīt, izskatīja šo jautājumu vēlreiz un palika pie 1000.

Es gribu pateikt, ka mums ir informācija – par 24. aprīli – par biedru skaitu apvienībās. No sešām, kas eksistē formāli, reāli eksistē tikai trīs, kur ir vairāk nekā 1000 biedru. Tā ir Zaļo un Zemnieku savienība... kopā ar sociāldemokrātiem... LZS – 1820, tā ir Jaunā VIENOTĪBA... visas nenosaukšu, tāpēc ka daudz... reģionu partija – 3150, un tas ir APVIENOTAIS SARAKSTS – 2049. Ņemot vērā, ka pārējās apvienības... pamats, kur ir Krievu savienība un “Centra Partija”, man liekas, šobrīd ne īpaši eksistē, “Saskaņa” ar Latvijas Sociālistisko partiju... mēs redzam, ka “Saskaņas Centrs” nestartē... un “Par!”, “Latvijas attīstībai” un “POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME”... šobrīd par... ir par Jauno VIENOTĪBU.

Ņemot vērā šo situāciju, es... nerunājot par to, ka Līdakas kungs, kā arī citi deputāti debatēs atzīmēja, ka tas, ko es nosaucu, ir vieni cipari... jebkurai partijai būs reģistrācija, pašreģistrācija, tad droši vien šie cipari būs absolūti citi.

Šis priekšlikums, kā es jau teicu, ir atbalstīts, bet atbalstīts ar nosacījumu, ka tas neatteicas uz 2026. gada vēlēšanām.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Tātad 11. priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 12. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Pamainīt vārdu “trim” ar vārdu “pieciem”. Kā jūs zināt, kandidātu saraksts var pārsniegt esošo pieļaujamo... par trīs deputātiem. Tos gadījumus, kāpēc teorētiski tas būs nepieciešams, mēs saprotam, bet tas ir ļoti teorētiski. Praktiski Ceļapītera kungs piedāvā palielināt līdz pieciem. Šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram. (Starpsauciens: “Atbalstīts!” Starpsaucieni. Aplausi.)

Tātad 12. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. Nākamais – 13. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Bērziņas kundzes priekšlikums. Tehniski grozījumi. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – deputāta Jurēvica priekšlikums. Palielināt 4000 zīmju programmu un nosaukt to par 10 000 zīmju programmu. Pēc debatēm, diskusijām un viedokļu apmaiņas šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Priekšvēlēšanu programma nav sacerējums “Kā es četrus gadus pavadīšu kādā no iestādēm, kur es būšu ievēlēts, – Saeimā vai pašvaldībā”. Priekšvēlēšanu programma ir skaidrs vēstījums, ko darot kas būs sasniegts un ko iegūs vēlētājs.

Vai tajā mirklī, kad mēs palielinām vārdu skaitu, mūsu darbi kļūst saprotamāki? Būtisks aspekts – palielinot šo zīmju skaitu, pieaug arī izmaksas. Kad tika uzdots jautājums, par cik tad pieaug izmaksas, no ierēdniecības tika dzirdēts ļoti fantastisks arguments: nedaudz – par dažiem tūkstošiem. Un tai brīdī rodas jautājums: vai šos dažus tūkstošus kāds paņems no sava maciņa un iedos? Nē, šī nauda tiks pārdalīta no tiem, kam mēs gribam sludināt savas 10 000 zīmes. Vēlētājs vēlas dzirdēt rīcību, kurai seko darbība. Likumdevējs, kas mēs esam... katrs no mums šeit... mēs varam radīt normatīvos dokumentus, likumus, un likums vai nu dod iespējas, vai ierobežo. Pieņemot šo priekšlikumu, paziņojam, ka mēs kā likumdevēji nespēsim rīkoties, mēs sludināsim. Priekšvēlēšanu programma ir skaidrs vēstījums, nevis sacerējums, kā būtu, ja būtu. Ja politiķis nevar pateikt to skaidri, papīrs viņam nepalīdzēs, ņemot vērā vēl to, ka vēlētājam par šo dokumentu būs jāsamaksā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Iepriekšējie runātāji jau daudz ko pateica no tā, ko es gribēju pateikt. Raugiet, kāds ļoti cienījams pasniedzējs teica tādu stāstu, ka bieži vien, strādājot ar studentiem, rodas situācija, ka ir jāsaka tam studentam: runāt jau tu gribi, bet vai es gribu klausīties? Un man arī šķiet: jo īsāka ir programma, jo lielākas cerības, ka kāds to līdz galam izlasīs; jo īsāka programma, jo lielākas iespējas, ka kāds izlasīs vairākas programmas un salīdzinās. Palielinām līdz 50 000 zīmju – izlasīs vienu programmu līdz pusei un neko ne ar ko nesalīdzinās. Šīs 4000 zīmes varbūt tomēr kāds... izņemot politologus un žurnālistus... varbūt tomēr paņems kādu kaudzīti un izlasīs.

Priekš kam mums taisīt makulatūru? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti novērtēju lielo uzmanību, kas šim tehniskajam priekšlikumam ir pievērsta. Paldies, kolēģi, par to.

Gribu nedaudz paskaidrot savu priekšlikumu.

Pirmām kārtām mans priekšlikums nenosaka to, ka partijas programmai obligāti ir jābūt 10 000 zīmju garai. Ja kādam pietiek ar 100 zīmēm, ar tvīta ierakstu vai “TikTok” izmēra programmu, nav problēmu, droši to var darīt. Šobrīd likums noteic, ka maksimums ir 4000 zīmju programma. Es piedāvāju, ka maksimums, ko partija varētu iekļaut, varētu būt 10 000 zīmes. Un cik programmai ir 10 000 zīmes uz četriem gadiem? Tās ir divas A4 lapas, lai varētu paskaidrot vēlētājiem savu programmu. Es pats ļoti labi zinu, arī daudzi kolēģi no citām partijām, kas ir taisījuši priekšvēlēšanu programmas, zina, ka beigās šo 4000 zīmju ierobežojuma dēļ ir jāmazina burti, jāīsina vārdi un nevar pateikt galveno domu.

Draugi mīļie, es atgādināšu vēl vienu tādu... un atzīšos grēkā un noslēpumā: pirms gada es līdzīgu priekšlikumu iesniedzu Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, un mēs visi vienbalsīgi to atbalstījām.

Aicinu atbalstīt arī šobrīd, un liekam arī Saeimā tā, kā ir Eiropas Parlamentā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Cepurīša kungam, ka viņš atkal nomainīja...

Kolēģi, es klausos debates. Paskatījos un padomāju, ka viens cilvēks, kas ir zālē, var reāli lasīt, bet viņa arī aizgāja, – Madara Līcīte. Reāli “Delna”, PROVIDUS, žurnālisti lasa. Var rakstīt 10 000 zīmes, var 400, var papildināt vēl ar ūdeni. Es uzskatu, ka ir absolūti normāli, ja paliek 4000 zīmes. Un, ja tev nav, ko teikt, tad tā starpība – 6000 – diez vai kaut ko papildinās un diez vai mūsu mīļie vēlētāji par to uzzinās. Pēc savas un pēc savas partijas pieredzes varu pateikt: saprotot, ka reāli to neviens nelasa, izņemot žurnālistus, mēs to gatavojam kā infografiku, kā piktogrammas, un tas pievērš uzmanību, un tad cilvēki uzreiz saprot. Un atsevišķi deputātu kandidāti no tās piktogrammas izvēlas to, kas viņus interesē. Bet tas nav absolūti principiāli tādai nelielai izklaidei par šo likumu. Var arī būt 10, Jurēvica kungs, jā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Paldies. Vienu komentāru jau Edmunds Jurēvics no manis paņēma. Es gribēju teikt, ka priekšlikums neuzliek par pienākumu rakstīt garas programmas, var arī saīsināt programmas uz 2000 zīmēm, un pārsvarā var redzēt, ka politiskie spēki to neizvēlas.

Es gribētu teikt, ka no progresīvo pieredzes... uz Saeimas vēlēšanām mēs neesam aprobežojušies ar to, kas ir ierakstīts Saeimas vēlēšanu likumā un ko var iesniegt oficiālajā variantā. Mums vienmēr bijušas sagatavotas plašākas programmas, kas ir pieejamas mājaslapā tiem, kas vēlas izlasīt vairāk detaļu, piemēram, par nodokļu politikas piedāvājumu, precīzāk paskaidrojot un argumentējot, kāpēc mēs atbalstām tieši tādu piedāvājumu, dodot vēlētājiem iespēju paskatīties, vai šī nodokļu reforma, kas tika ieviesta, piemēram, atbilst tam, ko mēs esam solījuši, dziļākās detaļās, nekā to var uzrakstīt īsā programmā. Es domāju, lielākā daļa mūsu balsotāju varētu pārliecināties, ka tieši tā tas arī ir.

Ir viena problēma ar šīm plašākajām programmām, kuras pievieno mājaslapās. Viens – tās neparādās vēlēšanu iecirkņos un visur citur vienādā veidā, un otrs – arī žurnālisti, organizācijas, kas tikko tika pieminētas, tomēr mēģina ņemt to formātu, kas ir salīdzināms. Ja paskatās... ka mēs gribētu droši vien, lai politiskie spēki pasaka, kas ir plānots, nu, vismaz katrā no ministrijām, tad esošajā standartā par katru no ministriju darbības jomām var izteikties 285... tā, mirklīti, man tagad jāatceras precīzie skaitļi. Katrā ziņā nedaudz vairāk nekā kādreiz bija “Twitter” ierobežojums.

Man liekas, tiem, kas izvēlas savu domu paskaidrot vairāk, būtu jābūt iespējai arī oficiālā ceļā – nevis kaut kur mājaslapās, nevis kaut kur tādos formātos, kas ar laiku pazūd, bet kaut kur, kas tiek saglabāts, CVK datubāzēs – paust savas domas detalizētāk, dodot iespēju tiem, kas vēlas salīdzināt partiju piedāvājumus un neatkarīgi veidot infografikas un citus materiālus, dot stabilu formātu, kur to pārbaudīt, nevis skatīties dažādu kandidātu sociālo tīklu profilus, “TikTok” video un citas lietas, kas vienmēr būs nozīmīgas... bet ka tomēr uz vēlēšanām ir kaut kas tāds, ko var salīdzināt visām partijām un kas nav tik koncentrēts, ka reizēm pazūd domas būtība.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad pārstāvot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju... Tiešām diskusija bija karsta, un šķiet, ka šī diena arī šeit, Saeimā, būs demokrātijas paraugstunda, ka mēs arī vienas partijas iekšienē, visticamāk, balsosim atšķirīgi. Un tas ir labi.

Es atbalstīšu šo piedāvājumu, jo tie, kas reiz rakstījuši vēlēšanu programmas un mēģinājuši... Kā jau es komisijā teicu, no 80 000 zīmēm, kas ir radītais materiāls pa visu laukumu darba grupās, tu mēģini dabūt 40 000 zīmes, tad tu mēģini dabūt 20 000 zīmes, tad tu sāc jau mēģināt meklēt sinonīmus, vārdus, lai tas viss būtu īsāks. Un tādā veidā ar dažādām metodēm beigās pēc 10 reižu griešanas tu dabū tās 4000 zīmes, kurās labākajā gadījumā ir visi virsraksti, ko vien viena partija vēlas darīt.

Un tad bieži vien sanāk, ka partijām, kas pieiet tam rūpīgi un pa visu laukumu mēģina piedāvāt vēlētājiem savu redzējumu, šajās 4000 zīmēs nākas mest ārā arī konkrētus un vajadzīgus darbu piedāvājumus. Līdz ar to es saku: tie, kas grib rakstīt sensacionāli labas, īsas vēlēšanu programmas, kas uzrunās vēlētājus, dariet to! Ja jūs domājat, ka tā ir veiksmes atslēga. Tiem, kas saprot, ka tas varbūt tā gluži nav, būs iespēja rakstīt garākas oficiāli izplatāmās vēlēšanu programmas. Tamdēļ 10 000 zīmes, manuprāt, ir tas minimums, ko mums katram ir jādod... iespēja izmantot... lai vēlēšanu programmas piedāvātu.

Es nepiekrītu tiem kolēģiem, kas saka: 4000 zīmes ir sludināšana. To nevar sludināt 4000 zīmēs, tad tu esi ģēnijs, ja to var izdarīt. Sludināšana vienmēr ir garāka... tā teikt, vārdu peldējums. Tamdēļ es saku: nē, 4000 zīmes ir par īsu, un es atbalstu 10 000 zīmju programmu publicēšanu turpmāk.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam otro reizi.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti ātri. Gribu atvainoties Latvijas... žurnālistei Madarai Līcītei – izrādās, ka viņa profesionālu iemeslu dēļ arī neizmanto mūsu 4000 zīmju programmas. Viņa arī nelasa.

Kolēģi, ja mēs runājam par 10 000 vai 4000, es domāju, pirmkārt, dod dievs, ja no tiem 4000 vai 10 000, ko mēs ar vieglu roku solām cilvēkiem, būs izpildīta kaut neliela daļa, tas būs labi. Otrkārt, es jums pateikšu kā jaunais deputāts, man pieredze ir tikai no 2022. gada. Ja paņemtu no mūsu visām debatēm sauso atlikumu, tad droši vien mūsu sēdes var beigties stundas laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, šis ir arī mans priekšlikums, vienīgi Edmunds to bišķiņ ātrāk iesniedza. Jā, tātad mums vajag sinhronizēt šo normu, jo uz Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanām ir 10 000 zīmes, un tur droši vien ir mazāk ko pateikt nekā uz vietēja līmeņa vēlēšanām.

Un 4000 zīmes, kā viens žurnālists teica... tās visas ir tik vienādas un tik noapaļotas, un tik neizteiksmīgas... 10 000 zīmēs varēs, teiksim, detalizētāk izklāstīt. Un arī žurnālisti, politologi, kas vērtē konkrēto partiju piedāvājumu, būs daudz labākā pozīcijā, jo viņi varēs atrast tās nianses, ko viena vai otra partija piedāvā.

Kāpēc 4000 zīmes savulaik radās? Mans palīgs, kurš bija šo jautājumu skatījies, minēja – tikai tāpēc, ka tika ekonomēts “Latvijas Vēstneša” papīra apjoms tajā laikā. Šodien ir interneta laikmets, šodien ir elektronisko platformu laikmets, un varbūt arī no šī papīra formāta mums būtu jāattālinās, varētu izdrukāt tikai tiem, kas to pieprasa, bet netērēt lieki resursus... par ko Ilze minēja.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 14. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 20, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsaucieni.)

O. Burovs. Man ir lūgums. Mēs varam izskatīti divus priekšlikumus ļoti ātri... pusminūtes laikā?

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

 

O. Burovs. Man ir liels lūgums. Tehniskie grozījumi – 15. un 16.

Sēdes vadītāja. Tātad labi, 15. priekšlikums.

O. Burovs. 15. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Un šī norma pārcelta uz Ministru kabineta noteikumiem. Un 17. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti... Es atvainojos, 15. priekšlikums. Deputāti piekrīt.

Un pie 15. priekšlikuma mums jau ir debates. Tātad, kolēģi...

O. Burovs. Nav, nav, nav, nav. Kiršteina kungs, jūsu priekšlikums ir 17.

Sēdes vadītāja. Tātad 16. priekšlikums. 16. priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

15. – daļēji, 16. ir atbalstīts. Paldies. Viss.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, pie kura priekšlikuma? Tas vēl nav.

O. Burovs. Pēc pusdienas laika.

Sēdes vadītāja. Tas vēl būs.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad vēlreiz atgādinu – mēs noslēdzam ar 16. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, man ir paziņojums.

Kolēģi! Cienījamie kolēģi, šajā pārtraukumā aicinu uz tikšanos Baltiešu zālē, kur kopīgi noskatīsimies dokumentālo filmu “Nozagtā bērnība”. Filma vēsta par kara ietekmi uz Ukrainas bērniem un iepazīstina ar Kijivā dibinātās nevalstiskās organizācijas “Gen. Ukrainian” darbību. Šodien Saeimā viesojās šīs organizācijas pārstāvji. Kolēģi, aicinu piedalīties. Tiekamies Baltiešu zālē!

Tagad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 12 deputāti: Raimonds Bergmanis, Iļja Ivanovs, Irma Kalniņa, Līga Kļaviņa, Ģirts Valdis Kristovskis, Gunārs Kūtris, Linda Liepiņa, Ināra Mūrniece... Linda Liepiņa ir, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Tie, kas dzird un ir kaut kur citur. Paldies visiem, kas nekad nekavē, paldies par cieņu pret kolēģiem, milzīgs paldies! (Starpsauciens.) Tas uz visiem, arī uz Prezidiju attiecas, tā diemžēl ir (Pauze.)...

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 38 priekšlikumi, un mēs pirms pārtraukuma izskatījām 15. priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā, un 16. priekšlikumu, kas arī ir atbalstīts. Tātad mums šobrīd jāturpina ar 17. priekšlikumu.

O. Burovs. Paldies, Mieriņas kundze! Tieši tā!

17. – Kiršteina kunga priekšlikums. Paredz svītrot likumprojekta 6. priekšlikumu. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mēs šo priekšlikumu atbalstām, kādu ziņu mēs dodam? Ārkārtīgi interesanti.

Pirmais acīmredzot ir tas, ka 1400 eiro, kas ir tagad, – tā nav nekāda nauda. Tā nav, cilvēki nav redzējuši un nav skatījušies novadu ziņas pirms vēlēšanām. Izrādās, ka pusē Latvijas novadu cilvēki tādu naudu vispār mēnesī nav redzējuši, viņi uz papīra saņem 1400 mēnesī, uz rokas viņi saņem mazāk. Un mēs tagad pasakām: tā taču nav nekāda nauda! Nu ko ubagi līdīs Saeimā ar saviem sarakstiem. Ceļam augšā! Bet tagad nav skaidrs, ja mēs, piemēram, skaitu palielinām no 500 uz 1000, divreiz, tad kāpēc šeit nerakstām 2800, bet uzreiz, teiksim, 11 minimālās algas, nu, būs 1000 uz 2026. gadu minimālā alga. Tātad 11 tūkstoši. Mēs uzreiz kaut kādas astoņas deviņas reizes paceļam.

Un tad es atcerējos ārkārtīgi interesantu lietu. Jūs zināt, ka ASV Kongress ir nodibinājis apakškomisiju kovida izmeklēšanai. Tur ieviesa tās nelaimīgās sešas pēdas, tie ir 1,8 metri, Latvijā – divi metri. Izrādījās, ka demokrātu pārvaldītajos štatos visi mazie un vidējie uzņēmumi, ne visi, bet lielākā daļa nobankrotēja, jo cilvēki nedrīkstēja mazajos bāros, veikaliņos uzturēties. Un tagad prasa Fauči, kas ir galvenais viņu epidemiologs: “A kāpēc sešas pēdas?” Viņš teica: “Neviens nezināja, pamatojuma absolūti nekāda, bet, ziniet, mēs tā spriedām – tas ir vairāk nekā divi un mazāk nekā 20, nu, uzlikām sešas.”

Te arī tas pats. Saprotiet, tagad būs 11 minimālās algas, tas ir vairāk nekā 1400, bet mazāk nekā 100 000 vai 200 000, pareizi?

Līdz ar to es domāju, ka tas ir ļoti veikls gadījums, lai gan iesniedzis ir, es saprotu, kandidāts, kas nav partijās. Ja tās ir tās partijas, kas saņem vairāk par miljonu vai miljonu, vai drusku mazāk, pie miljona, trīs vai četras, tas ir, lai atsijātu visādus lauku cilvēciņus, kas iedomājas līst ar saviem 1400 eiro. Un uz nākamajām, protams, mēs esam uzrakstījuši jeb priekšlikumā ir, ka pārejas periodā sešas minimālās algas, tad teiksim 6000 un tā tālāk.

Satversmē, es atgādinu vēlreiz 9. pantu, nav teikts, ka var kandidēt... Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, ja viņa saraksts ir iemaksājis sešas vai 11, vai 100 minimālās algas.

Tas viss ir kaut kā ļoti smieklīgi un nejēdzīgi. Un ko tas dod? Tas neko principā nedod. Tas parāda, ka naudai nav nekādas nozīmes. Ja es atceros vēl laikus savā naivumā, kad trīs miljonus... “Latvenergo” lieta – trīs miljoni bija liela nauda, izmeklēja divus gadus. Tagad, ja ir mazāk par simts miljoniem, vispār neviens neuztraucas.

Mēs tagad trīs miljardus aizņemsimies, varēsim to neskaitīt pie aizņēmuma, “Rail Baltica” – pieci vai 15 miljardi – pilnīgi nekādas nozīmes tam nav! Naudas tak ir, cik vajag. Eiropas Komisija paziņo, Leiena... vēl 800 miljardus atradīsim tūliņ, kaut kur sakasīsim, to pat neskaitīs kā aizņēmumu.

Nu, protams, ka tur lien kaut kāds zemnieciņš ar 1400 kādā novadā, viņš grib sataisīt kaut kādu sarakstu – nu, naivi!

Un galvenais, es teicu, man ir kauns par tām nevalstiskajām organizācijām, kas visu laiku brēc. Starp citu, vai jūs zināt, ka tā saucamais Baltijas izcilības žurnālistu fonds, ko Sloga vada, ir saņēmis no tā saucamā Sorosa atklātā fonda 960 tūkstošus, gandrīz miljonu. Nu, loģiski, ja mēs palielinām algas līdz 10 tūkstošiem sabiedriskā medija vadībai, tas ir tikai tādēļ, lai noturētos pie varas esošā koalīcija, es uzskatu. Pārējiem nav ko līst. Ja atbalstām šo priekšlikumu, mēs vienkārši ņirgājamies par cilvēkiem laukos.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Viss nostājās atkal savās vietās. Oponēšu Kiršteina kungam.

Pirmkārt, Kiršteina kungs, šī nav samaksa par startēšanu, šis ir depozīts. Kad jūs ievēlēs – un noteikti tas notiks –, jūs to naudu dabūsiet atpakaļ. Tas ir viens.

Otrkārt, ja mēs tikko nobalsojām par to, ka var startēt vēlēšanās tikai partijas, kurām ir vismaz 1000 biedru, tad, es domāju, šī summa ir visnotaļ atbilstoša. Šeit nav runa par partijām, kuras varbūt ir kabatas partijas, kurās ir 100 vai 50 biedri, šeit ir runa par 1000 biedriem, kuri, visticamāk, maksā biedra naudu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Nē, paldies.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Tātad 17. priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 18. – deputāta Līdakas priekšlikums. Ir saistīts ar iepriekšējiem noraidītajiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tie ir tehniski grozījumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 20. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski grozījumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski grozījumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 22. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Bērziņas kundzes priekšlikums. Arī tehniski grozījumi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Un 23. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt par 22. un 23. priekšlikumu.

O. Burovs. Paldies.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski grozījumi. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 25. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski grozījumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 26. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Tur ir rakstīts, ka var izvēlēties apgabalu, par ko balsot. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Jā, Burova kungs tikai nepiezīmēja to, ka šis priekšlikums attiecas uz diasporu, tātad uz balsojumu ārpus Latvijas.

Cienījamie kolēģi, es saprotu, jums varbūt bija kādi argumenti, iemesli, iegansti, kāpēc nenobalsot par manu 6. priekšlikumu – par mandātu pārdali. Šeit nav runa par mandātu pārdali, šeit ir runa tikai un vienīgi par iespēju ārzemēs nobalsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu, par jebkura vēlēšanu apgabala kandidātiem. Šeit nav runa par mandātu pārdali.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Es varu tikai papildināt, ka, balsojot komisijā, šeit pietrūka vienas balss. Tāpēc priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 27. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Idejiski ir līdzīgs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 38, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

28. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Bērziņas priekšlikums. Tehniski grozījumi. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 29. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Lūdzu balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 30. priekšlikums. Tas ir 28. lapā. Diemžēl tehniskas kļūdas dēļ aicinu skatīties 28.A lapu.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka nav guvis atbalstu 26. priekšlikums. (Starpsauciens.)

31. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

O. Burovs.... nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 35, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 35, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tās ir redakcionālas izmaiņas. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 34. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 35. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums.

Mēs šobrīd runājam par pārejas noteikumiem. Kolēģi, tas ir saistīts ar drošības naudu. Kā zinām, mēs neatbalstījām iepriekšējo priekšlikumu par drošības naudu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Priekšlikums ir saistīts ar pārejas noteikumiem... ja no 2030. gada, tad lai ir no 2030. gada.

Man ir priekšlikums šo svītrot, jo ir ierakstīts – sešas minimālās algas. Pieņemsim, būs tūkstotis... tātad seši tūkstoši... Viens gudrs deputāts teica: sakasiet no biedru naudām! Ja partijā ir pensionāri, viņi, piemēram, sešus tūkstošus samet nevis reklāmai, bet ieliek depozītā, un, ja viņi dabūs 2 vai 5 procentus... ja viņi dabūs 1,8... viņi to naudu atpakaļ nedabūs. Tas ir interesanti, ka... negodīga konkurence.

Kāpēc valstij tādā gadījumā vispār būtu jāfinansē partijas? Kāpēc partijām ir jāmaksā miljons vai vairāk... vieniem... a otriem... Kā teica kādreiz: “Nav, ko ēst? Ēdiet kūkas!” Nav jums 700 tūkstošu vai miljona, nu, pensionāri, sametiet... vai no algas...

Bet, saprotiet, biedru naudas... es paskatījos... dažās partijās ir 5 vai 10 eiro gadā. Tātad no biedru naudām viņi var savākt kādus 5 vai 10... labi, 10 tūkstošus vēl nomaksās... bet kāpēc neizmantot to naudu reklāmas izdevumiem? Kāpēc ir tā, ka viena partija var lipināt uz katra stūra vai tērēt... rādīt reklāmas? Un četros gados viņi var izmantot četrus miljonus, bet mums saka: sametiet no biedru naudām! Man kauns par tādu priekšlikumu.

Tāpēc es domāju: ja jau mēs ceļam, tad godīgi – no 2030. gada, nevis tūliņ – nākamajā gadā. Kāpēc ir vajadzīgs šis pārejas noteikums? Nevajag par to balsot. Paliks vecā kārtība – maksājam 1400... parādām cilvēkiem, ka tā ir liela nauda... un netēlojam, ka mums te, kā saka, visi ir pieradināti... ja tu gadā nesaņem 110 tūkstošus kā Finanšu ministrijā, tad nekas neesi.

Aicinu šo noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 77, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Turpinām ar pārejas noteikumiem.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 37. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Bērziņas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Pēdējais – 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Par ko ir stāsts? Tikko nobalsotā norma – kā partijā, tā apvienībā paaugstināt biedru skaitu no 500 uz 1000 – pēc būtības sāk darboties no 2030. gada. Ja starp 2026. un 2030. gadu notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas, tad paliek spēkā esošā norma par 500 biedriem. Tātad norma – 1000 un 1000 – no 2030. gada.

Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 22, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 29. maijs.

Sēdes vadītāja. 29. maijs. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Šī konvencija nodrošina pārvadājumu regulējumu Rietumeiropā, uz tās pamata notiek dzelzceļa pasažieru un kravas pārvadājumi konvencijas dalībvalstīs. Saistībā ar Rietumeiropu dzelzceļa pārvadājumi nākotnē Latvijai kļūst arvien nozīmīgāki. Konvencijas grozījumi tika apstiprināti Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas 12. Ģenerālajā asamblejā, paredzot, piemēram, ieviest detalizētākus noteikumus attiecībā uz dzelzceļa pārvadātāju un vagonu turētāju pienākumiem, mijiedarbību ar Eiropas Savienības saistībām, kā arī pārraugošās organizācijas budžeta pārvaldību.

Latvijai tie neparedz jaunas saistības, jo spēkā esošais regulējums jau ir pietiekams, lai nodrošinātu visas prasības.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Cepurītis. Desmit dienas – 1. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Īsumā izstāstīšu likumprojekta būtību.

Pasaules Pasta konvencija nosaka vispārīgas prasības starptautiskajiem pasta pakalpojumiem, prasības maksas, papildu maksas un atbrīvojumu no maksas noteikšanai, definē pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus, nosaka aizliegumus pasta sūtījumu saturam, kā arī nosaka prasības izraudzīto pasta operatoru atbildībai un savstarpējo norēķinu veikšanai par pasta sūtījumu apmaiņu starp izraudzītajiem pasta operatoriem.

Savukārt Pirmais papildprotokols attiecas uz to, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts”, kas ir Latvijas izraudzītais pasta operators, jau šobrīd nodrošina konvencijā minētos papildpakalpojumus, tādēļ konvencijas Pirmajā papildprotokolā noteikto prasību izpilde būs saistīta tikai ar “Latvijas Pasta” operacionālām darbībām, ievērojot precizētos papildpakalpojumu kritērijus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas – 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” sagatavots, lai paātrinātu valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību Latvijā un atvieglotu militāro objektu apsaimniekošanu, kā arī veiktu grozījumus attiecībā uz likumā iekļauto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un gadījumus, kad tiek ierobežota personu pārvietošanās, uzturēšanās un saimnieciskās darbības veikšana militārajā poligonā.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par steidzamību.

A. Latkovskis. Es nezinu, varbūt kāds grib runāt par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Zivtiņa kungs grib debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pamatošu, kāpēc, pirmkārt, “pret” steidzamību, otrkārt, pēc būtības mēs šo likumprojektu atbalstīsim. Vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz vienu ļoti interesantu lietu.

“Pret” steidzamību, tāpēc ka, manā skatījumā, šos jautājumus nevajag sasteigt. Šeit ir būtiska lieta. Mēs visu laiku likumprojektā runājam it kā par celtniecību, bet pirmajā grozījumā minēts par elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras apsaimniekošanas deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Uzdodot komisijā jautājumu, vai tas gadījumā nevar sadārdzināt šo pasākumu, saņēmām atbildi, ka apsaimniekošanas deleģēšana valsts akciju sabiedrībai nevar sadārdzināt esošo pasākumu.

Bet man ir bažas... ne vienkārši bažas... es jums visiem lūdzu paklausīties, jo šis ir ļoti interesants stāsts. Par ko man radās bažas? Man priekšā ir iesniegums... kurā tiek noslēgts līgums par apsaimniekošanas deleģēšanu Rīgas pilsētā valsts akciju sabiedrībai... tūlīt... vienu mirklīti (Meklē dokumenta tekstā.)... tātad korporatīvā datu tīkla un interneta pakalpojumu nodrošināšanai.

Ir interesanta situācija. SIA “NOLAN”, viena no SIA, kas uzturēja Rīgā šo sistēmu, zaudēja konkursā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Bet tagad – uzmanību! Firmas “NOLAN” piedāvājums... līgums uz 10 gadiem... mēneša izmaksas – 3500 eiro, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – 13 000 eiro. Sadārdzinājums – četras reizes. Desmit gados sadārdzinājums – 1,14 miljoni. Uz jautājumu, vai tas teorētiski var nest valstij sadārdzinājumu, mēs saņēmām atbildi – nē. Man ir pamats to apšaubīt.

Līdz ar to iesaku... šo mēs atbalstīsim... ir nopietni jāpiestrādā pie formulējuma, jo nevar būt tādu monopoltiesību. Pie tam šinī līgumā ir arī vēl “Tet”. Un “Tet” izmaksas ir 6700... divreiz pārsniedz “NOLAN”... Ā, kas ir pats interesantākais! LVRTC nodrošina pakalpojumu par 13 000 mēnesī, bet fiziski vienalga to dara “NOLAN”. Kā jums tas izklausās? Noslēdz līgumu par 13 000, bet LVRTC maksā 3500 firmai “NOLAN”. Man liekas, te ir korupcija... vai kā to sauc. Latkovska kungs... ir? (Starpsauciens.)

Labi, kungi, šis ir nodots tiesībsargājošām iestādēm, lai izvērtē. Vēršu uzmanību uz to, ka šāds formulējums var sadārdzināt pasākumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. maijs, izskatīšana Saeimas sēdē – 12. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 149 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā!” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! 2025. gada 15. aprīlī Saeima saņēma 10 149 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā!”.

Šā gada 14. maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura skaidroja, ka daļa sieviešu menstruāciju laikā saskaras ar stiprām sāpēm, viņām var būt vemšana, paaugstināta temperatūra, nespēks, var būt arī nepieciešams ievērot gultas režīmu, tādēļ šajā laikā viņu darbaspējas var būt ierobežotas.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Veselības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka nav iespējams piešķirt brīvdienas katrai personai, kurai ir noteikta kāda medicīniskā diagnoze. Tā vietā ir jāizvērtē problēmas cēloņi un jāizmanto pieejamā terapija. Tāpat ir jāveicina sieviešu zināšanas par savas veselības uzlabošanu. Pārstāvji aicināja nepieciešamības gadījumā strādāt attālināti vai izmantot elastīgā darba laika iespējas, vai noformēt darbnespējas lapu.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve piekrita Veselības ministrijas paustajam viedoklim. Viņa informēja, ka asociācija ir gatava strādāt pie sabiedrību izglītojošiem pasākumiem, jo veselības problēmu risināšanu kavējot tieši sieviešu aizspriedumi pret pieejamām ārstēšanas metodēm. Pārstāve atzīmēja arī nepieciešamību izglītot darba devējus.

Arī Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji piekrita, ka ir nepieciešams izglītot sabiedrību. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve pauda viedokli, ka šādas brīvdienas nav atbalstāmas, jo tas būtu diskriminējoši attiecībā pret vīriešiem. Viņa norādīja, ka sieviešu darba novērtējums nākotnē varētu tikt negatīvi ietekmēts šādu brīvdienu izmantošanas dēļ.

Uzklausot uzaicinātās personas, komisijas deputāti secināja, ka kolektīvajā iesniegumā minēto aicinājumu nav iespējams atbalstīt pilnībā, tomēr veicami pasākumi sieviešu, kurām ir smagas menstruācijas, labbūtības uzlabošanai. Līdz ar to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma uzdot Ministru kabinetam sagatavot rīcības programmu problēmas risināšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 149 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā!” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Vēl nedaudz jūsu uzmanības. Ne tikai kā ziņotāja, bet kā šīs komisijas locekle es vēlos ko teikt.

Vispirms vēlos pateikt paldies iniciatīvas autorei. Šī iniciatīva ir aizsākusi sabiedrībā plašas diskusijas, un tās izgaismo vairākas būtiskas problēmas – stigmu saistībā ar menstruācijām, sieviešu sāpju normalizēšanu, kā arī trūkumus sieviešu reproduktīvās veselības aprūpē. Lai gan es neuzskatu, ka iniciatīvu iespējams īstenot tieši tā, kā to paredzējusi iniciatīvas autore, neradot potenciāli pretēju efektu, uzskatu, ka ir iespējams atrast līdzsvarotu, pārdomātu risinājumu šādas iniciatīvas īstenošanai.

Sievietēm, kuras cieš no stiprām menstruāciju sāpēm, piemēram, endometriozes dēļ, nevajadzētu ciest darbavietā. Spānijā kopš 2023. gada sievietēm ar smagām menstruācijām ir iespēja saņemt valsts apmaksātu slimības lapu jau no pirmās dienas, ja ir noteikta atbilstoša diagnoze. Turklāt izmaksas uzņemas tieši valsts, nevis uzņēmējs, darba devējs, nodrošinot jau pirmajā dienā 75 procentus no darba samaksas. Tā nav brīvdiena, bet medicīnisks atbalsts tām, kurām tas patiešām nepieciešams. Spānijas līdzšinējā pieredze rāda – šis regulējums strādā. Spānijā, kurā ir teju 50 miljoni iedzīvotāju, vidēji šādas darbnespējas lapas izmanto tikai piecas sievietes dienā.

Ar pienācīgiem ārstu atzinumiem, uzstādot konkrētas diagnozes, mēs varam nodrošināties, ka darbnespējas lapas tiek izsniegtas pamatoti un tikai tajos gadījumos, kad ārstēšana nespēj palīdzēt. Protams, ir jāiet pie ārsta, stipras sāpes nav norma, kā tas sabiedrībā tiek plaši uzskatīts, un šīm pārlieku spēcīgajām sāpēm ir jāmeklē cēlonis.

Vēlos uzsvērt, ka šī iniciatīva izgaismo arī būtiskus trūkumus mūsu veselības aprūpē – ārstu nevēlēšanos iedziļināties problēmās, nepilnīgas informācijas sniegšanu par ārstēšanas iespējām un arī blakusefektiem.

Diemžēl daudzām sievietēm, apmeklējot ginekologu, ir bijis jāuzklausa apgalvojums, ka šādas nenormālas sāpes, kuras izraisa pat ģībšanu, vemšanu, caureju vai citus nopietnus traucējumus, ir normālas. Viņām tiek ieteikts paciesties līdz pirmajām dzemdībām, jo tad viss pāriešot, vai bez pienācīgas iedziļināšanās tiek izrakstītas hormonālās tabletes, kuras nedaudz samazina mēnešreižu intensitāti, arī sāpes attiecīgi nedaudz samazinās, taču tas neārstē pašu saslimšanu. Turklāt netiek izvērtēti hormonālo līdzekļu blakusefekti. Sievietes turpina ciest.

Manuprāt, iespēja saņemt darbnespējas lapu veicinātu gan sieviešu vēršanos pie ārsta, gan ārstu iedziļināšanos šajā nopietnajā problēmā, ar kuru saskaras tik daudzas sievietes. Kā mēs redzējām, iniciatīva ļoti, ļoti īsā laikā savāca 10 000 un vairāk parakstu. Tas viss varētu rezultēties ar pozitīvu ietekmi uz sabiedrības reproduktīvo veselību.

Kolēģi, mēs šajā zālē bieži dzirdam runas par demogrāfijas rādītājiem, taču, ignorējot sieviešu reproduktīvās veselības problēmas, dzimstības rādītājus mēs noteikti neuzlabosim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 149 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā!” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Lēmuma projekts “Par 10 652 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju bez vēja parkiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Didzis Zemmers. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

D. Zemmers (ZZS).

Cienījamie kolēģi! 2025. gada 25. aprīlī Saeima saņēma 10 652...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pēdējais darba kārtības jautājums!

D. Zemmers.... Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latviju bez vēja parkiem”.

Šā gada 14. maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri pauda iniciatīvas parakstītāju bažas par vēja parku ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, kā arī neefektīvo sabiedrības uzklausīšanas procesu. Iniciatīvas pārstāvji apšaubīja vēja parkus kā patstāvīgu alternatīvās enerģijas ieguves veidu, norādot uz to atkarību no termoelektrostacijām, lai nodrošinātu frekvences stabilitāti elektroapgādes sistēmās. Pārstāvji arī norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas ražošanas apjoms pārsniedz patēriņu, tādējādi apšaubot nepieciešamību pēc ražošanas apjomu palielināšanas.

Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji atzina sabiedrībā pastāvošās bažas par iedzīvotāju uzklausīšanas procesu un informēja, ka šajā jomā tiks veikti uzlabojumi. Viņi skaidroja, ka elektroenerģijas ražošanas apjoms hidroelektrostacijās Latvijā ir atkarīgs no sezonāliem apstākļiem, bet termoelektrostacijās tiek izmantota dabasgāze, tāpēc ir nepieciešams attīstīt lētas elektroenerģijas ieguves veidus, kā tas ir, piemēram, Skandināvijas valstīs, kurās augsts vēja enerģijas īpatsvars nodrošina zemākas elektroenerģijas cenas. (Zālē troksnis.)

Arī Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pārstāvis akcentēja vēja enerģijas nozīmi lētas elektroenerģijas ražošanā, kas ir būtisks priekšnoteikums rūpniecības attīstībai valstī.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis skaidroja pašvaldību lomu vēja parku projektu ietekmes uz vidi novērtējuma publiskajās apspriedēs, norādot, ka tās organizē projekta attīstītāji, bet pašvaldības tajās piedalās un pauž savu viedokli tāpat kā iedzīvotāji. Pārstāvis arī informēja, ka ir sagatavots regulējums, kas paredz kompensāciju piešķiršanu tiem iedzīvotājiem, kurus varētu skart vēja parku būvniecība.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums nolēma noraidīt iniciatīvas turpmāko virzību.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 652 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju bez vēja parkiem” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt, proti, balsojot “par”, jūs atbalstīsiet kolektīvā iesnieguma tālākās virzības apturēšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Paldies par godu uzsākt debašu maratonu.

Jā, diezgan strīdīgs jautājums. No vienas puses, protams, jācīnās par enerģētisko drošību, no otras puses, jārūpējas par mūsu dabu, novēršot vēja parku negatīvo ietekmi uz dabu.

Mums ir jāsaka skaidrs “nē” vēja parkiem Latvijā. Mēs nedrīkstam pārdot savu zemi ārzemju investoriem un savu nākotni pakļaut ilūzijai par zaļo enerģiju, kas aizvien vairāk izskatās pēc zaļā koloniālisma – dabas bagātības un valsts stratēģiskie resursi tiek atdoti ārvalstnieku rokās, bet mūsu tautai paliek tikai rēķini, trokšņi un izpostīta daba. Latvijas vērtība ir tās daba, klusums, meži, ezeri... daba kopumā... nevis metāla zvēri, kas griežas virs mūsu galvām un grauj vietējo dzīves kvalitāti. Mēs nedrīkstam kļūt par vēja industrijas eksperimentālo poligonu, kurā izšķirošie lēmumi tiek pieņemti korporatīvo interešu, nevis sabiedrības labuma vārdā.

Mums stāsta, ka nav alternatīvas. Tā nav patiesība. Ir hidroenerģija, siltuma rekuperācija, energoefektivitāte un tā tālāk. Tehnoloģijas attīstās, dārgie kolēģi. Bet ko mēs darām? Mēs atdodam kontroli ārvalstu fondiem, kuri šodien sola zaļu attīstību, bet rīt diktēs elektroenerģijas cenu... no tālās Eiropas.

Aicinu atbalstīt kolektīvā iesnieguma tālāko virzību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Jautājums: vai tiešām vēja ģeneratoru enerģija ir tik zaļa, kā visi ir iedomājušies? Es pastāstīšu par šo... pāris skaitļu.

It kā tie nedarbojas ar dīzeļdegvielu, lai ražotu enerģiju, ražotu elektrību, bet – ar vēju. Bet vai ir tā, ka tie patērē naftas produktus? Un šeit ir interesanta lieta: katrs vēja ģenerators atkarībā no lieluma gadā patērē apmēram no 100 līdz 200 litriem eļļas... no naftas produktiem ražotus eļļošanas līdzekļus... kas eļļo ģeneratorus un to sastāvdaļas.

Viena turbīna ir apmēram 1500 tonnas betona un 200 tonnas tērauda. Lai saražotu – kas ir vistrakākais! – 1500 tonnas betona, ir nepieciešamas apmēram 1800 tonnas CO2. Plastmasa, stikla šķiedra, kā jau minēju, eļļa, krāsas... piegāde, izgatavošana, uzstādīšana – tas viss prasa... atstāj aiz sevis CO2 pēdu, tāpēc šī zaļā enerģija nav nemaz tik zaļa. Un ko tā dara pēc būtības? Tikai pārdala resursus... izmešus... no vienas sadaļas uz citu sadaļu.

Manā skatījumā, Latvija nav pelnījusi šos vēja ģeneratorus, jo paskatoties, kas ar tiem notiek pēc tam... pieņemsim, ja tie sāk atpelnīties tikai pēc 10 gadiem... pirmām kārtām tie bojā... nerunājot par visu, ko minēju iepriekš... bojā ainavu, nervozē cilvēki, kas dzīvo tiem blakus. Vai vēja ģeneratori kaut kā ietekmē cilvēku veselību? Nezinu. A varbūt! Ja cilvēki apgalvo, ka slikti jūtas, tātad ietekmē.

Protams, lai tie, kas jau ir uzbūvēti, paliek un strādā, bet uzskatu, ka tāda milzīga invāzija Latvijā nav vajadzīga.

Tāpēc, lai iniciatīvu virzītu tālāk, aicinu balsot “pret” komisijas nolemto. Uzskatu, ka tā ir jāizskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo ir runa par ekonomikas jautājumiem. Jāizskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (Starpsauciens.)... Pazuda doma, kas man tagad...

Labi, jebkurā gadījumā uzskatu, ka jābalso “pret”, lai dotu virzību šim vairāk nekā 10 000 cilvēku iesniegumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Čudaram.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Varbūt mans salīdzinājums būs pārāk skarbs, bet, manuprāt, atteikšanās no vēja elektroenerģijas, no vēja ģenerācijas būtu pielīdzināma tam, ka mēs atteiktos no ledusskapja lietošanas. Arī ledusskapji kādreiz bija jauni, cilvēkiem neierasti produkti, šobrīd tie ir mūsu ikdiena.

Mēs runājam par ģenerācijas veidu, kas ir pazīstams vairākas desmitgades, ja ne pusgadsimtu, un, piedodiet, mēs visi taču braukājam pa pasauli un redzam, kas notiek elektroenerģijas ģenerācijā. Kopenhāgenā pilsētas centrālajā daļā ir stacijas, Vīnē, Austrijā... arī Latvijā vēja ģenerācija jau ir būtiska daļa no kopējā ģenerācijas portfeļa. Ir jāatzīst, ka šobrīd, salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju –, kā arī Eiropas, tieši Ziemeļeiropas, valstīm, mums nav tik lielu vēja ģenerācijas jaudu, un tas atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu kopējo energosistēmu.

Kolēģi, vēlos jums atgādināt, ka Latvijā un Baltijā kopumā trūkst ģenerācijas jaudu un tās ir jāaizpilda tuvākajā laikā. Alternatīva šo jaudu aizpildīšanai ir relatīvi maza, un šī alternatīva tik tiešām ir vēja ģenerācija.

Kolēģi, mums jebkurā gadījumā... nevar būt kompromisi attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu, mūsu iedzīvotāju interesēm konkrētā vietā, kur vēja ģenerācija tiek attīstīta. Ir speciālas procedūras, lai noskaidrotu šo rūpniecisko objektu ietekmi uz iedzīvotājiem. Un tas arī šobrīd notiek un notiks turpmāk.

Atteikšanās no vēja ģenerācijas ir atteikšanās no ledusskapja.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam. (Starpsauciens: “Andri, sadod! Bet arī... beidz melot! Izstāsti patiesību!”)

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Gribu teikt, ka par šo enerģētikas sektoru tiek runātas aplamības. Mēs redzam, ka šis jautājums nebūtu dienaskārtībā, ja vēsturiski nebūtu ieviests pilnīgs haoss... bez stratēģijas, bez skaidrības par to, kādam jābūt Latvijas portfelim, kādai jābūt Latvijas enerģētikas stratēģijai, no kā mēs gribam ražot... un virzīt uz to. Tas nav tāds brīvais tirgus, kurā vienkārši visu izmest. Mēs redzam sekas.

Kas notika? Tika atļauts jebkam bez rezervācijas maksas vienkārši tīklā rezervēt pieslēgumu. Mēs redzam sekas. Rezervācijas apjoms ir lielāks nekā tīklā pieejamais. Un kas ir noticis? Ir noticis tas, ka mēģināja ieviest rezervācijas maksu. Ar to neizdevās šo jautājumu atrisināt. Tālāk ir doma, kādā veidā samazināt, vēl pārkārtot, hibridizēt... bet džins jau ir izlaists no pudeles.

Iedzīvotājiem riebjas šis jautājums, tāpēc ka... kas notiek?... šie vēja parki nebija jābūvē pie iedzīvotāju mājām. Tie nebija jābūvē pie lauksaimniecības zemes un tā tālāk, jo Latvija ir vismazāk blīvā... teritorija.

Latvijai vajag aptuveni... mums vajag vēju, tā nav, ka to nevajag. Nē, mums vajag! (Starpsauciens.) Bet 800 līdz 1000 megavati... ko mums vajadzēja izbūvēt... šis apjoms ir pilnībā pieejams “Latvijas valsts mežos” vai degradētajās teritorijās. Tur vajadzēja izbūvēt gan infrastruktūru, gan pieslēgumu, iziet centralizētu, nevis katram atsevišķi ietekmes uz vidi analīzi, neradot korupcijas risku... pudeles kaklu... kā tas šobrīd noticis. To izdarīt, pēc tam izlikt izsolē, un uzvar tas, kurš var piedāvāt labāko tehnoloģisko risinājumu, un piegādā šo enerģiju. Nevis tā, kā notiek šobrīd, – katrs lobē kaut kādā vietiņā.

Šobrīd ir pilnībā skaidrs... es to runāju ne tikai savā vārdā... arīdzan Baltijas jūras parlamentārajā konferencē... Mēs tikko bijām Tallinā, kur mums Igaunijas “Elering” pārstāvis pastāstīja... Vakar bija konference “Kodolenerģija Latvijai”, kurā ļoti skaisti tas viss bija parādīts. Situācija ir nopietna.

Pirmais. Atkrastes vēja parku nebūs. Šobrīd tie nav vajadzīgi. To cena ir par lielu, apdraudējums – par lielu, un izbūves izmaksas, lai tīkls to visu paņem pretī... tas viss pasākums ir nelietderīgs. To dara tad, ja uz sauszemes nav vietas, kur to izdarīt. Mums ir pietiekami vietas uz sauszemes. Priekš kam mēs kacinām cilvēkus... 800 metru attālumā no viņiem likt... ja var iztikt bez tā? Bez tā visa var iztikt. Mums ir tik daudz vietas... bez kaitniecības cilvēkiem un dabai.

Ir ļoti būtiski, lai ministri, eksministri, politiķi nerunā pilnīgākās muļķības. To, ka tas nodrošinās lētāko cenu... redz, rīt mums būs negatīvas cenas. Parādiet man investoru, kurš grib redzēt daudz negatīvu cenu. Kura banka grib finansēt projektu, kurš radīs negatīvas cenas? Mēs stāstām sabiedrībai muļķības, ka, lūk, tādā veidā panāksim lētu elektrību. Nekad. Nekad!

Aizvakar sarunā Igaunijā tieši pierādījās fakts, ko jūs noklusējat – nopietni noklusējat! –, ka tad, kad rādāt cenas, jūs neparādāt vienu lietu. Jūs rādāt ražošanas cenas. Pilnībā piekrītu – vējš un saule ir ļoti lēti ražotāji, bet nav lēti, kad jums atnāk pēdējais rēķins. Jo – kas notiek?

Pirmām kārtām muļķības... vēja un saules enerģija nav spējīga pastāvēt bez rotējošām rezervēm, tātad bez TEC, un vienīgais, kas rotē, ir termoģenerācija... šinī gadījumā... Latvijā ne vienmēr HES. Atomstacija, HES vai TEC – trīs varianti, nekas cits. Sinhronie var tikai uz īsu mirkli. Un tas ir par frekvenci, nevis rezerves jaudām. Jūs nevarat ziemā nodrošināt sauli un nevarat nodrošināt konstantu vēju. Tam pretī obligāti ir TEC jaudas. Es to nesaku, to saka (Starpsauciens.) tīkla operators Igaunijā. Ko tīkla operators Igaunijā pateica? To, ka bez TEC... igauņi būvēs TEC, lietuvieši būvēs TEC, tāpēc ka nav nekādu variantu. (Zālē troksnis.)

Šeit ir informācija. (Starpsauciens: “Andri...”) Kad rādāt cenu, jūs aizmirstat parādīt nopietnu informāciju, ka rādāt saules un vēja cenu, bet ir jāveic investīcijas tīklā (Starpsauciens.), lai varētu paņemt pretī. Un ir vajadzīgas balansējošās jaudas, kas nav ieliktas šinīs cenās. (Starpsauciens.)

Savukārt TEC un atomstacijā... nekad nekur jūs neuzrādāt, ka tas ir koģenerācijas režīmā. (Starpsauciens.) Neparādāt, ka izmanto siltumu. Ja saliek šīs lietas kopā, atomstacijas un TEC nostājas ļoti vienādā pozīcijā... vai pat ir lētāk par sauli un vēju. Tā ir lieta, ko jūs noklusējat. Ar sauli un vēju var panākt zaļāku elektrību, bet ne drošāku un ne obligāti lētāku, jo beigās būs jāmaksā.

Tas, ko nepasakāt, – kas notiks ar balansēšanas tirgu? (Starpsauciens.) Tieši tādēļ, ka šobrīd ir saules enerģijas pārsātinājums, mēs jau maijā Baltijā sasniedzam pārsātinājumu saulei. (Starpsauciens.) Gada beigās būs 900 megavati tīklā plus 200 augstsprieguma tīklā, tas kopā būs 1100. Tas būs par daudz, un šīs jaudas būs jāslēdz ārā. Kā mums atbildēja... nevis es to saku... atbildēja aizvakar Igaunijas augstsprieguma tīkla vadītājs – saules parki ir tie, kas izraisījuši vislielāko disbalansu. Rezultātā mums Baltijā ir jādomā par investīcijām bāzes jaudās. Saule un vējš nevar eksistēt bez bāzes jaudām. Tāpēc atbildiet – kurš uzturēs bāzes jaudas, kurš tās uzturēs? Tā ir nauda, kas jāiegulda.

Ko es saku? Vējš ir jāattīsta. (Starpsauciens: “Paldies!”) Ir jāattīsta vējš, bet ir jābūt pilnīgi skaidrai bildei, cik mums to vajag, kur mums to vajag, kā mēs to balansēsim. (Starpsauciens.) Nevajag man stāstīt, ka mēs tagad tādā apmērā laidīsim pa labi, pa kreisi... Tieši tā ir problēma.

Tāpēc šinī priekšlikumā ir jāizvērtē pilnīgi precīzi, cik Latvijai tajā vajag piedalīties un kur mums virzīt investīcijas gudri... nepārsātināt, lai šīs investīcijas nebūtu gremdētās investīcijas, jo pēc tam tie saules parki... mēs jau redzam tagad... nāks un prasīs... bankas teiks: aizstāviet mūsu investīcijas... viss bija pa nullēm... tāpēc ka redzam, cik daudz ir negatīvo cenu.

Tāpēc, kolēģi, Baltijā ir jādomā arī par modulāro atomstaciju projektiem, bez variantiem, mums tie būs vajadzīgi. Ko pateica aizvakar Igaunija? Igaunijas situācija... un to jūs noklusējat... Igaunija domāja, ka balansēšanas jauda būs 40–60 miljoni gadā. Viņi aizvakar apstiprināja... 110 procenti... ka būs 130 miljoni gadā. Ietekme uz elektrības galacenu Igaunijā ir 20 procenti. Viņi nobijās, un aprīlī valdība pieņēma lēmumu amortizēt izmaksas un nelikt uz patērētāju, kamēr izdomās, ko darīt.

Šī pati situācija mūs Latvijā sagaida 1. jūlijā. Lietuva paņēma uz sevi rēķinu līdz 2027. gadam. Bet tas jau nav par velti. Tā nauda tiek notriekta tieši par balansēšanu. Mēs bijām supergatavi tehniski atslēgties no BRELL, bet nebijām pilnībā gatavi balansēšanas tirgum. Un šobrīd tiek noklusēta informācija par to, ka rēķini kāps par 25–30 procentiem, nevis, kā jūs sakāt publiski, par 4–5 procentiem. To nesaku es. Aizvakar to pateica “Enefit” galvenais vadītājs Andruss. Publiski mums to pateica. Neesmu vienīgais, kas to dzirdēja. Man ir konkrēti prezentācijas slaidi, kas to pierāda.

Tieši tas pats notika Norvēģijā. Visai Norvēģijai balansēšanas pakalpojums gadā bija 40 miljoni, tāpēc ka viņiem bija supertīkls ar hidrostacijām. Kas notika pēc tam, kad 2021. gadā pievienoja starpsavienojuma kabeli ar Vāciju, kur, kā mēs zinām, ir ļoti nestabils elektrotirgus, 2021. gada oktobrī pievienoja ar Angliju, kur arī ir pārsātinājums ar vēja un saules enerģiju? Norvēģijas tīklā balansēšanas jaudu izmaksas no 40 miljoniem šobrīd ir pieaugušas līdz 400 miljoniem. Kurš samaksā par šo? Tā izklaide... balansu iegūst Anglija un Vācija, bet šo izklaidi apmaksā Norvēģijas pilsoņi. Un Norvēģijas pilsoņi ir ļoti neapmierināti. Elektrības cena tieši viņu reģionā no 35–40 eiro par megavatstundu ir uzkāpusi līdz 250–350 eiro par megavatstundu šīs disbalansa situācijas dēļ. Norvēģi nodrošina balansu Dānijai, Anglijai un Vācijai, un samaksā par to nevis Dānija, Anglija un Vācija, bet Norvēģijas pilsoņi. Tā ir problēma, kam mums ļoti nopietni jāpievērš uzmanība.

Mums ir jābūt uzmanīgiem. Tas, ko mēs redzējām, kas notika arī Spānijā. Mēs nedrīkstam pielaist šādu proporcijas apmēru saules un vēja enerģijai, jo nav inerces jaudas un nav balansa. Nevajag mūsu tīklu (Nav saklausāms.)... tīkls Baltijā ir daudz mazāks izmērā, lai mēs varētu to nokontrolēt.

Tāpēc mans vēstījums: protams, vajag domāt par papildu ģenerējošo jaudu, bet – ar galvu. Nestāstām muļķības! Tā nav lēta enerģija vai... tā nav drošība. (Starpsauciens: “Mēs nestāstām muļķības!”) To stāstāt jūs. Konkrēti jūs teicāt, ka tas ir lēti. Tas nav lēti. Jūs nepasakāt galarezultātu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Mēs diskutējam par kolektīvo iesniegumu “Par Latviju bez vēja parkiem”. Kāda šobrīd ir situācija ar vēja parkiem? Manuprāt, mūs mēģina ievilināt divu neprātīgu viedokļu diskusijā, un, manuprāt, abi viedokļi ir kaitnieciski Latvijas valstij un nacionālajām interesēm.

Viens viedoklis ir tas, ka Latvijai ir jābūt zaļā kursa fanātiķiem, jābūt pirmrindniekiem, jāatdod savi dabas resursi ārvalstnieku vieglai peļņai, lai mēs būtu kā kalpu zeme – iztirgotu ārvalstniekiem zemi un atdotu viņiem arī peļņu no infrastruktūras objektiem. Un kāds vēl uzskata, ka Latvija to pārāk maz dara.

Otra nometne... kā prokrieviskie, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu... apgalvo, ka vēja enerģiju vispār nevajag... pēc virsraksta spriežot, arī esošie vēja parki ir jānozāģē un jālikvidē (Starpsauciens.), varbūt atkal jāsāk pirkt Krievijas gāze. (Starpsauciens.) Jūs dzirdat, kā viņi bļaustās.

Tās ir divas, manuprāt, neprātīgas politikas. Gribu iezīmēt, ka ir arī kāds saprāta vidusceļš. Ja Latvijā šobrīd ir kāds vēja parks, nav jāiet tas spridzināt vai nozāģēt, bet Latvijai nav jāiet uz tādu vēja parku attīstību, kāda šobrīd notiek... cilvēku kacināšana... ka ir astoņreiz vairāk pieteikumu, nekā Latvijai nepieciešams. Latvijai nav jāatdod savi resursi lētai peļņai, Latvijai nav jāattīsta Pāvilostai pretī atkrastes vēja parks, kam nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Manuprāt, tam ir jāpieiet loģiski un no nacionālo interešu viedokļa. Atdodot... un fanātiski būvējot vēja parkus visās malās, ļaujot to darīt ārzemniekiem – tas nav nacionālajās interesēs. Tāpat nacionālajās interesēs nav šie... kuri kā tādi Krievijas sargsuņi skrien visur līdzi un protestē pret jebko, kas ir vērsts pret energoneatkarību. Tas arī nav nacionālajās interesēs. Abās pusēs ir svešu valstu intereses.

Aicinu Latvijai iet saprātīgu ceļu. Ja “Latvijas valsts meži” ar “Latvenergo” attīsta kādu vēja parku, pret kuru iedzīvotājiem nav lielu pretenziju, un tas ir kontekstā ar enerģētisko stratēģiju, lai to dara, bet nav jābūvē astoņreiz vairāk... apdzīvotu vietu tuvumā un vēl... ārvalstniekiem.

Meklējam normālu risinājumu, nevis ejam kaut kādās divās... kaut kādās ekstrēmās un pretvalstiskās politikās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu Kulberga kungs nodemonstrēja smalkjūtības paraugstundu! Viņš teica, ka mums te stāsta aplamības, bet faktiski tie ir klaji meli, klaji un bezkaunīgi meli, kurus mums piedāvā valdošā koalīcija. No 1. jūlija visi saņems trešo maksājumu par elektrību. Netēlojiet, muļķīši, ka jūs to nezināt! Tagad ir jāmaksā par sadali, par elektrību, un parādīsies balansēšana, un izrādās, ka tie balansēšanas aprēķini ir piecreiz lielāki, nekā mums solīja. Ko mums solīja... kas fotografējās, kā griež tur vadus... pēc tam fotografējās un stāstīja: mēs esam... no BRELL, mēs esam trieciennieki, mēs esam pionieri! Eiropas Savienība teica, ka 2026. gadā, bet mēs – gadu ātrāk. Mums viss ir sagatavots, nekas nepaliks dārgāks!

Saprotiet, izrādās, ka tie bija visklajākie meli. Vai arī muļķība, nezināšana. Nekā mums nav. Mums nav iegādāti šie Teslas skapji, mums nav šie 300 tonnīgie kompensatori, kas tur griežas... spararati, un simtiem miljonu ir jātērē, lai katram mikroražotājam pievadītu... “Sadales tīkla” nauda klāt. Mums... katru gadu “Sadales tīklam” ir jātērē gandrīz miljards, lai sagrautu esošo sistēmu, kas ir Latvijā.

Nākamais. Mums stāstīja, ka mēs negribam pirkt Krievijas gāzi. Iepriekšējā sēdē deputāte Simanovska teica, ka galvenais esot... mums nav citas izvēles, mums nav nekā, ko darīt, jebkurā gadījumā, ja mēs necelsim vēja parkus, neiznīcināsim Latviju kā valsti, nepārdosim arī savas ainavas... un tā tālāk, tad mēs dzīvosim ar Krievijas gāzi.

Amerikas Savienotās Valstis – Simanovskas kundze, jums taču būtu jāzina! – piedāvāja Eiropas Savienībai katru gadu par pustriljonu pārdot lētu LNG gāzi – lētu gāzi. Es jau teicu, ka dažos Amerikas štatos, kur nav demokrātu, degvielas cena ir divi dolāri galonā, tas ir apmēram 48 santīmi litrā, trīsreiz lētāk nekā pie mums. Ja mūsu partneri orientējas uz to, ka viņi ir aizlieguši vēja parkus kā zaļā kursa krāpniecības elementus, jo 20 gadus atpakaļ viņi Kalifornijā sacēla... tie visi ir salūzuši, nedarbojas, tie tur stāv, un tos neviens nenojauc... Mums melo, ka tie paliks, saimnieki tos tā kā nokops... kaut kur... kad tie tiks aizliegti. Tās firmas bankrotē tieši tāpat kā pie mums, un tie īpašnieki jau sen nomainījuši trešajā pakāpē savus kārtējos patiesos labuma guvējus, un neviena tur vairs nav, kas tos var nomontēt. Bet tas varbūt būtu mazākais.

Tagad nākamais, kas ir ļoti svarīgi, – ko mums darīt? Deputāts Čudars klaji melo, ka Latvijai neesot ražojošo jaudu. Es biju aizgājis uz atomenerģētikai veltītu konferenci. Tur parādīja, ka mums ir 2,3 gigavati, tas ir ne tikai ar trim hidroelektrostacijām, Čudara kungs, un divām termoelektrocentrālēm, bet mums ir uzbūvētas arī koģenerācijas stacijas, kas ražo, tās visas jau darbojas. Nekas nav. Tātad Latvijas patēriņš pagājušā gadā – 0,89 gigavati. Abas termoelektrocentrāles bez problēmām ar lētu (Starpsaucieni.) Amerikas gāzi var saražot 1,2 gigavatus, plus mīnus, varbūt vairāk, varbūt mazāk. Tātad mums nav nekādas vajadzības šeit stāstīt pasakas. Un, ja “Latvenergo” spekulē... es saku, ka nākamajai Saeimai pirmais, kas būs jāizdara, – jāatlaiž politiskā padome, jāatstāj tikai “Latvenergo” speciālisti... un visi šie spekulanti, kuri atslēdz... lētas elektrības gadījumā viņi paceļ dambjus, uzkrāj ūdeni un gaida brīdi, kad sabruks kāda atomelektrostacija Somijā vai Zviedrijā un kad tur stundā būs četri eiro kilovatā, un tad pārdod... Tā kompānija beigs tādā veidā strādāt.

Tagad meli par Igauniju. Es jums izstāstīšu. Igaunijas termoelektrocentrāle bija būvēta, lai darbotos ar akmeņoglēm, un tagad, kad akmeņogļu nav, tā ar degakmeni – tehnoloģiski – ļoti slikti strādā. Degakmens nav piemērots stacijai, kura ir šādā veidā projektēta. Tāpēc viņi būvēs jaunu, kā Kulberga kungs pareizi pateica... būvēs jaunu termoelektrocentrāli, kas darbojas ar modernām gāzes turbīnām, kādas ir arī Latvijai un kuras neprasa nekādu frekvenču balansēšanu. Čudara kungs, jūs taču zināt, fiziku mācījāties – turbīnas turpina griezties, nekādu problēmu nav. Tātad šeit rodas ķēdes reakcija. (Starpsauciens.) Sākas meli ar to, ka jums nepatīk ogļskābā gāze, pēc tam – ka mazā Latvija pasaules klimata katastrofu izraisīs. Un pēc tam jau šie meli aiziet pa ķēdi.

Nākamais. Vai igauņi neiegūs degakmeni? Iegūs. Ko viņi dara ar degakmeni? Viņi pārdod tiem, kam termoelektrocentrāles darbojas... piemēroti. Ziniet, kam igauņi pārdod degakmeni? Es painteresējos. Nīderlandei un Spānijai. Protams, tur ir atjaunojamā enerģija, bet kā balansēšanu acīmredzot vēl kaut kur to izmanto. Es nezinu, varbūt tur kaut ko ķīmiski ražo.

Nākamais. Divi cilvēki, kas nav mācījušies ne fiziku, ne matemātiku, ne bioloģiju, iepriekšējā Saeimā aizlikās – atcerieties! – uz Briseli un parakstīja vienošanos, ka mēs no 2030. gada aizliegsim kūdru... no 2030. gada.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par iniciatīvu!

A. Kiršteins. Jā, tas ir par šo – par vēja parkiem... kas varētu būt. (Smiekli.) Tātad ar ko šeit mēs varam aizvietot vēja parkus? Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, mums taču ir jāpasaka cilvēkiem, kas skolā neko nav mācījušies, ka mums ir miljardiem kubikmetru kūdras, kur 50 procenti ir ogleklis, no kā var ražot sintētisko degvielu. Tā vietā mēs to aizliedzam un lienam sektorā, kur mums nekā nav. Mēs taisām milzīgus ģeneratorus, 300 metrīgus torņus, pārkāpjam – es saskaitīju – 11 likumus, divas Eiropas Savienības regulas... atbilstības... un, kā mums saka, zaļais sertifikāts... ja jūs kaut ko taisāt, jums jāpārbauda, vai tie, kas jums piegādāja, kaut ko nepārkāpj.

Dārgie kolēģi! Simanovskas kundze... kā zaļā, kā doktore... es jums izstāstīšu! Magnētu šiem vēja parkiem iegūst iekšējā Mongolijā, Ķīnā, kur visi ezeri ir pārvērsti par sērskābes ezeriem... un litija baterijām. Visu ko iegūst arī Āfrikā, kur strādā bērni. Un tur Eiropas Savienībai nevajag ne sertifikātus, neko. Viss ir pa pirmo! Pērkam pat ģeneratorus, pērkam saules paneļus. Eiropas Savienībā 85 procenti saules paneļu ir ražoti Ķīnā. Mums visu naudu vajag sūtīt uz turieni, lai tikai nebūtu jāpērk no Amerikas Savienotajām Valstīm lēta gāze un jādarbina normālas termoelektrocentrāles, kas mums ir vienas no modernākajām Eiropā – ar modernām gāzes turbīnām. Kāda te ir jēga, un kāda ir tā ideoloģija? Es jums pateikšu, kāda ir ideoloģija. Buratīno stādīja dukātu, viņam bija iestāstīts, ka no tā izaugs koks... kad aplaistīs... tam zaros būs daudz zelta dukātu. Valdība un sevišķi Klimata un enerģētikas ministrija strādā apmēram pēc šāda principa.

Mums ir apmēram 20 gadi laika, lai tiktu ieviesti mazie, modulārie atomreaktori. Var uzbūvēt 20 gados vienu nelielu atomelektrostaciju, jo tā sākas apmēram no 300 megavatiem un aiziet... līdz gigavatam. Divdesmit gados mēs to varam izdarīt, tas nav ilgs laiks, lai ar saviem 2,3 gigavatiem mēs nodrošinātu Latvijas patēriņam nepieciešamo. Ja mums vajag vairāk, vienā Latvijas stūrī mēs ļoti lēti varam uzbūvēt vēl uz kaut kādiem... nevis 1,2 gigavatiem, bet, pieņemsim, 500 megavatiem... sešos mēnešos mēs varam uzbūvēt vēl vienu termoelektrocentrāli ar gāzi kaut kur gāzes caurules tuvumā. Es domāju, uz tiem 20 gadiem. Bet nē! Mēs katru gadu “Sadales tīklam” miljardu kaut kādām kompensācijām!

Pie Pērnavas ir uzbūvēts liels parks. Kāpēc es runāju? Es biju Igaunijā. Tikāmies, par to TEC parunājām. Skaņa apmēram septiņi astoņi kilometri. Kuri bija tie, kas īsu brīdi pirms vēlēšanām paguva nomainīt tās nostādnes, kur bija teikts: pieci vēja elektrostaciju augstumi ir ieteicamais attālums, tas būtu 300 metri, pusotrs kilometrs uz 800 metriem? Kas tie tādi bija? Viņi te sēž. Tēvu un māti ir gatavi pārdot! (Starpsaucieni.)

Labi. Sešpadsmit gados... Vārdu sakot tā – nākamajā Saeimā... cik mums tur palikuši – 16 mēneši... pirmais lēmums būs Latvijā apturēt visus vēja parkus, pārbaudīt to likumību, Satversmes pārkāpumus, privātīpašuma neaizskaramību Satversmē. Igauņi mēģina pārdot mājas – infraskaņa... suņi mūk 20 kilometrus prom no turienes. Viņi grib pārdot māju, izrādās, nav pircēju. Liepiņa kungs, varbūt jūs gribētu nopirkt kādu māju pie vēja ģeneratora, aizbrauciet (Starpsaucieni.)... tur visi par velti... visi mūk prom no turienes. Neko jūs nevarat garantēt pie šīs valdības, un Satversme neko neaizsargā.

Bet kas ir interesanti? Viss, kam pēdējos 16 gados pieskaras Jaunā VIENOTĪBA, sabrūk, kas ir ārkārtīgi interesanti, – finanšu sistēma sabrūk, izglītība sabrūk, veselības sistēma sabrūk... uzceļ tiltu, veco... aizvietošanas tiltu pāri Salacai, tas arī sabrūk. Tagad ceļ trešo tiltu, kuru arī nevar uzcelt... lai varētu to otro salabot... nu, saprotiet. Visi šie cilvēki turpina stāstīt pasakas par brīnumaino vēja enerģiju ar 10 000 mikroražotāju, kur katram jāpievelk kabeļi, un tad, kad būs ziema un uznāks mīnus 30 grādi... Es jau saprotu, visi domā, ka būs sasilšana, te būs Florida un palmas augs, bet vienreiz uznāks ziema, un nebūs vēja, un tad es gribētu redzēt, kā jūsu brīnišķīgā atjaunīgā enerģija strādās. Tad jūs stāstīsiet, ka var taču katrs uzvilkt divus lētus kažokus un pižiku... nu tas... kā mums tur... biedrs Cepurītis... nē... pižiks jeb hūte... labi (Starpsaucieni.)... nav svarīgi... visu ko atkal samelos.

Tātad skaidri un gaiši – brīdiniet investorus, ka pēc pusotra gada viņi zaudēs savu naudu.

Otrs – mežus mēs neļausim izcirst, lauksaimniecības zemēs neko nevar būvēt. Jā, mēs neesam pret, lieciet vēja parku uz savas mājas, varat arī augšā pie cepures uzlikt to bateriju, sildīs ziemā, nekādu problēmu, bet visur, kur būs kaut mazākais pārkāpums... arī pašvaldību vēlēšanās – pasakiet saviem novadiem... un sevišķi iesaku Jaunajai VIENOTĪBAI... ka deputātiem pirmais darbs ir apturēt vēja parku... ne jau pret likumu, bet paskatīties, kur ir pārkāpti likumi, kas ir augstāki par Ministru kabineta noteikumiem. Un tie ir visur... tie ir pārkāpti veselības ziņā, tie ir pārkāpti īpašuma neaizskaramības ziņā. Pat tāda sīka lieta – agrāk likumā bija ierakstīts, ka caur privāto teritoriju var vilkt... ar saimnieka atļauju, tagad ir nomainīts ar vārdiem “vai viņam paziņojot”. Tātad nepārtraukti tiek ierobežotas privātīpašuma tiesības un viss pārējais.

Nu labi. Tā ka, dārgie kolēģi, jebkurā gadījumā aicinu padomāt par to, ka vēja parki būs jāaizliedz līdz tam brīdim, kamēr nav vēl pārdota visa Latvijas ainava, jo viss jau mums ir pārdots. Es saprotu, ka mēs tagad mēģināsim kaut kā tikt galā galvenokārt ar “Tet”, tad tur... ar visām šīm lietām... tad mums kaut kas ir jāpērk, kaut kas mums jāapvieno... kaut kā ar “airBaltic”, visur tie miljardi vajadzīgi... bet man liekas, ka vienkāršāk un lētāk būs nomainīt valdību.

Tā ka – nost ar vēja parkiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tuvojas pārtraukums, bet ir priekšlikums turpināt bez pārtraukuma, līdz pabeidzam sēdi. (Starpsaucieni: “Jā!”)

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! No šīs tribīnes daudzkārt esmu iestājusies pret vēja parku pārmērībām, tomēr es neatbalstīšu šo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu, jo diskusijai par vēja parku būvniecību Saeimā ir jābūt, un uzskatu, ka Latvijas enerģētikas neatkarības nodrošināšanai vēja parki ir nepieciešami.

Iedzīvotāju neapmierinātība ar vēja parku būvniecību ir enerģētikas stratēģijas trūkuma dēļ. Valstij bija jārezervē nepieciešamās jaudas, vietas un pieslēgumi, kā arī jāveic centralizēts ietekmes uz vidi novērtējums, nevis jāpieļauj jaudu rezervācija bez jebkādiem kritērijiem. Tā rezultātā ir pilnīgs haoss! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

L. Matisone. Iedzīvotāji ir neapmierināti.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, mazliet klusāk!

L. Matisone. Enerģētikas stratēģijas trūkuma dēļ ir pilnīgs haoss. Iedzīvotāji ir satracināti, neapmierināti, un pašvaldības ir nostādītas ķīlnieka lomā.

Šobrīd pieteikto vēja elektrostaciju jauda daudzkārt pārsniedz Latvijas patēriņu. Tas ļauj valstij izvērtēt visas būvniecības ieceres uz kartes un izvēlēties teritorijas, kur vēja parki vismazāk ietekmētu sabiedrību un apkārtējo vidi. Latvijā netrūkst neapdzīvotu vietu un neizmantotu purvu. Es neesmu pret vēja parkiem, taču esmu kategoriski pret vēja parku būvniecību iedzīvotāju tuvumā un pret vēja parku pārmērībām, kas var palielināt elektrības cenas, pārvades tarifus un tīkla balansēšanas izmaksas.

Ar vēja parkiem mums ir jāmeklē... racionāls saprāts, nevis jākaitina un jāšķeļ sabiedrība. Es tiešām ceru, ka mēs Saeimā izdiskutēsim un atradīsim labākos risinājumus vēja parku būvniecībai iedzīvotāju, pašvaldību... nevis atsevišķu investoru interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es arī gribu atbalstīt to, lai Saeimas komisija izskatītu šo priekšlikumu un izdiskutētu pēc būtības, kādai būtu jābūt valsts stratēģijai attiecībā uz vēja enerģiju.

Diemžēl, skatoties acīs jums, kolēģi... mēs esam izdarījuši daudz nelāgu lietu. Es analizēju, kas noticis ar “Rīgas siltumu”, kā tas nākas, ka Baltijas valstīs mēs no lētākā siltuma esam jau teju dārgākie? Nevar bezprātīgi inflēt saules parkus, vēja parkus un iet uz aizvien augstākām izmaksām patērētājiem. Izdomājam līdz galam, septiņreiz nomērām, vienreiz griežam. Kolēģi, mums ir tik daudz piedzīvojumu jau... sataisīti energolaukā! (Starpsaucieni.) Nu, nav! Izdariet darbiņu, uzrakstiet stratēģiju, lai mēs saprotam, ko gribam!

Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija... siltumā... vispār neiet iekšā, kolēģi! Un arī vēja gadījumā mēs redzam – totāla inflācija. Mums nevajag tik daudz enerģijas. Nosakiet skaidru regulējumu, un tad būvējam tur, kur to drīkst. Šeit minēja piemērus – degradētos purvos un tālu no apdzīvotām vietām. Nav runa par to, ka vējš vispār nav vajadzīgs; runa ir par to, ka nedarām neprātīgas lietas un paskaidrojam sabiedrībai, ka būs ieguvumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu runāt par konkrētu iniciatīvu, ko mēs skatījām arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Iniciatīva portālā “ManaBalss.lv” saucas šādi: “Par Latviju bez vēja parkiem!” Plašāks izklāsts, pa vidu arī diezgan racionālas tēmas, par ko cilvēki objektīvi satraucas, to nevar noliegt, jo īpaši atsevišķas pašvaldības un iedzīvotāji Zemgalē, kā mēs dzirdam, arī Kurzemē un citviet Latvijā, kur apdzīvotu vietu tuvumā cilvēki redz šos iespējamos rezervēto jaudu projektus, iespējamo vējdzirnavu turbīnu augstumu – 250 vai vairāk metri, citi to salīdzina ar Rīgas radio un televīzijas torni. Diezgan objektīvi satraucas, ka viņu apkārtējā vide un ainava tiek vizuāli degradēta. Tā tas ir.

Mēs redzam, ka šajās publiskajās apspriešanās ir pilnas zāles ar cilvēkiem. Plus vienlaikus notiek pašu projektu ieviesēju cīņas: vieni ved cilvēkus uz vienām apspriešanām, lai vienu projektu norautu, citi ved uz citām. Vienvārdsakot, kolēģi, mēs saprotam, ka ir absolūts haoss. Kulberga kungs ļoti labi arī ar skaitļiem pamatoja, ko nozīmē pārmērības. Pārmērības vienā pusē, ka mēs dodam atļaujas rezervēt jaudas, strādāt ar projektiem, savukārt šī iniciatīva zināmā mērā ir atsitiens tam, ka mēs ejam... otrā pusē – Latviju vispār bez vēja parkiem! Un aicinājums Latvijas Republikas Saeimai... pēdējā teikumā, faktiski pirmspēdējā teikumā, rakstīts: “Aicinām LR Saeimu izstrādāt un pieņemt tādu regulējumu, kas apturētu jebkādas VES projektēšanas un būvniecības ieceres Latvijas Republikas teritorijā.” Tā ir otra galējība.

Arī šādu galējību es neatbalstu. Ir jābūt saprātam. Kādēļ mēs nevaram attīstīt un projektēt nelielus vai vidēja lieluma vēja parkus, kas netraucē cilvēkiem un kam tuvumā nav apdzīvotu vietu? Tādi ir atsevišķi parki Latvijā. Mums nevajag atļaut visiem visu. Vai arī kā iniciatīvā – tagad mēs apspriedīsim iniciatīvu, kā aizliegt visiem visu.

Saglabājam saprātu! Mēs šodien Saeimas sēdē nobalsojām par diviem likumprojektiem – par grozījumiem Būvniecības likumā un Vietējo pašvaldību referendumu likumā par jaunu kulta ēku būvniecību... kur mēs prasām cilvēku viedokli, mums ir svarīgs cilvēku viedoklis. Ļoti iespējams, mums vajadzētu arī kvalitatīvi, tiesiski pastrādāt šajā virzienā – prasīt cilvēkiem viņu viedokli par vēja parku būvniecību viņu administratīvajā teritorijā, pašvaldībā. Arī vēja parku attīstītājiem būtu pilnīgi cita motivācija – nākt ar skaidrojumu pie cilvēkiem, ar godīgu skaidrojumu, uzreiz neprojektēt pašas augstākās vēja turbīnas, skatīties, lai vēja parks ir tik tālu no apdzīvotām vietām, lai tas objektīvi netraucētu vietējiem iedzīvotājiem, bet, ja kādam tas traucē, uzrunāt viņu, piedāvāt alternatīvu vai kompensācijas mehānismu... vai tas ir pašvaldībai vai vietējo iedzīvotāju kopienai. Meklēt saprātu, saprātu visā.

Šobrīd mēs esam vienā galējībā, un Klimata un enerģētikas ministrijas ilgstošais darbs šobrīd un vēsturiski – vispār mūsu enerģētikas stratēģijas haoss, par ko Kulberga kungs vēlreiz šodien atgādināja, – parāda, ka šī stratēģija ir katastrofāla. Katastrofāla! Beigās par šo visu mēs pārmaksājam. Mums ir skaidrs... es domāju, ka daudzi no mums ir runājuši arī ar vēja parku attīstītājiem, tai skaitā “Latvijas vēja parkiem”... mēs saprotam, ka lielākā daļa šo uzsākto projektu netiks realizēti. Mēs dzirdam nu jau arī par piekrasti, par ko cilvēki objektīvi satraucas Kurzemē un Pāvilostā... saprotam, ka tas nav ekonomiski pamatoti... gadu gadiem, kamēr šo projektu izprojektē, attīsta, saņem visas atļaujas... kad šo projektu, visticamāk, kāds kādam mēģinās pārdot – lielajam investoram, kurš arī naudu ieguldīs, lai to sāktu būvēt. Ja nebūs ekonomiskā pamatojuma, neviens tos nebūvēs.

Redzot šo kopējo bildi ārpus mūsu mazās Latvijas valsts... tas, ko Kulberga kungs minēja... skatāmies kaut vai Baltijas jūras reģionā... mēs saprotam, ka no tā visa varbūt 10 procenti varētu tikt realizēti – varbūt! Zem lielas jautājuma zīmes. Un šobrīd to mēs neviens nedz no šīs tribīnes, nedz no valdības mājas simtprocentīgi neapstiprināsim.

Tāpēc es aicinu nodošanu... tas ir mans personīgais viedoklis, tā nav frakcijas pozīcija... katrs var balsot, kā viņš uzskata par pareizu... šīs iniciatīvas nodošanu... un sākt diskutēt par to, ka mēs apturēsim jebkādu vēja parku būvniecību Latvijā vai arī, kā virsrakstā bija rakstīts, ka Latviju vispār bez vēja parkiem... mēs dodam cerības cilvēkiem (Starpsauciens)... šai daļai, ka nebūs nekādu vēja parku vai arī ka pat esošie tiks daļēji demontēti vai pilnībā demontēti.

Saglabājam saprātu, saprātu it visā! Ja mēs attīstām vēja parkus vai saules parkus, lai tas ir saprātīgi mūsu kopējā stratēģijā, lai mēs arī saprotam, ko tas nozīmēs mums attiecībā uz tarifiem, katram lietotājam, īpaši uzņēmējiem, ražotspējīgiem uzņēmējiem, eksportspējīgiem uzņēmumiem, mājsaimniecībām, katrai ģimenei, lai mēs saprotam arī, ko tas nozīmē investoram. Tur ir visi aspekti jāliek kopā, plus galvenokārt cilvēku, vides... dabas intereses tai skaitā. Meklējam saprātu, neejam no vienas galējības citā galējībā, nākam kopā un diskutējam par priekšlikumiem, kā mēs varam objektīvi, taisnīgi, tiesiski iesaistīt vietējās kopienas, kuras galu galā pasaka – tās piekrīt, ka viņu māju tuvumā ir šādi vēja parki, vai nepiekrīt, nevis no Rīgas mēs – viena vai otra politiskā grupa – diktēsim, kā dzīvot Zemgalē, Vecumniekos, vai kas pa logu būs redzams tiem, kas dzīvo piekrastē.

Nē, kolēģi, meklējam saprātu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Es piekrītu deputātiem, kas aicināja neieslīgt galējībās, un pieminēšu arī pāris faktus, kas man liekas svarīgi. Tas, ko mēs arī šodien dzirdējām. Es dzirdēju arī maldinošus faktus, piemēram, apgalvojumus, ka vēja parku dzīves ciklā ir milzīgs enerģijas patēriņš un tie neatmaksājas. Tā nav, ir aprēķini, ir dzīves cikla analīze, kur inženieri izmēra, aprēķina, cik daudz patērē vēja parka uzbūvēšana, cik daudz patērē materiālu ieguve, kas tālāk notiek, apsaimniekojot šos vēja parkus. Tas viss ir aprēķināts. Vēja parku enerģijas patēriņš un arī tas ietaupījums uz CO2 izmešiem... ietaupās mūsdienās no pusgada līdz gadam. Tā ka ir vērts.

Vēl es gribu lūgt Kiršteina kungu nelikt man mutē vārdus, kurus es neesmu teikusi.

Tai pašā laikā mums ir jāsaprot, ka ikvienam enerģijas veidam ir ietekme uz vidi – gan vējam būs ietekme uz vidi... vēja enerģijai, gan saules enerģijai, gan ūdens enerģijai, hidroelektrostacijām, gan gāzei. Mūsu uzdevums ir atrast pieejamāko risinājumu Latvijai – pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi un labvēlīgāku ietekmi uz saimniecību un cilvēkiem.

Dažiem patīk gāze, jo diemžēl to kaitējumu, ko nodara gāze kā enerģijas avots, mēs tik acīmredzami neredzam. Tieši tāpēc mums ir jābalstās zinātnē, faktos un aprēķinos, lai saprastu, kurš enerģijas veids ir labākais.

Vai vēja parki ir jābūvē Latvijā jebkurā vietā? Nē. Vai Latvijas valsts mežu teritorijas vēja parku būvei ir labākā izvēle? Manuprāt, nē. Vai var būvēt lauksaimniecības zemēs? Kāpēc gan ne? Vai vēja parki būtu pilnībā aizliedzami? Nē. Ko tad mēs darīsim ar esošajiem vēja parkiem?

Es esmu runājusi Latvijā ar cilvēkiem, kas atbalsta vēja parkus savas dzīvesvietas tuvumā. Ir cilvēki, kas atbalsta, un ir cilvēki, kas ir kategoriski pret. Un tad man ir jautājums: kāpēc mums jābūvē vēja parki tur, kur cilvēki ir pilnīgi pret? Un kāpēc mēs labāk nebūvējam tur, kur cilvēki ir par un redz, ka viņiem no tā ir ieguvumi?

Manuprāt, šis pirmām kārtām ir jautājums par savstarpēju uzticēšanos, un uzticēšanos mēs nevaram iegūt ar varu. Tāpēc es saku: lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Runāsim ar cilvēkiem, cienīsim cits citu. Un es tiešām piekrītu tiem deputātiem, kas aicināja neieslīgt galējībās, tāpēc es arī neatbalstīšu šī iesnieguma virzību, jo tā ir galējība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Ne velti Čudara kungs ir salīdzinājis vēja parku sistēmu un biznesu kā tādu ar savu personīgo ledusskapi. Tā laikam ir kaut kāda zināma paralēle, jo laikam Čudara kungam no turienes kaut kas ik pa laikam atkrīt – tāds auksts, svaigs un lai vēderam būtu labi. Nu, tā ir, piedošanu. Jūsu vārdi, ne mani.

Kā opozīcijas pārstāvis ļoti augsti novērtēju, ka vismaz, tā teikt, mūsu JAUNĀS Vienotības deputāti absolūti visos jautājumos ir lietpratēji: kosmosā esam bijuši, par izglītību arī atbildējuši, šodien – arī par enerģētiku. Un visiem ir, ko piebilst.

Kolēģi, nesen “Delfos” bija klimata un enerģētikas ministrs no zaļzemniekiem, kuru, tā teikt, noķēra... bet tā brutāliem vārdiem... negribu abižot... ka viņš vienkārši melo, ka mums tas viss ir vajadzīgs. Ka mēs varam izdzīvot un dzīvot arī bez tā visa. Nu, absolūta taisnība.

Skaidrs šodien, ka neviens cilvēks nebūtu pret. Neviens, ieskaitot arī “Stabilitātei!”, kura, kā “Nacionālā apvienība” uzskata, ir prokrieviska, un tas viss ir Putina naratīvi. Lai jūs ekonomētu, lai jums būtu mazāki rēķini – tas viss ir Putina naratīvi, ja?

Skaidra lieta: ja rēķins tiešām būtu mazāks, tad es būtu kopā ar jums, zaļzemnieki, tagad kaut kur laukā mēģinājis kārtējo helikopteru kādā veidā iebetonēt. Goda vārds! Goda vārds! Bet es, redzot rēķinus... un pārējā sabiedrība, to redzot... nesaprotu – priekš kam? Kur ir tā jēga? Kur tas viss slēpjas? Varbūt apvienotajam sarakstam tiešām ir taisnība – ne viss mums ir izstāstīts? (Starpsauciens.)

Atkal... jūs ar Kulbergu pie viena ledusskapja laikam visu laiku... Piedošanu – ar Čudara kungu. Kulberga kungs, piedošanu! Jā, jā. Čudara ledusskapis ir atklāts visiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Jā. Kolēģi, nāciet, nāciet talkā! Tur viss kaut kas ir.

Vēlreiz. Un šeit es viennozīmīgi esmu pateicīgs Kulberga kungam, jo viņš tiešām daudz ko stāsta tādu, kas ievieš vismaz kaut kādu, nu, daļēju, bet skaidrību. Un šodien pilnīgi skaidrs... arī jūsu klimata un enerģētikas ministra pozīcija “Delfos” izskaidro... ka jūs šodien vienkārši, kā teica Tavara kungs, veidojat tādus grupējumus... katrs katrā reģionā taisa savu mazo bizīti – hopā! – šeit bišķiņ tā kā iestādīsim, šeit būs, šeit būs, šitos atslēgsim, šeit pieslēgsim... un viss aiziet uz priekšu – bizness darbojas. Kolēģi, šodien tā izskatās.

Nevienam no šīs tribīnes līdz šim nav izdevies pārliecināt, ka tas tā nav, zaļzemnieku klimata un enerģētikas ministram “Delfos” vispār neizdevās pārliecināt. Viņš, ja jūs redzējāt to interviju, teica: jā, okay, labi, jums taisnība, mēs varam, bet tas būs Putina naratīvs, mums vajag kaut kā savādāk visu darīt. Tas ir vienīgais arguments, kas šodien ir palicis dzīvs, vienīgais. Tas absolūti nekādā veidā neko neizskaidro, nekādā veidā nemotivē iet aiz jums un atbalstīt jūs.

Vēlreiz, kolēģi... Tāpēc ar milzīgu cieņu... paldies, Kulberga kungs, par jūsu informatīvo ziņojumu. Tas tiešām palīdz. Čudara kungs, es ļoti ceru, ka izdzīvosiet, ja šis ledusskapis nebūs vairāk vaļā. Bet pagaidām laikam būs.

Kolēģi, es ļoti lūdzu, esiet kopā ar sabiedrību un balsojiet tā, kā sabiedrība vēlas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Fakts ir tāds, ka mums vēja enerģija ir nepieciešama. Tā mums ir nepieciešama, lai mēs samazinātu cenu, elektroenerģijas pašreizējo cenu, jo tas pašlaik ir viens no lētākajiem ražošanas veidiem. Vislētākā ir saules enerģija, kura samērā nelielu posmu dienas laikā spēj ražot elektroenerģiju... vai gada laikā. Vēja enerģija ir nākamais, teiksim, zaļais atjaunojamās enerģijas veids, kas vēl ilgāk spēj ražot atjaunojamo enerģiju par konkurētspējīgu cenu. Tā būs viena no cenas sastāvdaļām.

Cenu turpmāk veidos... un strādās visas spēkstacijas – gan gāzes spēkstacijas, gan eventuāli kodolspēkstacijas, gan atkrastes vēja parki un citas ražošanas jaudas. Tās savstarpēji sabalansēsies un kopumā dos labāko iespējamo cenu, kāda mums nepieciešama. Tā nepieciešama, lai attīstītos mūsu tautsaimniecība. Arī enerģētikas nozare radīs jaunas darba vietas. Tur vajadzēs apkalpojošo personālu. Būvniecības laikā, mēs redzam, rodas jauni uzņēmumi, kas ražo konstrukcijas šiem vēja parkiem. Tas viss ir ieguldījums mūsu tautsaimniecībā un mūsu iekšzemes kopprodukta izaugsmē. Mēs redzam, ka citas valstis to ir veiksmīgāk izmantojušas. Latvijā ir vismazāk attīstītās vēja enerģijas jaudas visā Eiropas Savienībā.

Šeit izskanēja jautājums par to, vai mums ir plāns. Faktiski ir jautājums – vai mums ir nepieciešams plāns? Diez vai mums ir nepieciešama atgriešanās pie plānveida ekonomikas, kurā mēs nosakām, cik kam ko ražot. Mums tomēr ir uzņēmējdarbības brīvība, un tā brīvība mums dod viszemāko iespējamo cenu. Ko uzņēmēji pašlaik dara? Viņi sacenšas par labāko projektu. Jā, ir daudz pieteikumu, taču galarezultātā mēs iegūsim labāko iespējamo projektu attīstību, labāko iespējamo cenu no šīs vēja enerģijas.

Protams, vēja parkus attīstot, ir jāsniedz atbildes iedzīvotājiem uz viņus interesējošiem jautājumiem. Tāpēc mums ir ietekmes uz vidi novērtējums, tāpēc mums ir sabiedriskās apspriešanas, kurās iedzīvotāji var paust bažas un attīstītājiem ir jāspēj atbildēt – vai tā būtu ainava vai infraskaņa, vai citi aktuālie jautājumi.

Tāpēc, kolēģi, aicinu noraidīt šo ierosinājumu un atbalstīt turpmāk vēja parku attīstību Latvijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Man liekas, ka šādai diskusijai bija jābūt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Pēc būtības mēs šodien balsojam par šīs iniciatīvas nodošanu vai nenodošanu, un man nav pieņemams, ka mums parlamentā ir tā, ka vienas “ManaBalss.lv” iniciatīvas ir pareizo cilvēku parakstītas un pareizo cilvēku... nododamas un vienas iniciatīvas ir nepareizo cilvēku iesniegtas un nepareizo cilvēku parakstītas. Kāds ir mērķis? Mērķis ir diskutēt par to.

Es piekrītu, mēs, iespējams, nevaram aizliegt visus vēja parkus. Bet šis ir pamats, lai izvērstu diskusiju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur būs Andris Kulbergs, kur būs Čudars, kur būs Ābramas kundze, kur būs Patmalnieka kungs. Nu, tur jūs arī diskutējiet un pieņemiet lēmumu.

Kura iniciatīva parlamentā ir aizgājusi tieši tāda, kāda ir iesniegta? Praktiski neviena. No iniciatīvām mēs paņemam ideju un domu, tālāk to attīstām, kā to varam pielāgot situācijai. Līdz ar to es viennozīmīgi esmu par to – nešķirot cilvēkus, galvenais ir idejas un domas, kas nepieciešamas. Latvijā jāsaprot, cik daudz ir vajadzīgi vēja parki un cik daudz nav vajadzīgi vēja parki.

Es balsošu pretēji komisijas lēmumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tātad mēs dzirdējām fantastisku domu: gāze nodara ļaunumu, bet vēja parki nekādus zaudējumus videi nerada. Man ir jautājums dažiem runātājiem, nesaukšu vārdā, citādi teiks, ka es nepareizus vārdus ielieku. Četrās sanāksmēs mēs uzdevām jautājumus, es četrās piedalījos... ar iedzīvotājiem... un Čudara kungs saka – iedzīvotāju sanāksmes notiek. Divās bija balsošana, kur apmēram simts bija “pret” Nītaurē, labākajā gadījumā viens vai divi atbalstīja, kuriem bija iemaksāts. Nevienu neinteresē iedzīvotāji šeit. Nosakiet nacionālo interešu objekta statusu un pasūtiet iedzīvotājus, kur jūs parasti viņus pasūtāt.

Bet man tad ir jautājums: ja jau viss ir par velti vēja parkā, vai jūs zināt, Simanovskas kundze, cik izmešu rada Dienvidkorejā ražotie simtiem tonnu smagie pašizkrāvēji? Lai šo tēraudu saražotu, lai šādu pašizkrāvēju saražotu, cik tur ir izmešu... cik tur CO2 izdalās?

Kāpēc es šo jautājumu uzdevu? Neviens no šiem vēja parku būvētājiem nevarēja pateikt... Viņiem tika uzdots jautājums: cik jūsu vēja parks kopējos CO2 izmešus izdala un cik ietaupīs? Kāpēc es to uzprasīju? Tāpēc, ka mums gadā ir apmēram 650 tūkstoši tonnas... būs jāietaupa 650 tūkstoši tonnas. Privātās jahtas... šo aizliedzēju miljonāru, kas zaļo kursu... es paskatījos... kopumā pasaulē izdala septiņus līdz astoņus miljonus tonnu. Šis viens kruīza kuģis, kas pašreiz stāv te, pie vecpilsētas, apskatieties – pieci tūkstoši. Nu, maza pilsēta. Viņš jau gandrīz viens pats izdala gada laikā tik, cik mēs te ietaupīsim.

Bet man ir jautājums, tad ar to es neaizkavēšu. Cik izmešu rada šie Dienvidkorejas simtiem tonnu smagie pašizgāzēji, ko ražo speciāli raktuvēm, un to vešana ar kuģiem uz visiem pasaules kontinentiem, kur iegūst retos metālus? Cik izmešu rada japāņu “KATO” ekskavatori, kas pārkrauj tūkstošiem tonnu rūdas, lai iegūtu apmēram no 100 līdz vienam kilogramam kādu no šiem retajiem metāliem? (Starpsauciens.) Piemēram... Cik ir izmešu? Neviens nevar pateikt. Cik izmešu rada trīs metru riepas, kas jāražo šādai autotehnikai? Cik tonnu degvielas tiek iztērēts? Cik enerģijas kausēšanā tiek patērēts? Un Latvijā neviens nevar pateikt.

Es iesaku visiem, kas ies uz šīm sanāksmēm, uzprasīt tiem gudrajiem būvniekiem – kur ir bezmaksas enerģija? Saprotiet... viss par velti... Cik tad viņu šis 300 metru vai 250 metru tornis maksā? Cik tur ir iekšā betons, cik tur ir tērauds? Tagad mums lepojas, ka Rumbulā ražos tēraudu un cementu... Tātad cements – par velti, tur nekādu saldūdeni nevajag, elektrība noteikti arī zaļā kaut kāda... Ekskavatori raktuvēs... un kausēšanas krāsnis arī darbojas uz baterijām, cik es saprotu, vai ne? Beidziet melot, tas viss 10–20 reizes vairāk piecūko dabu un iznīcina, nekā, teiksim, gāze, ko mēs varam savās turbīnās darbināt. Un vienmēr vajag uzprasīt šos...

Un aizsūtiet Trampa kungam vēstuli, ka amerikāņi ir muļķi, fosilā enerģija nerullē. Tagad taisīsim kārtējo vēja parku un nīdēsim cilvēkus... Un novēlu jums labu, veselīgu ūdeni ar mikroplastmasas daļiņām, jo visi šie mēsli izplata mikroplastmasu.

Tā ka atbalstām šo pieprasījumu. Lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata! Un aizliedzam vēja parkus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, tā top mūsu problēmas. Cik mēs esam Latvijas valstī norakuši tā kopīgi, kolektīvi, labas idejas, kas attīstītu valsti? Ļoti daudz.

Kur mēs esam no pirmās vietas Baltijā tikuši tagad Baltijā un arī Eiropas Savienībā? Nu, netaisām politisko koķetēšanu! Mums vajag domāt racionāli! Kulberga kungs minēja: 1000–1200 megavati sākumposmā... vējam vajag. Cik Latvijā ir hektāru... Latvijas zemītē? 64 miljoni hektāru. Cik ir vajadzīgas turbīnas, lai saražotu sākumposmā 1200 megavatu? 6–8 megavati uz turbīnu. Tās ir 200 turbīnas. (Zālē troksnis.) Tie ir, maksimums, 200 hektāri, ko aizņems, plus neliela aizsargjosla, kuru varēs izmantot pēc tam, kad tā būs uzbūvēta.

Visi tie gudrinieki, kuri grib Latvijā būvēt atomelektrostaciju, nosauciet vietu, kur jūs to liksiet (Starpsauciens.), un tad mēs paskatīsimies, kas notiks šajā tribīnē un vēl citur. Nosauciet, no kurienes jūs ņemsiet degvielu, ja 60 procentus pasaulē kontrolē Krievija ar saviem satelītiem! Pat Amerikas Savienotās Valstis joprojām pērk kodoldegvielu no Krievijas. Nu, esam saprātīgi!

Mums pirmām kārtām ir jāpadomā par to, lai mēs neimportētu enerģiju. Gāzi mums vajag tik, cik vajag nodrošināt krīzes situācijā un lai nobalansētu, bet ne vairāk. Elektrību uzkrājošās, saules, vēja enerģiju pārnesošās tehnoloģijas mēs taču varam uzstādīt par tiem 200 miljoniem, ko samaksājam “Latvenergo” katru gadu un ko valdība izņem no “Latvenergo” peļņas. 200 miljoni netiek doti attīstībai...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Ceļapīters.... enerģētikas. Bet tiek izņemti.

Sēdes vadītāja. Ceļapītera kungs, vienu mirklīti! Kolēģi!

A. Ceļapīters. Līdz ar to mūsu enerģētika ir jābāzē uz mūsu valstij pieejamiem resursiem, un tās ir hidroelektrostacijas, kas var uzstāties kā balansējošās vienības. Tā ir saule, tas ir vējš, un tā ir biomasa.

Par biomasu. Mēs izvedam jeb, pareizāk sakot, eksportējam četri miljoni tonnu kurināmās koksnes. Mūsu kaimiņi Zviedrijā, tepat Stokholmā, ar bažām atved mūsu granulas, berzē rokas. Par mūsu saražoto viņiem izmešos ir nulle, apaļa nulle. Nocērtot pie mums... visa negatīvā CO2 bilance paliek pie mums. Mēs pārdodam par nieka naudu viņiem, viņi samaļ šīs granulas un ar augstspiediena tehnoloģiju pūš priekškurtuvēs un ražo elektrību un siltumu. Zaļu, bez izmešiem. Mēs esam ļoti, ļoti gudri vai dīvaini, ka tā darām?

Par gāzes turbīnām. Gāzes turbīnas, kas mums ir uzstādītas padsmit gadus atpakaļ vai pat 20, nav mūžīgas. Tām ir resurss. Līdz ar to ir jādomā, kas būs to vietā. Es ierosinātu rīkoties tikpat gudri kā zviedri. Ja esam izņēmuši no mūsu mežiem... un CO2 bilanci pasliktinājuši, tad vismaz aizvietojam ar šo koksni gāzi, kuru mēs importējam, vienalga, vai tā ir Katara vai Amerikas Savienotās Valstis, vai Norvēģija. Nav mums gāze jāieved liekas tonnas... un lieki megavati, nav! Tas ir mērķis.

Un elektrība. Tā ir efektīvākais enerģijas veids. Es no tribīnes esmu uzstājies pret zaļo neprātu, bet elektroenerģija, elektroauto, nu, tie ir divas trīs reizes efektīgāki enerģijas patēriņā nekā iekšdedzes dzinēji. Skatāmies un domājam loģiski un racionāli. Pārsimt hektāri no 64 miljoniem... Netaisām šeit problēmas, nekoķetējam ar vēlētājiem, bet domājam par valsti.

Aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu, bet aicinu strādāt pie šī jautājuma, lai visiem viss kļūtu skaidrs, kur, cik daudz, kādos laika grafikos ko mēs darām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Es neietu tribīnē, ja nesadzirdētu to, ka JAUNĀ VIENOTĪBA saka un stāsta, ka būs darba vietas. Man pašai bija pieredze strādāt... vai zināt tos uzņēmumus, kuri mums ir uzbūvējuši vēja parkus. Cik tad tur darba vietu ir izveidots? Viens elektriķis, un pārējais tad – out-sourcing vai tādi ārpuspakalpojumu sniedzēju uzņēmumi. Ja runa ir par darba vietām, gribu prasīt JAUNAJAI VIENOTĪBAI: viena darba vieta (elektriķis, kurš apkalpos vēja turbīnas) – tas ir milzīgs sasniegums un attīstība mūsu tautsaimniecībai? Es tam nepiekrītu. Tad, pirms runāt to, ka būs milzīgi daudz darba vietu, kopumā jāzina situācija uz vietas, kas notiek un cik tad ir.

Otrais. Arī piekrītu Kulberga kungam par to, ka... Kopumā mēs stāstām, ka mums ir energostratēģija vai tā stratēģija, kuru mēs balstām vai atbalstīsim ar visu mūsu likumdošanu. Tā arī nav patiesība. Un mūsu energostratēģija, kuru izstrādāja Klimata un enerģētikas ministrija, ir nožēlojama, jo es nesaprotu, kā mums līdz šim nav izveidots tāds enerģētikas portfelis, kurā būtu sadalīts pa enerģijas veidiem, teiksim, cik procentu izdalām vēja parkiem, cik – saules parkiem un citai enerģijai, kur var domāt arī par kodolenerģiju... Tas nav minēts, ir tikai viens teikums par kodolenerģiju. Tāpēc šeit, pirms piedāvāt investēt tik milzīgas summas vēja parku attīstībai, arī jāpabrīdina tie uzņēmēji vai investori par to, ko saka Klimata un enerģētikas ministrijas vai JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvji, ka mūsu elektroenerģija būs lētāka, ja mums būs vairāk zaļās enerģijas. Tad es neredzu jēgu ieguldīt vēja parkos vai citā enerģijā. Ja tā paliks lētāka, tad investori zaudēs milzīgu naudas summu. Es tiešām nesaprotu, kāpēc mēs tā darām un kāpēc joprojām virzām? Kam izdalīta tā nauda vai kam jāvirza tas... vai jālobē šie vēja parki?

Ja paskatāmies pētījumus, nav saprotams par vides postījumu problēmu, kādās frekvencēs strādā vēja parki, kāda ir ietekme uz cilvēku veselību... un ne tikai zemas vai augstas frekvences, bet arī vibrācija, elektromagnētiskais lauks līdz, teiksim, galveno... Nav tādu pētījumu, kuri sniegtu patiesas atbildes uz to, ka tomēr tā ir. Un tad no tā izriet, ka mūsu cilvēkiem, kuri dzīvo blakus vēja parkiem, iespējams, ir risks dabūt veselības problēmas.

Vietējo iedzīvotāju viedoklis par vēja parku viņu tuvumā ir, protams, svarīgs. Runājot par visām iniciatīvām, kuras ir iesniegtas, gan par šo, ko mēs runājam, gan arī uz vietas... Man šodien ziņoja par to, ka Preiļu novadā, Ludzas novadā ir uzrakstīts cilvēku... apkopojums, ka viņi negrib, lai tuvu viņu mājām būtu vēja parki.

Tāpēc mums jāklausa mūsu vēlētāji, mums jāklausās, ko viņi saka, jo katrs no jums ir vēlētāju pārstāvis šeit un nav tā, ka mums jādara viss pretēji vai kaut kā... Tāpēc jāstrādā pie šīs problēmas, bet jāklausās, ko stāsta cilvēki... un palīdzēt cilvēkiem vai saprast... vai mūsu investoriem arī saprast, ko mēs darām, un dot vīziju, ko mēs gribam darīt. Un, ja tie ir tie projekti, kuri pēc tam nenesīs peļņu un cilvēkiem vai investoriem būs zaudējumi, kāpēc tas jādara tagad?

Aicinu izskatīt to problēmu plašāk un pievērst sabiedrības un arī jūsu uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Tāda skumīga diskusija, manuprāt, tāpēc ka garas debates, bet tā kā no viena grāvja otrā. Arī pats priekšlikums ir radikāls – pilnībā bez vēja parkiem. Bet tas centrālais jautājums – vai šajā zālē ir kaut viens cilvēks, kurš skaidri saprot, kāda ir valsts politika, lai mēs nonāktu, pirmkārt, pie lētas, otrkārt, pie stabilas, drošas un pieejamas enerģijas? (Starpsauciens: “Ir viens!”) Viens. (Starpsauciens.) Iespējams, Andris Kulbergs.

Centrālā problēma ir tāda, ka tie, kas valsti vada gadiem, apzināti vai neapzināti to dara bez konkrētas politikas. Mums valstī nav enerģētikas politikas. Mums nav enerģētikas stratēģijas. Mēs neesam pat skaidri nodefinējuši mērķus, ka mūsu konkurētspējai ir vajadzīga lēta elektrība, lēti energoresursi, lai šeit būtu rūpnīcas, ražošana, darba vietas. Mums nav ne mazākās nojausmas, kā pie tā nonākt. Enerģētikas politika ir attīstījusies stihiski – kā mainās vējš, tā arī attīstāmies. Tas ir ļāvis piedzimt tādām shēmām kā OIK sistēmai, kas par miljonāriem padarīja daudzus partiju draugus, iespējams, arī kādus politiķus, kā vēlāk izrādās, bet tas nekādā gadījumā nekalpoja mūsu valsts interesēm.

Ja mums nav enerģētikas stratēģijas, tā, pirmkārt, ir neskaidrība mūsu investoriem. Paskatāmies ciparus: investīcijas ir kritušās, pēdējā gadā – 6,7 procenti. Iedzīvotāji ir satracināti. Šobrīd notiek... tuvojas pašvaldību vēlēšanas, ir nācies pabraukāt un paklausīties iedzīvotāju viedokļus, visur par to diskutē. Ja būtu plāns, skaidra vīzija, izpratne, ko darām, kāpēc, cik daudz... arī Čudara kungs uzdeva jautājumu Tavara kungam un Kulberga kungam: tad “pret” vai “par” vēja parkiem? Skaidrs, ka “par”, tikai jautājums: cik lielā apmērā, cik mums tos vajag, un ko nozīmē – par daudz? Iebrauksim vēl vienā OIK stāstā.

Otrkārt, šobrīd šis haoss nozīmē absolūtus riskus enerģijas cenu kāpumam. Televizorā... sēž ministrs un stāsta par kaut kādiem centiem, bet visi dabā saprotam, ka patērētājiem tie būs eiro. Es nerunāju par biznesa sadaļu.

Cienījamie kolēģi, līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka duļķaini ūdeņi ir absolūti apzināta politika, jo atsevišķi kadri šajos duļķainajos ūdeņos var uzzīmēt savas mazās shēmas un tās realizēt. Kas no ārpuses šķietami ir haoss, kādam izrādās ārprātīgi izdevīgs bizness. Es cerēju, ka šodien debatēt nāks partija Jaunā VIENOTĪBA, kas vada valsti pēdējos gados, kāps tribīnē un teiks: “Kolēģi, mieru, mieru! Mums, Jaunajai VIENOTĪBAI, ir redzējums, vīzija, stratēģija, mēs zinām, kā mēs darām un kāpēc. Mēs pārliecinoši vadām valsti.” Šodien nekā tāda nav. Premjera biroja ilggadējs vadītājs atnāca un neko neizstāstīja.

Kolēģi, mums nupat bija ekonomikas debates. Es rūpīgi klausījos. (Starpsauciens.) Es nedrīkstu ar jums sarunāties. Diemžēl. (Smiekli.) Mums bija ekonomikas debates. Ekonomikas debatēs APVIENOTAIS SARAKSTS raudzījās ar ļoti lielām cerībām, ka... beidzot ir diskusija, uz kuru ir ieradusies premjere, kas kāps šajā tribīnē. Viņai ir stunda laika runai. Premjere sevi atsauca no debatēm, aizgāja, nepasakot ne vārda.

Ko gaidīja Saeimas deputāti? Gaidīja to, ka premjere skaidri ieskicēs savu vīziju par to, kā viņa vēlas vadīt valsti un uz kurieni, par cilvēkresursiem, par cilvēkkapitālu, kas ir viens no komponentiem veiksmīgai ekonomikai, par finanšu kapitāla resursiem, zemes, dabas resursiem un – pēdējais – par enerģētiku, enerģijas resursiem... kur parādīsies skaidra izpratne un politika, kādā virzienā mēs šo valsti vedam.

Un visbeidzot – vai to haosu, kas ir šobrīd, mēs varam atļauties? Fakts ir tāds: iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 22 000, Igaunijā tie ir 27 000 – par 5000 eiro vairāk uz katru cilvēku nekā Latvijā, un Lietuvā tie ir 25 000.

Līdz ar to vienīgais, kas no šī purva var izglābt, ir skaidri mērķi, stratēģija, skaidrs virziens un kopīgs mērķtiecīgs darbs. Ja nevarat šādu stratēģiju uzbūvēt, tad palaidiet kaut vai Andri Kulbergu, un viņš to izdarīs jūsu vietā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram otro reizi.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mirklīti uzmanības – aizmirsu pateikt. Tā būtu ļoti liela nekaunība – paņemt no iedzīvotājiem maksu par stabilizējošām jaudām –, ļoti liela nekaunība, jo mēs visi, iedzīvotāji un uzņēmēji, esam samaksājuši. “Latvenergo” peļņa... atcerieties, cik mēs maksājām pārejas periodā! Tā ir mūsu hidroelektrostaciju nopelnītā nauda. Hidroelektrostaciju elektroenerģijas kilovata izmaksas ir daži centi. No šīs peļņas ir jānosedz izdevumi, kas saistīsies ar tīkla stabilizēšanu. Ja tā nebūs, tā būs ļoti liela nekaunība no politiķu puses, tā varētu teikt, pārlikt šo maksājumu uz... likt maksāt dubultā – maksāt cenu, kas ir augstāka par reālo enerģijas cenu, veidot “Latvenergo” lielo peļņu un izņemt to budžeta sadalīšanai.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nē!”) Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 652 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju bez vēja parkiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 21, atturas – 11. Lēmums pieņemts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Edmunds Zivtiņš, Svetlana Čulkova, Kristaps Krištopans, Igors Judins, Linda Liepiņa, Jefimijs Klementjevs, Ramona Petraviča, Jekaterina Drelinga, Dmitrijs Kovaļenko un Nataļja Marčenko-Jodko lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par atteikšanos no vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm visā Latvijas teritorijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Edmunda Zivtiņa, Svetlanas Čulkovas, Kristapa Krištopana, Igora Judina, Lindas Liepiņas, Jefimija Klementjeva, Ramonas Petravičas, Jekaterinas Drelingas, Dmitrija Kovaļenko un Nataļjas Marčenko-Jodko iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par atteikšanos no vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm visā Latvijas teritorijā”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi. (Starpsaucieni.) Ja ir iebildumi, tad mums būtu jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens var runāt “par”, viens var runāt “pret”. “Par” vai “pret” nav neviens pieteicies (Dep. E. Smiltēns: “Ir!”)... Ir pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs. Runās “par” iekļaušanu? (Starpsauciens: ““Par”!”)

Tātad deputāts Aleksejs Rosļikovs – “par”. Lūdzu! (Dep. A. Rosļikovs pakāpjas uz augstāka pakāpiena. Starpsaucieni. Smiekli.)

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Ziniet, kāpēc es tā izdarīju? Jo tā jūs visu laiku rīkojaties ar sabiedrību, jūs vienmēr gribat būt par vienu solīti augstāk par viņiem. Tāpēc izmantoju šo progresīvo izgudrojumu (Smiekli.) tā, lai parādītu jums, ko jūs (Dep. A. Ņenaševa: “... iestājies par īsiem cilvēkiem, ja?”)... Nē, man augums ir... par augstu (Starpsauciens.)... Nē, man augums ir par īsu. (Dep. A. Ņenaševas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunāties lūdzu.

A. Rosļikovs. Vēlreiz, kolēģi! Sabiedrība un cilvēki (Starpsauciens: “Kauns!”) ir augstāk par jums. (Starpsaucieni.) Ņenaševas kundze! Ņenaševas kundze!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu!

A. Rosļikovs. Viņa neļauj man strādāt. (Dep. E. Smiltēns: “Turpiniet, turpiniet...!”)

Kolēģi, vēlreiz! Sabiedrība ir jūsu darba devējs, sabiedrība – vēlētāji, Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi. Ja viņi kaut ko vēlas, tad jūsu pienākums tikai izpildīt. (Starpsauciens.) Tieši tā. Līdz ar to, ja mēs šodien pēc šīs iniciatīvas dalīsim cilvēkus pēc “Nacionālās apvienības” parauga uz krievu aģentiem, kas sagatavojuši, pēc cita parauga – uz ekonomiskiem tumsoņiem, kuri neko nesaprot, pēc būtības neko nespēj izdarīt un viņus vajag vest caur šo diezgan tumšo tuneli... Kolēģi, tā mēs nekur tālu netiksim.

Šodien paraksti ir savākti, sabiedrība savu vēlmi ir izteikusi. Mūsu pienākums vienkārši pieņemt un strādāt, nevis pateikt: nē, mēs nestrādāsim! Viņi ir jūsu darba devēji. Rīkojums ir dots. Rīkojums ir dots! Līdz ar to mans aicinājums – tomēr atcerēties, ka jūs visi esat algoti darbinieki, nevis dieva sūtņi šeit vai kaut kādi vēstnieki no debesīm, vai kaut kādi savādāki īpašie cilvēki, kas spēj pieņemt kaut kādus īpašus lēmumus. Jūs esat sabiedrības pārstāvji, darbinieki.

Tāpēc vēlreiz, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, varbūt tā būs jums otrā iespēja pirms vēlēšanām par to atcerēties, atbalstīt un ļaut sabiedrības iniciatīvai virzīties uz priekšu un kaut kādā veidā parādīt cilvēkiem, ka viņiem tiešām šajā konkrētajā procesā un arī vispār valstī kopumā ir spēks un ir iespēja izteikties un būt uzklausītiem. Tas ir svarīgi. Jūsu arogance, JAUNĀ VIENOTĪBA, nu, absolūti – kaut kā garām šajā gadījumā.

Paldies. (Starpsauciens: “Jā, paldies!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par atteikšanos no vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm visā Latvijas teritorijā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 39, atturas – 4. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja nav iekļauts darba kārtībā, vai kādam ir priekšlikums...?

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu. Svetlanai Čulkovai ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu.

Tad mums jālemj, vai ir priekšlikums nodot kādai no komisijām.

S. Čulkova (ST!).

Nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Labi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par atteikšanos no vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm visā Latvijas teritorijā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 43, atturas – nav. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 22. maijā pulksten 17.00.

Deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par kritērijiem un kārtību, kādā tiek pilnvarotas sertificēšanas institūcijas, kuras ir tiesīgas izsniegt sertifikātus zemes ierīcības darbu veicējiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Jāņa Grasberga un Ilzes Indriksones jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par robežpunktu “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki” modernizācijas projekta realizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 22. maijā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Mārcis Jencītis, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ilze Stobova un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par Ministru kabineta noteikumu projekta “Minimālās kiberdrošības prasības” 94. punktu”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa, Ilze Stobova un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par plānotajiem taupības pasākumiem”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Raimonds Bergmanis, Edmunds Cepurītis, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Irma Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Līga Kļaviņa, Ģirts Valdis Kristovskis, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Anna Rancāne, Amils Saļimovs, Ainārs Šlesers, Aiva Vīksna un Jānis Vucāns.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 22.05.25 09:10 Balsojums 1
Par - 61, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (945/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.05.25 09:18 Balsojums 2
Par - 58, pret - 16, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (951/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.05.25 09:19 Balsojums 3
Par - 59, pret - 16, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā (952/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.05.25 09:31 Balsojums 4
Par - 32, pret - 9, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par valsts naftas produktu drošības rezervju iegādi no ASV un citām NATO dalībvalstīm (718/Lm14)

Datums: 22.05.25 09:31 Balsojums 5
Par - 79, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai . Par valsts naftas produktu drošības rezervju iegādi no ASV un citām NATO dalībvalstīm (718/Lm14)

Datums: 22.05.25 09:41 Balsojums 6
Par - 31, pret - 34, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par nekavējošu valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu par 30% (719/Lm14)

Datums: 22.05.25 09:43 Balsojums 7
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ilonas Sabīnes Sviķes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (714/Lm14)

Datums: 22.05.25 09:53 Balsojums 8
Par - 60, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (900/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.05.25 09:59 Balsojums 9
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (843/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 10:00 Balsojums 10
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (844/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 10:06 Balsojums 11
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Mobilizācijas likumā (848/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.05.25 10:07 Balsojums 12
Par - 83, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Mobilizācijas likumā (848/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.05.25 10:09 Balsojums 13
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (883/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.05.25 10:15 Balsojums 14
Par - 9, pret - 54, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā (897/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 10:18 Balsojums 15
Par - 9, pret - 53, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā (897/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 10:19 Balsojums 16
Par - 74, pret - 2, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā (897/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 10:30 Balsojums 17
Par - 61, pret - 9, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (932/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.05.25 10:31 Balsojums 18
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.05.25 11:04 Balsojums 19
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (909/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 11:31 Balsojums 20
Par - 30, pret - 41, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 11:47 Balsojums 21
Par - 38, pret - 35, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 11:53 Balsojums 22
Par - 39, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 12:09 Balsojums 23
Par - 56, pret - 27, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 12:11 Balsojums 24
Par - 78, pret - 7, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 12:27 Balsojums 25
Par - 66, pret - 20, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 12:29 Balsojums 26
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.05.25 13:39 Balsojums 27
Par - 2, pret - 65, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:40 Balsojums 28
Par - 25, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:43 Balsojums 29
Par - 35, pret - 36, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:43 Balsojums 30
Par - 36, pret - 38, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:44 Balsojums 31
Par - 36, pret - 37, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:45 Balsojums 32
Par - 35, pret - 35, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:45 Balsojums 33
Par - 38, pret - 35, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:48 Balsojums 34
Par - 1, pret - 77, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:50 Balsojums 35
Par - 66, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.05.25 13:52 Balsojums 36
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (926/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.05.25 13:54 Balsojums 37
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu (689/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.05.25 13:55 Balsojums 38
Par - 69, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (934/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.05.25 14:00 Balsojums 39
Par - 76, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (934/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.05.25 14:07 Balsojums 40
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 149 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā!” turpmāko virzību (716/Lm14)

Datums: 22.05.25 15:30 Balsojums 41
Par - 47, pret - 21, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par 10 652 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju bez vēja parkiem” turpmāko virzību (717/Lm14)

Datums: 22.05.25 15:36 Balsojums 42
Par - 16, pret - 39, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par atteikšanos no vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm visā Latvijas teritorijā (721/Lm14)

Datums: 22.05.25 15:37 Balsojums 43
Par - 17, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai . Par atteikšanos no vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm visā Latvijas teritorijā (721/Lm14)

Datums: 22.05.25 15:39 Balsojums 44
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

22.05.2025.

09.00

11.00

13.30